26-TA-977: Likumprojekts (Grozījumi)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Grozījumi Elektroenerģijas tirgus likumā" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Likumprojekts “Grozījumi Elektroenerģijas tirgus likumā” (turpmāk – likumprojekts) ir sagatavots pēc Klimata un enerģētikas ministrijas iniciatīvas, ņemot vērā iedzīvotāju bažas par vēja elektrostaciju ieviešanas straujo attīstību un nepieciešamību pilnveidot vēja elektrostaciju ekspluatācijas un nojaukšanas tiesisko regulējumu.
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Likumprojekta mērķis ir radīt konsolidētu regulējumu elektroenerģijas ražošanas un uzkrāšanas iekārtu ekspluatācijai un nojaukšanai.
Spēkā stāšanās termiņš
Nākamā diena pēc izsludināšanas (likumprojektam)
Pamatojums
Ņemot vērā iedzīvotāju satraukumu par vēja elektrostaciju tiesiskā regulējuma pietiekamību un aizvien pieaugošās bažas par vēja elektrostaciju nepietiekamu uzraudzību ir nepieciešams stiprināt tiesisko noteiktību un iedzīvotāju paļāvību uz regulējuma pilnīgumu.
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
Iedzīvotāju vidū valda bažas par tiesiskā regulējuma nepilnību un nepietiekamu uzraudzību, jo daudzu vispārīgo tiesību aktu izpilde un uzraudzība nav pietiekami pārskatāma.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Vēja elektrostaciju ekspluatācijas prasības
Vēja elektrostaciju darbību regulējošie tiesību akti ir sadrumstaloti un apgrūtina to pārskatāmību, turklāt ir ietverti vispārīgos tiesību aktos, kas dažkārt ir pārāk vispārīgi vēja elektrostacijām, līdz ar to rada neizpratni piemērošanā un bažas par neizpildi. Turklāt vēja elektrostaciju ekspluatācija, neskatoties uz to, ka ietekmes uz vidi novērtējuma procesā tiek rūpīgi vērtēta ikvienas vēja elektrostacijas iespējamā ietekme uz cilvēku, viņa veselību un drošību, bioloģisko daudzveidību, augsni, ainavu, kultūras un dabas mantojumu un izstrādāti priekšlikumi nelabvēlīgas ietekmes novēršanai vai samazināšana, iedzīvotāju vidū rada nepatiku un bažas par vēja turbīnu radīto troksni un mirgošanas efektu, kā arī par vēja elektrostaciju darbības uzraudzības trūkumu to dzīves ciklā, līdz ar to nepieciešams vienots tiesiskais regulējums uz šīm elektrostacijām atbilstošu, skaidru prasību definēšanai un to izpildes uzraudzībai.
Vēja elektrostaciju darbību regulējošie tiesību akti ir sadrumstaloti un apgrūtina to pārskatāmību, turklāt ir ietverti vispārīgos tiesību aktos, kas dažkārt ir pārāk vispārīgi vēja elektrostacijām, līdz ar to rada neizpratni piemērošanā un bažas par neizpildi. Turklāt vēja elektrostaciju ekspluatācija, neskatoties uz to, ka ietekmes uz vidi novērtējuma procesā tiek rūpīgi vērtēta ikvienas vēja elektrostacijas iespējamā ietekme uz cilvēku, viņa veselību un drošību, bioloģisko daudzveidību, augsni, ainavu, kultūras un dabas mantojumu un izstrādāti priekšlikumi nelabvēlīgas ietekmes novēršanai vai samazināšana, iedzīvotāju vidū rada nepatiku un bažas par vēja turbīnu radīto troksni un mirgošanas efektu, kā arī par vēja elektrostaciju darbības uzraudzības trūkumu to dzīves ciklā, līdz ar to nepieciešams vienots tiesiskais regulējums uz šīm elektrostacijām atbilstošu, skaidru prasību definēšanai un to izpildes uzraudzībai.
Risinājuma apraksts
Ar likumprojektu tiek noteikts deleģējums Ministru kabinetam noteikt vēja elektrostaciju ekspluatācijas prasības attiecībā uz tehnisko aprīkojumu vides un drošības prasību ievērošanai, pieļaujamo trokšņa līmeni un mirgošanu noteiktos saules spīdēšanas apstākļos, kas jāievēro elektroenerģijas ražotājiem, kā arī prasību izpildes uzraudzības mehānismu. Ministru kabineta noteikumos tiks ietverts pieļaujamais trokšņa līmenis, mirgošanas efekta novēršanas pienākums, kā arī kāds ir jābūt tehniskais aprīkojums, lai tiktu ievērotas dabas aizsardzības, vides un drošības prasības.
Līdz Ministru kabineta noteikumu izdošanai vēja elektrostacijas ekspluatāciju veic atbilstoši normatīvajiem aktiem par elektroenerģijas ražošanas iekārtu ekspluatāciju, tādiem kā Enerģētikas likums, Elektroenerģijas tirgus likums, Ministru kabineta noteikumi Nr. 253 “Atsevišķu inženierbūvju būvnoteikumi”, Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas lēmums Nr. 1/5 “Sistēmas pieslēguma noteikumi elektroenerģijas ražotājiem” un citi.
Vēja elektrostaciju ekspluatācijas prasību uzraudzība tiks īstenota Valsts vides dienesta esošās kompetences ietvaros saskaņā ar likumu “Par piesārņojumu”, izmantojot piesārņojošo darbību uzraudzības un kontroles mehānismus. Likumprojekts neparedz administratīvās atbildības piemērošanu par ekspluatācijas prasību pārkāpumiem. Gadījumos, kad tiek konstatēta Ministru kabineta noteikto ekspluatācijas prasību neievērošana, Valsts vides dienests atbilstoši likuma “Par piesārņojumu” V2 nodaļā noteiktajai kārtībai būs tiesīgs uzdot elektroenerģijas ražotājam veikt nepieciešamos pasākumus pārkāpumu novēršanai, nosakot termiņu to izpildei. Ja elektroenerģijas ražotājs noteiktajā termiņā pārkāpumus nenovērš vai pārkāpums rada būtisku risku videi, cilvēku veselībai vai drošībai, Valsts vides dienests varēs lemt par vēja elektrostacijas darbības ierobežošanu vai apturēšanu līdz brīdim, kad tiek nodrošināta normatīvo aktu prasībām atbilstoša darbība. Pēc pārkāpumu novēršanas elektroenerģijas ražotājs varēs atjaunot vēja elektrostacijas ekspluatāciju likuma “Par piesārņojumu” noteiktajā kārtībā.
Līdz Ministru kabineta noteikumu izdošanai vēja elektrostacijas ekspluatāciju veic atbilstoši normatīvajiem aktiem par elektroenerģijas ražošanas iekārtu ekspluatāciju, tādiem kā Enerģētikas likums, Elektroenerģijas tirgus likums, Ministru kabineta noteikumi Nr. 253 “Atsevišķu inženierbūvju būvnoteikumi”, Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas lēmums Nr. 1/5 “Sistēmas pieslēguma noteikumi elektroenerģijas ražotājiem” un citi.
Vēja elektrostaciju ekspluatācijas prasību uzraudzība tiks īstenota Valsts vides dienesta esošās kompetences ietvaros saskaņā ar likumu “Par piesārņojumu”, izmantojot piesārņojošo darbību uzraudzības un kontroles mehānismus. Likumprojekts neparedz administratīvās atbildības piemērošanu par ekspluatācijas prasību pārkāpumiem. Gadījumos, kad tiek konstatēta Ministru kabineta noteikto ekspluatācijas prasību neievērošana, Valsts vides dienests atbilstoši likuma “Par piesārņojumu” V2 nodaļā noteiktajai kārtībai būs tiesīgs uzdot elektroenerģijas ražotājam veikt nepieciešamos pasākumus pārkāpumu novēršanai, nosakot termiņu to izpildei. Ja elektroenerģijas ražotājs noteiktajā termiņā pārkāpumus nenovērš vai pārkāpums rada būtisku risku videi, cilvēku veselībai vai drošībai, Valsts vides dienests varēs lemt par vēja elektrostacijas darbības ierobežošanu vai apturēšanu līdz brīdim, kad tiek nodrošināta normatīvo aktu prasībām atbilstoša darbība. Pēc pārkāpumu novēršanas elektroenerģijas ražotājs varēs atjaunot vēja elektrostacijas ekspluatāciju likuma “Par piesārņojumu” noteiktajā kārtībā.
Problēmas apraksts
Elektroenerģijas ražošanas iekārtu vai elektroenerģijas uzkrātuvju nojaukšana
Elektroenerģijas ražošanas iekārtas vai elektroenerģijas uzkrātuves pēc to dzīves cikla kļūst par nederīgām un ir attiecīgi nojaucamas, bet normatīvais regulējums neparedz skaidru rīcību elektroenerģijas ražotājiem un elektroenerģijas uzkrātuves operatoriem.
Normatīvais regulējums būvniecībā un atkritumu apsaimniekošanā ir sadrumstalots un nerada iedzīvotājos pārliecību, ka elektroenerģijas ražošanas vai uzkrāšanas iekārtas tiks nojauktas un ilgtspējīgi apsaimniekoti materiāli pēc nojaukšanas, kā arī tiesiskais regulējums nerada skaidru priekšstatu elektroenerģijas ražotājiem un elektroenerģijas uzkrātuves operatoriem, kā rīkoties pēc ekspluatācijas pabeigšanas.
Elektroenerģijas ražošanas iekārtas vai elektroenerģijas uzkrātuves pēc to dzīves cikla kļūst par nederīgām un ir attiecīgi nojaucamas, bet normatīvais regulējums neparedz skaidru rīcību elektroenerģijas ražotājiem un elektroenerģijas uzkrātuves operatoriem.
Normatīvais regulējums būvniecībā un atkritumu apsaimniekošanā ir sadrumstalots un nerada iedzīvotājos pārliecību, ka elektroenerģijas ražošanas vai uzkrāšanas iekārtas tiks nojauktas un ilgtspējīgi apsaimniekoti materiāli pēc nojaukšanas, kā arī tiesiskais regulējums nerada skaidru priekšstatu elektroenerģijas ražotājiem un elektroenerģijas uzkrātuves operatoriem, kā rīkoties pēc ekspluatācijas pabeigšanas.
Risinājuma apraksts
Ar likumprojektu ir iecerēts noteikt pienākumu elektroenerģijas ražotājam un elektroenerģijas uzkrātuves operatoram pēc atjaunīgās elektroenerģijas ražošanas iekārtas vai elektroenerģijas uzkrātuves, tostarp pārrobežu iekārtas Latvijas Republikas teritorijā esošās daļas ekspluatācijas izbeigšanas veikt nojaukšanu, kas nozīmē informēt sistēmas operatoru par iekārtu atslēgšanu no sistēmas, pašu iekārtu nojaukšanu un nojaukšanas rezultātā radušos atkritumu apsaimniekošanu.
Šāds īpašumtiesību ierobežojums ir pamatots un samērīgs, ņemot vērā, ka pēc ekspluatācijas izbeigšanas iekārtas, kas netiktu nojauktas, atstātu negatīvu ietekmi uz vidi. Šāds regulējums arī rada pārliecību un kliedē iedzīvotāju bažas par degradētu teritoriju rašanās riskiem.
Fosilās elektroenerģijas ražošanas iekārtu nojaukšanai tiek saglabāts vispārējais būvniecības regulējums par nojaukšanu, jo fosilās elektroenerģijas ražošanas iekārtu skaits ir samērā neliels un jaunas iekārtas netiek ieviestas.
Ministru kabineta noteikumos tiks noteiktas prasības atjaunīgās elektroenerģijas ražošanas iekārtas vai elektroenerģijas uzkrātuves demontāžai, iekārtu utilizācijai, atkritumu apsaimniekošanai un teritorijas atjaunošanai pēc to ekspluatācijas izbeigšanas, kā arī minēto prasību izpildes kārtību, termiņu noteikšanu un finansēšanu, tai skaitā finanšu nodrošinājuma prasības.
Likumprojekts arī paredz Valsts vides dienesta tiesības pieņemt lēmumu, ar kuru nosaka termiņu nojaukšanas pienākuma izpildei (t.i. nojaukt būves būvniecības jomu reglamentējošo normatīvo aktu noteiktajā kārtībā, utilizēt iekārtas un materiālus, veikt atkritumu apsaimniekošanu, kā arī atjaunot teritoriju, kurā atradusies elektroenerģijas ražošanas iekārta vai elektroenerģijas uzkrātuve). Minētais regulējums nerada no Administratīvā procesa likuma atšķirīgu piespiedu izpildes mehānismu, bet nodrošina tiesisko pamatu Valsts vides dienestam piemērot administratīvā akta piespiedu izpildi Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā. Saskaņā ar Administratīvā procesa likuma regulējumu, ja adresāts labprātīgi neizpilda administratīvajā aktā noteikto pienākumu, iestāde (šajā gadījumā Valsts vides dienests), izvērtējot konkrētās lietas apstākļus un ievērojot samērīguma principu, var piemērot vienu vai vairākus Administratīvā procesa likumā paredzētos piespiedu izpildes līdzekļus. Atkarībā no konkrētās situācijas Valsts vides dienests var piemērot piespiedu naudu, aizvietotājizpildi vai citus Administratīvā procesa likumā paredzētos administratīvā akta piespiedu izpildes līdzekļus.
Šāds īpašumtiesību ierobežojums ir pamatots un samērīgs, ņemot vērā, ka pēc ekspluatācijas izbeigšanas iekārtas, kas netiktu nojauktas, atstātu negatīvu ietekmi uz vidi. Šāds regulējums arī rada pārliecību un kliedē iedzīvotāju bažas par degradētu teritoriju rašanās riskiem.
Fosilās elektroenerģijas ražošanas iekārtu nojaukšanai tiek saglabāts vispārējais būvniecības regulējums par nojaukšanu, jo fosilās elektroenerģijas ražošanas iekārtu skaits ir samērā neliels un jaunas iekārtas netiek ieviestas.
Ministru kabineta noteikumos tiks noteiktas prasības atjaunīgās elektroenerģijas ražošanas iekārtas vai elektroenerģijas uzkrātuves demontāžai, iekārtu utilizācijai, atkritumu apsaimniekošanai un teritorijas atjaunošanai pēc to ekspluatācijas izbeigšanas, kā arī minēto prasību izpildes kārtību, termiņu noteikšanu un finansēšanu, tai skaitā finanšu nodrošinājuma prasības.
Likumprojekts arī paredz Valsts vides dienesta tiesības pieņemt lēmumu, ar kuru nosaka termiņu nojaukšanas pienākuma izpildei (t.i. nojaukt būves būvniecības jomu reglamentējošo normatīvo aktu noteiktajā kārtībā, utilizēt iekārtas un materiālus, veikt atkritumu apsaimniekošanu, kā arī atjaunot teritoriju, kurā atradusies elektroenerģijas ražošanas iekārta vai elektroenerģijas uzkrātuve). Minētais regulējums nerada no Administratīvā procesa likuma atšķirīgu piespiedu izpildes mehānismu, bet nodrošina tiesisko pamatu Valsts vides dienestam piemērot administratīvā akta piespiedu izpildi Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā. Saskaņā ar Administratīvā procesa likuma regulējumu, ja adresāts labprātīgi neizpilda administratīvajā aktā noteikto pienākumu, iestāde (šajā gadījumā Valsts vides dienests), izvērtējot konkrētās lietas apstākļus un ievērojot samērīguma principu, var piemērot vienu vai vairākus Administratīvā procesa likumā paredzētos piespiedu izpildes līdzekļus. Atkarībā no konkrētās situācijas Valsts vides dienests var piemērot piespiedu naudu, aizvietotājizpildi vai citus Administratīvā procesa likumā paredzētos administratīvā akta piespiedu izpildes līdzekļus.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Nē
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Nē
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt
Fiziskās personas
JāIetekmes apraksts
Iedzīvotāju bažas tiks kliedētas ar pārskatāmu un caurpīdīgu tiesisko regulējumu, kas nodrošinās vēja elektrostaciju drošu ekspluatāciju un nojaukšanu pēc ekspluatācijas pabeigšanas.
Juridiskās personas
- Elektroenerģijas ražotāji
- Sistēmas operatori
- Valsts vides dienests
Ietekmes apraksts
Elektroenerģijas sistēmas dalībniekiem būs skaidri un pārskatāmi noteikumi vēja elektrostaciju ekspluatācijai un nojaukšanai pēc ekspluatācijas pabeigšanas.
Attiecībā uz vēja elektrostaciju ekspluatācijas prasību uzraudzību likumprojekts pēc būtības nerada Valsts vides dienestam jaunu funkciju vai būtisku papildu administratīvo slogu. Jau šobrīd vēja elektrostaciju darbība ir pakļauta vides prasību uzraudzībai saskaņā ar likumu "Par piesārņojumu" un Ministru kabineta 2010. gada 30. novembra noteikumiem Nr. 1082 “Kārtība, kādā piesakāmas A, B un C kategorijas piesārņojošas darbības un izsniedzamas atļaujas A un B kategorijas piesārņojošo darbību veikšanai”, kas nosaka piesārņojošo darbību reģistrēšanas un uzraudzības kārtību.
Valsts vides dienests jau šobrīd savas kompetences ietvaros uzrauga piesārņojošo darbību veikšanu, tai skaitā vides prasību ievērošanu, un ir tiesīgs reaģēt gadījumos, kad netiek ievēroti piesārņojošās darbības nosacījumi vai tiek radīts būtisks vides risks, tostarp lemt par darbības ierobežošanu vai apturēšanu saskaņā ar likumu "Par piesārņojumu".
Likumprojekta 22.2 pants precizē, ka arī Ministru kabineta noteiktās vēja elektrostaciju ekspluatācijas prasības (piemēram, prasības attiecībā uz troksni, drošību, tehnisko uzturēšanu un ietekmes mazināšanu) tiek uzraudzītas Valsts vides dienesta kompetences ietvaros, izmantojot jau esošo piesārņojošo darbību uzraudzības sistēmu. Tādējādi netiek veidots jauns uzraudzības mehānisms vai institucionāla funkcija, bet gan precizēts esošās kompetences tvērums attiecībā uz specifiskām vēja elektrostaciju ekspluatācijas prasībām.
Savukārt attiecībā uz elektroenerģijas ražošanas iekārtu un elektroenerģijas uzkrātuvju demontāžas uzraudzību, minētie pienākumi ir cieši saistīti ar Valsts vides dienesta jau esošo kompetenci vides aizsardzības, atkritumu apsaimniekošanas, piesārņojuma novēršanas un sanācijas jomā, tostarp uzraugot piesārņojošo darbību izbeigšanu, teritoriju sakārtošanu un normatīvo aktu prasībām atbilstošu atkritumu apsaimniekošanu. Līdz ar to paredzētā funkcija pēc būtības papildina jau esošo uzraudzības sistēmu, nevis rada pilnīgi jaunu un no Valsts vides dienesta līdzšinējās kompetences nodalītu funkciju.
Attiecībā uz vēja elektrostaciju ekspluatācijas prasību uzraudzību likumprojekts pēc būtības nerada Valsts vides dienestam jaunu funkciju vai būtisku papildu administratīvo slogu. Jau šobrīd vēja elektrostaciju darbība ir pakļauta vides prasību uzraudzībai saskaņā ar likumu "Par piesārņojumu" un Ministru kabineta 2010. gada 30. novembra noteikumiem Nr. 1082 “Kārtība, kādā piesakāmas A, B un C kategorijas piesārņojošas darbības un izsniedzamas atļaujas A un B kategorijas piesārņojošo darbību veikšanai”, kas nosaka piesārņojošo darbību reģistrēšanas un uzraudzības kārtību.
Valsts vides dienests jau šobrīd savas kompetences ietvaros uzrauga piesārņojošo darbību veikšanu, tai skaitā vides prasību ievērošanu, un ir tiesīgs reaģēt gadījumos, kad netiek ievēroti piesārņojošās darbības nosacījumi vai tiek radīts būtisks vides risks, tostarp lemt par darbības ierobežošanu vai apturēšanu saskaņā ar likumu "Par piesārņojumu".
Likumprojekta 22.2 pants precizē, ka arī Ministru kabineta noteiktās vēja elektrostaciju ekspluatācijas prasības (piemēram, prasības attiecībā uz troksni, drošību, tehnisko uzturēšanu un ietekmes mazināšanu) tiek uzraudzītas Valsts vides dienesta kompetences ietvaros, izmantojot jau esošo piesārņojošo darbību uzraudzības sistēmu. Tādējādi netiek veidots jauns uzraudzības mehānisms vai institucionāla funkcija, bet gan precizēts esošās kompetences tvērums attiecībā uz specifiskām vēja elektrostaciju ekspluatācijas prasībām.
Savukārt attiecībā uz elektroenerģijas ražošanas iekārtu un elektroenerģijas uzkrātuvju demontāžas uzraudzību, minētie pienākumi ir cieši saistīti ar Valsts vides dienesta jau esošo kompetenci vides aizsardzības, atkritumu apsaimniekošanas, piesārņojuma novēršanas un sanācijas jomā, tostarp uzraugot piesārņojošo darbību izbeigšanu, teritoriju sakārtošanu un normatīvo aktu prasībām atbilstošu atkritumu apsaimniekošanu. Līdz ar to paredzētā funkcija pēc būtības papildina jau esošo uzraudzības sistēmu, nevis rada pilnīgi jaunu un no Valsts vides dienesta līdzšinējās kompetences nodalītu funkciju.
2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.3. Administratīvo izmaksu novērtējums juridiskām personām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.4. Administratīvā sloga novērtējums fiziskām personām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.5. Atbilstības izmaksu novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
Cita informācija
Likumprojektā paredzēto normu īstenošana tiks nodrošināta to izpildē iesaistīto institūciju esošo līdzekļu ietvaros.
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Nē
6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas
Valsts un pašvaldību institūcijas
NēNevalstiskās organizācijas
NēCits
Nē6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi
Veids
Publiskā apspriešana
Saite uz sabiedrības līdzdalības rezultātiem
https://vktap.mk.gov.lv/public_participations/public_discussions/4c352f03-4b7a-4b2e-9199-87b3634e3734
6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti
Publiskā apspriešana nodrošināta no 2025. gada 1. aprīļa līdz 15. aprīlim tiesību akta 25-TA-409 ietvaros, atkārtota publiskā apspriešana nav nepieciešama.
6.4. Cita informācija
-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas
Institūcijas
- Valsts vides dienests
7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru
Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
Nē
-
2. Tiks likvidēta institūcija
Nē
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
Nē
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
Nē
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
Nē
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
Nē
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
Nē
-
8. Cita informācija
Nē
-
7.5. Cita informācija
-
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Tiks pilnveidots tiesiskais regulējums vēja elektrostaciju ekspluatācijā un nojaukšanā, veicinot turpmāku atjaunīgo energoresursu ražošanu videi saudzīgā veidā.
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi
