Anotācija (ex-ante)

Pēc pētījuma rezultātiem secināms, ka, vērtējot reģionālajā dalījumā, teritorijās ārpus lielākajām pilsētām, ieskaitot tām pieguļošās teritorijās, trūkst ”vidējās jūdzes” un “pēdējās jūdzes” infrastruktūras, kas spētu nodrošināt Savienojamības paziņojuma mērķiem atbilstošus interneta piekļuves pakalpojumus galalietotājiem. Tīklu izbūves dārdzības dēļ elektronisko sakaru komersantiem nav pietiekošas ekonomiskās iniciatīvas izvērst ļoti augstas veiktspējas elektronisko sakaru tīklus.
Pētījumā konstatēts, ka platjoslas piekļuves pakalpojumi ar datu pārraides ātrumu vismaz 100 Mb/s nav pieejami 98,4 % Latvijas teritorijas (VHCN tīklu baltās teritorijas), kurā dzīvo 577,95 tūkstoši  jeb 30,3 % iedzīvotāju. Teritorijas, kurās šobrīd nav pieejami platjoslas piekļuves pakalpojumi ar datu pārraides ātrumu vismaz 100 Mb/s (VHCN tīklu baltās teritorijas), veido visa Latvijas valsts teritorija, izņemot tās teritorijas, kurās ir piekļuve platjoslas optiskajam tīklam, un aptver 98,4 % no visas Latvijas valsts teritorijas, kur dzīvo 577,95 tūkst. iedzīvotāji jeb 30,3 %. 

1.4.1.1. pasākumā “Platjoslas infrastruktūras attīstība (pēdējā jūdze)” (turpmāk – pasākums), īstenojot Eiropas savienojamības mērķus, plānots līdz 2029. gada 31. decembrim 2086 galalietotājiem (1565 mājokļiem un 521 uzņēmumiem) VHCN baltajās teritorijās nodrošināt interneta piekļuves pakalpojumu ar datu pārraides ātrumu vismaz 300 Mbit/s. Pasākuma ietvaros plānots īstenot kopā sešus projektus – projektu iesniegumu atlases pirmajā kārtā piecus projektus (katrā plānošanas reģionā pa vienam projektam) un otrajā kārtā vienu projektu pa visu Latvijas teritoriju. Šāda kārtība paredzēta, ņemot vērā 1.4.1. specifiskā atbalsta mērķa “Uzlabot digitālo savienojamību” (turpmāk – 1.4.1.SAM) ietvaros noteikts nosacījumus par  elastības finansējumu. 

Mērķa grupa
Pasākuma mērķa grupa ir elektronisko sakaru pakalpojumu galalietotāji – mājsaimniecības (mājokļi) un sociālekonomiskie virzītājspēki saskaņā ar regulas Nr. 651/2014 2. panta 139. b punktu. Minētais regulas punkts noteic, ka sociālekonomiskie virzītājspēki ir subjekti, kuri ar savu uzdevumu, pēc savas būtības vai ar atrašanās vietu var tieši vai netieši radīt svarīgus sociālekonomiskus labumus iedzīvotājiem, uzņēmumiem un vietējām kopienām, kas atrodas to apkārtējā teritorijā vai to ietekmes zonā, tostarp publiskās iestādes, publiski vai privāti subjekti, kuriem uzticēts sniegt vispārējas nozīmes pakalpojumus vai vispārējas tautsaimnieciskas nozīmes pakalpojumus, kā noteikts Līguma 106. panta 2. punktā, kā arī digitāli intensīvie uzņēmumi. 

Rezultāti

Noteikumu projektā iekļauti gan 1.4.1. specifiskā atbalsta mērķa “Uzlabot digitālo savienojamību” ietvaros sasniedzamie rādītāji, gan 1.4.1.1. pasākuma “Platjoslas infrastruktūras attīstība (pēdējā jūdze)” ietvaros sasniedzamie rādītāji.

1.4.1. specifiskā atbalsta mērķa ietvaros līdz 2029.gada 31.decembrim sasniedzams specifiskā atbalsta mērķa iznākuma rādītājs - ar projekta īstenotāju noslēgtie līgumi par projekta īstenošanu 100 % no kopējā specifiskā atbalsta mērķa fondu finansējuma, tai skaitā līdz 2024.gada 31.decembrim ar projekta īstenotāju noslēgtie līgumi par projekta īstenošanu 30 % no kopējā specifiskā atbalsta mērķa fondu finansējuma. Rādītāja izpildē tiks uzskaitīti visi līgumi, kas noslēgti 1.4.1.specifiskā atbalsta mērķa pasākumu ietvaros. Ņemot vērā ar 1.4.1.4. pasākuma "Vienotā kiberdrošības infrastruktūra" īstenotāju noslēgto līgumu par Eiropas Savienības fonda projekta īstenošanu Nr. 1.4.1.4/1/24/I/001 par fondu finansējumu 3 697 500 euro un 1.4.1.specifiskā atbalsta mērķa kopējo fondu finansējumu 11 092 500 euro, iznākuma rādītājs līdz 2024.gada 31.decembrim uzskatāms par izpildītu.

1.4.1.1. pasākuma īstenošanas rezultātā tiks izbūvēta VHCN elektronisko sakaru tīkla infrastruktūra, kas nodrošinās galalietotājiem vismaz 300 Mb/s lejuplādes ātrumu. Pasākuma ietvaros tiks izveidota gan piekļuves tīkla (“pēdējās jūdzes”), gan, kur tas nepieciešams galalietotāju pieslēgumu izveidei, arī  atvilces maršrutēšanas (“vidējās jūdzes”) tīkla infrastruktūra. Komersantam ir noteikts pienākums dot piekļuvi (vairumtirdzniecības piekļuve) arī citiem komersantiem, lai tie varētu sniegt interneta piekļuves pakalpojumu galalietotājiem. Pasākuma pirmajā atlases kārtā apstiprinātajos projektos paredzēts nodrošināt VHCN pieslēgumu 1495 galalietotājiem, bet otrajā kārtā – vismaz 591 galalietotājam, lai sasniegtu kopējo plānoto galalietotāju pieslēgumu skaitu 2086.

Pasākuma iznākuma un rezultāta rādītāji ir Eiropas Parlamenta un Padomes 2021. gada 24. jūnija regulas 2021/1058 par Eiropas Reģionālās attīstības fondu un Kohēzijas fondu, I pielikumā noteiktie kopīgie rādītāji attiecībā uz galalietotāju piekļuvi un interneta piekļuves pakalpojuma abonēšanu (izmantošanu).

Saskaņā ar Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam rādītāju aprakstu mājokļu skaita, kam nodrošināta piekļuve ļoti augstas veiktspējas tīklam vai kuri abonē šāda tīkla sniegtos pakalpojumus, uzskaites mērvienība ir mājsaimniecību skaits. Tādējādi regulas 2021/1058 noteiktajos kopīgajos rādītājos izmantotais jēdziens “mājoklis” ir atbilstošs vārdam “mājsaimniecība”. Attiecīgi rādītāju uzskaitē, ja vienā objektā, piemēram, daudzdzīvokļu ēkā, ir vairāki dzīvokļi, tad attiecīgi tiek uzskaitīts, ka ēkas adresē ir nodrošināta piekļuve vairākām mājsaimniecībām.  Papildus, saskaņā ar rādītāju aprakstā sniegto informāciju rādītājā nav ieskaitāmi kolektīvie mājokļi piemēram, slimnīcas, pansionāti un citi kolektīvie mājokļi, kā arī cietumi, militārās kazarmas, reliģiskās iestādes, strādnieku mītnes utt.

Kopīgos rādītājus attiecībā uz uzņēmumiem, kam nodrošināta piekļuve ļoti augstas veiktspējas tīklam vai kuri abonē šāda tīkla sniegtos pakalpojumus, nosaka, nosakot attiecīgo uzņēmumu skaitu atbilstoši rādītāju metodiskajam aprakstam.

Uzņēmumi noteikumu projekta izpratnē ir ekonomiski aktīvie uzņēmumi saskaņā ar ekonomiski aktīvo uzņēmumu nacionālo statistiku (https://stat.gov.lv/lv/metadati/2741-ekonomiski-aktivie-uznemumi ) gan tirgus, gan ārpustirgus sektorā.  

Regulas 2021/1058 noteiktajos kopīgajos rādītājos izmantotais jēdziens “uzņēmums” pēc būtības ir saistāms ar uzņēmuma darbības ģeogrāfisko vietu (adresi), līdz ar to 1.4.1.1. pasākuma rādītāju izpildē kā “uzņēmums” ir uzskaitāmas vietējās vienības (uzņēmums vai tā daļa, kas atrodas ģeogrāfiski identificētā vietā) atbilstoši Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam rādītāju aprakstam.

Saskaņā ar Eiropas Komisijas definīciju ar piekļuvi tiek saprasta iespēja abonēt iepriekš minētajiem VHCN tīkla sakaru pakalpojumu ne vēlāk kā mēneša laikā pēc tam, kad galalietotājs paziņojis par šādu izvēli. Iespēja abonēt nozīmē, ka būvniecības objekts ir nodots ekspluatācijā un faktiski nav nepieciešami citi elektronisko sakaru tīkla būvdarbi, izņemot iekšējā tīkla izveidi. Noteikumu projekts paredz, ka kopumā piekļuve tiks nodrošināta vairāk kā diviem tūkstošiem galalietotāju (mājsaimniecībām un uzņēmumiem), un ka vismaz puse no tiem interneta piekļuves pakalpojumu abonēs (izmantos). Tādējādi galalietotājam jānodrošina iespēja abonēt (izmantot) interneta piekļuves pakalpojumu ar lejuplādes ātrumu vismaz 300 Mbit/s ne vēlāk kā mēneša laikā pēc tam, kad patērētājs paziņojis par šādu izvēli. Tas neierobežo elektronisko sakaru komersantu piedāvāt interneta piekļuves pakalpojumus ar zemāku vai augstāk lejupielādes ātrumu, kā arī cita veida pakalpojumus (piemēram, televīziju). Rādītāju sasniegšana tiks noteikta, balstoties uz projekta datiem, saskaņā ar finansējuma saņēmēja sadarbības iestādei sniegto progresa ziņojumu, kura saturs un sniegšanas kārtība tiks noteikta līgumā par projekta īstenošanu. Abonentu skaita nodrošināšana ir finansējuma saņēmēja pienākums. Abonentu skaitā ieskaitāmi arī abonenti, kuriem interneta piekļuves pakalpojumus sniedz elektronisko sakaru  komersants, izmantojot vairumtirdzniecības piekļuvi finansējuma saņēmēja pasākuma ietvaros izveidotajai ļoti augstas veiktspējas elektronisko sakaru tīklu infrastruktūrai. Par šiem abonentiem finansējuma saņēmējs nodrošina ziņošanu un dokumentāros pierādījumus, tostarp līgumus, saskaņā ar noteikumu 19.punktu. Būtisks priekšnoteikums līguma par vairumtirdzniecības piekļuvi slēgšanā ir nosacījumu iekļaušana par galalietotāju informācijas sniegšanu.

Ņemot vērā, ka pasākuma ietvaros ir paredzēti vairāki projekti, pasākumā sasniegto kopējo uzraudzības rādītāju vērtības noteiks sadarbības iestāde sadarbībā ar Satiksmes ministriju (nozares ministriju).

Atbalstāmās darbības un izmaksas
Pasākums atbilst šādām intervences kategorijām:
intervences kods 33 - IKT: ļoti augstas veiktspējas platjoslas tīkls (daudzdzīvokļu  ēkās – piekļuve/vietējā abonentlīnija, kas veiktspējas ziņā ir ekvivalenta optiskās šķiedras kabelim, kurš ierīkots līdz sadales punktam apkalpojamajā vietā);
intervences kods 34 - IKT: ļoti augstas veiktspējas platjoslas tīkls (atsevišķās mājās vai uzņēmumu telpās – piekļuve/vietējā abonentlīnija, kas veiktspējas ziņā ir ekvivalenta optiskās šķiedras kabelim, kurš ierīkots līdz sadales punktam apkalpojamajā vietā);
finansējuma veida kods 01 – dotācija;
teritoriālo sasniegšanas mehānismu kods 33 - bez teritoriālā mērķa;
ESF+ sekundārās tēmas kods 09 – nepiemēro;
dzimumu līdztiesības kods 03 - dzimumu neitralitāte.
Pasākuma ietvaros atbalstāmā darbība ir tehnoloģiski neitrālu pieslēgumu ierīkošana, kas atbalsta ilgtspējīgu nākamās paaudzes fiksēto un fiksēto bezvadu tīklu sakaru savienojamību elektronisko sakaru pakalpojumu pieejamības nodrošināšanai noteikumu projekta 5. punktā minētajiem galalietotājiem ar lejupielādes ātrumu vismaz 300 Mb/s maksimumstundas apstākļos.
Noteikumu projektā noteiktas tiešās attiecināmās izmaksas un nav plānotas netiešās attiecināmās izmaksas. Pasākumā attiecināmās izmaksas ir saistītas ar ļoti augstas veiktspējas tīkla pasīvās un aktīvās infrastruktūras ierīkošanu, tostarp projektēšanu, būvniecību, iekārtu iegādi, testēšanu un kontroli, kā arī nepieciešamo elektropagādes pieslēgumu ierīkošanu.
Vienkāršotās izmaksas pasākumā netiek piemērotas, un finansējuma saņēmējam jāveic izmaksu uzskaite atbilstoši faktisko izmaksu uzskaites metodei. Pasākums ir saistīts ar komercdarbības atbalstu un tajā ir paredzēts izmantot atklāta konkursa procedūru atbilstoši publiskā iepirkuma principiem saskaņā ar regulas Nr. 651/2014 52.panta 7. punkta a) apakšpunktu. Projektu vērtēšanas kritēriji paredz izdevīgākā piedāvājuma izvēli, tostarp pamatojoties uz papildu punktu piešķiršanu pretendentam, kurš piedāvā nodrošināt piekļuvi lielākam galalietotāju skaitam ar pieejamo finansējumu. Tāpat ir jāņem vērā, ka galalietotāju piekļuves nodrošināšanai nepieciešamās infrastruktūras izbūves izmaksas var būtiski atšķirties atkarībā no konkrētajiem apstākļiem (galalietotāja objekta attālums līdz esošam “vidējās jūdzes” tīklam vai nepieciešamība izbūvēt neesošu “vidējo jūdzi” u.c.).
Atbalstāmo projektu atlasei ir paredzēta atklāta konkursa procedūra atbilstoši publiskā iepirkuma principiem saskaņā ar regulas Nr. 651/2014 52.panta 7. punkta a) apakšpunktu, izvēloties saimnieciski izdevīgāko piedāvājumu. Atlases kritēriji paredz  pēc būtības atlasīt projektus pēc saimnieciski izdevīgākā piedāvājuma principa, tādējādi nodrošinot izmaksu efektivitātes novērtējumu, kas ļauj attiecīgi spriest arī par investīciju lietderību. Attiecīgi projektu atlasē kā kritērijs netiek piemērota izmaksu un ieguvumu analīze, jo izmaksu lietderība tiek noteikta pēc alternatīvas metodes, atlasot saimnieciski izdevīgāko piedāvājumu.

Noteikumu projekts paredz nosacījumus, pie kuriem ir iespējams ļoti augstas veiktspējas tīklu infrastruktūras būvniecībai un ierīkošanai (izņemot materiālu un iekārtu iegādi un būvdarbu uzraudzību) nepieciešamos darbus veikt un šo darbu veikšanas izmaksas attiecināt finansējuma saņēmējam vai sadarbības partnerim,kurš ir elektronisko sakaru komersants, un kopā ar finansējuma saņēmēju nodrošina projektā paredzēto mērķu sasniegšanu, veicot daļu no darbiem. Partneris nevar būt finansējuma saņēmēja apakšuzņēmējs.  

Pašu veikto darbu ietvaros ir attiecināmas šādas izmaksas:
a) Finansējuma saņēmēja vai sadarbības partnera sertificētā projektēšanas personāla izmaksas. Šajās izmaksās neietilpst darbavietas aprīkošanas izmaksas, ar projektēšanu saistītā transporta izmaksas, komandējumu izmaksas un licenču izmaksas un citas ar šiem darbiem saistītās izmaksas.
b) Finansējuma saņēmēja vai sadarbības partnera sertificētā būvdarbu personāla izmaksas. Šajās izmaksās neietilpst citas ar būvdarbiem saistītās izmaksas, tostarp transporta un komandējumu izmaksas.
c) Finansējuma saņēmēja vai sadarbības partnera personāla izmaksas, kurš veic tīklu ierīkošanu. Šajās izmaksās neietilpst transporta un komandējumu izmaksas.
Veicot īstenošanas personāla atlīdzības izmaksas no ES fondu līdzekļiem pasākuma ietvaros īstenotajos projektos, ir jāievēro vienlīdzības un proporcionalitātes principi, tas ir, jāievēro vienlīdzīgi nosacījumi attiecībā uz ES fondu projektā nodarbinātajiem un pārējo finansējuma saņēmēja personālu. Personālam ir attiecināmas atlīdzības izmaksas  - mēnešalga (izņemot virsstundas) proporcionāli projektā nostrādātajam laika periodam.

Uz personālu, kurš  veic tīklu ierīkošanu, kopumā attiecas būvniecības regulējums un, ja pašu spēkiem tiek veikti darbi, kuru veikšanai nav nepieciešami sertificēti speciālisti, tad šo darbu izmaksas ir attiecināmas.

Savukārt tīkla būvniecībai nepieciešamie materiāli un iekārtas, kā arī būvuzraudzība ir iegādājami, izmantojot iepirkuma procedūru. Ar iekārtām saprot tikai noteikumu projekta 30.9. punktā minētās iekārtas. Būvniecības procesā izmantojamo mehānismu (piemēram, rakšanas, urbšanas u.c.) iegādes izmaksas nav attiecināmas.
Izņēmumi attiecībā uz materiālu un iekārtu iegādi un būvdarbu uzraudzību paredzēti, lai skaidri nodalītu, ka attiecībā uz materiālu iegādi publisko iepirkumu normatīvie akti piemērojami obligāti, savukārt būvuzraudzību saskaņā ar Vispārīgo būvnoteikumu 118. punktu ir tiesīgs veikt tikai no būvdarbu veicēja un būvprojekta izstrādātāja neatkarīgs būvkomersants vai būvspeciālists (būvuzraugs). Par būvuzraugu nevar būt persona, kurai ir darba attiecības ar būvkomersantu, kas veic piegādes uzraugāmajam objektam. Projektu iesniedzējiem, ievērojot šo noteikumu nosacījumus, ir jānovērš dubultfinansējuma risks, tostarp vienus un tos pašus darbus neparedzot finansēt gan iepirkuma, gan projekta īstenošanas personāla izmaksu ietvaros.

Minētais ir atbilstošs regulas Nr.651/2014) 52. panta nosacījumiem, jo tie paredz attiecināt visas fiksētā platjoslas tīkla izbūves, pārvaldības un ekspluatācijas izmaksas un noteikumu projekta 29.punktam, kurš paredz, ka atbalstāmā  darbība ir tehnoloģiski neitrālu pieslēgumu ierīkošana. Papildus, arī Eiropas Komisija, sniedzot atbildes uz dalībvalstu jautājumiem, ir apliecinājusi, ka personāla, kā arī būvdokumentācijas u.c. izmaksas ir attiecināmas, ja tiek ievēroti Regulas Nr.651/2014 nosacījumi un izmaksas ir saistītas ar infrastruktūras izvēršanu.

Prasības projekta iesniedzējam un partnerim
Pasākuma ietvaros projekta iesniedzējs ir elektronisko sakaru komersants , kuram ir tiesības sniegt elektronisko sakaru pakalpojumus un nodrošināt elektronisko sakaru tīklu Latvijā, un kurš iepriekšējo trīs gadu laikā un kārtējā gadā līdz projekta iesniegšanas termiņa beigām ir nodrošinājis elektronisko sakaru tīkla izveidi vismaz 300 objektos (adresēs).
Projekta iesniedzējs var piesaistīt sadarbības partneri, kurš arī ir elektronisko sakaru komersants, kā arī var izpildīt minēto prasību par tīkla nodrošināšanu 300 adresēs kopā ar partneri. Projekta sadarbības partnera piesaiste paredzēta, noslēdzot sadarbības līgumu.

Projektu īstenošanas nosacījumi
Noteikumu projektā noteikti projekta īstenošanas nosacījumi, tostarp projekta īstenošanas termiņš, informācijas un publicitātes pasākumu nodrošināšanas nosacījumi, pasākuma rezultātu ilgtspējas un uzturēšanas nodrošināšanas nosacījumi.
Pasākuma ietvaros projektus īsteno saskaņā ar noslēgto līgumu par projekta īstenošanu, bet ne ilgāk kā līdz 2029. gada 31. decembrim

Finansējums
Pasākuma ietvaros plānotais kopējais attiecināmais finansējums ir 8 700 001 euro, kā arī ir noteikti nosacījumi attiecībā uz elastības finansējuma izmantošanu. Maksimālā Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējuma intensitāte ir 85 % no projektam plānotā kopējā attiecināmā finansējuma, un privātais līdzfinansējums nav mazāks par 15 % no projektam plānotā kopējā attiecināmā finansējuma. 
Noteikumu projekts paredz iespēju finansējuma saņēmējam saņemt avansu, kura maksimālais apjoms nevar pārsniegt 30 % no projektam piešķirtā Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējuma, un noteikumu projektā ir atrunāti avansa saņemšanas nosacījumi.

Komercdarbības atbalsta nosacījumi
Pasākuma ietvaros komercdarbības atbalsts tiek sniegts saskaņā ar Eiropas Komisijas 2014. gada 17. jūnija Regulas (ES) Nr. 651/2014, ar ko noteiktas atbalsta kategorijas atzīst par saderīgām ar iekšējo tirgu, piemērojot Līguma 107. un 108. pantu (turpmāk - regula Nr. 651/2014), 52.pantu “Atbalsts fiksētajiem platjoslas tīkliem”,  nepiemērojot stingrākas prasības.
Saistībā ar stingrāku prasību nepiemērošanu jāatzīmē, ka saskaņā ar Elektronisko sakaru nozares attīstības plānu 2021.-2027. gadam “pēdējās jūdzes” elektronisko sakaru tīklu infrastruktūras attīstīšanas modelim tika noteiktas simetriskas prasības augšupielādes ātrumam un lejupielādes ātrumam - 100 Mb/s. Savukārt Eiropas Savienības stratēģiskajos dokumentos: Savienojamības paziņojumā (Eiropas Komisija 2016. gada 14. septembra paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un Sociālo Lietu Komitejai un Reģionu Komitejai “Konkurētspējīga digitālā vienotā tirgus savienojamība. Virzība uz Eiropas Gigabitu sabiedrību”) un EK lēmumā “Digitālās desmitgades ceļš” (Eiropas Parlamenta un Padomes 2022. gada 14. decembra lēmums (ES) 2022/2481, ar ko izveido politikas programmu “Digitālās desmitgades ceļš” 2030. gadam) katrai dalībvalstij sasniedzamie savienojamības mērķi ir noteikti, norādot nodrošināmo lejupielādes datu pārraides ātrumu, nevis augšupielādes ātrumu. Arī regulas Nr. 651/2014 52. panta 6 a) apakšpunkts, kas stājās spēkā ar 2023. gada 1. jūliju, nenosaka augšupielādes prasības, bet nosaka, ka atbalstītais tīkls vismaz trīskāršo lejupielādes ātrumu salīdzinājumā ar esošajiem tīkliem. Ņemot vērā minēto, nav pamatojuma noteikt stingrākas prasības, kas ievērojami var ierobežot konkurenci, izslēdzot daļu elektronisko sakaru komersantu no dalības atklātā projektu iesniegumu atlasē, ņemot vērā komersantu pašlaik izmantotos tehnoloģiskos risinājumus, tostarp viņiem pieejamo frekvenču diapazonu.
Vienlaikus jāmin, ka, ņemot vērā regulas Nr. 651/2014 prasības, ir paaugstināts minimālais lejupielādes ātrums no 100 Mb/s uz 300 Mb/s. Attiecīgi Ministru kabineta 2023. gada 12.decembra sēdes protokollēmuma (prot. Nr. 61, 71. §) 3. punkts uzdod Satiksmes ministrijai sagatavot un noteiktā kārtībā līdz 2024. gada 29. februārim iesniegt izskatīšanai Ministru kabinetā tiesību akta projektu par grozījumiem Elektronisko sakaru nozares attīstības plānā 2021-2027. gadam, kurā paredzēt izmaiņas "pēdējās jūdzes" elektronisko sakaru tīklu infrastruktūras attīstīšanas modelī, svītrojot prasību par augšupielādes ātruma nodrošināšanu, lai veicinātu konkurenci atklāta konkursa atlasē. Minētie grozījumi ir pieņemti Ministru kabineta 2024. gada 4. februāra sēdē (prot. Nr. 14, 14. §).

Komercdarbības atbalsta veids ir grants. Atbildīgā iestāde – Satiksmes ministrija. Atbalsta sniedzējs – Centrālā finanšu un līgumu aģentūra, kas sadarbībā ar Satiksmes ministriju atklāta konkursa kārtībā izvēlēsies projektu īstenotājus - elektronisko sakaru komersantus atbilstoši ES fondu uzraudzības komitejā apstiprinātajiem kritērijiem.

Atbalsta saņēmēji - elektronisko sakaru komersanti. 2024. gada sākumā Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (turpmāk – SPRK) reģistrā bija reģistrēti 205 aktīvi elektronisko sakaru komersanti.
Noteikumu projekta VII. nodaļā, kā arī citur tekstā (kur nepieciešams) ir noteikti ar komercdarbības atbalsta saņemšanu saistītie nosacījumi, lai nodrošinātu atbilstību regulas Nr. 651/2014 prasībām un normatīvajiem aktiem par komercdarbības atbalstu.
Detalizēts uzskaitījums par regulas Nr. 651/2014 prasību atbilstību noteikumu projekta pantiem sniegts šīs anotācijas 5.sadaļā.
Projektu iesniegumu atlases pirmajā kārtā vienam projektam pieejamais maksimālais pieejamais attiecināmo Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums ir 1 245 724,3 euro. Ņemot vērā, ka pasākumam plānotais kopējais finansējums ir 8 700 001 euro, viena projekta finansējums nepārsniedz regulas Nr. 651/2014 52. panta 10.punktā noteikto robežvērtību 10 milj. euro.
Maksimālā atbalsta summa individuālam projektam ir noteikta noteikumu projekta 13. un 14. punktā, nepārsniedzot regulas Nr. 651/2014 4. panta y apakšpunktā vienam projektam  noteikto paziņošanas robežvērtību.

Projekta iesniedzējam izvirzīta prasība, ka tas ir elektronisko sakaru komersants, kuram ir tiesības sniegt elektronisko sakaru pakalpojumus un nodrošināt elektronisko sakaru tīklu Latvijā un kurš iepriekšējo 3 (trīs) gadu laikā un kārtējā gadā līdz projekta iesniegšanas termiņa beigām ir nodrošinājis elektronisko sakaru tīkla izveidi vismaz 300 objektos (adresēs). Tas pamatojams ar to, ka interneta piekļuves pakalpojumu galalietotājiem ir tiesības sniegt tikai elektronisko sakaru komersantiem, ievērojot normatīvos aktus sakaru nozarē.

Prasība par pieredzi ir izvirzīta, ņemot vērā obligāti noteikto sasniedzamā rādītāja apmēru vienā projektā, kā arī Ministru kabineta 2023. gada 12. decembra noteikumu Nr. 753 “Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna 2.4. reformu un investīciju virziena "Digitālās infrastruktūras transformācija" 2.4.1.2.i. investīcijas "Platjoslas jeb ļoti augstas veiktspējas tīklu "pēdējās jūdzes" infrastruktūras attīstība" īstenošanas noteikumi” 20.2. apakšpunktu, kurā projekta iesniedzējam un partnerim (ja attiecināms) ir izvirzītas līdzīgas prasības.

Pasākuma rezultātā izveidotās infrastruktūras piekļuves noteikumu uzraudzību un vairumtirdzniecības tarifa noteikšanu, ievērojot regulas Nr. 651/2014 52. panta 8. un 9. punktu, nodrošinās Satiksmes ministrijas izveidotā Subsidēto elektronisko sakaru tīklu uzraudzības komiteja.  Komiteja vismaz reizi trīs gados apstiprinās vairumtirdzniecības līmeņa piekļuves cenu projekta īstenošanas rezultātā izveidotajai infrastruktūrai un tās aprēķināšanas metodiku, kā arī apstiprinās vairumtirdzniecības līmeņa piekļuves nosacījumus pasākuma īstenošanas rezultātā izveidotajai infrastruktūrai.

Ir plānots, ka Subsidēto elektronisko sakaru tīklu uzraudzības komiteja, kas ir izveidota saskaņā ar Ministru kabineta 2023. gada 12. decembra noteikumiem Nr. 753 “Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna 2.4. reformu un investīciju virziena "Digitālās infrastruktūras transformācija" 2.4.1.2.i. investīcijas "Platjoslas jeb ļoti augstas veiktspējas tīklu "pēdējās jūdzes" infrastruktūras attīstība" īstenošanas noteikumi”  ar mērķi uzraudzīt “pēdējās jūdzes” investīciju rezultātā izveidotās infrastruktūras piekļuves jautājumus, ievērojot regulas 651/2014 52. panta 8. un 9. punktu, uzraudzīs arī 1.4.1.1.pasākuma rezultātā izveidoto infrastruktūru.

Subsidēto elektronisko sakaru tīklu uzraudzības komitejas galvenie uzdevumi saistīti ar piekļuves tarifu (piekļuves jēdziens atbilstoši Elektronisko sakaru likuma 1.panta 44. apakšpunktam), tostarp tā aprēķināšanas metodiku, un piekļuves nosacījumu apstiprināšanu projekta īstenošanas rezultātā izveidotajai infrastruktūrai. Papildus Subsidēto elektronisko sakaru tīklu uzraudzības komiteja darbojas kā arī kā papildu formāts sabiedriskās apspriešanas nodrošināšanai, tas ir, bez tā, ka informācija saistībā ar kartēšanu un sabiedrisko apspriešanu atbilstoši regulas 651/2014 52. panta 5.punktam tiek publicēta Satiksmes ministrijas tīmekļa vietnē, tā tiek izskatīta Subsidēto elektronisko sakaru tīklu uzraudzības komitejā ar mērķi pievērst nozares pārstāvju papildu uzmanību un uzlabot sabiedriskās apspriešanas rezultātus, lai pieņemtu galējo lēmumu par sakaru tīklu ģeogrāfisko vietu. Komitejas sastāvā ir gan pašvaldību, gan nozares, gan uzņēmēju, kā arī Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas pārstāvis, ņemot vērā tā kompetenci reģionālās attīstības plānošanas jomā. Padomdevēju tiesības ir SPRK un Konkurences padomes pārstāvjiem, ņemot vērā to kompetenci tarifu noteikšanas un konkurences jomā. Papildus kā ekspertu var pieaicināt arī Finanšu ministrijas pārstāvi, ņemot vērā kompetenci ES fondu uzraudzībā.

Subsidēto elektronisko sakaru tīklu uzraudzības komiteja pēc institucionālās būtības ir līdzīga mehānismam, kas darbojas 2014. - 2020. gada plānošanas periodā, īstenojot "vidējās jūdzes" investīciju uzraudzību. Skaidrojam, ka SPRK pienākumos neietilpst tieši uzraudzīt valsts atbalsta sniegšanas regulēšanu, kā arī pieņemt jebkādus saistošus lēmumus attiecībā uz investīcijas īstenošanu, līdz ar to norma attiecībā uz pakalpojuma sniegšanas regulēšanu ir saskaņā ar Elektronisko sakaru likuma 9. panta 21. apakšpunktu, kas noteic, ka SPRK "pēc Satiksmes ministrijas pieprasījuma konsultē par valsts atbalsta pasākumu mērķa teritorijām, sasniedzamajiem rezultātiem, vairumtirdzniecības piekļuves produktiem, subsidētās infrastruktūras piekļuves nosacījumiem un cenām."

Atbilstoši regulas Nr. 651/2014 52. panta 5. punktā noteiktajam, tiks veikta atbalstāmo teritoriju adrešu līmenī kartografēšana un sabiedriskā apspriešana. Atbalsta darbības jomu teritoriālā pārklājuma ziņā veido Latvijas valsts teritorija, kurā nav esoša vai attiecīgajā laikposmā izvēršanai ticami plānota tīkla, kas maksimumstundas apstākļos nodrošinātu vismaz 100 Mb/s lejupielādes ātrumu (robežvērtības ātrums), ko pārbauda saskaņā regulas Nr. 651/2014 52. panta 5. punktu, tas ir, 98,4 % no visas Latvijas valsts teritorijas, savukārt, šajā teritorijā dzīvo 577 950 iedzīvotāju jeb 30,3%. Ņemot vērā plānošanas reģionu priekšlikumus, Satiksmes ministrija identificēs objektus, kuros ir nepieciešams ļoti augstas veiktspējas tīkls (VHCN) un par kuriem var saņemt papildu punktus atklātā projektu iesniegumu atlasē (konkursā).

Identificēto objektu saraksta, kurā tostarp ietvertas konkrētu objektu adreses, par kuru ierīkošanu var saņemt papildu punktus projektu atlasē, gala redakcija tiks attiecīgi pievienota projektu atlases konkursa nolikumam. Gadījumos, kad pēc nolikuma, tai skaitā adrešu saraksta, publicēšanas, kļūs zināms, ka objektā ir ļoti augstas veiktspējas tīkls (VHCN) vai elektronisko sakaru komersantam noteiktajā termiņā nebūs iespējams saņemt nekustamā īpašnieka saskaņojumu par lietošanas tiesību aprobežojumu, konkrēto objektu varēs aizstāt ar citu. Detalizētas atlases prasības tiks noteiktas projektu atlases nolikumā.

Visas pasākuma attiecināmās izmaksas ir atbilstošas regulas 651/2014 52.panta 2. punktā minētajām tīkla izbūves izmaksām, tas ir, noteikumu projekta 30.punkts atbilst regulas 651/2014 52.panta 2. punktam - tīkla izbūve, tostarp kā tīkla izbūves procesa sastāvdaļas ir:
- noteikumu projekta 30.1. un 30.3. apakšpunktā minētais saskaņā ar Būvniecības likuma 1.panta 12.punktu, ka “būvniecība ir visu veidu būvju projektēšana un būvdarbi”;
- noteikumu projekta 30.4. apakšpunktā minētais saskaņā ar Ministru kabineta 2014. gada 19.augusta noteikumu Nr. 500 “Vispārīgie būvnoteikumi” (turpmāk – Vispārīgie būvnoteikumi) 2.1. apakšpunktu, ka “autoruzraudzība ir kontrole, ko būvprojekta izstrādātājs veic pēc projektēšanas darbu pabeigšanas līdz būves nodošanai ekspluatācijā, lai nodrošinātu būves realizāciju atbilstoši būvprojektam”;
- noteikumu projekta 30.5. apakšpunktā minētais saskaņā ar Vispārīgo būvnoteikumu 2.5.apakšpunktu: “būvprojekta ekspertīze – profesionāla pārbaude, kuras mērķis ir sniegt izvērtējumu par būvprojekta tehniskā risinājuma atbilstību normatīvo aktu un tehnisko noteikumu prasībām”; atbilstoši Vispārīgo būvnoteikumu III.daļai “Būvniecības ieceres sagatavošana un inženierizpētes noteikumi”.
- noteikumu projekta 30.7. apakšunktā minētais saskaņā ar Vispārīgo būvnoteikumu 2.13.apakšpunktu: “būvuzraudzība – profesionāla un neatkarīga būvdarbu veikšanas procesa uzraudzība, lai pārliecinātos par kvalitatīvu un drošu būves būvniecību”;
- noteikumu projekta 30.8. apakšpunktā minētais saskaņā ar sakaru jomas speciālo regulējošo Ministru kabineta 2014. gada 19. augusta noteikumu Nr. 501 “Elektronisko sakaru inženierbūvju būvnoteikumi” sadaļu VI. “Elektronisko sakaru tīkla pieņemšana ekspluatācijā”.

Saskaņā ar Elektronisko sakaru likuma 28.panta pirmo daļu elektronisko sakaru komersantiem ir tiesības ierīkot un būvēt (arī pārbūvēt) publiskos elektronisko sakaru tīklus un to infrastruktūras inženierbūves (kabeļu kanalizāciju, kabeļu akas, stabus, mastus, torņus, konteinerus) valsts, pašvaldību un privātā īpašuma teritorijā, iepriekš saskaņojot projektu un darbu veikšanas laikus ar nekustamā īpašuma īpašnieku vai tiesisko valdītāju būvniecības normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā. Tādējādi īpašumu var apgrūtināt ar publisko elektronisko sakaru tīklu, tikai saskaņojot ar nekustamā īpašuma īpašnieku. Īpašums netiek atsavināts, jo jebkurš elektronisko sakaru tīkls ir pārvietojams un demontējams, ja tā izmantošana nav vairs nepieciešama.
Savukārt, Elektroniskā sakaru likuma 30.panta pirmajā daļā  ir noteikts, ka publisko elektronisko sakaru tīklu nodrošināšanai un elektronisko sakaru pakalpojumu sniegšanai par labu publiskā elektronisko sakaru tīkla komersantam tiek  noteikts nekustamā īpašuma lietošanas tiesību aprobežojums. Šis aprobežojums ir spēkā no dienas, kad attiecīgais elektronisko sakaru tīkls nodots ekspluatācijā. Līdz ar to, lai nodrošinātu tīkla ekspluatāciju, 1.4.1.1. pasākuma ietvaros noteiktajam finansējuma saņēmējam nav nepieciešams atsevišķi noteikt obligātu īpašuma, lietojuma vai apbūves tiesību iegūšanu uz attiecīgo nekustamo īpašumu.

Attiecībā uz elektronisko sakaru tīklu izbūvi ir piemērojami normatīvie akti būvniecības jomā un elektronisko sakaru jomā, saskaņā ar kuriem elektronisko sakaru tīklu izbūvei ir pietiekami saņemt attiecīgā nekustamā īpašuma īpašnieka saskaņojumu. Tostarp:
Būvniecības likuma 5.panta pirmās daļas 2.punktu būvatļauju izdod, ja būvniecības iecere ir saskaņota ar zemes gabala īpašnieku un būves īpašnieku gadījumā, kad būvniecība paredzēta esošā būvē, vai zemes gabala īpašnieks ir informēts gadījumā, kad to prasa normatīvie akti.
Attiecīgi Ministru kabineta 2014.gada 19.augusta noteikumu Nr.501 ”Elektronisko sakaru inženierbūvju būvnoteikumi” 8.punkts nosaka, ka būvniecības vai ierīkošanas ierosinātājs nodrošina saskaņojumus elektronisko sakaru tīkla ierīkošanas projekta vai elektronisko sakaru tīkla būvprojekta īstenošanai atbilstoši būvniecību un īpašumtiesības reglamentējošo normatīvo aktu, kā arī tehnisko noteikumu prasībām.

Gadījumā, ja kādam no galalietotāju objektiem normatīvajos aktos noteikto saskaņojumu nav iespējams saņemt, finansējuma saņēmējs var  to aizstāt ar citu objektu (adresi) no projekta īstenošanas teritorijā (novadā) noteiktā saraksta, lai izpildītu projektā noteiktos mērķrādītājus.

Noteikumu projektā paredzēts finansējuma saņēmējam pienākums nodrošināt projekta rezultātu ilgtspēju un elektronisko sakaru pakalpojumus galalietotājiem, kā arī nodrošināt vismaz tādu vairumtirdzniecības līmeņa piekļuvi, kas noteikta regulas Nr. 651/2014 52. panta 8. punktā, proti, aktīvo vairumtirdzniecības līmeņa piekļuvi piešķir vismaz uz 10 gadiem no tīkla darbības sākuma, un vairumtirdzniecības līmeņa piekļuvi platjoslas tīklam, kurā nav aktīvo komponentu (piemēram, kabeļu kanalizācijai, balstiem, mastiem, torņiem, tumšai optiskai šķiedrai, skapjiem, kabeļiem), piešķir uz attiecīgo elementu kalpošanas laiku.
Lai nodrošinātu, ka atbalsts saglabājas samērīgs un neizraisa neatbalstāmo darbību pārmērīgu kompensēšanu vai šķērssubsidēšanu, finansējuma saņēmējam ir pienākums: 1) atbilstoši regulas Nr. 651/2014 52.panta 11.punktā noteiktajam nodrošināt atsevišķu grāmatvedības uzskaiti par finansējuma izlietojumu projektā, nodalot tā ietvaros veiktās darbības no citas saimnieciskās darbības; 2) vairumtirdzniecības līmeņa piekļuves tarifa projekta un tā aprēķināšanas metodikas projekta iesniegšanu nozares ministrijai vismaz reizi trijos gados.
Komercdarbības regulējuma nosacījumi, kas attiecināmi uz ieguldījumiem fiksēto platjoslas tīklu infrastruktūrā,  jāievēro visā pasākuma ietvaros attīstītās infrastruktūras amortizācijas periodā jeb dzīves ciklā.

Citi nosacījumi
Plānoto ieguldījumu atbalstāmās darbības indikatīvi var pārklāties ar darbībām, kas tiek atbalstītas saskaņā ar Ministru kabineta 2023. gada 12. decembra noteikumiem Nr. 753 “Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna 2.4. reformu un investīciju virziena "Digitālās infrastruktūras transformācija" 2.4.1.2.i. investīcijas "Platjoslas jeb ļoti augstas veiktspējas tīklu "pēdējās jūdzes" infrastruktūras attīstība" īstenošanas noteikumi”. Lai nodrošinātu demarkāciju, apstiprinot projektus, tiks vērtēti objekti adrešu līmenī, ņemot vērā valsts atbalsta nosacījumus un salīdzinot pret iesniegtajiem projektiem, neatkarīgi no finansējuma avota. 

Demarkācija tiks nodrošināta jau pirms 1.4.1.1.pasākuma atklātas projektu atlases uzsākšanas, ņemot vērā sekojošo. 2.4.1.2.i. investīcijas projektu iesniegšana noteikta līdz 2024. gada 4. oktobrim, un saskaņā ar Finanšu ministrijas lietotajiem investīciju prognozēšanas termiņiem projektu vērtēšanai paredzami 3 mēneši, savukārt  1.4.1.1.pasākuma ietvaros projektu atlase un iesniegumu apstiprināšana ir iespējama pēc noteikumu projekta pieņemšanas Ministru kabinetā,  līdz ar to abas minētās atlases būs secīgas un nepārklāsies laikā. Pirms 1.4.1.1.pasākuma projektu atlases izsludināšanas tiks veikta objektu saraksta atjaunošana, izslēdzot tos objektus, kuri iekļauti 2.4.1.2.investīcijas apstiprinātajos projektu iesniegumos un tiks aprīkoti šīs investīcijas ietvaros, tādējādi abu pasākumu īstenošanas vietas adrešu līmenī nepārklāsies. Attiecīgais objektu saraksts tiks pievienots atlases nolikumam, līdz ar to 1.4.1.1.pasākuma atklātā projektu atlasē būs izslēgti 2.4.1.2. investīcijas ietvaros aprīkojamie objekti un jau sākotnēji regulas Nr.651.2014 52.panta 7.punkta a) apakšpunktā noteiktajā projektu atlasē nebūs iespējams pretendēt uz atbalstu šo objektu (galalietotāju adrešu līmenī) nodrošināšanai. Tāpat objekti tiks vērtēti adrešu līmenī, ņemot vērā valsts atbalsta nosacījumus un salīdzinot tos ar iesniegtajiem projektiem, neatkarīgi no finansējuma avota, apstiprinot gan projektus, gan maksājuma pieprasījumus.

Finansējuma saņēmējs nodrošina principa "nenodarīt būtisku kaitējumu" ievērošanu un projekta atbilstību Eiropas Savienības un nacionālajiem normatīvajiem aktiem vides jomā, tostarp atbilstību zaļā publiskā iepirkuma principiem, zaļā publiskā iepirkuma obligāto prasību ievērošanu un to piemērošanas kārtību, kā arī nodrošina ilgtspējīgus un atjaunojamos energoresursus izmantojošus risinājumus vai ar tiem saistītas tehnoloģijas būvniecības procesā. Attiecībā uz 1.4.1.1. pasākumu un tā ietvaros plānotajām atbalstāmajām darbībām un attiecināmajām izmaksām, horizontālā principa “Klimatdrošināšana” aspekti pēc būtības ir vērtēti arī caur Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam principa "nenodarīt būtisku kaitējumu" novērtējumu, secinot, ka pasākumam nav paredzamas ietekmes vai paredzamā ietekme ir nebūtiska saistībā ar pasākuma tiešajām un primārajām netiešajam sekām visā tā dzīves ciklā, ņemot vērā tā būtību. Līdz ar to noteikumu projektā iekļautās prasības par zaļā publiskā iepirkuma,  ilgtspējīgu un atjaunojamo energoresursu risinājumu izmantošanu pēc būtības jau ir vērstas uz horizontālā principa “Klimatdrošināšana” ievērošanu.  Ņemot vērā minēto, informāciju par principu “Klimatdrošināšana” finansējuma saņēmējam atsevišķi nav nepieciešams uzkrāt.

Ņemot vērā, ka informācija par pasākumu ir iekļauta Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam 7. pielikumā “Papildus informācija par Eiropas Savienības kohēzijas politikas programma 2021.-2027. gadam ietvaros plānotajām stratēģiski svarīgajām darbībām (projektiem)”, visi pasākuma ietvaros īstenotie projekti ir uzskatāmi par stratēģiski svarīgiem, un attiecīgi finansējuma saņēmējam ir jāievēro stratēģiski svarīgiem projektiem noteiktās komunikācijas pasākumu papildu prasības, kuras noteiktas vadošās iestādes izstrādātajās Eiropas Savienības fondu 2021.–2027. gada plānošanas perioda un Atveseļošanas fonda komunikācijas un dizaina vadlīnijās.