Anotācija (ex-ante)

Projekta mērķis ir precizēt Ministru kabineta noteikumus Nr.1507 atbilstoši faktiskajai un tiesiskajai situācijai, paredzot trešās valsts vai trešās teritorijas reģistrēta PVN maksātāja, kas neveic saimniecisko darbību Eiropas Savienībā, tiesības saņemt PVN atmaksu par iekšzemē saņemtajiem ar nekustamo īpašumu saistītajiem pakalpojumiem, ja tos izmanto darījumiem, kuros par PVN samaksu ir atbildīgs pakalpojumu saņēmējs saskaņā ar Pievienotās vērtības nodokļa likumā noteikto, kā arī darījumiem īpašo PVN režīmu ietvaros, kā arī veikt redakcionālus precizējumus.

Vispārējā kārtība

PVN atmaksa trešās valsts vai trešās teritorijas PVN maksātājam, kas neveic saimniecisko darbību Eiropas Savienībā, par iekšzemē saņemtajiem ar nekustamo īpašumu saistītajiem pakalpojumiem, ja tos izmanto darījumiem, kuros par PVN samaksu ir atbildīgs pakalpojumu saņēmējs 
Vispārējā gadījumā saskaņā ar Pievienotās vērtības nodokļa likuma 56.panta trešajā daļā noteikto, ja trešās valsts vai trešās teritorijas PVN maksātājs Latvijā veic vismaz vienu ar nodokli apliekamu darījumu, tam ir pienākums reģistrēties Valsts ieņēmumu dienesta PVN maksātāju reģistrā vai reģistrēt tā pilnvaroto personu. Tomēr, ja trešās valsts vai trešās teritorijas PVN maksātājs veic tādu preču piegādi vai tādu pakalpojumu sniegšanu, par ko nodokli valsts budžetā maksā preču vai pakalpojumu saņēmējs, tas var nereģistrēties Valsts ieņēmumu dienesta PVN maksātāju reģistrā, pamatojoties uz Pievienotās vērtības nodokļa likuma 63.panta pirmo daļu. Saskaņā ar Pievienotās vērtības nodokļa likuma 89.panta otro daļu par nekustamā īpašuma saistītajiem pakalpojumiem [¹], kuru sniegšanas vieta saskaņā ar šo likumu ir iekšzeme un kuri saņemti no trešās valsts vai trešās teritorijas PVN maksātāja, kas neveic saimniecisko darbību Latvijā, PVN aprēķina un maksā valsts budžetā pakalpojumu saņēmējs, ja tas ir reģistrēts PVN maksātājs.
Tādējādi atbilstoši minētajām tiesību normām, ja trešās valsts vai trešās teritorijas PVN maksātājs Latvijā neveic saimniecisko darbību, taču iekšzemē sniedz ar nekustamo īpašumu saistītus pakalpojumus, tad PVN par šiem pakalpojumiem aprēķina un maksā valsts budžetā pakalpojumu saņēmējs, ja vien tas ir reģistrēts PVN maksātājs. Minētajā gadījumā atbilstoši Pievienotās vērtības nodokļa likuma 63.panta pirmajai daļai trešās valsts vai trešās teritorijas PVN maksātājs ir tiesīgs nereģistrēties Valsts ieņēmumu dienesta PVN maksātāju reģistrā un var prasīt PVN atmaksu par iekšzemē saņemtajiem pakalpojumiem, kurus izmanto darījumiem, par kuriem nodokli maksā cita persona saskaņā ar Pievienotās vērtības nodokļa likuma 89.pantā noteikto, atbilstoši kārtībai, kas noteikta Padomes 1986.gada 17.novembra Trīspadsmitajā direktīvā 86/560/EEK par dalībvalstu likumu saskaņošanu attiecībā uz apgrozījuma nodokļiem – pievienotās vērtības nodokļa atmaksāšanas kārtības nodokļiem pakļautajām personām, kas nav reģistrētas Kopienas teritorijā (turpmāk - Direktīva 86/560/EEK [²]).

[¹] Ar nekustamo īpašumu saistīto pakalpojumu tvērums PVN piemērošanas nolūkā ir noteikts Padomes 2011.gada 15.marta Īstenošanas regulas (ES) Nr. 282/2011, ar ko nosaka īstenošanas pasākumus Direktīvai 2006/112/EK par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu, 4.iedaļas 6.a apakšiedaļā.
[²] Direktīva 86/560/EEK ir pārņemta ar Ministru kabineta noteikumiem Nr.1507.

PVN atmaksa trešās valsts vai trešās teritorijas PVN maksātājam, kas neveic saimniecisko darbību Eiropas Savienībā, par iekšzemē saņemtajiem ar nekustamo īpašumu saistītajiem pakalpojumiem, ja tos izmanto darījumiem, ko veic saskaņā ar OSS (One Stop Shop) Ārpussavienības režīmu[³]
Vispārējā gadījumā saskaņā ar Pievienotās vērtības nodokļa likuma 56.panta trešajā daļā noteikto, ja trešās valsts vai trešās teritorijas PVN maksātājs Latvijā veic vismaz vienu ar nodokli apliekamu darījumu, tam ir pienākums reģistrēties Valsts ieņēmumu dienesta PVN maksātāju reģistrā vai reģistrēt tā pilnvaroto personu. Tomēr, ja trešās valsts vai trešās teritorijas PVN maksātājs, kas neveic saimniecisko darbību Eiropas Savienībā, sniedz pakalpojumus ES teritorijā, t.sk. Latvijā personai, kura nav PVN maksātājs, tas PVN nolūkā var reģistrēties vienā ES dalībvalstī OSS Ārpussavienības režīma izmantošanai un nomaksāt PVN par visiem ES teritorijā sniegtajiem pakalpojumiem, kas sniegti saskaņā ar šo īpašo PVN režīmu.
Saskaņā ar Pievienotās vērtības nodokļa likuma 140.² panta desmito daļu trešās valsts vai trešās teritorijas PVN maksātājam, kas neveic saimniecisko darbību Eiropas Savienībā un kurš ir reģistrēts OSS Ārpussavienības režīmā, PVN par iekšzemē iegādātajām precēm un saņemtajiem pakalpojumiem OSS Ārpussavienības režīma ietvaros sniegto pakalpojumu nodrošināšanai atmaksā no valsts budžeta, piemērojot šā likuma 112.pantā noteikto kārtību. Tādējādi atbilstoši minētajām tiesību normām, ja trešās valsts vai trešās teritorijas PVN maksātājs Eiropas Savienībā neveic saimniecisko darbību, taču sniedz pakalpojumus personai, kura nav PVN maksātājs un par kuriem nodokli valsts budžetā maksā saskaņā ar OSS Ārpussavienības režīmu, tas var prasīt PVN atmaksu par iekšzemē iegādātajām precēm un saņemtajiem pakalpojumiem (t.sk. iekšzemē saņemtajiem pakalpojumiem, kas saistīti ar nekustamo īpašumu), ja tos izmanto darījumiem, par kuriem nodokli maksā saskaņā ar OSS Ārpussavienības režīmu, atbilstoši Direktīvā 86/560/EEK noteiktajai kārtībai.
Eiropas Komisijas Nodokļu politikas un muitas savienības ģenerāldirektorāts pilotlietas EUP(2022)10207 pieprasījumā ir norādījis, ka dalībvalstis nedrīkst izslēgt tādus izdevumus, kas nav saistīti ar nekustamā īpašuma iegādi, vai paredzēt papildu nosacījumus atmaksāšanai saistībā ar pakalpojumiem, uz kuriem attiecās OSS Ārpussavienības režīms. Pakalpojumu, kas saistīti ar nekustamo īpašumu, izslēgšana no atmaksāšanas Eiropas Komisijas dienestiem nešķiet saderīga ar grozītās Padomes 2006.gada 28.novembra Direktīvas 2006/112/EK par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu (tā sauktā PVN direktīva) 368.pantu (Direktīvas 2017/2455 2.panta 20.punkts).

[³] Ārpussavienības režīms jeb īpašais PVN režīms pakalpojumiem, ko sniedz PVN maksātāji, kuri neveic saimniecisko darbību Eiropas Savienībā, ir brīvprātīgi piemērojams režīms tādiem Eiropas Savienībā sniegtajiem pakalpojumiem, ko sniedz PVN maksātājs, kas neveic saimniecisko darbību Eiropas Savienībā un sniedz pakalpojumus personai, kura nav PVN maksātājs un kura ir reģistrēta patēriņa dalībvalstī vai kurai šajā dalībvalstī ir deklarētā dzīvesvieta vai pastāvīgās uzturēšanās vieta. Izmantojot šo īpašo PVN maksāšanas režīmu, uzņēmumiem nav jāreģistrējas kā PVN maksātājiem katrā ES dalībvalstī, kur atrodas tā klienti.

PVN atmaksa trešās valsts vai trešās teritorijas PVN maksātājam, kas neveic saimniecisko darbību Eiropas Savienībā, par iekšzemē saņemtajiem ar nekustamo īpašumu saistītajiem pakalpojumiem, ja tos izmanto no trešajām valstīm vai trešajām teritorijām importētu preču tālpārdošanas darījumiem, ko veic saskaņā ar OSS Importa režīmu (IOSS)[⁴]
Vispārējā gadījumā saskaņā ar Pievienotās vērtības nodokļa likuma 56.panta trešajā daļā noteikto, ja trešās valsts vai trešās teritorijas PVN maksātājs Latvijā veic vismaz vienu ar nodokli apliekamu darījumu, tam ir pienākums reģistrēties Valsts ieņēmumu dienesta PVN maksātāju reģistrā vai reģistrēt tā pilnvaroto personu. Tomēr, ja trešās valsts vai trešās teritorijas PVN maksātājs, kas neveic saimniecisko darbību Eiropas Savienībā, taču veic no trešajām valstīm vai trešajām teritorijām importētu preču tālpārdošanu, tas PVN nolūkā var reģistrēties vienā ES dalībvalstī IOSS režīma izmantošanai, deklarēt un nomaksāt PVN par preču tālpārdošanas darījumiem, kas veikti saskaņā ar šo īpašo PVN maksāšanas režīmu.
Saskaņā ar Pievienotās vērtības nodokļa likuma 140.⁴ panta sešpadsmito daļu trešās valsts vai trešās teritorijas PVN maksātājam, kas neveic saimniecisko darbību Eiropas Savienībā un kurš ir reģistrēts IOSS režīmā, PVN par iekšzemē iegādātajām precēm un saņemtajiem pakalpojumiem IOSS režīma ietvaros veicamo darījumu nodrošināšanai atmaksā no valsts budžeta, piemērojot šā likuma 112.pantā noteikto kārtību. Tādējādi atbilstoši minētajām tiesību normām, ja trešās valsts vai trešās teritorijas PVN maksātājs Eiropas Savienībā neveic saimniecisko darbību, taču veic no trešajām valstīm vai trešajām teritorijām importētu preču tālpārdošanas darījumus, par kuriem nodokli valsts budžetā maksā saskaņā ar IOSS režīmu, tas var prasīt PVN atmaksu par iekšzemē iegādātajām precēm un saņemtajiem pakalpojumiem (t.sk. iekšzemē saņemtajiem pakalpojumiem, kas saistīti ar nekustamo īpašumu), ja tos izmanto darījumiem, par kuriem nodokli maksā saskaņā ar IOSS režīmu, atbilstoši Direktīvā 86/560/EEK noteiktajai kārtībai.
Eiropas Komisijas Nodokļu politikas un muitas savienības ģenerāldirektorāts pilotlietas EUP(2022)10207 pieprasījumā ir norādījis, ka dalībvalstis nedrīkst izslēgt tādus izdevumus, kas nav saistīti ar nekustamā īpašuma iegādi, vai paredzēt papildu nosacījumus atmaksāšanai saistībā ar pakalpojumiem, uz kuriem attiecās IOSS režīms. Pakalpojumu, kas saistīti ar nekustamo īpašumu, izslēgšana no atmaksāšanas Eiropas Komisijas dienestiem nešķiet saderīga ar grozītās PVN direktīvas 369.w pantu (Direktīvas 2017/2455 2.panta 30.punkts).

[⁴] IOSS jeb īpašs nodokļa režīms no trešajām valstīm vai trešajām teritorijām importētu preču tālpārdošanai ir brīvprātīgi piemērojams režīms no trešajām valstīm vai trešajām teritorijām importētu preču (izņemot akcīzes preces) tālpārdošanai, ja šo preču sūtījuma patiesā vērtība nepārsniedz 150 euro. Izmantojot šo īpašo PVN maksāšanas režīmu, uzņēmumiem nav jāreģistrējas kā PVN maksātājiem katrā ES dalībvalstī, kur atrodas tā klienti.

Redakcionālie precizējumi
Termins "rekonstrukcija" un "renovācija"
Būvniecības likuma pārejas noteikumu 7.punktā ir skaidrots, ka līdz grozījumu izdarīšanai normatīvajos aktos Būvniecības likumā lietotie jēdzieni "pārbūve" un "lietošanas veida maiņa" atbilst jēdzienam "rekonstrukcija", bet jēdziens "atjaunošana" — jēdzienam "renovācija". Saeimā 2017.gada 20.aprīlī pieņēma grozījumus Pievienotās vērtības nodokļa likumā, saskaņā ar kuriem termins “renovācija” aizstāts ar terminu “atjaunošana” un termins “rekonstrukcija” - ar terminu “pārbūve”, tādējādi nodrošinot Pievienotās vērtības nodokļa likumā lietotās terminoloģijas atbilstību būvniecības jomu reglamentējošajos tiesību aktos lietotajai terminoloģijai. Tā kā nekustamā īpašuma lietošanas veida maiņu var izdarīt, neveicot būvdarbus, šis jēdziens nav ietverts normatīvajos aktos PVN jomā un tas neietekmē PVN regulējumu.
Termins "remonts"
Saskaņā ar Īstenošanas regulas 282/2011 31.a panta noteikto pakalpojumi, kas saistīti ar nekustamo īpašumu, kā minēts PVN direktīvas 47.pantā[³], ir tikai tādi pakalpojumi, kam ir pietiekami tieša saikne ar šo īpašumu. Kā viens no pakalpojumu veidiem, kas ir uzskatāms par pakalpojumu, kas saistīts ar nekustamo īpašumu, tiek minēta ēkas vai tās daļas uzturēšana, atjaunošana un remonts, tostarp tīrīšana, flīzēšana, tapešu līmēšana un parketa ieklāšana. Lai gan termins “remonts” netiek izmantots Būvniecības likumā, Vispārīgajos būvnoteikumos vai Ēku būvnoteikumos, Ministru kabineta noteikumu Nr.1507 izpratnē, piemērojot Īstenošanas regulas 282/2011 31.a panta "k" apakšpunktu, ar terminu “remonts” saprotami apdares darbi, kas ir būvniecības pakalpojums.

[³] PVN direktīvas 47.pants ir pārņemts Pievienotās vērtības nodokļa likuma 25.pantā.

Tehnisks precizējums
Saskaņā ar Ministru kabineta noteikumu Nr.1507 2.punktu šajos noteikumos noteikto kārtību piemēro, ja trešās valsts vai trešās teritorijas reģistrēts PVN maksātājs atbilst Pievienotās vērtības nodokļa likuma 112.panta pirmajā daļā minētajiem nosacījumiem, tai skaitā:
2.1. periodā, par kuru pieprasa nodokļa atmaksu, trešās valsts vai trešās teritorijas reģistrētam PVN maksātājam iekšzemē nav bijusi ne saimnieciskās darbības mītnesvieta, ne pastāvīgā iestāde, no kuras veikta saimnieciskā darbība, ne arī deklarētā dzīvesvieta vai pastāvīgās uzturēšanās vieta;
2.2. trešās valsts vai trešās teritorijas reģistrēts PVN maksātājs atmaksas periodā nav piegādājis preces un nav sniedzis pakalpojumus, ko varētu uzskatīt par iekšzemē veiktajām preču piegādēm un sniegtajiem pakalpojumiem, izņemot:
2.2.1. preču transporta pakalpojumu un ar preču transportēšanu saistīto pakalpojumu sniegšanu, ja par šiem pakalpojumiem nav jāmaksā nodoklis valsts budžetā saskaņā ar Latvijas Republikā spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem pievienotās vērtības nodokļa jomā;
2.2.2. preču piegādi vai pakalpojumu sniegšanu personām, kuras ir atbildīgas par nodokļa samaksu valsts budžetā saskaņā ar Latvijas Republikā spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem pievienotās vērtības nodokļa jomā.
Atbilstoši šo noteikumu 5.punktam, lai saņemtu PVN atmaksu, trešās valsts vai trešās teritorijas reģistrētam PVN maksātājam vai tā pilnvarotajai personai Valsts ieņēmumu dienestā ir jāiesniedz iesniegums (Ministru kabineta noteikumu Nr.1507 pielikums). Iesnieguma V sadaļā “Cita iesniedzēja informācija” ir jāapliecina, ka iesniegumā norādītā informācija ir patiesa, atmaksas periodā saimnieciskā darbība Latvijas teritorijā nav veikta, kā arī nav veikti ar nodokli apliekami darījumi, izņemot Ministru kabineta noteikumu Nr.1507 2.3.1. un 2.3.2.apakšpunktā minētos gadījumos.

Nē

Nē

Ar Ministru kabineta noteikumu projektu kopumā tiek radīta juridiskā noteiktība trešās valsts vai trešās teritorijas PVN maksātājiem, kuri neveic saimniecisko darbību Eiropas Savienībā, paredzot tiesības saņemt PVN atmaksu par iekšzemē saņemtajiem ar nekustamo īpašumu saistītajiem pakalpojumiem atbilstoši Trīspadsmitās direktīvas noteikumiem.

Ar Ministru kabineta noteikumu projektu tiek ietekmēti:
- trešās valsts vai trešās teritorijas PVN maksātāji, kas neveic saimniecisko darbību Eiropas Savienībā, - tieši, jo ar Ministru kabineta noteikumu projektu tiek paredzētas tiesības saņemt PVN atmaksu par iekšzemē saņemtajiem ar nekustamo īpašumu saistītajiem pakalpojumiem, ja tos izmanto darījumos, par kuriem nodokli aprēķinā un maksā valsts budžetā pakalpojumu saņēmējs, ja tas ir reģistrēts PVN maksātājs, kā arī darījumos īpašo PVN režīmu ietvaros;
- Valsts ieņēmumu dienests kā faktiskais regulējuma piemērotājs - tieši, jo ar Ministru kabineta noteikumu projektu tiek paplašinātas Valsts ieņēmumu dienesta tiesības veikt faktisku PVN atmaksu trešās valsts vai trešās teritorijas PVN maksātājiem, kas neveic saimniecisko darbību Eiropas Savienībā, kā arī normatīvā regulējuma izpildes preventīva kontrole.

Nē

Nē

Nē

Jā

Nē

-