25-TA-1940: Noteikumu projekts (Grozījumi)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Grozījumi Ministru kabineta 2018. gada 23. janvāra noteikumos Nr. 56 "Noteikumi par darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 9.3.2. specifiskā atbalsta mērķa "Uzlabot kvalitatīvu veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību, jo īpaši sociālās, teritoriālās atstumtības un nabadzības riskam pakļautajiem iedzīvotājiem, attīstot veselības aprūpes infrastruktūru" projektu iesniegumu atlases trešo kārtu"" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Ministru kabineta noteikumu projekta "Grozījumi Ministru kabineta 2018. gada 23. janvāra noteikumos Nr. 56 "Noteikumi par darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 9.3.2. specifiskā atbalsta mērķa "Uzlabot kvalitatīvu veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību, jo īpaši sociālās, teritoriālās atstumtības un nabadzības riskam pakļautajiem iedzīvotājiem, attīstot veselības aprūpes infrastruktūru" projektu iesniegumu atlases trešo kārtu"" (turpmāk – noteikumu projekts) izstrādāts pēc Veselības ministrijas iniciatīvas saskaņā ar Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda 2014.–2020. gada plānošanas perioda vadības likuma 20. panta 6. punktu.
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Noteikumu projekta mērķis ir, mazinot administratīvo birokrātiju un uzlabojot risku pārvaldību projektu ieviešanā, izvērtēt iespējamo pašdeklarācijas principa ieviešanu, kas nodrošinātu efektīvāku procesu un vienlaikus saglabātu drošu finanšu vadību.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
Darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" prioritārā virziena "Sociālā iekļaušana un nabadzības apkarošana" 9.3.2. specifiskā atbalsta mērķa "Uzlabot kvalitatīvu veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību, jo īpaši sociālās, teritoriālās atstumtības un nabadzības riskam pakļautajiem iedzīvotājiem, attīstot veselības aprūpes infrastruktūru" projektu iesniegumu atlases trešo kārtu" 9.3.2. SAM trešās kārtas ietvaros tika īstenoti divdesmit divi projekti.
Ministru kabineta 2016. gada 20. decembra noteikumos Nr. 56 "Noteikumi par darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 9.3.2. specifiskā atbalsta mērķa "Uzlabot kvalitatīvu veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību, jo īpaši sociālās, teritoriālās atstumtības un nabadzības riskam pakļautajiem iedzīvotājiem, attīstot veselības aprūpes infrastruktūru" projektu iesniegumu atlases trešo kārtu" (turpmāk – MK noteikumi Nr. 56) nosaka, ka finansējuma saņēmējiem jāiesniedz Centrālajai finanšu un līgumu aģentūrai (turpmāk – Sadarbības iestāde) infrastruktūras izmantošanas proporcijas aprēķinus, iesniedzot pēdējo ikgadējo pēcprojekta pārskatu.
Valdības rīcības plāna[1] deklarācijas uzdevumā "Mazināsim birokrātiju un valsts pārvaldi padarīsim elastīgāku, vairāk uzticēsimies uzņēmēju, iedzīvotāju un pašvaldību spējai vadīties pēc pašdeklarācijas principa un dosim iespēju veidot standartizāciju nozarēs" ir iekļauts pasākums Nr. 35.4. "Lai mazinātu administratīvu birokrātiju un pilnveidotu risku pārvaldību ESIF projektu ieviešanā, izvērtēta efektīva un vienlaikus no drošas finanšu vadības viedokļa līdzsvarota pašdeklarācijas principa ieviešana ESIF projektu pārvaldībā".
Sadarbības iestāde, izvērtējot Veselības ministrijas pārraudzībā esošos Eiropas Savienības struktūrfondu 2014.–2020.gada plānošanas perioda specifiskos atbalsta mērķus, lai izpildītu Valdības rīcības plānā norādīto uzdevumu, ar 2025. gada 22. maija vēstuli Nr. 39-2-8/2597 "Par pašdeklarācijas principa iniciatīvu" ir ierosinājusi cita starpā ieviest pašdeklarācijas principu 9.3.2. SAM īstenoto projektu pēcuzraudzībā, tas ir finansējuma saņēmējs projekta īstenošanas un pēcuzraudzības periodā ik gadu uzkrāj infrastruktūras izmantošanas proporcijas datus un nodrošina datu un pamatojošo dokumentu pieejamību uzraudzībai, bet iesniedzot pēdējo ikgadējo pēcprojekta pārskatu, tos neiesniedz Sadarbības iestādei pārbaudei. Minētās izmaiņas ne tikai samazinātu birokrātisko slogu un projektu ikgadēju uzraudzību, bet arī demonstrētu uzticēšanās pieaugumu finansējuma saņēmēju saimniecisko darbību aktivitātēm. Ieviešot padeklarēšanas principu, tas nerada ietekmi uz projekta attiecināmību. Vienlaikus tas nenoņem atbildību finansējuma saņēmējam – atbilstoši normatīvajam regulējumam tā ir tieša finansējuma saņēmēja atbildība uzkrāt, uzturēt un pēc pieprasījuma nodrošināt Sadarbības iestādei piekļuvi visiem attiecīgajiem datiem un pamatojošajiem dokumentiem.
[1] https://likumi.lv/ta/id/349266-par-valdibas-ricibas-planu-deklaracijas-par-evikas-silinas-vadita-ministru-kabineta-iecereto-darbibu-istenosanai
Ministru kabineta 2016. gada 20. decembra noteikumos Nr. 56 "Noteikumi par darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 9.3.2. specifiskā atbalsta mērķa "Uzlabot kvalitatīvu veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību, jo īpaši sociālās, teritoriālās atstumtības un nabadzības riskam pakļautajiem iedzīvotājiem, attīstot veselības aprūpes infrastruktūru" projektu iesniegumu atlases trešo kārtu" (turpmāk – MK noteikumi Nr. 56) nosaka, ka finansējuma saņēmējiem jāiesniedz Centrālajai finanšu un līgumu aģentūrai (turpmāk – Sadarbības iestāde) infrastruktūras izmantošanas proporcijas aprēķinus, iesniedzot pēdējo ikgadējo pēcprojekta pārskatu.
Valdības rīcības plāna[1] deklarācijas uzdevumā "Mazināsim birokrātiju un valsts pārvaldi padarīsim elastīgāku, vairāk uzticēsimies uzņēmēju, iedzīvotāju un pašvaldību spējai vadīties pēc pašdeklarācijas principa un dosim iespēju veidot standartizāciju nozarēs" ir iekļauts pasākums Nr. 35.4. "Lai mazinātu administratīvu birokrātiju un pilnveidotu risku pārvaldību ESIF projektu ieviešanā, izvērtēta efektīva un vienlaikus no drošas finanšu vadības viedokļa līdzsvarota pašdeklarācijas principa ieviešana ESIF projektu pārvaldībā".
Sadarbības iestāde, izvērtējot Veselības ministrijas pārraudzībā esošos Eiropas Savienības struktūrfondu 2014.–2020.gada plānošanas perioda specifiskos atbalsta mērķus, lai izpildītu Valdības rīcības plānā norādīto uzdevumu, ar 2025. gada 22. maija vēstuli Nr. 39-2-8/2597 "Par pašdeklarācijas principa iniciatīvu" ir ierosinājusi cita starpā ieviest pašdeklarācijas principu 9.3.2. SAM īstenoto projektu pēcuzraudzībā, tas ir finansējuma saņēmējs projekta īstenošanas un pēcuzraudzības periodā ik gadu uzkrāj infrastruktūras izmantošanas proporcijas datus un nodrošina datu un pamatojošo dokumentu pieejamību uzraudzībai, bet iesniedzot pēdējo ikgadējo pēcprojekta pārskatu, tos neiesniedz Sadarbības iestādei pārbaudei. Minētās izmaiņas ne tikai samazinātu birokrātisko slogu un projektu ikgadēju uzraudzību, bet arī demonstrētu uzticēšanās pieaugumu finansējuma saņēmēju saimniecisko darbību aktivitātēm. Ieviešot padeklarēšanas principu, tas nerada ietekmi uz projekta attiecināmību. Vienlaikus tas nenoņem atbildību finansējuma saņēmējam – atbilstoši normatīvajam regulējumam tā ir tieša finansējuma saņēmēja atbildība uzkrāt, uzturēt un pēc pieprasījuma nodrošināt Sadarbības iestādei piekļuvi visiem attiecīgajiem datiem un pamatojošajiem dokumentiem.
[1] https://likumi.lv/ta/id/349266-par-valdibas-ricibas-planu-deklaracijas-par-evikas-silinas-vadita-ministru-kabineta-iecereto-darbibu-istenosanai
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
MK noteikumos Nr. 56 iekļautā prasība, ka finansējuma saņēmējiem, iesniedzot pēdējo ikgadējo pēcprojekta pārskatu jāiesniedz sadarbības iestādei infrastruktūras izmantošanas proporcijas aprēķinus, rada nepamatotu administratīvo slogu, kas savukārt neatbilst Valdības rīcības plāna izpildei attiecībā uz administratīvās birokrātijas samazināšanu un līdzsvarota pašdeklarācijas principa ieviešanu projektu pārvaldībā.
Risinājuma apraksts
Lai samazinātu birokrātisko slogu 9.3.2. SAM trešās kārtas projektu infrastruktūras amortizācijas pēcuzraudzības periodā, ar noteikumu projektu tiek ieviests pašdeklarācijas princips.
Noteikumu projektā iekļautais pašdeklarācijas princips paredz, ka finansējuma saņēmējs iesniedzot pēdējo ikgadējo pēcprojekta pārskatu, tajā neiekļauj infrastruktūras izmantošanas proporciju aprēķinu.
Pēc noteikumu projekta spēkā stāšanās, sadarbības iestāde informēs finansējuma saņēmējus par izmaiņām MK noteikumos Nr.56.
Noteikumu projektā iekļautais pašdeklarācijas princips paredz, ka finansējuma saņēmējs iesniedzot pēdējo ikgadējo pēcprojekta pārskatu, tajā neiekļauj infrastruktūras izmantošanas proporciju aprēķinu.
Pēc noteikumu projekta spēkā stāšanās, sadarbības iestāde informēs finansējuma saņēmējus par izmaiņām MK noteikumos Nr.56.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Nē
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Nē
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt
Fiziskās personas
Nē
Juridiskās personas
- Ārstniecības iestādes
Ietekmes apraksts
Ietekmē ES fondu finansējuma saņēmējus veselības nozarē, jo tiem tiek mazināts administratīvais slogs pēcuzraudzības periodā – infrastruktūras izmantošanas proporcijas dati un pamatojošie dokumenti būs jāuzkrāj un jānodrošina pieejamība uzraudzībai, bet vairs nebūs jāiesniedz Sadarbības iestādei, tādējādi stiprinot pašdeklarācijas principu un uzticēšanos finansējuma saņēmēju darbībām.
2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.3. Administratīvo izmaksu novērtējums juridiskām personām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Sabiedrības grupa
Palielinās/samazinās
Stundas samaksas likme - euro
Laika patēriņš uz vienību - stundās
Subjektu skaits
Cik bieži - reizes gadā
Administratīvās izmaksas - euro
Aprēķinu skaidrojums
Ārstniecības iestādes
samazinās
Vērtības nozīme:
15,00
euro
8,00
stundas
1
viens
1
viens
-120,00
Administratīvo izmaksu novērtējums ir veikts provizorisks attiecībā uz vienu ES fondu projektu, tiek samazinātas administratīvās izmaksas, jo finansējuma saņēmējiem vairs nebūs jāiesniedz pēcprojekta infrastruktūras izmantošanas proporcijas aprēķini Sadarbības iestādei, bet tikai jānodrošina datu uzkrāšana un pieejamība pēc pieprasījuma.
Kopā
-120,00
2.4. Administratīvā sloga novērtējums fiziskām personām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.5. Atbilstības izmaksu novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
Cita informācija
-
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Jā
Skaidrojums
Sabiedrības līdzdalības process uz šo tiesību akta projektu neattiecas, jo grozījumi ir tehniska rakstura un attiecas tikai uz Eiropas Savienības fondu finansējuma saņēmēju administratīvo pienākumu izpildes kārtību, nemainot sabiedrībai sniegto pakalpojumu pieejamību vai kvalitāti.
6.4. Cita informācija
-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas
Institūcijas
- Veselības ministrija
- Centrālā finanšu un līgumu aģentūra
- Ārstniecības iestādes
7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Sabiedrības grupa
Palielinās/samazinās
Stundas samaksas likme - euro
Laika patēriņš uz vienību - stundās
Subjektu skaits
Cik bieži - reizes gadā
Administratīvās izmaksas - euro
Aprēķinu skaidrojums
Veselības ministrija
neietekmē
Veselības ministrija neveic proporciju aprēķinu uzraudzību pēcprojekta periodā.
Centrālā finanšu un līgumu aģentūra
samazinās
Vērtības nozīme:
15,00
euro
120,00
stundas
1
viens
1
viens
-1 800,00
Administratīvo izmaksu novērtējums ir veikts provizorisks attiecībā uz vienu ES fondu projektu, tiek samazinātas administratīvās izmaksas, jo finansējuma saņēmējiem vairs nebūs jāiesniedz pēcprojekta infrastruktūras izmantošanas proporcijas aprēķini Sadarbības iestādei, bet tikai jānodrošina datu uzkrāšana un pieejamība pēc pieprasījuma.
Ārstniecības iestādes
samazinās
Vērtības nozīme:
15,00
euro
8,00
stundas
1
viens
1
viens
-120,00
Administratīvo izmaksu novērtējums ir veikts provizorisks attiecībā uz vienu ES fondu projektu, tiek samazinātas administratīvās izmaksas, jo finansējuma saņēmējiem vairs nebūs jāiesniedz pēcprojekta infrastruktūras izmantošanas proporcijas aprēķini Sadarbības iestādei, bet tikai jānodrošina datu uzkrāšana un pieejamība pēc pieprasījuma.
Kopā
-1 920,00
7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru
Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
Nē
-
2. Tiks likvidēta institūcija
Nē
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
Nē
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
Nē
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
Nē
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
Nē
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
Nē
-
8. Cita informācija
Nē
-
7.5. Cita informācija
-
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi