Anotācija (ex-ante)

2022.gadā tika pieņemts Padomes 2022.gada 9.jūnija ieteikums Nr. 2022/915 par operatīvo tiesībaizsardzības sadarbību (turpmāk – Ieteikums). Ieteikumā Eiropas Savienības dalībvalstīm ir rekomendēts  pēc tā pieņemšanas dienas sākt pārskatīt savus valsts noteikumus un divpusējos un daudzpusējos nolīgumus par operatīvo tiesībaizsardzības sadarbību ar citām dalībvalstīm. 
Ieteikums ir vērsts uz Eiropas Savienības dalībvalstu sadarbības pilnveidošanu tiesībaizsardzības jomā, lai nodrošinātu efektīvāku cīņu pret smago un organizēto noziedzību, terorismu un citiem pārrobežu noziedzīgiem nodarījumiem. Ieteikums paredz pasākumus informācijas apmaiņas un operatīvās sadarbības uzlabošanai starp dalībvalstu kompetentajām iestādēm.
Ieteikumā uzsvērta nepieciešamība nodrošināt ātru un drošu informācijas apmaiņu, izmantojot Eiropas Savienības līmenī izveidotos mehānismus un Eiropola atbalstītās sistēmas, kā arī noteikt skaidras procedūras informācijas pieprasījumu apstrādei, ievērojot personas datu aizsardzības prasības.
Vienlaikus ieteikumā paredzēts veicināt kopīgu operatīvo pasākumu īstenošanu pārrobežu situācijās, tostarp kopīgu izmeklēšanas grupu izveidi, kā arī pārrobežu novērošanas, vajāšanas un kopīgu patruļu īstenošanu, ciešāk izmantojot Eiropola un Eurojust sniegto atbalstu.
Ievērojot minēto Ieteikumu, kā arī to ka, Līgums ir noslēgts 2006.gada 7.jūnijā un tas būtu pilnveidojams atbilstoši mūsdienu izaicinājumiem, Latvijas un Lietuvas eksperti ir izstrādājuši Latvijas Republikas valdības un Lietuvas Republikas valdības līgumu par pārrobežu sadarbību cīņā pret noziedzību (turpmāk – Līguma projekts).
 

Līguma projekts izstrādāts, par pamatu ņemot 2006.gada Līgumu. Līguma projektā ietvertās sadarbības formas būtībā nav mainījušas – gan Šengenas konvencija, gan Ieteikums paredz tādas pašas sadarbības formas, kas bija ieviestas jau 2006. gadā, taču laikā gaitā parādījās vajadzība minēto sadarbību pilnveidot atbilstoši mūsdienu prasībām.
Līguma projekts paredz tiesībaizsardzības iestāžu sadarbību noziedzības apkarošanā.
Līguma projektā ir uzskaitīti noziegumu veidi, kuru novēršanā un apkarošanā kompetentās iestādes sadarbosies.
Par kompetentajām iestādēm līguma izpratnē tiek uzskaitītas no Latvijas puses:
Valsts policija;
Valsts robežsardze;
Valsts drošības dienests;
Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs;
Nodokļu un muitas policija;
Iekšējās drošības birojs,
no Lietuvas puses:
Īpašās izmeklēšanas dienests;
Iekšlietu ministrijas pakļautībā esošais Finanšu noziegumu izmeklēšanas dienests;
Lietuvas policija;
Iekšlietu ministrijas pakļautībā esošais Valsts robežsardzes dienests;
Iekšlietu ministrijas pakļautībā esošais Valsts drošības dienests;
Lietuvas muita.

Līguma projekts paredz tādas sadarbības jomas kā datu, tostarp personas datu un īpašu personas datu kategoriju, apmaiņa, kā arī citas informācijas apmaiņa saistībā ar līguma projektā minēto noziegumu izmeklēšanu un atklāšanu; pieredzes un analītiskas informācijas apmaiņa; dalība kopīgās izmeklēšanas grupās un operācijās; ja iespējams, palīdzība papildu cilvēkresursu un/vai materiālo resursu nepieciešamības gadījumā, ja ir apdraudētas kompetento iestāžu darbības, kuru veikšanai vienas Līgumslēdzējas puses valsts resursi nav pietiekami.

Tāpat līguma projekts paredz tiesības kompetento iestāžu darbiniekiem turpināt vajāšanu un novērošanu otras Puses valsts teritorijā, kā arī turpināt novērošanas operāciju, kura tika uzsākta viņu valstī, otras Puses valsts teritorijā, ievērojot striktus nosacījumus. 

Salīdzinājumā ar spēkā esošo 2006.gada Līgumu, līguma projektā  tiek iestrādāti jaunie sadarbības aspekti, piemēram, kopīgas robežkontroles pagaidu atjaunošana uz iekšējām robežām - ja abas puses uz laiku atjauno kopīgu robežkontroli uz iekšējām robežām, kā minēts Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 9. marta Regulas (ES) 2016/399 par Savienības Kodeksu par noteikumiem, kas reglamentē personu pārvietošanos pār robežām 25.–30. pantā, līguma projekts paredz nosacījumus, kas būtu piemērojami šādās situācijās; kopīgas operācijas - pušu kompetentās iestādes var tikt iesaistītas kopīgās operācijās lielu politisku, sporta vai kultūras pasākumu laikā; ārvalstu vadītāju vai citu viesu oficiālo vizīšu laikā; ārkārtas vai krīzes situāciju laikā; kopīgās patruļās u.c.

Tāpat jaunajā līguma projektā vairs nepastāv laika ierobežojums attiecībā uz pārrobežu vajāšanas veikšanu - 2006.gada Līgums paredz, ka pārrobežu vajāšana var tikt turpināta otras puses valsts teritorijā ne ilgāk kā vienu stundu pēc tās valsts robežas šķērsošanas. Savukārt attiecībā uz novērošanu ir paplašināts to noziedzīgo nodarījumu saraksts, kas varētu būt par pamatu turpināt veikt novērošanu otras puses valsts teritorijā bez iepriekšējā saskaņojuma. Minētais izriet no Ieteikuma nosacījumiem, kas rekomendē dalībvalstīm atļaut to teritorijā īstenot citas valsts teritorijā veiktu novērošanu vai pārrobežu vajāšanu attiecībā uz personām, kuras tiek turētas aizdomās par viena vai vairāku noziedzīgu nodarījumu, kas var būt par pamatu izdošanai.
Līguma projektā tiek atrunāti tādi jautājumi kā maskēšanas līdzekļi, nosakot kompetento iestāžu amatpersonām tiesības izmantot reģistrācijas un atšķirības zīmes, dokumentus, dokumentu paraugus, savu speciālo aprīkojumu, transportlīdzekļu valsts reģistrācijas zīmes, kas neļauj identificēt amatpersonas un/vai to saistību ar tiesībaizsardzības iestādēm, un speciālie līdzekļi, nosakot amatpersonu tiesības izmantot nepieciešamos speciālos līdzekļus otras Līgumslēdzējas puses valsts teritorijā, par speciālajiem līdzekļiem atzīstot priekšmetus vai mehānismus un ķīmiskās vielas, kas paredzētas pašaizsardzībai vai sabiedriskās kārtības un drošības nodrošināšanai, bet kas nav šaujamieroči.