Anotācija

Iepriekš spēkā esošais  regulējums radīja virkni problēmu:
- Apgrūtināts tiesas darbs, jo tiesai jāaprēķina šos izdevumus katrā lietā pirms tiesas nolēmuma sagatavošanas. Ja gadā prasības tiesvedības kārtībā tiek izskatītas ap 20 000 lietu, tad tiesām gandrīz visās lietās ir jāsarēķina un spriedumā jāpiedzen ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi par labu valstij.
- Liels apjoms ar izpildu lietām, kurās par labu valstij piedzenamas salīdzinoši nelielas summas. Ja parādnieks nesamaksā valstij ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus, nepieciešams uzsākt piespiedu izpildi, lai šos izdevumus varētu atgūt. Piemēram, 2023. gadā tika ievestas 5511 izpildu lietas par ar lietas izskatīšanu saistīto izdevumu līdz 5 euro piedziņu;  8588 izpildu lietas, kurās šo izdevumu apmērs bija no 5 līdz 10 euro; 579 izpildu lietās – no 10 līdz 20 euro, bet 620 lietās –  50 euro un vairāk.
- Piedziņas process bieži izmaksā vairāk nekā atgūtās summas vērtība.
- Rodas problēmas ar izdevumu piedziņu, ja parādnieks atrodas ārvalstīs. Šobrīd Eiropas Savienības valstu starpā nav vienotas nostājas par to, vai Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1215/2012 (2012. gada 12. decembris) par jurisdikciju un spriedumu atzīšanu un izpildi civillietās un komerclietās (pārstrādāta redakcija) aptver arī tiesas izdevumu piedziņu valsts labā – daudzas valstis šādu izdevumu piedziņu atsaka. Līdz ar to šobrīd šos izdevumus praktiski nav iespējams piedzīt. 

Noteikumu projekts nosaka ar lietas izskatīšanu saistīto izdevumu aprēķināšanas kārtību atbilstoši CPL veiktajām izmaiņām, kas paredz daļēju ar lietas izskatīšanu saistīto izdevumu iekļaušanu valsts nodevā.
Ar grozījumiem CPL (grozījumi stājušies spēkā 2025. gada 1. aprīlī) 39. panta pirmās daļas 5. punktā noteiktie ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi – izdevumi, kas saistīti ar tiesas pavēstu un citu tiesas dokumentu atvasinājumu izgatavošanu, piegādāšanu un rakstveida pierādījumu atgriešanu – iekļauti valsts nodevā, turpmāk vairs tos neizdalot atsevišķi kā pozīciju, par kuru būtu veicama atsevišķa samaksa. Tāpat valsts nodevas apmērā iekļauti arī ar brīdinājuma izsniegšanu saistītie izdevumi, proti, turpmāk vienīgais maksājums, kas personai būs jāveic, iesniedzot tiesā pieteikumu par saistību piespiedu izpildīšanu brīdinājuma kārtībā - būs valsts nodevas samaksa.
Papildus jānorāda, ka izdevumi, kas saistīti ar dokumentu tulkošanu un sūtīšanu uz ārvalstīm, nav iekļauti valsts nodevā.
Būtiskākās izmaiņas noteikumu projektā, kas atšķiras no līdzšinējās noteikumu redakcijas:
- noteikumu projekts vairs neietver punktus, kur noteikta samaksa par tādām ar lietas izskatīšanu saistīto izdevumu pozīcijām, kas ar grozījumiem CPL tiek iekļautas valsts nodevā;
- veiktas izmaiņas MK noteikumu 1. punkta 1.4. apakšpunktā un 4. punktā, salāgojot tos ar grozījumiem CPL 39. panta pirmās daļas 5. punktā;
- veiktas izmaiņas MK noteikumu 5. punktā, salāgojot to ar izmaiņām CPL 39. panta pirmās daļas 5. punktā un 40. pantā, kā arī ņemta vērā CPL 40. panta ceturtā daļa, kas noteic, ka, ja pēc Latvijas lūguma pierādījumus iegūst vai tiesas dokumentus izsniedz personai ārvalstī, ja šo lūgumu iesniegusi tiesa vai tiesnesis pēc savas iniciatīvas, nepieciešamo summu iemaksā valsts;
- svītrots punkts, kas iepriekš paredzēja tāmes iesniegšanu tiesā, lai uzsāktu ar atbildētāja vai liecinieka meklēšanu saistītos pasākumus.