Anotācija (ex-ante)

MK noteikumu Nr.740 3. punkts un 22.3. apakšpunkts definē investīcijas finansējuma saņēmēju loku vienlaikus paredzot arī tiesību subjektus, kuri izslēdzami no dalības projektu atlasē. Saskaņā ar spēkā esošo MK noteikumu Nr.740 redakciju investīcijas finansējuma saņēmēji ir tiesību subjekti, kas reģistrēti Uzņēmumu reģistra vestajā  biedrību un nodibinājumu reģistrā (izņemot politiskās partijas, arodbiedrības, reliģiskās organizācijas, biedrības, kuru statūtos noteiktais darbības mērķis vai joma ir daudzdzīvokļu ēku apsaimniekošana, kā arī organizācijas, kuras nodarbojas ar komercdarbību – preču un pakalpojumu piedāvāšanu tirgū) (turpmāk – nevalstiskās organizācijas) un kas pārstāv vai paredz pārstāvēt sabiedrības vismazāk aizsargāto grupu intereses sociālās drošības jomā vai īsteno vai paredz īstenot sabiedrības interešu uzraudzību attiecībā uz ārvalstu investīciju un valsts budžeta finansējuma izlietojuma tiesiskumu, lietderību un efektivitāti. Sākotnēji investīcijas plānošanā un MK noteikumu Nr.740 izstrādē nebija plānots ierobežojums attiecībā uz saimnieciskās darbības veikšanu. Tomēr šāda norma tika iekļauta, lai īpaši uzsvērtu to, ka investīcijas atbalsts nebūs komercdarbības atbalsts, jo tiks atbalstīti ar saimniecisku darbību nesaistīti projekti. Projektu konkursa nolikuma izstrādē tika konstatēts, ka MK noteikumos ietvertā norma ir pārmērīgs regulējums, kas ir pretrunā sākotnējai Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna investīcijas īstenošanas mērķim - stiprināt nevalstisko organizāciju izaugsmi sociālās drošības pārstāvniecībā un sabiedrības interešu uzraudzībā, jo lielākā daļa nevalstisko organizāciju nodarbojas ar saimniecisko darbību. Rezultātā ir nepieciešams risinājums, kura ietvaros atbalsts tiktu virzīts ar saimniecisku darbību nesaistītiem projektiem, vienlaikus gan neliedzot piedalīties projektu atlasē biedrībām un nodibinājumiem, kas ārpus investīcijas atbalsta finansējuma nodarbojas ar saimniecisko darbību, jo investīcijas mērķis pēc būtības ir atbalstīt un stiprināt nevalstisko organizāciju izaugsmi un kapacitāti, nevis ierobežot to dalību projektu atlasē, izslēdzot nozīmīgu pretendentu loku un apdraudot gan atlases sekmīgu norisi, gan arī Atveseļošanas fonda investīcijas atskaites punktu un mērķa rādītāju sekmīgu sasniegšanu paredzētajā laika termiņā un apjomā. Rezultātā tiek rosināti grozījumi MK noteikumu Nr. 740 3. punktā un 22.3. apakšpunktā, kā arī ar tiem saistītajos punktos, izslēdzot ierobežojošās tiesību normas attiecībā uz nevalstisko organizāciju iespējām startēt projektu atlasē, ja tās veic saimniecisko darbību, vienlaikus paredzot, ka atbalsta piešķiršanas mērķis nav atbalstīt saimniecisko darbību un, ka investīcijas atbalsta finansējuma plūsmām un mērķiem ir jābūt nodalītām no saimnieciskās darbības veikšanas finanšu uzskaitē, gan grāmatvedības kontu darījumos, gan pēc būtības un satura. 
MK noteikumu Nr.740 27.punkts paredz, ja atbalsta sniedzēja padome ir pieņēmusi lēmumu par atbalsta piešķiršanas atteikumu, projekta iesniedzējs minēto lēmumu Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā var apstrīdēt Valsts kancelejā, savukārt Valsts kancelejas izdoto administratīvo aktu projekta iesniedzējs var pārsūdzēt, iesniedzot pieteikumu Administratīvajā rajona tiesā. Šāds regulējums nonāk pretrunā ar Sabiedrības integrācijas fonda likuma 15.panta 1.daļā noteikto atbalsta sniedzēja padomes pieņemto administratīvo aktu pārsūdzības kārtību, jo likums paredz, ka padomes administratīvos aktus un faktisko rīcību var pārsūdzēt administratīvajā tiesā, neiesaistot citas iestādes, kas šajā gadījumā ir Valsts kanceleja. Ar noteikumu grozījumu projektu šī pretruna tiek novērsta.

Noteikumu grozījumu projekts paplašina investīcijas potenciālo finansējuma saņēmēju loku atceļot izslēgšanas nosacījumus attiecībā uz organizācijām, kuras nodarbojas ar komercdarbību – preču un pakalpojumu piedāvāšanu tirgū (noteikumu grozījumu projekta 1. un 6. punkts). Vienlaikus tiesiskais regulējums papildināts ar jauniem punktiem, nepārprotami paredzot, ka investīcijas atbalsts nevar tikt sniegts saimnieciskās darbības veikšanai (noteikumu grozījumu projekta 4.punkts) un finansējuma saņēmēja un viņa sadarbības partneru pienākums ir nodrošināt saimnieciskās darbības izmaksu nodalīšanu grāmatvedības uzskaitē no investīcijas projekta izmaksām (noteikumu grozījumu projekta 11.punkts). Ar saimniecisko darbību noteikumu grozījumu projekta regulējumā tiek saprasta tiesību subjekta preču vai pakalpojumu piedāvāšana tirgū šo darbību visplašākajā nozīmē. Kontekstā ar noteikumu grozījumu projektā ietvertā regulējuma piemērošanas praktisko nodrošināšanu, noteikumu grozījumu projekts uzliek papildu pienākumus atbalsta sniedzējam veikt pārbaudes vai projekta ietvaros piešķirtais atbalsts netiek izmantots saimnieciskajai darbībai gan projekta īstenošanas laikā (noteikumu grozījumu projekta 3.punkts), gan arī atlases ietvaros projektu vērtēšanas procesā, nosakot jaunu atbilstības kritēriju, ka atbalsta sniedzēja vērtēšanas komisijai ir jānovērtē un jāgūst pārliecība, ka projekta ietvaros saņemtais atbalsts netiks izmantots saimnieciskajai darbībai (noteikumu grozījumu projekta 7.punkts). Šāds vērtējums jāveic gan par projekta iesniedzēju, gan arī viņa sadarbības partneriem (noteikumu grozījumu projekta 5.punkts) un par atbilstību jaunajam atbilstības kritērijam un atbalsta piešķiršanas ierobežojumu saimnieciskās darbības veikšanai atbalsta sniedzējam ir jāpieprasa apliecinājums projekta pieteicējam (noteikumu grozījumu projekta 9.punkts). Papildus tiek noteikts, ka projektu vērtēšanas komisija nav tiesīga pielāgot vai mainīt šo atbilstības kritēriju atlases nolikuma izstrādes procesā (noteikumu grozījumu projekta 8.punkts). Ņemot vērā, ka noteikumu grozījumu projekta ietvaros piešķirtais atbalsts ir paredzēts nevalstiskajām organizācijām tādu projektu īstenošanai, kas neietver saimniecisko darbību, līdz ar to šāda veida atbalsts nevar ietekmēt konkurenci ne Latvijas iekšējā tirgū, ne ES dalībvalstīs un tādējādi neizpildās Komercdarbības atbalsta kontroles likuma 5.panta 4.punkts, kā rezultātā investīcijas atbalsts arī pēc noteikumu grozījumu projekta pieņemšanas nebūs uzskatāms par komercdarbības atbalstu. Projekta īstenošanas laikā gūtie labumi un nodevumi pēc projekta noslēguma var tikt izmantoti, iekļauti vai uzturēti organizācijas pamatdarbības, t.sk. saimnieciskās darbības ietvaros tiktāl kamēr šāda rīcība nenonāk pretrunā ar komercdarbības atbalsta normatīvā regulējuma nosacījumiem, kā arī kamēr par projekta ietvaros radītajiem labumiem, produktiem un nodevumiem, kuri tiešā veidā finansēti (radīti, izstrādāti) izmantojot investīcijas publisko finansējumu, netiek pieprasīta atkārtota samaksa par attiecīgajiem labumiem, produktiem un nodevumiem saimnieciskās darbības ietvaros.
Noteikumu grozījumu projekta 10.punkts atrisina spēkā esošo MK noteikumu Nr. 740 tiesību normu (27.punkts) kolīziju ar Sabiedrības integrācijas fonda likumā noteikto regulējumu (15.panta 1.daļa) saistībā ar atbalsta sniedzēja padomes pieņemto lēmumu par atbalsta piešķiršanas atteikumu pārsūdzības kārtību. Likums paredz, ka atbalsta sniedzēja padomes administratīvos aktus un faktisko rīcību var pārsūdzēt administratīvajā tiesā, tādējādi neiesaistot citas iestādes, kas MK noteikumu Nr. 740 27.punkta regulējumā ir noteikta Valsts kanceleja. Svītrojot MK noteikumu Nr. 740 27.punktu ne tikai tiek novērstas pretrunas abu tiesību aktu starpā, bet arī skaidri un nepārprotami projekta iesniedzējam tiek norādīts, kur viņam jāvēršas pārsūdzības gadījumā un kura normatīvā akta regulējums ir piemērojams šīs investīcijas projekta pieteikumu gadījumā, kā arī tiek mazināts administratīvais slogs Valsts kancelejai saistībā ar nepieciešamību iesaistīties lēmumu pieņemšanā un projektu pieteikumu pārvērtēšanā potenciālo pārsūdzību gadījumos. 
Ņemot vērā notikušās diskusijas noteikumu grozījumu projekta saskaņošanas laikā, papildus tiek sniegts skaidrojums par MK noteikumu Nr.740 13.8.punkta piemērošanu, kurā noteikts, ka investīcijas ietvaros tiek attiecinātas citas ar projekta īstenošanu saistītās izmaksas, ja tās ir saistītas ar investīcijas mērķa sasniegšanu. Ar šī punkta regulējumu paredzams, ka var tikt segtas izmaksas, kuras nav tiešā veidā nosauktas MK noteikumu Nr.740 13.1.-13.7. apakšpunktos, tomēr nepieciešamas investīcijas mērķa sasniegšanai, kā arī atbalsta un nodrošina atbilstošus apstākļus projekta veicamo darbību realizācijai un projekta rezultātu sasniegšanai. Šādas izmaksas ietver, piemēram, finansējuma saņēmēja un sadarbības partnera projekta vadības un projekta īstenošanas personāla administratīvās izmaksas, kas paredzētas iestādes ikdienas darbības nodrošināšanai – izmaksas, kuras nepieciešamas, lai organizācija varētu darboties, piemēram, telpu īre un iekārtu izmantošanas izmaksas, kancelejas preces, komunālo un sakaru pakalpojumu izmaksas, iestādes vadības un atbalsta struktūrvienību izmaksas u.c. izmaksas. MK noteikumu Nr.740 13.8. punkts neietver izmaksas, kas saistītas ar infrastruktūras attīstību, IT tehnoloģiju vai programmatūras izstrādi vai iegādi vai citas apjomīgas izmaksas. Biroja datortehnikas iegādes izmaksas vai neparedzētie izdevumi varētu tikt attiecināti tikai izņēmuma gadījumos, ja finansējuma saņēmējs ir sniedzis atbalsta sniedzējam izvērstu pamatojumu, ka projekta rezultātu sekmīga sasniegšana bez šiem izdevumiem nav iespējama. Visbiežāk šādi gadījumi varētu būt iespējami no jauna dibinātās vai relatīvi īsu periodu (līdz diviem gadiem) darbojošās organizācijās. Plānojot projektam nepieciešamo finansējumu, projekta iesniedzējam visos gadījumos ir jāizvērtē, vai darba vietas aprīkojumu saimnieciski izdevīgāk ir pirkt vai nomāt, ievērojot saimnieciskā izdevīguma principu.