25-TA-823: Noteikumu projekts (Grozījumi)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Grozījumi Ministru kabineta 2020. gada 18. februāra noteikumos Nr. 101 "Darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 5.4.3. specifiskā atbalsta mērķa "Pasākumi biotopu un sugu aizsardzības labvēlīga statusa atjaunošanai" 5.4.3.1. pasākuma "Eiropas Savienības nozīmes dzīvotņu atjaunošana" īstenošanas noteikumi"" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Noteikumu projekts ir izstrādāts pēc Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijas (turpmāk – VARAM) kā Eiropas Savienības (turpmāk – ES) fondu atbildīgās iestādes iniciatīvas, ievērojot Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda 2014.–2020. gada plānošanas perioda vadības likuma 20. panta 6. un 13. punktā ietverto deleģējumu, kas nosaka Ministru kabinetam (turpmāk - MK) izstrādāt nosacījumus specifiskā atbalsta mērķa īstenošanai.
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Noteikumu projekta mērķis ir ilgtspējīgā un saimnieciski efektīvā veidā nodrošināt Dabas aizsardzības pārvaldes (turpmāk – DAP) īstenotā projekta Nr. 5.4.3.0/20/I/001 “Apsaimniekošanas pasākumu veikšana īpaši aizsargājamās dabas teritorijās un mikroliegumos biotopu un sugu aizsardzības stāvokļa uzlabošanai” (turpmāk – Projekts) rezultātu turpmāku regulāru uzturēšanu, kā arī veicināt Projektā atjaunoto īpaši aizsargājamo dabas teritoriju apsaimniekošanas un bioloģiskās daudzveidības saglabāšanas kvalitāti.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
Darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 5.4.3. specifiskā atbalsta mērķa "Pasākumi biotopu un sugu aizsardzības labvēlīga statusa atjaunošanai" 5.4.3.1. pasākuma “Eiropas Savienības nozīmes dzīvotņu atjaunošana” (turpmāk – 5.4.3.1. pasākums) ietvarā tika īstenots un 2024. gada 31. oktobrī pabeigts viens DAP īstenots Projekts, kura kopējais attiecināmais finansējums ir 3 400 637 euro. Šobrīd Projekts atrodas projekta rezultātu uzturēšanas posmā.
Projekta mērķis ir veicināt Eiropas Savienības nozīmes biotopu un sugu dzīvotņu labvēlīga aizsardzības stāvokļa sasniegšanu 30 īpaši aizsargājamās dabas teritorijās (Natura 2000 teritorijās), radot piemērotus apstākļus 20 ES nozīmes biotopu un vismaz astoņu sugu dzīvotņu ilgtspējīgai pastāvēšanai, kā arī sekmēt atbildīgu apsaimniekošanu 13 aizsargājamās alejās, kas vienlaikus ir ES nozīmes sugu dzīvotnes. Projekta īstenošanā iesaistīti divpadsmit sadarbības partneri, tostarp akciju sabiedrība „Latvijas valsts meži” (turpmāk – Sadarbības partneris). Projekta ietvaros dzīvotņu platība, kurā tika veikti pasākumi ES biotopu un sugu dzīvotņu aizsardzības pakāpes uzlabošanai, ir 16,4 tūkst. ha.
Uzsākot Projekta rezultātu uzturēšanas darbības saskaņā ar Ministru kabineta 2020. gada 18. februāra noteikumu Nr. 101 „Darbības programmas „Izaugsme un nodarbinātība” 5.4.3. specifiskā atbalsta mērķa „Pasākumi biotopu un sugu aizsardzības labvēlīga statusa atjaunošanai” 5.4.3.1. pasākuma „Eiropas Savienības nozīmes dzīvotņu atjaunošana” īstenošanas noteikumi” (turpmāk – MK noteikumi Nr. 101) 26. punktā noteikto, ka DAP un tā sadarbības partneri vismaz piecus gadus pēc noslēguma maksājuma veikšanas nodrošina Projekta rezultātu uzturēšanu saskaņā ar spēkā esošu dabas aizsardzības plānu, sugu un biotopu aizsardzības plānu vai sugu un biotopu aizsardzības jomā sertificēta eksperta vai kokkopja (arborista) atzinumu, ir identificēts, ka Projekta laikā atjaunotās zālāju platības ir iespējams apsaimniekot, nododot tās nomā. Piemēram, vietās, kur īpašumi robežojas vai kuru tuvumā atrodas saimniecības, kas nodarbojas ar lopkopību, zālāju nodošana nomā ir visoptimālākais risinājums gan saimnieciskā, gan dabas vērtību apsaimniekošanas ziņā.
Tā kā šādi gadījumi netiek regulēti spēkā esošajos MK noteikumos Nr. 101, nepieciešams veikt atbilstošas izmaiņas regulējumā.
Projekta mērķis ir veicināt Eiropas Savienības nozīmes biotopu un sugu dzīvotņu labvēlīga aizsardzības stāvokļa sasniegšanu 30 īpaši aizsargājamās dabas teritorijās (Natura 2000 teritorijās), radot piemērotus apstākļus 20 ES nozīmes biotopu un vismaz astoņu sugu dzīvotņu ilgtspējīgai pastāvēšanai, kā arī sekmēt atbildīgu apsaimniekošanu 13 aizsargājamās alejās, kas vienlaikus ir ES nozīmes sugu dzīvotnes. Projekta īstenošanā iesaistīti divpadsmit sadarbības partneri, tostarp akciju sabiedrība „Latvijas valsts meži” (turpmāk – Sadarbības partneris). Projekta ietvaros dzīvotņu platība, kurā tika veikti pasākumi ES biotopu un sugu dzīvotņu aizsardzības pakāpes uzlabošanai, ir 16,4 tūkst. ha.
Uzsākot Projekta rezultātu uzturēšanas darbības saskaņā ar Ministru kabineta 2020. gada 18. februāra noteikumu Nr. 101 „Darbības programmas „Izaugsme un nodarbinātība” 5.4.3. specifiskā atbalsta mērķa „Pasākumi biotopu un sugu aizsardzības labvēlīga statusa atjaunošanai” 5.4.3.1. pasākuma „Eiropas Savienības nozīmes dzīvotņu atjaunošana” īstenošanas noteikumi” (turpmāk – MK noteikumi Nr. 101) 26. punktā noteikto, ka DAP un tā sadarbības partneri vismaz piecus gadus pēc noslēguma maksājuma veikšanas nodrošina Projekta rezultātu uzturēšanu saskaņā ar spēkā esošu dabas aizsardzības plānu, sugu un biotopu aizsardzības plānu vai sugu un biotopu aizsardzības jomā sertificēta eksperta vai kokkopja (arborista) atzinumu, ir identificēts, ka Projekta laikā atjaunotās zālāju platības ir iespējams apsaimniekot, nododot tās nomā. Piemēram, vietās, kur īpašumi robežojas vai kuru tuvumā atrodas saimniecības, kas nodarbojas ar lopkopību, zālāju nodošana nomā ir visoptimālākais risinājums gan saimnieciskā, gan dabas vērtību apsaimniekošanas ziņā.
Tā kā šādi gadījumi netiek regulēti spēkā esošajos MK noteikumos Nr. 101, nepieciešams veikt atbilstošas izmaiņas regulējumā.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Ņemot vērā, ka DAP ir nepietiekami finanšu līdzekļi tai nodoto valsts īpašumu pilnvērtīgai apsaimniekošanai, kā arī saglabājot pašlaik MK noteikumos Nr. 101 noteiktās normas, kas DAP nedod tiesības nodot Projekta ietvaros atjaunotās teritorijas nomā, pastāv risks, ka Projekta ietvaros sasniegtā kvalitāte daļai atjaunoto biotopu netiks pienācīgi uzturēta, jo nebūs iespējams nodrošināt to kvalitatīvu apsaimniekošanu.
Savukārt Projekta Sadarbības partneris ir kapitālsabiedrība, kura pārvalda valstij piekrītošās zemes, kuras tostarp ir īpaši aizsargājamas dabas teritorijas un mikroliegumi, un kurai deleģētajos pārvaldes uzdevumos ietilpst šo Projekta ietvaros atjaunoto īpaši aizsargājamo dabas teritoriju un mikroliegumu apsaimniekošanas, pārvaldības vai aizsardzības pienākumi. Līdz ar to Sadarbības partneris var nodrošināt Projekta rezultātu uzturēšanu tikai sava budžeta ietvaros, tomēr tas nav ilgtspējīgs un saimnieciski efektīvs risinājums.
Šobrīd Projekta rezultātu uzturēšana tiek nodrošināta, apsaimniekojot daļu zālāju biotopu, tostarp piesaistot ārpakalpojumus un saņemot Lauku atbalsta dienesta maksājumus, lai daļēji segtu uzturēšanas izmaksas.
Vairākās Projekta darbību īstenošanas teritorijās ir nepieciešams nodrošināt ilggadīgo bioloģiski vērtīgo zālāju uzturēšanu – pļaušanu vai noganīšanu ar lopiem. Zālāju uzturēšanai nepieciešams atbilstošs inventārs – pļaušanas tehnika, lopu ganāmpulka iegāde vai piesaiste, iepērkot attiecīgus pakalpojumus (ieskaitot pastāvīgo ganību aploku izveidi, žogu iegādi un uzstādīšanu), vai arī apsaimniekojamo platību nodošana nomā trešajai personai Projekta rezultātu uzturēšanai.
Papildus jānorāda, ka DAP apsaimniekošanā pašlaik ir vislielākās bioloģiski vērtīgo zālāju platības uz valsts īpašumā esošām zemēm, kuru apsaimniekošanas izmaksas jau tagad pilnībā nesedz Lauku atbalsta dienesta maksājumi. Turpinoties apsaimniekošanas izmaksu pieaugumam, DAP nespēs nodrošināt ne šī Projekta, ne citu projektu ietvaros atjaunoto zālāju kvalitātes prasībām atbilstošu apsaimniekošanu. Daļas no Projekta platības nodošanas nomā, piemēram, lauksaimniekiem, kas nodarbojas ar ekstensīvu lopkopību, ir šobrīd vienīgais risinājums, kas nodrošina, ka DAP var gan pilnvērtīgi pildīt savas funkcijas – valsts īpašumā esošo zemju apsaimniekošanu un bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu, gan ievērot Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likuma 3. panta prasības.
DAP un Sadarbības partneris ir vērsušies Centrālajā finanšu un līgumu aģentūrā (turpmāk – CFLA) ar lūgumu atļaut nodot nomā daļu no īpašumiem, kas saņēmuši Projekta atbalstu, lai nodrošinātu šo platību turpmāku apsaimniekošanu un Projekta rezultātu ilgtspēju.
Izvērtējot informāciju, kas saņemta no DAP, Sadarbības partnera, CFLA un Finanšu ministrijas 2024. gada 9. un 11. maija, 5. jūnija, kā arī 2024. gada 10., 18., un 27. decembra vēstulēs, un veicot normatīvo aktu izvērtējumu, VARAM secina, ka, lai, nemainot MK noteikumu Nr. 101 16.punkta nosacījumu par to, ka netiek atbalstītas aktivitātes, atbalsts kurām ir kvalificējams kā komercdarbības atbalsts, DAP un Sadarbības partnerim ir iespējams atļaut nodot Projekta ietvaros atjaunotās teritoriju platības nomā, tādēļ nepieciešams veikt grozījumus MK noteikumos Nr. 101, iekļaujot tajos nosacījumus par iespēju finansējuma saņēmējam un sadarbības partnerim (ja attiecināms) gūt ierobežota apmēra ieņēmumus Projekta rezultātu uzturēšanai par ko tiks veikti arī grozījumi vienošanās par Projekta īstenošanu.
Attiecīgi VARAM 2025. gada 31. janvārī lūdza DAP un Sadarbības partneri iesniegt izvērtējumam nepieciešamo informāciju. 2025. gada 11. martā DAP un Sadarbības partneris iesniedza prasīto informāciju, tostarp datus par kopējo Projekta ietvaros DAP pārvaldījumā un Sadarbības partneru pārvaldījumā esošo atjaunoto platību, plānoto nomā nododamo platību sadalījumā pēc tās lietošanas veidiem, kā arī plānotajiem ieņēmumiem un kopējiem uzturēšanas izdevumiem gada griezumā, norādot konkrētos uzturēšanas pasākumus un izdevumu veidus.
VARAM izvērtējot iesniegto informāciju secināja, ka DAP un Sadarbības partnerim, plānotie ieņēmumi vismaz piecus gadus pēc noslēguma maksājuma veikšanas ik gadu nepārsniegs 50 procentus no infrastruktūras un atjaunoto biotopu un sugu dzīvotņu teritoriju uzturēšanas izdevumiem.
Līdz ar to, lai tiktu sekmīgi pabeigta 5.4.3.1. pasākuma īstenošana un nodrošināta kvalitatīvāka īpaši aizsargājamo dabas teritoriju apsaimniekošana un bioloģiskās daudzveidības uzturēšana ilgtspējīgi un saimnieciski efektīvi, ir nepieciešami grozījumi MK noteikumos Nr. 101, paredzot iespēju Projekta rezultātu uzturēšanai gūt ierobežotus ieņēmumus, kas nepārsniedz 50% no Projekta ietvaros atbalstu saņēmušās infrastruktūras un atjaunoto biotopu un sugu dzīvotņu teritoriju uzturēšanas izdevumiem.
Savukārt Projekta Sadarbības partneris ir kapitālsabiedrība, kura pārvalda valstij piekrītošās zemes, kuras tostarp ir īpaši aizsargājamas dabas teritorijas un mikroliegumi, un kurai deleģētajos pārvaldes uzdevumos ietilpst šo Projekta ietvaros atjaunoto īpaši aizsargājamo dabas teritoriju un mikroliegumu apsaimniekošanas, pārvaldības vai aizsardzības pienākumi. Līdz ar to Sadarbības partneris var nodrošināt Projekta rezultātu uzturēšanu tikai sava budžeta ietvaros, tomēr tas nav ilgtspējīgs un saimnieciski efektīvs risinājums.
Šobrīd Projekta rezultātu uzturēšana tiek nodrošināta, apsaimniekojot daļu zālāju biotopu, tostarp piesaistot ārpakalpojumus un saņemot Lauku atbalsta dienesta maksājumus, lai daļēji segtu uzturēšanas izmaksas.
Vairākās Projekta darbību īstenošanas teritorijās ir nepieciešams nodrošināt ilggadīgo bioloģiski vērtīgo zālāju uzturēšanu – pļaušanu vai noganīšanu ar lopiem. Zālāju uzturēšanai nepieciešams atbilstošs inventārs – pļaušanas tehnika, lopu ganāmpulka iegāde vai piesaiste, iepērkot attiecīgus pakalpojumus (ieskaitot pastāvīgo ganību aploku izveidi, žogu iegādi un uzstādīšanu), vai arī apsaimniekojamo platību nodošana nomā trešajai personai Projekta rezultātu uzturēšanai.
Papildus jānorāda, ka DAP apsaimniekošanā pašlaik ir vislielākās bioloģiski vērtīgo zālāju platības uz valsts īpašumā esošām zemēm, kuru apsaimniekošanas izmaksas jau tagad pilnībā nesedz Lauku atbalsta dienesta maksājumi. Turpinoties apsaimniekošanas izmaksu pieaugumam, DAP nespēs nodrošināt ne šī Projekta, ne citu projektu ietvaros atjaunoto zālāju kvalitātes prasībām atbilstošu apsaimniekošanu. Daļas no Projekta platības nodošanas nomā, piemēram, lauksaimniekiem, kas nodarbojas ar ekstensīvu lopkopību, ir šobrīd vienīgais risinājums, kas nodrošina, ka DAP var gan pilnvērtīgi pildīt savas funkcijas – valsts īpašumā esošo zemju apsaimniekošanu un bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu, gan ievērot Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likuma 3. panta prasības.
DAP un Sadarbības partneris ir vērsušies Centrālajā finanšu un līgumu aģentūrā (turpmāk – CFLA) ar lūgumu atļaut nodot nomā daļu no īpašumiem, kas saņēmuši Projekta atbalstu, lai nodrošinātu šo platību turpmāku apsaimniekošanu un Projekta rezultātu ilgtspēju.
Izvērtējot informāciju, kas saņemta no DAP, Sadarbības partnera, CFLA un Finanšu ministrijas 2024. gada 9. un 11. maija, 5. jūnija, kā arī 2024. gada 10., 18., un 27. decembra vēstulēs, un veicot normatīvo aktu izvērtējumu, VARAM secina, ka, lai, nemainot MK noteikumu Nr. 101 16.punkta nosacījumu par to, ka netiek atbalstītas aktivitātes, atbalsts kurām ir kvalificējams kā komercdarbības atbalsts, DAP un Sadarbības partnerim ir iespējams atļaut nodot Projekta ietvaros atjaunotās teritoriju platības nomā, tādēļ nepieciešams veikt grozījumus MK noteikumos Nr. 101, iekļaujot tajos nosacījumus par iespēju finansējuma saņēmējam un sadarbības partnerim (ja attiecināms) gūt ierobežota apmēra ieņēmumus Projekta rezultātu uzturēšanai par ko tiks veikti arī grozījumi vienošanās par Projekta īstenošanu.
Attiecīgi VARAM 2025. gada 31. janvārī lūdza DAP un Sadarbības partneri iesniegt izvērtējumam nepieciešamo informāciju. 2025. gada 11. martā DAP un Sadarbības partneris iesniedza prasīto informāciju, tostarp datus par kopējo Projekta ietvaros DAP pārvaldījumā un Sadarbības partneru pārvaldījumā esošo atjaunoto platību, plānoto nomā nododamo platību sadalījumā pēc tās lietošanas veidiem, kā arī plānotajiem ieņēmumiem un kopējiem uzturēšanas izdevumiem gada griezumā, norādot konkrētos uzturēšanas pasākumus un izdevumu veidus.
VARAM izvērtējot iesniegto informāciju secināja, ka DAP un Sadarbības partnerim, plānotie ieņēmumi vismaz piecus gadus pēc noslēguma maksājuma veikšanas ik gadu nepārsniegs 50 procentus no infrastruktūras un atjaunoto biotopu un sugu dzīvotņu teritoriju uzturēšanas izdevumiem.
Līdz ar to, lai tiktu sekmīgi pabeigta 5.4.3.1. pasākuma īstenošana un nodrošināta kvalitatīvāka īpaši aizsargājamo dabas teritoriju apsaimniekošana un bioloģiskās daudzveidības uzturēšana ilgtspējīgi un saimnieciski efektīvi, ir nepieciešami grozījumi MK noteikumos Nr. 101, paredzot iespēju Projekta rezultātu uzturēšanai gūt ierobežotus ieņēmumus, kas nepārsniedz 50% no Projekta ietvaros atbalstu saņēmušās infrastruktūras un atjaunoto biotopu un sugu dzīvotņu teritoriju uzturēšanas izdevumiem.
Risinājuma apraksts
Noteikumu projekts paredz papildināt MK noteikumus Nr. 101 ar normu, kas nodrošina iespēju Projekta finansējuma saņēmējam un Projekta sadarbības partneriem (ja attiecināms) gūt ierobežota apmēra ieņēmumus, nododot nomā daļu no īpašumiem, kuri saņēmuši atbalstu Projektā paredzēto pasākumu īstenošanai, tādējādi nodrošinot šo platību turpmāku regulāru apsaimniekošanu, Projekta rezultātu saglabāšanu un ilgtspēju saimnieciski efektīvā veidā.
Noteikumu projektā ietvertais regulējums Projekta finansējuma saņēmējam DAP un sadarbības partneriem (ja attiecināms) paredz šādus pienākumus:
- kontrolēt, lai ieņēmumi Projekta rezultātu uzturēšanai ik gadu nepārsniedz 50 procentus no Projekta ietvaros atbalstu saņēmušās infrastruktūras un atjaunoto biotopu un sugu dzīvotņu teritoriju uzturēšanas izdevumiem;
- iesniegt CFLA izvērtēšanai Projekta iesnieguma grozījumu projektu kopā ar ieņēmumu un izdevumu prognozi pa gadiem un, ja nepieciešams, tās pamatojošos dokumentus.
CFLA, atbilstoši tai deleģētajai kompetencei, veic Projekta īstenošanas pēcuzraudzību, t.sk., uzrauga, vai Projekta finansējuma saņēmējs un tā sadarbības partneri (ja attiecināms) nodrošina, ka ieņēmumi, kas tiek gūti Projekta rezultātu uzturēšanai, ik gadu nepārsniedz 50 procentus no Projekta ietvaros atbalstu saņēmušās infrastruktūras un atjaunoto biotopu un sugu dzīvotņu teritoriju uzturēšanas izdevumiem. Finansējuma saņēmējs un sadarbības partneri (ja attiecināms) pēc pašdeklarācijas principa vēršas CFLA gadījumā, ja minētie ieņēmumi pārsniedz 50 procentus no minētajiem uzturēšanas izdevumiem.
Nododot nomā daļu no īpašumiem, kuri saņēmuši atbalstu Projektā paredzēto pasākumu īstenošanai, tiek nodrošināts, ka netiek sniegts komercdarbības atbalsts atbilstoši Komercdarbības atbalsta kontroles likuma 5.pantā noteiktajām pazīmēm, ievērojot Ministru kabineta 2018. gada 19. jūnija noteikumu Nr. 350 “Publiskas personas zemes nomas un apbūves tiesības noteikumi” nosacījumus organizējot neapbūvēta zemesgabala nomas tiesību izsoli, piemēram, pieaicinot neatkarīgu vērtētāju izsoles sākuma nomas maksas noteikšanai, vai, piemēram, izmantojot informāciju par attiecīgajā Latvijas NUTS III statistiskajā reģionā esošajām faktiskajām tirgus cenām.
Saskaņā ar Komisijas paziņojuma par komercdarbības atbalsta jēdzienu saskaņā ar Līguma par ES darbību 107. panta 34. un 35. punktu atsevišķas ar dabas aizsardzību saistītas darbības, ņemot vērā to īpašo raksturu, var būt organizētas nekomerciāli un tādējādi būt tādas, kurām nav saimnieciska rakstura. 5.4.3.1. pasākumā netiek atbalstītas projekta iesniedzēja un sadarbības partnera aktivitātes, kurām atbalsts ir kvalificējams kā komercdarbības atbalsts, bet tiek atbalstītas aktivitātes, lai veicinātu biotopu un sugu dzīvotņu labvēlīga aizsardzības stāvokļa sasniegšanu īpaši aizsargājamā dabas teritorijās vai mikroliegumos, tai skaitā Natura 2000 tīkla teritorijās un tām piegulošajās teritorijās, nodrošinot valsts pārvaldes funkciju vai deleģēto valsts pārvaldes uzdevumu izpildi, un tādējādi atbilst Līguma par ES darbību 107. panta 34. un 35. punkta tvērumam.
Grozījumi MK noteikumos Nr. 101 neparedz citas izmaiņas Projekta īstenošanas nosacījumos, izņemot iespēju gūt ierobežota apmēra un mērķorientētus ieņēmumus, nododot nomā daļu no īpašumiem, kas ir saņēmuši atbalstu Projektā paredzēto pasākumu īstenošanai. Tāpēc plānotie grozījumi vienošanās par Projekta īstenošanu netiek uzskatīti par būtiskiem, jo tie neietekmē Projekta ietvaros veicamo darbību veidu, mērķus vai īstenošanas nosacījumus.
Noteikumu projekta izpildes nodrošināšana attiecībā uz Projekta nosacījumu grozījumu veikšanu tiks veikta atbilstoši MK 2014. gada 16. decembra noteikumu Nr. 784 „Kārtība, kādā Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda vadībā iesaistītās institūcijas nodrošina plānošanas dokumentu sagatavošanu un šo fondu ieviešanu 2014.–2020. gada plānošanas periodā” VIII nodaļā „Līguma vai vienošanās grozījumu izdarīšana” paredzētajai kārtībai.
Noteikumu projektā ietvertais regulējums Projekta finansējuma saņēmējam DAP un sadarbības partneriem (ja attiecināms) paredz šādus pienākumus:
- kontrolēt, lai ieņēmumi Projekta rezultātu uzturēšanai ik gadu nepārsniedz 50 procentus no Projekta ietvaros atbalstu saņēmušās infrastruktūras un atjaunoto biotopu un sugu dzīvotņu teritoriju uzturēšanas izdevumiem;
- iesniegt CFLA izvērtēšanai Projekta iesnieguma grozījumu projektu kopā ar ieņēmumu un izdevumu prognozi pa gadiem un, ja nepieciešams, tās pamatojošos dokumentus.
CFLA, atbilstoši tai deleģētajai kompetencei, veic Projekta īstenošanas pēcuzraudzību, t.sk., uzrauga, vai Projekta finansējuma saņēmējs un tā sadarbības partneri (ja attiecināms) nodrošina, ka ieņēmumi, kas tiek gūti Projekta rezultātu uzturēšanai, ik gadu nepārsniedz 50 procentus no Projekta ietvaros atbalstu saņēmušās infrastruktūras un atjaunoto biotopu un sugu dzīvotņu teritoriju uzturēšanas izdevumiem. Finansējuma saņēmējs un sadarbības partneri (ja attiecināms) pēc pašdeklarācijas principa vēršas CFLA gadījumā, ja minētie ieņēmumi pārsniedz 50 procentus no minētajiem uzturēšanas izdevumiem.
Nododot nomā daļu no īpašumiem, kuri saņēmuši atbalstu Projektā paredzēto pasākumu īstenošanai, tiek nodrošināts, ka netiek sniegts komercdarbības atbalsts atbilstoši Komercdarbības atbalsta kontroles likuma 5.pantā noteiktajām pazīmēm, ievērojot Ministru kabineta 2018. gada 19. jūnija noteikumu Nr. 350 “Publiskas personas zemes nomas un apbūves tiesības noteikumi” nosacījumus organizējot neapbūvēta zemesgabala nomas tiesību izsoli, piemēram, pieaicinot neatkarīgu vērtētāju izsoles sākuma nomas maksas noteikšanai, vai, piemēram, izmantojot informāciju par attiecīgajā Latvijas NUTS III statistiskajā reģionā esošajām faktiskajām tirgus cenām.
Saskaņā ar Komisijas paziņojuma par komercdarbības atbalsta jēdzienu saskaņā ar Līguma par ES darbību 107. panta 34. un 35. punktu atsevišķas ar dabas aizsardzību saistītas darbības, ņemot vērā to īpašo raksturu, var būt organizētas nekomerciāli un tādējādi būt tādas, kurām nav saimnieciska rakstura. 5.4.3.1. pasākumā netiek atbalstītas projekta iesniedzēja un sadarbības partnera aktivitātes, kurām atbalsts ir kvalificējams kā komercdarbības atbalsts, bet tiek atbalstītas aktivitātes, lai veicinātu biotopu un sugu dzīvotņu labvēlīga aizsardzības stāvokļa sasniegšanu īpaši aizsargājamā dabas teritorijās vai mikroliegumos, tai skaitā Natura 2000 tīkla teritorijās un tām piegulošajās teritorijās, nodrošinot valsts pārvaldes funkciju vai deleģēto valsts pārvaldes uzdevumu izpildi, un tādējādi atbilst Līguma par ES darbību 107. panta 34. un 35. punkta tvērumam.
Grozījumi MK noteikumos Nr. 101 neparedz citas izmaiņas Projekta īstenošanas nosacījumos, izņemot iespēju gūt ierobežota apmēra un mērķorientētus ieņēmumus, nododot nomā daļu no īpašumiem, kas ir saņēmuši atbalstu Projektā paredzēto pasākumu īstenošanai. Tāpēc plānotie grozījumi vienošanās par Projekta īstenošanu netiek uzskatīti par būtiskiem, jo tie neietekmē Projekta ietvaros veicamo darbību veidu, mērķus vai īstenošanas nosacījumus.
Noteikumu projekta izpildes nodrošināšana attiecībā uz Projekta nosacījumu grozījumu veikšanu tiks veikta atbilstoši MK 2014. gada 16. decembra noteikumu Nr. 784 „Kārtība, kādā Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda vadībā iesaistītās institūcijas nodrošina plānošanas dokumentu sagatavošanu un šo fondu ieviešanu 2014.–2020. gada plānošanas periodā” VIII nodaļā „Līguma vai vienošanās grozījumu izdarīšana” paredzētajai kārtībai.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Jā
Apraksts
Ja netiks veikti grozījumi MK noteikumos Nr. 101, tad ir paredzami papildu izdevumi tiešās pārvaldes iestādei – DAP, kuras kompetencē ietilpst dabas aizsardzības politikas īstenošana sugu un biotopu aizsardzības jomā, kā arī aizsargājamo teritoriju pārvaldīšana, vai arī tiks apdraudēta Projekta ietvaros atjaunoto zālāju atbilstoša apsaimniekošana, Projekta rezultātu kvalitatīva saglabāšana un ilgtspēja saimnieciski efektīvā veidā.
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Jā
Apraksts
DAP un sadarbības partneriem (ja attiecināms) tiek noteikta prasība iesniegt Projekta grozījumus un to pamatojošos dokumentus. Šāda prasība ir uzskatāma par samērīgu.
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
Cita informācija
-
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Jā
Skaidrojums
Saskaņā ar Ministru kabineta 2009. gada 25. augusta noteikumu Nr.970 “Sabiedrības līdzdalības kārtība attīstības plānošanas procesā” 5. punktu institūcija piemēro sabiedrības līdzdalības kārtību to tiesību aktu projektu izstrādē, kas būtiski maina esošo regulējumu vai paredz ieviest jaunas politiskās iniciatīvas. Noteikumu projekta mērķis ir noteikt, ka ierobežotajā projektu iesniegumu atlasē apstiprinātā projekta tiešās pārvaldes iestāde – DAP un sadarbības partneri var nodot nomā daļu no īpašumiem, kas ir saņēmuši atbalstu Projektā paredzēto pasākumu īstenošanai, ievērojot, ka ieņēmumi ik gadu nepārsniedz 50 procentus no Projekta ietvaros atbalstu saņēmušās infrastruktūras un atjaunoto biotopu un sugu dzīvotņu teritoriju uzturēšanas izdevumiem. Noteikumu projekts būtiski nemaina esošo regulējumu un neparedz ieviest jaunas politiskās iniciatīvas, t.sk. netiek mainīti atlases kārtas projektu iesniegumu vērtēšanas kritēriji, līdz ar to publisko apspriedi nav nepieciešams nodrošināt.
6.4. Cita informācija
-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas
Institūcijas
- Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija
- Centrālā finanšu un līgumu aģentūra
- Dabas aizsardzības pārvalde
7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru
Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
Nē
-
2. Tiks likvidēta institūcija
Nē
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
Nē
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
Nē
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
Nē
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
Nē
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
Nē
-
8. Cita informācija
Nē
-
7.5. Cita informācija
-
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi
