Anotācija (ex-ante)

2022.gada 1.jūnijā stājās spēkā grozījumi Valsts informācijas sistēmu likumā.
Saskaņā ar Valsts informācijas sistēmu likuma   5. panta pirmo daļu turpmāk valsts informācijas sistēmu izstrādā, pamatojoties uz ārējiem normatīvajiem aktiem, politikas plānošanas dokumentiem vai informatīvo ziņojumu un saskaņā ar 1.¹daļu valsts informācijas sistēmu izmanto, pamatojoties uz ārējiem normatīvajiem aktiem, kuros norāda vismaz:
1) noteiktās funkcijas, uzdevumus un mērķus, kuru izpildei nepieciešamās informācijas apriti nodrošina valsts informācijas sistēma;
2) valsts informācijas sistēmā iekļaujamo informāciju funkciju, uzdevumu un mērķu sasniegšanai;
3) valsts informācijas sistēmas pārzini;
4) valsts informācijas sistēmā iekļaujamās informācijas apjomu;
5) kārtību, kādā informāciju apstrādā valsts informācijas sistēmā;
6) nosacījumus piekļuves nodrošināšanai valsts informācijas sistēmā iekļautajai informācijai.
Valsts informācijas sistēmu likuma pārejas noteikumu 9. punkts noteic, ka attiecībā uz valsts informācijas sistēmām, kuras izveidotas līdz 2022. gada 31. maijam, nepiemēro šā likuma 5. panta 1.¹daļu līdz 2023. gada 31. jūlijam.
Tādējādi saskaņā ar grozījumiem Valsts informācijas sistēmu likumā, kas stājās spēkā 2022.gada 1.jūnijā, valsts informācijas sistēmu, kuras izveidotas līdz 2022. gada 31.maijam, izmantošana jānosaka ārējos normatīvajos aktos līdz 2023. gada 31.jūlijam.
Lai nodrošinātu tiesisko ietvaru Valsts informācijas resursu, sistēmu un sadarbspējas informācijas sistēmā (VIRSIS) reģistrētajām VID valsts informācijas sistēmām ir veikti grozījumi likumā “Par Valsts ieņēmumu dienestu”, nosakot daļu no Valsts informācijas sistēmu likuma 5. panta 1.¹daļā noteiktajām minimālajām prasībām attiecībā uz VID valsts informācijas sistēmām, kā arī paredzot pienākumu Ministru kabinetam līdz 2023. gada 31. jūlijam noteikt VID valsts informācijas sistēmās iekļaujamo informāciju, tās apjomu, apstrādes noteikumus, glabāšanas termiņus un piekļuves noteikumus, kā arī informācijas sistēmu auditācijas pierakstu uzglabāšanas, atklāšanas un izsniegšanas nosacījumus un kārtību. Saskaņā ar pilnvarojumu Ministru kabinetam ir jāizdod noteikumi par EDS.  Saskaņā ar likuma “Par Valsts ieņēmumu dienestu” pārejas noteikumu 44.punktu noteikumi jāizdod līdz 2023.gada 31.jūlijam. Saskanīgs regulējums iekļauts arī Valsts informācijas sistēmu likuma pārejas noteikumu 9.punktā.
EDS tiek apstrādāti dokumenti, kas satur fizisko un juridisko personu, iestāžu, pašvaldību un citu subjektu datus, t. i., sagatavotās un iesniegtās nodokļu deklarācijas, informatīvās deklarācijas un citus nodokļu maksātāju iesniegumus, kā arī EDS tiek paziņoti VID pieņemtie lēmumi un citu iestāžu radītā informācija (piemēram, informācija darba devējam par darbnespējas lapām), tādējādi Noteikumu projekts paredzēs šo datu apstrādes kārtību un apjomu. EDS tiek apstrādāti dati attiecībā uz  saziņu ar VID gan likuma “Par nodokļiem un nodevām” 7.² un 7.³ panta, gan Muitas likuma 13. panta kārtībā, tādēļ Noteikumu projektā tiek lietots termins “persona”, kas aptver visplašāko EDS lietotāju loku. VID katram nodokļu maksātājam nodrošina EDS personalizētu virtuālo darba vietu, tāpēc persona EDS var autorizēties un uzsākt darbu pēc tam, kad ir reģistrēta nodokļu maksātāju reģistrā. Savukārt muitas vajadzībām EDS varēs lietot arī tādas personas, kas nav Latvijas nodokļu maksātāji.
Likuma “Par nodokļiem un nodevām” 1.panta 19. un 20.punkts satur terminu "nodokļu deklarācija" un "informatīvā deklarācija" definīcijas. Savukārt šī likuma 15.panta pirmās daļas 3. punkts nosaka pienākumu nodokļu maksātājam iesniegt nodokļu un informatīvās deklarācijas EDS. Šobrīd vairākos nodokļu normatīvajos aktos ir ietverts regulējums par nodokļu un informatīvo deklarāciju, kā arī citas VID sniedzamās informācijas iesniegšanu EDS elektroniska dokumenta veidā, nosakot nodokļu vai informatīvajā deklarācijā iekļaujamo informācijas apjomu, iesniegšanas termiņu. EDS katram iesniegtajam dokumentam vai informācijai tiek pievienota un uzglabāta informācija par iesniedzēju. Likuma “Par nodokļiem un nodevām” 7.² pantā ir noteikta VID izdoto administratīvo aktu, citu dokumentu un informācijas paziņošanas kārtība EDS. Normatīvajos aktos ir noteikts precīzs EDS iesniedzamās informācijas apjoms, tajā skaitā fizisko personu datu apjoms, bet nav noteikta kārtība, kādā tiek apstrādāta informācija EDS.
VID noteikto mērķu sasniegšanai un uzdevumu izpildei EDS tiek apstrādātas datu kategorijas, kas veido tajā uzkrāto datu apjomu. Katra VID uzdevuma izpildei nepieciešams apstrādāt atšķirīgas fizisko un juridisko personu datu kategorijas, tādējādi arī EDS katra VID noteiktā uzdevuma izpildei tiek apstrādāti dati minimālajā apmērā.
EDS apstrādātie fizisko personu dati saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 27. aprīļa Regulu (ES) 2016/679 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK (Vispārīgā datu aizsardzības regula) (turpmāk – regula) ir aizsargājama informācija, kuras apstrādē ir jāievēro šīs regulas 5. pantā noteiktie personas datu apstrādes principi un 6. pantā noteiktais tiesiskais pamatojums. Noteikumu projektā tostarp tiek noteikti EDS apstrādājamo fizisko personu datu veidi un apjoms, EDS auditācijas pierakstu glabāšanas termiņš un to izsniegšanas kārtība.
EDS tiek apstrādāta informācija par fiziskās personas veiktajiem darījumiem un saņemtajiem ienākumiem, kuru EDS lietotāji iekļauj nodokļu un informatīvajās deklarācijās, valsts amatpersonu deklarācijās, kā arī iesniedz VID nodokļu aprēķinu pareizības pārbaudei pēc VID pieprasījuma, tāpēc nav iespējams precīzi definēt EDS apstrādājamās informācijas par fizisko personu veikto darījumu un saņemto ienākumu apmēru, jo tā ir cieši saistīta ar normatīvajos aktos noteikto nodokļu vai informatīvās deklarācijas saturu, piemēram, gada ienākumu deklarācijai var pievienot attaisnojuma dokumentu, kurā darījumu summa var būt no viena centa. Tāpat fiziskā persona nodokļu aprēķina pamatotības pārbaudei EDS var iesniegt pirkuma dokumentus no viena centa. Tādējādi Noteikumu projektā nav iespējams noteikt precīzus EDS apstrādājamās informācijas apmērus par fiziskās personas veiktajiem darījumiem un saņemtajiem ienākumiem.
EDS nodrošina saskarsmi starp nodokļu maksātāju un VID un citām VID informācijas sistēmām un valsts informācijas sistēmām, nodrošinot nodokļu deklarāciju vai informatīvo deklarāciju sagatavošanai nepieciešamās valsts rīcībā esošās informācijas iegūšanu no citām valsts informācijas sistēmām un atspoguļošanu EDS lietotāja gatavojamā deklarācijā. Persona EDS reģistrējas (kļūst par EDS lietotāju) MK noteikumu Nr. 263  noteiktajā kārtībā. Persona EDS var autentificēties, izmantojot VID piešķirto lietotāja vārdu un paroli, portāla "Latvija.lv" piedāvāto tehnisko risinājumu, Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes izsniegto personas apliecību (elektroniskās identifikācijas karti) vai valsts akciju sabiedrības “Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs” izsniegto elektroniskā paraksta viedkarti vai lietotni “eParaksts mobile”.
EDS klientu lokā ir personas, kurām nav pieejami droši autentifikācijas līdzekļi, piemēram, fiziskās personas, kuras EDS iesniedz nodokļu un informatīvās deklarācijas, nekļūstot par EDS lietotājiem, juridisko personu amatpersonas – ārvalstnieki, ārvalsts darba ņēmēji pie darba devēja Latvijā, diplomātiskie un konsulārie pārstāvji un to ģimenes locekļi, muitas klienti – ārvalstnieki, kuriem jākārto muitas formalitātes Latvijā. Tādējādi EDS autentifikācijai ir saglabājama autentifikācija ar lietotāja vārdu un paroli. VID atbilstoši finansiālajām un tehniskajām iespējām ieviesīs drošākus autentifikācijas risinājumus, autentificējoties ar lietotājvārdu un paroli, ja nepieciešams, nošķirot to pakalpojumu klāstu, kuru var saņemt, autentificējoties ar lietotājvārdu un paroli.
Piekļuve EDS uzkrātajai informācijai tiek nodrošināta tiešsaistē EDS lietotājam par sevi. Valsts pārvaldes funkciju un uzdevumu izpildes nodrošināšanai, kā arī valsts institūciju funkciju izpildes nodrošināšanai normatīvajos aktos noteiktajā apjomā EDS uzkrātā informācija tiek izsniegta, izmantojot Datu noliktavas sistēmā izstrādātos tehniskos risinājumus tiešsaitē vai pēc pieprasījuma Valsts pārvaldes iekārtas likumā noteiktajā kārtībā par sadarbību.
EDS nodrošina normatīvajos aktos noteiktās informācijas, kuru VID saņem no citām valsts informācijas sistēmām un iestādēm, paziņošanu EDS lietotājam, piemēram, informācijas par darbnespējas lapām paziņošanu darba devējam, Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras veikto obligāto iemaksu apmēra aprēķina paziņošanu darba devējam vai pašnodarbinātai personai u.c.
VID mērķu sasniegšanai VID apstrādā tā rīcībā esošo informāciju par nodokļu maksātājiem un normatīvajos aktos noteiktajā apmērā atspoguļo EDS, tai skaitā  atspoguļo informāciju par to, vai nodokļu maksātājam ir Latvijas nodokļu rezidenta pazīme.
EDS sadaļā “Konti” tiek atspoguļota informācija no Kontu reģistra par nodokļu maksātāja aktuālajiem kontiem un paša nodokļu maksātāja deklarētajiem kontiem VID.
EDS nodokļu maksātājam par tā reģistrēto struktūrvienību atspoguļo VID uzturētajā struktūrvienību reģistrā Ministru kabineta noteikumos noteiktajā apjomā iekļauto informāciju. EDS ir iespējams apskatīt un iegūt VID apstrādāto informāciju par EDS lietotāju (piemēram, par EDS lietotāja iesniegtajām nodokļu vai informatīvajām deklarācijām, pārskatiem un reitingiem) vai citiem nodokļu maksātājiem, ja informācijas saņemšana ir noteikta normatīvajos aktos.
VID regulāri veic nodokļu maksātāju aptaujas, lai uzlabotu sniegto pakalpojumu kvalitāti. Aptauju dalībnieki tiek atlasīti atbilstoši aptaujas mērķgrupai un saziņā ar tiem tiek izmantota EDS uzkrātā kontaktinformācija. Aptaujas var tikt organizētas gan EDS, gan ārpus EDS, jo VID praksē ir secināts, ka atsevišķas personu grupas piedalās aptaujās, ja tās tiek organizētas ārpus EDS. Tādā veidā tiks nostiprinātas VID tiesības veikt nodokļu maksātāju aptaujas gan EDS, gan ārpus EDS, izmantojot EDS uzkrāto lietotāju kontaktinformāciju.
EDS ir izveidota sadaļa “E-apmācības”. Kurss piedāvā mācību materiālu un noslēguma pārbaudījumu, pēc kura sekmīgas nokārtošanas, Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likuma subjektam būs iespēja lejupielādēt apliecinājumu par kursa apguvi. 
Nodokļu revīzijas (audita) veikšanas noilguma termiņš noteikts likuma “Par nodokļiem un nodevām” 23.panta pirmajā daļā, kas ir trīs gadi pēc normatīvajos aktos noteiktā maksāšanas termiņa, bet transfertcenas atbilstības tirgus cenai (vērtībai) vai hibrīdneatbilstības pārbaudes veikšanai noteikts termiņš pieci gadi pēc normatīvajos aktos noteiktā maksāšanas termiņa.
Noilguma termiņi nodokļu kontrolei muitas jomā izriet no muitas jomas normatīvajiem aktiem. Eiropas Parlamenta un Padomes 2013.gada 9.oktobra Regulas (ES) Nr.952/2013, ar ko izveido Savienības Muitas kodeksu (turpmāk – regula Nr.952/2013), 103.panta 1.punktā noteikts, ka muitas parādu parādniekam nepaziņo, ja ir pagājuši trīs gadi kopš muitas parāda rašanās dienas, un 2.punktā ir noteikts – ja muitas parāds ir radies tādas darbības rezultātā, par kuru laikā, kad tā veikta, varēja ierosināt krimināllietu, 1.punktā noteikto trīs gadu termiņu saskaņā ar valsts tiesību aktiem pagarina līdz laikposmam, kas ir vismaz pieci gadi, bet ne vairāk kā 10 gadi. Tādējādi Muitas likuma 8.¹ pantā ir noteikts, ka saskaņā ar regulas Nr.952/2013 103.panta 2.punktu, ja muitas parāds ir radies tādu darbību rezultātā, par kurām laikā, kad tās veiktas, varēja uzsākt kriminālprocesu, muitas parāda paziņošanas termiņš ir pieci gadi no muitas parāda rašanās dienas. Tātad pamatā nodokļu kontrole muitas jomā veicama triju gadu laikā no muitas parāda rašanās dienas, bet Muitas likuma 8.¹ pantā minētajā gadījumā – piecu gadu laikā no muitas parāda rašanās dienas. Ievērojot minēto, Noteikumu projekta 21.punktā paredzēts datu glabāšanas termiņš 60 mēneši.
Tādējādi VID apstrādātos datus  EDS tā lietotājam vispārīgi atspoguļo 60 mēnešus no maksāšanas termiņa iestāšanās brīža. Normatīvie akti var paredzēt arī īsāku vai garāku VID uzkrātās informācijas glabāšanas termiņu, piemēram, Ministru kabineta 2002.gada 22.oktobra noteikumu Nr.478 "Kārtība, kādā aizpildāmas, iesniedzamas, reģistrējamas un glabājamas valsts amatpersonu deklarācijas un aizpildāmi un iesniedzami valsts amatpersonu saraksti" 26. punkts noteic, ka visu deklarāciju un to pārbaudes materiālu lietām glabāšanas termiņš ir 30 gadu, Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likuma 82.pants nosaka 10gadu noilguma termiņu, likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 19. panta 10.⁵ daļā noteic pienākumu EDS iekļauto informāciju uzglabāt piecus gadus no pēctaksācijas gada 1. janvāra, bet gadījumā, kad saskaņā ar likumu tā ir izmantojama ilgāku laika periodu, — termiņā, kas atbilst tās piemērošanas laikam, tāpēc arī EDS ir paredzēts atsevišķas datu kopas glabāt un atspoguļot EDS lietotājam ilgāk kā 60 mēnešus, ja tas ir noteikts ārējos normatīvajos aktos.
Pēc informācijas glabāšanas termiņa beigām EDS uzkrātā informācija tiek pārvietota uz nodokļu maksātāja lietu arhivēšanai, ja to nepieciešams glabāt ilgāku laiku Arhīvu likumā, likumā "Par valsts sociālo apdrošināšanu " vai citos ārējos normatīvos aktos noteikto pienākumu izpildei, bet informācija, kurai nav nosakāms ilgāks glabāšanas termiņš, piemēram, EDS lietotājam sniegta konsultācija par rīcību konkrētā situācijā, tiek dzēsta. Arhivēšanai nododamā informācija atbilst normatīvajos aktos noteiktā arhivējamā dokumenta saturam, piemēram, informācija par fiziskās personas saimniecisko darbību, fiziskās personas ienākumiem, veselības stāvokli, utt.,  taču tās saturs mainās dinamiski  līdz ar arhivējamo dokumentu apjoma un to satura izmaiņām, tāpēc nav iespējams precīzi aprakstīt fizisko personu datu kategorijas, kuras ir pakļautas arhivēšanai.
EDS auditācijas pieraksti ir būtisks informācijas avots, lai VID uzturētu EDS darbību un nodrošinātu gan pareizu un pilnīgu nodokļu un muitas maksājumu iekasēšanu, gan sniegtu būtisku atbalstu dažādu pārkāpumu izmeklēšanā pirmstiesas izmeklēšanas iestādēm, operatīvās darbības subjektiem, valsts drošības iestādēm, prokuratūrai, tiesai un Konkurences padomei. EDS auditācijas pierakstu publiska izpaušana nav pieļaujama, jo tie satur lietotāja identificēšanai nepieciešamos personas datus. Kaut arī auditācijas pieraksti neatklāj ar personu saistītās informācijas saturu, tomēr tie norāda uz personas saziņu piekļuves pakalpojuma savienojuma sākuma un beigu datumu un laiku kopā ar interneta protokola dinamisko vai statisko adresi, kuru piešķīris interneta piekļuves pakalpojumu sniedzējs. EDS lietotājam tiek nodrošināta piekļuve auditācijas pierakstu daļai par šī lietotāja veiktajām darbībām EDS un interneta protokola adresēm, no kurām persona ir pieslēgusies EDS.
Ministru kabineta 2015.gada 28.jūlija noteikumu Nr.442 “Kārtība, kādā tiek nodrošināta informācijas un komunikācijas tehnoloģiju sistēmu atbilstība minimālajām drošības prasībām” 24.6. apakšpunkts paredz prasību paaugstinātas drošības sistēmām glabāt auditācijas pierakstus vismaz 18 mēnešus. Izvērtējot visus apstākļus, tajā skaitā drošības aspektus, EDS auditācijas pieraksti jau šobrīd tiek glabāti 72 mēnešus un šāds termiņš ir noteikts ar VID 2019.gada 28.janvāra rīkojumu Nr.35. Auditācijas pieraksti tiks izmantoti EDS drošības auditu veikšanai, kā arī pēc rakstveida pieprasījuma tiks izsniegti kompetentajām iestādēm to uzdevumu izpildei nepieciešamajā apjomā. Noteikumu projektā tiek paredzēts, ka pieprasījumā par EDS auditācijas pierakstu izsniegšanu būs jānorāda izsniedzamo datu apjoms, pieprasīšanas tiesiskais pamats un saņemto datu izmantošanas mērķis.
EDS auditācijas datus VID izmanto, lai nodrošinātu EDS atbilstību minimālajām drošības prasībām, identificētu lietotāju veiktās darbības un informācijas tehnoloģiju kļūdas, izmeklētu incidentus un izpildītu VID kompetencē esošās funkcijas nodokļu administrēšanas jomā.
VID ir novērtējis EDS auditācijas datu glabāšanas ilgumu un secinājis, ka 72 mēneši ir pietiekams un samērīgs laika periods, lai VID nodrošinātu EDS drošības auditus un kompetentās iestādes spētu pieprasīt, saņemt un atbilstoši izmantot EDS auditācijas datus, kas nepieciešami noziedzīgo nodarījumu atklāšanai, tiesību aizsardzībai vai konkurences tiesību ievērošanai. Savukārt gadījumos, kad kompetentās iestādes normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā būs pieprasījušas konkrētus EDS auditācijas datus glabāt ilgāk, VID veiks šo datu atlasi un glabāšanu kompetentās iestādes noteiktajā apjomā un termiņā.
EDS tiek glabāti tajā radītie dokumenti un iesniegtā informācija, tajā skaitā  likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 19. panta desmitajā, 10.¹, 10.², 10.⁴ un 10.⁶ daļā noteiktā informācija šī panta 10.⁵ daļā noteiktajā termiņā. Šo informāciju EDS lietotājs var saņemt par sevi vai pārstāvamo personu tiešsaitē. Savukārt citas personas, iestādes un citi subjekti informāciju var pieprasīt saņemt normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā un apjomā, kādā pieprasa ierobežotas piekļuves informāciju. Tāpat EDS lietotājs citās VID informācijas sistēmās uzkrāto informāciju par sevi vai pārstāvamo personu vai subjektu var saņemt konkrētajā  informācijas sistēmā noteiktajos informācijas glabāšanas  termiņos.
Tādējādi EDS izveide un tajā apstrādājamās informācijas apmērs ir noteikts ārējos normatīvajos aktos un izpildot Valsts informācijas sistēmu likuma 5.panta 1.¹ daļas un pārejas noteikumu 9.punkta prasības nepieciešams izdot Ministru kabineta noteikumus likuma “Par Valsts ieņēmumu dienestu” 4^.3 panta sestajā daļā noteiktajā apmērā.

Noteikumu projekts noteiks EDS darbības tiesisko ietvaru atbilstoši ārējo normatīvo aktu prasībām.
Noteikumu projekts paredz nostiprināt ārējos normatīvajos aktos EDS darbības tiesisko ietvaru deleģētajā apmērā, lai nodrošinātu VID noteikto funkciju un uzdevumu efektīvu izpildi. Noteikumu projektā ietverto datu apstrāde ir noteikta ar spēkā esošiem normatīvajiem aktiem un netiek ietekmēta pēc būtības.
Noteikumu projekts paredz, ka noteikumos tiek ietverta kārtība, kādā EDS tiek identificētas personas, kas iesniedz elektroniskos dokumentus, tādējādi spēku zaudē MK noteikumi Nr. 263.
Noteikumu projekts paredz nostiprināt ārējā regulējumā  EDS auditācijas  pierakstu glabāšanas termiņu un izsniegšanas kārtību.  
Noteikumu projekta izstrādes laikā tika secināts,  ka tehniski netiek nodrošināta auditācijas pierakstu automātiska dzēšana, tāpēc projekts paredz arī tehniskā risinājuma izstrādi, lai nodrošinātu projektā noteiktajos termiņos automātisku auditācijas pierakstu dzēšanu EDS.