Anotācija (ex-ante)

Nosacījumi attiecībā uz klienta risku novērtēšanu Noteikumos ir pamatā noteikumos balstīti un ierobežo Likuma subjekta tiesības piemērot pasākumus atbilstoši tā identificētajam riska līmenim. Virzīšanās uz riskos balstītu noteikumu piemērošanu paredz mazināt formālu pieeju sadarbībā ar klientiem. Riskos balstītas pieejas īstenošana nodrošina, ka formālās prasības tiek piemērotas atbilstoši izvērtētam un pamatotam risku līmenim, piemērojot klienta  izpētei tādas prasības, kas pēc būtības ir lietderīgas un samērīgas.

1. 2019.gada 29.jūnijā stājās spēkā grozījumi Likumā, kas papildināja Likuma nosaukumu un paplašināja terminu lietojumu Likumā, ietverot tajā terminu “proliferācija”. Noteikumu projekts paredz atbilstoši precizēt Noteikumu nosaukumu un tajā lietoto terminoloģiju (Noteikumu projekta 1.-2., 4.-6., 8.-8.1., 9., 11.1.-11.5., 14., 17.1.-17.2., 19.1.10., 24.2,. 27.1., 29.-30., 31.1.10., 24.2., 42.4.1., 45., 46., 52., 53.4., 53.6., 54. punkts).
2. Ar 2019.gada 29.jūnija grozījumiem Likumā tiek mainīts Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienesta nosaukums uz “Finanšu izlūkošanas dienests” (Noteikumu projekta 17.1., 29., 45. punkts).
3. Ar 2019.gada 29.jūnija grozījumiem Likumā konceptuāli tiek mainīta Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienestam sniegto ziņojumu kārtība, un paredzēts atteikties no neparasta darījuma jēdziena, paredzot ziņojumu iesniegšanu tikai par aizdomīgiem darījumiem (Noteikumu projekta 11.5., 45., 53.6. punkts).
4. 2021.gada 12.jūlijā stājās spēkā grozījumi Likumā, 10.¹ panta pirmajā daļā nosakot prasības par NILLTPFN prasību ievērošanu atbildīgajam darbiniekam. Noteikumu projekts paredz par NILLTPFN prasību izpildes ievērošanu atbildīgā darbinieka atbilstības izvērtēšanu atbilstoši Likumā noteiktajām prasībām veikt uz risku balstītā pieejā, ņemot vērā likuma subjekta riska profilu, sākotnējā izvērtēšanā konstatēto un citus pamatotus faktorus, bet ne retāk kā reizi trīs gados. Papildus tam tiek noteikti gadījumi, kad jāveic atbildīgās personas nekavējoša pārvērtēšana. Tadi gadījumi ir, ja, piemēram, kļūst zināma informācija, ka par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas prasību izpildes ievērošanu atbildīgais darbinieks (tai skaitā augstākās vadības loceklis) neatbilst Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likumā noteiktajām prasībām vai ir radušās šaubas par viņa atbilstību. Šaubas var rasties, piemēram, par atbildīgās personas zināšanām, pieredzi, no kāda publiskajā telpā izskanējuša notikuma, šaubas par atbilstību var radīt arī būtiskas izmaiņas amata pienākumos u.c.(Noteikumu projekta 4.¹ punkts).
5. 2021.gada 12.jūlijā stājās spēkā grozījumi Likumā, 7. panta pirmās daļas 10.punktā nosakot prasības kredītiestādēm veikt auditu, lai pārbaudītu iekšējās kontroles sistēmas atbilstību normatīvo aktu prasībām NILLTPFN jomā un novērtētu tās darbības efektivitāti. Noteikumu projektā noteikta prasība kredīta devējiem veikt NILLTPFN iekšējās kontroles sistēmas atbilstības un efektivitātes auditu ne retāk kā reizi divos gados, izņemot gadījumus, kad PTAC ir pieņēmis lēmumu par individuāli noteiktu audita veikšanas kārtību vai lēmumu par iekšējā audita nepiemērošanu. Šis Noteikumu projekta punkts nepalielina administratīvo slogu, tas paliek tāds pats, jo nosaka pienākumu auditu veikt reizi divos gados, neizslēdzot iespēju, ka PTAC, izvērtējot risku, pieņem lēmumu par audita nepiemērošanu. Noteikumu projektā ir noteikta iespēja, ka uzraudzības un kontroles institūcija var pieņemt lēmumu par individuāli noteiktu audita veikšanas kārtību. Šāds lēmumu būtu piemērojams, piemēram, situācijā, kad ar grupas veiktu ārējo auditu tiktu aizstāts kredītiestādes meitas sabiedrības iekšējais audits (Noteikumu projekta 8.¹ punkts).
6. 2021.gada 12.jūlijā stājās spēkā grozījumi Likumā, paredzot, ka Likuma subjekta darbiniekiem ir jāpārzin personas datu aizsardzības prasības noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas jomā. Tādēļ Noteikumu projektā ir iekļauta prasība šo tēmu iekļaut darbinieku apmācībās (Noteikumu projekta 11.8. punkts).
7. Atbilstoši Likuma 45.panta 2¹ daļai, Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (turpmāk - PTAC) uzrauga personas, kuras nodarbojas ar patērētāju kreditēšanu un personas, kuras nodarbojas ar parāda atgūšanas pakalpojumu sniegšanu. Lai veicinātu uzraudzības efektivitāti un novērstu iespējamus NILLTPFN jomas prasību pārkāpumus, paredzēts papildināt Noteikumu 14.punktu ar prasību kredīta devējam un parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzējam paziņot PTAC par NILLTPFN iekšējo politiku un procedūru izstrādi, savai darbībai piemītošo risku novērtējuma apstiprināšanu, iekšējās kontroles sistēmas darbības efektivitātes izvērtējumu, iekšējās kontroles sistēmas veiktā audita ziņojumu, kā arī par būtisku izmaiņu vai jaunas iekšējās kontroles sistēmas apstiprināšanu. Noteikumu projekts paredz pienākumu iesniegt minētos dokumentus PTAC ne vēlāk kā 10 dienas pēc to apstiprināšanas. Šādā veidā netiek palielināts administratīvais slogs, jo grozījumu projekts nenosaka pienākumu veikt kādas papildus darbības vai izvērtējumus, grozījumu projekts paredz tikai to, ka gadījumos, kad ir veikts izvērtējums vai jaunas dokumentācijas izstrāde, šie dokumenti ir jāiesniedz PTAC (Noteikumu projekta 14. punkts).
8. Šobrīd spēkā esošie Noteikumi paredz prasību kredīta devējam un parādu atgūšanas pakalpojumu sniedzējam izvērtēt klienta riska tipu un iedalīt klientu kādā no uzskaitītajiem klientu riska tipiem. Praksē ir konstatēta problēma, ka dalījums konkrētos tipos atbilst noteikumos balstītai pieejai, šie riska tipi ir zaudējuši aktualitāti un praksē ir situācijas, kad viens klients var piederēt pie vairākiem tipiem. Noteikuma projektā ir paredzēts mainīt šo pieeju un noteikt prasību kredīta devējiem un parādu atgūšanas pakalpojumu sniedzējiem novērtēt klienta risku pazeminošās un paaugstinošās pazīmes un faktorus, nosakot klienta risku un iedalīt klientu kādā no klientu riska līmeņiem, piemēram - "zems", "vidēji zems", "vidējs", "vidēji augsts" un "augsts" vai "zems", "vidējs" un "augsts" (Noteikumu projekta 15., 41. punkts).
9. Noteikumu projekts paredz identificēto risku avotu uzskaitījumu, kas kredīta devējam un parādu atgūšanas pakalpojumu sniedzējam ir jāņem vērā, veicot klientam piemītošā riska izvērtējumu un nosakot atbilstošus izpētes pasākumus (Noteikumu projekta 15.¹, 28.¹ punkts).
10. Noteikumu projekts paredz to, ka kredīta devējs un  parādu atgūšanas pakalpojumu sniedzējs veic klienta izpēti atbilstoši riskos balstītai pieejai - klienta izpēti veic atbilstoši klientam piemītošajam riskam, ņemot vērā šajos noteikumos identificētajos risku avotos minētos riska faktorus (Noteikumu projekta 15.², 28.² punkts).
11. Noteikumu projekts paredz aizstāt terminu “netipiska uzvedība” ar terminu “netipiska darbība”. Termina “netipiska uzvedība” skaidrojums nav atrodams Likumā, turklāt uzvedība vairāk tiek vērtēta klienta klātienes apkalpošanā, un šādu formulējumu nebūtu korekti turpināt izmantot. Termins “netipiska darbība” ir plašāks, turklāt tajā ietilpst netipiski darījumi, kuru uzraudzība ir noteikta Likuma 20.panta 2.daļas 1.punktā (Noteikumu projekta 16.3, 18.2, 20., 32., 47., 49.punkts).
12. Šobrīd spēkā esošie Noteikumi paredz konkrētu riskanto komercdarbības nozaru uzskaitījumu, kas jāņem vērā kredīta devējiem un parādu atgūšanas pakalpojumu sniedzējiem, nosakot klienta un klienta patiesā labuma guvēja saimnieciskajai, profesionālajai vai personiskajai darbībai piemītošo risku. Šāda pieeja nav efektīva, jo tā ir noteikumos balstīta pieeja, šis uzskaitījums nekad nevar būt pilnīgs, jo riska nozares var mainīties un paplašināties/sašaurināties. Tādēļ Noteikumu projektā paredzēts iekļaut tikai norādi uz to, ka, nosakot klienta un klienta patiesā labuma guvēja saimnieciskajai, profesionālajai vai personiskajai darbībai piemītošo risku, kredīta devējam un parādu atgūšanas pakalpojumu sniedzējam ir jāņem vērā, vai klienta saimnieciskās darbības veids ir saistīts ar paaugstināta riska nozari. Savukārt risku avotu uzskaitījums, kas ņemams vērā, nosakot risku, ir iekļauts Noteikumu projekta 15.¹, 28.¹ punktā (Noteikumu projekta 19., 31. punkts).
13. Noteikumu projektā ir paredzēts svītrot 26.punktu, jo vispārējās prasības, kas jāņem vērā kredīta devējiem, izvērtējot klienta izmantotajiem pakalpojumiem un produktiem piemītošo risku, ir noteiktas Likumā un Noteikumu 25.punktā (Noteikumu projekta 26. punkts).
14. Likuma 11.¹ panta trešās daļas 5.punkts paredz pienākumu Likuma subjektam, veicot klienta izpēti, kā risku paaugstinošu faktoru ņemt vērā to, vai klients veic liela apjoma skaidras naudas darījumus. Tā kā šī prasība ir iekļauta Likumā, lai netiktu dublētas Likuma tiesību normas, Noteikumu projekts paredz izteikt Noteikumu 36.punktu jaunā redakcijā, izslēdzot prasību kredīta devējiem un parādu atgūšanas pakalpojumu sniedzējiem noskaidrot, vai klients veic lielas skaidras naudas darījumus, aizstājot to ar prasību noskaidrot, vai klienta nodotie darījumi atbilst klienta saimnieciskai darbībai un darījuma attiecību mērķim (Noteikumu projekta 36. punkts).
15. Praksē ir konstatēti gadījumi, kad arī parādu atgūšanas pakalpojumu sniedzēji izmanto starpniekus, līdz ar to pēc analoģijas ar Noteikumu 27.punktu, kas attiecas uz kredīta devējiem, Noteikumu projekts paredz noteikt prasības parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzējam, kas jāņem vērā, izvērtējot risku, kas saistīts ar veidu (kanālu), kādā klients pakalpojumu vai produktu iegūst un izmanto (Noteikumu projekta 36.¹ punkts).
16. Noteikumu projektā ir paredzēts precizēt 37. un 40.punktu, iekļaujot tajā norādi uz risku ietekmējošiem apstākļiem - novērtējot klienta risku, kredīta devējam un parādu atgūšanas pakalpojumu sniedzējam ir jāņem vērā gan risku palielinoši gan pazeminoši apstākļi. (Noteikumu projekta 37., 40. punkts).
17. Noteikumu projektā paredzēts precizēt klienta padziļinātās izpētes minimālā apjoma nosacījumus, svītrojot no tiem prasību noskaidrot, vai citas juridiskās personas, kuras patiesā labuma guvējs ir arī klienta patiesā labuma guvējs,  saimnieciskā, profesionālā vai personiskā darbība, atbilst vai ir saistīta ar kredīta devēja un parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzēja klienta veikto saimniecisko vai profesionālo darbību (Noteikumu projekta 43.2 punkts).
18. Prasība saņemt apliecinājumu par patiesā labuma guvēju ir izslēgta no Likuma ar 2021.gada 15.jūnija grozījumiem. Līdz ar to Noteikumu projekts paredz izslēgt šo prasību no Noteikumiem (Noteikumu projekta 43.3 punkts).
19. Noteikumu projektā paredzēts precizēt to, ka kredīta devējs un parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzējs paziņo Patērētāju tiesību aizsardzības centram par jaunu tehnoloģisko risinājumu izveidi ne vēlāk kā 10 dienas pēc tā ieviešanas, nevis izveides (Noteikumu projekta 56.punkts).
21. Pirms noteikumu spēkā stāšanās tiek paredzēts pārejas periods – trīs mēneši (Noteikumu 57.punkts).