24-TA-2545: Rīkojuma projekts (Vispārīgais)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Par apropriācijas pārdali no Finanšu ministrijas budžeta apakšprogrammas uz Kultūras ministrijas budžeta programmām un apakšprogrammām" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Projekts sagatavots, pamatojoties uz Likuma par budžetu un finanšu vadību 9. panta piecpadsmito daļu.
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Projekts sagatavots, lai nodrošinātu kultūras infrastruktūrai plānotā finansējuma pārdali 2024. gadā starp Finanšu ministrijas un Kultūras ministrijas budžeta programmām un apakšprogrammām.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
Saskaņā ar likumu “Par valsts budžetu 2024. gadam un budžeta ietvaru 2024., 2025. un 2026. gadam” Finanšu ministrijas valsts budžeta apakšprogrammā 41.13.00 “Finansējums VAS “Valsts nekustamie īpašumi” īstenojamiem projektiem un pasākumiem” 2024. gada finansējuma ietvaros ir paredzēts finansējums ilgtermiņa saistību pasākuma “Dotācija VAS “Valsts nekustamie īpašumi” Rīgas pils restaurācijai un rekonstrukcijai Rīgā, Pils laukumā 3 (būvniecības II kārtas – Konventa nodrošināšanai)” jeb Rīgas pils Daugavas gātes sakārtošanai 4 168 700 euro apmērā.
Saskaņā ar Ministru kabineta 2024. gada 25. aprīļa rīkojumu Nr. 317 “Par apropriācijas palielināšanu budžeta resora “74. Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums” programmā 01.00.00 “Apropriācijas rezerve”” no budžeta resora “74. Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums” programmas 01.00.00 “Apropriācijas rezerve” uz Finanšu ministrijas budžeta apakšprogrammu 41.13.00 “Finansējums VAS "Valsts nekustamie īpašumi” īstenojamiem projektiem un pasākumiem” tika veikta apropriācijas pārdale 2 869 603 euro apmērā pasākumam “Dotācija VAS “Valsts nekustamie īpašumi” Rīgas pils restaurācijai un rekonstrukcijai Rīgā, Pils laukumā 3 (būvniecības II kārtas - Konventa nodrošināšanai) īstenošanai”, kā rezultātā, kopējais 2024.gadā pieejamais finansējuma apmērs Rīgas pils restaurācijas un rekonstrukcijas Rīgā, Pils laukumā 3 (būvniecības II kārtas – Konventa nodrošināšanai) projekta īstenošanai 2024. gadā ir 4 168 700 euro.
Ņemot vērā valsts akciju sabiedrības “Valsts nekustamie īpašumi” (turpmāk – VNĪ) precizēto risinājumu un finansējuma aplēses, Rīgas pils Daugavas gātes sakārtošanu plānots īstenot par finansējumu 1 876 641 euro apmērā. Līdz ar to no Rīgas pils Daugavas gātes sakārtošanai plānotā finansējuma veidojas atlikums 2 292 059 euro apmērā. Tā kā Rīgas pils Daugavas gātes sakārtošana ir viens no kultūras nozares projektiem, kuru īstenošanu nodrošina VNĪ, tad arī finansējuma ietaupījums ir novirzāms kultūras infrastruktūras sakārtošanai, piesaistot arī Eiropas Reģionālās attīstības fonda 5.1.1. specifiskā atbalsta mērķa “Vietējās teritorijas integrētās sociālās, ekonomiskās un vides attīstības un kultūras mantojuma, tūrisma un drošības veicināšana pilsētu funkcionālajās teritorijās” 5.1.1.5. pasākuma “Unikāla Eiropas mēroga kultūras mantojuma atjaunošana, lai veicinātu to piekļūstamību, attīstot kultūras pakalpojumus” finansējumu.
Kultūras ministrijas budžetā 2024. gadā kā vienreizējs finansējums ir pieejams valsts budžeta finansējums Rīgas Filharmonijas (Nacionālās koncertzāles) projektēšanas darbiem 3 511 209 euro apmērā.
Valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību “Daugavpils teātris” (turpmāk – Teātris) izrāžu nodrošināšanas materiāli tehniskā bāze ir novecojusi, un tā neatbilst mūsdienu izrāžu nodrošināšanas prasībām, bet ne Teātra, ne Kultūras ministrijas rīcībā nav finanšu resursu, ko varētu šim mērķim novirzīt.
No 2024. gada jūlija uz Lielās ģildes rekonstrukcijas laiku valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību “Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris” (turpmāk – Orķestris) ir pārcēlusies uz pagaidu telpām Kongresu namā.
Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā (turpmāk – Akadēmija) nepieciešami pārmaiņu vadības pasākumi, uzlabojot darba un studiju vidi, lai tādējādi turpinātu veidot drošu Akadēmijas vidi. Vienlaikus Akadēmijā ir izveidojusies augsta riska situācija gan drošas vides, gan komunikācijas, gan finanšu jomās. Tāpat Akadēmijā ir notikusi Akadēmijas vadības un vadošo administrācijas speciālistu nomaiņa. Akadēmijas un Kultūras ministrijas budžetā nav brīvu finanšu līdzekļu, ko varētu novirzīt vardarbības novēršanas pasākumu īstenošanai Akadēmijā.
2024. gada 28. augustā Latvijas Nacionālajam rakstniecības un mūzikas muzejam (turpmāk – Rakstniecības muzejs) tika nodota atjaunotā Rakstniecības muzeja pastāvīgās ekspozīcijas ēka Mārstaļu ielā 6, Rīgā. Rakstniecības muzeja pastāvīgā ekspozīcija tiek veidota, tomēr pilnai ekspozīcijas iekārtošanai finansējums nav pietiekams un Rakstniecības muzeja un Kultūras ministrijas budžetā nav brīvu finanšu līdzekļu, ko novirzīt šo vajadzību segšanai.
Latvijas Nacionālais arhīvs (turpmāk – Arhīvs) savu darbību nodrošina ēkās, kuras Arhīvs nomā no VNĪ vai lieto, pamatojoties uz starp Arhīvu un VNĪ noslēgto apsaimniekošanas un lietošanas līgumu. Ņemot vērā izmaiņas ugunsdrošības normatīvajos aktos, Arhīvs saņem Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta pārbaudes aktus, kuru izpildei Arhīva un Kultūras ministrijas budžetā nav brīvu finanšu līdzekļu, ko novirzīt šo vajadzību segšanai.
Latvijas Nacionālais mākslas muzejs (turpmāk – Mākslas muzejs) ir uzsācis nozīmīgu sadarbības projektu ar vienu no pasaules mērogā pazīstamākajiem un senākajiem mākslas muzejiem – Ufici galeriju (Galleria degli Uffizi) Florencē, Itālijā, kas pilnveidotu Mākslas muzeja pieejamo izstāžu klāstu, tomēr šāda projekta norisei jau 2024. gadā ir jānodrošina Itālijas puses izmaksu segšana, kam 2024. gada budžetā finansējums nav plānots un pieejams.
Ņemot vērā publiski izskanējušo informāciju par Rīgas vēstures un kuģniecības muzejam (turpmāk – Vēstures un kuģniecības muzejs) apsaimniekošanā un lietošanā nodoto telpu Palasta ielā 2 un Hedera laukumā 4, Rīgā, slikto tehnisko stāvokli, kā arī to, ka iepriekš minētie nekustamie īpašumi ir ierakstīti zemesgrāmatā uz valsts vārda Finanšu ministrijas personā un atrodas VNĪ pārvaldīšanā, Kultūras ministrija bija lūgusi VNĪ veikt minēto ēku tehnisko apsekošanu. Saņemtais apsekošanas rezultāts liecina, ka nekavējoties ir jāveic Vēstures un kuģniecības muzejam nodoto telpu sakārtošana. Tomēr Vēstures un kuģniecības muzeja un Kultūras ministrijas budžetā nav brīvu finanšu līdzekļu, ko novirzīt šo vajadzību segšanai.
2024. gada 1. jūlijā Latvijas Nacionālās bibliotēkas (turpmāk – Bibliotēka) Datu centrā notika incidents, kā rezultātā uz vairākām dienām nedarbojās sistēmas un nebija pieejami dati, kas glabājās Bibliotēkas Datu centrā. Lai pēc iespējas ātrāk novērstu incidenta sekas, gan Bibliotēka, gan Kultūras informācijas sistēmu centrs iesaistīja papildu informāciju un komunikāciju speciālistu pakalpojumus.
2016. gada 19. jūlijā tika pieņemts Eiropas Komisijas paziņojums par Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. panta 1. punktā minēto valsts atbalsta jēdzienu (2016/c 262/01), tostarp skaidrojot valsts atbalsta nosacījumu piemērošanu atsevišķu nozaru ietvaros, piemēram, kultūrai un kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanai, dabas aizsardzībai. Eiropas Komisija ir norādījusi, ka atsevišķas ar kultūru, kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanu un dabas aizsardzību saistītas darbības var būt organizētas nekomerciāli un tādējādi tās ir tādas, kurām nav saimnieciska rakstura, līdz ar to publiskais finansējums, kas tām piešķirts, var nebūt valsts atbalsts. Arī tad, ja no kultūras iestādes apmeklētājiem vai sabiedrībai pieejama kultūras vai kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanas pasākuma dalībniekiem tiek prasīta samaksa, kas sedz tikai daļu no faktiskajām izmaksām, šim pasākumam tik un tā nav saimnieciska rakstura, jo šādu samaksu nevar uzskatīt par reālu atlīdzību par sniegto pakalpojumu. Eiropas Komisijas skaidrojumā “daļa no faktiskajām izmaksām” ir ne vairāk kā 50% no kopējiem kultūras iestādes izdevumiem (biļešu ieņēmumi, maksas pakalpojumu u.c. pašu ieņēmumi). Projektā minētajām kultūras iestādēm pašu ieņēmumi nav lielāki par 50% no iestādes izdevumiem, tāpēc komercdarbības atbalsta regulējums nav jāpiemēro.
Saskaņā ar Ministru kabineta 2024. gada 25. aprīļa rīkojumu Nr. 317 “Par apropriācijas palielināšanu budžeta resora “74. Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums” programmā 01.00.00 “Apropriācijas rezerve”” no budžeta resora “74. Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums” programmas 01.00.00 “Apropriācijas rezerve” uz Finanšu ministrijas budžeta apakšprogrammu 41.13.00 “Finansējums VAS "Valsts nekustamie īpašumi” īstenojamiem projektiem un pasākumiem” tika veikta apropriācijas pārdale 2 869 603 euro apmērā pasākumam “Dotācija VAS “Valsts nekustamie īpašumi” Rīgas pils restaurācijai un rekonstrukcijai Rīgā, Pils laukumā 3 (būvniecības II kārtas - Konventa nodrošināšanai) īstenošanai”, kā rezultātā, kopējais 2024.gadā pieejamais finansējuma apmērs Rīgas pils restaurācijas un rekonstrukcijas Rīgā, Pils laukumā 3 (būvniecības II kārtas – Konventa nodrošināšanai) projekta īstenošanai 2024. gadā ir 4 168 700 euro.
Ņemot vērā valsts akciju sabiedrības “Valsts nekustamie īpašumi” (turpmāk – VNĪ) precizēto risinājumu un finansējuma aplēses, Rīgas pils Daugavas gātes sakārtošanu plānots īstenot par finansējumu 1 876 641 euro apmērā. Līdz ar to no Rīgas pils Daugavas gātes sakārtošanai plānotā finansējuma veidojas atlikums 2 292 059 euro apmērā. Tā kā Rīgas pils Daugavas gātes sakārtošana ir viens no kultūras nozares projektiem, kuru īstenošanu nodrošina VNĪ, tad arī finansējuma ietaupījums ir novirzāms kultūras infrastruktūras sakārtošanai, piesaistot arī Eiropas Reģionālās attīstības fonda 5.1.1. specifiskā atbalsta mērķa “Vietējās teritorijas integrētās sociālās, ekonomiskās un vides attīstības un kultūras mantojuma, tūrisma un drošības veicināšana pilsētu funkcionālajās teritorijās” 5.1.1.5. pasākuma “Unikāla Eiropas mēroga kultūras mantojuma atjaunošana, lai veicinātu to piekļūstamību, attīstot kultūras pakalpojumus” finansējumu.
Kultūras ministrijas budžetā 2024. gadā kā vienreizējs finansējums ir pieejams valsts budžeta finansējums Rīgas Filharmonijas (Nacionālās koncertzāles) projektēšanas darbiem 3 511 209 euro apmērā.
Valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību “Daugavpils teātris” (turpmāk – Teātris) izrāžu nodrošināšanas materiāli tehniskā bāze ir novecojusi, un tā neatbilst mūsdienu izrāžu nodrošināšanas prasībām, bet ne Teātra, ne Kultūras ministrijas rīcībā nav finanšu resursu, ko varētu šim mērķim novirzīt.
No 2024. gada jūlija uz Lielās ģildes rekonstrukcijas laiku valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību “Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris” (turpmāk – Orķestris) ir pārcēlusies uz pagaidu telpām Kongresu namā.
Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā (turpmāk – Akadēmija) nepieciešami pārmaiņu vadības pasākumi, uzlabojot darba un studiju vidi, lai tādējādi turpinātu veidot drošu Akadēmijas vidi. Vienlaikus Akadēmijā ir izveidojusies augsta riska situācija gan drošas vides, gan komunikācijas, gan finanšu jomās. Tāpat Akadēmijā ir notikusi Akadēmijas vadības un vadošo administrācijas speciālistu nomaiņa. Akadēmijas un Kultūras ministrijas budžetā nav brīvu finanšu līdzekļu, ko varētu novirzīt vardarbības novēršanas pasākumu īstenošanai Akadēmijā.
2024. gada 28. augustā Latvijas Nacionālajam rakstniecības un mūzikas muzejam (turpmāk – Rakstniecības muzejs) tika nodota atjaunotā Rakstniecības muzeja pastāvīgās ekspozīcijas ēka Mārstaļu ielā 6, Rīgā. Rakstniecības muzeja pastāvīgā ekspozīcija tiek veidota, tomēr pilnai ekspozīcijas iekārtošanai finansējums nav pietiekams un Rakstniecības muzeja un Kultūras ministrijas budžetā nav brīvu finanšu līdzekļu, ko novirzīt šo vajadzību segšanai.
Latvijas Nacionālais arhīvs (turpmāk – Arhīvs) savu darbību nodrošina ēkās, kuras Arhīvs nomā no VNĪ vai lieto, pamatojoties uz starp Arhīvu un VNĪ noslēgto apsaimniekošanas un lietošanas līgumu. Ņemot vērā izmaiņas ugunsdrošības normatīvajos aktos, Arhīvs saņem Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta pārbaudes aktus, kuru izpildei Arhīva un Kultūras ministrijas budžetā nav brīvu finanšu līdzekļu, ko novirzīt šo vajadzību segšanai.
Latvijas Nacionālais mākslas muzejs (turpmāk – Mākslas muzejs) ir uzsācis nozīmīgu sadarbības projektu ar vienu no pasaules mērogā pazīstamākajiem un senākajiem mākslas muzejiem – Ufici galeriju (Galleria degli Uffizi) Florencē, Itālijā, kas pilnveidotu Mākslas muzeja pieejamo izstāžu klāstu, tomēr šāda projekta norisei jau 2024. gadā ir jānodrošina Itālijas puses izmaksu segšana, kam 2024. gada budžetā finansējums nav plānots un pieejams.
Ņemot vērā publiski izskanējušo informāciju par Rīgas vēstures un kuģniecības muzejam (turpmāk – Vēstures un kuģniecības muzejs) apsaimniekošanā un lietošanā nodoto telpu Palasta ielā 2 un Hedera laukumā 4, Rīgā, slikto tehnisko stāvokli, kā arī to, ka iepriekš minētie nekustamie īpašumi ir ierakstīti zemesgrāmatā uz valsts vārda Finanšu ministrijas personā un atrodas VNĪ pārvaldīšanā, Kultūras ministrija bija lūgusi VNĪ veikt minēto ēku tehnisko apsekošanu. Saņemtais apsekošanas rezultāts liecina, ka nekavējoties ir jāveic Vēstures un kuģniecības muzejam nodoto telpu sakārtošana. Tomēr Vēstures un kuģniecības muzeja un Kultūras ministrijas budžetā nav brīvu finanšu līdzekļu, ko novirzīt šo vajadzību segšanai.
2024. gada 1. jūlijā Latvijas Nacionālās bibliotēkas (turpmāk – Bibliotēka) Datu centrā notika incidents, kā rezultātā uz vairākām dienām nedarbojās sistēmas un nebija pieejami dati, kas glabājās Bibliotēkas Datu centrā. Lai pēc iespējas ātrāk novērstu incidenta sekas, gan Bibliotēka, gan Kultūras informācijas sistēmu centrs iesaistīja papildu informāciju un komunikāciju speciālistu pakalpojumus.
2016. gada 19. jūlijā tika pieņemts Eiropas Komisijas paziņojums par Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. panta 1. punktā minēto valsts atbalsta jēdzienu (2016/c 262/01), tostarp skaidrojot valsts atbalsta nosacījumu piemērošanu atsevišķu nozaru ietvaros, piemēram, kultūrai un kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanai, dabas aizsardzībai. Eiropas Komisija ir norādījusi, ka atsevišķas ar kultūru, kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanu un dabas aizsardzību saistītas darbības var būt organizētas nekomerciāli un tādējādi tās ir tādas, kurām nav saimnieciska rakstura, līdz ar to publiskais finansējums, kas tām piešķirts, var nebūt valsts atbalsts. Arī tad, ja no kultūras iestādes apmeklētājiem vai sabiedrībai pieejama kultūras vai kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanas pasākuma dalībniekiem tiek prasīta samaksa, kas sedz tikai daļu no faktiskajām izmaksām, šim pasākumam tik un tā nav saimnieciska rakstura, jo šādu samaksu nevar uzskatīt par reālu atlīdzību par sniegto pakalpojumu. Eiropas Komisijas skaidrojumā “daļa no faktiskajām izmaksām” ir ne vairāk kā 50% no kopējiem kultūras iestādes izdevumiem (biļešu ieņēmumi, maksas pakalpojumu u.c. pašu ieņēmumi). Projektā minētajām kultūras iestādēm pašu ieņēmumi nav lielāki par 50% no iestādes izdevumiem, tāpēc komercdarbības atbalsta regulējums nav jāpiemēro.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
2023. gada 12. decembrī par Rīgas Filharmonijas (Nacionālās koncertzāles) arhitektu metu konkursa uzvarētāju tika atzīts piedāvājums “Baltic Shine”, ko īsteno sabiedrība ar ierobežotu atbildību “MARK ARHITEKTI”, sabiedrība ar ierobežotu atbildību “Labie koki” un sabiedrība ar ierobežotu atbildību “Mailītis A.I.I.M.”. Lai nodrošinātu tālāku Rīgas Filharmonijas (Nacionālās koncertzāles) projekta virzību, Rīgas domes iepirkuma komisija 2024. gadā uzsāka sarunu procedūru par projektēšanas darbu veikšanu ar metu konkursa uzvarētājiem. Sarunu procedūras rezultātā tika saņemts piedāvājums 4 248 562,89 euro apmērā, kas par 737 354 euro pārsniedz finansējuma apmēru, kas Kultūras ministrijas budžetā 2024. gadā kā vienreizējs finansējums ir pieejams Rīgas Filharmonijas (Nacionālās koncertzāles) projektēšanas darbiem. Līdz ar to, lai nodrošinātu Rīgas Filharmonijas (Nacionālās koncertzāles) projekta norisi, nepieciešams papildu finansējums projektēšanas darbu īstenošanai 737 354 euro apmērā.
Ņemot vērā, ka Orķestra pastāvīgajā mājvietā Lielajā ģildē notiek rekonstrukcijas darbi un Orķestris par šīm telpām VNĪ nemaksāja telpu nomu, tikai nodrošināja telpu uzturēšanu no Lielās ģildes telpu nomas ieņēmumiem, tad, pārceļoties uz pagaidu telpām Kongresa namā, Orķestrim rodas papildu izdevumi pagaidu telpu uzturēšanai. Turpmākajā periodā Kultūras ministrija pārskatīs savus budžeta resursus, lai nodrošinātu Orķestra pagaidu telpu nomu izdevumus līdz 2026.gada martam.
Teātra izrāžu nodrošināšanas materiāli tehniskā bāze ir novecojusi, un tā neatbilst mūsdienu izrāžu nodrošināšanas prasībām. Teātrim nav iespējams kāpināt pašu ieņēmumus tādā apmērā, lai nodrošinātu resursus ietilpīgu materiāli tehnisko vajadzību nodrošināšanu, jo Teātris savu darbību nodrošina reģionā, kur iedzīvotāju pirktspēja ir zemākā Latvijā. Šobrīd Teātra iestudējumos tiek izmantoti skaņas monitori, kuri tika iegādāti 2015. gadā, kas jau ir novecojuši, un gaismas prožektori, kas nenodrošina ekonomisku resursu izlietojumu.
Šobrīd jaunā Akadēmijas vadība veic pārmaiņu vadību, līdz šim ir veikusi virkni reputācijas risku, psiholoģiskās un emocionālās spriedzes mazināšanas, darba un studiju vides uzlabošanas pasākumus, kā arī apzinājusi finanšu situāciju, kuru ir ietekmējuši iepriekšējās Akadēmijas vadības laikā notikušie procesi ar juridiskām un finansiālām sekām. Akadēmija ir apzinājusi nepieciešamos pasākumus drošas vides izveidei Akadēmijā, kā arī Akadēmijā notikuši personāla pašattīrīšanās procesi, kuriem ir finansiāla ietekme uz Akadēmijas budžetu. Diemžēl Akadēmijai nav pietiekamu finanšu resursu iepriekšminēto problēmu risināšanai, jo Akadēmijas iepriekšējās vadības laikā ir izveidojies nodokļu parāds, kā arī Akadēmijai nav bijis pietiekams finanšu uzkrājums atvaļinājumu un pabalstu izmaksu kompensācijām. Akadēmijā ir nomainījušās par finanšu resursu izlietojumu atbildīgās personas, kas nodrošinās Akadēmijas finanšu disciplīnu, lai netiktu veidotas parādsaistības. Akadēmijas budžetā nebija paredzētas atvaļinājuma kompensāciju un atlaišanas pabalstu izmaksas, kas radās sakarā ar darba tiesisko attiecību izbeigšanu ar Akadēmijas augstāko vadību un lielāko daļu administratīvo struktūrvienību vadītājiem, kā arī nebija paredzēti juridiskie izdevumi tiesvedībām, kur nepieciešama zvērinātu advokātu iesaiste. Tāpat nebija paredzēts finansējums psiholoģiskajam atbalstam no vardarbības cietušajiem studējošajiem, kā arī finansējums drošas studiju vides izveidei.
Rakstniecības muzejs pastāvīgās ekspozīcijas telpās bija plānojis izvietot ekspozīciju eksponātu izgaismošanas gaismas ķermeņus, kas tika demontēti 2013. gadā, Rakstniecības muzejam atstājot tā brīža muzeja pastāvīgās ekspozīcijas telpas Pils laukumā 2, Rīgā, tomēr atklājies, ka tie nav izvietojami jaunajās pastāvīgās ekspozīciju telpās, jo neatbilst ne pēc specifikācijas, ne skaita. Rakstniecības muzejam papildus nepieciešams iegādāties etiķetes un navigācijas zīmes, izgatavot mulāžas un palīgrīkus to eksponēšanai, kā arī ierīkot informatīvās apskaņošanas sistēmu. Rakstniecības muzejam telpu pilnai pabeigtībai trūkst arī aizkari, žalūzijas un brīvi stāvošās mēbeles. Ņemot vērā, ka šos iepirkumus nodrošināja VNĪ, tad papildus sedzamas arī VNĪ projekta vadības izmaksas.
Arhīvs ir aplēsis, ka 2024. gadā ir jāveic virkne darbību Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta iepriekš konstatēto neatbilstību novēršanai atbilstoši ugunsdrošības regulējumam, proti, ēkā Ata ielā 1, Rīgā, mehāniskās ventilācijas kanālu tehniskās pārbaudes un tīrīšanas darbiem, ēkā Bezdelīgu ielā 1A, Rīgā, automātiskās ugunsgrēka atklāšanas trauksmes signalizācijas sistēmas ierīkošanai ēkas bērniņu stāvā un ugunsdrošības prasību novēršanai 1.-6. stāvam, kā arī zibens aizsardzības sistēmas un zemējuma izveidei, ēkā Slokas ielā 16, Rīgā, gāzes dzēšanas sistēmas balonu hidrauliskajai pārbaudei un ēkā Šmerļa ielā 5, Rīgā, mehāniskās ventilācijas kanālu tehniskajai pārbaudei un tīrīšanas darbiem.
Mākslas muzeja uzsāktā sadarbība paredz, ka no 2025. gada 4. jūlija līdz 26. oktobrim Mākslas muzeja galvenās ēkas Lielajā izstāžu zālē varētu notikt izstāde “Itālijas gaisma: no Fattori līdz Morandi”, kuru pavadīs izvērsta zinātnisko lasījumu sērija un tiktu izdots šīs izstādes katalogs. Izstādē būtu eksponēti 75 darbi no Ufici galerijas (Galleria degli Uffizi) Florencē, Itālijā, krājuma, padziļināti raksturojot laika posmu Itālijas mākslā no 1860. līdz 1940. gadam. Lai izstādi padarītu pievilcīgāku Latvijas skatītājam un atspoguļotu itāļu un Latvijas pētnieku jaunākās atziņas par Itālijas un Latvijas mākslas sakariem, Ufici galerijas (Galleria degli Uffizi) kolekcija tiktu eksponēta dialogā ar izcilākajiem 19. gs. beigu – 20. gs. sākuma mākslas darbiem no Mākslas muzeja krājuma. Sarunas starp Mākslas muzeju un Ufici galeriju (Galleria degli Uffizi) notiek jau no 2022. gada. Kopējās šāda projekta izmaksas tiek plānotas ap 361 000 euro. Mākslas muzejs aktīvi darbojas pie dažādu finansējuma avotu piesaistes, piemēram, atbalstu ir izteikusi Rīgas dome, ļoti lielu atbalstu sniedz Itālijas Republikas vēstniecība Latvijā, kā arī ir uzsāktas sarunas ar sponsoriem un mecenātiem, lai atbilstoši starptautiskiem standartiem īstenotu izstādes, kataloga un zinātnisko lasījumu programmu “Itālijas gaisma: no Fattori līdz Morandi”. Tomēr, lai šāds vērienīgs projekts varētu notikt jau 2025. gadā, Mākslas muzejam jau 2024. gadā ir jāveic maksājums 150 000 euro apmērā, sedzot Itālijas puses izmaksas, pārējos izdevumus Mākslas muzejs segs no pašu ieņēmumiem 2025.gada Mākslas muzeja budžeta ietvaros.
Kultūras ministrija ir saņēmusi VNĪ 2024. gada 10. augustā veikto Vēstures un kuģniecības muzeja apsaimniekošanā un lietošanā nodoto būvju Palasta ielā 2, Rīgā (būves kadastra apzīmējums 0100 007 0047 001) un Herdera laukumā 4, Rīgā (būves kadastra apzīmējums 0100 007 0048 002) bēniņu stāva un jumta konstrukciju tehniskās izpētes atzinumu. Ņemot vēra tehniskās izpētes atzinuma secinājumus, nepieciešams veikt minēto būvju trešā stāva telpas Nr. 6 un otrā stāva telpu Nr. 4 un Nr. 5 ekspluatācijas pārtraukšanu līdz bīstamības novēršanai un veikt neatliekamos darbus 110 263 euro apmērā.
Bibliotēkas Datu centra incidenta novēršana radīja papildus izmaksas gan Bibliotēkai 99 425,69 euro apmērā, gan Kultūras informācijas sistēmu centram 70 009,38 euro apmērā. Ne Bibliotēka, ne Kultūras informācijas sistēmu centrs, ne Kultūras ministrija, plānojot budžetu, izmaksas Bibliotēkas Datu centra incidenta novēršanai nebija paredzējušas. Bibliotēka savu resursu ietvaros ir radusi iespēju segt izmaksas 59 193,19 euro apmērā un Kultūras informācijas sistēmu centrs savu resursu ietvaros ir radis iespēju segt izmaksas 35 743,03 euro apmērā, tomēr Bibliotēkas, Kultūras informācijas sistēmu centra un Kultūras ministrijas budžetā nav brīvu finanšu līdzekļu, lai segtu atlikušos izdevumus.
Ņemot vērā, ka Orķestra pastāvīgajā mājvietā Lielajā ģildē notiek rekonstrukcijas darbi un Orķestris par šīm telpām VNĪ nemaksāja telpu nomu, tikai nodrošināja telpu uzturēšanu no Lielās ģildes telpu nomas ieņēmumiem, tad, pārceļoties uz pagaidu telpām Kongresa namā, Orķestrim rodas papildu izdevumi pagaidu telpu uzturēšanai. Turpmākajā periodā Kultūras ministrija pārskatīs savus budžeta resursus, lai nodrošinātu Orķestra pagaidu telpu nomu izdevumus līdz 2026.gada martam.
Teātra izrāžu nodrošināšanas materiāli tehniskā bāze ir novecojusi, un tā neatbilst mūsdienu izrāžu nodrošināšanas prasībām. Teātrim nav iespējams kāpināt pašu ieņēmumus tādā apmērā, lai nodrošinātu resursus ietilpīgu materiāli tehnisko vajadzību nodrošināšanu, jo Teātris savu darbību nodrošina reģionā, kur iedzīvotāju pirktspēja ir zemākā Latvijā. Šobrīd Teātra iestudējumos tiek izmantoti skaņas monitori, kuri tika iegādāti 2015. gadā, kas jau ir novecojuši, un gaismas prožektori, kas nenodrošina ekonomisku resursu izlietojumu.
Šobrīd jaunā Akadēmijas vadība veic pārmaiņu vadību, līdz šim ir veikusi virkni reputācijas risku, psiholoģiskās un emocionālās spriedzes mazināšanas, darba un studiju vides uzlabošanas pasākumus, kā arī apzinājusi finanšu situāciju, kuru ir ietekmējuši iepriekšējās Akadēmijas vadības laikā notikušie procesi ar juridiskām un finansiālām sekām. Akadēmija ir apzinājusi nepieciešamos pasākumus drošas vides izveidei Akadēmijā, kā arī Akadēmijā notikuši personāla pašattīrīšanās procesi, kuriem ir finansiāla ietekme uz Akadēmijas budžetu. Diemžēl Akadēmijai nav pietiekamu finanšu resursu iepriekšminēto problēmu risināšanai, jo Akadēmijas iepriekšējās vadības laikā ir izveidojies nodokļu parāds, kā arī Akadēmijai nav bijis pietiekams finanšu uzkrājums atvaļinājumu un pabalstu izmaksu kompensācijām. Akadēmijā ir nomainījušās par finanšu resursu izlietojumu atbildīgās personas, kas nodrošinās Akadēmijas finanšu disciplīnu, lai netiktu veidotas parādsaistības. Akadēmijas budžetā nebija paredzētas atvaļinājuma kompensāciju un atlaišanas pabalstu izmaksas, kas radās sakarā ar darba tiesisko attiecību izbeigšanu ar Akadēmijas augstāko vadību un lielāko daļu administratīvo struktūrvienību vadītājiem, kā arī nebija paredzēti juridiskie izdevumi tiesvedībām, kur nepieciešama zvērinātu advokātu iesaiste. Tāpat nebija paredzēts finansējums psiholoģiskajam atbalstam no vardarbības cietušajiem studējošajiem, kā arī finansējums drošas studiju vides izveidei.
Rakstniecības muzejs pastāvīgās ekspozīcijas telpās bija plānojis izvietot ekspozīciju eksponātu izgaismošanas gaismas ķermeņus, kas tika demontēti 2013. gadā, Rakstniecības muzejam atstājot tā brīža muzeja pastāvīgās ekspozīcijas telpas Pils laukumā 2, Rīgā, tomēr atklājies, ka tie nav izvietojami jaunajās pastāvīgās ekspozīciju telpās, jo neatbilst ne pēc specifikācijas, ne skaita. Rakstniecības muzejam papildus nepieciešams iegādāties etiķetes un navigācijas zīmes, izgatavot mulāžas un palīgrīkus to eksponēšanai, kā arī ierīkot informatīvās apskaņošanas sistēmu. Rakstniecības muzejam telpu pilnai pabeigtībai trūkst arī aizkari, žalūzijas un brīvi stāvošās mēbeles. Ņemot vērā, ka šos iepirkumus nodrošināja VNĪ, tad papildus sedzamas arī VNĪ projekta vadības izmaksas.
Arhīvs ir aplēsis, ka 2024. gadā ir jāveic virkne darbību Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta iepriekš konstatēto neatbilstību novēršanai atbilstoši ugunsdrošības regulējumam, proti, ēkā Ata ielā 1, Rīgā, mehāniskās ventilācijas kanālu tehniskās pārbaudes un tīrīšanas darbiem, ēkā Bezdelīgu ielā 1A, Rīgā, automātiskās ugunsgrēka atklāšanas trauksmes signalizācijas sistēmas ierīkošanai ēkas bērniņu stāvā un ugunsdrošības prasību novēršanai 1.-6. stāvam, kā arī zibens aizsardzības sistēmas un zemējuma izveidei, ēkā Slokas ielā 16, Rīgā, gāzes dzēšanas sistēmas balonu hidrauliskajai pārbaudei un ēkā Šmerļa ielā 5, Rīgā, mehāniskās ventilācijas kanālu tehniskajai pārbaudei un tīrīšanas darbiem.
Mākslas muzeja uzsāktā sadarbība paredz, ka no 2025. gada 4. jūlija līdz 26. oktobrim Mākslas muzeja galvenās ēkas Lielajā izstāžu zālē varētu notikt izstāde “Itālijas gaisma: no Fattori līdz Morandi”, kuru pavadīs izvērsta zinātnisko lasījumu sērija un tiktu izdots šīs izstādes katalogs. Izstādē būtu eksponēti 75 darbi no Ufici galerijas (Galleria degli Uffizi) Florencē, Itālijā, krājuma, padziļināti raksturojot laika posmu Itālijas mākslā no 1860. līdz 1940. gadam. Lai izstādi padarītu pievilcīgāku Latvijas skatītājam un atspoguļotu itāļu un Latvijas pētnieku jaunākās atziņas par Itālijas un Latvijas mākslas sakariem, Ufici galerijas (Galleria degli Uffizi) kolekcija tiktu eksponēta dialogā ar izcilākajiem 19. gs. beigu – 20. gs. sākuma mākslas darbiem no Mākslas muzeja krājuma. Sarunas starp Mākslas muzeju un Ufici galeriju (Galleria degli Uffizi) notiek jau no 2022. gada. Kopējās šāda projekta izmaksas tiek plānotas ap 361 000 euro. Mākslas muzejs aktīvi darbojas pie dažādu finansējuma avotu piesaistes, piemēram, atbalstu ir izteikusi Rīgas dome, ļoti lielu atbalstu sniedz Itālijas Republikas vēstniecība Latvijā, kā arī ir uzsāktas sarunas ar sponsoriem un mecenātiem, lai atbilstoši starptautiskiem standartiem īstenotu izstādes, kataloga un zinātnisko lasījumu programmu “Itālijas gaisma: no Fattori līdz Morandi”. Tomēr, lai šāds vērienīgs projekts varētu notikt jau 2025. gadā, Mākslas muzejam jau 2024. gadā ir jāveic maksājums 150 000 euro apmērā, sedzot Itālijas puses izmaksas, pārējos izdevumus Mākslas muzejs segs no pašu ieņēmumiem 2025.gada Mākslas muzeja budžeta ietvaros.
Kultūras ministrija ir saņēmusi VNĪ 2024. gada 10. augustā veikto Vēstures un kuģniecības muzeja apsaimniekošanā un lietošanā nodoto būvju Palasta ielā 2, Rīgā (būves kadastra apzīmējums 0100 007 0047 001) un Herdera laukumā 4, Rīgā (būves kadastra apzīmējums 0100 007 0048 002) bēniņu stāva un jumta konstrukciju tehniskās izpētes atzinumu. Ņemot vēra tehniskās izpētes atzinuma secinājumus, nepieciešams veikt minēto būvju trešā stāva telpas Nr. 6 un otrā stāva telpu Nr. 4 un Nr. 5 ekspluatācijas pārtraukšanu līdz bīstamības novēršanai un veikt neatliekamos darbus 110 263 euro apmērā.
Bibliotēkas Datu centra incidenta novēršana radīja papildus izmaksas gan Bibliotēkai 99 425,69 euro apmērā, gan Kultūras informācijas sistēmu centram 70 009,38 euro apmērā. Ne Bibliotēka, ne Kultūras informācijas sistēmu centrs, ne Kultūras ministrija, plānojot budžetu, izmaksas Bibliotēkas Datu centra incidenta novēršanai nebija paredzējušas. Bibliotēka savu resursu ietvaros ir radusi iespēju segt izmaksas 59 193,19 euro apmērā un Kultūras informācijas sistēmu centrs savu resursu ietvaros ir radis iespēju segt izmaksas 35 743,03 euro apmērā, tomēr Bibliotēkas, Kultūras informācijas sistēmu centra un Kultūras ministrijas budžetā nav brīvu finanšu līdzekļu, lai segtu atlikušos izdevumus.
Risinājuma apraksts
Lai nodrošinātu kultūras infrastruktūrai nepieciešamo finansējumu 2024. gadā, Projekts paredz veikt finansējuma pārdali no Finanšu ministrijas budžeta programmas 41.00.00 “Maksājumu nodrošināšana citām valsts iestādēm un personām” budžeta apakšprogrammas 41.13.00 “Finansējums VAS “Valsts nekustamie īpašumi” īstenojamiem projektiem un pasākumiem” ilgtermiņa saistību pasākuma “Dotācija VAS “Valsts nekustamie īpašumi” Rīgas pils restaurācijai un rekonstrukcijai Rīgā, Pils laukumā 3 (būvniecības II kārtas – Konventa nodrošināšanai)” uz Kultūras ministrijas valsts budžeta programmu 20.00.00 “Kultūrizglītība”, valsts budžeta programmu 21.00.00 “Kultūras mantojums” un valsts budžeta apakšprogrammu 19.07.00 “Mākslas un literatūra”.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Nē
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Nē
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Rādītājs
2024
saskaņā ar valsts budžetu kārtējam gadam
izmaiņas kārtējā gadā, salīdzinot ar valsts budžetu kārtējam gadam
Turpmākie trīs gadi (euro)
2025
2026
2027
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
1
2
3
4
5
6
7
8
1. Budžeta ieņēmumi
0
0
0
0
0
0
0
1.1. valsts pamatbudžets, tai skaitā ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi
0
0
0
0
0
0
0
1.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
1.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
2. Budžeta izdevumi
0
0
0
0
0
0
0
2.1. valsts pamatbudžets
0
0
0
0
0
0
0
2.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
2.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
3. Finansiālā ietekme
0
0
0
0
0
0
0
3.1. valsts pamatbudžets
0
0
0
0
0
0
0
3.2. speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
3.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
4. Finanšu līdzekļi papildu izdevumu finansēšanai (kompensējošu izdevumu palielinājumu norāda ar "-" zīmi)
0
0
0
0
0
0
0
5. Precizēta finansiālā ietekme
0
0
0
0
5.1. valsts pamatbudžets
0
0
0
0
5.2. speciālais budžets
0
0
0
0
5.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
6. Detalizēts ieņēmumu un izdevumu aprēķins (ja nepieciešams, detalizētu ieņēmumu un izdevumu aprēķinu var pievienot anotācijas (ex-ante) pielikumā)
Projekts paredz 2024. gada budžeta ietvaros veikt apropriācijas pārdali 2 292 059 euro apmērā no Finanšu ministrijas budžeta apakšprogrammas 41.13.00 “Finansējums VAS “Valsts nekustamie īpašumi” īstenojamiem projektiem un pasākumiem” ilgtermiņa saistību pasākuma “Dotācija VAS “Valsts nekustamie īpašumi” Rīgas pils restaurācijai un rekonstrukcijai Rīgā, Pils laukumā 3 (būvniecības II kārtas – Konventa nodrošināšanai)” uz Kultūras ministrijas:
1) valsts budžeta apakšprogrammu 19.07.00 “Mākslas un literatūra” 1 008 397 euro apmērā, lai nodrošinātu Rīgas Filharmonijas (Nacionālās koncertzāles) projektēšanas darbu izpildi 737 354 euro apmērā; Orķestrim – pagaidu telpu uzturēšanu 192 943 euro apmērā; Teātrim – gaismas un skaņas tehnikas iegādi 78 100 euro apmērā;
2) valsts budžeta programmu 20.00.00 “Kultūrizglītība” 397 959 euro apmērā, lai nodrošinātu pārmaiņu vadību Akadēmijā uzlabojot darba un studiju vidi;
3) valsts budžeta programmu 21.00.00 “Kultūras mantojums” 885 703 euro apmērā, lai nodrošinātu Rakstniecības muzeja ekspozīcijas telpu Mārstaļu ielā 6, Rīgā, pabeigšanas darbus 396 940 euro apmērā; Arhīva telpās veicamos ugunsdrošības uzlabošanas darbus 154 000 euro apmērā; Mākslas muzeja starptautisko saistību segšanu 150 000 euro apmērā; VNĪ neatliekamu darbu veikšanu Vēstures un kuģniecības muzeja ēkās Palasta ielā 2 un Herdera laukumā 4, Rīgā, 110 263 euro apmērā; Bibliotēkas Datu centra 2024. gada 1. jūlija incidenta novēršanas izdevumu segšanu 74 500 euro apmērā, un konkrēti, Bibliotēkai 40 233 euro apmērā un Kultūras informācijas sistēmu centram 34 267 euro apmērā.
1) valsts budžeta apakšprogrammu 19.07.00 “Mākslas un literatūra” 1 008 397 euro apmērā, lai nodrošinātu Rīgas Filharmonijas (Nacionālās koncertzāles) projektēšanas darbu izpildi 737 354 euro apmērā; Orķestrim – pagaidu telpu uzturēšanu 192 943 euro apmērā; Teātrim – gaismas un skaņas tehnikas iegādi 78 100 euro apmērā;
2) valsts budžeta programmu 20.00.00 “Kultūrizglītība” 397 959 euro apmērā, lai nodrošinātu pārmaiņu vadību Akadēmijā uzlabojot darba un studiju vidi;
3) valsts budžeta programmu 21.00.00 “Kultūras mantojums” 885 703 euro apmērā, lai nodrošinātu Rakstniecības muzeja ekspozīcijas telpu Mārstaļu ielā 6, Rīgā, pabeigšanas darbus 396 940 euro apmērā; Arhīva telpās veicamos ugunsdrošības uzlabošanas darbus 154 000 euro apmērā; Mākslas muzeja starptautisko saistību segšanu 150 000 euro apmērā; VNĪ neatliekamu darbu veikšanu Vēstures un kuģniecības muzeja ēkās Palasta ielā 2 un Herdera laukumā 4, Rīgā, 110 263 euro apmērā; Bibliotēkas Datu centra 2024. gada 1. jūlija incidenta novēršanas izdevumu segšanu 74 500 euro apmērā, un konkrēti, Bibliotēkai 40 233 euro apmērā un Kultūras informācijas sistēmu centram 34 267 euro apmērā.
6.1. detalizēts ieņēmumu aprēķins
-
6.2. detalizēts izdevumu aprēķins
Projekta 1.1.1. punkta detalizēts finansējuma aprēķins: Rīgas Filharmonijas (Nacionālās koncertzāles) projektēšanas darbu izpildei nepieciešams finansējums 737 354 euro apmērā – sarunu procedūras rezultātā par Rīgas Filharmonijas (Nacionālās koncertzāles) projektēšanu saņemts finanšu piedāvājums 4 248 562,89 euro apmērā. Kultūras ministrijas budžetā šim mērķim atvēlēts finansējums 3 511 209 euro. Lai varētu uzsākt projektēšanas darbus, nepieciešams piešķirt papildu finansējumu 737 354 euro apmērā.
Projekta 1.1.2. punkta detalizēts finansējuma aprēķins: Orķestra pagaidu telpu uzturēšanai nepieciešams finansējums 192 943 euro apmērā – Kongresa nama telpu nomas izdevumi 91 977,48 euro (7 664,79 euro x 12 mēneši), elektrības izdevumi 40 970,16 euro (170 709 kwh x 0,24 euro), siltums 47 995,2 euro (480 Mwh x 99,99 euro), ūdens, kanalizācija, atkritumi u.c. uzturēšanas izdevumi 12 000 euro (1000 euro x 12 mēneši).
Projekta 1.1.3. punkta detalizēts finansējuma aprēķins: Teātrim gaismas un skaņas tehnikas iegādei nepieciešams finansējums 78 100 euro apmērā – ROBE ROBIN T1 Profila kustīga MSL LED gaismas efektu iekārta ar stara profilēšanas funkciju 6 gab. x 9 850 euro; skaņas monitori 4 gab. x 2 500 euro; FOLLOWSPOT (izsekošanas prožektori) 2 gab. x 4 500 euro.
Projekta 1.2. punkta detalizēts finansējuma aprēķins: Akadēmijas pārmaiņu vadības pasākumu īstenošanai nepieciešams finansējums 397 959 euro apmērā – Akadēmijas bijušā rektora un prorektoru neplānotu darba tiesisko attiecību izbeigšanas izmaksas kopā ar darba devēja valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām, tai skaitā atvaļinājuma kompensācija 135 919,87 euro; pārējo Akadēmijas personāla atlaišanas (divas personas) un iepriekš neplānotu darba tiesisko attiecību izbeigušā personāla izmaksas (astoņas personas) kopā ar darba devēja valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām, tai skaitā atvaļinājuma kompensācija 70 499,20 euro; 2023. gada nenomaksāto nodokļu nomaksa (bijis saskaņotais nodokļu nomaksas grafiks ar Valsts ieņēmumu dienestu, kas rada papildu finanšu slogu uz Akadēmijas 2024. gada finansējumu) 136 024,28 euro; psihologa pakalpojuma nodrošināšana Akadēmijas studentiem un personālam 11 979 euro; labbūtības kurss Akadēmijas personālam 6 050 euro; drošas mācību vides apmācību nodrošināšana 6 050 euro; zvērinātu advokātu pakalpojuma nodrošināšana tiesvedībās 13 648,80 euro; video novērošanas sistēmas izveide drošas studiju vides nodrošināšanai 17 787 euro.
Projekta 1.3.1. punkta detalizēts finansējuma aprēķins: Rakstniecības muzeja ekspozīcijas telpu Mārstaļu ielā 6, Rīgā, pabeigšanas darbiem nepieciešams finansējums 396 940 euro apmērā – VNĪ projektu vadības izmaksas Rakstniecības muzeja telpu un ekspozīcijas iekārtošanai 41 624 euro ar PVN ((40 stundas mēnesī x 10 mēnešus x 86 euro stundā) + PVN); finansējums iepirkuma “Mēbeļu izgatavošana, piegāde un uzstādīšana Rakstniecības muzejam Rīgā, Mārstaļu ielā 6” īstenošanai 72 560,28 euro; finansējums iepirkuma “Aizkaru un žalūziju izgatavošana, piegāde un uzstādīšana Rakstniecības muzejam Rīgā, Mārstaļu ielā 6” īstenošanai 7 943,65 euro; etiķešu, navigācijas zīmju, mulāžu izgatavošanai un palīgrīku iegādei, kā arī informatīvās apskaņošanas sistēmas un eksponātu gaismu ķermeņu iegādei tiek prognozēta iepirkuma summa 274 811,72 euro. Darbu izpildi nodrošinās VNĪ.
Projekta 1.3.2. punkta detalizēts finansējuma aprēķins: Arhīva telpās veicamajiem ugunsdrošības uzlabošanas darbiem nepieciešams finansējums 154 000 euro apmērā – mehāniskās ventilācijas kanālu tehniskās pārbaudes un tīrīšanas darbu pakalpojuma aplēse 5 000 euro Ata ielā 1, Rīgā; automātiskās ugunsgrēka atklāšanas trauksmes signalizācijas sistēmas ierīkošana ēkas bērniņu stāvā un ugunsdrošību prasību novēršana 1.-6. stāvam darbu aplēse 19 000 euro; zibens aizsardzības sistēmas un zemējuma izveides darbu aplēse 55 000 euro Bezdelīgu ielā 1A, Rīgā; gāzes dzēšanas sistēmas balonu hidrauliskās pārbaudes darbu aplēse 64 000 euro Slokas ielā 16, Rīgā; mehāniskās ventilācijas kanālu tehniskās pārbaudes un tīrīšanas darbu aplēse 11 000 euro Šmerļa ielā 5, Rīgā.
Projekta 1.3.3. punkta detalizēts finansējuma aprēķins: Mākslas muzeja starptautisko saistību segšanai nepieciešams finansējums 150 000 euro apmērā – maksājums Itālijas pusei izstādei plānoto darbu sagatavošanai.
Projekta 1.3.4. punkta detalizēts finansējuma aprēķins: VNĪ neatliekamu darbu veikšanai Vēstures un kuģniecības muzeja ēkās Palasta ielā 2 un Herdera laukumā 4, Rīgā, nepieciešams finansējums 110 263 euro apmērā – bēniņu telpu atbrīvošanai no būvgružiem un sadzīves priekšmetiem (būvgružu izvešana 70 m3 apmērā tikai virs bīstamā pārseguma Nr. 6); Palasta ielas 2 un Herdera laukuma 4 jumta seguma (150 m2 apmērā) neatliekamiem remontdarbiem; Palasta ielas 2 un Herdera laukuma 4 dūmeņu (12 gb.) izvadu virs jumta remontam; Palasta ielas 2 trešā stāva telpas Nr. 6 un otrā stāva telpu Nr. 4 un Nr. 5 bojāto siju un spāru protezēšanai (30 m); Palasta ielas 2 trešā stāva telpas Nr. 6 pārseguma pastiprināšanai (43,5 m2); Palasta ielas 2 trešā stāva telpas Nr. 6 jumta konstrukciju pastiprināšanai (43,5 m2). Darbu izpildi nodrošinās VNĪ.
Projekta 1.3.5. punkta detalizēts finansējuma aprēķins: Bibliotēkas Datu centra 2024. gada 1. jūlija incidenta novēršanas izdevumu segšanai Bibliotēkai 40 232,50 euro apmērā (475 darba stundas x vidējās pakalpojuma stundas izmaksas 84,7 euro) un Kultūras informācijas sistēmu centram 34 266,35 euro apmērā (336,77 darba stundas x vidējās pakalpojuma stundas izmaksas 101,75 euro (tai skaitā nakts darbs).
Projekta 1.1.2. punkta detalizēts finansējuma aprēķins: Orķestra pagaidu telpu uzturēšanai nepieciešams finansējums 192 943 euro apmērā – Kongresa nama telpu nomas izdevumi 91 977,48 euro (7 664,79 euro x 12 mēneši), elektrības izdevumi 40 970,16 euro (170 709 kwh x 0,24 euro), siltums 47 995,2 euro (480 Mwh x 99,99 euro), ūdens, kanalizācija, atkritumi u.c. uzturēšanas izdevumi 12 000 euro (1000 euro x 12 mēneši).
Projekta 1.1.3. punkta detalizēts finansējuma aprēķins: Teātrim gaismas un skaņas tehnikas iegādei nepieciešams finansējums 78 100 euro apmērā – ROBE ROBIN T1 Profila kustīga MSL LED gaismas efektu iekārta ar stara profilēšanas funkciju 6 gab. x 9 850 euro; skaņas monitori 4 gab. x 2 500 euro; FOLLOWSPOT (izsekošanas prožektori) 2 gab. x 4 500 euro.
Projekta 1.2. punkta detalizēts finansējuma aprēķins: Akadēmijas pārmaiņu vadības pasākumu īstenošanai nepieciešams finansējums 397 959 euro apmērā – Akadēmijas bijušā rektora un prorektoru neplānotu darba tiesisko attiecību izbeigšanas izmaksas kopā ar darba devēja valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām, tai skaitā atvaļinājuma kompensācija 135 919,87 euro; pārējo Akadēmijas personāla atlaišanas (divas personas) un iepriekš neplānotu darba tiesisko attiecību izbeigušā personāla izmaksas (astoņas personas) kopā ar darba devēja valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām, tai skaitā atvaļinājuma kompensācija 70 499,20 euro; 2023. gada nenomaksāto nodokļu nomaksa (bijis saskaņotais nodokļu nomaksas grafiks ar Valsts ieņēmumu dienestu, kas rada papildu finanšu slogu uz Akadēmijas 2024. gada finansējumu) 136 024,28 euro; psihologa pakalpojuma nodrošināšana Akadēmijas studentiem un personālam 11 979 euro; labbūtības kurss Akadēmijas personālam 6 050 euro; drošas mācību vides apmācību nodrošināšana 6 050 euro; zvērinātu advokātu pakalpojuma nodrošināšana tiesvedībās 13 648,80 euro; video novērošanas sistēmas izveide drošas studiju vides nodrošināšanai 17 787 euro.
Projekta 1.3.1. punkta detalizēts finansējuma aprēķins: Rakstniecības muzeja ekspozīcijas telpu Mārstaļu ielā 6, Rīgā, pabeigšanas darbiem nepieciešams finansējums 396 940 euro apmērā – VNĪ projektu vadības izmaksas Rakstniecības muzeja telpu un ekspozīcijas iekārtošanai 41 624 euro ar PVN ((40 stundas mēnesī x 10 mēnešus x 86 euro stundā) + PVN); finansējums iepirkuma “Mēbeļu izgatavošana, piegāde un uzstādīšana Rakstniecības muzejam Rīgā, Mārstaļu ielā 6” īstenošanai 72 560,28 euro; finansējums iepirkuma “Aizkaru un žalūziju izgatavošana, piegāde un uzstādīšana Rakstniecības muzejam Rīgā, Mārstaļu ielā 6” īstenošanai 7 943,65 euro; etiķešu, navigācijas zīmju, mulāžu izgatavošanai un palīgrīku iegādei, kā arī informatīvās apskaņošanas sistēmas un eksponātu gaismu ķermeņu iegādei tiek prognozēta iepirkuma summa 274 811,72 euro. Darbu izpildi nodrošinās VNĪ.
Projekta 1.3.2. punkta detalizēts finansējuma aprēķins: Arhīva telpās veicamajiem ugunsdrošības uzlabošanas darbiem nepieciešams finansējums 154 000 euro apmērā – mehāniskās ventilācijas kanālu tehniskās pārbaudes un tīrīšanas darbu pakalpojuma aplēse 5 000 euro Ata ielā 1, Rīgā; automātiskās ugunsgrēka atklāšanas trauksmes signalizācijas sistēmas ierīkošana ēkas bērniņu stāvā un ugunsdrošību prasību novēršana 1.-6. stāvam darbu aplēse 19 000 euro; zibens aizsardzības sistēmas un zemējuma izveides darbu aplēse 55 000 euro Bezdelīgu ielā 1A, Rīgā; gāzes dzēšanas sistēmas balonu hidrauliskās pārbaudes darbu aplēse 64 000 euro Slokas ielā 16, Rīgā; mehāniskās ventilācijas kanālu tehniskās pārbaudes un tīrīšanas darbu aplēse 11 000 euro Šmerļa ielā 5, Rīgā.
Projekta 1.3.3. punkta detalizēts finansējuma aprēķins: Mākslas muzeja starptautisko saistību segšanai nepieciešams finansējums 150 000 euro apmērā – maksājums Itālijas pusei izstādei plānoto darbu sagatavošanai.
Projekta 1.3.4. punkta detalizēts finansējuma aprēķins: VNĪ neatliekamu darbu veikšanai Vēstures un kuģniecības muzeja ēkās Palasta ielā 2 un Herdera laukumā 4, Rīgā, nepieciešams finansējums 110 263 euro apmērā – bēniņu telpu atbrīvošanai no būvgružiem un sadzīves priekšmetiem (būvgružu izvešana 70 m3 apmērā tikai virs bīstamā pārseguma Nr. 6); Palasta ielas 2 un Herdera laukuma 4 jumta seguma (150 m2 apmērā) neatliekamiem remontdarbiem; Palasta ielas 2 un Herdera laukuma 4 dūmeņu (12 gb.) izvadu virs jumta remontam; Palasta ielas 2 trešā stāva telpas Nr. 6 un otrā stāva telpu Nr. 4 un Nr. 5 bojāto siju un spāru protezēšanai (30 m); Palasta ielas 2 trešā stāva telpas Nr. 6 pārseguma pastiprināšanai (43,5 m2); Palasta ielas 2 trešā stāva telpas Nr. 6 jumta konstrukciju pastiprināšanai (43,5 m2). Darbu izpildi nodrošinās VNĪ.
Projekta 1.3.5. punkta detalizēts finansējuma aprēķins: Bibliotēkas Datu centra 2024. gada 1. jūlija incidenta novēršanas izdevumu segšanai Bibliotēkai 40 232,50 euro apmērā (475 darba stundas x vidējās pakalpojuma stundas izmaksas 84,7 euro) un Kultūras informācijas sistēmu centram 34 266,35 euro apmērā (336,77 darba stundas x vidējās pakalpojuma stundas izmaksas 101,75 euro (tai skaitā nakts darbs).
7. Amata vietu skaita izmaiņas (palielinājuma gadījumā: izvērsts pamatojums, izvērtējums par esošo resursu pārskatīšanas iespējām, t.sk. vakanto štata vietu, ilgstošo vakanču izmantošanu u.c.)
-
Cita informācija
-
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Jā
Skaidrojums
Projekts attiecas uz apropriācijas pārdali no Finanšu ministrijas budžeta apakšprogrammas 41.13.00 “Finansējums VAS “Valsts nekustamie īpašumi” īstenojamiem projektiem un pasākumiem” ilgtermiņa saistību pasākuma "Dotācija VAS “Valsts nekustamie īpašumi” Rīgas pils restaurācijai un rekonstrukcijai Rīgā, Pils laukumā 3 (būvniecības II kārtas – Konventa nodrošināšanai)” uz Kultūras ministrijas valsts budžeta programmu 20.00.00 “Kultūrizglītība”, valsts budžeta programmu 21.00.00 “Kultūras mantojums” un valsts budžeta apakšprogrammu 19.07.00 “Mākslas un literatūra”, kas tiešā veidā neskar sabiedrības intereses.
6.4. Cita informācija
-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas
Institūcijas
- Kultūras ministrija
- Latvijas Nacionālais rakstniecības un mūzikas muzejs
- Latvijas Nacionālais mākslas muzejs
- Latvijas Nacionālā bibliotēka
- Latvijas Nacionālais arhīvs
- Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija
- Valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību “Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris”
- Valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību “Daugavpils teātris”
- Finanšu ministrija
- Valsts akciju sabiedrība "Valsts nekustamie īpašumi"
7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru
Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
Nē
-
2. Tiks likvidēta institūcija
Nē
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
Nē
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
Nē
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
Nē
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
Nē
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
Nē
-
8. Cita informācija
Nē
-
7.5. Cita informācija
-
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
-
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
-
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
-
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi