Anotācija

Papildināt Finanšu ministrijas nolikumu ar jaunu padotības iestādi  - Nodokļu un muitas policiju atbilstoši Nodokļu un muitas policijas likumā noteiktajam. 
Papildināt Finanšu ministrijas nolikumu ar tās veidoto komercsabiedrību ilgtspējas ziņošanas politikas un ilgtspējas ziņojuma apliecinājuma politikas jomu, zvērinātu revidentu un zvērinātu revidentu komercsabiedrību uzraugošās kompetentās iestādes funkciju un pārraudzībā esošo Latvijas Zvērinātu revidentu asociāciju, atbilstoši Revīzijas pakalpojumu likumā noteiktajam. 

Jebkādi citi nosacījumi (atrunāti tiesību aktā)

Noteikumu projekta 1.5. punkts stāsies spēkā vienlaikus ar Nodokļu un muitas policijas likuma spēkā stāšanās termiņu – 2026. gada 1. janvārī.

1. Ministru kabineta 2024.gada 6.februāra sēdē (protokols Nr.6, 33.§, 1., 3., 4., 5. punkts) Ministru kabinets izskatīja un pieņēma zināšanai Finanšu ministrijas izstrādāto informatīvo ziņojumu “Par Valsts ieņēmumu dienesta darbības pilnveides pasākumiem” un nolēma atbalstīt informatīvajā ziņojumā ietvertos priekšlikumus par Valsts ieņēmumu dienesta (turpmāk - VID) reorganizāciju, kas paredz VID Nodokļu un muitas policijas pārvaldes funkcijas un uzdevumus nodot finanšu ministra pārraudzībā izveidotajai tiešās pārvaldes iestādei Nodokļu un muitas policijai.
Pamatojoties uz Ministru kabineta doto uzdevumu, 2024.gada 31.oktobrī Saeimā tika pieņemts Nodokļu un muitas policijas likums, kas stāsies spēkā 2026.gada 1.janvārī, un ar kuru VID Nodokļu un muitas policijas pārvaldi izveido par patstāvīgu valsts pārvaldes iestādi - Nodokļu un muitas policiju. 
Ar Ministru kabineta 2024. gada 11. jūnija sēdes protokola Nr. 24 42. § 5.2. apakšpunktā (24-TA-752) doto uzdevumu Finanšu ministrijai tika uzdots sagatavot un finanšu ministram līdz 2025. gada 1. jūnijam noteiktā kārtībā iesniegt izskatīšanai Ministru kabinetā grozījumus Finanšu ministrijas nolikumā.

2. 2023. gada 5. janvārī stājās spēkā Eiropas Parlamenta un Padomes 2022. gada 14. decembra direktīva (ES) 2022/2464, ar ko attiecībā uz korporatīvo ilgtspējas ziņu sniegšanu groza Regulu (ES) Nr. 537/2014, Direktīvu 2004/109/EK, Direktīvu 2006/43/EK un Direktīvu 2013/34/ES. Pārņemot šo direktīvu, tika izstrādāts Ilgtspējas informācijas atklāšanas likums, kura mērķis ir nodrošināt publiski pieejamu un salīdzināmu informāciju, lai izprastu uzņēmuma darbības ietekmi uz tādiem ilgtspējas jautājumiem kā vide, sociālā joma, cilvēktiesības un pārvaldības faktori un informāciju, kā ilgtspējas jautājumi ietekmē uzņēmuma attīstību, darbības rezultātus un stāvokli. Likums paredz uzņēmumam pienākumu sagatavot ilgtspējas ziņojumu un konsolidēto ilgtspējas ziņojumu, kā daļu no uzņēmuma gada pārskata, kas jāiekļauj šā uzņēmuma vadības ziņojumā. Ilgtspējas ziņojumu sagatavo saskaņā ar ES ilgtspējas ziņošanas standartiem un vienotā elektroniskā ziņošanas formātā (ESEF). Minētais regulējums izriet no Eiropas zaļā kursa. Līdz ar to ir nepieciešams papildināt Finanšu ministrijas nolikumu, tajā iekļaujot informāciju par to, ka grāmatvedības politikas ietvaros Finanšu ministrija izstrādā valsts politiku arī komercsabiedrību ilgtspējas ziņošanas jomā.

3. Ar 2024. gada 26. septembra likuma “Grozījumi Revīzijas pakalpojumu likumā” Revīzijas pakalpojumu likuma 36.¹ panta pirmā daļa tika grozīta, nosakot ka Finanšu ministrija izstrādā un īsteno valsts politiku arī ilgtspējas ziņojuma apliecinājuma jomā. Līdz ar to ir nepieciešams papildināt Finanšu ministrijas nolikumu, tajā iekļaujot informāciju par to, ka Finanšu ministrija izstrādā un īsteno valsts politiku arī ilgtspējas ziņojuma apliecinājuma jomā.
 
4. Atbilstoši Revīzijas pakalpojumu likuma 37.⁵ panta pirmajai daļai, Finanšu ministrija ir Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr.537/2014 (2014.gada 16.aprīlis) par īpašām prasībām attiecībā uz obligātajām revīzijām sabiedriskas nozīmes struktūrās un ar ko atceļ Komisijas Lēmumu 2005/909/EK (dokuments attiecas uz EEZ) 20.panta 1.punktā noteiktā kompetentā iestāde. Tā ir atbildīga par šajā regulā paredzēto uzdevumu izpildi un šīs regulas noteikumu piemērošanas nodrošināšanu, izņemot to minētajā regulā paredzēto uzdevumu izpildi un noteikumu piemērošanas nodrošināšanu, par kuru izpildi un piemērošanas nodrošināšanu kā atbildīgā iestāde saskaņā ar Revīzijas pakalpojumu likuma  37.⁵ panta otro daļu ir noteikta Latvijas Banka. Līdz ar to Finanšu ministrija uzrauga Latvijas zvērinātus revidentus un zvērinātu revidentu komercsabiedrības, kas sniedz revīzijas pakalpojumus un ilgtspējas ziņojuma apliecinājuma pakalpojumus sabiedriskas nozīmes struktūrām. Uzraudzības ietvaros Finanšu ministrija veic šo pakalpojumu kārtējās un ārkārtas kvalitātes pārbaudes (inspekcijas), izskata sūdzības un administratīvā procesa ietvaros piemēro sankcijas un/vai uzraudzības  pasākumus zvērinātiem revidentiem un zvērinātu revidentu komercsabiedrībām to pieļauto pārkāpumu, sniedzot revīzijas un ilgtspējas ziņojuma apliecinājuma pakalpojumus, gadījumos. Tāpat Finanšu ministrija sadarbojas ar citu valstu obligāto revidentu uzraudzības iestādēm jautājumos, kas saistīti ar zvērinātu revidentu darba dokumentu nodošanu un citām uzraudzības darbībām (izmeklēšanām un inspekcijām). Turklāt Finanšu ministrija kā kompetentā (uzraudzības) iestāde sniedz atzinumus par citu ES dalībvalstu revidentu komercsabiedrību licenču atzīšanu šo pakalpojumu sniegšanai Latvijā, kā arī par trešo valstu revidentu un trešo valstu revidentu komercsabiedrību reģistrēšanu Latvijā, lai tās varētu sniegt revīzijas un ilgtspējas ziņojuma apliecinājuma pakalpojumus trešo valstu komercsabiedrībām, kuru pārvedami vērtspapīri ir iekļauti Latvijas regulētajā tirgū. Papildus gan minētajā regulā, gan Revīzijas pakalpojumu likumā ir stingri noteiktas prasības attiecībā uz konfidencialitātes ievērošanu, kompetenci un dienesta noslēpumu tām amatpersonām, kuras Finanšu ministrijā pilda kompetentās iestādes funkcijas.
Attiecīgi Finanšu ministrijas nolikumā  nepieciešams ietvert Latvijas zvērinātus revidentu un zvērinātu revidentu komercsabiedrību, kas sniedz revīzijas un/vai ilgtspējas ziņojuma apliecinājuma pakalpojumus sabiedriskas nozīmes struktūrām, uzraugošās kompetentās iestādes funkcijas. 

5. Atbilstoši Revīzijas pakalpojumu likuma 37. panta pirmajai daļai, Latvijas Zvērinātu revidentu asociācija ir Finanšu ministrijas pārraudzībā jautājumos, kas saistīti ar zvērinātu revidentu sertificēšanu, zvērinātu revidentu komercsabiedrību licencēšanu un citiem šajā likumā Latvijas Zvērinātu revidentu asociācijai deleģētajiem uzdevumiem, kas saistīti ar revīzijas pakalpojumu uzraudzību. Latvijas Zvērinātu revidentu asociācijas pieņemtos lēmumus tai deleģētajos valsts pārvaldes uzdevumos var apstrīdēt Finanšu ministrijā. Finanšu ministrija pārbauda Latvijas Zvērinātu revidentu asociācijas kā zemākas iestādes pieņemto lēmuma tiesiskumu un, konstatējot prettiesiskumu, ir tiesīga šo lēmumu atcelt, kā arī Latvijas Zvērinātu revidentu asociācijas bezdarbības gadījumā uzdot pieņemt lēmumu. Tāpat pārraudzības ietvaros Finanšu ministrijas pilnvarotajiem pārstāvjiem ir tiesības piedalīties Latvijas Zvērinātu revidentu asociācijas valdes sēdēs, kopsapulcēs, komiteju un komisiju sēdēs, kā arī iepazīties ar valdes sēdēs pieņemtajiem lēmumiem. Turklāt Finanšu ministrijas pilnvarotajiem pārstāvjiem ir tiesības pieprasīt no Latvijas Zvērinātu revidentu asociācijas visas pārraudzības nodrošināšanai nepieciešamās ziņas, dokumentus un paskaidrojumus. Līdz ar to nepieciešams papildināt Finanšu ministrijas nolikumu ar tās pārraudzībā esošo Latvijas Zvērinātu revidentu asociāciju – Revīzijas pakalpojumu likumā tai deleģēto valsts pārvaldes uzdevumu izpildes jomā. 
 

Nē

-