22-TA-2906: Noteikumu projekts (Jauns)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Noteikumi par patērētāju informēšanu par transporta enerģijas veidu un sastāvu, par transporta enerģijas salīdzināmām cenām un to aprēķināšanas kārtību" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Tiesību akts / Ministru Prezidenta rezolūcija
Apraksts
Noteikumu projekts ir izstrādāts, pamatojoties uz Transporta enerģijas likuma 10.panta ceturtās daļas 2. un 4.punktu.
Izstrādes pamatojums
ES dokuments
Apraksts
Eiropas Parlamenta un Padomes 1998.gada 13.oktobra Direktīvas 98/70/EK, kas attiecas uz benzīna un dīzeļdegvielas kvalitāti un ar ko groza Padomes Direktīvu 93/12/EEK (konsolidētā versija) nosacījumiem attiecībā uz patērētāju informēšanu par degvielu un tās saturu.
Izstrādes pamatojums
ES dokuments
Apraksts
Eiropas Parlamenta un Padomes 2023.gada 13.septembra regulas (ES) 2023/1804 par alternatīvo degvielu infrastruktūras ieviešanu un ar ko atceļ Direktīvu 2014/94/ES (turpmāk - Regula 2023/1804) 19.pants attiecībā uz informāciju lietotājiem nosacījumu īstenošanu par transporta enerģijas salīdzināmām cenām.
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Ministru kabineta noteikumu projekts “Noteikumi par patērētāju informēšanu par transporta enerģijas veidu un sastāvu, un transporta enerģijas salīdzināmām cenām” (turpmāk – Noteikumu projekts), ir izstrādāts, lai vienā tiesību aktā iekļautu nosacījumus, kas attiecas uz patērētāju informēšanu par transporta enerģiju – informēšana par transporta enerģijas kvalitāti, par transporta enerģijas (degvielas) saturu, kā arī par transporta enerģijas cenu salīdzināmās vienībās.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
Šobrīd nosacījumi par patērētāju informēšanu par transporta enerģijas veidu un sastāvu (Noteikumu projekta II. nodaļa) ir iekļauts vairākos Ministru kabineta noteikumos:
1) Ministru kabineta 2000.gada 26.septembra noteikumu Nr.332 “Noteikumi par benzīna un dīzeļdegvielas atbilstības novērtēšanu” (turpmāk – Noteikumi Nr.332),
2) Ministru kabineta 2005.gada 18.oktobra Nr. 772 “Noteikumi par biodegvielas kvalitātes prasībām, atbilstības novērtēšanu, tirgus uzraudzību un patērētāju informēšanas kārtību” (turpmāk – Noteikumi Nr.772).
2025.gada 27.novembrī likumprojekts "Transporta enerģijas likums" tika apstiprināts Saeimas plenārsesijā 3.lasījumā. Uz likuma deleģējuma pamata tiks izdoti jauni Ministru kabineta noteikumi, kas atcels Noteikumus Nr.772 un Noteikumus Nr. 332 (23-TA-3014). Līdz ar to ir saprotams, ka Noteikumi Nr. 332 un Noteikumi Nr. 772 drīzumā zaudēs spēku, un spēku zaudēs arī tajos iekļautie nosacījumi attiecībā uz patērētāju informēšanu.
1) Ministru kabineta 2000.gada 26.septembra noteikumu Nr.332 “Noteikumi par benzīna un dīzeļdegvielas atbilstības novērtēšanu” (turpmāk – Noteikumi Nr.332),
2) Ministru kabineta 2005.gada 18.oktobra Nr. 772 “Noteikumi par biodegvielas kvalitātes prasībām, atbilstības novērtēšanu, tirgus uzraudzību un patērētāju informēšanas kārtību” (turpmāk – Noteikumi Nr.772).
2025.gada 27.novembrī likumprojekts "Transporta enerģijas likums" tika apstiprināts Saeimas plenārsesijā 3.lasījumā. Uz likuma deleģējuma pamata tiks izdoti jauni Ministru kabineta noteikumi, kas atcels Noteikumus Nr.772 un Noteikumus Nr. 332 (23-TA-3014). Līdz ar to ir saprotams, ka Noteikumi Nr. 332 un Noteikumi Nr. 772 drīzumā zaudēs spēku, un spēku zaudēs arī tajos iekļautie nosacījumi attiecībā uz patērētāju informēšanu.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Patērētāju informēšana par transporta enerģijas veidu, izcelsmi, sastāvu un īpašībām
Lai gan nosacījumi attiecībā uz patērētāju informēšanu par transporta enerģijas veidu un sastāvu šobrīd ir iekļauti Latvijas tiesību aktos, tomēr ir nepieciešams šos nosacījumus aktualizēt un pielāgot esošajai situācijai.
Lai gan nosacījumi attiecībā uz patērētāju informēšanu par transporta enerģijas veidu un sastāvu šobrīd ir iekļauti Latvijas tiesību aktos, tomēr ir nepieciešams šos nosacījumus aktualizēt un pielāgot esošajai situācijai.
Risinājuma apraksts
Noteikumu projekta II nodaļa
Noteikumu projekts ir izstrādāts, lai vienkopus izteiktu visas prasības, kas transporta enerģijas mazumtirgotājiem, uzlādes vai uzpildes staciju operatoriem ir noteikti attiecībā uz patērētāju informēšanu.
Noteikumu projekta II nodaļā noteiktie nosacījumi šobrīd ir iekļauti Noteikumos Nr.332 un Noteikumos Nr.772 - nosacījumi attiecībā uz informēšanu par transporta enerģijas kvalitāti, saturu, piejaukumu īpatsvaru, metālu piedevām u.c. Ir arī noteikts, ka transporta enerģijas kvalitāti apliecinošs dokuments ir jāuzrāda patērētājam pēc to pieprasījuma (šis dokuments būtu jāuzrāda patērētājam, ja viņš to pieprasa, jo patērētājam ir tiesības uzzināt izmantotās transporta enerģijas kvalitātes datus), bet kompetentajai iestādei, kas atbilstoši Transporta enerģijas likumam ir Patērētāju tiesību aizsardzības centrs, ir jābūt iespējai pārliecināties par dokumentu esamību vai izvietošanas nosacījumu izpildi, tādējādi pārliecinoties, ka tos būs iespējams uzrādīt patērētājam, ja tas tiks pieprasīts. Šo pienākumu izpildi uzraudzīs Patērētāju tiesību aizsardzības centrs Patērētāju tiesību aizsardzības likuma prasību uzraudzības ietvaros.
Noteikumu projektā ir iekļauti nosacījumi, kas papildina Ministru kabineta 2005.gada 30.augusta noteikumos Nr.662 “Akcīzes preču aprites kārtība” iekļautos nosacījumus attiecībā uz speciālās atļaujas (licences) komercdarbībai ar akcīzes precēm - naftas produktiem un/vai dabasgāzi, izvietošanu, nosakot, ka to patērētājiem var uzrādīt arī elektroniskā dokumenta, kas parakstīts ar drošu elektronisko parakstu un laika zīmogu formātā, kā arī nosakot, ka pēc pieprasījuma var uzrādīt ne tikai speciālās atļaujas (licences) oriģinālu papīra formātā, bet arī elektroniskā dokumenta formātā. Šo nosacījumu izpilde attiecīgi tiks veikta Ministru kabineta 2005.gada 30.augusta noteikumos Nr.662 “Akcīzes preču aprites kārtība” noteiktajā kārtībā.
Noteikumu projekts ir izstrādāts, lai vienkopus izteiktu visas prasības, kas transporta enerģijas mazumtirgotājiem, uzlādes vai uzpildes staciju operatoriem ir noteikti attiecībā uz patērētāju informēšanu.
Noteikumu projekta II nodaļā noteiktie nosacījumi šobrīd ir iekļauti Noteikumos Nr.332 un Noteikumos Nr.772 - nosacījumi attiecībā uz informēšanu par transporta enerģijas kvalitāti, saturu, piejaukumu īpatsvaru, metālu piedevām u.c. Ir arī noteikts, ka transporta enerģijas kvalitāti apliecinošs dokuments ir jāuzrāda patērētājam pēc to pieprasījuma (šis dokuments būtu jāuzrāda patērētājam, ja viņš to pieprasa, jo patērētājam ir tiesības uzzināt izmantotās transporta enerģijas kvalitātes datus), bet kompetentajai iestādei, kas atbilstoši Transporta enerģijas likumam ir Patērētāju tiesību aizsardzības centrs, ir jābūt iespējai pārliecināties par dokumentu esamību vai izvietošanas nosacījumu izpildi, tādējādi pārliecinoties, ka tos būs iespējams uzrādīt patērētājam, ja tas tiks pieprasīts. Šo pienākumu izpildi uzraudzīs Patērētāju tiesību aizsardzības centrs Patērētāju tiesību aizsardzības likuma prasību uzraudzības ietvaros.
Noteikumu projektā ir iekļauti nosacījumi, kas papildina Ministru kabineta 2005.gada 30.augusta noteikumos Nr.662 “Akcīzes preču aprites kārtība” iekļautos nosacījumus attiecībā uz speciālās atļaujas (licences) komercdarbībai ar akcīzes precēm - naftas produktiem un/vai dabasgāzi, izvietošanu, nosakot, ka to patērētājiem var uzrādīt arī elektroniskā dokumenta, kas parakstīts ar drošu elektronisko parakstu un laika zīmogu formātā, kā arī nosakot, ka pēc pieprasījuma var uzrādīt ne tikai speciālās atļaujas (licences) oriģinālu papīra formātā, bet arī elektroniskā dokumenta formātā. Šo nosacījumu izpilde attiecīgi tiks veikta Ministru kabineta 2005.gada 30.augusta noteikumos Nr.662 “Akcīzes preču aprites kārtība” noteiktajā kārtībā.
Problēmas apraksts
Noteikumu projekta III nodaļa - salīdzināmo transporta enerģijas cenu aprēķins
Nosacījumi attiecībā uz transporta enerģijas salīdzināmo cenu aprēķinu Latvijas normatīvajā regulējumā nav noteikti vispār, tādējādi Latvijā nav ieviesta un netiek īstenota Regula 2023/1804 un Komisijas 2018.gada 17.maija regula (ES) 2018/732 par kopīgu metodoloģiju alternatīvu degvielu vienības cenu salīdzināšanai saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2014/94/ES (turpmāk – Regula 2018/732).
Nosacījumi attiecībā uz transporta enerģijas salīdzināmo cenu aprēķinu Latvijas normatīvajā regulējumā nav noteikti vispār, tādējādi Latvijā nav ieviesta un netiek īstenota Regula 2023/1804 un Komisijas 2018.gada 17.maija regula (ES) 2018/732 par kopīgu metodoloģiju alternatīvu degvielu vienības cenu salīdzināšanai saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2014/94/ES (turpmāk – Regula 2018/732).
Risinājuma apraksts
Noteikumu projekta III nodaļā iekļauti nosacījumi, kādā veidā tiek aprēķinātas salīdzināmās transporta enerģijas cenas, kurām jābūt viegli salīdzināmām, lai patērētājiem būtu iespēja izvērtēt dažādu transporta enerģijas veidu priekšrocības.
Regula 2018/732 tika pieņemta 2018.gadā, vienlaikus šajā regulā iekļautā metodoloģija ir ļoti vienkāršota. Tāpat Regula 2023/1804 iekļauj atsauci uz minēto regulu, nemainot un nedetalizējot transporta enerģijas salīdzināmo cenu aprēķinu metodoloģiju.
Lai palīdzētu Eiropas Savienības dalībvalstīm īstenot Regulas 2018/732 prasības, Eiropas Komisija ir nodrošinājusi projekta “Programme Support Action (PSA): Assisting Member States in the implementation of a common methodology for alternative fuels unit price comparison in accordance with Directive 2014/94/EU “FPC4Consumers”” īstenošanu, kura ietvaros tika izstrādātas transporta enerģijas salīdzināmo cenu detalizētas vadlīnijas (https://op.europa.eu/en/publication-detail/-/publication/fb39725e-7007-11eb-9ac9-01aa75ed71a1/language-en) (turpmāk – Vadlīnijas).
Noteikumu projekts paredz, ka salīdzināmo transporta enerģija cenu aprēķins tiek veikts Energoresursu informācijas sistēmā (turpmāk – ERIS), kur ERIS tiks iekļautas visas aprēķiniem nepieciešamās formulas un tiks izveidota sasaiste ar Atvērto datu portālu transporta enerģijas salīdzināmo cenu operatīvai publicēšanai.
Saskaņā ar Vadlīnijām, cenu salīdzināmās vienībās aprēķinam ir nepieciešams:
1) dati par reprezentatīvo transportlīdzekļu segmentu (biežāk reģistrētie transportlīdzekļi);
2) dati par minēto transportlīdzekļu transporta enerģijas patēriņu uz 100km;
3) dati par transporta enerģijas cenu.
Transportlīdzekļu statistika
Tādējādi minētajam aprēķinam būtu nepieciešami šādi dati no valsts akciju sabiedrības "Ceļu Satiksmes Drošības Direkcija" (turpmāk – CSDD), kas ir kompetentā iestāde transportlīdzekļu reģistrācijas jautājumos:
- no jauna reģistrēto – gan jauno, gan lietoto, vieglo transportlīdzekļu (vieglo automobiļu) skaits, kas ir 5 visbiežākie transportlīdzekļu modeļi, tai skaitā minēto modeļu variācijas, piemēram, Volkswagen Golf, Golf Plus, Golf Sportsvan, Golf Variant) izmantotā transporta enerģijas veida dalījumā, piemēram, ja 5 visvairāk no jauna reģistrētie ar benzīnu darbināmie transportlīdzekļu veidi ir VW Golf, Toyota Corolla, Škoda Fabia un Toyota RAV4 – tad ir nepieciešams zināt, cik ir transportlīdzekļu skaits katrā no šiem transportlīdzekļu modeļiem (ar to variācijām).
- to transportlīdzekļu skaits katrā no minētajiem 5 populārākajiem modeļiem dalījumā pa Noteikumu projektā noteiktajiem transporta enerģijas veidiem, bet tikai tiem degvielas veidiem, kuru patēriņš Latvijā ir lielāks nekā 1% no kopējā patērētā degvielas veida, kur 2020.gadā tas būtu dīzeļdegviela, benzīns un sašķidrinātā naftas gāze kombinācijā ar benzīnu vai gāze kombinācijā ar benzīnu, kā arī tādiem transporta enerģijas veidiem kā tikai dabasgāze, tikai elektroenerģija (neieskaitot hibrīdauto) un tikai ūdeņradis.
- katra no 5 visbiežāk no jauna reģistrētajiem transportlīdzekļu veidiem katrā transportlīdzekļa klasē degvielas patēriņa rādītāji – litri vai kilogrami uz 100 kilometriem pēc vispārēji harmonizēto vieglo transportlīdzekļu testa procedūras (WLTP) metodes, tiem transportlīdzekļiem, kuriem ir pieejami WLTP dati.
Iepriekšminētie dati no CSDD ir nepieciešami, lai noteiktu Latvijā tipisko tehniskajā kārtībā un no jauna reģistrēto vieglo transportlīdzekļu (vieglo automobiļu) vidējo svērto degvielas patēriņu uz 100 km (pēc WLTP metode) vismaz vienam segmentam.
Noteikumu projektā ir noteikts, ka transporta enerģijas patēriņš uz 100 km ir jānosaka pēc vispārēji harmonizēto vieglo transportlīdzekļu testa procedūras metodes, kas ir Apvienoto Nāciju Organizācijas Eiropas Ekonomiskās Komisijas (UNECE) apstiprinātā metode - ANO Noteikumi Nr.154 (https://publications.europa.eu/resource/cellar/ec09c0bb-609c-11ed-92ed-01aa75ed71a1.0014.03/DOC_1).
Izvēlētā pieeja reprezentatīvā transportlīdzekļa atlasei
Saskaņā ar valsts CSDD sniegto informāciju Latvijā transportlīdzekļus reģistrējot, tie netiek iedalīti dažādās transportlīdzekļu klasifikācijas klasēs. CSDD ir sniegusi datus par 2022.g un 2023.g. visbiežāk no jauna reģistrētajiem transportlīdzekļiem dalījumā pēc tajos izmantotās degvielas veida, un saskaņā ar minētajiem datiem ir iespējams arī šos transportlīdzekļus iedalīt dalījumā pēc transportlīdzekļu klases, piemēram, šādi: mini un mazā klase (t.sk. mazā apvidus un daudzfunkciju); vidējā un kompaktā klase (t.sk. kompaktā un vidējā apvidus un daudzfunkciju) un lielā klase (t.sk. lielā apvidus un daudzfunkciju). Tomēr, kā var redzēt CSDD datos Latvijā no jauna pārsvarā tiek reģistrēti ceļu transportlīdzekļi vidējā un kompaktajā klasē un tikai benzīna degvielas veidam dominē mazā klase. Ņemot vērā, ka lielākais vairums biežāk reģistrēto ceļu transportlīdzekļu vairākiem degvielas veidiem ir iekļaujami tikai vienā klasē, noteikumu projektā tiek iekļauts aprēķins kopējam transportlīdzekļu segmentam dalījumā tikai pēc degvielas veida.
Transportlīdzekļos biežāk izmantotie degvielas veidi
Latvijā visbiežāk izmantotie transporta enerģijas veidi, kuru īpatsvars kopējā transporta enerģijas apjomā pārsniedz vismaz 1%, ir dīzeļdegviela, benzīns un naftas gāze kombinācijā ar benzīnu. Tāpat Latvijā tiek izmantoti tādi alternatīvās degvielas veidi kā "tīrā" biodegviela, elektroenerģija un saspiestā dabasgāze vai saspiestais biometāns.
Noteikumu projekts paredz, ka CSDD minētos datus reizi gadā par iepriekšējo kalendāro gadu iesniegs ERIS, kur ERIS tālāk tiks aprēķināts vidējais svērtais degvielas patēriņš katram no transportlīdzekļu modeļiem un katram transporta enerģijas veidam. Iespēju robežās tiks nodrošināta ERIS sasaiste ar CSDD datubāzēm, lai ERIS minētie dati būtu pieejami bez papildus datu pieprasīšanas.
Transporta enerģijas cenas
Saskaņā ar Vadlīnijām salīdzināmo transporta enerģijas cenu aprēķinā ir nepieciešami dati par transporta enerģijas vidējo mazumtirdzniecības cenu.
1) Degvielas cenas
Minētā informācija ERIS tiek iesniegta saskaņā ar Ministru kabineta 2023.gada 1.jūnija noteikumiem Nr. 262 “Kārtība, kādā komersanti sniedz informāciju par naftas produktu mazumtirdzniecības cenām”.
ERIS tiks izstrādāts tā, lai izmantotu informāciju par alternatīvās degvielas uzpildes vai uzlādes stacijām, kas ir pieejama Latvija Atvērto datu portālā, un par tajā piemēroto maksu par elektroenerģiju vienībā euro/kWh, bet, ja maksa par elektroenerģiju tiek piemērota vienībā euro/min (vai citu laika vienību), tad komersantam ERIS būs jāsniedz pārrēķinātie dati par maksu vienībā euro/kWh.
Saskaņā ar informāciju no Latvijas atvērto datu portāla šobrīd Latvijā ir 2 komersanti, kas galapatēriņam transportā publiskā uzpildes punktā realizē dabasgāzi, kas tiek izmantota kā transporta enerģija, kā arī 13 komersanti, kas publiskā uzlādes punktā tiek realizēta elektroenerģija, kas tiek izmantota kā transporta enerģija. Tāpat šobrīd ir 2 komersanti, kas patēriņam transportā realizē "tīro" biodegvielu - B100 dīzeļdegviela.
Transporta enerģijas likuma 10.panta deleģējumā Ministru kabinetam ir noteikts, ka “Ministru kabinets nosaka uz publiski pieejamo transporta enerģijas tirdzniecības vietu attiecināmās prasības patērētāju informēšanai par transporta enerģijas veidu, izcelsmi, sastāvu, īpašībām un salīdzināmajām cenām”, tādējādi ir noteikts, ka tiks ziņota informācija ne tikai par dīzeļdegvielas, benzīna un sašķidrinātās naftas gāzes cenām, bet arī par pārējām alternatīvajām degvielām, tai skaitā, par elektroenerģiju, ūdeņradi, tīrajām biodegvielām, saspiesto dabasgāzi un sašķidrināto dabasgāzi.
Attiecīgi paralēli tiek precizēti arī Ministru kabineta 2023.gada 1.jūnija noteikumi Nr.262 “Kārtība, kādā komersanti sniedz informāciju par naftas produktu mazumtirdzniecības cenām.
2) Elektroenerģijas cenas
Tāpat salīdzināmo transporta enerģijas cenu aprēķinā tiks izmantoti Oficiālajā statistikas portālā pieejamie aktuālie dati - kalendārā pusgada dati, par elektroenerģijas vidējām cenām mājsaimniecībām, ko Centrālā statistikas pārvalde iesniegs ERIS katru pusgadu līdz nākamā mēneša 15 datumam (šobrīd publiski ir pieejami šādi dati - tabula ENC040 (https://stat.gov.lv/lv/statistikas-temas/noz/energetika/tabulas/enc040-elektroenergijas-videjas-cenas-majsaimniecibam)).
Ņemot vērā iepriekšminētos datus ERIS aprēķinās arī salīdzināmās transporta enerģijas cenas katram transportlīdzekļu dalījumam katram transporta enerģijas veidam.
Salīdzināmo transporta enerģijas cenu iepriekšējais aprēķins
Ekonomikas ministrija un secīgi Klimata un enerģētikas ministrija līdz šim ir veikusi salīdzināmo transporta enerģijas cenu aprēķinu par 2022.gada 4 ceturkšņiem (https://www.kem.gov.lv/lv/transporta-energijas-salidzinamas-cenas), attiecīgi pieprasot datus CSDD par transportlīdzekļiem un alternatīvās degvielas realizētājiem par to cenu. Minētā aprēķina veikšanā ir secināts, ka Latvijā nav racionāli aprēķināt salīdzināmās transporta enerģijas cenas vairākiem segmentiem, jo 2022.gadā jauno reģistrēto vieglo transportlīdzekļu (vieglo automobiļu) populārākie transportlīdzekļu modeļi parasti ir iekļaujamie vienā vai tikai 2 segmentos (mini un mazā (arī mazā apvidus un daudzfunkcionālā), kompaktā un vidējā (arī attiecīgā apvidus un daudzfunkcionālā), kā arī lielā, lielā apvidus un lielā daudzfunkcionālo transportlīdzekļu klase).
Tāpat tika secināts, ka lielākajai daļai Latvijā no jauna reģistrēto vieglo transportlīdzekļu (vieglo automobiļu) reģistrācijas laikā nav pieejami dati par to transporta enerģijas patēriņu uz 100 km pēc WLTP metodes, piemēram, no visiem no jauna 2022. gada 2. ceturkšņa reģistrētajiem transportlīdzekļiem, 96.8% no pirmo reizi reģistrētiem lietotiem vieglajiem automobiļiem nav WLTP patēriņa dati. Tomēr Noteikumu projekts tiek izstrādāts beztermiņa periodam un ir paredzams, ka nākamajos gados dati par no jauna reģistrēto transportlīdzekļu transporta enerģijas patēriņu (WLTP metode) būs pieejami arvien lielākā apjomā.
Regula 2018/732 tika pieņemta 2018.gadā, vienlaikus šajā regulā iekļautā metodoloģija ir ļoti vienkāršota. Tāpat Regula 2023/1804 iekļauj atsauci uz minēto regulu, nemainot un nedetalizējot transporta enerģijas salīdzināmo cenu aprēķinu metodoloģiju.
Lai palīdzētu Eiropas Savienības dalībvalstīm īstenot Regulas 2018/732 prasības, Eiropas Komisija ir nodrošinājusi projekta “Programme Support Action (PSA): Assisting Member States in the implementation of a common methodology for alternative fuels unit price comparison in accordance with Directive 2014/94/EU “FPC4Consumers”” īstenošanu, kura ietvaros tika izstrādātas transporta enerģijas salīdzināmo cenu detalizētas vadlīnijas (https://op.europa.eu/en/publication-detail/-/publication/fb39725e-7007-11eb-9ac9-01aa75ed71a1/language-en) (turpmāk – Vadlīnijas).
Noteikumu projekts paredz, ka salīdzināmo transporta enerģija cenu aprēķins tiek veikts Energoresursu informācijas sistēmā (turpmāk – ERIS), kur ERIS tiks iekļautas visas aprēķiniem nepieciešamās formulas un tiks izveidota sasaiste ar Atvērto datu portālu transporta enerģijas salīdzināmo cenu operatīvai publicēšanai.
Saskaņā ar Vadlīnijām, cenu salīdzināmās vienībās aprēķinam ir nepieciešams:
1) dati par reprezentatīvo transportlīdzekļu segmentu (biežāk reģistrētie transportlīdzekļi);
2) dati par minēto transportlīdzekļu transporta enerģijas patēriņu uz 100km;
3) dati par transporta enerģijas cenu.
Transportlīdzekļu statistika
Tādējādi minētajam aprēķinam būtu nepieciešami šādi dati no valsts akciju sabiedrības "Ceļu Satiksmes Drošības Direkcija" (turpmāk – CSDD), kas ir kompetentā iestāde transportlīdzekļu reģistrācijas jautājumos:
- no jauna reģistrēto – gan jauno, gan lietoto, vieglo transportlīdzekļu (vieglo automobiļu) skaits, kas ir 5 visbiežākie transportlīdzekļu modeļi, tai skaitā minēto modeļu variācijas, piemēram, Volkswagen Golf, Golf Plus, Golf Sportsvan, Golf Variant) izmantotā transporta enerģijas veida dalījumā, piemēram, ja 5 visvairāk no jauna reģistrētie ar benzīnu darbināmie transportlīdzekļu veidi ir VW Golf, Toyota Corolla, Škoda Fabia un Toyota RAV4 – tad ir nepieciešams zināt, cik ir transportlīdzekļu skaits katrā no šiem transportlīdzekļu modeļiem (ar to variācijām).
- to transportlīdzekļu skaits katrā no minētajiem 5 populārākajiem modeļiem dalījumā pa Noteikumu projektā noteiktajiem transporta enerģijas veidiem, bet tikai tiem degvielas veidiem, kuru patēriņš Latvijā ir lielāks nekā 1% no kopējā patērētā degvielas veida, kur 2020.gadā tas būtu dīzeļdegviela, benzīns un sašķidrinātā naftas gāze kombinācijā ar benzīnu vai gāze kombinācijā ar benzīnu, kā arī tādiem transporta enerģijas veidiem kā tikai dabasgāze, tikai elektroenerģija (neieskaitot hibrīdauto) un tikai ūdeņradis.
- katra no 5 visbiežāk no jauna reģistrētajiem transportlīdzekļu veidiem katrā transportlīdzekļa klasē degvielas patēriņa rādītāji – litri vai kilogrami uz 100 kilometriem pēc vispārēji harmonizēto vieglo transportlīdzekļu testa procedūras (WLTP) metodes, tiem transportlīdzekļiem, kuriem ir pieejami WLTP dati.
Iepriekšminētie dati no CSDD ir nepieciešami, lai noteiktu Latvijā tipisko tehniskajā kārtībā un no jauna reģistrēto vieglo transportlīdzekļu (vieglo automobiļu) vidējo svērto degvielas patēriņu uz 100 km (pēc WLTP metode) vismaz vienam segmentam.
Noteikumu projektā ir noteikts, ka transporta enerģijas patēriņš uz 100 km ir jānosaka pēc vispārēji harmonizēto vieglo transportlīdzekļu testa procedūras metodes, kas ir Apvienoto Nāciju Organizācijas Eiropas Ekonomiskās Komisijas (UNECE) apstiprinātā metode - ANO Noteikumi Nr.154 (https://publications.europa.eu/resource/cellar/ec09c0bb-609c-11ed-92ed-01aa75ed71a1.0014.03/DOC_1).
Izvēlētā pieeja reprezentatīvā transportlīdzekļa atlasei
Saskaņā ar valsts CSDD sniegto informāciju Latvijā transportlīdzekļus reģistrējot, tie netiek iedalīti dažādās transportlīdzekļu klasifikācijas klasēs. CSDD ir sniegusi datus par 2022.g un 2023.g. visbiežāk no jauna reģistrētajiem transportlīdzekļiem dalījumā pēc tajos izmantotās degvielas veida, un saskaņā ar minētajiem datiem ir iespējams arī šos transportlīdzekļus iedalīt dalījumā pēc transportlīdzekļu klases, piemēram, šādi: mini un mazā klase (t.sk. mazā apvidus un daudzfunkciju); vidējā un kompaktā klase (t.sk. kompaktā un vidējā apvidus un daudzfunkciju) un lielā klase (t.sk. lielā apvidus un daudzfunkciju). Tomēr, kā var redzēt CSDD datos Latvijā no jauna pārsvarā tiek reģistrēti ceļu transportlīdzekļi vidējā un kompaktajā klasē un tikai benzīna degvielas veidam dominē mazā klase. Ņemot vērā, ka lielākais vairums biežāk reģistrēto ceļu transportlīdzekļu vairākiem degvielas veidiem ir iekļaujami tikai vienā klasē, noteikumu projektā tiek iekļauts aprēķins kopējam transportlīdzekļu segmentam dalījumā tikai pēc degvielas veida.
Transportlīdzekļos biežāk izmantotie degvielas veidi
Latvijā visbiežāk izmantotie transporta enerģijas veidi, kuru īpatsvars kopējā transporta enerģijas apjomā pārsniedz vismaz 1%, ir dīzeļdegviela, benzīns un naftas gāze kombinācijā ar benzīnu. Tāpat Latvijā tiek izmantoti tādi alternatīvās degvielas veidi kā "tīrā" biodegviela, elektroenerģija un saspiestā dabasgāze vai saspiestais biometāns.
Noteikumu projekts paredz, ka CSDD minētos datus reizi gadā par iepriekšējo kalendāro gadu iesniegs ERIS, kur ERIS tālāk tiks aprēķināts vidējais svērtais degvielas patēriņš katram no transportlīdzekļu modeļiem un katram transporta enerģijas veidam. Iespēju robežās tiks nodrošināta ERIS sasaiste ar CSDD datubāzēm, lai ERIS minētie dati būtu pieejami bez papildus datu pieprasīšanas.
Transporta enerģijas cenas
Saskaņā ar Vadlīnijām salīdzināmo transporta enerģijas cenu aprēķinā ir nepieciešami dati par transporta enerģijas vidējo mazumtirdzniecības cenu.
1) Degvielas cenas
Minētā informācija ERIS tiek iesniegta saskaņā ar Ministru kabineta 2023.gada 1.jūnija noteikumiem Nr. 262 “Kārtība, kādā komersanti sniedz informāciju par naftas produktu mazumtirdzniecības cenām”.
ERIS tiks izstrādāts tā, lai izmantotu informāciju par alternatīvās degvielas uzpildes vai uzlādes stacijām, kas ir pieejama Latvija Atvērto datu portālā, un par tajā piemēroto maksu par elektroenerģiju vienībā euro/kWh, bet, ja maksa par elektroenerģiju tiek piemērota vienībā euro/min (vai citu laika vienību), tad komersantam ERIS būs jāsniedz pārrēķinātie dati par maksu vienībā euro/kWh.
Saskaņā ar informāciju no Latvijas atvērto datu portāla šobrīd Latvijā ir 2 komersanti, kas galapatēriņam transportā publiskā uzpildes punktā realizē dabasgāzi, kas tiek izmantota kā transporta enerģija, kā arī 13 komersanti, kas publiskā uzlādes punktā tiek realizēta elektroenerģija, kas tiek izmantota kā transporta enerģija. Tāpat šobrīd ir 2 komersanti, kas patēriņam transportā realizē "tīro" biodegvielu - B100 dīzeļdegviela.
Transporta enerģijas likuma 10.panta deleģējumā Ministru kabinetam ir noteikts, ka “Ministru kabinets nosaka uz publiski pieejamo transporta enerģijas tirdzniecības vietu attiecināmās prasības patērētāju informēšanai par transporta enerģijas veidu, izcelsmi, sastāvu, īpašībām un salīdzināmajām cenām”, tādējādi ir noteikts, ka tiks ziņota informācija ne tikai par dīzeļdegvielas, benzīna un sašķidrinātās naftas gāzes cenām, bet arī par pārējām alternatīvajām degvielām, tai skaitā, par elektroenerģiju, ūdeņradi, tīrajām biodegvielām, saspiesto dabasgāzi un sašķidrināto dabasgāzi.
Attiecīgi paralēli tiek precizēti arī Ministru kabineta 2023.gada 1.jūnija noteikumi Nr.262 “Kārtība, kādā komersanti sniedz informāciju par naftas produktu mazumtirdzniecības cenām.
2) Elektroenerģijas cenas
Tāpat salīdzināmo transporta enerģijas cenu aprēķinā tiks izmantoti Oficiālajā statistikas portālā pieejamie aktuālie dati - kalendārā pusgada dati, par elektroenerģijas vidējām cenām mājsaimniecībām, ko Centrālā statistikas pārvalde iesniegs ERIS katru pusgadu līdz nākamā mēneša 15 datumam (šobrīd publiski ir pieejami šādi dati - tabula ENC040 (https://stat.gov.lv/lv/statistikas-temas/noz/energetika/tabulas/enc040-elektroenergijas-videjas-cenas-majsaimniecibam)).
Ņemot vērā iepriekšminētos datus ERIS aprēķinās arī salīdzināmās transporta enerģijas cenas katram transportlīdzekļu dalījumam katram transporta enerģijas veidam.
Salīdzināmo transporta enerģijas cenu iepriekšējais aprēķins
Ekonomikas ministrija un secīgi Klimata un enerģētikas ministrija līdz šim ir veikusi salīdzināmo transporta enerģijas cenu aprēķinu par 2022.gada 4 ceturkšņiem (https://www.kem.gov.lv/lv/transporta-energijas-salidzinamas-cenas), attiecīgi pieprasot datus CSDD par transportlīdzekļiem un alternatīvās degvielas realizētājiem par to cenu. Minētā aprēķina veikšanā ir secināts, ka Latvijā nav racionāli aprēķināt salīdzināmās transporta enerģijas cenas vairākiem segmentiem, jo 2022.gadā jauno reģistrēto vieglo transportlīdzekļu (vieglo automobiļu) populārākie transportlīdzekļu modeļi parasti ir iekļaujamie vienā vai tikai 2 segmentos (mini un mazā (arī mazā apvidus un daudzfunkcionālā), kompaktā un vidējā (arī attiecīgā apvidus un daudzfunkcionālā), kā arī lielā, lielā apvidus un lielā daudzfunkcionālo transportlīdzekļu klase).
Tāpat tika secināts, ka lielākajai daļai Latvijā no jauna reģistrēto vieglo transportlīdzekļu (vieglo automobiļu) reģistrācijas laikā nav pieejami dati par to transporta enerģijas patēriņu uz 100 km pēc WLTP metodes, piemēram, no visiem no jauna 2022. gada 2. ceturkšņa reģistrētajiem transportlīdzekļiem, 96.8% no pirmo reizi reģistrētiem lietotiem vieglajiem automobiļiem nav WLTP patēriņa dati. Tomēr Noteikumu projekts tiek izstrādāts beztermiņa periodam un ir paredzams, ka nākamajos gados dati par no jauna reģistrēto transportlīdzekļu transporta enerģijas patēriņu (WLTP metode) būs pieejami arvien lielākā apjomā.
Problēmas apraksts
Noteikumu projekta IV nodaļa - salīdzināmo transporta enerģijas cenu publicēšana / izvietošana
Nosacījumi attiecībā uz to, kā ir jāpublicē vai jāizvieto informāciju par salīdzināmām transporta enerģijas cenām, kā arī par iespējamiem portāliem un tiešsaistes rīkiem Latvijas normatīvajā regulējumā nav noteikti vispār, tādējādi Latvijā nav ieviesta un netiek īstenota Regula 2023/1804 un Regula 2018/732.
Regulas 2023/1804 preambulas 66.punkts skaidro salīdzināmo transporta enerģijas cenu publicēšanas nepieciešamību un būtību: "Vienkārša un viegli salīdzināma informācija par dažādu degvielu cenām varētu būt svarīga, lai patērētāji labāk varētu izvērtēt tirgū pieejamo atsevišķo degvielu relatīvās izmaksas. Tāpēc informācijas nolūkā visās attiecīgajās uzpildes stacijās būtu jāparāda konkrētu alternatīvo degvielu un tradicionālo degvielu vienības cenu salīdzinājums, kas izteikts kā “degvielas cena par 100 km”. Būtu skaidri jānorāda patērētājiem, ka šādi salīdzinājumi attiecas uz vidējām degvielas cenām dalībvalstī, kuras varētu atšķirties no faktiskajām cenām attiecīgajā uzpildes stacijā."
Nosacījumi attiecībā uz to, kā ir jāpublicē vai jāizvieto informāciju par salīdzināmām transporta enerģijas cenām, kā arī par iespējamiem portāliem un tiešsaistes rīkiem Latvijas normatīvajā regulējumā nav noteikti vispār, tādējādi Latvijā nav ieviesta un netiek īstenota Regula 2023/1804 un Regula 2018/732.
Regulas 2023/1804 preambulas 66.punkts skaidro salīdzināmo transporta enerģijas cenu publicēšanas nepieciešamību un būtību: "Vienkārša un viegli salīdzināma informācija par dažādu degvielu cenām varētu būt svarīga, lai patērētāji labāk varētu izvērtēt tirgū pieejamo atsevišķo degvielu relatīvās izmaksas. Tāpēc informācijas nolūkā visās attiecīgajās uzpildes stacijās būtu jāparāda konkrētu alternatīvo degvielu un tradicionālo degvielu vienības cenu salīdzinājums, kas izteikts kā “degvielas cena par 100 km”. Būtu skaidri jānorāda patērētājiem, ka šādi salīdzinājumi attiecas uz vidējām degvielas cenām dalībvalstī, kuras varētu atšķirties no faktiskajām cenām attiecīgajā uzpildes stacijā."
Risinājuma apraksts
Noteikumu projekts noteic, ka transporta enerģijas salīdzināmās cenas, kas tiktu aprēķinātas ERIS, tiktu publicētas Latvijas Atvērto datu portālā. Publiski pieejamā uzpildes punkta, publiski pieejamā alternatīvās degvielas uzpildes punkta un publiski pieejamā uzlādes punkta operatoram minētās cenas būs jāizvieto pie uzpildes vai uzlādes iekārtām vai jāuzglabā uzpildes / uzlādes vietās un/vai jāpublicē savā tīmekļa vietnē vai mobilajā lietotnē. Cenu publicēšana būtu jāveic šādi:
- cenas jāizvieto pie uzpildes vai uzlādes iekārtas;
- cenas jāpublicē tīmekļa vietnē vai mobilajā lietotnē.
Ja cenas tiek publicētas tīmekļa vietnē vai mobilajā lietotnē, tad cenas var neizvietot pie uzpildes vai uzlādes iekārtas, bet tām ir jābūt pieejamām uzpildes vai uzlādes punktos, lai varētu uzrādīt patērētājam, ja tas to prasa t.i. salīdzināmās cenas var fiziski neizvietot pie uzlādes vai uzpildes iekārtām, bet tām ir jābūt uz vietas minētajos uzlādes vai uzpildes punktos. Noteikumu projektā ir noteikts, ka šis nosacījums neattiecas uz automātiskajām degvielas uzpildes stacijā vai autonomiem uzlādes punktiem.
Vienlaikus, ja uzpildes punkta (degvielas uzpildes stacijas) teritorijā darbojas dažādi fosilo degvielu uzpildes punkta, alternatīvās degvielas uzpildes punkta vai uzlādes punkta operatori, tad tāpat spēkā ir nosacījumi, ka katram šo punktu operatoram ir jānodrošina cenu izvietošana pie uzpildes vai uzlādes iekārtām vai jāpublicē savā tīmekļa vietnē vai mobilajā aplikācijā.
Salīdzināmo transporta enerģijas cenu publicēšanas izņēmumi
Noteikumu projekts paredz to, ka pienākumi fiziski nodrošināt informāciju par salīdzināmām transporta enerģijas cenām (fiziski izvietot transporta enerģijas mazumtirdzniecības vietās) nav attiecināma uz uzlādes vai uzpildes punktiem, kas ir automātiskās uzpildes stacijas vai autonomie vai automātiskie uzlādes punkti, jo šādos punktos parasti uz vietas nav uzpildes vai uzlādes punkta apkalpojošā personāla, kas šīs salīdzināmās cenas varētu izvietot vai varētu sakot līdzi, ka minētā informācija joprojām ir izvietota un nav bojāta vai nepieejama.
Tāpat uzlādes punkti parasti atrodas autonomi, līdz ar to salīdzināmo cenu izvietošana nedod iespēju veikt kādu salīdzināšanu, jo citi transporta enerģijas veidi šādos punktos netiek piedāvāti.
Vienlaikus noteikumu projektā ir noteikts, ka šādā gadījumā minētā informācija par salīdzināmām transporta enerģijas cenām ir jāizvieto uzlādes punkta vai uzpildes stacijas operatora tīmekļa vietnē vai mobilajā aplikācijā, autonomos vai automātiskos uzlādes punktus izvietojot saiti vai kvadrātkodu, kur var iegūt informāciju par salīdzināmā transporta enerģijas cenām.
Vadlīnijās attiecībā uz transporta enerģijas tirdzniecības vietu izvēli ir minēts šādi:
"Saskaņā ar Regulas 2023/1804 19.panta 3.punktu, cenas parāda “attiecīgā gadījumā”, kad degvielas cenas tiek rādītas DUS. Tas norāda uz nepieciešamību pēc samērīgas pieejas, kas ļauj saprātīgi atlasīt DUS, kas spēj izpildīt noteiktās prasības un uzņemties parādīšanas izmaksas. Pienākumam parādīt cenas nevajadzētu radīt nevajadzīgu finansiālu slogu, jo īpaši mazākām mazumtirdzniecības stacijām vai mazumtirdzniecības stacijām attālos reģionos. Ņemot vērā projekta rezultātus, bez-operatora (automātiskās) DUS ieteicams atbrīvot no cenu uzrādīšanas pienākumiem ieviešanas izmaksu un prasības biežu displeju atjaunināšanas dēļ.
Automātiskās DUS un DUS, kurās ir mazāk nekā DV izvēlētais apjoms daudzproduktu degvielas sūkņu, būtu jāatbrīvo no parādīšanas pienākumiem ieviešanas izmaksu un prasības bieži atjaunināt displejus dēļ. Visās atlikušajās stacijās ir jāparāda cenas (€/100km).".
- cenas jāizvieto pie uzpildes vai uzlādes iekārtas;
- cenas jāpublicē tīmekļa vietnē vai mobilajā lietotnē.
Ja cenas tiek publicētas tīmekļa vietnē vai mobilajā lietotnē, tad cenas var neizvietot pie uzpildes vai uzlādes iekārtas, bet tām ir jābūt pieejamām uzpildes vai uzlādes punktos, lai varētu uzrādīt patērētājam, ja tas to prasa t.i. salīdzināmās cenas var fiziski neizvietot pie uzlādes vai uzpildes iekārtām, bet tām ir jābūt uz vietas minētajos uzlādes vai uzpildes punktos. Noteikumu projektā ir noteikts, ka šis nosacījums neattiecas uz automātiskajām degvielas uzpildes stacijā vai autonomiem uzlādes punktiem.
Vienlaikus, ja uzpildes punkta (degvielas uzpildes stacijas) teritorijā darbojas dažādi fosilo degvielu uzpildes punkta, alternatīvās degvielas uzpildes punkta vai uzlādes punkta operatori, tad tāpat spēkā ir nosacījumi, ka katram šo punktu operatoram ir jānodrošina cenu izvietošana pie uzpildes vai uzlādes iekārtām vai jāpublicē savā tīmekļa vietnē vai mobilajā aplikācijā.
Salīdzināmo transporta enerģijas cenu publicēšanas izņēmumi
Noteikumu projekts paredz to, ka pienākumi fiziski nodrošināt informāciju par salīdzināmām transporta enerģijas cenām (fiziski izvietot transporta enerģijas mazumtirdzniecības vietās) nav attiecināma uz uzlādes vai uzpildes punktiem, kas ir automātiskās uzpildes stacijas vai autonomie vai automātiskie uzlādes punkti, jo šādos punktos parasti uz vietas nav uzpildes vai uzlādes punkta apkalpojošā personāla, kas šīs salīdzināmās cenas varētu izvietot vai varētu sakot līdzi, ka minētā informācija joprojām ir izvietota un nav bojāta vai nepieejama.
Tāpat uzlādes punkti parasti atrodas autonomi, līdz ar to salīdzināmo cenu izvietošana nedod iespēju veikt kādu salīdzināšanu, jo citi transporta enerģijas veidi šādos punktos netiek piedāvāti.
Vienlaikus noteikumu projektā ir noteikts, ka šādā gadījumā minētā informācija par salīdzināmām transporta enerģijas cenām ir jāizvieto uzlādes punkta vai uzpildes stacijas operatora tīmekļa vietnē vai mobilajā aplikācijā, autonomos vai automātiskos uzlādes punktus izvietojot saiti vai kvadrātkodu, kur var iegūt informāciju par salīdzināmā transporta enerģijas cenām.
Vadlīnijās attiecībā uz transporta enerģijas tirdzniecības vietu izvēli ir minēts šādi:
"Saskaņā ar Regulas 2023/1804 19.panta 3.punktu, cenas parāda “attiecīgā gadījumā”, kad degvielas cenas tiek rādītas DUS. Tas norāda uz nepieciešamību pēc samērīgas pieejas, kas ļauj saprātīgi atlasīt DUS, kas spēj izpildīt noteiktās prasības un uzņemties parādīšanas izmaksas. Pienākumam parādīt cenas nevajadzētu radīt nevajadzīgu finansiālu slogu, jo īpaši mazākām mazumtirdzniecības stacijām vai mazumtirdzniecības stacijām attālos reģionos. Ņemot vērā projekta rezultātus, bez-operatora (automātiskās) DUS ieteicams atbrīvot no cenu uzrādīšanas pienākumiem ieviešanas izmaksu un prasības biežu displeju atjaunināšanas dēļ.
Automātiskās DUS un DUS, kurās ir mazāk nekā DV izvēlētais apjoms daudzproduktu degvielas sūkņu, būtu jāatbrīvo no parādīšanas pienākumiem ieviešanas izmaksu un prasības bieži atjaunināt displejus dēļ. Visās atlikušajās stacijās ir jāparāda cenas (€/100km).".
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Nē
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Nē
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
Nav
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt
Fiziskās personas
Nē
Juridiskās personas
- visi uzņēmumi
Ietekmes apraksts
Noteikumu projekta II nodaļa pēc būtības neuzliek papildu slogu komersantiem, jo tiek precizēti spēkā esošie nosacījumi – Noteikumi Nr.332 un Noteikumi Nr.772. Komersantiem tiek precizēta tā informācija, kas viņiem ir uzlikta kā darāma pieejama patērētājiem ar spēkā esošajiem Ministru kabineta noteikumiem.
Noteikumu projekta III nodaļa noteic jaunus pienākumus, kā komersanti informē sabiedrību par salīdzināmām transporta enerģijas cenām - izvieto tās savā tīmekļvietnē vai aplikācijā vai izvieto degvielas uzpildes stacijās vai uzlādes punktos.
Noteikumu projekta III nodaļa noteic jaunus pienākumus, kā komersanti informē sabiedrību par salīdzināmām transporta enerģijas cenām - izvieto tās savā tīmekļvietnē vai aplikācijā vai izvieto degvielas uzpildes stacijās vai uzlādes punktos.
Nozare
Vairumtirdzniecība un mazumtirdzniecība; automobiļu un motociklu remonts, Transports un uzglabāšana
Nozaru ietekmes apraksts
Noteikumu projektā iekļautie nosacījumi attiecas uz komersantiem - degvielas uzpildes staciju, uzlādes punktu, alternatīvās degvielas uzpildes punktu operatoriem, jo precizē esošos pienākumus un nosaka jaunus pienākumus sabiedrības informēšanas jomā.
2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.3. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.4. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Sabiedrības grupa
Vai ietekmē?
Izmaksas par vienību - euro
Vienību skaits
Atbilstības izmaksas - euro
Aprēķinu skaidrojums
Juridiskās personas
Kopā (juridiskās personas)
7 200,00
visi uzņēmumi
Jā
Vērtības nozīme:
72,00
euro
100
līdz 100 komersantiem, kuriem ir transporta enerģijas mazumtirdzniecības vietas
7 200,00
Noteikumu projekta II nodaļa:
Publiski pieejama transporta enerģijas tirdzniecības vietas operatoram jaunas izmaksas noteikumu projekta rezultātā neradīsies, jo pienākums izvietot noteikumu projekta 4.punktā noteiktās norādes ir jau spēkā ar Noteikumiem Nr.332 un Noteikumiem Nr.772, un šīs norādes nav jāizvieto no jauna, piemēram, noteikumu projekta 4.2. un 4.4.apakšpunktā minētās norādes, t.i. uzlīmes uz degvielas sūkņiem, ir uzlīmētas vienreiz un nav nepieciešams tās uzlīmēt no jauna.
Ņemot vērā, ka šobrīd galapatēriņam transportā netiek realizēta biomasas degviela, tad noteikumu projekta 4.3.apakšpunkts šobrīd neattiecas un neskar nevienu publiski pieejama transporta enerģijas tirdzniecības vietas operatoru
Noteikumu projekta 4.punktā noteikto norāžu izvietošanas izmaksu aprēķinu nav iespējams veikt, jo tas ir atkarīgs no tā, kādā veidā minētās norādes publiski pieejama transporta enerģijas tirdzniecības vietas operators izvēlas izvietot, kur izvēlas izvietot un kādas ir drukāšanas, izvietošanas, cilvēkstundu izmaksas konkrētajam operatoram.
Noteikumu projekta IV nodaļa:
Izmaksas ir aprēķinātas, pieņemot, ka:
- 50% no komersantiem noteikto informāciju no Latvijas Atvērto datu portāla iegūst, izdrukā noteiktā formātā, nosūta uz transporta enerģijas tirdzniecības vietām un izvieto minēto informāciju šajās vietās fiziski. šādā gadījumā stundas likme 50 komersantiem ir 14,77 euro, kur stunda likme ir izvēlēta "213301 Vides aizsardzības vecākais SPECIĀLISTS" profesijai (https://www.vid.gov.lv/lv/media/26781/download?attachment)
- 50% no komersantiem izmanto iespēju šo informāciju izvietot savās tīmekļvietnēs vai mobilajās aplikācijās, kas nozīmē, ka tiem izmaksas veido tikai tīmekļvietnes vai aplikācijas papildināšana. Šādā gadījumā stundas likme 50 komersantiem ir ~21,19 euro, kur stundas likme ir izvēlēta "251205 PROGRAMMĒTĀJS" (https://www.vid.gov.lv/lv/media/26781/download?attachment)".
IKT risinājuma izmantošanai nepieciešamais laika patēriņš būtu 15-30min, bet fiziskas informācijas izvietošanas gadījumā līdz 2 stundām kopumā.
Informācijas izvietošana vai publicēšana būs jāveic reizi ceturksnī, t.i. 4 reizes gadā.
Kopā
7 200,00
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Rādītājs
2026
saskaņā ar valsts budžetu kārtējam gadam
izmaiņas kārtējā gadā, salīdzinot ar valsts budžetu kārtējam gadam
Turpmākie trīs gadi (euro)
2027
2028
2029
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
1
2
3
4
5
6
7
8
1. Budžeta ieņēmumi
87 093
0
0
0
0
0
0
1.1. valsts pamatbudžets, tai skaitā ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi
87 093
0
0
0
0
0
0
1.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
1.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
2. Budžeta izdevumi
87 093
0
0
0
0
0
0
2.1. valsts pamatbudžets
87 093
0
0
0
0
0
0
2.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
2.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
3. Finansiālā ietekme
0
0
0
0
0
0
0
3.1. valsts pamatbudžets
0
0
0
0
0
0
0
3.2. speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
3.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
4. Finanšu līdzekļi papildu izdevumu finansēšanai (kompensējošu izdevumu palielinājumu norāda ar "-" zīmi)
0
0
0
0
0
0
0
5. Precizēta finansiālā ietekme
0
0
0
0
5.1. valsts pamatbudžets
0
0
0
0
5.2. speciālais budžets
0
0
0
0
5.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
6. Detalizēts ieņēmumu un izdevumu aprēķins (ja nepieciešams, detalizētu ieņēmumu un izdevumu aprēķinu var pievienot anotācijas (ex-ante) pielikumā)
Projekts šo jomu neskar.
6.1. detalizēts ieņēmumu aprēķins
Projekts šo jomu neskar.
6.2. detalizēts izdevumu aprēķins
Projekts šo jomu neskar.
7. Amata vietu skaita izmaiņas (palielinājuma gadījumā: izvērsts pamatojums, izvērtējums par esošo resursu pārskatīšanas iespējām, t.sk. vakanto štata vietu, ilgstošo vakanču izmantošanu u.c.)
Projekts šo jomu neskar.
Cita informācija
Noteikumu projekts paredz jaunus pienākumus salīdzināmo transporta enerģijas cenu aprēķinam un publicēšanai, kur procesu efektivizācijai un digitalizācijai tiek paredzēts IKT risinājuma izstrāde - Energoresursu informācijas sistēmas (ERIS) pilnveidošana un paplašināšana.
Noteikumu projekta III. nodaļā noteikto salīdzināmo transporta enerģijas cenu aprēķinam ERIS būs jāiestrādā šādas funkcijas:
- vidējā svērtā degvielas patēriņa aprēķins;
- transporta enerģijas svērtās aritmētiskās cenas (transporta enerģijas tilpuma vai enerģijas vienību) aprēķins;
- CSDD un CSP sniegto datu apstrāde.
Šo pienākumu veikšanai ERIS būs jāiekļauj jauni datu bloki gan aprēķinu veikšanai, gan citu datu turētāju datu apstrādei. Tāpat ERIS būs nepieciešams sasaistīt ar valsts a/s "Ceļu satiksmes drošības direkcijas" un Centrālās statistikas pārvaldes datubāzēm, kā arī ar Latvijas Atvērto datu portālu.
Finansējums plānots (atkarībā no tā, kādā apjomā šeit minētajās budžeta programmās būs pieejams finansējums minētajām darbībām):
1) Klimata un enerģētikas ministrijas budžeta programmas „Emisijas kvotu izsoļu ieņēmumu instrumenti” (33.00.00) apakšprogrammas 33.01.00 "Emisijas kvotu izsolīšanas instrumenta administrācija", jo saskaņā ar likuma "Par piesārņojumu" 32.2 panta 44 daļas 3.punkta nosacījumiem, kas paredz, ka emisija kvotu izsolīšanas ieņēmumi ir izmantojami “3) Konvencijas un tās Kioto protokola saistību, kā arī citu starptautisko saistību izpildei siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanas jomā”;
2) Klimata un enerģētikas ministrijas budžeta programmas 97.00.00 “Nozaru vadība un politikas plānošana” ņemot vērā informatīvo ziņojumu "Pasākumi elektroenerģijas tirgus attīstībai" un Ministru kabineta 2024.gada 10.oktobra protokola Nr. 42 6.§ 6.2.3.apakšpunktu.
Minētais finansējums tiks nodrošināts Klimata un enerģētikas ministrijai attiecīgajam gadam iezīmētā budžeta ietvaros. Finansējuma avoti, veicamās darbības un finansējuma apjoms tiks precīzi noteikti tehniskās specifikācijas izstrādes laikā, lai noteiktu detalizētu veicamo darbu aptvērtumu, deleģējuma līguma ietvaros starp Klimata un enerģētikas ministriju un attiecīgās IKT sistēmas uzturētāju ņemot vērā finansiālās iespējas 2026. gadā un nākamajos gados abu iepriekšminēto budžeta programmu ietvaros.
Visas projekta izpildē iesaistītās institūcijas tām paredzēto funkciju un uzdevumu izpildi nodrošinās piešķirto valsts budžeta līdzekļu ietvaros.
Aktuālais ERIS izstrādes novērtējums, iekļaujot ERIS puses integrācijas izstrādi automatizētai CSDD/CSP datu saņemšanai:
Noteikumu projekta III. nodaļā noteikto salīdzināmo transporta enerģijas cenu aprēķinam ERIS būs jāiestrādā šādas funkcijas:
- vidējā svērtā degvielas patēriņa aprēķins;
- transporta enerģijas svērtās aritmētiskās cenas (transporta enerģijas tilpuma vai enerģijas vienību) aprēķins;
- CSDD un CSP sniegto datu apstrāde.
Šo pienākumu veikšanai ERIS būs jāiekļauj jauni datu bloki gan aprēķinu veikšanai, gan citu datu turētāju datu apstrādei. Tāpat ERIS būs nepieciešams sasaistīt ar valsts a/s "Ceļu satiksmes drošības direkcijas" un Centrālās statistikas pārvaldes datubāzēm, kā arī ar Latvijas Atvērto datu portālu.
Finansējums plānots (atkarībā no tā, kādā apjomā šeit minētajās budžeta programmās būs pieejams finansējums minētajām darbībām):
1) Klimata un enerģētikas ministrijas budžeta programmas „Emisijas kvotu izsoļu ieņēmumu instrumenti” (33.00.00) apakšprogrammas 33.01.00 "Emisijas kvotu izsolīšanas instrumenta administrācija", jo saskaņā ar likuma "Par piesārņojumu" 32.2 panta 44 daļas 3.punkta nosacījumiem, kas paredz, ka emisija kvotu izsolīšanas ieņēmumi ir izmantojami “3) Konvencijas un tās Kioto protokola saistību, kā arī citu starptautisko saistību izpildei siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanas jomā”;
2) Klimata un enerģētikas ministrijas budžeta programmas 97.00.00 “Nozaru vadība un politikas plānošana” ņemot vērā informatīvo ziņojumu "Pasākumi elektroenerģijas tirgus attīstībai" un Ministru kabineta 2024.gada 10.oktobra protokola Nr. 42 6.§ 6.2.3.apakšpunktu.
Minētais finansējums tiks nodrošināts Klimata un enerģētikas ministrijai attiecīgajam gadam iezīmētā budžeta ietvaros. Finansējuma avoti, veicamās darbības un finansējuma apjoms tiks precīzi noteikti tehniskās specifikācijas izstrādes laikā, lai noteiktu detalizētu veicamo darbu aptvērtumu, deleģējuma līguma ietvaros starp Klimata un enerģētikas ministriju un attiecīgās IKT sistēmas uzturētāju ņemot vērā finansiālās iespējas 2026. gadā un nākamajos gados abu iepriekšminēto budžeta programmu ietvaros.
Visas projekta izpildē iesaistītās institūcijas tām paredzēto funkciju un uzdevumu izpildi nodrošinās piešķirto valsts budžeta līdzekļu ietvaros.
Aktuālais ERIS izstrādes novērtējums, iekļaujot ERIS puses integrācijas izstrādi automatizētai CSDD/CSP datu saņemšanai:
| nosaukums | cilvēkstundas | euro (bez PVN) | euro (ar PVN) |
| 1. Datu savākšana | 1755 | 59670,0 | 72200,7 |
| 1.1. Degvielas mazumtirgotāji un elektroenerģijas tirgotāji iesniedz datus par transporta enerģijas cenu | 738 | 25092,0 | 30361,32 |
| 1.2. CSDD iesniedz datus | 675 | 22950,0 | 27769,5 |
| 1.3. Datu paņemšana no Centrālās statistikas pārvaldes par elektroenerģijas vidējo cenu mājsaimniecībām | 342 | 11628,0 | 14069,88 |
| 2. Aprēķins informācijas nodrošināšanai | 185 | 6290,0 | 7610,9 |
| 3.Datu sagatavošana priekš Tableau | 177 | 6018,0 | 7281,78 |
| KOPĀ | 2117 | 71978,0 | 87093,38 |
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
4.1. Saistītie tiesību aktu projekti
4.1.1. Ministru kabineta noteikumi "Transporta enerģijas kvalitātes prasības un atbilstības kvalitātes prasībām nodrošināšana, transporta enerģijas tirgus uzraudzība un transporta enerģijas pienākumu izpildes kontrole" (23-TA-3014)
Pamatojums un apraksts
Ministru kabineta noteikumi noteiks:
1) kvalitātes rādītājus un prasības tirgū piedāvātajai transporta enerģijai, prasības tās ražošanai, pārstrādei, pārvietošanai, realizēšanai un atbilstības nodrošināšanai; transporta enerģijas, kas neatbilst noteiktām kvalitātes prasībām, atgriešanas, pārstrādes vai iznīcināšanas procedūru un prasības neatbilstošas transporta enerģijas pārstrādei vai iznīcināšanai;
Pēc būtības minētajos MK noteikumos tiks apvienoti šobrīd spēkā esošie MK noteikumi Nr.332 un MK noteikumi Nr.772 un tajā iekļautie nosacījumi, aktualizējot atsauces uz spēkā esošajiem standartiem (arī aizstājot spēku zaudējušus standartus ar aktuālajiem standartiem). Tāpat tiks noteikta procedūra gadījumiem, ja persona, kas veic transporta enerģijas apriti, vai BVKB konstatē, ka degviela neatbilst noteiktajām degvielas kvalitātes prasībām, un tiks noteikts, ka pārstrāde un iznīcināšana ir jāveic saskaņā ar akcīzes preču aprites kārtības regulējumu.
2) likumā noteikto kritēriju, prasību un pienākumu izpildes uzraudzības nodrošināšanas nosacījumus, tai skaitā nosaka transporta enerģijas tirgus uzraudzības kārtību.
Uzraudzība ietver noteikt konkrētus pienākumus degvielas piegādātājiem, noteikt šo pienākumu monitoringa nosacījumus, noteikt šo pienākumu izpildes pārbaudes kārtību, noteikt konkrētus un detalizētus nosacījumus gan minētajiem pienākumiem, gan to izpildei.
Šis vispārīgais deleģējums attiecas uz visā likumā noteikto nosacījumu uzraudzību, kur uzraudzības nosacījumi tiks iekļauti jaunajos MK noteikumos, kur tiks apvienoti MK noteikumi Nr.332 un MK noteikumi Nr.772.
Ar šiem noteikumiem spēku zaudēs Noteikumi Nr. 332 un Noteikumi Nr. 772, kas šobrīd iekļauj arī nosacījumus patērētāju informēšanai.
1) kvalitātes rādītājus un prasības tirgū piedāvātajai transporta enerģijai, prasības tās ražošanai, pārstrādei, pārvietošanai, realizēšanai un atbilstības nodrošināšanai; transporta enerģijas, kas neatbilst noteiktām kvalitātes prasībām, atgriešanas, pārstrādes vai iznīcināšanas procedūru un prasības neatbilstošas transporta enerģijas pārstrādei vai iznīcināšanai;
Pēc būtības minētajos MK noteikumos tiks apvienoti šobrīd spēkā esošie MK noteikumi Nr.332 un MK noteikumi Nr.772 un tajā iekļautie nosacījumi, aktualizējot atsauces uz spēkā esošajiem standartiem (arī aizstājot spēku zaudējušus standartus ar aktuālajiem standartiem). Tāpat tiks noteikta procedūra gadījumiem, ja persona, kas veic transporta enerģijas apriti, vai BVKB konstatē, ka degviela neatbilst noteiktajām degvielas kvalitātes prasībām, un tiks noteikts, ka pārstrāde un iznīcināšana ir jāveic saskaņā ar akcīzes preču aprites kārtības regulējumu.
2) likumā noteikto kritēriju, prasību un pienākumu izpildes uzraudzības nodrošināšanas nosacījumus, tai skaitā nosaka transporta enerģijas tirgus uzraudzības kārtību.
Uzraudzība ietver noteikt konkrētus pienākumus degvielas piegādātājiem, noteikt šo pienākumu monitoringa nosacījumus, noteikt šo pienākumu izpildes pārbaudes kārtību, noteikt konkrētus un detalizētus nosacījumus gan minētajiem pienākumiem, gan to izpildei.
Šis vispārīgais deleģējums attiecas uz visā likumā noteikto nosacījumu uzraudzību, kur uzraudzības nosacījumi tiks iekļauti jaunajos MK noteikumos, kur tiks apvienoti MK noteikumi Nr.332 un MK noteikumi Nr.772.
Ar šiem noteikumiem spēku zaudēs Noteikumi Nr. 332 un Noteikumi Nr. 772, kas šobrīd iekļauj arī nosacījumus patērētāju informēšanai.
Atbildīgā institūcija
Klimata un enerģētikas ministrija
4.1.2. Ministru kabineta noteikumi "Grozījumi Ministru kabineta 2023. gada 1. jūnija noteikumos Nr. 262 "Kārtība, kādā komersanti sniedz informāciju par naftas produktu mazumtirdzniecības cenām"" (24-TA-2626)
Pamatojums un apraksts
Ministru kabineta noteiks jaunus nosacījumus komersantiem par alternatīvo degvielu - Eiropas Parlamenta un Padomes 2023. gada 13. septembra regulas (ES) 2023/1804 par alternatīvo degvielu infrastruktūras ieviešanu un ar ko atceļ direktīvu 2014/94/ES (turpmāk – regula 2023/1804) 2.panta 4.punkts, mazumtirdzniecības cenu ziņošanu, lai šo informāciju Valsts vides dienests varētu izmantot salīdzināmo transporta enerģijas cenu aprēķināšanai.
Atbildīgā institūcija
Klimata un enerģētikas ministrija
4.2. Cita informācija
Nav
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
5.1. Saistības pret Eiropas Savienību
Vai ir attiecināms?
Jā
ES tiesību akta CELEX numurs
32009L0030
ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 23. aprīļa direktīva 2009/30/EK, ar ko groza Direktīvu 98/70/EK attiecībā uz benzīna, dīzeļdegvielas un gāzeļļas specifikācijām un ievieš mehānismu autotransporta līdzekļos lietojamās degvielas radītās siltumnīcefekta gāzu emisijas kontrolei un samazināšanai, groza Padomes Direktīvu 1999/32/EK attiecībā uz tās degvielas specifikācijām, kuru lieto iekšējo ūdensceļu kuģos, un atceļ Direktīvu 93/12/EEK
Apraksts
ar Noteikumu projektu tiek transponētas Direktīvas 2009/30/EK prasības patērētāju informēšanai, kas ar minēto direktīvu ir iekļautas Direktīvā 98/70/EK
ES tiesību akta CELEX numurs
32023R1804
ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Eiropas Parlamenta un Padomes 2023.gada 13.septembra regula (ES) 2023/1804 par alternatīvo degvielu infrastruktūras ieviešanu un ar ko atceļ Direktīvu 2014/94/ES
Apraksts
Noteikumu projekts īsteno vairākas Regulas 2023/1804 19.panta prasības.
ES tiesību akta CELEX numurs
32018R0732
ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Komisijas 2018. gada 17. maija Īstenošanas regula (ES) 2018/732 par kopīgu metodoloģiju alternatīvu degvielu vienības cenu salīdzināšanai saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2014/94/ES
Apraksts
Noteikumu projekts piemēro Regulas 2018/732 nosacījumus energoresursu informācijas sistēmā veiktajiem aprēķiniem.
5.2. Citas starptautiskās saistības
Vai ir attiecināms?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
Nav
5.4. 1. tabula. Tiesību akta projekta atbilstība ES tiesību aktiem
Attiecīgā ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 23. aprīļa direktīva 2009/30/EK, ar ko groza Direktīvu 98/70/EK attiecībā uz benzīna, dīzeļdegvielas un gāzeļļas specifikācijām un ievieš mehānismu autotransporta līdzekļos lietojamās degvielas radītās siltumnīcefekta gāzu emisijas kontrolei un samazināšanai, groza Padomes Direktīvu 1999/32/EK attiecībā uz tās degvielas specifikācijām, kuru lieto iekšējo ūdensceļu kuģos, un atceļ Direktīvu 93/12/EEK
ES TA panta numurs
Projekta vienība, kas pārņem vai ievieš A minēto
Tiek pārņemts pilnībā vai daļēji
Vai B minētais paredz stingrākas prasības un pamatojums
A
B
C
D
1.panta 3.punktā izteiktais Direktīvas 98/70/EK 3. panta 3.punkta 2.teikums
4.1. un 4.2. apakšpunkts
Pārņemtas pilnībā
netiek paredzētas stingrākas prasības
1.panta 4.punktā izteiktā Direktīvas 98/70/EK 4.panta 1.punkta 3.rindkopa
4.2. apakšpunkts
Pārņemtas pilnībā
netiek paredzētas stingrākas prasības
1.panta 8.punktā izteiktais Direktīvas 98/70/EK 8.a panta 4. un 5.punkts
4.4. apakšpunkts
Pārņemtas pilnībā
netiek paredzētas stingrākas prasības
1.panta 8.punktā izteiktais Direktīvas 98/70/EK 8.a panta 6.punkts
5. punkts
Pārņemtas pilnībā
netiek paredzētas stingrākas prasības
Kā ir izmantota ES tiesību aktā paredzētā rīcības brīvība dalībvalstij pārņemt vai ieviest noteiktas ES tiesību akta normas? Kādēļ?
Projekts šo jomu neskar.
Saistības sniegt paziņojumu ES institūcijām un ES dalībvalstīm atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas regulē informācijas sniegšanu par tehnisko noteikumu, valsts atbalsta piešķiršanas un finanšu noteikumu (attiecībā uz monetāro politiku) projektiem
Projekts šo jomu neskar
Cita informācija
Nav.
Attiecīgā ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Eiropas Parlamenta un Padomes 2023.gada 13.septembra regula (ES) 2023/1804 par alternatīvo degvielu infrastruktūras ieviešanu un ar ko atceļ Direktīvu 2014/94/ES
ES TA panta numurs
Projekta vienība, kas pārņem vai ievieš A minēto
Tiek pārņemts pilnībā vai daļēji
Vai B minētais paredz stingrākas prasības un pamatojums
A
B
C
D
19.panta 3.punkts
III nodaļa un pielikums
Pārņemtas pilnībā
netiek paredzētas stingrākas prasības
Kā ir izmantota ES tiesību aktā paredzētā rīcības brīvība dalībvalstij pārņemt vai ieviest noteiktas ES tiesību akta normas? Kādēļ?
Projekts šo jomu neskar.
Saistības sniegt paziņojumu ES institūcijām un ES dalībvalstīm atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas regulē informācijas sniegšanu par tehnisko noteikumu, valsts atbalsta piešķiršanas un finanšu noteikumu (attiecībā uz monetāro politiku) projektiem
Projekts šo jomu neskar.
Cita informācija
Nav.
Attiecīgā ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Komisijas 2018. gada 17. maija Īstenošanas regula (ES) 2018/732 par kopīgu metodoloģiju alternatīvu degvielu vienības cenu salīdzināšanai saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2014/94/ES
ES TA panta numurs
Projekta vienība, kas pārņem vai ievieš A minēto
Tiek pārņemts pilnībā vai daļēji
Vai B minētais paredz stingrākas prasības un pamatojums
A
B
C
D
1.pants
13.3. apakšpunkts
Pārņemtas pilnībā
netiek paredzētas stingrākas prasības
Pielikuma 3.punkts
11. punkts un 13.1. un 13.2. apakšpunkts
Pārņemtas pilnībā
netiek paredzētas stingrākas prasības
Pielikuma 4.punkts
13.3. apakšpunkts
Pārņemtas pilnībā
netiek paredzētas stingrākas prasības
Pielikuma 5.punkts
14.punkts
Pārņemtas pilnībā
netiek paredzētas stingrākas prasības
Kā ir izmantota ES tiesību aktā paredzētā rīcības brīvība dalībvalstij pārņemt vai ieviest noteiktas ES tiesību akta normas? Kādēļ?
Projekts šo jomu neskar.
Saistības sniegt paziņojumu ES institūcijām un ES dalībvalstīm atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas regulē informācijas sniegšanu par tehnisko noteikumu, valsts atbalsta piešķiršanas un finanšu noteikumu (attiecībā uz monetāro politiku) projektiem
Projekts šo jomu neskar.
Cita informācija
Nav.
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Nē
6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas
Valsts un pašvaldību institūcijas
Būvniecības valsts kontroles birojs, Patērētāju tiesību aizsardzības centrs, VAS "Ceļu satiksmes drošības direkcija"Nevalstiskās organizācijas
NēCits
Nē6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi
Veids
Publiskā apspriešana
Saite uz sabiedrības līdzdalības rezultātiem
Tika nodrošināta tiesību aktu portālā.
6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti
Saskaņā ar MK 2009. gada 25. augusta noteikumu Nr. 970 „Sabiedrības līdzdalības kārtība attīstības plānošanas procesā” 7.4.1 apakšpunktu nozares pārstāvji tika aicināti līdzdarboties Noteikumu projekta komentēšanā un precizēšanā, rakstiski sniedzot viedokli par Noteikumu projektu sabiedriskās apspriedes laikā.
6.4. Cita informācija
Noteikumu projekts un tā anotācija pēc sabiedriskās apspriedes ir precizēta atbilstoši saņemtajam LDTA viedoklim (pieejams TAP Papildu dokumenti sadaļā), un anotācijas 4.punktā ir iekļauta sasaiste ar jaunu Noteikumu projektu "Grozījumi Ministru kabineta 2023. gada 1. jūnija noteikumos Nr. 262 "Kārtība, kādā komersanti sniedz informāciju par naftas produktu mazumtirdzniecības cenām"" (24-TA-2626).
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas
Institūcijas
- VAS "Ceļu satiksmes drošības direkcija"
- Valsts vides dienests
7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Sabiedrības grupa
Palielinās/samazinās
Stundas samaksas likme - euro
Laika patēriņš uz vienību - stundās
Subjektu skaits
Cik bieži - reizes gadā
Administratīvās izmaksas - euro
Aprēķinu skaidrojums
VAS "Ceļu satiksmes drošības direkcija"
neietekmē
Noteikumu projektā (13.punkts) ir noteikts, ka CSDD reizi gadā ERIS "padod" no jauna reģistrēto transportlīdzekļu statistiku. Ņemot vērā, ka ERIS tiks izstrādāta jauna funkcija, tā tiks pielāgota arī CSDD reģistra īpatnībām tā, lai CSDD nerastos nepieciešamība veikt kādas izmaiņas CSDD IKT risinājumos. Līdz ar to CSDD neradīsies papildus izmaksas informācijas apkopošanai, bet noteikumu projekta 13.punkta izpildei no CSDD IKT risinājuma tiks nodoti dati ERIS.
Valsts vides dienests
neietekmē
Noteikumu projektā (III nodaļā) ir saprotams, ka ERIS būs jāveic būtiskus papildinājumu, tajā iestrādājot arī salīdzināmo transporta enerģijas cenu aprēķinu un nodrošinot ERIS sasaisti ar CSDD un CSP IKT risinājumiem, vai ERIS izstrādājot tā, lai tajā datus var "padot" pietiekami vienkāršā veidā. Tāpat arī salīdzināmo transporta enerģijas cenu publicēšana (noteikumu projekta 16.punkts) tiks nodrošināta ERIS, IKT risinājumā šo informāciju sagatavojot publicēšanai atvērto datu portālā, kur datu publicēšanai papildu administratīvās izmaksas neradīsies.
Ņemot vērā norādes, ka IKT risinājumu izstrāde nav attiecināma uz informācijas sniegšanas pienākumiem valsts institūcijām, VVD neradīsies papildu administratīvās izmaksas informācijas apkopošanai un publicēšanai.
Kopā
0,00
7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru
Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
Nē
-
2. Tiks likvidēta institūcija
Nē
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
Nē
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
Jā
Valsts vides dienestam tiek noteikti jauni pienākumi attiecībā uz salīdzināmo transporta enerģijas cenu aprēķinu un datu publicēšanu internetā
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
Jā
tiks pilnveidota Energoresursu informācijas sistēma (IKT rīks) nepieciešamo aprēķinu automātiskai veikšanai
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
Jā
tiks pilnveidota Energoresursu informācijas sistēma (IKT rīks) nepieciešamo aprēķinu automātiskai veikšanai
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
Nē
-
8. Cita informācija
Nē
-
7.5. Cita informācija
Nav
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Noteikumu projekts noteic informācijas publicēšanas internetā nosacījumus.
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
tiks pilnveidota Energoresursu informācijas sistēma nepieciešamo aprēķinu veikšanai (tiks izstrādātas attiecīgās IKT funkcionalitātes).
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Noteikumu projekts veicina sabiedrības informētību par dažādām transporta enerģijas izmaksām uz 100km, kā rezultātā tiek popularizēta tādu transporta enerģijas veidu izmantošana, kas rada mazākas gaisa piesārņojošo vielu emisijas.
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Noteikumu projekts veicina sabiedrības informētību par dažādām transporta enerģijas izmaksām uz 100km, kā rezultātā tiek popularizēta tādu transporta enerģijas veidu izmantošana, kas rada mazākas siltumnīcefekta gāzu emisijas.
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.2. Cita informācija
Nav.
Pielikumi