Anotācija (ex-ante)

21-TA-903: Rīkojuma (grozījumu) projekts (Vispārīgais)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Grozījumi Ministru kabineta 2021. gada 9. oktobra rīkojumā Nr. 720 "Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu"" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība

1.1. Pamatojums

Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Ārkārtējās situācijas un mājsēdes laikā Covid-19 saslimstības rādītāji turpina pieaugt un jāievieš papildu pasākumi, lai samazinātu Covid-19 izplatību sabiedrībā.

1.2. Mērķis

Mērķa apraksts
Rīkojuma projekta "Grozījumi Ministru kabineta 2021. gada 9. oktobra Ministru kabineta rīkojumā Nr. 720 "Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu"" (turpmāk – rīkojuma projekts) mērķis ir no 2021. gada 2. novembra noteikt papildu nosacījumus veselības aprūpes un neatliekamās palīdzības pakalpojumu pieejamības uzlabošanai, vakcinācijas veicināšanai, lai rezultātā mazinātu Covid-19 izplatību un tās sekas sabiedrībā. T.sk. noteikt karavīru un zemessargu iesaisti dienesta pienākumu izpildē paaugstināta riska un slodzes apstākļos ārstniecības iestādēs.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība

1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi

Pašreizējā situācija
2021. gada 11. oktobrī Latvijā tika izsludināta ārkārtējā situācija Covid-19 izplatības un tai sekojošās veselības aprūpes iestāžu pārslodzes dēļ, 2021. gada 20. oktobrī Latvijā stājās spēkā mājsēdes prasības. 
Uz 31.10.2021.14 dienu kumulatīvais Covid-19 gadījumu skaits uz 100 000 iedz. ir 1770,7, kas ir pieaugums no 1647,0 25.10.2021. Covid-19 infekcijas reproduktivitātes koeficients (R) Latvijā uz 31.10.2021. ir samazinājies līdz 0,97. Latvija uz 31.10.2021. ir 2.vietā pasaulē pēc Covid-19 14 dienu saslimstības rādītāja. Savukārt 7 dienu kumulatīvais Covid-19 pacientu skaits stacionāros uz 31.10.2021. ir 1526, kas joprojām uzrāda +21% paaugstināšanos pēdējo 7 dienu laikā. Kā arī uz 31.10.2021. smagā stāvoklī esošo Covid-19 pacientu skaits stacionāros  ir pieaudzis par 25% pēdējo 7 dienu laikā. Bet uz 31.10.2021. kumulatīvais nāves gadījumu skaits Covid-19 pacientiem pieaudzis par 63% pēdējo 7 dienu laikā (vidēji 32 gadījumi dienā). 
Neskatoties uz to, ka šobrīd epidemioloģiskās drošības pasākumu efektivitāte ir 40%, 1.novembrī klātienē sāk mācīties 1. - 3.klase, kas būtiski samazinās pasākumu kopējo efektivitāti, jo paaugstinās risks, lai notiktu inficēšanās caur skolām, palielināsies vecāku darbs klātienē un mobilitāte sabiedriskajā transportā. Tādēļ tiek vērtēts, ka vēl ir iespējama situācijas pasliktināšanās.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
1. Ministru kabineta 2021. gada 9. oktobra rīkojuma Nr. 720 "Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu" (turpmāk - Rīkojums) 5.1.13. apakšpunkts nosaka, ka bez sadarbspējīga sertifikāta uzrādīšanas personām ārkārtējās situācijas laikā ir ierobežojumi pulcēties. T.sk. tas paredz, ka drīkst pulcēties privātos pasākumos un aizsargātas miermīlīgas pulcēšanās brīvības izpausmēs (sapulcēs, gājienos un piketos), iekštelpās ne vairāk kā 10 personas un ārtelpās ne vairāk kā 20 personas. Tomēr šīs prasības atrašanās sadaļā pie prasībām, ko drīkst bez sadarbspējīga sertifikāta uzrādīšanas, rada pārpratumus, ka šī prasība nav attiecināma uz pret Covid-19 vakcinētām, to pārslimojušām, vai negatīvi testētām personām.

2. Rīkojuma 5.49.12.apakšpunkts paredz, ka tiek pārtraukta bibliotēku darbība, tādējādi nav iespējama attālinātā grāmatu pieteikšana un izsniegšana. Arī augstākās izglītības iestādes ir slēgušas savas bibliotēkas apmeklētājiem.

3. Šobrīd Nacionālais veselības dienests no pašvaldībām saņem piedāvājumus sadarboties ar mērķi aicināt seniorus uzsākt vakcināciju pret Covid-19. Pašvaldības informē, ka daudzi ģimenes ārsti dēļ lielās noslodzes nevar atbilstoši Rīkojuma 5.51.apakšpunktam operatīvi sagatavot informāciju par pie ģimenes ārsta reģistrētajām pret Covid-19 nevakcinētajām personām.

4.Brīvprātīgā darba likuma 3. pantā ir uzskaitīti subjekti, kuriem ir tiesības organizēt brīvprātīgo darbu – biedrības un nodibinājumi; valsts un pašvaldību iestādes; politiskās partijas un to apvienības; sociālie uzņēmumi. Atbilstoši esošajam regulējumam valsts un pašvaldību slimnīcām kā komercsabiedrībām nav tiesību organizēt brīvprātīgo darbu.
Pieaugot Covid-19 infekcijas izplatībai un Covid-19 pacientu skaitam slimnīcās, kā arī slimnīcas darbiniekiem, t.sk. aprūpes personālam saskaroties ar Covid-19 pacientiem, ir paaugstināts risks saslimt ar Covid-19 infekcijas slimību, un slimnīcās sāk trūkt, ne tikai ārstniecības personāla resursi, bet arī aprūpes personāls. Slimnīcas strādā paaugstinātas gatavības un reaģēšanas režīmā, kurā slimnīcām ir jāmobilizē visi pieejamie resursi, lai spētu nodrošināt neatliekamo un akūto palīdzību pēc iespējas lielākam pacientu skaitam, slimnīcām ir nepieciešams viss pieejamais atbalsts, t.sk. cilvēkresursu piesaistē.
Atbilstoši ārstniecības iestāžu sniegtajai informācijai fiziskas personas ir izrādījušas interesi atbalsta sniegšanai slimnīcas ikdienas darbā. Šāds atbalsts, jo īpaši ārkārtējās situācijas laikā, atbilst brīvprātīgā darba definīcijai - brīvprātīgais darbs ir organizēts un uz labas gribas pamata veikts fiziskās personas fizisks vai intelektuāls bezatlīdzības darbs sabiedrības labā[Brīvprātīgā darba likuma 2.pants].
Saskaņā ar Ministru kabineta 2015. gada 22. decembra noteikumiem Nr. 762 “Noteikumi par brīvprātīgā darba veicēja veselības un dzīvības apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem brīvprātīgā darba veikšanas laikā” brīvprātīgā darba organizatora pienākums ir apdrošināt brīvprātīgā darba veicēju. Slimnīcām nav ne resursu, ne finanšu līdzekļu, lai to nodrošinātu. Ja personas izteiks vēlmi veikt brīvprātīgo darbu slimnīcā, tās tiks iepazīstinātas ar epidemioloģiskās drošības riskiem, darba drošības prasībām, kā arī tiks nodrošināti visi nepieciešami individuālās aizsardzības līdzekļi brīvprātīgā darba veikšanai. Pie tam brīvprātīgo darbu var veikt tikai ar sadarbspējīgu vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikātu atbilstoši Ministru kabineta 2021.gada 28.septembra noteikumu Nr.662 “Epidemioloģiskās drošības pasākumi Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai” 238.punktam. Jāatzīmē, ka brīvprātīgā darba veikšana ir brīvprātīgā iniciatīva.

5. Par darbinieka pienākumu doties uz citu darba vietu - Normatīvie akti darba tiesisko attiecību jomā neparedz darba devējam tiesības norīkot darbinieku savu pienākumu veikšanai uz citu darba vietu, taču ņemot vērā straujo Covid-19 slimnieku skaita pieaugumu, kā arī ar Covid-19 slimojošo pacientu skaitu, kuriem ir nepieciešama stacionārā palīdzība, ir nepieciešami grozījumi Ministru kabineta 2021.gada 9.oktobra rīkojumā Nr.720 “Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu”.  Šobrīd ārstniecības iestādes ir tiesīgas izmantot Darba likumā noteikto regulējumu, tajā skaitā atbilstoši Darba likuma 44.panta pirmās daļas 6.punktam, kas nosaka, ka darba līgumu uz noteiktu laiku var noslēgt, lai veiktu noteiktu īslaicīgu darbu, ar to saprotot neatliekamu darbu, lai novērstu nepārvaramas varas, nejauša notikuma vai citu ārkārtēju apstākļu izraisītas sekas, kuras nelabvēlīgi ietekmē vai var ietekmēt parasto darba gaitu uzņēmumā, vai arī atbilstoši Darba likuma 57.panta pirmajai daļai, kas nosaka, ka darba devējam ir tiesības ne ilgāk kā uz vienu mēnesi viena gada laikā norīkot darbinieku darba līgumā neparedzēta darba veikšanai, lai novērstu nepārvaramas varas, nejauša notikuma vai citu ārkārtēju apstākļu izraisītas sekas, kuras nelabvēlīgi ietekmē vai var ietekmēt parasto darba gaitu uzņēmumā. Dīkstāves gadījumā darba devējam ir tiesības norīkot darbinieku darba līgumā neparedzēta darba veikšanai ne ilgāk kā uz diviem mēnešiem viena gada laikā.
Valsts operatīvās medicīnas komisija 2021.gada 26. oktobrī ir apstiprinājusi stacionāro ārstniecības iestāžu sadarbības tīklu un funkcionālo hierarhiju starp Vadošo iestādi (klīniskās universitātes slimnīcas un reģionālās slimnīcas) un Sadarbības iestādi (zemāka līmeņa ārstniecības iestāde, kas atrodas Vadošās iestādes sadarbības teritorijā). Vadošā iestāde ir atbildīga par stacionārās veselības aprūpes, t.sk. ar Covid-19 inficēto pacientu, organizēšanu tās sadarbības teritorijā, savukārt Sadarbības iestāde pilda Vadošās iestādes norādījumus. Lai minēto neierobežotu Darba likumā noteiktais, nepieciešams paredzēt, ka darba devējs var nosūtīt darbinieku darbam citā ārstniecības iestādē. Primāri tas plānots uz darbu iepriekš minētajā sadarbības teritorijā. Bet, ja nepieciešams, lai darbinieks pienākumus veiktu kādā citā ārstniecības iestādē valsts teritorijā, tad ir jāsaņem darbinieka rakstiska piekrišana. Tas noteikts, izvērtējot katra darbinieka intereses un samērojot tās ar sabiedrības interesēm, pēc iespējas mazāk ierobežojot indivīda tiesības un paredzot, ka uz attālāku darba vietu norīkojot, ir jāsaņem darbinieka rakstiska piekrišana.
Latvijas Republikas Satversmes  (turpmāk  - Satversme) 106.pants noteic, ka ikvienam ir tiesības brīvi izvēlēties nodarbošanos un darbavietu atbilstoši savām spējām un kvalifikācijai. Piespiedu darbs ir aizliegts. Par piespiedu darbu netiek uzskatīta iesaistīšana katastrofu un to seku likvidēšanā un nodarbināšana saskaņā ar tiesas nolēmumu. Savukārt saskaņā ar Civilās aizsardzības un katastrofas pārvaldīšanas likum 1.panta 2.punktu katastrofa ir notikums, kas izraisījis cilvēku upurus un apdraud cilvēku dzīvību vai veselību, nodarījis kaitējumu vai radījis apdraudējumu cilvēkiem (..). Lai gan Satversme paredz personas tiesības brīvi izvēlēties darba vietu, Satversmes tiesa ir uzsvērusi, ka ikviena personas pamattiesību ierobežojuma pamatā ir jābūt apstākļiem un argumentiem, kādēļ tas vajadzīgs. Tātad ierobežojumam jābūt noteiktam svarīgu interešu –  leģitīma mērķa labad [Satversmes tiesas 2005. gada 22. decembra sprieduma lietā Nr. 2005-19-01 9. punkts]. Ņemot vērā Covid -19 saslimstības rādītāju pieaugumu Latvijas Republikas teritorijā, saslimušo un mirušo skaitu, ārstniecības iestāžu un ārstniecības personu pārslodzi, ir nepieciešams veikt pasākumus, lai nodrošinātu saslimušo ar Covid-19 ārstniecību, kas ietver sevī ne tikai materiāltehnisko (medicīnisko tehnoloģiju), bet arī cilvēkresursu, kas veiks pacienta veselības aprūpi, nodrošinājumu. Tādejādi ārstniecības personas darba devēja – ārstniecības iestādes vadītāja – tiesības norīkot savu darbinieku pildīt darba pienākumus uz citu ārstniecības iestādi Valsts operatīvās medicīniskās komisijas lēmumu apstiprinātās sadarbības teritorijas ietvaros nepārkāpj Satversmē noteiktās personas pamattiesības, bet dotais regulējums ietver leģitīmu mērķi - sabiedrības drošības, kas ietver arī sabiedrības veselības intereses  un sabiedrības veselības, nodrošināšanu.
Tā kā jau šobrīd ir ierobežoti stacionāro ārstniecības iestāžu pakalpojumi un iespējams, ka tas tiks darīts arī turpmāk, tad daļa šo iestāžu darbinieku var atrasties dīkstāvē. Lai pilnvērtīgi izmantotu visus ārstniecības iestādes rīcībā esošos cilvēkresursus, tad tie būtu pārvirzāmi darbā uz to vietu, kur visvairāk tas nepieciešams, lai nodrošinātu neatliekamo medicīnisko palīdzību, palīdzību akūtos gadījumos vai Covid-19 pacientu ārstēšanu. Jau iepriekš ir veikti grozījumi Ministru kabineta 2021.gada 28.septembra noteikumos Nr.662 “Epidemioloģiskās drošības pasākumi Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai”, kas paredz, ka ārstniecības iestādes vadītājs, lai nodrošinātu neatliekamo medicīnisko palīdzību, palīdzību akūtos gadījumos vai Covid-19 pacientu ārstēšanu, ja nepieciešams, var nodarbināt ārstus bez sertifikāta vai ar to neatkarīgi no specialitātes un iesaistīt pacientu aprūpē visu profesiju ārstniecības personas.
Papildus noteikumu projektā paredzēts, ka iepriekš minētās darbinieka norīkošanas laiks nevar pārsniegt ārkārtas situācijas laiku, lai ar pēc iespējas mazākiem ierobežojumiem tiktu sasniegts nepieciešamais mērķis.
Attiecībā uz darba samaksu darbiniekiem, kas norīkoti darbā citā ārstniecības iestādē, plānots, ka uzņemošā ārstniecības iestāde slēdz līgumu ar ārstniecības iestādi, kura nosūta darbinieku par nosūtāmā darbinieka nodarbinātību atbilstoši uzņemošās ārstniecības iestādes nosacījumiem un darba samaksai par valsts apmaksāto pakalpojumu sniegšanu, kā arī nosūtāmā darbinieka atlīdzības segšanu (pārskaitīšanu) ārstniecības iestādei, kura darbinieku nosūtījusi. Ārstniecības iestāde, kura darbinieku nosūtījusi, nodrošina saņemtās atlīdzības pārskaitīšanu nodarbinātajam.
Privātai ārstniecības iestādei novirzot savu darbinieku citām ārstniecības iestādēm valsts apmaksāto pakalpojumu sniegšanai rodas finanšu zaudējumi saistībā ar negūto ieņēmumu no sava darbinieka nodarbinātības privātā ārstniecības iestādē. Ņemot vērā to, ka no privātām ārstniecības iestādēm plānots novirzīt tos darbiniekus, kuri iesaistīti veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanā kompensācijas sedzamas par veselības aprūpes pakalpojumu ieņēmumu samazinājumu. Kompensācijas apmērs nosakāms visām ārstniecības iestādēm līdzvērtīgs un atrunājams atbalsta sniegšanas nosacījumos. Kompensācijas izmaksājamas saskaņā ar de minimis atbalstu saskaņā ar Eiropas Komisijas 2013.gada 18.decembra regulu Nr.1407/2013 par Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. un 108. panta piemērošanu de minimis atbalstam. Ja šis atbalsta mehānisms konkrētajai privātajai ārstniecības iestādei ir izsmelts, kompensācijas izmaksājamas atbilstoši VM un EM speciāli izstrādātam atbalsta mehānismam, kas koncentrēts uz veselības aprūpes pakalpojumu ieņēmumu samazinājumu tām privātām ārstniecības iestādēm, kuras novirzījušas savus darbiniekus nodarbinātībai citās ārstniecības iestādēs valsts apmaksāto pakalpojumu sniegšanai. Ja ārstniecības iestāde ir pieteikusies esošajam komercdarbības atbalsta mehānismam uzņēmumiem Covid-19 krīzes pārvarēšanai, jo privātās ārstniecības iestādes apgrozījums mēnesī ir krities vismaz par 20 % par vienu un to pašu laika periodu ārstniecības iestādei tiek izmaksāts viens atbalsta veids. 

6. Ņemot vērā, ka Covid-19 pacientu ārstēšanai ir nepieciešams medicīniskā skābekļa nodrošinājums, tad, lai visām ārstniecības iestādēm, kā arī Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestam (turpmāk - NMPD) to nodrošinātu, nepieciešams noteikt atbildīgo personu, kurai uzdot iepirkuma veikšanu, ar to saistītās informācijas apkopošanu, tehniskās apkalpošanas organizēšanu, tehniskā personāla pārvaldīšanu un citus ar to saistītos darbus. Tā kā atbildīgā persona izraugāma no ārstniecības iestāžu vidus, tad, lai tai uzticētu iepriekšminētos pienākumus, nepieciešams ārējā normatīvajā aktā paredzēt veselības ministram tiesības nozīmēt šādu atbildīgo personu, jo citi spēkā esošie normatīvie akti neparedz Veselības ministrijai vai veselības ministram tiesības uzdot uzdevumus ārstniecības iestāžu, tajā skaitā kapitālsabiedrību, kurās Veselības ministrija ir kapitāla daļu turētāja, darbiniekiem. Minētais darbinieks tam uzdotos uzdevumus veiks priekš visām ārstniecības iestādēm, kam ir nepieciešams medicīniskais skābeklis, nodrošinot vienotu un koordinētu procesu, tādā veidā garantējot medicīniskā skābekļa pieejamības nepārtrauktību.

7.Saistībā ar Covid-19 infekcijas izplatību un saslimstības pieaugumu NMPD darba apjoms ir būtiski pieaudzis. Neatliekamās medicīniskās palīdzības (turpmāk – NMP) brigāžu apkalpoto izsaukumu skaits diennaktī pārsniedz vienu tūkstoti, savukārt, izsaukumu skaits pie Covid -19 pacientiem jau veido ceturto daļu no visiem apkalpotajiem izsaukumiem. NMPD NMP brigādēm ir palielinājies pacientu nodošanas laiks slimnīcās, un vidēji, tas ir no 45 minūtēm līdz 2,5 stundām, tādējādi mazinot brigāžu pieejamību izsaukumu apkalpošanai un samazinot operativitāti uz augstas prioritātes izsaukumiem. Šādā situācijā ar esošajiem resursiem NMPD nevar veikt papildus funkciju un nodrošināt slimnīcām nepieciešamos maksas pakalpojumus - pacientu pārvešanas no augstāka līmeņa stacionāra uz zemāku ārstēšanās pabeigšanai.

8.Ārkārtējās situācijas laikā veselības nozarei nepieciešams pēc iespējas ātrāk pieņemt jauno darbinieku darbā un lai tas var obligāto veselības pārbaudi (OVP) iziet operatīvā termiņā. 
Patlaban OVP iziešana jaunajiem darbiniekiem aizņem no divām nedēļām un ilgāk, bet darba spēks un atbalsts veselības nozarei un ārstniecības iestādēm vajadzīgs nekavējoties, jo sasirgušo skaits ar Covid-19 un citām slimībām nekļūst mazāks. Esošajiem darbiniekiem vajadzīgs papildspēks, bet normatīvie akti par OVP veikšanu un to ievērošana aizkavē papildspēku pieņemšanu darbā, jo sākumā jāiziet OVP, lai pārliecinātos vai jaunpieņemtā darbinieka veselības stāvoklis atbilst veicamajam darbam. Šobrīd, pamatojoties uz Ministru kabineta 2009. gada 10. marta noteikumu Nr. 219 “Kārtība, kādā veicama obligātā veselības pārbaude” 3.1., 4.1. un 4.2.punktā noteikto, ārstniecības iestādes nevar pieņemt darbā uz nenoteiktu laiku personas, kuras nav veikušas pirmreizējo obligāto veselības pārbaudi, kā arī nevar nodarbināt personas, kurām ir beidzies OVP termiņš, jo ir jāveic kārtējā OVP.  Pēc ārkārtējās situācijas izbeigšanas minētās veselības pārbaudes (periodiskās veselības pārbaudes) veikšana būs jāveic ne vēlāk kā trīs mēnešu laikā, bet pirmreizējā vai ārpuskārtas veselības pārbaude ne vēlāk kā viena mēneša laikā no ārkārtējās situācijas izbeigšanās brīža.

9.Ievērojot Rīkojuma 5.49.19.apakšpunktā noteikto, tabakas izstrādājumu, augu smēķēšanas produktu, elektronisko smēķēšanas ierīču un to šķidrumu klātienes tirdzniecība un iegāde šobrīd ir iespējama tikai pārtikas veikalos un atsevišķos higiēnas preču veikalos. Savukārt, saskaņā ar Tabakas izstrādājumu, augu smēķēšanas produktu, elektronisko smēķēšanas ierīču un to šķidrumu aprites likuma 8.panta otro daļu tabakas izstrādājumu, augu smēķēšanas produktu, elektronisko smēķēšanas ierīču un to šķidrumu tirdzniecība ar distances līguma palīdzību šobrīd ir aizliegta.

10. Speciālās izglītības iestādēs un speciālās izglītības klasēs arī pēc 2021./2022.mācību gada rudens brīvlaika mācību process pilnvērtīgi norisinās klātienē neatkarīgi no klases, taču šobrīd valstī esošajā epidemioloģiskajā situācijā un atbilstoši normatīvajam regulējumam (tostarp ievērojot, piemēram, arī vakcinēto un pārslimojušo personu pienākumu ievērot mājas karantīnu) var rasties situācijas, kad izglītības iestādē trūkst personāla, lai nodrošinātu mācības klātienē. Šādos gadījumos izglītības iestādes vadītājs, saskaņojot ar iestādes dibinātāju (pašvaldību), var lemt par mācību īstenošanu attālināti konkrētām minētajām speciālās izglītības klasēm, kā arī speciālās izglītības iestāžu klasēm, klašu grupām.
Atbilstoši Izglītības kvalitātes valsts dienesta apkopotajai informācijai no 2021.gada 25.oktobra līdz 29.oktobrim 13 no 43 speciālo izglītības iestāžu vadītājiem (30,23% no speciālo izglītības iestāžu kopēja skaita) bija pieņēmuši lēmumu par attālinātā izglītības procesa īstenošanu vismaz vienā klasē/vienā pirmsskolas grupā.
Vienlaikus jāņem vērā, ka speciālās izglītības iestāžu un speciālās izglītības klašu darbībai ir īpaša specifika, kas paredz nepieciešamību pēc pielāgotiem mācību līdzekļiem, pieaugušas personas uzraudzības un atbalsta u.tml. Ievērojot minēto, izglītības iestādei jāpārliecinās par savām iespējām mācību procesu īstenot attālināti, iespēju robežās arī apzinot izglītojamo likumiskos pārstāvjus un ņemot vērā iespējas izglītojamiem mācīties attālināti.

11. Šobrīd Rīkojums neparedz regulējumu par piemaksas piemērošanu karavīriem un koeficienta noteiktšanu zemessargiem par dienesta pienākumu izpildi paaugstināta riska un slodzes apstākļos ārstniecības iestādēs saistībā ar Covid-19 infekcijas slimības uzliesmojumu un tās seku novēršanu. Šobrīd ir nepietiekams personāla skaits Covid-19 pacientu aprūpei. Ņemot vērā, ka situācija joprojām ir kritiska un joprojām visvairāk tiek hospitalizēti pacienti tieši smagā stāvoklī, Veselības
ministrija lūdza Nacionālo bruņoto spēku atbalstu, piesaistot papildu personālu no Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem darbam Rīgas slimnīcās. Veselības ministrija dara visu iespējamo, lai brīvprātīgi piesaistītu ārstniecības personas, kas nestrādā šobrīd veselības nozarē, darbam slimnīcās ar Covid-19 un neCovid-19 pacientiem, tomēr arī tas nav pietiekami, ņemot vērā augstos saslimstības rādītājus.
Risinājuma apraksts
1. Lai novērstu neskaidrības par pulcēšanās prasībām, Rīkojumu nepieciešams papildināt ar jaunu 5.12.1 apakšpunktu, kurā prasības uz pulcēšanos tiek attiecinātas skaidri uz visām personām, ne tikai uz tām, kas ir bez sadarbspējīgiem sertifikātiem. Tādējādi minētās prasības tiek svītrotas no 5.1.13. apakšpunkta.

2. Lai nodrošinātu, ka bibliotēkās ir iespējama grāmatu izsniegšana attālināti, nepieciešams precizēt Rīkojuma 5.49.12.apakšpunktu to papildinot ar vārdu 'klātienes', tādējādi nosakot, ka tiek pārtraukta tikai bibliotēku  klātienes darbība, kas tādējādi paredz, ka ir iespējama attālinātā grāmatu pieteikšana un izsniegšana.

3. Rīkojums ir jāpapildina ar jaunu apakšpunktu, kas nosaka tiesības Nacionālajam veselības dienestam pēc pašvaldības lūguma nodot personas datus (vārds, uzvārds un tālruņa numurs) par konkrētā pašvaldībā deklarētajām pret Covid-19 nevakcinētajām personām vecumā no 60 gadiem, lai pašvaldības sazinātos ar šim personām un motivētu tās vakcinēties, kā arī pierakstītu personas vakcinēties, ja tas iespējams vai organizētu personu vakcināciju dzīvesvietā. Papildus  ir iekļauta norāde, ka pašvaldības drīkst saziņai ar personām izmantot pašvaldību rīcībā esošo kontaktinformāciju, jo tā var būt aktuālāka nekā Nacionālā veselības dienesta sniegtā. Ņemot vērā, ka datu nodošana tiek plānota, kā vienreizējs pasākums, Nacionālais veselības dienests personu datus pašvaldībām nodod ar pieņemšanas nodošanas aktu, kurā atrunāta datu nodošanas kārtība, glabāšanas termiņi un datu dzēšana.

4. Saistībā ar brīvprātīgo darbu ir nepieciešams papildināt Ministru kabineta 2021.gada 9.oktobra rīkojumu Nr.720 “Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu”  ar regulējumu, kas dotu tiesības valsts un pašvaldību kapitālsabiedrībām, kuru pamatdarbības veids ir veselības aprūpes pakalpojumu sniegšana un kuras sniedz stacionāros veselības aprūpes pakalpojumus Covid-19 pacientiem, organizēt brīvprātīgo darbu atbilstoši Brīvprātīgā darba likumā noteiktajai kārtībai -jauni Rīkojuma 9.3 un 9.4 punkti.
Šāda paša satura grozījums ir iekļauts likumprojektā “Grozījumi Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likumā” (Nr: 1212/Lp13), tomēr tā kā nav zināms, vai tas tiks atbalstīts arī Saeimas 2.lasījumā un kad varētu stāties spēkā, bet šobrīd ir nepieciešams nekavējošs risinājums, tad regulējums par brīvprātīgo darbu iekļaujams arī šajā rīkojumā.

5. Par darbinieka pienākumu doties uz citu darba vietu - Ņemot vērā, ka Darba likuma 57.pants paredz darba pienākumus veikt tajā pašā iestādē, savukārt Darba likuma 44.pants neprecizē, kādā veidā darbinieks ar darba devēju ir nonācis pie terminēta darba līguma slēgšanas, tad nepieciešams paredzēt, ka darba devējam ir tiesības nosūtīt darbinieku uz to ārstniecības iestādi, kur viņa darbs ir visvairāk nepieciešams. Līdz ar to grozījumu mērķis ir noteikt darba devēja – ārstniecības iestādes vadītāja – tiesības norīkot savu darbinieku pildīt darba pienākumus uz citu ārstniecības iestādi Valsts operatīvās medicīniskās komisijas lēmumu apstiprinātās sadarbības teritorijas ietvaros - jauni Rīkojuma 9.5, 9.6, 9.7 punkti.

6. Saistībā ar atbildīgo darbinieku, lai nodrošinātu medicīniskā skābekļa sistēmu instalāciju darbus un veiktu visas ar to saistītās darbības - jauns Rīkojuma 9.8 punkts. 
Saskaņā ar Publisko iepirkumu likuma 8.panta septīto daļu pasūtītājs ir tiesīgs piemērot sarunu procedūru (bez sākotnējās publikācijas), ja tam neparedzamu ārkārtas apstākļu rezultātā objektīvi radusies situācija, kurā steidzamības dēļ nav iespējams piemērot atklātu konkursu, slēgtu konkursu vai konkursa procedūru ar sarunām; minētie apstākļi, kas pamato ārkārtas situāciju, nedrīkst būt atkarīgi no pasūtītāja darbības. Kā ir norādījusi Eiropas Komisija un Eiropas Savienības tiesa sarunu procedūras bez publikācijas piemērošana ir jāinterpretē ļoti šauri/ierobežojoši. Lai to piemērotu, kumulatīvi ir jāizpildās visiem kritērijiem: 1) pasūtītājam iepriekš neparedzami iemesli, 2) ārkārtēja steidzamība, kas liedz ievērot vispārējos termiņus, t.sk. saīsinātos termiņus, 3) šādu procedūru izmanto tikai tik lielā mērā, cik tas noteikti nepieciešams, proti, līdz tiek rasti pastāvīgi risinājumi. Līdz ar to sarunu procedūras piemērošana jau pēc būtības paredz, ka gadījumā, ja pasūtītājam šāda vajadzība varētu būt ilgākā periodā, līdz ar sarunu procedūras rīkošanu vienlaikus tiek rīkota kāda no Publisko iepirkumu likumā noteiktajām atklātajām iepirkuma procedūrām, lai tādējādi sasniegtu Publisko iepirkumu likuma 2.pantā noteiktos likuma mērķus: 1) iepirkumu atklātums, 2) piegādātāju brīva konkurence, kā arī vienlīdzīga un taisnīga attieksme pret tiem, 3) pasūtītāja līdzekļu efektīva izmantošana, maksimāli samazinot tā riskus.

7. Lai ārkārtējās situācijas laikā daļēji risinātu pacientu pārvešanas jautājumu un realizētu Covid-19 pacientu “kaskadēšanas principus” starp slimnīcām, kas pieņemts Valsts operatīvās medicīniskās komisijas (VOMK) sēdē 2021.gada 28.oktobrī, NMPD pieejamo cilvēkresursu ietvaros varētu veidot papildus NMP brigādes pacientu pārvešanu nodrošināšanai pēc daudzprofilu klīnisko universitātes slimnīcu pieprasījuma, gadījumos, kad pārvešanas laikā nepieciešams ārstniecības personu atbalsts, ievērojot izstrādāto slimnīcu sadarbības modeli. Papildus NMP brigāžu izveide ir iespējama, iesaistot esošo personālu papildus ikdienas darbam paredzētajam darba grafikam, t.i., pieļaujamo virsstundu ietvaros, kā arī piesaistot izdienas pensijā aizgājušās ārstniecības personas. Papildus izveidotās NMP brigādes katra nodrošinātu nepieciešamās pacientu pārvešanas 14 h dienā pēc iepriekš plānota grafika.
Pasākuma īstenošanai nepieciešami papildus līdzekļi no valsts budžeta programmas 02.00.00 “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem”. Vienas papildus izveidotās brigādes izmaksas vidēji mēnesī veido 43 284 euro jeb vidēji 102,51 euro par katru pārvešanu.
Tādējādi nepieciešams papildināt Rīkojumu ar jaunu 9.9 punktu, kas nosaka, ka NMPD var veidot papildus NMP brigādes pacientu, kuriem transportēšanas laikā nepieciešams ārstniecības personu atbalsts, pārvešanai no daudzprofilu klīniskās universitātes slimnīcas VSIA “Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca” un SIA “Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca” uz to sadarbības iestādēm.

8. Saistībā ar veselības aprūpes sistēmas darbinieku OVP iziešanu, lai nodrošinātu nepārtrauktu veselības aprūpi, nepieciešams noteikt izņēmumu, ka veselības nozarē strādājošiem darba devējiem ir atļauts bez OVP nodarbināt darbiniekus, ja ārkārtas situācijas laikā ir apgrūtināta vai pārtraukta veselības aprūpes pakalpojumu sniegšana, kas nepieciešama OVP veikšanai. Izņēmums neattiecas uz pirmreizējo veselības pārbaudi personām, kuras paredzēts nodarbināt darbā īpašos apstākļos atbilstoši Ministru kabineta 2009. gada 10. marta noteikumu Nr. 219 "Kārtība, kādā veicama obligātā veselības pārbaude" 2. pielikumam.  Kā arī ir nepieciešams noteikt pienākumu jaunajiem darbiniekiem pēc darba devēja pieprasījuma sniegt informāciju darba devējam par savu veselības stāvokli, ciktāl tam ir būtiska nozīme paredzētā darba veikšanā. 

9. Lai novērstu ēnu ekonomikas pieaugumu attiecībā uz tabakas izstrādājumu, augu smēķēšanas produktu, elektronisko smēķēšanas ierīču un to šķidrumu tirdzniecību, būtu nepieciešams veikt grozījumu Rīkojuma 5.49.22. apakšpunktā, atļaujot to tirdzniecību ar distances līdzekļu starpniecību laika periodā līdz 2021.gada 14.novembrim. Šo izstrādājumu izsniegšana klientiem tiek nodrošināta saskaņā ar Rīkojuma 5.49.23.punkta nosacījumiem, izsniedzot iegādātās preces tikai ārtelpās (apmeklētāji nedrīkst uzturēties tirdzniecības vietas telpās) vai ar preču piegādi.

10.Rīkojuma projekts paredz papildināt Rīkojuma 5.49.33.4.apakšpunktu ar otro teikumu attiecībā uz izglītības programmu īstenošanu speciālās izglītības iestādēs un tādās izglītības iestāžu speciālās izglītības klasēs, kurās īsteno speciālo pamatizglītības programmu skolēniem ar smagiem garīgās attīstības traucējumiem vai vairākiem smagiem attīstības traucējumiem (kods 59), kā arī speciālo pamatizglītības programmu skolēniem ar garīgās attīstības traucējumiem (kods 58). Grozījumi paredz, ka speciālās izglītības iestādēs un minētajās speciālās izglītības klasēs, atbilstoši izglītības iestādes vadītāja ar dibinātāju saskaņotam lēmumam un izglītības iestādē noteiktajai kārtībai, izglītības programmu ieguve var tikt īstenota attālināti, izvērtējot epidemioloģisko situāciju un nodarbināto pieejamību kvalitatīva mācību procesa īstenošanai un nodrošināšanai.

11. Ar Rīkojuma projektu  paredzēts noteikt, ka par dienesta pienākumu izpildi paaugstināta riska un slodzes apstākļos ārstniecības iestādēs saistībā ar Covid-19 infekcijas slimības uzliesmojumu un tās seku novēršanu Nacionālo bruņoto spēku karavīram papildus mēnešalgai izmaksā piemaksu 100 procentu apmērā no viņam noteiktās mēnešalgas. Zemessargam par katru šādu uzdevumu izpildes dienu izmaksā dienesta uzdevumu izpildes kompensāciju normatīvajos aktos noteiktajā apmērā, to reizinot ar koeficientu 2. Paredzot piemaksu karavīriem un attiecīgu koeficientu zemessargiem, minētās personas būs motivētas pildīt dienesta pienākumus paaugstināta riska un slodzes apstākļos, sniedzot atbalstu ārstniecības personām Rīgas slimnīcās, kurās šobrīd ir izteikts personāla trūkums.
Ņemot vērā to, ka atbalsta sniegšanā iesaistītie zemessargi ir nodarbināti pie citiem darba devējiem un dienesta pienākumus Latvijas Republikas Zemessardzē pilda uz brīvprātības pamata, Nacionālie bruņotie spēki paredz kompensēt darba devējiem izdevumus, kas tiem radušies izmaksājot darbiniekiem atlīdzību (darba samaksu vai vidējo izpeļņu) par darbinieka – zemessarga atrašanos dienesta uzdevumu izpildē ārkārtējās situācijas pārvarēšanai. Lai piedalītos dotajā uzdevumā, viņi nevar veikt savus ikdienas darba pienākumus, kas rada apgrūtinājumu zemessarga darba devējam. Ja darba devējs darbiniekam nav saglabājis darba samaksu par laiku sakarā ar dalību ārkārtējas situācijas pārvarēšanā, bet viņam ir radušies izdevumi sakarā ar šī darbinieka aizvietošanu, Nacionālie bruņotie spēki kompensē ar šādu aizvietošanu saistītos izdevumus.
Izdevumus plānots finansēt no Aizsardzības ministrijai piešķirtajiem valsts budžeta līdzekļiem un nepieciešamības gadījumā pēc pamatota Nacionālo bruņoto spēku pieprasījuma atbilstoši faktiskajiem izdevumiem, tiks pieprasīti no valsts budžeta programmas 02.00.00 "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem.
Vienlaikus jānorāda, ka Nacionālo bruņoto personālsastāvs, sniedzot atbalstu Veselības ministrijai Rīgas slimnīcās, nonāks saskarē ar Covid-19 inficētām personām. Pēc šā brīža regulējuma Nacionālo bruņoto spēku personālsastāvam ir jāievēro mājas karantīna, tomēr saskaņā ar Veselības ministrijas norādījumiem, atbalsta sniedzēji (karavīri un zemessargi) šajā gadījumā pielīdzināmi ārstniecības personām, uz kurām mājas karantīnas nosacījums neattiecas. Iesaistītās personas katru dienu pēc pienākumu izpildes tiks testētas un neradīs apdraudējumu ne Nacionālo bruņoto spēku uzdevumu izpildei, ne arī zemessargu darba devējiem darbības nodrošināšanai.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Apraksts
Šī gada 1.novembrī Operatīvās vadības grupa vienojās par grozījumu iekļaušanu Rīkojumā. Epidemioloģiskā situācija vēl būtiski neuzlabojās, līdz ar to citi risinājumi var nebūt pietiekoši efektīvi.
Lai pēc iespējas vairāki aspekti tiktu ņemti vērā, iespējamie epidemioloģiskās drošības pasākumi tiek apspriesti Operatīvās vadības grupā, kur piedalās visu nozaru ministriju pārstāvji.
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Apraksts
Veselības aprūpes sistēmas nespēja sniegt nepieciešamos pakalpojumus radītu nesamērojamus zaudējumus sabiedrībai.
Nosakot katru prasību, tiek vērtēts ierobežojuma samērīgums pret ieguvumu. Lai pēc iespējas vairāki aspekti tiktu ņemti vērā, iespējamie epidemioloģiskās drošības pasākumi tiek apspriesti Operatīvās vadības grupā, kur piedalās visu nozaru ministriju pārstāvji.

1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību

1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums

Vai tiks veikts?

1.6. Cita informācija

-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?

2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt

Fiziskās personas
Ietekmes apraksts
Rīkojumā par ārkārtējās situācijas izsludināšanu minētie epidemioloģiskās drošības pasākumi tiek attiecināti uz visu sabiedrību.
Juridiskās personas
Ietekmes apraksts
Rīkojumā par ārkārtējās situācijas izsludināšanu minētie epidemioloģiskās drošības pasākumi tiek attiecināti uz visu sabiedrību.

2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību

Vai projekts skar šo jomu?

2.3. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?

2.4. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Rādītājs
2021
saskaņā ar valsts budžetu kārtējam gadam
izmaiņas kārtējā gadā, salīdzinot ar valsts budžetu kārtējam gadam
Turpmākie trīs gadi (euro)
2022
2023
2024
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
1
2
3
4
5
6
7
8
1. Budžeta ieņēmumi
0
0
0
0
0
0
0
1.1. valsts pamatbudžets, tai skaitā ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi
0
0
0
0
0
0
0
1.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
1.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
2. Budžeta izdevumi
0
86 569
0
43 284
0
0
0
2.1. valsts pamatbudžets
0
86 569
0
43 284
0
0
0
2.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
2.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
3. Finansiālā ietekme
0
-86 569
0
-43 284
0
0
0
3.1. valsts pamatbudžets
0
-86 569
0
-43 284
0
0
0
3.2. speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
3.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
4. Finanšu līdzekļi papildu izdevumu finansēšanai (kompensējošu izdevumu palielinājumu norāda ar "-" zīmi)
0
86 569
0
43 284
0
0
0
5. Precizēta finansiālā ietekme
0
0
0
0
5.1. valsts pamatbudžets
0
0
0
0
5.2. speciālais budžets
0
0
0
0
5.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
6. Detalizēts ieņēmumu un izdevumu aprēķins (ja nepieciešams, detalizētu ieņēmumu un izdevumu aprēķinu var pievienot anotācijas (ex-ante) pielikumā)
1.Lai NMPD papildus Ministru kabineta 2009.gada 20.janvāra noteikumos Nr.60 “Noteikumi par obligātajām prasībām ārstniecības iestādēm un to struktūrvienībām” noteiktajiem neatliekamās medicīniskās palīdzības brigāžu profiliem un to sastāviem, pieejamo personāla resursu ietvaros var veidot papildus neatliekamās medicīniskās palīdzības brigādes pacientu, kuriem transportēšanas laikā nepieciešams ārstniecības personu atbalsts, pārvešanai no daudzprofilu klīniskās universitātes slimnīcas VSIA “Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca” un SIA “Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca” uz  to sadarbības iestādēm, nepieciešami papildus līdzekļi no valsts budžeta programmas 02.00.00 “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem” 2021.gadā 86 569 euro apmērā un 2022.gadā, kas nepārsniedz 43 284 euro. Vienas papildus izveidotās brigādes izmaksas vidēji mēnesī veido 43 284 euro jeb vidēji 102,51 euro par katru pārvešanu. Ja finansējuma sadalījums netiek izlietots atbilstoši noteiktajam mērķim, tad piešķirtais vai neizlietotais finansējums NMPD ir jāatgriež valsts budžetā.
Lai nodrošinātu iepriekš minētā pasākuma izpildi, Veselības ministrijai normatīvos aktos noteiktā kārtībā sagatavot un iesniegt izskatīšanai Ministru kabinetā rīkojuma projektus par finanšu līdzekļu piešķiršanu no valsts budžeta programmas 02.00.00 “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem”.

2. Izdevumu aprēķins veikts 40 NBS karavīriem un/ vai zemessargiem, kuri veiks pienākumu izpildi paaugstināta riska un slodzes apstākļos ārstniecības iestādēs. Aprēķins veikts uz šādiem pieņēmumiem: dienā būs iesaistīti 20 karavīri un 20 zemessargi; karavīriem aprēķinā izmantota NBS vidējā aprēķinātā mēnešalga EUR 915; zemessargiem vidējā mēnešalga EUR 795. 20 karavīriem mēnesī nepieciešamais finansējums ir EUR 45 234, t.i. EUR 1 830 (EUR 915 x piemaksa 100%) + EUR 431,70 (darba devēja VSAOI 23,59% ) x 20 karavīri 20 zemessargiem mēnesī nepieciešamais finansējums ir EUR 31 800, t.i. EUR 1 590 (5% dienā DUI kompensācija no EUR 795, 1 zemessargs mēnesī 20 dienas mēnesī x koeficients 2) x 20 zemessargi Kopā EUR 77 034. Karavīriem piemaksa tiks piemērota tikai par tām dienām, kurās karavīrs ir sniedzis atbalstu ārstniecības iestādēs. Izdevumi mēnešalgas izmaksai tiks segti no budžeta programmas 22.00.00 “Nacionālie bruņotie spēki” budžeta apakšprogrammas 22.10.00 “Starptautisko operāciju un Nacionālo bruņoto spēku personālsastāva centralizētais atalgojums” un nepieciešamības gadījumā uz pamatota Nacionālo bruņoto spēku pieprasījuma atbilstoši faktiskajiem izdevumiem, tiks pieprasīti no valsts budžeta programmas 02.00.00 “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem”. Kompensācijas izmaksu, ko izmaksā Nacionālie bruņotie spēki darba devējam par darba samaksu, ko tas izmaksājis darbiniekam, kurš ir zemessargs, ja darba devējs šādam darbiniekam ir saglabājis darba samaksu par laiku, kad darbinieks kā zemessargs ir bijis iesaistīts pienākumu izpildē paaugstināta riska un slodzes apstākļos ārstniecības iestādēs, Nacionālie bruņotie spēki izmaksās no budžeta programmas 22.00.00 “Nacionālie bruņotie spēki” budžeta apakšprogrammas 22.12.00 “Nacionālo bruņoto spēku uzturēšana” un nepieciešamības gadījumā atbilstoši faktiski nepieciešamajam apmēram pieprasīs no valsts budžeta programmas 02.00.00 “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem”.
6.1. detalizēts ieņēmumu aprēķins
Nav
6.2. detalizēts izdevumu aprēķins
Detalizētus aprēķinus skatīt anotācijas pielikumā "NMPD papildus izveidoto pārvešanas brigāžu  izmaksas".
7. Amata vietu skaita izmaiņas (palielinājuma gadījumā: izvērsts pamatojums, izvērtējums par esošo resursu pārskatīšanas iespējām, t.sk. vakanto štata vietu, ilgstošo vakanču izmantošanu u.c.)
Projekts šo jomu neskar.
Cita informācija
Nav
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?

5.3. Cita informācija

Apraksts
-
Skaidrojums
Projekts tiek virzīts steidzamības kārtā, sabiedrības iesaiste projekta izstrādē netika organizēta.

6.4. Cita informācija

-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?

7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas

Institūcijas

    7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums

    Vai projekts skar šo jomu?

    7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums

    Vai projekts skar šo jomu?

    7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru

    Ietekme
    Jā/Nē
    Skaidrojums
    1. Tiks veidota jauna institūcija
    -
    2. Tiks likvidēta institūcija
    -
    3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
    -
    4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
    -
    5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
    -
    6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
    -
    7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
    -
    8. Cita informācija
    -

    7.5. Cita informācija

    -
    8. Horizontālās ietekmes

    8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību

    Vai projekts skar šo jomu?

    8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību

    Vai projekts skar šo jomu?

    8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu

    Vai projekts skar šo jomu?

    8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem

    Vai projekts skar šo jomu?

    8.1.5. uz teritoriju attīstību

    Vai projekts skar šo jomu?

    8.1.6. uz vidi

    Vai projekts skar šo jomu?

    8.1.7. uz klimatneitralitāti

    Vai projekts skar šo jomu?

    8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju

    Vai projekts skar šo jomu?

    8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām

    Vai projekts skar šo jomu?

    8.1.10. uz dzimumu līdztiesību

    Vai projekts skar šo jomu?

    8.1.11. uz veselību

    Vai projekts skar šo jomu?
    Apraksts
    Projektā noteikti epidemioloģiskās drošības pasākumi, kas veicami, lai apturētu Covid-19 infekcijas strauju un nekontrolētu izplatību.

    8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību

    Vai projekts skar šo jomu?

    8.1.13. uz datu aizsardzību

    Vai projekts skar šo jomu?

    8.1.14. uz diasporu

    Vai projekts skar šo jomu?

    8.1.15. uz profesiju reglamentāciju

    Vai projekts skar šo jomu?

    8.2. Cita informācija

    -
    Pielikumi
    Pielikums
    Nosaukums
    NMPD papildus izveidoto pārvešanas brigāžu izmaksas