25-TA-3007: Noteikumu projekts (Grozījumi)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Grozījumi Ministru kabineta 2022. gada 8. jūnija noteikumos Nr. 339 "Noteikumi par primāri sniedzamā atbalsta nodrošināšanu Ukrainas civiliedzīvotājiem"" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
-
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Noteikumu projekta mērķis ir aktualizēt kārtību, kādā organizē personām primāri sniedzamo atbalstu atbilstoši likumam "Grozījumi Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumā" (1127/Lp14) (turpmāk - Grozījumi likumā), kas stājās spēkā 2026. gada 1. janvārī, kā arī ņemot vērā 2026. gadā Ukrainas civiliedzīvotāju izmitināšanai un ēdināšanai pieejamo valsts budžeta finansējumu.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
[1] 2026. gada 1. janvārī stājās spēkā Grozījumi likumā. Grozījumi likumā pieņemti, lai nodrošinātu atbalsta pasākumu sniegšanu Ukrainas civiliedzīvotājiem Latvijā 2026. gadam saskaņā ar aktuālo situāciju un valsts budžeta iespējām.
Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likums (turpmāk - UCAL) tika pieņemts 2022. gada 3.martā. UCAL mērķis bija reaģēt uz strauji radušos krīzes situāciju, nodrošinot tā brīža situācijai atbilstošu un mērķētu atbalstu, tajā skaitā tūlītēju primāro atbalstu no kara Ukrainā bēgošajiem, kā arī noteikt valsts iestāžu un pašvaldību darbības mehānismus personu masveida pieplūduma gadījumā.
Tomēr no 2022. gada ir notikušas būtiskas izmaiņas Ukrainas civiliedzīvotāju plūsmā un to uzturēšanās Latvijā raksturā. Tostarp, 2025. gadā ieceļojošo ukraiņu plūsma ir daudz mazāka, nekā tā bija kara pirmajos gados, kā arī pakāpeniski uzlabojas Ukrainas civiliedzīvotāju situācija darba tirgū.
Tāpat 2025. gadā būtiski pieaudzis to personu skaits, kurām pagaidu aizsardzības statuss Latvijā anulēts, jo mēneša laikā pēc vīzas vai termiņuzturēšanās atļaujas beigām tās nebija iesniegušas pieteikumu jaunas uzturēšanās atļaujas saņemšanai.
Atbalsta pasākumi Ukrainas civiliedzīvotājiem Latvijā tiek sniegti saskaņā ar Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumu, un ar Ministru kabineta rīkojumiem ik gadu tiek apstiprināts pasākumu plāns atbalsta sniegšanai Ukrainas civiliedzīvotājiem Latvijas Republikā konkrētajam gadam.
Ar Ministru kabineta 2024. gada 18. decembra rīkojumu Nr. 1109 “Par Pasākumu plānu atbalsta sniegšanai Ukrainas civiliedzīvotājiem Latvijas Republikā 2025. gadam” apstiprinātajā Pasākumu plānā atbalsta sniegšanai Ukrainas civiliedzīvotājiem Latvijas Republikā atbalsta pasākumu plāna izpildei Ministru kabinets piešķīra 65 000 000 euro. Savukārt ar Ministru kabineta 2025. gada 22. decembra rīkojumu Nr. 896 “Par Pasākumu plānu atbalsta sniegšanai Ukrainas civiliedzīvotājiem Latvijas Republikā 2026. gadam” (turpmāk - Rīkojums Nr. 896) apstiprinātajā Pasākumu plānā atbalsta sniegšanai Ukrainas civiliedzīvotājiem Latvijas Republikā 2026. gadam (turpmāk - Pasākuma plāns) atbalsta sniegšanai Ukrainas civiliedzīvotājiem Latvijas Republikā īstenošanai 2026. gadam novirzītais finansējums ir 39 717 846 euro.
Turklāt atbilstoši Pasākuma plānam 2026. gadā Ukrainas civiliedzīvotāju izmitināšanai un ēdināšanai ir paredzēti 2 341 526 euro.
Ņemot vērā aktuālo Ukrainas civiliedzīvotāju plūsmas dinamiku un to uzturēšanās Latvijā raksturu, kā arī ņemot vērā finansējuma samazinājumu 2026. gadā, ar Grozījumiem likumā tika pārskatīts Ukrainas civiliedzīvotājiem sniedzamā atbalsta un pakalpojumu grozs.
Ministru kabineta 2022. gada 8. jūnija noteikumi Nr. 339 "Noteikumi par primāri sniedzamā atbalsta nodrošināšanu Ukrainas civiliedzīvotājiem (turpmāk - Noteikumi Nr. 339) ir izdoti, pamatojoties uz UCAL 12. panta trešajā daļā doto deleģējumu - Ministru kabinetam noteikt kārtību, kādā organizē personām primāri sniedzamā atbalsta nodrošināšanu.
Ar Grozījumiem likumā, cita starpā, ir veiktas izmaiņas primārā atbalsta sniegšanas nosacījumos. Ievērojot minēto, ir nepieciešams pārskatīt Noteikumus Nr. 339 un tos aktualizēt atbilstoši ar Grozījumiem likumā noteiktajiem aktuāliem primārā atbalsta sniegšanas nosacījumiem, kā arī ņemot vērā 2026. gadā Ukrainas civiliedzīvotāju izmitināšanai un ēdināšanai pieejamo valsts budžeta finansējumu.
Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likums (turpmāk - UCAL) tika pieņemts 2022. gada 3.martā. UCAL mērķis bija reaģēt uz strauji radušos krīzes situāciju, nodrošinot tā brīža situācijai atbilstošu un mērķētu atbalstu, tajā skaitā tūlītēju primāro atbalstu no kara Ukrainā bēgošajiem, kā arī noteikt valsts iestāžu un pašvaldību darbības mehānismus personu masveida pieplūduma gadījumā.
Tomēr no 2022. gada ir notikušas būtiskas izmaiņas Ukrainas civiliedzīvotāju plūsmā un to uzturēšanās Latvijā raksturā. Tostarp, 2025. gadā ieceļojošo ukraiņu plūsma ir daudz mazāka, nekā tā bija kara pirmajos gados, kā arī pakāpeniski uzlabojas Ukrainas civiliedzīvotāju situācija darba tirgū.
Tāpat 2025. gadā būtiski pieaudzis to personu skaits, kurām pagaidu aizsardzības statuss Latvijā anulēts, jo mēneša laikā pēc vīzas vai termiņuzturēšanās atļaujas beigām tās nebija iesniegušas pieteikumu jaunas uzturēšanās atļaujas saņemšanai.
Atbalsta pasākumi Ukrainas civiliedzīvotājiem Latvijā tiek sniegti saskaņā ar Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumu, un ar Ministru kabineta rīkojumiem ik gadu tiek apstiprināts pasākumu plāns atbalsta sniegšanai Ukrainas civiliedzīvotājiem Latvijas Republikā konkrētajam gadam.
Ar Ministru kabineta 2024. gada 18. decembra rīkojumu Nr. 1109 “Par Pasākumu plānu atbalsta sniegšanai Ukrainas civiliedzīvotājiem Latvijas Republikā 2025. gadam” apstiprinātajā Pasākumu plānā atbalsta sniegšanai Ukrainas civiliedzīvotājiem Latvijas Republikā atbalsta pasākumu plāna izpildei Ministru kabinets piešķīra 65 000 000 euro. Savukārt ar Ministru kabineta 2025. gada 22. decembra rīkojumu Nr. 896 “Par Pasākumu plānu atbalsta sniegšanai Ukrainas civiliedzīvotājiem Latvijas Republikā 2026. gadam” (turpmāk - Rīkojums Nr. 896) apstiprinātajā Pasākumu plānā atbalsta sniegšanai Ukrainas civiliedzīvotājiem Latvijas Republikā 2026. gadam (turpmāk - Pasākuma plāns) atbalsta sniegšanai Ukrainas civiliedzīvotājiem Latvijas Republikā īstenošanai 2026. gadam novirzītais finansējums ir 39 717 846 euro.
Turklāt atbilstoši Pasākuma plānam 2026. gadā Ukrainas civiliedzīvotāju izmitināšanai un ēdināšanai ir paredzēti 2 341 526 euro.
Ņemot vērā aktuālo Ukrainas civiliedzīvotāju plūsmas dinamiku un to uzturēšanās Latvijā raksturu, kā arī ņemot vērā finansējuma samazinājumu 2026. gadā, ar Grozījumiem likumā tika pārskatīts Ukrainas civiliedzīvotājiem sniedzamā atbalsta un pakalpojumu grozs.
Ministru kabineta 2022. gada 8. jūnija noteikumi Nr. 339 "Noteikumi par primāri sniedzamā atbalsta nodrošināšanu Ukrainas civiliedzīvotājiem (turpmāk - Noteikumi Nr. 339) ir izdoti, pamatojoties uz UCAL 12. panta trešajā daļā doto deleģējumu - Ministru kabinetam noteikt kārtību, kādā organizē personām primāri sniedzamā atbalsta nodrošināšanu.
Ar Grozījumiem likumā, cita starpā, ir veiktas izmaiņas primārā atbalsta sniegšanas nosacījumos. Ievērojot minēto, ir nepieciešams pārskatīt Noteikumus Nr. 339 un tos aktualizēt atbilstoši ar Grozījumiem likumā noteiktajiem aktuāliem primārā atbalsta sniegšanas nosacījumiem, kā arī ņemot vērā 2026. gadā Ukrainas civiliedzīvotāju izmitināšanai un ēdināšanai pieejamo valsts budžeta finansējumu.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
[1] Ar 2022. gada 14. jūlijā pieņemto likumu "Grozījumi Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumā" (Nr. 1553/Lp13) tika ieviesti divi Ukrainas civiliedzīvotājiem primāri sniedzamā atbalsta - izmitināšanas, termiņi - līdz 60 dienām vai līdz 120 dienām.
Vienlaikus, nosakot minētos termiņus, likumdevējs noteica to noteikšanas kārtību - valsts nodrošina šā panta pirmajā daļā noteikto primāri sniedzamo atbalstu — izmitināšanu — līdz 120 dienām, bet, ja nav iespējams to nodrošināt attiecīgajā pašvaldībā, tad primāri sniedzamo atbalstu — izmitināšanu — nodrošina līdz 60 dienām. Pašvaldība var pieņemt lēmumu par attiecīgā Ukrainas civiliedzīvotāja izmitināšanu līdz 60 dienām tikai tad, ja attiecīgajā pašvaldībā ir sasniegti 80 procenti no faktiski iespējamā izmitināto Ukrainas civiliedzīvotāju skaita un nav iespējams nodrošināt attiecīgā Ukrainas civiliedzīvotāja izmitināšanu citā pašvaldībā.
Tādējādi sākotnējais izmitināšanas termiņš ir līdz 120 dienām, savukārt, ja nav iespējams to nodrošināt attiecīgajā pašvaldībā, tad primāri sniedzamo atbalstu — izmitināšanu — nodrošina līdz 60 dienām.
Attiecīgi, izpildot likumdevēja doto deleģējumu, Noteikumos Nr. 339 tika noteikta kārtība, kāda organizē personām primāri sniedzamo atbalstu - izmitināšanu, abiem UCAL noteiktajiem izmitināšanas termiņiem - līdz 60 dienām vai līdz 120 dienām.
Ar Grozījumiem likumā tika mainīti UCAL 12. panta pirmajā daļā noteiktie Ukrainas civiliedzīvotājiem primāri sniedzamā atbalsta - izmitināšanas termiņi, līdzšinējos sākotnējos termiņus - līdz 60 dienām vai līdz 120 dienām, aizstājot ar vienu pamata sākotnējo termiņu - līdz 60 dienām.
Ņemot vērā Grozījumus likumā, ir nepieciešams Noteikumos Nr. 339 aktualizēt kārtību, kādā organizē personām primāri sniedzamo atbalstu - izmitināšanu, aizstājot līdzšinējos izmitināšanas termiņus - līdz 60 dienām vai līdz 120 dienām, ar aktuālo vienu pamata termiņu - līdz 60 dienām.
Vienlaikus, nosakot minētos termiņus, likumdevējs noteica to noteikšanas kārtību - valsts nodrošina šā panta pirmajā daļā noteikto primāri sniedzamo atbalstu — izmitināšanu — līdz 120 dienām, bet, ja nav iespējams to nodrošināt attiecīgajā pašvaldībā, tad primāri sniedzamo atbalstu — izmitināšanu — nodrošina līdz 60 dienām. Pašvaldība var pieņemt lēmumu par attiecīgā Ukrainas civiliedzīvotāja izmitināšanu līdz 60 dienām tikai tad, ja attiecīgajā pašvaldībā ir sasniegti 80 procenti no faktiski iespējamā izmitināto Ukrainas civiliedzīvotāju skaita un nav iespējams nodrošināt attiecīgā Ukrainas civiliedzīvotāja izmitināšanu citā pašvaldībā.
Tādējādi sākotnējais izmitināšanas termiņš ir līdz 120 dienām, savukārt, ja nav iespējams to nodrošināt attiecīgajā pašvaldībā, tad primāri sniedzamo atbalstu — izmitināšanu — nodrošina līdz 60 dienām.
Attiecīgi, izpildot likumdevēja doto deleģējumu, Noteikumos Nr. 339 tika noteikta kārtība, kāda organizē personām primāri sniedzamo atbalstu - izmitināšanu, abiem UCAL noteiktajiem izmitināšanas termiņiem - līdz 60 dienām vai līdz 120 dienām.
Ar Grozījumiem likumā tika mainīti UCAL 12. panta pirmajā daļā noteiktie Ukrainas civiliedzīvotājiem primāri sniedzamā atbalsta - izmitināšanas termiņi, līdzšinējos sākotnējos termiņus - līdz 60 dienām vai līdz 120 dienām, aizstājot ar vienu pamata sākotnējo termiņu - līdz 60 dienām.
Ņemot vērā Grozījumus likumā, ir nepieciešams Noteikumos Nr. 339 aktualizēt kārtību, kādā organizē personām primāri sniedzamo atbalstu - izmitināšanu, aizstājot līdzšinējos izmitināšanas termiņus - līdz 60 dienām vai līdz 120 dienām, ar aktuālo vienu pamata termiņu - līdz 60 dienām.
Risinājuma apraksts
[1] Noteikumos Nr. 339 svītrots 5.2 punkts, kas noteica kārtību, kādā tiek organizēts personām primāri sniedzamais atbalsts - izmitināšana, gadījumā, ja attiecīgajā pašvaldībā nav iespējams nodrošināt pamata atbalsta termiņu, jo šādu alternatīvu risinājumu vairs neparedz UCAL. Kā arī ar Noteikumu projektu Noteikumu Nr. 339 5.2.1 apakšpunktā tiek aizstāts līdzšinējais sākotnējais izmitināšanas termiņš - 120 dienas, ar UCAL 12. panta pirmajā daļā aktuālo sākotnējo izmitināšanas termiņu - 60 dienas.
Ņemot vērā 5.2 punkta svītrošanu, Noteikumu Nr. 339 10. un 12.1 punktā ir svītrotas atsauces uz 5.2 punktu.
Vienlaikus ar Noteikumu projektu Noteikumos Nr. 339 tiek noteikti pārejas noteikumi attiecībā uz to Ukrainas civiliedzīvotāju izmitināšanu, par kuru izmitināšanu līdz 60 dienām pašvaldība ir pieņēmusi lēmumu saskaņā ar Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likuma 12. panta pirmo daļu redakcijā, kas bija spēkā līdz 2025. gada 31. decembrim. Ar Noteikumu projektu tiek noteikts, ka Noteikumu Nr. 339 5.2 punkts ir piemērojams attiecībā uz tiem Ukrainas civiliedzīvotājiem, par kuru izmitināšanu līdz 60 dienām pašvaldība ir pieņēmusi lēmumu saskaņā ar Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likuma 12. panta pirmo daļu redakcijā, kas bija spēkā līdz 2025. gada 31. decembrim.
Ņemot vērā 5.2 punkta svītrošanu, Noteikumu Nr. 339 10. un 12.1 punktā ir svītrotas atsauces uz 5.2 punktu.
Vienlaikus ar Noteikumu projektu Noteikumos Nr. 339 tiek noteikti pārejas noteikumi attiecībā uz to Ukrainas civiliedzīvotāju izmitināšanu, par kuru izmitināšanu līdz 60 dienām pašvaldība ir pieņēmusi lēmumu saskaņā ar Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likuma 12. panta pirmo daļu redakcijā, kas bija spēkā līdz 2025. gada 31. decembrim. Ar Noteikumu projektu tiek noteikts, ka Noteikumu Nr. 339 5.2 punkts ir piemērojams attiecībā uz tiem Ukrainas civiliedzīvotājiem, par kuru izmitināšanu līdz 60 dienām pašvaldība ir pieņēmusi lēmumu saskaņā ar Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likuma 12. panta pirmo daļu redakcijā, kas bija spēkā līdz 2025. gada 31. decembrim.
Problēmas apraksts
[2] UCAL 12. panta pirmā daļa, cita starpā, nosaka, ka valsts nodrošina Ukrainas civiliedzīvotājiem primāri sniedzamo atbalstu — pārtiku līdz 30 dienām, ievērojot šā panta 1.1 daļā noteikto atbalsta sniegšanas termiņu. Primāri sniedzamo atbalstu valsts nodrošina tiem Ukrainas civiliedzīvotājiem, kuri nav izmitināti šā likuma 7.1 pantā noteiktajā kārtībā.
Savukārt Noteikumu Nr. 339 6. punkts nosaka, ka izdevumi par Ukrainas civiliedzīvotājiem nodrošināto pārtiku pašvaldībai tiek segti 100 % apmērā no pārtikas nodrošināšanas faktiskajām izmaksām. Organizējot pārtikas nodrošināšanu Ukrainas civiliedzīvotājiem, pašvaldība ievēro šādus nosacījumus:
1) ja Ukrainas civiliedzīvotājam tiek nodrošināts ēdināšanas pakalpojums, pašvaldībai sedz samaksāto atlīdzību ēdināšanas pakalpojuma sniedzējam, bet ne vairāk kā 10 euro par personu dienā;
2) ja ēdināšanas pakalpojums tiek sniegts pašvaldības teritorijas ēdināšanas iestādē, ēdināšanas pakalpojuma izmaksas nedrīkst pārsniegt konkrētās pašvaldības teritorijas ēdināšanas iestādes ēdināšanas pakalpojuma izcenojumu;
3) ja Ukrainas civiliedzīvotājam tiek nodrošināti pārtikas produkti, pašvaldībai sedz piegādātājam samaksāto atlīdzību, bet ne vairāk kā piecus euro par personu dienā.
Ņemot vērā to, ka kopumā 2025. gadā būtiski bija uzlabojusies Ukrainas civiliedzīvotāju situācija darba tirgū, kā arī ņemot vērā 2026. gadam pasākumu plāna atbalsta sniegšanai Ukrainas civiliedzīvotājiem Latvijas Republikā īstenošanai 2026. gadam novirzītā finansējuma samazinājumu, ar Noteikumu projektu tiek pārskatīts sedzamo izdevumu apmērs par Ukrainas civiliedzīvotājiem nodrošināto pārtiku.
Savukārt Noteikumu Nr. 339 6. punkts nosaka, ka izdevumi par Ukrainas civiliedzīvotājiem nodrošināto pārtiku pašvaldībai tiek segti 100 % apmērā no pārtikas nodrošināšanas faktiskajām izmaksām. Organizējot pārtikas nodrošināšanu Ukrainas civiliedzīvotājiem, pašvaldība ievēro šādus nosacījumus:
1) ja Ukrainas civiliedzīvotājam tiek nodrošināts ēdināšanas pakalpojums, pašvaldībai sedz samaksāto atlīdzību ēdināšanas pakalpojuma sniedzējam, bet ne vairāk kā 10 euro par personu dienā;
2) ja ēdināšanas pakalpojums tiek sniegts pašvaldības teritorijas ēdināšanas iestādē, ēdināšanas pakalpojuma izmaksas nedrīkst pārsniegt konkrētās pašvaldības teritorijas ēdināšanas iestādes ēdināšanas pakalpojuma izcenojumu;
3) ja Ukrainas civiliedzīvotājam tiek nodrošināti pārtikas produkti, pašvaldībai sedz piegādātājam samaksāto atlīdzību, bet ne vairāk kā piecus euro par personu dienā.
Ņemot vērā to, ka kopumā 2025. gadā būtiski bija uzlabojusies Ukrainas civiliedzīvotāju situācija darba tirgū, kā arī ņemot vērā 2026. gadam pasākumu plāna atbalsta sniegšanai Ukrainas civiliedzīvotājiem Latvijas Republikā īstenošanai 2026. gadam novirzītā finansējuma samazinājumu, ar Noteikumu projektu tiek pārskatīts sedzamo izdevumu apmērs par Ukrainas civiliedzīvotājiem nodrošināto pārtiku.
Risinājuma apraksts
[2] Ar Noteikumu projektu Noteikumos Nr. 339 tiek noteikts vienots finansējuma apmērs piecu euro apmērā abiem pārtikas nodrošināšanas veidiem - gan gadījumā, ja pašvaldība nodrošina ēdināšanas pakalpojumu, gan ja Ukrainas civiliedzīvotāji tiek nodrošināti ar pārtiku.
Ņemot vērā to, ka ar Noteikumu projektu tiek samazinās kompensējamās ēdināšanas izmaksas, ja pašvaldība nodrošina ēdināšanas pakalpojumu, no 10 euro un 5 euro, ar Noteikumu projektu tiek paredzēts, ka minētais izmaksu samazinājums tiek piemērots no 2026. gada 1. marta.
Ņemot vērā to, ka ar Noteikumu projektu tiek samazinās kompensējamās ēdināšanas izmaksas, ja pašvaldība nodrošina ēdināšanas pakalpojumu, no 10 euro un 5 euro, ar Noteikumu projektu tiek paredzēts, ka minētais izmaksu samazinājums tiek piemērots no 2026. gada 1. marta.
Problēmas apraksts
[3] UCAL 12. panta 1.2 daļa nosaka, ka šajā daļā minētajām personu grupām valsts turpina nodrošināt izmitināšanu līdz 180 dienām, bet ne ilgāk kā līdz 2026. gada 31. decembrim tiem Ukrainas civiliedzīvotājiem, kuriem tā nepieciešama arī pēc šā panta pirmajā daļā minētā 60 dienu perioda. Savukārt UCAL 12. panta 1.5 daļa nosaka, ka pašvaldība pēc šā panta 1.2 daļā minētā 180 dienu izmitināšanas perioda beigām pārliecinās, vai Ukrainas civiliedzīvotājam joprojām nepieciešama valsts nodrošināta izmitināšana, un pieņem lēmumu turpināt to līdz 180 dienām, bet ne ilgāk kā līdz 2026. gada 31. decembrim.
Tādējādi UCAL 12. panta 1.2 un 1.5 daļa paredz izmitināšanas pakalpojuma turpināšanu pēc sākotnējā - 60 dienu, termiņa beigām UCAL 12. panta 1.2 daļā minētajām personu grupām. Vienlaikus ir pamatoti pieņemams, ka konkrētā dzīvojamā platībā vienlaicīgi var tikt izmitinātas gan personas, kas atbilst UCAL 12. panta 1.2 daļā minētajām personu grupām un kas neatbilst.
Vienlaikus Noteikumu Nr. 339 5.1. apakšpunkts paredz - ja pašvaldība Ukrainas civiliedzīvotāju izmitina, slēdzot īres līgumu ar privātpersonu (izīrētāju), pašvaldībai tiek segta privātpersonai (izīrētājam) samaksātā atlīdzība par dzīvojamās telpas lietošanu, kas ietver visus ar dzīvojamās telpas lietošanu saistītos maksājumus, bet ne vairāk kā 300 euro mēnesī par dzīvokli (dzīvojamo māju).
Ņemot vērā to, ka Noteikumu Nr. 339 5.1. apakšpunkts paredz izdevumu segšanu par konkrēto dzīvojamo telpu, ir nepieciešams noteikt izdevumu segšanas kārtību, ja konkrētajā dzīvojamā telpā ir izmitinātas vienlaicīgi gan personas, kas atbilst UCAL 12. panta 1.2 daļā minētajām personu grupām un kas neatbilst.
Tādējādi UCAL 12. panta 1.2 un 1.5 daļa paredz izmitināšanas pakalpojuma turpināšanu pēc sākotnējā - 60 dienu, termiņa beigām UCAL 12. panta 1.2 daļā minētajām personu grupām. Vienlaikus ir pamatoti pieņemams, ka konkrētā dzīvojamā platībā vienlaicīgi var tikt izmitinātas gan personas, kas atbilst UCAL 12. panta 1.2 daļā minētajām personu grupām un kas neatbilst.
Vienlaikus Noteikumu Nr. 339 5.1. apakšpunkts paredz - ja pašvaldība Ukrainas civiliedzīvotāju izmitina, slēdzot īres līgumu ar privātpersonu (izīrētāju), pašvaldībai tiek segta privātpersonai (izīrētājam) samaksātā atlīdzība par dzīvojamās telpas lietošanu, kas ietver visus ar dzīvojamās telpas lietošanu saistītos maksājumus, bet ne vairāk kā 300 euro mēnesī par dzīvokli (dzīvojamo māju).
Ņemot vērā to, ka Noteikumu Nr. 339 5.1. apakšpunkts paredz izdevumu segšanu par konkrēto dzīvojamo telpu, ir nepieciešams noteikt izdevumu segšanas kārtību, ja konkrētajā dzīvojamā telpā ir izmitinātas vienlaicīgi gan personas, kas atbilst UCAL 12. panta 1.2 daļā minētajām personu grupām un kas neatbilst.
Risinājuma apraksts
[3] Noteikumu projektā tiek paredzēts papildināt Noteikumus Nr. 339 ar jaunu punktu, kas nosaka, ja Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likuma 12. panta 1.2 daļā minēto personu grupu izmitināšana šo noteikumu 5.1. apakšpunktā noteiktajā kārtībā turpinās pēc sākotnējā atbalsta perioda - 60 dienu, beigām un ja attiecīgajā dzīvojamā telpā mitinās arī Ukrainas civiliedzīvotāji, kas neatbilst Ukrainas civiliedzīvotāju likuma 12.panta 1.2 daļā minētajām personu grupām, īres maksu kompensē tikai attiecībā uz Ukrainas civiliedzīvotāju likuma 12.panta 1.2 daļā minētajām personu grupām, veicot proporcionālu pārrēķinu.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
-
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
-
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
-
1.6. Cita informācija
-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
Cita informācija
Atbalsta pasākumi Ukrainas civiliedzīvotājiem Latvijā 2026. gadā tiek sniegti saskaņā ar Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumu un ar Rīkojumu Nr. 896 apstiprināto Pasākumu plānu. Atbilstoši Pasākuma plānam 2026. gadā Ukrainas civiliedzīvotāju izmitināšanai un ēdināšanai ir paredzēti 2 341 526 euro.
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Nē
6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas
Valsts un pašvaldību institūcijas
NēNevalstiskās organizācijas
NēCits
Nē6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi
6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti
-
6.4. Cita informācija
Saskaņā ar Ministru kabineta 2024. gada 15. oktobra noteikumu Nr. 639 “Sabiedrības līdzdalības kārtība attīstības plānošanas procesā” (turpmāk - Noteikumi Nr. 639) 4. punktu Noteikumu projekts nododams sabiedrības līdzdalībai.
Atbilstoši Noteikumu Nr. 639 18. punktam sabiedrībai tiek dota iespēja iesaistīties attīstības plānošanā, iesaistoties publiskajā apspriešanā.
Fiziskās personas
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.5. Cita informācija
-
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi