23-TA-288: Noteikumu projekts (Grozījumi)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Grozījumi Ministru kabineta 2011. gada 24. maija noteikumos Nr. 411 "Autopārvadājumu kontroles organizēšanas un īstenošanas kārtība"" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Veicot Komisijas 2025. gada 23. jūnija Deleģētās direktīvas 2025/1801, ar ko zinātnes un tehnikas attīstībai pielāgo I un II pielikumu Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvai 2022/1999 par vienotu kārtību, kādā pārbauda bīstamo kravu pārvadāšanu pa autoceļiem (turpmāk - Direktīva 2025/1801) prasību pārņemšanu ar tiesību akta projektu 23-TA-291, tiek veidots vienots kontroles regulējumu, izvairoties no nevajadzīgas normatīvā regulējuma sadrumstalotības. Bīstamo kravu pārvadājumu kontroles regulējums turpmāk Ministru kabineta 2011. gada 5. jūlija noteikumos Nr. 541 "Bīstamo kravu aprites kontroles kārtība"" (Tiesību akta lietas ID 23-TA-291).
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Veidot vienotu bīstamo kravu aprites kontroles regulējumu, izvairoties no nevajadzīgas normatīvā regulējuma sadrumstalotības.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
Ministru kabineta 2011. gada 24. maija noteikumi Nr. 411 "Autopārvadājumu kontroles organizēšanas un īstenošanas kārtība" ir izdoti saskaņā ar Autopārvadājumu likuma 4. panta ceturto daļu, 4.1 panta trešo daļu un 4.2 panta trešo daļu. Regulējums sasaistīts ar vispārīgo pilnvarojumu Ministru kabinetam noteikt kārtību, kādā organizējama un īstenojama autopārvadājumu kontrole. Vispārīgajā autopārvadājumu kontroles regulējumā iekļauts arī regulējums, kurš attiecas tikai un vienīgi uz bīstamo kravu autopārvadājumu pārbaudi.
Vienlaikus pastāv Bīstamo kravu aprites likums, kura mērķis ir nodrošināt saskaņotu un drošu bīstamo kravu apriti. Citastarp likums noteic arī bīstamo kravu aprites kontroles un uzraudzības mehānismu. Šā likuma 11. pantā ir ietverts bīstamo kravu aprites kontroles regulējums. Saskaņā ar Bīstamo kravu aprites likuma 11. panta otrās daļas 1. punktu institūcijām ir tiesības veikt pārbaudes, lai kontrolētu šā likuma ievērošanu. Bīstamo kravu autopārvadājumu pārbaudes protokols ir veids, kādā šāda pārbaude tiek fiksēta. Turklāt Bīstamo kravu aprites likuma 11. panta trešajā daļā ir ietverts pilnvarojums Ministru kabinetam noteikt arī kārtību, kādā tiek īstenotas šā panta otrajā daļā minētās tiesības. Tātad šis pilnvarojums attiecas arī uz kārtību, kādā institūcija veic pārbaudes, nodrošinot bīstamo kravu aprites kontroli.
Pamatojoties uz Bīstamo kravu aprites likuma 11. panta trešajā daļā ietverto pilnvarojumu ir izdoti Ministru kabineta 2011. gada 5. jūlija noteikumi Nr. 541 "Bīstamo kravu aprites kontroles kārtība", kuri attiecināmi arī uz bīstamo kravu aprites kontroli autopārvadājumu jomā.
Vienlaikus pastāv Bīstamo kravu aprites likums, kura mērķis ir nodrošināt saskaņotu un drošu bīstamo kravu apriti. Citastarp likums noteic arī bīstamo kravu aprites kontroles un uzraudzības mehānismu. Šā likuma 11. pantā ir ietverts bīstamo kravu aprites kontroles regulējums. Saskaņā ar Bīstamo kravu aprites likuma 11. panta otrās daļas 1. punktu institūcijām ir tiesības veikt pārbaudes, lai kontrolētu šā likuma ievērošanu. Bīstamo kravu autopārvadājumu pārbaudes protokols ir veids, kādā šāda pārbaude tiek fiksēta. Turklāt Bīstamo kravu aprites likuma 11. panta trešajā daļā ir ietverts pilnvarojums Ministru kabinetam noteikt arī kārtību, kādā tiek īstenotas šā panta otrajā daļā minētās tiesības. Tātad šis pilnvarojums attiecas arī uz kārtību, kādā institūcija veic pārbaudes, nodrošinot bīstamo kravu aprites kontroli.
Pamatojoties uz Bīstamo kravu aprites likuma 11. panta trešajā daļā ietverto pilnvarojumu ir izdoti Ministru kabineta 2011. gada 5. jūlija noteikumi Nr. 541 "Bīstamo kravu aprites kontroles kārtība", kuri attiecināmi arī uz bīstamo kravu aprites kontroli autopārvadājumu jomā.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Bīstamo kravu aprites kontroles un uzraudzības, to skaitā - arī autopārvadājumu jomā, mehānismu nosaka Bīstamo kravu aprites likums, kura mērķis ir nodrošināt saskaņotu un drošu bīstamo kravu apriti. Šā likuma 11. pantā ir ietverts bīstamo kravu aprites kontroles regulējums. Saskaņā ar Bīstamo kravu aprites likuma 11. panta otrās daļas 1. punktu institūcijām ir tiesības veikt pārbaudes, lai kontrolētu šā likuma ievērošanu. Bīstamo kravu aprites likuma 11. panta trešajā daļā ir ietverts pilnvarojums Ministru kabinetam noteikt arī kārtību, kādā tiek īstenotas šā panta otrajā daļā minētās tiesības. Šis pilnvarojums attiecas arī uz kārtību, kādā institūcija veic pārbaudes, nodrošinot bīstamo kravu aprites kontroli. Pamatojoties uz Bīstamo kravu aprites likuma 11. panta trešajā daļā ietverto pilnvarojumu ir izdoti Ministru kabineta 2011. gada 5. jūlija noteikumi Nr. 541 "Bīstamo kravu aprites kontroles kārtība". Šie Ministru kabineta noteikumi attiecināmi arī uz bīstamo kravu aprites kontroli autopārvadājumu jomā.
Risinājuma apraksts
Prasības bīstamo kravu autopārvadājumu kontrolei tiks noteiktas Ministru kabineta 2011. gada 5. jūlija noteikumos Nr. 541 "Bīstamo kravu aprites kontroles kārtība", saglabājot sasaiti ar Ministru kabineta 2011. gada 24. maija noteikumos Nr. 411 minēto "sistēmas datubāzi" un dokumentu uzglabāšanas termiņiem.
Noteikumu 10. punktā un 3.3.2.4. apakšpunktā esošais regulējums šajos noteikumos vairs nav nepieciešams (nav atbilstošs to regulēšanas priekšmetam) un tiek svītrots. Bīstamo kravu pārvadājumu noteikumu ievērošanas kontroli veic atbilstoši normatīvajos aktos par bīstamo kravu aprites kontroles kārtību noteiktajām prasībām.
Noteikumu 10. punktā un 3.3.2.4. apakšpunktā esošais regulējums šajos noteikumos vairs nav nepieciešams (nav atbilstošs to regulēšanas priekšmetam) un tiek svītrots. Bīstamo kravu pārvadājumu noteikumu ievērošanas kontroli veic atbilstoši normatīvajos aktos par bīstamo kravu aprites kontroles kārtību noteiktajām prasībām.
Problēmas apraksts
Projektā saglabāts princips, ka informācija, kas norādīta kravu pārvadājumu kontroles aktā, pasažieru pārvadājumu kontroles aktā, uzņēmuma kontroles aktā, kā arī bīstamo kravu autopārvadājumu pārbaudes protokolā, pēc kontroles veikšanas ir nekavējoties, bet ne vēlāk kā triju darbdienu laikā jāievada Autopārvadājumu kontroles uzraudzības informācijas sistēmā (turpmāk-AKUS).
Atbilstoši Iekšlietu ministrijas sniegtajam atzinumam, informāciju, kas norādīta bīstamo kravu autopārvadājumu pārbaudes protokolā, iekļauj AKUS.
Lai nodrošinātu šī punkta izpildi, Iekšlietu ministrijas Informācijas centram, kurš ir AKUS pārzinis, ir nepieciešams veikt attiecīgus pielāgojumus un izmaiņas AKUS programmatūrā, kas nav iespējams termiņā kā noteikta šo grozījumu spēkā stāšanās - 2026. gada 24. jūnijā. Kā iespējamais realizācijas laiks ir norādīts 2026. gada 1. septembris. Vienlaikus jāņem vērā ka Direktīvas 2025/1801 2. pants nosaka ka normatīvie akti, kas vajadzīgi, lai izpildītu šīs direktīvas prasības, jāpieņem vēlākais līdz 2026. gada 23. jūnijam un noteikumus piemēro no 2026. gada 24. jūnija.
Atbilstoši Iekšlietu ministrijas sniegtajam atzinumam, informāciju, kas norādīta bīstamo kravu autopārvadājumu pārbaudes protokolā, iekļauj AKUS.
Lai nodrošinātu šī punkta izpildi, Iekšlietu ministrijas Informācijas centram, kurš ir AKUS pārzinis, ir nepieciešams veikt attiecīgus pielāgojumus un izmaiņas AKUS programmatūrā, kas nav iespējams termiņā kā noteikta šo grozījumu spēkā stāšanās - 2026. gada 24. jūnijā. Kā iespējamais realizācijas laiks ir norādīts 2026. gada 1. septembris. Vienlaikus jāņem vērā ka Direktīvas 2025/1801 2. pants nosaka ka normatīvie akti, kas vajadzīgi, lai izpildītu šīs direktīvas prasības, jāpieņem vēlākais līdz 2026. gada 23. jūnijam un noteikumus piemēro no 2026. gada 24. jūnija.
Risinājuma apraksts
Noteikumu pārejas noteikumos noteikt ka prasības Autopārvadājumu kontroles uzraudzības informācijas sistēmā datubāzē iekļaut informāciju no bīstamo kravu autopārvadājumu kontroles pārbaudes protokola stājas spēkā ar 2026. gada 1. septembri.
Problēmas apraksts
Normatīvā regulējuma savstarpējās sasaistes nodrošināšana bīstamo kravu autopārvadājumu kontroles jomā
Risinājuma apraksts
Ministru kabineta noteikumu projekts paredz precizēt Ministru kabineta 2011. gada 24. maija noteikumu Nr. 411 "Autopārvadājumu kontroles organizēšanas un īstenošanas kārtība" 10. punktu, nosakot, ka bīstamo kravu autopārvadājumu noteikumu prasību ievērošanas kontrole tiek veikta atbilstoši normatīvajiem aktiem par bīstamo kravu aprites kontroles kārtību, tostarp izmantojot tajos noteikto bīstamo kravu autopārvadājumu kontroles protokolu.
Ar minēto regulējumu tiek nodrošināta normatīvo aktu savstarpēja sasaite un sistemātiska piemērošana, skaidri nodalot vispārējo autopārvadājumu kontroles organizēšanas un īstenošanas regulējumu (noteikumi Nr. 411), un speciālo regulējumu bīstamo kravu aprites kontrolei (noteikumi Nr. 541).
Jānorāda, ka bīstamo kravu autopārvadājumu kontroles protokols pēc sava juridiskā rakstura turpmāk būs noteikts Ministru kabineta 2011. gada 5. jūlija noteikumos Nr. 541 "Bīstamo kravu aprites kontroles kārtība", kuros definēta detalizēta kārtība, kādā veicama bīstamo kravu aprites kontrole, tostarp pārbaudes procedūra, konstatēto neatbilstību fiksēšana un korektīvo pasākumu piemērošana.
Šķērsatsauce ir nepieciešama, lai praksē nodrošinātu, ka autopārvadājumu kontroles ietvaros, veicot bīstamo kravu pārvadājumu uzraudzību, tiek izmantots tieši tas kontrolsaraksts (protokols), kas ir izstrādāts atbilstoši Eiropas Savienības tiesību aktiem (Direktīvai (ES) 2022/1999 un Komisijas deleģētajai direktīvai (ES) 2025/1801), ir sistēmiski integrēts bīstamo kravu aprites kontroles regulējumā un nodrošina vienotu pārbaudes rezultātu fiksēšanu un interpretāciju.
Tādējādi minētais regulējums kalpo kā tiesiskais mehānisms normatīvā regulējuma koordinācijai, nodrošinot, ka kompetentās iestādes, veicot kontroli saskaņā ar noteikumiem Nr. 411, piemēro vienotus un detalizēti regulētus instrumentus, kas noteikti noteikumos Nr. 541, kontroles procedūra ir saskaņota starp dažādiem normatīvajiem aktiem un nepieļauj interpretācijas atšķirības, kā arī tiek ievērots tiesību sistēmas princips par speciālā regulējuma prioritāti attiecībā pret vispārējo regulējumu.
Papildus norādāms, ka šāda pieeja atbilst arī labas normatīvās regulēšanas principiem, jo tiek nodrošināta normu skaidrība un pārskatāmība,
tiek izvairīts no paralēla vai pretrunīga regulējuma un tiek stiprināta vienota kontroles prakse attiecībā uz bīstamo kravu autopārvadājumiem.
Ar minēto regulējumu tiek nodrošināta normatīvo aktu savstarpēja sasaite un sistemātiska piemērošana, skaidri nodalot vispārējo autopārvadājumu kontroles organizēšanas un īstenošanas regulējumu (noteikumi Nr. 411), un speciālo regulējumu bīstamo kravu aprites kontrolei (noteikumi Nr. 541).
Jānorāda, ka bīstamo kravu autopārvadājumu kontroles protokols pēc sava juridiskā rakstura turpmāk būs noteikts Ministru kabineta 2011. gada 5. jūlija noteikumos Nr. 541 "Bīstamo kravu aprites kontroles kārtība", kuros definēta detalizēta kārtība, kādā veicama bīstamo kravu aprites kontrole, tostarp pārbaudes procedūra, konstatēto neatbilstību fiksēšana un korektīvo pasākumu piemērošana.
Šķērsatsauce ir nepieciešama, lai praksē nodrošinātu, ka autopārvadājumu kontroles ietvaros, veicot bīstamo kravu pārvadājumu uzraudzību, tiek izmantots tieši tas kontrolsaraksts (protokols), kas ir izstrādāts atbilstoši Eiropas Savienības tiesību aktiem (Direktīvai (ES) 2022/1999 un Komisijas deleģētajai direktīvai (ES) 2025/1801), ir sistēmiski integrēts bīstamo kravu aprites kontroles regulējumā un nodrošina vienotu pārbaudes rezultātu fiksēšanu un interpretāciju.
Tādējādi minētais regulējums kalpo kā tiesiskais mehānisms normatīvā regulējuma koordinācijai, nodrošinot, ka kompetentās iestādes, veicot kontroli saskaņā ar noteikumiem Nr. 411, piemēro vienotus un detalizēti regulētus instrumentus, kas noteikti noteikumos Nr. 541, kontroles procedūra ir saskaņota starp dažādiem normatīvajiem aktiem un nepieļauj interpretācijas atšķirības, kā arī tiek ievērots tiesību sistēmas princips par speciālā regulējuma prioritāti attiecībā pret vispārējo regulējumu.
Papildus norādāms, ka šāda pieeja atbilst arī labas normatīvās regulēšanas principiem, jo tiek nodrošināta normu skaidrība un pārskatāmība,
tiek izvairīts no paralēla vai pretrunīga regulējuma un tiek stiprināta vienota kontroles prakse attiecībā uz bīstamo kravu autopārvadājumiem.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Nē
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Nē
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt
Fiziskās personas
- Bīstamo kravu apritē iesaistītās fiziskas personas.
Ietekmes apraksts
Fiziskajām personām administratīvais slogs nemainās un noteikumu projekta tiesiskais regulējums nemaina to tiesības un pienākumus, kā arī veicamās darbības. Veidojot vienotu kontroles regulējumu, izvairās no nevajadzīgas normatīvā regulējuma sadrumstalotības.
Juridiskās personas
- Bīstamo kravu apritē iesaistītās juridiskas personas.
Ietekmes apraksts
Juridiskajām personām administratīvais slogs nemainās un likumprojekta tiesiskais regulējums nemaina to tiesības un pienākumus, kā arī veicamās darbības. Veidojot vienotu kontroles regulējumu, izvairās no nevajadzīgas normatīvā regulējuma sadrumstalotības.
2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.3. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.4. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
Cita informācija
-
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
4.1. Saistītie tiesību aktu projekti
4.1.1. 23-TA-291 Grozījumi Ministru kabineta 2011. gada 5. jūlija noteikumos Nr. 541 "Bīstamo kravu aprites kontroles kārtība"
Pamatojums un apraksts
Bīstamo kravu autopārvadājumu kontroles prasības, uz kurām ir atsauce noteikumu 10. punktā.
Atbildīgā institūcija
Satiksmes ministrija
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
Direktīvā (ES) 2022/1999 noteiktās prasības šobrīd ir transponētas Ministru kabineta 2011. gada 24. maija noteikumos Nr. 411 “Autopārvadājumu kontroles un īstenošanas kārtība”. Ņemot vērā normatīvā regulējuma sistemātikas principu, bīstamo kravu aprites kontroles un autopārvadājumu kontroles regulējums ietverams tajā normatīvajā aktā, kas ir visciešāk saistīts ar attiecīgo regulējamo jomu un kurā tiesību normu adresāts primāri meklētu attiecīgo regulējumu, tādejādi regulējums attiecībā uz bīstamo kravu aprites kontroli tiek pārnests no Ministru kabineta noteikumiem Nr. 411 uz Ministru kabineta 2011. gada 5. jūlija noteikumiem Nr. 541 “Bīstamo kravu aprites kontroles kārtība”.
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Jā
Skaidrojums
Atbilstoši Ministru kabineta 2024. gada 15. oktobra noteikumu Nr. 639 “Sabiedrības līdzdalības kārtība attīstības plānošanas procesā” 4. punktam sabiedrības līdzdalības kārtība ir piemērojama attīstības plānošanas dokumentu projektu, kā arī tiesību aktu projektu izstrādē un citās sabiedrībai nozīmīgās iniciatīvās un procesos, it īpaši reformu izstrādes un īstenošanas procesā un publiskā finansējuma plānošanā, nodrošinot sabiedrības pārstāvjiem iespējas iegūt informāciju un sniegt priekšlikumus par reformu vai publiskā finansējuma prioritātēm.
Ņemot vērā, ka noteikumu projekts neatbilst minētajiem kritērijiem, jo nav saistīts ar reformu izstrādi un tā īstenošanas procesu, vai publiskā finansējuma plānošanu, projekts paredz veikt tikai tehniska rakstura grozījumus, tādēļ sabiedrības līdzdalības kārtība projekta izstrādē netiek piemērota.
Projekts un tā anotācija būs publiski pieejami Ministru kabineta tīmekļvietnē – sadaļā/Tiesību aktu projekti.
Ņemot vērā, ka noteikumu projekts neatbilst minētajiem kritērijiem, jo nav saistīts ar reformu izstrādi un tā īstenošanas procesu, vai publiskā finansējuma plānošanu, projekts paredz veikt tikai tehniska rakstura grozījumus, tādēļ sabiedrības līdzdalības kārtība projekta izstrādē netiek piemērota.
Projekts un tā anotācija būs publiski pieejami Ministru kabineta tīmekļvietnē – sadaļā/Tiesību aktu projekti.
6.4. Cita informācija
-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas
Institūcijas
- Valsts policija
- VSIA "Autotransporta direkcija"
7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru
Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
Nē
-
2. Tiks likvidēta institūcija
Nē
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
Nē
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
Nē
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
Nē
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
Nē
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
Nē
-
8. Cita informācija
Nē
-
7.5. Cita informācija
-
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi
