Anotācija (ex-ante)

1. Likvidācijas kvota un atlīdzība par savu akciju iegūšanu
UIN likums neparedz iespēju samazināt aprēķināto UIN par saņemtās likvidācijas kvotas un atlīdzības par pašu kapitāla instrumentu (akciju) atpirkšanu virs to nominālvērtības, par kuru ienākuma izmaksātāja līmenī UIN jau ir samaksāts, tālāku sadalīšanu dividendēs dalībniekiem.  
Turklāt, ņemot vērā, ka UIN piemērošanai likvidācijas kvota tiek noteikta no nodokļa maksātāja pašu kapitāla, no kura atņemta dalībnieku ieguldītā pamatkapitāla vērtība, likvidācijas gadījumā ar nodokli tiek aplikta visa atlikusī peļņa, tostarp peļņa, par kuru jau iepriekš var būt samaksāta UIN piemaksa.
Tādējādi, minētajos gadījumos pastāv risks, ka viena un tā pati peļņa tiek aplikta ar UIN atkārtoti.

UIN likuma 1. panta devītajā daļā ietvertā termina "dividendes" definīcija tiek papildināta, paredzot, ka ienākums no likvidācijas kvotas un atlīdzības par savu akciju iegūšanu UIN likuma piemērošanai ir uzskatāms par dividendi. Vienlaikus arī UIN likuma 4. pantā tiek iekļauts skaidrojums, ka savu akciju iegūšanas gadījumā uz peļņas sadali attiecināmā atlīdzības daļa (dividendes) veidojas kā pozitīva starpība starp aprēķināto atlīdzību par akcijām un akciju nominālvērtību. Līdz ar to, turpmāk, attiecībā uz likvidācijas kvotas un saņemtās atlīdzības jeb peļņas daļas, kura izmaksāta dalībniekam, uzņēmumam iegūstot savas akcijas, tālāku sadali būs tiesības piemērot UIN likuma 6. pantā noteikto atbrīvojumu.
Papildus tam, UIN likuma pārejas noteikumu 54. punktā tiek paredzēts, ka likvidācijas kvota un atlīdzība par savu akciju iegūšanu ir uzskatāma par dividendi  sākot ar 2026. gada 1. janvāri. Tādējādi, nodokļa maksātājiem būs tiesības veikt UIN korekcijas (jeb iesniegt precizētas UIN deklarācijas) par periodu, kas sākās 2026. gada 1. janvārī.

2.  Nosacītās dividendes
Saskaņā ar UIN likuma 7. pantu, palielinot pamatkapitālu no nesadalītās peļņas daļas (nosacītajām dividendēm), UIN samaksa tiek atlikta līdz brīdim, kad pamatkapitāls tiek samazināts, pabeigta likvidācija vai nodokļa maksātājs reģistrējas par mikrouzņēmumu nodokļa maksātāju. Savukārt, reorganizācijas gadījumā pienākums samaksāt UIN par nosacītajām dividendēm pāriet uz iegūstošo sabiedrību. Ņemot vērā, ka praksē nereti notiek vairākkārtīgas sabiedrību reorganizācijas, ir apgrūtināta saistību vēsturiskā uzskaite un efektīva atliktā UIN kontrole, tādējādi radot paaugstinātus nodokļu plānošanas un nodokļa neizsekojamības riskus.

Lai nodrošinātu atliktā UIN samaksu brīdī, kad reorganizācijas rezultātā nodokļa maksātāja pamatkapitāls tiek samazināts vai tas beidz pastāvēt, UIN likuma 7. panta pirmā daļa tiek papildināta ar 4. punktu, kas paredz, ka nosacītās dividendes iekļauj ar UIN apliekamajā bāzē, ja nodokļa maksātājs reorganizācijas rezultātā beidz pastāvēt, kā arī precizēts šā panta pirmās daļas 1. punkts, kas atrunā, ka nosacītās dividendes tiek iekļautas ar UIN apliekamajā bāzē tad, kad reorganizācijas procesā tiek samazināts nodokļa maksātāja pamatkapitāls. Savukārt, atbilstoši UIN likuma pārejas noteikumu 55. punktam, nodokļa maksātāji, kuri reorganizācijas procesā pārņēma iegūstošā uzņēmuma atlikto UIN par nosacītajām dividendēm līdz 2026. gada 31. decembrim, šo atlikto UIN iekļauj ar nodokli apliekamajā bāzē UIN likuma 7. panta pirmajā daļā noteiktajā kārtībā.

3. Sociālie uzņēmumi
Līdz ar grozījumiem Sociālo uzņēmumu likumā, kas paredz, ka sociālie uzņēmumi sākot ar 2027. gada 1. janvāri varēs aprēķināt dividendes 50 procentu apmērā no gūtās peļņas, vienlaikus tiek paredzēts atteikties no virknes UIN atvieglojumiem, kas praksē netiek izmantoti. Lai arī no Sociālo uzņēmumu likuma minētie UIN atvieglojumi ir izslēgti, tie joprojām ir iekļauti UIN likuma 8. panta divpadsmitajā daļā, radot tiesību normu nekonsekvenci.

No UIN likuma tiek izslēgta 8. panta divpadsmitā daļa, kas paredz īpašus noteikumus sociālajiem uzņēmumiem, proti, atskaitāmu izdevumu veidus, kuri vispārējā gadījumā ir uzskatāmi par izdevumiem, kas nav saistīti ar saimniecisko darbību un veido ar UIN apliekamu objektu. Vienlaikus, tiek saglabāti UIN likumā noteiktie atvieglojumi attiecībā uz ziedojumu veikšanu.

4. Tirgus cenas korekcija
Pašreizējais regulējums neparedz nacionālu mehānismu simetriskai tirgus cenas korekcijai gadījumos, kad ar nodokļa maksātāju saistītas personas apliekamais ienākumus tiek koriģēts atbilstoši tirgus cenai. Lai gan Latvijas noslēgtās nodokļu konvencijas paredz savstarpējās saskaņošanas procedūru, lai novērstu nodokļu dubultu uzlikšanu, šī procedūra ir sarežģīta un laikietilpīga. Latvijas tiesību aktos šobrīd trūkst tiešas normas, kas ļautu operatīvi veikt simetrisku bāzes samazinājumu, pamatojoties uz saistītas personas veikto darījuma tirgus cenas korekciju.

Risinājums paredz papildināt UIN likuma 15. pantu ar devīto daļu, ieviešot simetrisku tirgus cenas korekcijas mehānismu, kas ļauj nodokļa maksātājam samazināt ar UIN apliekamo bāzi par summu, par kuru ir palielināti saistītās personas apliekamie ienākumi atbilstoši tirgus cenai, ja tiek iesniegts attiecīgs nodokļu administrācijas apliecinājums par korekcijas rezultātā samaksāto UIN. Ņemot vērā, ka audits par transfertcenu korekciju tiek veikts attiecībā uz pārskata gadā veiktu noteiktu darījumu kopumu, pretkorekciju varēs veikt samazinot pārskata gada, par kuru veikta pretkorekcija, taksācijas periodos ar nodokli apliekamajā bāzē iekļauto dividenžu summu. Ja attiecīgajā pārskata gadā nevienā no taksācijas periodiem neveidosies ar nodokli apliekamā bāze par aprēķinātajām dividendēm vai tā būs mazāka par ārvalstīs aprēķināto darījuma starpību, nesegto summu atbilstoši UIN likuma 15. panta desmitajai daļai varēs attiecināt uz nākamajiem taksācijas periodiem, līdz attiecīgā summa tiek segta.

5. Citi tehniski grozījumi
Ar saimniecisko darbību nesaistītu izdevumu aplikšana, ja labuma guvējs ir fiziska persona
UIN likuma 4. panta trešā daļa paredz, ka 4. panta otrās daļas 2. punkta "a" un "f" apakšpunktu nepiemēro izdevumiem, no kuriem ieturēts iedzīvotāju ienākuma nodoklis. Atbilstoši UIN likuma 4. panta otrās daļas "a" apakšpunktam, ar nodokli apliekamajā bāzē ietver nosacīti sadalīto peļņu, kas ietver arī "a" ar saimniecisko darbību nesaistītos izdevumus, kas aprēķināti saskaņā ar šā likuma 8. pantu. Savukārt minētā likuma 8. pantā atsevišķos tā punktos ir norāde uz UIN nepiemērošanu, ja piemērots iedzīvotāju ienākuma nodoklis. Līdz ar to, UIN likuma 4. panta trešajā daļā ietvertā atsauce uz "a" apakšpunktu var radīt dažādu interpretāciju, ja tas netiek skatīts vienoti ar minētā likuma 8. panta normām.

Izdevumi par transportlīdzekļa elektroenerģijas patēriņu
Pēdējos gados ir būtiski pieaudzis nodokļa maksātāju īpašumā vai lietošanā esošo transportlīdzekļu, kuri tiek darbināti ar elektroenerģiju, skaits, vienlaikus, spēkā esošais regulējums nenodrošina viennozīmīgu tā piemērošanu attiecībā uz izdevumiem par transportlīdzekļu patērēto elektroenerģiju. UIN likuma 8. panta piektās daļas 5. punkts ietver tiešu atsauci tikai uz degvielas izdevumiem, tādējādi rodot interpretācijas risku par elektroenerģijas izdevumu atzīšanu saimnieciskās darbības vajadzībām.
Nodokļu administrācijas pārbaudes laikā konstatētie pārkāpumi
UIN likuma 8. panta 2.¹ daļas 2. punkts nav salāgots ar likumā "Par nodokļiem un nodevām" veiktajām izmaiņām, kas paplašina nodokļu administrācijas tiesības, veicot ne tikai nodokļu revīzijas (audita), bet arī citus nodokļu kontroles pasākums, noteikt pienākumu nodokļa maksātājam koriģēt ar UIN apliekamo bāzi.

Aizdevumi saistītajām personām
No UIN likuma 11. panta ceturtās daļas 3. punktā noteiktā nav viennozīmīgi izsecināms, ka aprēķinot nosacītu peļņas sadali tiek ņemti vērā tikai tādi aizdevumi, kas izsniegti saistītajām personām.

Nodokļu dubultās uzlikšanas novēršana
UIN likuma 15. pants paredz nodokļa maksātāja tiesības Latvijā aprēķināto UIN par dividendēm samazināt par ārvalstīs samaksāto nodokli, ja tas ir apliecināts ar attiecīgiem dokumentiem. Tomēr minētais regulējums neparedz tiešu atsauci uz dividendei pielīdzinātu izmaksu, par kuru nerezidentu pastāvīgās pārstāvniecības Latvijā aprēķina UIN, tādējādi radot neviennozīmīgu normu interpretāciju.

Ar saimniecisko darbību nesaistītu izdevumu aplikšana, ja labuma guvējs ir fiziska persona
Lai novērstu dažādu interpretāciju iespējas un nodrošinātu vienotu normu piemērošanu, no UIN likuma 4. panta trešās daļas ir izslēgta atsauce uz 4. panta otrās daļas "a" apakšpunktu. Līdz ar to izdevumu, kas nav saistīti ar saimniecisko darbību un kas fiziskajai personai rada ar iedzīvotāju ienākuma nodokli apliekamu labumu izmaksas brīdī, UIN piemērošana tiek vērtēta UIN likuma 8. pantā noteikto normu kontekstā.

Izdevumi par transportlīdzekļa elektroenerģijas patēriņu
Tiek veikti redakcionāli precizējumi, kas nodrošinās normu viennozīmīgu interpretāciju, vienlaikus tiesiski nostiprinot sniegtos skaidrojumus, ka UIN likuma 8. panta piektās daļas 5. punktā noteiktais ir attiecināms arī uz izdevumiem par elektroenerģijas patēriņu, kā arī nosakot, ka degvielas vai elektroenerģijas patēriņa limits tiek noteikts ņem vērā izgatavotājrūpnīcas norādīto augstāko degvielas vai elektroenerģijas patēriņa normu. 

Nodokļu administrācijas pārbaudes laikā konstatētie pārkāpumi
Tiek precizēta UIN likuma 8. panta 2.¹ daļas 2. punkta redakcija, lai tā atbilstu likumā "Par nodokļiem un nodevām" noteiktajam attiecībā uz nodokļu administrācijas veiktajiem nodokļu kontroles pasākumiem, tādējādi paplašinot esošo normu un paredzot nodokļa maksātāja pienākumu koriģēt ar UIN apliekamo bāzi par nodokļu administrācijas pārbaudes laikā konstatētiem ieņēmumiem, kurus nodokļa maksātājs nebija uzrādījis grāmatvedības uzskaitē, kā arī nodokļu administrācijas pārbaudes laikā konstatētu nepamatotu ieņēmumu samazinājuma summām.

Aizdevumi saistītajām personām
Tiek veikts redakcionāls precizējumus, kas nodrošinās normu viennozīmīgu interpretāciju, vienlaikus tiesiski nostiprinot sniegtos skaidrojumus, ka UIN likuma 11. panta ceturtās daļas 3. punktā noteiktais nosacījums attiecas tikai uz aizdevumiem, kas izsniegti saistītajām personām.

Nodokļu dubultās uzlikšanas novēršana
Tiek veikti redakcionāli precizējumi, kas nodrošinās nodokļu dubultās uzlikšanas novēršanas normu viennozīmīgu interpretāciju, vienlaikus tiesiski nostiprinot sniegtos skaidrojumus, ka UIN  likuma 15. pants ir piemērojams arī nerezidentu pastāvīgo pārstāvniecību Latvijā aprēķinātajām dividendēm pielīdzinātām izmaksām.