Anotācija

Pamatojoties uz Eiropas Parlamenta un Padomes 2023. gada 22. novembra Regulas (ES) 2023/2842, ar ko groza Padomes Regulu (EK) Nr. 1224/2009 un attiecībā uz zivsaimniecības kontroli groza Padomes Regulas (EK) Nr. 1967/2006 un (EK) Nr. 1005/2008 un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2016/1139, (ES) 2017/2403 un (ES) 2019/473 (turpmāk - regula (ES) 2023/2842) prasībām MK noteikumos Nr. 94 nav dotas atbilstošas atsauces uz izmainītajām ES tiesību aktu normām.

Noteikumu projekta 1. punktā un citos punktos pārskatītas un precizētas atsauces uz ES tiesību aktu normām.
Šo noteikumu 1. punktā minētā Komisijas 2011. gada 8. aprīļa Īstenošanas regula (ES) Nr. 404/2011, ar kuru pieņem sīki izstrādātus noteikumus par to, kā īstenojama Padomes Regula (EK) Nr. 1224/2009, ar ko izveido Kopienas kontroles sistēmu, lai nodrošinātu atbilstību kopējās zivsaimniecības politikas noteikumiem ir atcelta ar Komisijas 2025. gada 17. oktobra Īstenošanas regulu (ES) 2025/2196, ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus par to, kā attiecībā uz piekļuvi ūdeņiem un resursiem, zvejniecību kontroli, pārraudzību, inspekciju un noteikumu izpildi, kvotu un zvejas piepūles atvilkšanu, datiem un informāciju īstenojama Padomes Regula (EK) Nr. 1224/2009, un atceļ Komisijas Īstenošanas regulu (ES) Nr. 404/2011 (turpmāk - Īstenošanas regula 2025/2196). Tomēr, pamatojoties uz minētās regulas 79. pantu, dažas regulas Nr. 404/2011 normas, piem. nozvejas svēršanas nosacījumus, vēl turpina piemērot līdz 2027. gada 10. janvārim, līdz ar to vispārīgā atsauce uz regulu Nr. 404/2011 noteikumu projektā ir saglabāta.

Regulas Nr. 1224/2009 60. panta 5. punkts paredz, ka: "Svēršanu veic operators, kas ir reģistrēts pircējs, reģistrēts izsoļu nams, ražotāju organizācija vai jebkura cita fiziska vai juridiska persona, tostarp kapteinis, ko kompetentās iestādes pilnvarojušas veikt svēršanas darbības. Operators, kas veic svēršanu, ir atbildīgs par svēršanas pareizību. Operatori, kas sver zvejas produktus, par katru veikto zivju izkrāvumu aizpilda svēršanas datu reģistru. Viņi svēršanas datus glabā trīs gadus". Noteikumu projektā jānosaka personas, kuras Latvijā ir uzskatāmas par svērējiem šīs regulas normas izpratnē.

Noteikumu projekta 2. punkts nosaka, ka persona ir tiesīga veikt nozvejas svēršanu, ja tā ir reģistrēta valsts informācijas sistēmā "Latvijas zivsaimniecības integrētā kontroles un informācijas sistēma" (turpmāk - informācijas sistēmā). Vienlaikus, lai izpildītu regulas Nr. 1224/2009 115. panta i) punkta prasības par informācijas publicēšanu oficiālajā tīmekļa vietnē, noteikuma projekta 3. punkts uzdod Zemkopības ministrijai uzturēt aktuālu informāciju par svērējiem, lai zvejnieki varētu pārliecināties par to ka svērējs ir tiesīgs veikt svēršanas darbības. Informācija, kura šajā tīmekļa vietnē būs pieejama par reģistrētiem svērējiem būs jāsniedz arī Eiropas Komisijai. Noteikumu projekta 4. punkts paredz svēršanas reģistra aizpildīšanu papīra formā vai informācijas sistēmā. Savukārt, ja svēršana notiek ostā, kas ir apstiprināta saskaņā ar Komisijas 2024. gada 24. maija Īstenošanas regulas (ES) 2024/1474, ar ko nosaka Padomes Regulas (EK) Nr. 1224/2009 14. panta 4. punkta a)apakšpunkta piemērošanas noteikumus, kuri attiecas uz atkāpšanos no pielaides, kas mazo pelaģisko sugu zvejniecībās, rūpniecisko sugu zvejniecībās un tropisko tunzivju riņķvada zvejniecībās piemērojama, aplēšot nozveju lielumu nešķirotos izkrāvumos un no cita kuģa saņemtajos pārkrāvumos (turpmāk - Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2024/1474), tad atbilstoši šādai ostai paredzētajām prasībām svēršanas reģistra pildīšana informācijas sistēmā ir obligāta. Tas ir viens no nosacījumiem, ar kuriem pirmā Latvijas osta tika apstiprināta minētās atkāpes piemērošanai, un šāds nosacījums jāizmanto arī turpmāk pieteikumu citu ostu apstiprināšanas sagatavošanai.

Regulas nr. 1224/2009 14. panta 10. punkts paredz, ka lai uzglabāto vai apstrādāto zivju svaru zvejas žurnāla vajadzībām pārrēķinātu zivju dzīvsvarā, Savienības nozvejotājkuģu kapteiņi izmanto pārrēķina koeficientu, kas noteikts saskaņā Komisijas Īstenošanas regulu. Savukārt, Komisijas 2025. gada 17. oktobra Īstenošanas regulas 2025/2196, ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus par to, kā attiecībā uz piekļuvi ūdeņiem un resursiem, zvejniecību kontroli, pārraudzību, inspekciju un noteikumu izpildi, kvotu un zvejas piepūles atvilkšanu, datiem un informāciju īstenojama Īstenošanas regulu 2025/2196, 28. pantā ir noteikts, ka, aizpildot un iesniedzot zvejas žurnālus, uzglabātu vai apstrādātu zivju svara pārrēķināšanai zivju dzīvsvarā piemēro Eiropas Savienības pārrēķina koeficientus, kas noteikti šīs regulas XII, XIII un XIV pielikumā. Vienlaikus ir paredzēts, ja konkrētajai sugai un sagatavošanas veidam nav pārrēķina koeficientu, tad piemēro karoga dalībvalsts pieņemtos pārrēķina koeficientus. Tā kā minētās Īstenošanas regulas 2025/2196 pielikumos nav dots pārrēķina koeficients sniega krabju (Chionoecetes spp.) produktiem, bet Latvijas zvejas kuģi vēsturiski ir iesaistījušies to ieguvē un apstrādē, un līdz 2016. gada septembrim zvejoja sniega krabjus Ziemeļaustrumu Atlantijas zvejniecības komisijas (NEAFC) pārvaldības apgabalā, apstrādātu sniega krabju svara pārrēķināšanai dzīvsvarā jānosaka koeficients.

Noteikumu projekta 5. punktā tiek noteikti attiecīgie apstrādātu sniega krabju (Chionoecetes spp.) pārrēķina koeficienti.

Jānosaka zvejnieka rīcība informācijas sistēmas apakšistēmas "Elektroniskā zvejas darbību reģistrācijas un ziņošanas sistēma" (turpmāk - zvejas darbību ziņošanas sistēma)" tehnisko problēmu gadījumā, kad datu ievade un/vai iesniegšana nav iespējama.

Noteikumu projekta 6. punktā paredzēta zvejnieka rīcība gadījumā, ja tehnisko iemeslu dēļ  attiecīgus nozvejas un izkraušanas datus nevar reģistrēt zvejas darbību ziņošanas sistēmā.

Jānosaka Latvijas iestāde, kurai trešās valsts zvejas kuģa kapteinis vai tā pārstāvis pirms ienākšanas Latvijas ostā iesniedz ziņas un attiecīgajā gadījumā apstiprināto nozvejas sertifikātu atbilstoši Padomes 2008. gada 29. septembra Regulas (EK) Nr. 1005/2008, ar ko izveido Kopienas sistēmu, lai aizkavētu, novērstu un izskaustu nelegālu, nereģistrētu un neregulētu zveju, un ar ko groza Regulas (EEK) Nr. 2847/93, (EK) Nr. 1936/2001 un (EK) Nr. 601/2004, un ar ko atceļ Regulas (EK) Nr. 1093/94 un (EK) Nr. 1447/1999, (turpmāk – Regula Nr. 1005/2008) 6. pantam.
Šeit jāatzīmē, ka atbilstoši Regulas Nr. 1005/2008 2. panta 5. punkta definīcijai, "zvejas kuģis" ir jebkāda lieluma kuģis, ko izmanto vai ko ir paredzēts izmantot zvejas resursu komerciālā apgūšanā; pie šādiem kuģiem pieder arī apgādes kuģi, transportkuģi, zivju apstrādes kuģi un kuģi, kas iesaistīti citās kuģu pārkraušanas darbībās, un pārvadājumu kuģi, kuru iekārtas paredzētas zvejas produktu pārvadāšanai, bet ne konteineru kuģi.

Noteikumu projekta 7. punktā iekļauts trešās valsts zvejas kuģu kapteiņu vai to pārstāvju pienākums pirms zvejas kuģa paredzamā ienākšanas laika norādītajā Latvijas ostā paziņot par to Valsts vides dienestam, iesniedzot informāciju atbilstoši regulas Nr. 1010/2009 2. pantam un II pielikumam.

Regulas Nr. 1224/2009 59. panta "Zvejas produktu pirmā pārdošana" 1. punkts paredz, ka dalībvalstis nodrošina, ka visus zvejas produktus pirmo reizi pārdod vai reģistrē izsoļu namā vai reģistrētiem pircējiem vai ražotāju organizācijām.

Noteikumu projekta 8. punkts nosaka ka Latvijā šādu pirmo pirkumu ir tiesīgi veikt tikai informācijas sistēmā reģistrētie zivju pircēji.

Jānosaka Regulas Nr. 1224/2009 59. panta minēto zivju pirmo pircēju un Regulas Nr. 1224/2009 60. panta 5. punktā minēto nozveju svērēju reģistrācijas kārtību.

Noteikumu projekta 9. punktā ir paredzēta iesnieguma iesniegšanas un lēmuma par reģistrāciju pieņemšanas kārtība. Tāpat šī noteikumu projekta 1. pielikumā paredzēta iesnieguma veidlapa zivju pircēja un svērēja reģistrācijai. Savukārt noteikumu projekta 10., 11., 12., 13. 14. un 15. punktā noteikti nosacījumi, kad zivju pircēju vai zivju svērēju nereģistrē, anulē vai aptur zivju pircēja vai svērēja reģistrāciju un pieņemtā lēmuma paziņošanas kārtība.
Vienlaikus jānorāda, ka noteikumu projekta 50. punktā paredzēti pārejas noteikumi saistībā ar jau esošo pirmo pircēju veikto reģistrāciju un jaunu zivju svērēju reģistrāciju. Lai nerādītu papildus slogu visiem pirmajiem pircējiem, kuri jau ir reģistrēti un kuru reģistrācijas termiņš vēl nav beidzies, ja tie turpmāk neveiks nozvejas svēršanu - tiem papildus nav jāveic nekādas darbības, un to reģistrācija ir spēkā līdz registrācijas termiņa beigām. Savukārt, ja turpmāk pirmais pircējs veiks arī nozveju svēršanu, tad tam būs jāsniedz papildus dati un jāreģistrējas atbilstoši noteikumu projekta 9. punktam un 1. pielikuma 2. daļai,  arī kā zivju svērējam, taču saglabājot jau esošo zivju pircēja reģistrāciju. 

Regulas Nr. 1224/2009 59. panta 3. punktā noteikts, ka prasības zivju pirmā pircēja reģistrācijai var nepiemērot pie attiecīga limitēta apjoma iegādes galapatērētājiem, kas iegādājas zvejas produktus to izmantošanai tikai privātam patēriņam.

Noteikumu projekta 16. punktā ir paredzēts, ka zvejnieki ir tiesīgi pārdot jūras zvejas produktus informācijas sistēmā nereģistrētiem pircējiem, ja produkti attiecīgajā apjomā tiek izmantoti pašpatēriņam, kā arī gadījumos, ja pirmā pārdošana notiek ārpus Latvijas. Tādā gadījumā pirmais zivju pircējs ir reģistrēts attiecīgās valsts kompetentajā iestādē.

Pamatojoties uz Regulas Nr. 2009/1224 60. pantu visi zvejas produkti ir nosvērti uz kompetento iestāžu apstiprinātiem svariem to izkraušanas laikā pirms zvejas produktu uzglabāšanas, transportēšanas vai pārdošanas. Atkāpties no šīs prasības var gadījumā, ja dalībvalsts ir pieņēmusi Eiropas Komisijas apstiprinātu paraugu ņemšanas plānu vai arī kontroles plānu nozvejas svēršanai pēc tās transportēšanas no izkraušanas vietas, un šie nosacījumi ir jāiekļauj noteikumu projektā. Minētie Latvijas izstrādātie plāni ir apstiprināti ar Komisijas 2022. gada 27. jūlija Īstenošanas lēmumu Nr. C(2023) 4925, ar ko apstiprina paraugu ņemšanas plānu un kontroles plānu, kurus Latvija saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1224/2009 iesniegusi attiecībā uz zvejas produktu svēršanu, un groza Īstenošanas lēmumu C(2020) 2944.
Pamatojoties uz regulas (ES) 2023/2842 8. panta "Pārejas noteikumi" 3. punktu, līdz 2027. gada 10. janvārim dalībvalstis var turpināt piemērot Regulas (EK) Nr. 1224/2009, kas grozīta ar šo regulu, 60. panta 3. punktā minētos paraugu ņemšanas plānus, kontroles plānus un kopīgas kontroles programmas, ko Komisija apstiprinājusi saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1224/2009 60. un 61. pantu un Komisijas Īstenošanas regulas (ES) Nr. 404/2011 (30) 76. un 77. pantu un XIX, XX un XXI pielikumu, kurus piemēro 2024. gada 9. janvārī un kuri nav zaudējuši spēku. Līdz ar to, lai tie būtu saistoši Latvijas operatoriem līdz jauno plānu izstrādei (līdz 2027. gada 10. janvārim), tie jāpārņem nacionālajā regulējumā. Šobrīd tie ir pārņemti tādā veidā un ar tādiem nosacījumiem, kādi tie ir apstiprināti ar Eiropas Komisijas 2023. gada 27. jūlija ieviešanas lēmumu C(2023) 4925 final.

Noteikumu projekta 17. punktā ir iekļauta atsauce uz Komisijas apstiprināto paraugu ņemšanas un kontroles plānu. Tāpat noteikumu projekta 2. pielikumā ir pievienots Komisijas apstiprināts paraugu ņemšanas plāns un 3. pielikumā - kontroles plāns zvejas produktu svēršanai pēc transportēšanas. 

Regulas Nr. 1224/2009 62. pants paredz reģistrētu pircēju pienākumu pārdošanas zīmes datus elektroniski iesniegt kompetentajām iestādēm. Līdz ar to noteikumu projektā jānosaka Latvijas kompetentā iestāde, kurai jāiesniedz pārdošanas zīme.

Noteikumu projekta 18. un 19. punktā iekļauta prasība pārdošanas zīmes datus ievadīt informācijas sistēmā. Tādējādi tiks izpildīta prasība par pārdošanas zīmju datu iesniegšanu elektroniski, jo Latvijas kompetentajām iestādēm ir pieejami informācijas sistēmas reāllaika dati. Tāpat noteikumu projektā noteikts kādai Latvijas iestādei un kādā veidā jāiesniedz pārdošanas zīme, ja zvejas produktu pirmā pirkšana notikusi ārpus Eiropas Savienības.

Regulas Nr. 1224/2009 66. panta 1. punkts paredz, ja zvejas produktus paredzēts pārdot vēlāk pēc izkraušanas, operatori, kas atbild par dalībvalstī izkrautu zvejas produktu uzglabāšanu, elektroniski reģistrē minētās regulas 66. panta 4. punktā norādīto informāciju un 24 stundu laikā pēc izkraušanas tās dalībvalsts kompetentajām iestādēm, kuras teritorijā notiek pārņemšana, elektroniski iesniedz pārņemšanas deklarāciju, kura satur attiecīgo informāciju. Minētie operatori ir atbildīgi par pārņemšanas deklarācijas pareizību. Tāpēc noteikumu projektā jānosaka atbilstoša operatoru rīcība.

Noteikumu projekta 20. punktā iekļauta prasība pārņemšanas deklarācijas datus ievadīt informācijas sistēmā. Tādējādi tiks izpildīta prasība par pārņemšanas deklarācijas datu iesniegšanu elektroniski, jo Latvijas kompetentajām iestādēm ir pieejami informācijas sistēmas reāllaika dati.

Spēkā stāsies obligāta prasība Eiropas Savienības (tostarp Latvijas) importētājiem un eksportētājiem, kā arī atbildīgajām iestādēm nozvejas sertifikātu noformēšanai izmantot Eiropas Komisijas digitālu sistēmu nozvejas sertifikātu pārvaldībai - CATCH.  Ņemot vērā CATCH darba plūsmu un iesaistīto operatoru darbības, nozvejas sertifikātu veidošanā ir iesaistīti arī zvejas kuģa kapteiņi vai zvejnieku pārstāvji, kuri sistēmā CATCH apstiprina konkrētā kuģa zvejas un nozvejas datus.

Noteiktumu projekta 21. punktā paredzēta zvejnieka iesaiste nozvejas sertifikāta sagatavošanā Eiropas Komisijas sistēmā CATCH.

Zvejniekiem, svērējiem, pircējiem u.c. operatoriem (regulas Nr. 1224/2009 4. panta 19. punkta izpratnē), atbilstoši noteikumu projekta prasībām ir jāreģistrē dati Zemkopības ministrijas valsts informācijas sistēmā, līdz ar to jāparedz arī informācijas sistēmas lietotāja un sākotnējās paroles saņemšana, kā arī attiecīgā gadījumā piešķirto lietotāja tiesību anulēšana.

Ņemot vērā informācijas sistēmas pilnveidošanu, Zemkopības ministrijā reģistrētie zvejas produktu pirmie pircēji informācijas sistēmas lietotāja identifikatoru un sākotnējo paroli var saņemt, reģistrējoties informācijas sistēmā, un tos nav nepieciešams nosūtīt uz zivju pircēja e-pasta adresi. Tāpat arī operatoriem, kas veic jebkuras darbības ar produktu partijām, ir iespēja kļūt par informācijas sistēmas lietotāju, iesniedzot pieteikumu elektroniski. Noteikumu projekta 22. punktā noteikta informācijas sistēmas lietotāja identifikatora un paroles saņemšanas un anulēšanas kārtība. 

Regulas Nr. 1224/2009 58. pants paredz izveidot saskaņotu izsekojamības sistēmu, lai nodrošinātu to, ka jebkura zvejas produktu partija no nozvejas vai ieguves vietas līdz mazumtirdzniecības vietai ir izsekojama visos ražošanas, apstrādes un izplatīšanas posmos. Pamatojoties uz regulas Nr. 1224/2009 58. pantu (2023/2842 redakcijā), no 2026. gada 10. janvāra izsekojamības sistēma jāpiemēro arī iekšējo ūdeņu zvejas, akvakultūras un importa zivju produktiem, kas iekļauti kombinētās nomenklatūras 3. nodaļā.

Latvijā elektroniskā sistēma jūras un piekrastes zvejas produktu izsekojamībai tika ieviesta 2018. gada 1. jūnijā un veiksmīgi darbojas. Līdz ar to arī jaunu prasību ieviešana tiks veidota uz informācijas sistēmas esošā izsekojamības moduļa bāzes.
Noteikumu projekta 23. - 27. punktā paredzēta regulas 58. panta izsekojamības prasības ieviešana (tostarp partiju identifikācijas numura veidošana).
2025. gada 22. oktobrī tika organizēta sanāksme ar iekšējo ūdeņu zvejniekiem, kurā tika prezentēts iespējamais informācijas sistēmas risinājums. 2025. gada 10. novembrī - sanāksme akvakultūras uzņēmumiem. Savukārt 20. novembrī - ar zivju importētājiem, informējot par jaunām izsekojamības prasībām. Tāpat arī notika tehniskā sanāksme ar iekšējo ūdeņu zvejniekiem, lai apspriestu iespējamos scenārijus un darbības ar produktu partijām. Vienlaikus noteikumu projekta 52. punktā paredzēta arī atkāpe izsekojamības iekšējo ūdeņu zvejas, akvakultūras un importa zivju produktiem nodrošināšanai līdz attiecīgā informācijas sistēmas risinājuma izstrādei. Tas ir saistīts ar informācijas sistēmas tehniskā risinājuma izstrādei nepieciešamo laiku.

Regulas Nr. 1224/2009 68. pants paredz pienākumu, ja zivis pirms tās pirmās pārdošanas tiek transportētas, tām pievieno transportēšanas dokumentu, kurā norādīti transportētie zvejas produkti un daudzumi. Pirms sākt minēto transportēšanu, transportētājs elektroniski iesniedz transportēšanas dokumentu kompetentajām iestādēm. Tāpat ir paredzēta iespēja dalībvalstij noteikt vai transportētājs ir atbrīvots no šīs prasības gadījumā, ja produktus transportē ostas teritorijā vai ne tālāk par 25 km no izkraušanas vietas.

Noteikumu projekta 28. - 30. punktā iekļauta prasība transportēšanas dokumenta datus ievadīt informācijas sistēmā. Tādējādi tiks izpildīta prasība par datu iesniegšanu elektroniski, jo Latvijas kompetentajām iestādēm ir pieejami informācijas sistēmas reāllaika dati. Vienlaikus ir atrunāta regulā dalībvalstij paredzēta rīcības brīvība atļaut transportēšanas dokumentu nepildīt, ja produktus pēc izkraušanas transportē ostas teritorijā. Tāpat arī ir noteikta Valsts vides dienesta amatpersonu kompetence transportlīdzekļa pārbaudē.

2026. gada 10. janvārī spēkā stāsies obligāta prasība Eiropas Savienības (tostarp Latvijas) zivju produktu importētājiem un eksportētājiem, kā arī atbildīgajām iestādēm (Zemkopības ministrija, Valsts vides dienests, Pārtikas un veterinārais dienests, Valsts ieņēmumu dienests) nozvejas sertifikātu noformēšanai un apstiprināšanai izmantot Eiropas Komisijas digitālu sistēmu nozvejas sertifikātu pārvaldībai - CATCH.  Ņemot vērā CATCH darba plūsmu un iesaistīto operatoru darbības, nozvejas sertifikātu veidošanā ir iesaistīti arī zvejas kuģa kapteiņi vai zvejnieku pārstāvji, kuri sistēmā CATCH apstiprina konkrētā kuģa zvejas un nozvejas datus.

Lai nodrošinātu nozvejas sertifikātu apriti atbilstoši jaunām regulas Nr. 1005/2008 prasībām, noteikumu projekta 31.- 41. punkts paredz dokumentu apriti un Latvijas kompetento iestāžu kompetenci nozvejas sertifikātu pārbaudes un apstiprināšanas procesā.
Vienlaikus jāatzīmē, ka nozvejas sertifikātu noformēšanai zvejas produktu eksporta gadījumā CATCH obligāti izmantojams tikai eksportam uz trešajām valstīm, kuras pieprasa nozvejas sertifikātu: Islande, Kotdivuāras Republika jeb Ziloņkaula Krasts, Kuveita, Madagaskara, Norvēģija, Taizeme, Tunisija, Ukraina. Regula Nr. 1005/2008 neparedz eksportētāja pienākumu sagatavot sertifikātu eksportam uz citām valstīm. Ja ir nepieciešamība sagatavot nozvejas sertifikātu Latvijas kuģu nozvejai, to var darīt uzreiz CATCH sistēmā. Tomēr, noteikumu projekta 32. punkts paredz, ka informācijas sistēma arī turpmāk tiks izmantota nozvejas sertifikātu apritei eksportam uz tādām valstīm, kurām ir īpaši izveidota nozvejas sertifikātu sistēma (piem., uz Lielbritānijas Apvienoto Karalisti un Ziemeļīriju (turpmāk - AK), Japānai (ir noteiktas 4 sugas, kurām ir nepieciešams nozvejas sertifikāts). Informācijas sistēma nozvejas sertifikātu apritei var tikt izmantota, ja minētās valstis nav paziņojušas par citu kārtību (piem., šobrīd notiek Eiropas Komisijas sarunas ar AK par iespējamo CATCH un AK IT sistēmas savstarpējo savienojamību, iespējam nākotnē ES operatori izmantos CATCH arī nozvejas dokumentu apritei ar AK). Šajā sakarā jāpiemin, ka atbildīgās iestādes gadījumā, kad nozvejas sertifikātu apritei ir izmantota informācijas sistēma nodrošina dokumentu apriti gan sistēmā gan papīra formā (piemēram apstrādes deklarācija un uzglabāšanas dokumentu, ko apstiprina Pārtikas un veterinārais dienests, aprite notiek papīra formā, iesniedzot to uz attiecīgo dienesta epasta adresi). Ņemot vērā, ka AK neizmantos ES sistēmu CATCH, sertifikātu un apstrādes deklarāciju sagatavošana un apstiprināšana arī turpmāk notiek pēc iepriekšējās shēmas. 

Jānosaka atbildīgo amatpersonu kompetence tirdzniecības objektu, noliktavu un ražošanas telpu pārbaudē.

Noteikumu projekta 42.- 43. punktā noteikta Valsts vides dienesta, kas ir atbildīgs par zvejas kontroles prasību īstenošanas kontroli, kompetence tirdzniecības objektu, noliktavu un ražošanas telpu pārbaudē.
Vienlaikus jānorāda, ka noteikumu projekta 52. punktā paredzēta atkāpe izsekojamību iekšējo ūdeņu zvejas, akvakultūras un importa zvejas produktiem nodrošināšanai līdz attiecīgā informācijas sistēmas risinājuma izstrādei. Tas ir saistīts ar informācijas sistēmas tehniskā risinājuma izstrādei nepieciešamo laiku.

Regulas Nr. 1224/2009 14. panta 3. punkts paredz, ka salīdzinot ar izkrautajiem daudzumiem vai inspekcijas rezultātu, atļautā pielaide zvejas žurnālā reģistrētajās aplēsēs par zivju daudzumiem kilogramos, ko patur uz kuģa, ir 10 % katrai sugai. Savukārt minētās regulas 14. panta 4.a punkts nosaka atkāpi no pamatprasībām paredzot labvēlīgākus atļautās pielaides zvejas žurnālā reģistrētajās aplēsēs par zivju daudzumiem kilogramos, ko patur uz kuģa nosacījumus. Lai to piemērotu, Eiropas Komisija pieņēma Īstenošanas regulu (ES) 2024/1474. Izpildot Komisijas Īstenošanas regulas (ES) 2024/1474 nosacījumus, osta var tikt iekļauta Eiropas Komisijas apstiprināto ostu sarakstā. Ņemot vērā, ka atļautā pielaide attiecas uz nozvejas izkraušanas procedūru (nozvejas svēršanu un izkraušanas datu iesniegšanu), kā arī tieši skar nozvejas izkraušanas kontroli, noteikumu projektā jānosaka ostas pieteikuma atkāpes noteikšanai sagatavošanas kārtība, konkrēto nosacījumu izpildi attiecīgajā izkraušanas, paraugu ņemšanas un svēršanas vietā, lai osta (izkraušanas vieta) tiktu apstiprināta un iekļauta Eiropas Komisijas apstiprināto ostu sarakstā, saskaņā ar Komisijas Īstenošanas regulu (ES) 2024/1474. 

Noteikumu projekta 44. - 48. punktā iekļautas prasības ostu apstiprināšanai atkāpes izmantošanai, kur zvejas kuģu izkraušanām tiek piemērota labvēlīgāka atļautā pielaide. Šīs prasības noteiktas, atbilstoši Komisijas Īstenošanas regulas (ES) 2024/1474 ņemot vērā Latvijas pirmo sagatavoto pieteikumu Ventspils ostas apstiprināšanai, kas tika saskaņots ar Eiropas Komisiju un pirmā Latvijas osta tika apstiprināta ar Komisijas 2025. gada 16. maija Īstenošanas regulu 2025/897, ar ko saskanīgi ar Īstenošanas regulas (ES) 2024/1474 II nodaļu apstiprina saraksta ostas. Tāpēc, pēc pirmās ostas apstiprināšanas, ir skaidras un saprotamas procedūras un kontroles pasākumi visu nosacījumu nodrošināšanai arī citās Latvijas ostās.