26-TA-201: Likumprojekts (Grozījumi)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Grozījumi Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā " sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
ES dokuments
Apraksts
Eiropas Komisijas Konkurences ģenerāldirektorāta (turpmāk – Eiropas Komisija) 2026.gada 20. janvāra vēstule Nr. COMP/F3/comp(2026)648514 par Latvijas tonnāžas nodokļa shēmu, ar kuru Eiropas Komisija informē Latvijas iestādes, ka minētā shēma ir reģistrēta kā pastāvošā atbalsta lieta ar numuru SA.119206 (2025/E) (ex-SA.100773) (turpmāk – Pastāvošā atbalsta shēma).
Ar minēto vēstuli Eiropas Komisija informē Latviju, ka Pastāvošā atbalsta shēma vairs nav saderīga ar iekšējo tirgu un aicina Latviju veikt Eiropas Komisijas 2026. gada 20. janvāra vēstulē norādītos grozījumus normatīvajos aktos par tonnāžas nodokļa piemērošanu, vienlaikus prasot, ka nepieciešamie grozījumi tonnāžas nodokļa tiesiskajā regulējumā (turpmāk – Latvijas tonnāžas nodokļa shēma) stātos spēkā ar 2027. gada 1. janvāri.
1) Tonnāžas nodokļa shēma Latvijā ir ieviesta 2002. gadā, proti, pirms Latvijas pievienošanās Eiropas Savienībai. Tonnāžas nodokļa shēma kvalificējas kā valsts atbalsts Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. panta 1. punkta izpratnē. Ievērojot Līguma starp Beļģijas Karalisti, Dānijas Karalisti, Vācijas Federatīvo Republiku, Grieķijas Republiku, Spānijas Karalisti, Francijas Republiku, Īriju, Itālijas Republiku, Luksemburgas Lielhercogisti, Austrijas Republiku, Portugāles Republiku, Somijas Republiku, Zviedrijas Karalisti, Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienoto Karalisti (Eiropas Savienības Dalībvalstīm) un Čehijas Republiku, Igaunijas Republiku, Kipras Republiku, Latvijas Republiku, Lietuvas Republiku, Ungārijas Republiku, Maltas Republiku, Polijas Republiku, Slovēnijas Republiku, Slovākijas Republiku par Čehijas Republikas, Igaunijas Republikas, Kipras Republikas, Latvijas Republikas, Lietuvas Republikas, Ungārijas Republikas, Maltas Republikas, Polijas Republikas, Slovēnijas Republikas un Slovākijas Republikas pievienošanos Eiropas Savienībai (OV L 236, 23.9.2003., 17.–930. lpp.) (turpmāk – Līgums par pievienošanos ES) IV. Pielikuma 3.sadaļas 4.pantu, tonnāžas nodokļa shēma ir pastāvošā atbalsta shēma.
[EUR-Lex - 12003T/TXT - LV - EUR-Lex; 2003l00226lv 1.2 ]
Latvija Līguma par pievienošanos ES IV. Pielikuma 3.sadaļas 4.panta noteiktajā kārtībā iesniedza informāciju Eiropas Komisijai par tonnāžas nodokļa shēmu un tonnāžas nodokļa shēma ir iekļauta pastāvošā atbalsta sarakstā - Jaunajās dalībvalstīs pastāvošo transporta nozares valsts atbalsta pasākumu publicēšana (2006/C 220/04) - Latvijas Republika: 4.Tonnāžas nodokļa piemērošana jūras pārvadājumos. [EUR-Lex - 52006XC0913(03) - LV - EUR-Lex]
Ņemot vērā iepriekš minēto, tonnāžas nodokļa shēma ir pastāvošais atbalsts atbilstoši Padomes 2015. gada 13. jūlija regulas (ES) 2015/1589, ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus Līguma par Eiropas Savienības darbību 108.panta piemērošanai (kodificēta redakcija) (OV L 248, 24.9.2015., 9.–29. lpp.) (turpmāk – Valsts atbalsta Procesuālā Regula) 1. panta b) punkta (i) apakšpunktam.
[Regulation - 2015/1589 - LV - EUR-Lex ]
Saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 108. panta 1. punktu Eiropas Komisija, sadarbojoties ar dalībvalstīm, izskata pastāvošās atbalsta shēmas un iesaka valstīm veikt attiecīgus pasākumus (piemēram, grozījumus atbalsta shēmā), kas nepieciešami, ņemot vērā iekšējā tirgus attīstību. Eiropas Komisija un dalībvalstis esošā atbalsta shēmas pārskata, ievērojot procesuālo kārtību, kas noteikta Valsts atbalsta Procesuālās Regulas 21., 22. un 23.pantā.
Pamatojoties uz Valsts atbalsta Procesuālās Regulas 21. panta 2.punktu, Eiropas Komisija ar vēstuli 2026. gada 20. janvārī (turpmāk –Vēstule) informēja Latviju par Eiropas Komisijas veikto sākotnējo izvērtējuma par tonnāžas nodokļa shēmas saderību ar iekšējo tirgu, norādot, ka Eiropas Komisijas ieskatā Latvijas tonnāžas nodokļa shēma neatbilst vairākiem Eiropas Kopienas Jūras transporta vadlīniju (Commission communication C(2004) 43 — Community guidelines on State aid to maritime transport) (turpmāk – EK Vadlīnijas) nosacījumiem, kā arī ar EK Vadlīniju piemērošanu saistītajai Eiropas Komisijas lietu praksei.
2) Eiropas Komisija Vēstulē ir apkopojusi risinājumus neatbilstībām, kuras Latvijai jānovērš, veicot nepieciešamos grozījumus normatīvajos aktos, kas reglamentē jautājumus par tonnāžas nodokļa piemērošanu, kas pēc būtības paredz grozījumu veikšanu sekojošos jautājumos:
i. Tonnāžas nodokļa shēmai jābūt ierobežotai laikā;
ii. Tonnāžas nodokļa summas aprēķinu jāveic, pamatojoties uz kalendārajām dienām, nevis kuģa ekspluatācijas dienām;
iii. Piemērojamām tonnāžas nodokļa likmēm jāatbilst likmēm, kuras noteiktas citu dalībvalstu tonnāžas nodokļu shēmās, ko apstiprinājusi Eiropas Komisija;
iv. Nosakot kuģu veidus, par kuriem ir tiesības piemērot tonnāžas nodokli, jāievēro nosacījumus EK Vadlīnijās un citu dalībvalstu tonnāžas nodokļu shēmās, ko apstiprinājusi Eiropas Komisija;
v. Nosakot darbību veidus, par kuriem var piemērot tonnāžas nodokli, jāievēro nosacījumus EK Vadlīnijās un citu dalībvalstu tonnāžas nodokļu shēmās, ko apstiprinājusi Eiropas Komisija;
vi. Jānodrošina atbalsta kumulācijas nosacījumu ievērošana (ja iespējama kumulācija), darbību, par kurām maksājams tonnāžas nodoklis, nodalīšana no darbībām, par kurām maksājams uzņēmuma ienākuma nodoklis vispārējā kārtībā, kā arī jānodrošina, ka pirms pievienošanās tonnāžas nodokļa shēmai ir izpildītas visas uzņēmuma ienākuma nodokļa aktuālās saistības saskaņā ar vispārējo uzņēmumu ienākuma nodokļa režīmu;
vii. Tonnāžas nodokļa shēmu nepiemēro grūtībās nonākušiem uzņēmumiem un uzņēmumiem, kuriem piemēro nelikumīga atbalsta atgūšanas procedūru;
viii. Tonnāžas nodokļa shēmā jāietver nosacījumi, kas piemērojami kuģu administrēšanas darbībām, lai tās kā attiecināmās darbības iekļautu tonnāžas nodokļa shēmā.
Likumprojekts paredz grozījumus, kas nodrošinās tonnāžas nodokļa atbilstību i, ii, iii, iv, v un viii punktā minēto EK Vēstulē izvirzīto jautājumu risinājumus. Atsevišķu EK Vēstulē minēto prasību izpildi nodrošinās Finanšu ministrija un Valsts ieņēmumu dienests, tostarp, pilnībā transponējot Padomes 2022. gada 14.decembra direktīvu (ES) 2022/2523 “Par globāla minimāla nodokļu līmeņa nodrošināšanu starptautisku uzņēmumu grupām un lielām vietējām grupām Savienībā” (turpmāk – Direktīva (ES) 2022/2523); un
sagatavojot grozījumus Ministru kabineta 2018. gada 16. janvāra noteikumos Nr. 40 “Noteikumi par pievienotās vērtības nodokļa deklarācijām” (turpmāk - Noteikumi Nr. 40).
Latvija Direktīvas (ES) 2022/2523 prasības ir pārņēmusi ar Lielu uzņēmumu grupu globāla minimāla nodokļu līmeņa nodrošināšanas likumu, kas stājās spēkā 2024. gada 6. jūnijā. Latvija ir izmantojusi Direktīvas (ES) 2022/2523 50. pantā paredzētās tiesības un atlikusi minētās direktīvas pamatnoteikumu piemērošanu un pārņemšanu uz sešiem gadiem, tas ir, līdz 2029. gada 31. decembrim. Direktīvā (ES) 2022/2523 ir paredzēti izņēmumi attiecībā uz kuģniecības nozari un ienākumiem no starptautiskās kuģniecības. Papildus Direktīva (ES) 2022/2523 nosaka arī vairākus citus izņēmumus. Direktīvas (ES) 2022/2523 prasību ietekme uz tonnāžas nodokļa maksātājiem tiks vērtēta un atspoguļota, kad tiks izstrādāts tiesību akts Direktīvas (ES) 2022/2523 pilnīgai pārņemšanai.
Papildus jānorāda, ka Direktīvas (ES) 2022/2523 Preambulas 17. punkts nosaka sekojošo: “Ņemot vērā kuģniecības nozares īpaši nepastāvīgo raksturu un ilgo ekonomikas ciklu, tai tradicionāli piemēro alternatīvus vai papildinošus nodokļu režīmus dalībvalstīs. Lai izvairītos no šīs politiskās loģikas izjaukšanas un lai dalībvalstis varētu turpināt piemērot īpašu nodokļu režīmu kuģniecības nozarei atbilstoši starptautiskajai praksei un valsts atbalsta noteikumiem, kuģniecības ienākumi būtu jāizslēdz no sistēmas.” Starptautiskās kuģniecības ienākuma izslēgšana no Direktīvas (ES) 2022/2523 piemērošanas ir noteikta minētās direktīvas 17. pantā.
Ja izstrādājot nacionālo regulējumu Direktīvas (ES) 2022/2523 pilnīgai pārņemšanai tiks konstatēta nepieciešamība veikt izmaiņas tonnāžas nodokļa shēmā, grozījumi tiks paziņoti Eiropas Komisijai atbilstoši Valsts atbalsta Procesuālajā Regulā noteiktajam.
3) Satiksmes ministrija, ņemot vērā Finanšu ministrijas norādījumus, komunikāciju ar Eiropas Komisiju uzsāka 2021. gadā, sagatavojot un Eiropas Komisijai 2021. gada 23. novembrī SANI 2 sistēmā iesniedzot paziņojumu par spēkā esošajām valsts atbalsta shēmām “Tonnāžas nodokļa piemērošana” un “Jūrnieku speciālā IIN režīma piemērošana” (EK piešķirtais sākotnējais lietas numurs bija SA.100773). Pēc paziņojuma iesniegšanas starp Eiropas Komisiju un Latvijas atbildīgajām iestādēm ir notikusi šāda informācijas apmaiņa:
- 10.12.2021. Eiropas Komisijas e-pasts Finanšu ministrijas Komercdarbības atbalsta kontroles departamentam (turpmāk – FM KAKD) ar informācijas pieprasījumu – Satiksmes ministrijas (turpmāk – SM) 30.12.2021. atbilde (e-pasts) FM KAKD nosūtīšanai Eiropas Komisijai (nosūtīts EK 19.01.2022.);
- 25.01.2022. Eiropas Komisijas e-pasts ar informācijas pieprasījumu – SM 2022.gada 27.jūnija e-pasts FM KAKD nosūtīšanai Eiropas Komisijai;
- 21.06.2022. EK e-pasts /05.07.2022. FM vēstule SM par lietas pārreģistrēšanu kā NN (not notified) lietu;
- 9.11.2022. videosanāksme starp Eiropas Komisijas, SM un FM pārstāvjiem, piedaloties arī VSIA “Latvijas Jūras administrācija" un LTF Jūrnieku arodbiedrības pārstāvjiem;
- 21.02.2023. Eiropas Komisijas vēstule ar informācijas pieprasījumu – atbilde 08.2023. (SM vēstules FM 21.06.2023., 01.08.2023.)
- 02.02.2024. Eiropas Komisijas vēstule ar informācijas pieprasījumu – 4.08.2024. nosūtīta atbilde Eiropas Komisijai;
- 19.07.2024. - videosanāksme starp Eiropas komisijas, SM un FM pārstāvjiem, piedaloties arī VSIA “Latvijas Jūras administrācija” un LTF Jūrnieku arodbiedrības pārstāvjiem;
- 6.08.2024. Eiropas Komisijas vēstule ar informācijas pieprasījumu – 2.12.2024. nosūtīta atbilde Eiropas Komisijai;
- 21.02.2025. – Eiropas Komisijas vēstule ar informācijas pieprasījumu – atbilde 03.2025. (SM vēstule FM 12.03.2025.);
- 23.04.2025. - videosanāksme starp Eiropas Komisijas, SM un FM pārstāvjiem, piedaloties arī VSIA “Latvijas Jūras administrācija” un LTF Jūrnieku arodbiedrības pārstāvjiem;
- 18.06.2025. Eiropas Komisijas vēstule par lietas reģistrācijas numura maiņu un ar jautājumiem – nosūtīta atbilde Eiropas Komisijai (SM vēstule FM 29.07.2025.)
- 02.10.2025. Eiropas Komisijas vēstule ar informācijas pieprasījumu – 21.10.2025. nosūtīta atbilde Eiropas Komisijai;
- 11.12.2025. Eiropas Komisijas vēstule (Finanšu ministrijai) ar informācijas pieprasījumu – 14.01.2026. nosūtīta atbilde Eiropas Komisijai;
- 20.01.2026 Eiropas Komisijas vēstule (Finanšu ministrijai) ar informācijas pieprasījumu – 19.02.2026. nosūtīta atbilde Eiropas Komisijai.
4) Eiropas Komisijas vēstulē (2026. gada 20. janvāra vēstule) ir sniegts ES prasību kopsavilkums un pušu starpā panāktā vienošanās par veicamajiem grozījumiem Latvijas tonnāžas nodokļa shēmā (normatīvajos aktos, kas reglamentē jautājumus par tonnāžas nodokļa piemērošanu), lai nodrošinātu, ka Latvijas tonnāžas nodokļa shēma atbilst EK Vadlīnijām un tiktu ievērota ar to saistītā Eiropas Komisijas lietu prakse (tas ir, EK lēmumi, kas pieņemti par tonnāžas nodokļa shēmām citās ES dalībvalstīs).
Satiksmes ministrija sadarbībā ar VSIA “Latvijas Jūras administrācija" un Finanšu ministriju ir sagatavojusi likumprojektu “Grozījumi Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā”, lai nodrošinātu Latvijas tonnāžas nodokļa shēmas atbilstību EK Vadlīnijām un ar to piemērošanu saistītajai Eiropas Komisijas lietu praksei, kā arī Eiropas Komisijas Vēstulē uzskaitītajiem grozījumiem, kas veicami, lai Latvijas tonnāžas nodokļa shēma būtu saderīga ar kopējo tirgu.
Likumprojekta sākotnējā redakcija tika nosūtīta Eiropas Komisijai 2024. gada 2. augustā un likumprojekts vairākkārt ir precizēts, t.sk. lai ņemtu vērā Eiropas Komisijas 2025. gada 16.jūlija, 1. oktobra, 11. decembra un 2026. gada 20. janvāra vēstulēs sniegtās norādes par likumprojekta nepilnīgu atbilstību EK Vadlīnijām un Eiropas Komisijas lēmumu praksei.
Likumprojektā ir iekļauta Eiropas Komisijai 2026. gada 19. februārī nosūtītā redakcija, ar kuru ir novērstas visas Eiropas Komisijas Vēstulē izteiktās norādes par Eiropas Komisijas konstatētajām spēkā esošās Latvijas tonnāžas nodokļu shēmas neatbilstībām EK Vadlīnijām un ar to piemērošanu saistītajai Eiropas Komisijas lietu praksei.
Ar minēto vēstuli Eiropas Komisija informē Latviju, ka Pastāvošā atbalsta shēma vairs nav saderīga ar iekšējo tirgu un aicina Latviju veikt Eiropas Komisijas 2026. gada 20. janvāra vēstulē norādītos grozījumus normatīvajos aktos par tonnāžas nodokļa piemērošanu, vienlaikus prasot, ka nepieciešamie grozījumi tonnāžas nodokļa tiesiskajā regulējumā (turpmāk – Latvijas tonnāžas nodokļa shēma) stātos spēkā ar 2027. gada 1. janvāri.
1) Tonnāžas nodokļa shēma Latvijā ir ieviesta 2002. gadā, proti, pirms Latvijas pievienošanās Eiropas Savienībai. Tonnāžas nodokļa shēma kvalificējas kā valsts atbalsts Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. panta 1. punkta izpratnē. Ievērojot Līguma starp Beļģijas Karalisti, Dānijas Karalisti, Vācijas Federatīvo Republiku, Grieķijas Republiku, Spānijas Karalisti, Francijas Republiku, Īriju, Itālijas Republiku, Luksemburgas Lielhercogisti, Austrijas Republiku, Portugāles Republiku, Somijas Republiku, Zviedrijas Karalisti, Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienoto Karalisti (Eiropas Savienības Dalībvalstīm) un Čehijas Republiku, Igaunijas Republiku, Kipras Republiku, Latvijas Republiku, Lietuvas Republiku, Ungārijas Republiku, Maltas Republiku, Polijas Republiku, Slovēnijas Republiku, Slovākijas Republiku par Čehijas Republikas, Igaunijas Republikas, Kipras Republikas, Latvijas Republikas, Lietuvas Republikas, Ungārijas Republikas, Maltas Republikas, Polijas Republikas, Slovēnijas Republikas un Slovākijas Republikas pievienošanos Eiropas Savienībai (OV L 236, 23.9.2003., 17.–930. lpp.) (turpmāk – Līgums par pievienošanos ES) IV. Pielikuma 3.sadaļas 4.pantu, tonnāžas nodokļa shēma ir pastāvošā atbalsta shēma.
[EUR-Lex - 12003T/TXT - LV - EUR-Lex; 2003l00226lv 1.2 ]
Latvija Līguma par pievienošanos ES IV. Pielikuma 3.sadaļas 4.panta noteiktajā kārtībā iesniedza informāciju Eiropas Komisijai par tonnāžas nodokļa shēmu un tonnāžas nodokļa shēma ir iekļauta pastāvošā atbalsta sarakstā - Jaunajās dalībvalstīs pastāvošo transporta nozares valsts atbalsta pasākumu publicēšana (2006/C 220/04) - Latvijas Republika: 4.Tonnāžas nodokļa piemērošana jūras pārvadājumos. [EUR-Lex - 52006XC0913(03) - LV - EUR-Lex]
Ņemot vērā iepriekš minēto, tonnāžas nodokļa shēma ir pastāvošais atbalsts atbilstoši Padomes 2015. gada 13. jūlija regulas (ES) 2015/1589, ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus Līguma par Eiropas Savienības darbību 108.panta piemērošanai (kodificēta redakcija) (OV L 248, 24.9.2015., 9.–29. lpp.) (turpmāk – Valsts atbalsta Procesuālā Regula) 1. panta b) punkta (i) apakšpunktam.
[Regulation - 2015/1589 - LV - EUR-Lex ]
Saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 108. panta 1. punktu Eiropas Komisija, sadarbojoties ar dalībvalstīm, izskata pastāvošās atbalsta shēmas un iesaka valstīm veikt attiecīgus pasākumus (piemēram, grozījumus atbalsta shēmā), kas nepieciešami, ņemot vērā iekšējā tirgus attīstību. Eiropas Komisija un dalībvalstis esošā atbalsta shēmas pārskata, ievērojot procesuālo kārtību, kas noteikta Valsts atbalsta Procesuālās Regulas 21., 22. un 23.pantā.
Pamatojoties uz Valsts atbalsta Procesuālās Regulas 21. panta 2.punktu, Eiropas Komisija ar vēstuli 2026. gada 20. janvārī (turpmāk –Vēstule) informēja Latviju par Eiropas Komisijas veikto sākotnējo izvērtējuma par tonnāžas nodokļa shēmas saderību ar iekšējo tirgu, norādot, ka Eiropas Komisijas ieskatā Latvijas tonnāžas nodokļa shēma neatbilst vairākiem Eiropas Kopienas Jūras transporta vadlīniju (Commission communication C(2004) 43 — Community guidelines on State aid to maritime transport) (turpmāk – EK Vadlīnijas) nosacījumiem, kā arī ar EK Vadlīniju piemērošanu saistītajai Eiropas Komisijas lietu praksei.
2) Eiropas Komisija Vēstulē ir apkopojusi risinājumus neatbilstībām, kuras Latvijai jānovērš, veicot nepieciešamos grozījumus normatīvajos aktos, kas reglamentē jautājumus par tonnāžas nodokļa piemērošanu, kas pēc būtības paredz grozījumu veikšanu sekojošos jautājumos:
i. Tonnāžas nodokļa shēmai jābūt ierobežotai laikā;
ii. Tonnāžas nodokļa summas aprēķinu jāveic, pamatojoties uz kalendārajām dienām, nevis kuģa ekspluatācijas dienām;
iii. Piemērojamām tonnāžas nodokļa likmēm jāatbilst likmēm, kuras noteiktas citu dalībvalstu tonnāžas nodokļu shēmās, ko apstiprinājusi Eiropas Komisija;
iv. Nosakot kuģu veidus, par kuriem ir tiesības piemērot tonnāžas nodokli, jāievēro nosacījumus EK Vadlīnijās un citu dalībvalstu tonnāžas nodokļu shēmās, ko apstiprinājusi Eiropas Komisija;
v. Nosakot darbību veidus, par kuriem var piemērot tonnāžas nodokli, jāievēro nosacījumus EK Vadlīnijās un citu dalībvalstu tonnāžas nodokļu shēmās, ko apstiprinājusi Eiropas Komisija;
vi. Jānodrošina atbalsta kumulācijas nosacījumu ievērošana (ja iespējama kumulācija), darbību, par kurām maksājams tonnāžas nodoklis, nodalīšana no darbībām, par kurām maksājams uzņēmuma ienākuma nodoklis vispārējā kārtībā, kā arī jānodrošina, ka pirms pievienošanās tonnāžas nodokļa shēmai ir izpildītas visas uzņēmuma ienākuma nodokļa aktuālās saistības saskaņā ar vispārējo uzņēmumu ienākuma nodokļa režīmu;
vii. Tonnāžas nodokļa shēmu nepiemēro grūtībās nonākušiem uzņēmumiem un uzņēmumiem, kuriem piemēro nelikumīga atbalsta atgūšanas procedūru;
viii. Tonnāžas nodokļa shēmā jāietver nosacījumi, kas piemērojami kuģu administrēšanas darbībām, lai tās kā attiecināmās darbības iekļautu tonnāžas nodokļa shēmā.
Likumprojekts paredz grozījumus, kas nodrošinās tonnāžas nodokļa atbilstību i, ii, iii, iv, v un viii punktā minēto EK Vēstulē izvirzīto jautājumu risinājumus. Atsevišķu EK Vēstulē minēto prasību izpildi nodrošinās Finanšu ministrija un Valsts ieņēmumu dienests, tostarp, pilnībā transponējot Padomes 2022. gada 14.decembra direktīvu (ES) 2022/2523 “Par globāla minimāla nodokļu līmeņa nodrošināšanu starptautisku uzņēmumu grupām un lielām vietējām grupām Savienībā” (turpmāk – Direktīva (ES) 2022/2523); un
sagatavojot grozījumus Ministru kabineta 2018. gada 16. janvāra noteikumos Nr. 40 “Noteikumi par pievienotās vērtības nodokļa deklarācijām” (turpmāk - Noteikumi Nr. 40).
Latvija Direktīvas (ES) 2022/2523 prasības ir pārņēmusi ar Lielu uzņēmumu grupu globāla minimāla nodokļu līmeņa nodrošināšanas likumu, kas stājās spēkā 2024. gada 6. jūnijā. Latvija ir izmantojusi Direktīvas (ES) 2022/2523 50. pantā paredzētās tiesības un atlikusi minētās direktīvas pamatnoteikumu piemērošanu un pārņemšanu uz sešiem gadiem, tas ir, līdz 2029. gada 31. decembrim. Direktīvā (ES) 2022/2523 ir paredzēti izņēmumi attiecībā uz kuģniecības nozari un ienākumiem no starptautiskās kuģniecības. Papildus Direktīva (ES) 2022/2523 nosaka arī vairākus citus izņēmumus. Direktīvas (ES) 2022/2523 prasību ietekme uz tonnāžas nodokļa maksātājiem tiks vērtēta un atspoguļota, kad tiks izstrādāts tiesību akts Direktīvas (ES) 2022/2523 pilnīgai pārņemšanai.
Papildus jānorāda, ka Direktīvas (ES) 2022/2523 Preambulas 17. punkts nosaka sekojošo: “Ņemot vērā kuģniecības nozares īpaši nepastāvīgo raksturu un ilgo ekonomikas ciklu, tai tradicionāli piemēro alternatīvus vai papildinošus nodokļu režīmus dalībvalstīs. Lai izvairītos no šīs politiskās loģikas izjaukšanas un lai dalībvalstis varētu turpināt piemērot īpašu nodokļu režīmu kuģniecības nozarei atbilstoši starptautiskajai praksei un valsts atbalsta noteikumiem, kuģniecības ienākumi būtu jāizslēdz no sistēmas.” Starptautiskās kuģniecības ienākuma izslēgšana no Direktīvas (ES) 2022/2523 piemērošanas ir noteikta minētās direktīvas 17. pantā.
Ja izstrādājot nacionālo regulējumu Direktīvas (ES) 2022/2523 pilnīgai pārņemšanai tiks konstatēta nepieciešamība veikt izmaiņas tonnāžas nodokļa shēmā, grozījumi tiks paziņoti Eiropas Komisijai atbilstoši Valsts atbalsta Procesuālajā Regulā noteiktajam.
3) Satiksmes ministrija, ņemot vērā Finanšu ministrijas norādījumus, komunikāciju ar Eiropas Komisiju uzsāka 2021. gadā, sagatavojot un Eiropas Komisijai 2021. gada 23. novembrī SANI 2 sistēmā iesniedzot paziņojumu par spēkā esošajām valsts atbalsta shēmām “Tonnāžas nodokļa piemērošana” un “Jūrnieku speciālā IIN režīma piemērošana” (EK piešķirtais sākotnējais lietas numurs bija SA.100773). Pēc paziņojuma iesniegšanas starp Eiropas Komisiju un Latvijas atbildīgajām iestādēm ir notikusi šāda informācijas apmaiņa:
- 10.12.2021. Eiropas Komisijas e-pasts Finanšu ministrijas Komercdarbības atbalsta kontroles departamentam (turpmāk – FM KAKD) ar informācijas pieprasījumu – Satiksmes ministrijas (turpmāk – SM) 30.12.2021. atbilde (e-pasts) FM KAKD nosūtīšanai Eiropas Komisijai (nosūtīts EK 19.01.2022.);
- 25.01.2022. Eiropas Komisijas e-pasts ar informācijas pieprasījumu – SM 2022.gada 27.jūnija e-pasts FM KAKD nosūtīšanai Eiropas Komisijai;
- 21.06.2022. EK e-pasts /05.07.2022. FM vēstule SM par lietas pārreģistrēšanu kā NN (not notified) lietu;
- 9.11.2022. videosanāksme starp Eiropas Komisijas, SM un FM pārstāvjiem, piedaloties arī VSIA “Latvijas Jūras administrācija" un LTF Jūrnieku arodbiedrības pārstāvjiem;
- 21.02.2023. Eiropas Komisijas vēstule ar informācijas pieprasījumu – atbilde 08.2023. (SM vēstules FM 21.06.2023., 01.08.2023.)
- 02.02.2024. Eiropas Komisijas vēstule ar informācijas pieprasījumu – 4.08.2024. nosūtīta atbilde Eiropas Komisijai;
- 19.07.2024. - videosanāksme starp Eiropas komisijas, SM un FM pārstāvjiem, piedaloties arī VSIA “Latvijas Jūras administrācija” un LTF Jūrnieku arodbiedrības pārstāvjiem;
- 6.08.2024. Eiropas Komisijas vēstule ar informācijas pieprasījumu – 2.12.2024. nosūtīta atbilde Eiropas Komisijai;
- 21.02.2025. – Eiropas Komisijas vēstule ar informācijas pieprasījumu – atbilde 03.2025. (SM vēstule FM 12.03.2025.);
- 23.04.2025. - videosanāksme starp Eiropas Komisijas, SM un FM pārstāvjiem, piedaloties arī VSIA “Latvijas Jūras administrācija” un LTF Jūrnieku arodbiedrības pārstāvjiem;
- 18.06.2025. Eiropas Komisijas vēstule par lietas reģistrācijas numura maiņu un ar jautājumiem – nosūtīta atbilde Eiropas Komisijai (SM vēstule FM 29.07.2025.)
- 02.10.2025. Eiropas Komisijas vēstule ar informācijas pieprasījumu – 21.10.2025. nosūtīta atbilde Eiropas Komisijai;
- 11.12.2025. Eiropas Komisijas vēstule (Finanšu ministrijai) ar informācijas pieprasījumu – 14.01.2026. nosūtīta atbilde Eiropas Komisijai;
- 20.01.2026 Eiropas Komisijas vēstule (Finanšu ministrijai) ar informācijas pieprasījumu – 19.02.2026. nosūtīta atbilde Eiropas Komisijai.
4) Eiropas Komisijas vēstulē (2026. gada 20. janvāra vēstule) ir sniegts ES prasību kopsavilkums un pušu starpā panāktā vienošanās par veicamajiem grozījumiem Latvijas tonnāžas nodokļa shēmā (normatīvajos aktos, kas reglamentē jautājumus par tonnāžas nodokļa piemērošanu), lai nodrošinātu, ka Latvijas tonnāžas nodokļa shēma atbilst EK Vadlīnijām un tiktu ievērota ar to saistītā Eiropas Komisijas lietu prakse (tas ir, EK lēmumi, kas pieņemti par tonnāžas nodokļa shēmām citās ES dalībvalstīs).
Satiksmes ministrija sadarbībā ar VSIA “Latvijas Jūras administrācija" un Finanšu ministriju ir sagatavojusi likumprojektu “Grozījumi Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā”, lai nodrošinātu Latvijas tonnāžas nodokļa shēmas atbilstību EK Vadlīnijām un ar to piemērošanu saistītajai Eiropas Komisijas lietu praksei, kā arī Eiropas Komisijas Vēstulē uzskaitītajiem grozījumiem, kas veicami, lai Latvijas tonnāžas nodokļa shēma būtu saderīga ar kopējo tirgu.
Likumprojekta sākotnējā redakcija tika nosūtīta Eiropas Komisijai 2024. gada 2. augustā un likumprojekts vairākkārt ir precizēts, t.sk. lai ņemtu vērā Eiropas Komisijas 2025. gada 16.jūlija, 1. oktobra, 11. decembra un 2026. gada 20. janvāra vēstulēs sniegtās norādes par likumprojekta nepilnīgu atbilstību EK Vadlīnijām un Eiropas Komisijas lēmumu praksei.
Likumprojektā ir iekļauta Eiropas Komisijai 2026. gada 19. februārī nosūtītā redakcija, ar kuru ir novērstas visas Eiropas Komisijas Vēstulē izteiktās norādes par Eiropas Komisijas konstatētajām spēkā esošās Latvijas tonnāžas nodokļu shēmas neatbilstībām EK Vadlīnijām un ar to piemērošanu saistītajai Eiropas Komisijas lietu praksei.
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Likumprojekta mērķis ir saskaņot Latvijas tonnāžas nodokļa piemērošanas nosacījumus ar ES tiesībās noteiktajām prasībām, lai Latvijas tonnāžas nodokļa režīmu varētu saglabāt un turpināt piemērot pēc 2027. gada 1. janvāra.
Spēkā stāšanās termiņš
01.01.2027.
Pamatojums
Likumprojektā ietvertais spēkā stāšanās termiņš noteikts, lai Latvija ievērotu tās uzņemtās saistības, kuras tai ir saistošas saskaņā ar Valsts atbalsta Procesuālās Regulas 23. panta 1. punktu.
Ja netiks nodrošināta tonnāžas nodokļu shēmas saskaņošana ar EK vadlīniju nosacījumiem un EK lēmumu praksi līdz minētajam termiņam, tonnāžas nodokļa shēma ar 2027. gada 1. janvāri tiks kvalificēta kā nelikumīgs atbalsts.
Ņemot vērā Eiropas Komisijas Vēstulē sniegto apkopojumu par spēkā esošā Latvijas tonnāžas nodokļa tiesiskā regulējuma neatbilstību EK Vadlīnijām un ar to piemērošanu saistītajai EK lietu praksei, ar 2027.gada 1. janvāri spēkā esošais tonnāžas nodokļa tiesiskais regulējums, ja tas netiks grozīts, būs uzskatāms par neatļautu valsts atbalstu, kurš no tonnāžas nodokļa maksātājiem būs atgūstams komercdarbības atbalsta kontroles jomu reglamentējošos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā un apmērā.
Ņemot vērā to, ka likumprojekts paredz būtiski mainīt spēkā esošā tonnāžas nodokļa režīma piemērošanas nosacījumus, tostarp kritērijus, pēc kuriem iekšzemes uzņēmums kvalificējas šī īpašā nodokļu režīma piemērošanai, likumprojektā ir iekļauts pārejas noteikums, kas nosaka viena gada pārejas periodu iekšzemes uzņēmumiem, kuriem uz 2027. gada 1. janvāri jau ir piešķirts tonnāžas nodokļa maksātāja statuss. Pārejas noteikumi ir paredzēti, ņemot vērā sekojošus apsvērumus:
1) Tonnāžas nodokļa režīms pēc būtības ir specifisks valsts atbalsta veids kuģniecības nozarē. Iekšzemes uzņēmumi, saņemot tonnāžas nodokļa maksātāja statusu, pieņēma ilgtermiņa saimnieciskus lēmumus, balstoties uz atbalsta piešķiršanas brīdī spēkā esošo regulējumu. Eiropas Savienības valsts atbalsta regulējums kuģniecības nozarē paredz, ka tonnāžas nodokļa režīms tiek piemērots kā ilgtermiņa nodokļu režīms un iekšzemes uzņēmumam, pievienojoties režīmam, tas ir jāpiemēro noteiktu laika periodu (vismaz 10 gadus), lai novērstu selektīvu pāreju starp nodokļu režīmiem atkarībā no saimnieciskās situācijas. Tādējādi tonnāžas nodokļa maksātāja statuss ir saistīts ar ilgtermiņa saistībām un finanšu plānošanu. Turklāt likumprojektā paredzētie grozījumi paredz būtiskas izmaiņas režīma piemērošanas nosacījumos, tostarp pastiprinātas prasības un izmaiņas nodokļa aprēķinā. Attiecīgi, tūlītēja stingrāku prasību piemērošana jau esošajiem režīma dalībniekiem nozīmētu būtisku atbalsta nosacījumu maiņu pēc statusa piešķiršanas un radītu tiesiskās paļāvības principa ierobežojumu.
2) Nodokļu regulējuma izmaiņas ir ieviešamas paredzami un savlaicīgi. Likumprojekta pieņemšanas laiks šobrīd nav precīzi prognozējams, tostarp ņemot vērā notiekošo saskaņošanu ar Eiropas Komisiju un likumdošanas procesa norisi. Jaunās prasības būtiski ietekmēs iekšzemes uzņēmumu, kuri jau saņēmuši tonnāžas nodokļa maksātāja statusu, saimniecisko darbību, un to piemērošana bez pārejas perioda radītu nesamērīgu administratīvo slogu.
3) Jaunais regulējums paredz nepieciešamību pārvērtēt esošo tonnāžas nodokļa maksātāju atbilstību režīmam. Tas nozīmē, ka Valsts ieņēmumu dienestam jau 2026. gadā būs jāveic statusa pārskatīšana, kas pamatā aptver 30 mēnešus, bet atsevišķos gadījumos tas var būt līdz 90 mēnešu periodam. Ņemot vērā, ka uz likumprojekta pamata ir jāizstrādā arī Ministru kabineta noteikumi, kas nosaka Valsts ieņēmumu dienesta tonnāžas nodokļa maksātāja vērtēšanas kārtību, no praktiskā viedokļa nebūs iespējams jau 2026. gadā izvērtēt esošo tonnāžas nodokļu maksātāju atbilstību jaunajām prasībām. Vienlaicīgi iekšzemes uzņēmumiem būs jāiesniedz papildu informācija un jāveic izmaiņas grāmatvedības uzskaitē, finanšu plānošanā un līgumsaistībās. Šādas darbības objektīvi nav iespējams kvalitatīvi īstenot īsā termiņā, jo tās skar jau noslēgtus darījumus un ilgtermiņa saimnieciskos lēmumus.
Tādējādi viena gada pārejas periods ir minimālais saprātīgais termiņš, lai nodrošinātu:
– iekšzemes uzņēmumu iespēju izvērtēt atbilstību jaunajām prasībām un nepieciešamības gadījumā pielāgot darbību;
– Valsts ieņēmumu dienesta iespēju administratīvi pārskatīt statusus;
– tiesiskās paļāvības principa ievērošanu;
– kvalitatīvu un samērīgu jaunā regulējuma ieviešanu.
Latvijas iestādes informēja Eiropas Komisiju par pārejas noteikumu paredzēšanu ar 2026. gada 19. februāra vēstuli. Eiropas Komisija nav izteikusi iebildumus par paredzēto pārejas periodu 1 gads, lai jaunos nosacījumus attiecinātu uz tiem iekšzemes uzņēmumiem, kas ieguvuši tonnāžas nodokļa maksātāja statusu līdz 2027 gada 1. janvārim.
Ja netiks nodrošināta tonnāžas nodokļu shēmas saskaņošana ar EK vadlīniju nosacījumiem un EK lēmumu praksi līdz minētajam termiņam, tonnāžas nodokļa shēma ar 2027. gada 1. janvāri tiks kvalificēta kā nelikumīgs atbalsts.
Ņemot vērā Eiropas Komisijas Vēstulē sniegto apkopojumu par spēkā esošā Latvijas tonnāžas nodokļa tiesiskā regulējuma neatbilstību EK Vadlīnijām un ar to piemērošanu saistītajai EK lietu praksei, ar 2027.gada 1. janvāri spēkā esošais tonnāžas nodokļa tiesiskais regulējums, ja tas netiks grozīts, būs uzskatāms par neatļautu valsts atbalstu, kurš no tonnāžas nodokļa maksātājiem būs atgūstams komercdarbības atbalsta kontroles jomu reglamentējošos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā un apmērā.
Ņemot vērā to, ka likumprojekts paredz būtiski mainīt spēkā esošā tonnāžas nodokļa režīma piemērošanas nosacījumus, tostarp kritērijus, pēc kuriem iekšzemes uzņēmums kvalificējas šī īpašā nodokļu režīma piemērošanai, likumprojektā ir iekļauts pārejas noteikums, kas nosaka viena gada pārejas periodu iekšzemes uzņēmumiem, kuriem uz 2027. gada 1. janvāri jau ir piešķirts tonnāžas nodokļa maksātāja statuss. Pārejas noteikumi ir paredzēti, ņemot vērā sekojošus apsvērumus:
1) Tonnāžas nodokļa režīms pēc būtības ir specifisks valsts atbalsta veids kuģniecības nozarē. Iekšzemes uzņēmumi, saņemot tonnāžas nodokļa maksātāja statusu, pieņēma ilgtermiņa saimnieciskus lēmumus, balstoties uz atbalsta piešķiršanas brīdī spēkā esošo regulējumu. Eiropas Savienības valsts atbalsta regulējums kuģniecības nozarē paredz, ka tonnāžas nodokļa režīms tiek piemērots kā ilgtermiņa nodokļu režīms un iekšzemes uzņēmumam, pievienojoties režīmam, tas ir jāpiemēro noteiktu laika periodu (vismaz 10 gadus), lai novērstu selektīvu pāreju starp nodokļu režīmiem atkarībā no saimnieciskās situācijas. Tādējādi tonnāžas nodokļa maksātāja statuss ir saistīts ar ilgtermiņa saistībām un finanšu plānošanu. Turklāt likumprojektā paredzētie grozījumi paredz būtiskas izmaiņas režīma piemērošanas nosacījumos, tostarp pastiprinātas prasības un izmaiņas nodokļa aprēķinā. Attiecīgi, tūlītēja stingrāku prasību piemērošana jau esošajiem režīma dalībniekiem nozīmētu būtisku atbalsta nosacījumu maiņu pēc statusa piešķiršanas un radītu tiesiskās paļāvības principa ierobežojumu.
2) Nodokļu regulējuma izmaiņas ir ieviešamas paredzami un savlaicīgi. Likumprojekta pieņemšanas laiks šobrīd nav precīzi prognozējams, tostarp ņemot vērā notiekošo saskaņošanu ar Eiropas Komisiju un likumdošanas procesa norisi. Jaunās prasības būtiski ietekmēs iekšzemes uzņēmumu, kuri jau saņēmuši tonnāžas nodokļa maksātāja statusu, saimniecisko darbību, un to piemērošana bez pārejas perioda radītu nesamērīgu administratīvo slogu.
3) Jaunais regulējums paredz nepieciešamību pārvērtēt esošo tonnāžas nodokļa maksātāju atbilstību režīmam. Tas nozīmē, ka Valsts ieņēmumu dienestam jau 2026. gadā būs jāveic statusa pārskatīšana, kas pamatā aptver 30 mēnešus, bet atsevišķos gadījumos tas var būt līdz 90 mēnešu periodam. Ņemot vērā, ka uz likumprojekta pamata ir jāizstrādā arī Ministru kabineta noteikumi, kas nosaka Valsts ieņēmumu dienesta tonnāžas nodokļa maksātāja vērtēšanas kārtību, no praktiskā viedokļa nebūs iespējams jau 2026. gadā izvērtēt esošo tonnāžas nodokļu maksātāju atbilstību jaunajām prasībām. Vienlaicīgi iekšzemes uzņēmumiem būs jāiesniedz papildu informācija un jāveic izmaiņas grāmatvedības uzskaitē, finanšu plānošanā un līgumsaistībās. Šādas darbības objektīvi nav iespējams kvalitatīvi īstenot īsā termiņā, jo tās skar jau noslēgtus darījumus un ilgtermiņa saimnieciskos lēmumus.
Tādējādi viena gada pārejas periods ir minimālais saprātīgais termiņš, lai nodrošinātu:
– iekšzemes uzņēmumu iespēju izvērtēt atbilstību jaunajām prasībām un nepieciešamības gadījumā pielāgot darbību;
– Valsts ieņēmumu dienesta iespēju administratīvi pārskatīt statusus;
– tiesiskās paļāvības principa ievērošanu;
– kvalitatīvu un samērīgu jaunā regulējuma ieviešanu.
Latvijas iestādes informēja Eiropas Komisiju par pārejas noteikumu paredzēšanu ar 2026. gada 19. februāra vēstuli. Eiropas Komisija nav izteikusi iebildumus par paredzēto pārejas periodu 1 gads, lai jaunos nosacījumus attiecinātu uz tiem iekšzemes uzņēmumiem, kas ieguvuši tonnāžas nodokļa maksātāja statusu līdz 2027 gada 1. janvārim.
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
1) EK Vadlīnijas nosaka pamata prasības, kuras dalībvalstīm jāievēro attiecībā uz atbalsta pasākumiem jūras transporta nozarē.
Saskaņā ar EK vadlīniju 3.1. sadaļas “Kuģu īpašnieku uzņēmumu fiskālais režīms” nosacījumiem ES dalībvalstis drīkst ieviest nodokļu atbalsta pasākumus kuģu īpašniekiem, tostarp parasto uzņēmuma ienākuma nodokļa sistēmu aizstāt ar tonnāžas nodokli.
Tonnāžas nodoklis tiek piemērots atkarībā no kuģa īpašniekam piederošo kuģu tonnāžas/ tilpības, nevis no gūtās peļņas, kā arī, piemērojot tonnāžas nodokli, netiek ņemts vērā, vai kuģu īpašnieks gūst peļņu vai cieš zaudējumus. EK Vadlīnijas noteic, ka nodokļu atbalsta pasākumiem jābūt sasaistītiem ar kuģa reģistrāciju ES/EEZ valstīs.
Noteiktos izņēmuma gadījumos, kad ir skaidri parādīts, kāds ir labums Eiropas Kopienai, var apstiprināt ar karogu nesaistītus atbalsta pasākumus.
EK Vadlīnijas ir spēkā jau vairāk kā 20 gadus (pieņemtas 2004. gadā) bez izmaiņām. EK Vadlīniju nosacījumi dalībvalstīs ir piemērojami, ņemot vērā EK lēmumu praksi, kas skaidro un interpretē EK vadlīniju normas, ņemot vērā aktuālo situāciju un izmaiņas jūrniecības jomā.
Latvijas tonnāžas nodokļa shēma ir ieviesta pirms 2004. gada un nav tikusi grozīta, lai to pielāgotu EK Vadlīnijām un EK lēmumu praksei.
Tā kā 2004. gadā Latvija par tonnāžas nodokļa shēmu Eiropas Komisijai bija sniegusi informāciju, ievērojot Līguma par pievienošanos ES IV. Pielikuma 3. sadaļas 4. panta nosacījumus, Latvijas tonnāžas nodokļa režīms ir kvalificējams kā pastāvoša atbalsta shēma. Kā pastāvošs atbalsts tonnāžas nodokļa režīms ir pakļauts Līguma par Eiropas Savienības darbību 108. panta 1. punktā noteiktajam pienākumam dalībvalstij un Eiropas Komisijai sadarboties, lai izvērtētu pastāvošā atbalsta saderīgumu, un dalībvalstij, ja nepieciešams, jāveic grozījumi vai jāatceļ pastāvošā atbalsta shēma, ja tā vairs nav saderīga ar kopējo tirgu.
Veicot grozījumus tonnāžas nodokļa režīmā, lai to saskaņotu ar ES tiesisko regulējumu, Latvijai jāievēro Eiropas Komisijas ierosinātie atbilstīgie pasākumi, kas apkopoti Eiropas Komisijas 2026.gada 20. janvāra vēstulē un kas ņem vērā iepriekšēju komunikāciju starp Latvijas iestādēm un Eiropas Komisiju, jo īpaši, Eiropas Komisijas 2025. gada 16. jūlija un 1. oktobra vēstules un Latvijas iestāžu sniegto viedokli ar 2025. gada 18. augusta un 21. oktobra vēstulēm (skat. 1.1.apakšsadaļu).
Saskaņā ar EK vadlīniju 3.1. sadaļas “Kuģu īpašnieku uzņēmumu fiskālais režīms” nosacījumiem ES dalībvalstis drīkst ieviest nodokļu atbalsta pasākumus kuģu īpašniekiem, tostarp parasto uzņēmuma ienākuma nodokļa sistēmu aizstāt ar tonnāžas nodokli.
Tonnāžas nodoklis tiek piemērots atkarībā no kuģa īpašniekam piederošo kuģu tonnāžas/ tilpības, nevis no gūtās peļņas, kā arī, piemērojot tonnāžas nodokli, netiek ņemts vērā, vai kuģu īpašnieks gūst peļņu vai cieš zaudējumus. EK Vadlīnijas noteic, ka nodokļu atbalsta pasākumiem jābūt sasaistītiem ar kuģa reģistrāciju ES/EEZ valstīs.
Noteiktos izņēmuma gadījumos, kad ir skaidri parādīts, kāds ir labums Eiropas Kopienai, var apstiprināt ar karogu nesaistītus atbalsta pasākumus.
EK Vadlīnijas ir spēkā jau vairāk kā 20 gadus (pieņemtas 2004. gadā) bez izmaiņām. EK Vadlīniju nosacījumi dalībvalstīs ir piemērojami, ņemot vērā EK lēmumu praksi, kas skaidro un interpretē EK vadlīniju normas, ņemot vērā aktuālo situāciju un izmaiņas jūrniecības jomā.
Latvijas tonnāžas nodokļa shēma ir ieviesta pirms 2004. gada un nav tikusi grozīta, lai to pielāgotu EK Vadlīnijām un EK lēmumu praksei.
Tā kā 2004. gadā Latvija par tonnāžas nodokļa shēmu Eiropas Komisijai bija sniegusi informāciju, ievērojot Līguma par pievienošanos ES IV. Pielikuma 3. sadaļas 4. panta nosacījumus, Latvijas tonnāžas nodokļa režīms ir kvalificējams kā pastāvoša atbalsta shēma. Kā pastāvošs atbalsts tonnāžas nodokļa režīms ir pakļauts Līguma par Eiropas Savienības darbību 108. panta 1. punktā noteiktajam pienākumam dalībvalstij un Eiropas Komisijai sadarboties, lai izvērtētu pastāvošā atbalsta saderīgumu, un dalībvalstij, ja nepieciešams, jāveic grozījumi vai jāatceļ pastāvošā atbalsta shēma, ja tā vairs nav saderīga ar kopējo tirgu.
Veicot grozījumus tonnāžas nodokļa režīmā, lai to saskaņotu ar ES tiesisko regulējumu, Latvijai jāievēro Eiropas Komisijas ierosinātie atbilstīgie pasākumi, kas apkopoti Eiropas Komisijas 2026.gada 20. janvāra vēstulē un kas ņem vērā iepriekšēju komunikāciju starp Latvijas iestādēm un Eiropas Komisiju, jo īpaši, Eiropas Komisijas 2025. gada 16. jūlija un 1. oktobra vēstules un Latvijas iestāžu sniegto viedokli ar 2025. gada 18. augusta un 21. oktobra vēstulēm (skat. 1.1.apakšsadaļu).
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
2) Atbalsta shēmas termiņš.
Latvijas tonnāžas nodokļa shēma šobrīd ir beztermiņa, proti, tā nav ierobežota laikā.
Latvijas tonnāžas nodokļa shēma šobrīd ir beztermiņa, proti, tā nav ierobežota laikā.
Risinājuma apraksts
Latvijas iestādes komunikācijā ar Eiropas Komisiju panāca vienošanos, ka grozījumiem Uzņēmuma ienākuma nodokļa likumā jautājumos par tonnāžas nodokļa piemērošanu jābūt pieņemtiem un jāstājas spēkā ar 2027. gada 1. janvāri. Tāpat Latvijas iestādes panāca vienošanos ar Eiropas Komisiju, ka tonnāžas nodokļa shēma pēc nepieciešamo grozījumu veikšanas var palikt spēkā līdz 2031. gada 31. decembrim.
Ja Latvija vēlēsies turpināt tonnāžas nodokļa režīma piemērošanu pēc 2031. gada 31.decembra, Latvijai Eiropas Komisijā būs jāiesniedz jauns valsts atbalsta paziņojums, ievērojot Līguma par Eiropas Savienības darbību 108. panta 3. punktā noteikto procedūru.
Lai izpildītu Latvijas apņemšanos veikt nepieciešamos grozījumus, likumprojekts paredz, ka tonnāžas nodokļa maksātājs ir iekšzemes uzņēmums (uzņēmējsabiedrība), kuram Valsts ieņēmumu dienests līdz 2031. gada 31. decembrim ir piešķīris tonnāžas nodokļa maksātāja statusu, kā arī likumprojekts paredz tā spēkā stāšanos 2027. gada 1. janvārī.
Izņēmums ir piemērojams tiem iekšzemes uzņēmumiem, kuri tonnāžas nodokļa maksātāja statusu ir ieguvuši pirms 2027. gada 1. janvāra. Šiem iekšzemes uzņēmumiem likumprojektā ietvertie nosacījumi ir piemērojami ar 2028. gada 1. janvāri. (Skatīt informāciju 1.2. sadaļā.)
Papildus, lai nodrošinātu, ka tiek ievērota prasība, ka tonnāžas nodokļa maksātāja statuss netiek mainīts agrāk kā 10 gadus pēc tonnāžas nodokļa maksātāja statusa iegūšanas, likumprojekts paredz nosacījumu, ka tonnāžas nodokļa maksātāja statuss ir spēkā līdz 2042.gada 1. janvārim, ņemot vērā, ka tonnāžas nodokļa maksātāja statusu ir tiesības iegūt līdz 2031. gada 31. decembrim.
Ja Latvija vēlēsies turpināt tonnāžas nodokļa režīma piemērošanu pēc 2031. gada 31.decembra, Latvijai Eiropas Komisijā būs jāiesniedz jauns valsts atbalsta paziņojums, ievērojot Līguma par Eiropas Savienības darbību 108. panta 3. punktā noteikto procedūru.
Lai izpildītu Latvijas apņemšanos veikt nepieciešamos grozījumus, likumprojekts paredz, ka tonnāžas nodokļa maksātājs ir iekšzemes uzņēmums (uzņēmējsabiedrība), kuram Valsts ieņēmumu dienests līdz 2031. gada 31. decembrim ir piešķīris tonnāžas nodokļa maksātāja statusu, kā arī likumprojekts paredz tā spēkā stāšanos 2027. gada 1. janvārī.
Izņēmums ir piemērojams tiem iekšzemes uzņēmumiem, kuri tonnāžas nodokļa maksātāja statusu ir ieguvuši pirms 2027. gada 1. janvāra. Šiem iekšzemes uzņēmumiem likumprojektā ietvertie nosacījumi ir piemērojami ar 2028. gada 1. janvāri. (Skatīt informāciju 1.2. sadaļā.)
Papildus, lai nodrošinātu, ka tiek ievērota prasība, ka tonnāžas nodokļa maksātāja statuss netiek mainīts agrāk kā 10 gadus pēc tonnāžas nodokļa maksātāja statusa iegūšanas, likumprojekts paredz nosacījumu, ka tonnāžas nodokļa maksātāja statuss ir spēkā līdz 2042.gada 1. janvārim, ņemot vērā, ka tonnāžas nodokļa maksātāja statusu ir tiesības iegūt līdz 2031. gada 31. decembrim.
Problēmas apraksts
3) Periods, par kuru tiek aprēķināts tonnāžas nodoklis.
Uzņēmumu ienākumu nodokļa likuma (turpmāk - Likums) 4. panta divdesmitajā daļā ir noteikts, ka tonnāžas nodokļa aprēķinos ņem vērā to taksācijas periodā ietilpstošo kalendāra dienu skaitu, kurās minētais kuģis bijis ekspluatācijā.
Eiropas Komisija izteica iebildumus par minēto praksi, norādot, ka EK vadlīniju 3.1. sadaļa noteic, ka tonnāžas nodoklis ir maksājams neatkarīgi no uzņēmuma faktiskajiem ienākumiem vai zaudējumiem. Saskaņā ar EK lēmumu praksi, minētais EK vadlīniju nosacījums ir interpretējams tā, ka tas nosaka ierobežojumu veikt tonnāžas nodokļa aprēķinus, balstoties uz dienām, kurās kalendārajā gadā kuģis bijis ekspluatācijā, jo šāda prakse atbilstu īslaicīgam pilnīgam atbrīvojumam no tonnāžas nodokļa maksāšanas.
Uzņēmumu ienākumu nodokļa likuma (turpmāk - Likums) 4. panta divdesmitajā daļā ir noteikts, ka tonnāžas nodokļa aprēķinos ņem vērā to taksācijas periodā ietilpstošo kalendāra dienu skaitu, kurās minētais kuģis bijis ekspluatācijā.
Eiropas Komisija izteica iebildumus par minēto praksi, norādot, ka EK vadlīniju 3.1. sadaļa noteic, ka tonnāžas nodoklis ir maksājams neatkarīgi no uzņēmuma faktiskajiem ienākumiem vai zaudējumiem. Saskaņā ar EK lēmumu praksi, minētais EK vadlīniju nosacījums ir interpretējams tā, ka tas nosaka ierobežojumu veikt tonnāžas nodokļa aprēķinus, balstoties uz dienām, kurās kalendārajā gadā kuģis bijis ekspluatācijā, jo šāda prakse atbilstu īslaicīgam pilnīgam atbrīvojumam no tonnāžas nodokļa maksāšanas.
Risinājuma apraksts
Lai izpildītu Latvijas apņemšanos veikt nepieciešamos grozījumus, Likuma 4. panta divdesmitā daļa ir izteikta jaunā redakcijā, aizstājot vārdus "kuģi, kurš izmantots starptautiskajos pārvadājumos un ar to saistītās darbībās" ar vārdiem "attiecināmo jūras transporta kuģi", kā arī izslēdzot vārdus “kurās minētais kuģis bijis ekspluatācijā”. Papildus no Likuma 1. panta tiek izslēgta trīspadsmitā daļa ar kuģa ekspluatācijas laika definējumu.
Problēmas apraksts
4) Tonnāžas nodokļa likmes.
Atbilstoši Likuma 4. panta divdesmitajā daļā noteiktajam ar tonnāžas nodokli apliekamo objektu par katru kuģi, kas izmantots starptautiskajos pārvadājumos un ar to saistītās darbībās, aprēķina euro, reizinot kuģa neto tonnāžu ar koeficientu, kura apmērs ir noteikts Likuma 4. panta divdesmit pirmajā daļā. Likuma 4. panta divdesmit pirmajā daļā noteiktie piemērojamie koeficienti (izteikti euro uz tilpības vienību) ir šādi:
0,0022 — tonnāžai līdz 1000 tilpības vienībām;
0,0019 — tonnāžai no 1001 līdz 10 000 tilpības vienībām par tonnāžu, kas pārsniedz 1000 tilpības vienības;
0,0016 — tonnāžai no 10 001 līdz 25 000 tilpības vienībām par tonnāžu, kas pārsniedz 10 000 tilpības vienības;
0,0007 — tonnāžai virs 25 000 tilpības vienībām par tonnāžu, kas pārsniedz 25 000 tilpības vienības.
Eiropas Komisija ir norādījusi, ka saskaņā ar EK vadlīniju 3.1. sadaļu un 11. sadaļu (“Atbalsta griesti”) tā apstiprinās tikai tādas shēmas, kurās piemērotais nodokļu slogs attiecībā uz vienādu tonnāžu ir samērīgs ar jau apstiprinātajām shēmām. Saistībā ar minēto Eiropas Komisija ir norādījusi, ka Likumā noteiktie koeficienti šķiet būtiski zemāki nekā citās ES dalībvalstīs piemērotie koeficienti.
Atbilstoši Likuma 4. panta divdesmitajā daļā noteiktajam ar tonnāžas nodokli apliekamo objektu par katru kuģi, kas izmantots starptautiskajos pārvadājumos un ar to saistītās darbībās, aprēķina euro, reizinot kuģa neto tonnāžu ar koeficientu, kura apmērs ir noteikts Likuma 4. panta divdesmit pirmajā daļā. Likuma 4. panta divdesmit pirmajā daļā noteiktie piemērojamie koeficienti (izteikti euro uz tilpības vienību) ir šādi:
0,0022 — tonnāžai līdz 1000 tilpības vienībām;
0,0019 — tonnāžai no 1001 līdz 10 000 tilpības vienībām par tonnāžu, kas pārsniedz 1000 tilpības vienības;
0,0016 — tonnāžai no 10 001 līdz 25 000 tilpības vienībām par tonnāžu, kas pārsniedz 10 000 tilpības vienības;
0,0007 — tonnāžai virs 25 000 tilpības vienībām par tonnāžu, kas pārsniedz 25 000 tilpības vienības.
Eiropas Komisija ir norādījusi, ka saskaņā ar EK vadlīniju 3.1. sadaļu un 11. sadaļu (“Atbalsta griesti”) tā apstiprinās tikai tādas shēmas, kurās piemērotais nodokļu slogs attiecībā uz vienādu tonnāžu ir samērīgs ar jau apstiprinātajām shēmām. Saistībā ar minēto Eiropas Komisija ir norādījusi, ka Likumā noteiktie koeficienti šķiet būtiski zemāki nekā citās ES dalībvalstīs piemērotie koeficienti.
Risinājuma apraksts
Likumprojekta 3. pants paredz veikt grozījumus Likuma 4. panta divdesmit pirmajā daļā un noteikt šādus piemērojamos koeficientus:
0,005 — tonnāžai līdz 1000 tilpības vienībām;
0,004 — tonnāžai no 1001 līdz 10 000 tilpības vienībām par tonnāžu, kas pārsniedz 1000 tilpības vienības;
0,0022 — tonnāžai no 10 001 līdz 25 000 tilpības vienībām par tonnāžu, kas pārsniedz 10 000 tilpības vienības;
0,001 — tonnāžai virs 25 000 tilpības vienībām par tonnāžu, kas pārsniedz 25 000 tilpības vienības.
Salīdzinot likumprojektā paredzētos koeficientus ar citās ES dalībvalstīs noteiktajiem, tie ir līdzīgi, kā Polijā (attiecīgi, 0,005, 0,0035, 0,002 un 0,001), bet zemāki kā vidēji ES noteiktie (attiecīgi, 0,009, 0,007, 004 un 0,002), tostarp zemāki kā Lietuvā un Igaunijā.
0,005 — tonnāžai līdz 1000 tilpības vienībām;
0,004 — tonnāžai no 1001 līdz 10 000 tilpības vienībām par tonnāžu, kas pārsniedz 1000 tilpības vienības;
0,0022 — tonnāžai no 10 001 līdz 25 000 tilpības vienībām par tonnāžu, kas pārsniedz 10 000 tilpības vienības;
0,001 — tonnāžai virs 25 000 tilpības vienībām par tonnāžu, kas pārsniedz 25 000 tilpības vienības.
Salīdzinot likumprojektā paredzētos koeficientus ar citās ES dalībvalstīs noteiktajiem, tie ir līdzīgi, kā Polijā (attiecīgi, 0,005, 0,0035, 0,002 un 0,001), bet zemāki kā vidēji ES noteiktie (attiecīgi, 0,009, 0,007, 004 un 0,002), tostarp zemāki kā Lietuvā un Igaunijā.
Problēmas apraksts
5) Atbilstīgie kuģi.
1. Atbilstoši ES vadlīnijām komercdarbības atbalstu var attiecināt tikai uz patiesām (genuine) jūras transporta darbībām, kas ir noteiktas EK vadlīniju 2. sadaļā.
Saskaņā ar EK Vadlīniju 2. sadaļu "jūras transporta darbības" ir darbības, kā definēts 1986. gada 22. decembra Regulā (EEK) Nr. 4055/86, ar ko brīvas pakalpojumu sniegšanas principu piemēro jūras pārvadājumiem starp dalībvalstīm un starp dalībvalstīm un trešajām valstīm, un 1992. gada 7. decembra Regulā (EEK) Nr. 3577/92, ar ko piemēro principu, kurš paredz jūras transporta pakalpojumu sniegšanas brīvību dalībvalstīs (jūras kabotāža), proti, "ar jūras transportu saprot preču un personu pārvadāšanu pa jūru".
Kā iepriekš norādīts, EK Vadlīnijas ir pieņemtas 2004. gadā un nav tikušas grozītas. Tai pat laikā EK lēmumu lietu prakse, kas skaidro un interpretē EK Vadlīniju normas, ņem vērā aktuālo situāciju un izmaiņas jūrniecības jomā, tāpēc katra dalībvalsts, saskaņojot tonnāžas nodokļa shēmu, saskaņo ar jūras transporta definējumu, kas tiks piemērots tonnāžas nodokļa piemērošanas nolūkos. Saskaņā ar EK lēmumu praksi jūras transports tiek definēts kā “preču un personu pārvadājumi pa jūru starp dalībvalstu ostām vai starp dalībvalsti un trešo valsti, kā arī starp dalībvalsts ostu un citas dalībvalsts vai trešās valsts jūras platformu/būvi”. Darbībām, kas nav jūras transports, piemēram, zvejas kuģi un jahtas, būvniecības objektu izmantošana un iekšzemes konteineru pārvadājumi, atbalstu nevar attiecināt.
Likumā jūras transporta definējums, kas atbilst EK Vadlīnijām un EK lēmumu praksei, šobrīd nav noteikts.
2. Saskaņā ar EK Vadlīniju 2. sadaļu tonnāžas nodokli var piemērot arī velkoņiem un bagarkuģiem, ja to darbība atbilst jūras transporta definīcijai.
Tonnāžas nodoklis ir piemērojams, ja vismaz 50 % no kuģa faktiskās darbības nodokļu periodā veido jūras transports, un tikai attiecībā uz šo darbības daļu. Gaidīšanas laiku var proporcionāli attiecināt uz jūras transporta apjomu. Par jūras transportu nav uzskatāms vilkšanas pakalpojums ostās vai palīdzība kuģiem ienākt ostā.
Velkoņiem un bagarkuģiem obligāti jābūt reģistrētiem zem ES/EEZ valsts karoga — atkāpes no šī nosacījuma nav pieļaujamas.
Likums paredz iespēju tonnāžas nodokli attiecināt uz vilkšanas pakalpojumiem, neatrunājot minēto 50 % nosacījumu, kas noteikts EK vadlīnijās. EK Vadlīnijas paredz iespēju tonnāžas nodokli attiecināt arī uz bagarēšanas darbībām, ko Likums pašlaik neparedz. Līdzīgi, kā vilkšanas pakalpojumiem, arī bagarēšanas darbībām var tikt piemērots tonnāžas nodoklis tikai tad, ja vismaz 50 % no kuģa faktiskās darbības nodokļu periodā veido jūras transports, un tikai attiecībā uz šo darbības daļu.
3. Katrai konkrētajai attiecināmajai darbībai, ko veic speciāliem nolūkiem paredzētie kuģi (piemēram, glābšanas pakalpojumi, pētniecības darbības, loču pakalpojumi u.c.) ir jābūt pielīdzināmai jūras transportam attiecībā uz profesionālajām zināšanām (know-how), apkalpes prasībām (manning) un starptautisko konkurenci.
4. Valsts ieņēmumu dienests, piešķirot tonnāžas nodokļa maksātāja statusu, izvērtē iekšzemes uzņēmuma iesniegtos dokumentus, kas apliecina atbilstību likumā noteiktajām prasībām, tostarp starptautisko konvenciju ievērošanu. Atbilstība minētajām prasībām praksē tiek nodrošināta, balstoties uz kompetento institūciju (klasifikācijas sabiedrības, karoga valsts kuģu reģistrs) izsniegtajiem sertifikātiem un uzraudzības sistēmu jūrniecības jomā (t.sk. attiecībā uz STCW un MLC konvenciju prasībām), kā arī nepieciešamības gadījumā izmantojot citu institūciju rīcībā esošo informāciju.
1. Atbilstoši ES vadlīnijām komercdarbības atbalstu var attiecināt tikai uz patiesām (genuine) jūras transporta darbībām, kas ir noteiktas EK vadlīniju 2. sadaļā.
Saskaņā ar EK Vadlīniju 2. sadaļu "jūras transporta darbības" ir darbības, kā definēts 1986. gada 22. decembra Regulā (EEK) Nr. 4055/86, ar ko brīvas pakalpojumu sniegšanas principu piemēro jūras pārvadājumiem starp dalībvalstīm un starp dalībvalstīm un trešajām valstīm, un 1992. gada 7. decembra Regulā (EEK) Nr. 3577/92, ar ko piemēro principu, kurš paredz jūras transporta pakalpojumu sniegšanas brīvību dalībvalstīs (jūras kabotāža), proti, "ar jūras transportu saprot preču un personu pārvadāšanu pa jūru".
Kā iepriekš norādīts, EK Vadlīnijas ir pieņemtas 2004. gadā un nav tikušas grozītas. Tai pat laikā EK lēmumu lietu prakse, kas skaidro un interpretē EK Vadlīniju normas, ņem vērā aktuālo situāciju un izmaiņas jūrniecības jomā, tāpēc katra dalībvalsts, saskaņojot tonnāžas nodokļa shēmu, saskaņo ar jūras transporta definējumu, kas tiks piemērots tonnāžas nodokļa piemērošanas nolūkos. Saskaņā ar EK lēmumu praksi jūras transports tiek definēts kā “preču un personu pārvadājumi pa jūru starp dalībvalstu ostām vai starp dalībvalsti un trešo valsti, kā arī starp dalībvalsts ostu un citas dalībvalsts vai trešās valsts jūras platformu/būvi”. Darbībām, kas nav jūras transports, piemēram, zvejas kuģi un jahtas, būvniecības objektu izmantošana un iekšzemes konteineru pārvadājumi, atbalstu nevar attiecināt.
Likumā jūras transporta definējums, kas atbilst EK Vadlīnijām un EK lēmumu praksei, šobrīd nav noteikts.
2. Saskaņā ar EK Vadlīniju 2. sadaļu tonnāžas nodokli var piemērot arī velkoņiem un bagarkuģiem, ja to darbība atbilst jūras transporta definīcijai.
Tonnāžas nodoklis ir piemērojams, ja vismaz 50 % no kuģa faktiskās darbības nodokļu periodā veido jūras transports, un tikai attiecībā uz šo darbības daļu. Gaidīšanas laiku var proporcionāli attiecināt uz jūras transporta apjomu. Par jūras transportu nav uzskatāms vilkšanas pakalpojums ostās vai palīdzība kuģiem ienākt ostā.
Velkoņiem un bagarkuģiem obligāti jābūt reģistrētiem zem ES/EEZ valsts karoga — atkāpes no šī nosacījuma nav pieļaujamas.
Likums paredz iespēju tonnāžas nodokli attiecināt uz vilkšanas pakalpojumiem, neatrunājot minēto 50 % nosacījumu, kas noteikts EK vadlīnijās. EK Vadlīnijas paredz iespēju tonnāžas nodokli attiecināt arī uz bagarēšanas darbībām, ko Likums pašlaik neparedz. Līdzīgi, kā vilkšanas pakalpojumiem, arī bagarēšanas darbībām var tikt piemērots tonnāžas nodoklis tikai tad, ja vismaz 50 % no kuģa faktiskās darbības nodokļu periodā veido jūras transports, un tikai attiecībā uz šo darbības daļu.
3. Katrai konkrētajai attiecināmajai darbībai, ko veic speciāliem nolūkiem paredzētie kuģi (piemēram, glābšanas pakalpojumi, pētniecības darbības, loču pakalpojumi u.c.) ir jābūt pielīdzināmai jūras transportam attiecībā uz profesionālajām zināšanām (know-how), apkalpes prasībām (manning) un starptautisko konkurenci.
4. Valsts ieņēmumu dienests, piešķirot tonnāžas nodokļa maksātāja statusu, izvērtē iekšzemes uzņēmuma iesniegtos dokumentus, kas apliecina atbilstību likumā noteiktajām prasībām, tostarp starptautisko konvenciju ievērošanu. Atbilstība minētajām prasībām praksē tiek nodrošināta, balstoties uz kompetento institūciju (klasifikācijas sabiedrības, karoga valsts kuģu reģistrs) izsniegtajiem sertifikātiem un uzraudzības sistēmu jūrniecības jomā (t.sk. attiecībā uz STCW un MLC konvenciju prasībām), kā arī nepieciešamības gadījumā izmantojot citu institūciju rīcībā esošo informāciju.
Risinājuma apraksts
1. Likumprojekts paredz definēt jūras transportu atbilstoši EK lēmumu praksei, kura interpretē EK Vadlīniju 2. sadaļā sniegto jūras transporta definējumu. Latvija savu jūras transporta definīciju ir saskaņojusi ar jūras transporta definīciju, kuru piemēro Kiprā un kura ir saskaņota ar 2010. gada 24. marta lēmumu lietā SA.30338 – Kipras tonnāžas nodoklis un EK 2019. gada 16. decembra lēmumu lietā SA.51809 – Kipras tonnāžas nodokļa un jūrnieku shēmas pagarinājums.
2. Likumprojekta 1. pants paredz papildināt Likumu ar jaunu terminu “Attiecināmais jūras transporta kuģis”, kurā ir ietverti EK vadlīnijās un EK lēmumu praksē noteiktie kritēriji, ko var uzskatīt par attiecināmo jūras transporta kuģi, tostarp, ka ar to veic jūras transporta darbību, un ar definīciju, kas ir jūras transports.
3. Likumprojektā termina “Attiecināmais jūras transporta kuģis” skaidrojumā ir atrunāts, kādi kuģi ir uzskatāmi par speciāliem nolūkiem paredzētiem kuģiem, kā arī ietverts papildus skaidrojums, kādos gadījumos bagarkuģis un velkonis ir attiecināmais jūras transporta kuģis (likumprojekta 1. punkts).
Par citām vilkšanas darbībām uzskata velkoņa darbības, kas nav vilkšana, stumšana vai glābšana jūrā, tostarp ostu manevri, pietauvošanas palīdzība, vilkšana iekšējos ūdeņos un ar šīm darbībām saistītais gaidīšanas laiks. Ja velkonis gaida nākamo reisu vilkšanai vai glābšanai jūrā, šo laiku pieskaita darbībām jūrā.
Attiecināmais jūras transporta kuģis ir tāds, kura neto ietilpība ir vismaz 100 vienības vai lielāka. Neto tilpība nozīmē kuģa derīgā tilpuma lielumu, ko nosaka saskaņā ar 1969.gada Starptautiskās konvencijas par kuģu tilpības mērīšanu noteikumiem un MK 13.11.2007 noteikumiem Nr. 766 “Kuģu tilpības mērīšanas un tilpību apliecinošu dokumentu izsniegšanas kārtība”.
4. Likumprojektā termina “Attiecināmais jūras transporta kuģis” skaidrojums ir papildināts ar nosacījumiem par šāda kuģa atbilstību Latvijai saistošo Starptautiskās Darba organizācijas (ILO) un Starptautiskās Jūrniecības organizācijas (IMO) konvenciju prasībām, jo īpaši attiecībā uz jūrnieku drošību, apmācību, sertificēšanu, darba un atpūtas laiku un veselības atbilstību darbam uz kuģa, kā arī atbilst nacionālo normatīvo aktu prasībām vai citu ES dalībvalstu vai EEZ valstu normatīvo aktu prasībām attiecībā uz jūrnieku drošību, apmācību, sertificēšanu, profesionālo kvalifikāciju, darba un atpūtas laiku, veselības atbilstību darbam uz kuģa un sociālo aizsardzību.
Latvijā šīs prasības (atbilstoši situācijai uz 01.06.2026.) ir noteiktas ar šādiem noteikumiem:
- Jūras kodekss,
- Jūrlietu pārvaldes un jūras drošības likums,
- MK 22.11.2005. noteikumi Nr.895 “Jūrnieku sertificēšanas noteikumi”,
- MK 15.12.2015. noteikumi Nr.710 “Jūrnieku profesionālās sagatavošanas programmu sertificēšanas, īstenošanas un uzraudzības noteikumi”,
- MK 3.06.2014. noteikumi Nr.273 “Noteikumi par jūrnieku veselības atbilstību darbam uz kuģa”.
- MK 18.01.2022. noteikumi Nr.44 “Noteikumi par darba drošības un veselības aizsardzības prasībām un medicīnisko aprūpi uz kuģiem”,
MK 14.11.2014. noteikumiem Nr.18 "Noteikumi par 2006.gada Konvencijas par darbu jūrniecībā (MLC konvencija) piemērojamām prasībām attiecībā uz dzīvojamām telpām un atpūtai paredzēto aprīkojumu uz kuģa un šo prasību ievērošanas nosacījumi".
Eiropas Savienībā attiecīgās prasības nosaka 2022. gada 8. jūnija Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2022/993 par jūrnieku minimālo sagatavotības līmeni (direktīva attiecas uz EEZ), kas Latvijā ir pārņemta ar minētajiem normatīvajiem aktiem (izņemot MK noteikumus Nr.18).
5. Likumprojektā termina “Attiecināmais jūras transporta kuģis” skaidrojums ir papildināts ar nosacījumiem par šāda kuģa atbilstību prasībām par to sertificēšanu saskaņā ar Latvijas Republikā piemērojamajiem starptautiskajiem noteikumiem, ka tas atbilst Latvijai saistošo Starptautiskās Darba organizācijas (ILO) un Starptautiskās Jūrniecības organizācijas (IMO) konvenciju prasībām, kā arī, ka uz kuģa tiek nodarbināti jūrnieki, kuriem ir atbilstoši 1978. gada Starptautiskās konvencijas par jūrnieku sagatavošanu un diplomēšanu, kā arī sardzes pildīšanu (STCW) un tās grozījumu prasībām izsniegts kvalifikācijas sertifikāts un tie ir izgājuši drošības pamatkursa apmācību.
Norma aptver četrus galveno starptautisko jūrniecības tiesību aktu prasības:
• SOLAS – kuģu drošība un aprīkojums;
• MARPOL – kuģu vides veiktspēja un piesārņojuma novēršana;
• STCW – jūrnieku apmācība, kvalifikācija un sertificēšana;
• MLC, 2006 – jūrnieku darba, dzīves un sociālie apstākļi uz kuģa.
ES prasības aptver arī darba un atpūtas laiku, medicīniskās pārbaudes, minimālo vecumu, kompetences sertifikātu atzīšanu un periodisku kvalifikācijas uzturēšanu.
6. Valsts ieņēmumu dienests, piešķirot tonnāžas nodokļa maksātāja statusu, izvērtē iekšzemes uzņēmuma iesniegtos dokumentus, kas apliecina atbilstību likumā noteiktajām prasībām, tostarp starptautisko konvenciju ievērošanu. Atbilstība minētajām prasībām praksē tiek nodrošināta, balstoties uz kompetento institūciju (klasifikācijas sabiedrības, karoga valsts kuģu reģistrs) izsniegtajiem sertifikātiem un uzraudzības sistēmu jūrniecības jomā (t.sk. attiecībā uz STCW un MLC konvenciju prasībām), kā arī nepieciešamības gadījumā izmantojot citu institūciju rīcībā esošo informāciju.
2. Likumprojekta 1. pants paredz papildināt Likumu ar jaunu terminu “Attiecināmais jūras transporta kuģis”, kurā ir ietverti EK vadlīnijās un EK lēmumu praksē noteiktie kritēriji, ko var uzskatīt par attiecināmo jūras transporta kuģi, tostarp, ka ar to veic jūras transporta darbību, un ar definīciju, kas ir jūras transports.
3. Likumprojektā termina “Attiecināmais jūras transporta kuģis” skaidrojumā ir atrunāts, kādi kuģi ir uzskatāmi par speciāliem nolūkiem paredzētiem kuģiem, kā arī ietverts papildus skaidrojums, kādos gadījumos bagarkuģis un velkonis ir attiecināmais jūras transporta kuģis (likumprojekta 1. punkts).
Par citām vilkšanas darbībām uzskata velkoņa darbības, kas nav vilkšana, stumšana vai glābšana jūrā, tostarp ostu manevri, pietauvošanas palīdzība, vilkšana iekšējos ūdeņos un ar šīm darbībām saistītais gaidīšanas laiks. Ja velkonis gaida nākamo reisu vilkšanai vai glābšanai jūrā, šo laiku pieskaita darbībām jūrā.
Attiecināmais jūras transporta kuģis ir tāds, kura neto ietilpība ir vismaz 100 vienības vai lielāka. Neto tilpība nozīmē kuģa derīgā tilpuma lielumu, ko nosaka saskaņā ar 1969.gada Starptautiskās konvencijas par kuģu tilpības mērīšanu noteikumiem un MK 13.11.2007 noteikumiem Nr. 766 “Kuģu tilpības mērīšanas un tilpību apliecinošu dokumentu izsniegšanas kārtība”.
4. Likumprojektā termina “Attiecināmais jūras transporta kuģis” skaidrojums ir papildināts ar nosacījumiem par šāda kuģa atbilstību Latvijai saistošo Starptautiskās Darba organizācijas (ILO) un Starptautiskās Jūrniecības organizācijas (IMO) konvenciju prasībām, jo īpaši attiecībā uz jūrnieku drošību, apmācību, sertificēšanu, darba un atpūtas laiku un veselības atbilstību darbam uz kuģa, kā arī atbilst nacionālo normatīvo aktu prasībām vai citu ES dalībvalstu vai EEZ valstu normatīvo aktu prasībām attiecībā uz jūrnieku drošību, apmācību, sertificēšanu, profesionālo kvalifikāciju, darba un atpūtas laiku, veselības atbilstību darbam uz kuģa un sociālo aizsardzību.
Latvijā šīs prasības (atbilstoši situācijai uz 01.06.2026.) ir noteiktas ar šādiem noteikumiem:
- Jūras kodekss,
- Jūrlietu pārvaldes un jūras drošības likums,
- MK 22.11.2005. noteikumi Nr.895 “Jūrnieku sertificēšanas noteikumi”,
- MK 15.12.2015. noteikumi Nr.710 “Jūrnieku profesionālās sagatavošanas programmu sertificēšanas, īstenošanas un uzraudzības noteikumi”,
- MK 3.06.2014. noteikumi Nr.273 “Noteikumi par jūrnieku veselības atbilstību darbam uz kuģa”.
- MK 18.01.2022. noteikumi Nr.44 “Noteikumi par darba drošības un veselības aizsardzības prasībām un medicīnisko aprūpi uz kuģiem”,
MK 14.11.2014. noteikumiem Nr.18 "Noteikumi par 2006.gada Konvencijas par darbu jūrniecībā (MLC konvencija) piemērojamām prasībām attiecībā uz dzīvojamām telpām un atpūtai paredzēto aprīkojumu uz kuģa un šo prasību ievērošanas nosacījumi".
Eiropas Savienībā attiecīgās prasības nosaka 2022. gada 8. jūnija Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2022/993 par jūrnieku minimālo sagatavotības līmeni (direktīva attiecas uz EEZ), kas Latvijā ir pārņemta ar minētajiem normatīvajiem aktiem (izņemot MK noteikumus Nr.18).
5. Likumprojektā termina “Attiecināmais jūras transporta kuģis” skaidrojums ir papildināts ar nosacījumiem par šāda kuģa atbilstību prasībām par to sertificēšanu saskaņā ar Latvijas Republikā piemērojamajiem starptautiskajiem noteikumiem, ka tas atbilst Latvijai saistošo Starptautiskās Darba organizācijas (ILO) un Starptautiskās Jūrniecības organizācijas (IMO) konvenciju prasībām, kā arī, ka uz kuģa tiek nodarbināti jūrnieki, kuriem ir atbilstoši 1978. gada Starptautiskās konvencijas par jūrnieku sagatavošanu un diplomēšanu, kā arī sardzes pildīšanu (STCW) un tās grozījumu prasībām izsniegts kvalifikācijas sertifikāts un tie ir izgājuši drošības pamatkursa apmācību.
Norma aptver četrus galveno starptautisko jūrniecības tiesību aktu prasības:
• SOLAS – kuģu drošība un aprīkojums;
• MARPOL – kuģu vides veiktspēja un piesārņojuma novēršana;
• STCW – jūrnieku apmācība, kvalifikācija un sertificēšana;
• MLC, 2006 – jūrnieku darba, dzīves un sociālie apstākļi uz kuģa.
ES prasības aptver arī darba un atpūtas laiku, medicīniskās pārbaudes, minimālo vecumu, kompetences sertifikātu atzīšanu un periodisku kvalifikācijas uzturēšanu.
6. Valsts ieņēmumu dienests, piešķirot tonnāžas nodokļa maksātāja statusu, izvērtē iekšzemes uzņēmuma iesniegtos dokumentus, kas apliecina atbilstību likumā noteiktajām prasībām, tostarp starptautisko konvenciju ievērošanu. Atbilstība minētajām prasībām praksē tiek nodrošināta, balstoties uz kompetento institūciju (klasifikācijas sabiedrības, karoga valsts kuģu reģistrs) izsniegtajiem sertifikātiem un uzraudzības sistēmu jūrniecības jomā (t.sk. attiecībā uz STCW un MLC konvenciju prasībām), kā arī nepieciešamības gadījumā izmantojot citu institūciju rīcībā esošo informāciju.
Problēmas apraksts
6) Attiecināmie ieņēmumi par katru attiecināmo kuģi
EK lēmumu prakse attiecībā uz tonnāžas nodokļa shēmām nodala:
- galvenos ieņēmumus no jūras transporta darbībām,
- papildieņēmumus no ar jūru saistītām darbībām, kas nav pamatdarbība, un
- neattiecināmus ieņēmumus no jūras transporta darbībām (piemēram, līgumi, kas nav ierasti un nav saistīti ar jūras transportu).
Tonnāžas nodokļa shēmā iekļautie papildieņēmumi nedrīkst pārsniegt 50 % no kopējiem ieņēmumiem katram attiecināmajam kuģim.
EK vadlīniju 3.1. sadaļā ir noteikts, ka ir jāizslēdz jebkāda pārklāšanās starp attiecināmām un neattiecināmām darbībām.
Likumā minētais dalījums nav ietverts, līdz ar to pašlaik visas uzskaitītās darbības ir uzskatāmas par attiecināmajām darbībām.
Eiropas Komisija ir uzsvērusi nepieciešamību nodrošināt minēto nosacījumu ievērošanu.
EK lēmumu prakse attiecībā uz tonnāžas nodokļa shēmām nodala:
- galvenos ieņēmumus no jūras transporta darbībām,
- papildieņēmumus no ar jūru saistītām darbībām, kas nav pamatdarbība, un
- neattiecināmus ieņēmumus no jūras transporta darbībām (piemēram, līgumi, kas nav ierasti un nav saistīti ar jūras transportu).
Tonnāžas nodokļa shēmā iekļautie papildieņēmumi nedrīkst pārsniegt 50 % no kopējiem ieņēmumiem katram attiecināmajam kuģim.
EK vadlīniju 3.1. sadaļā ir noteikts, ka ir jāizslēdz jebkāda pārklāšanās starp attiecināmām un neattiecināmām darbībām.
Likumā minētais dalījums nav ietverts, līdz ar to pašlaik visas uzskaitītās darbības ir uzskatāmas par attiecināmajām darbībām.
Eiropas Komisija ir uzsvērusi nepieciešamību nodrošināt minēto nosacījumu ievērošanu.
Risinājuma apraksts
Ar Likumprojekta 1. pantu tiek nodalīta jūras transporta pamatdarbība un jūras transporta papilddarbība, ietverot atsevišķus šo terminu skaidrojumus. Ar Likumprojekta 3. pantu paredzēts noteikt, ka tonnāžas nodoklis attiecas uz jūras transporta papilddarbību, ja tā kopumā nepārsniedz 50 % no ienākumiem, kas gūti no jūras transporta pamatdarbības.
Tonnāžas nodokļa maksātājam ir pienākums sagatavot nodokļu deklarāciju saskaņā ar Likuma 17. panta otrās daļas nosacījumiem.
Tonnāžas nodokļa maksātāju deklarācijas iesniegšanas kārtību nosaka Noteikumi Nr. 40. Noteikumus nepieciešams pārskatīt, nodrošinot, ka to grozījumi stājas spēkā vienlaikus ar likumprojektu – līdz 2027. gada 1. janvārim.
Tonnāžas nodokļa maksātājam ir pienākums sagatavot nodokļu deklarāciju saskaņā ar Likuma 17. panta otrās daļas nosacījumiem.
Tonnāžas nodokļa maksātāju deklarācijas iesniegšanas kārtību nosaka Noteikumi Nr. 40. Noteikumus nepieciešams pārskatīt, nodrošinot, ka to grozījumi stājas spēkā vienlaikus ar likumprojektu – līdz 2027. gada 1. janvārim.
Problēmas apraksts
7) Ieņēmumu, kuriem piemērojams tonnāžas nodoklis, nodalīšana uzņēmuma grāmatvedībā
EK vadlīniju 3.1.nodaļa paredz, ka būtu jānodrošina darbību nodalīšana starp uz tonnāžas nodokli attiecināmām un neattiecināmām darbībām (citām darbībām, kuras nav kvalificējamas kā jūras transporta pamatdarbība un papilddarbība). Attiecīgi, nepieciešams nodrošināt, ka tiek ieviesta kontu nodalīšana, lai nepieļautu, ka uz tonnāžas nodokli neattiecināmās darbības gūst labumu no bruto tonnāžas nodokļu režīma (aizsargājoši pasākumi), bet gan tām tiktu piemērots standarta uzņēmumu ienākuma nodoklis.
EK vadlīniju 3.1.nodaļa paredz, ka būtu jānodrošina darbību nodalīšana starp uz tonnāžas nodokli attiecināmām un neattiecināmām darbībām (citām darbībām, kuras nav kvalificējamas kā jūras transporta pamatdarbība un papilddarbība). Attiecīgi, nepieciešams nodrošināt, ka tiek ieviesta kontu nodalīšana, lai nepieļautu, ka uz tonnāžas nodokli neattiecināmās darbības gūst labumu no bruto tonnāžas nodokļu režīma (aizsargājoši pasākumi), bet gan tām tiktu piemērots standarta uzņēmumu ienākuma nodoklis.
Risinājuma apraksts
Likumprojekta 3.pants paredz, ka tonnāžas nodokļa maksātājs veic dalītu ieņēmumu un izdevumu uzskaiti attiecībā uz visiem darījumiem, lai skaidri varētu identificēt ar dažādām darbībām (jūras transporta darbības un citas saimnieciskās darbības, jūras transporta pamatdarbības un jūras transporta papilddarbības) saistītās izmaksas un ieņēmumus.
Problēmas apraksts
8) Kuģa nodošana laika un reisa fraktēšanā
Laika un reisa fraktēšana (time and voyage charter-in) saskaņā ar EK lēmumu praksi ir pakļauta vairākiem nosacījumiem, ko, piešķirot tonnāžas nodokļa statusu, nepieciešams ievērot, jo īpaši:
- kuģu, kas vienlaikus ir ārpus EEZ un ir nofraktēti uz laiku/reisu (time/voyage chartered), īpatsvars nepārsniedz 75% no tonnāžas nodoklim pakļautās saņēmēja flotes;
- vismaz 25% no saņēmēja kopējās flotes ir kuģi ar EEZ karogu.
Visos minētajos gadījumos saņēmējam saglabājas pienākums uzturēt vai palielināt EEZ karoga tonnāžas īpatsvaru savā flotē (gan īpašumā esošajos kuģos, gan berboutā nofraktētajos kuģos).
Laika un reisa fraktēšana (time and voyage charter-in) saskaņā ar EK lēmumu praksi ir pakļauta vairākiem nosacījumiem, ko, piešķirot tonnāžas nodokļa statusu, nepieciešams ievērot, jo īpaši:
- kuģu, kas vienlaikus ir ārpus EEZ un ir nofraktēti uz laiku/reisu (time/voyage chartered), īpatsvars nepārsniedz 75% no tonnāžas nodoklim pakļautās saņēmēja flotes;
- vismaz 25% no saņēmēja kopējās flotes ir kuģi ar EEZ karogu.
Visos minētajos gadījumos saņēmējam saglabājas pienākums uzturēt vai palielināt EEZ karoga tonnāžas īpatsvaru savā flotē (gan īpašumā esošajos kuģos, gan berboutā nofraktētajos kuģos).
Risinājuma apraksts
Likumprojekta 1.pantā ietvertajā termina “Jūras transporta pamatdarbība” skaidrojumā ir paredzēts, ka tonnāžas nodokli var piemērot, ja kuģi nodod uz laika/reisa fraktēšanas līguma pamata, ja tiek ievēroti šādi nosacījumi:
- uz šāda līguma pamata fraktēti kuģi veido ne vairāk kā 75% no attiecināmajiem jūras transporta kuģiem, kuri iekļauti tonnāžas nodokļa aprēķinā;
- vismaz 25% no uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības) attiecināmajiem jūras transporta kuģiem ir jābūt reģistrētiem Latvijas Republikā, citā ES dalībvalstī vai EEZ valstī.
- uz šāda līguma pamata fraktēti kuģi veido ne vairāk kā 75% no attiecināmajiem jūras transporta kuģiem, kuri iekļauti tonnāžas nodokļa aprēķinā;
- vismaz 25% no uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības) attiecināmajiem jūras transporta kuģiem ir jābūt reģistrētiem Latvijas Republikā, citā ES dalībvalstī vai EEZ valstī.
Problēmas apraksts
9) Kuģa nodošana berbouta fraktēšanā
Kuģa nodošana berbouta fraktēšanā (iznomāšanā) saskaņā ar EK lēmumu praksi ir pakļauta vairākiem nosacījumiem, ko nepieciešams ievērot. Būtiskākie no tiem, lai darbība kvalificētos tonnāžas nodokļa piemērošanai, ir šādi:
- berbouta līgumi ir ierobežoti ar maksimālo termiņu – trīs gadiem;
- īslaicīga jaudas pārpalikuma iznomāšanai ir jābūt saistītai ar tonnāžas nodokļa saņēmēja sniegtajiem kuģošanas pakalpojumiem, proti, jaudas pārpalikums, kas īpaši iegūts (iegādāts vai nofraktēts) ar mērķi iznomāt to tālāk, nav attiecināms uz tonnāžas nodokļa piemērošanu;
- vismaz 50% no ar tonnāžas nodokli apliekamās flotes joprojām jāizmanto pašam tonnāžas nodokļa saņēmējam. EEZ ietvaros (EEA intra-group) veiktie berbouta iznomāšanas darījumi ir attiecināmi bez ierobežojumiem.
Kuģa nodošana berbouta fraktēšanā (iznomāšanā) saskaņā ar EK lēmumu praksi ir pakļauta vairākiem nosacījumiem, ko nepieciešams ievērot. Būtiskākie no tiem, lai darbība kvalificētos tonnāžas nodokļa piemērošanai, ir šādi:
- berbouta līgumi ir ierobežoti ar maksimālo termiņu – trīs gadiem;
- īslaicīga jaudas pārpalikuma iznomāšanai ir jābūt saistītai ar tonnāžas nodokļa saņēmēja sniegtajiem kuģošanas pakalpojumiem, proti, jaudas pārpalikums, kas īpaši iegūts (iegādāts vai nofraktēts) ar mērķi iznomāt to tālāk, nav attiecināms uz tonnāžas nodokļa piemērošanu;
- vismaz 50% no ar tonnāžas nodokli apliekamās flotes joprojām jāizmanto pašam tonnāžas nodokļa saņēmējam. EEZ ietvaros (EEA intra-group) veiktie berbouta iznomāšanas darījumi ir attiecināmi bez ierobežojumiem.
Risinājuma apraksts
Attiecīga prasība ir iekļauta likumprojekta 1.pantā ietvertajā termina “Jūras transporta pamatdarbība” skaidrojumā, paredzot to attiecināt uz kuģa nodošanu berbouta fraktēšanā, ja tiek ievēroti šādi nosacījumi:
- kuģa fraktēšana uz berbouta līguma pamata attiecināma uz pagaidu jaudas pārpalikumu, kuru tonnāžas nodokļa maksātājs īslaicīgi neizmanto;
- berbouta līgums nepārsniedz trīs gadus;
- uz berbouta līguma pamata fraktēti kuģi veido ne vairāk kā 50% no attiecināmajiem jūras transporta kuģiem, kuri iekļauti tonnāžas nodokļa aprēķinā.
Minētie nosacījumi nav jāpiemēro, ja berbouta līgumu slēdz koncerna ietvaros.
Par īslaicīgu neizmantošanu uzskata situāciju, kad kuģa jaudas pārpalikums netiek izmantots tonnāžas nodokļa maksātāja paša kuģniecības darbībās un kuģis tiek nodots berbouta fraktēšanā uz laiku, kas nepārsniedz trīs gadus. Trīs gadu periods noteikts atbilstoši Eiropas Komisijas lēmumu praksei tonnāžas nodokļa jomā, saskaņā ar kuru berbouta fraktēšana ārpus uzņēmumu grupas ir pieļaujama tikai pagaidu jaudas pārpalikuma gadījumā un ne ilgāk kā uz trim gadiem.
- kuģa fraktēšana uz berbouta līguma pamata attiecināma uz pagaidu jaudas pārpalikumu, kuru tonnāžas nodokļa maksātājs īslaicīgi neizmanto;
- berbouta līgums nepārsniedz trīs gadus;
- uz berbouta līguma pamata fraktēti kuģi veido ne vairāk kā 50% no attiecināmajiem jūras transporta kuģiem, kuri iekļauti tonnāžas nodokļa aprēķinā.
Minētie nosacījumi nav jāpiemēro, ja berbouta līgumu slēdz koncerna ietvaros.
Par īslaicīgu neizmantošanu uzskata situāciju, kad kuģa jaudas pārpalikums netiek izmantots tonnāžas nodokļa maksātāja paša kuģniecības darbībās un kuģis tiek nodots berbouta fraktēšanā uz laiku, kas nepārsniedz trīs gadus. Trīs gadu periods noteikts atbilstoši Eiropas Komisijas lēmumu praksei tonnāžas nodokļa jomā, saskaņā ar kuru berbouta fraktēšana ārpus uzņēmumu grupas ir pieļaujama tikai pagaidu jaudas pārpalikuma gadījumā un ne ilgāk kā uz trim gadiem.
Problēmas apraksts
10) Karoga valsts piederības prasības
Atbilstoši EK lēmumu praksei tonnāžas nodokļa saņēmējiem ir jānodrošina noteikta daļa savas flotes ar ES/EEZ karogiem. Ja katra saņēmēja EEZ karogu kuģu īpatsvars pārsniedz 60 %, saņēmējam nav papildu pienākumu, tik ilgi, kamēr šis īpatsvars saglabājas virs 60 %. Ja šis īpatsvars ir mazāks par 60 %, saņēmējiem principā jānodrošina vismaz šī īpatsvara saglabāšana vai palielināšana, un, ja tonnāžas īpatsvars nokrītas zem šī līmeņa, nodokļu atvieglojumi papildu kuģiem ar ārpus ES (non-Community) karogiem vairs nedrīkst tikt piešķirti.
Atbilstoši EK lēmumu praksei tonnāžas nodokļa saņēmējiem ir jānodrošina noteikta daļa savas flotes ar ES/EEZ karogiem. Ja katra saņēmēja EEZ karogu kuģu īpatsvars pārsniedz 60 %, saņēmējam nav papildu pienākumu, tik ilgi, kamēr šis īpatsvars saglabājas virs 60 %. Ja šis īpatsvars ir mazāks par 60 %, saņēmējiem principā jānodrošina vismaz šī īpatsvara saglabāšana vai palielināšana, un, ja tonnāžas īpatsvars nokrītas zem šī līmeņa, nodokļu atvieglojumi papildu kuģiem ar ārpus ES (non-Community) karogiem vairs nedrīkst tikt piešķirti.
Risinājuma apraksts
Likumprojekts 2.pants paredz, ka uzņēmumam (uzņēmējsabiedrībai) trīs gadu laikā no tonnāžas nodokļa maksātāja statusa iegūšanas jāpalielina attiecināmo jūras transporta kuģu, kas reģistrēti Latvijas Republikā, citā ES dalībvalstī vai EEZ valstī, proporcija līdz 60% no uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības) kopējo attiecināmo jūras transporta kuģu skaita, kas iekļaujami ar tonnāžas nodokli apliekamās bāzes aprēķinā.
Problēmas apraksts
11) Karoga sākuma līmenis (flag entry level)
ES Vadlīniju mērķis ir veicināt Eiropas kuģniecības nozares un ES/EEZ karoga konkurētspēju. Atbilstoši EK lēmumu praksei dalībvalstis ievieš sākotnējo slieksni (parasti vismaz 25%) attiecībā uz saikni ar ES/EEZ karogu kuģniecības uzņēmumiem, kas iesaistās tonnāžas nodokļa režīmā.
ES Vadlīniju mērķis ir veicināt Eiropas kuģniecības nozares un ES/EEZ karoga konkurētspēju. Atbilstoši EK lēmumu praksei dalībvalstis ievieš sākotnējo slieksni (parasti vismaz 25%) attiecībā uz saikni ar ES/EEZ karogu kuģniecības uzņēmumiem, kas iesaistās tonnāžas nodokļa režīmā.
Risinājuma apraksts
Likumprojekta 2.pants paredz, ka, lai uzņēmums (uzņēmējsabiedrība) kļūtu par tonnāžas nodokļa maksātāju, vismaz 25% no uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības) attiecināmajiem jūras transporta kuģiem ir jābūt reģistrētiem Latvijas Republikā, citā ES dalībvalstī vai EEZ valstī.
Problēmas apraksts
12) Deleģējums Ministru kabinetam
Pamatojoties uz Uzņēmuma ienākuma nodokļa likuma 17.panta otro daļu un 20.panta 12.punktu ir pieņemti Noteikumi Nr. 40, kas nosaka:
- kritērijus, pēc kuriem iekšzemes uzņēmuma veiktās darbības atzīstamas par kuģu stratēģisko, komerciālo un tehnisko vadīšanu un apkalpes komplektēšanas vadīšanu;
- kārtību, kādā Valsts ieņēmumu dienests iekšzemes uzņēmumam piešķir tonnāžas nodokļa maksātāja statusu;
- dokumentus, kādus iekšzemes uzņēmums iesniedz Valsts ieņēmumu dienestā tonnāžas nodokļa maksātāja statusa iegūšanai un nodokļa administrēšanas nodrošināšanai;
- tonnāžas nodokļa deklarācijas veidlapu (pielikums).
Ņemot vērā likumprojektā paredzētos grozījumus (t.sk. izmaiņas definējumos, aktivitāšu dalījums pamatdarbībā un papilddarbībā, prasība par aktivitāšu un maksājamā nodokļa nodalīšanu, kā rezultātā dažādiem subjektiem ir dažādas prasības) nepieciešams atbilstoši grozīt Noteikumus Nr. 40.
Pamatojoties uz Uzņēmuma ienākuma nodokļa likuma 17.panta otro daļu un 20.panta 12.punktu ir pieņemti Noteikumi Nr. 40, kas nosaka:
- kritērijus, pēc kuriem iekšzemes uzņēmuma veiktās darbības atzīstamas par kuģu stratēģisko, komerciālo un tehnisko vadīšanu un apkalpes komplektēšanas vadīšanu;
- kārtību, kādā Valsts ieņēmumu dienests iekšzemes uzņēmumam piešķir tonnāžas nodokļa maksātāja statusu;
- dokumentus, kādus iekšzemes uzņēmums iesniedz Valsts ieņēmumu dienestā tonnāžas nodokļa maksātāja statusa iegūšanai un nodokļa administrēšanas nodrošināšanai;
- tonnāžas nodokļa deklarācijas veidlapu (pielikums).
Ņemot vērā likumprojektā paredzētos grozījumus (t.sk. izmaiņas definējumos, aktivitāšu dalījums pamatdarbībā un papilddarbībā, prasība par aktivitāšu un maksājamā nodokļa nodalīšanu, kā rezultātā dažādiem subjektiem ir dažādas prasības) nepieciešams atbilstoši grozīt Noteikumus Nr. 40.
Risinājuma apraksts
Atbildīgajām institūcijām (Valsts ieņēmumu dienests, Finanšu ministrija) jāsagatavo Noteikumu Nr. 40 grozījumi, ņemot vērā likumprojektā paredzētās izmaiņas
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Jā
Apraksts
Alternatīvie risinājumi, ciktāl tas ir pieļaujams, ievērojot EK Vadlīnijas un EK lēmumu praksi, ir apsvērti atbilžu sagatavošanas procesā Eiropas Komisijai.
Eiropas Komisija 2026. gada 20. janvāra vēstulē ietvertās prasības par veicamajiem grozījumiem tonnāžas nodokļa režīmā Latvija akceptēja ar 2026. gada 14. janvāra vēstuli. Saskaņā ar Valsts atbalsta Procesuālās Regulas 23. panta 1. punktu, ja dalībvalsts ir akceptējusi Eiropas Komisijas ierosinātos pasākumus, šis akcepts attiecīgai dalībvalstij uzliek par pienākumu īstenot atbilstīgos pasākumus.
Eiropas Komisija 2026. gada 20. janvāra vēstulē ietvertās prasības par veicamajiem grozījumiem tonnāžas nodokļa režīmā Latvija akceptēja ar 2026. gada 14. janvāra vēstuli. Saskaņā ar Valsts atbalsta Procesuālās Regulas 23. panta 1. punktu, ja dalībvalsts ir akceptējusi Eiropas Komisijas ierosinātos pasākumus, šis akcepts attiecīgai dalībvalstij uzliek par pienākumu īstenot atbilstīgos pasākumus.
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Nē
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
1. 2018. gadā tonnāžas nodokļa maksātāja statuss tika piešķirts 3 (trim) nodokļa maksātājiem. No tiem tonnāžas nodokļa deklarācijas iesniedza:
par 2021. gadu - 3 (trīs) nodokļa maksātāji, no kuriem 1 (vienam) nodokļa maksātājam tonnāžas nodoklis nav aprēķināts (deklarācijā pie nodokļa aprēķina norādīta nulles vērtība);
par 2022. gadu - 3 (trīs) nodokļa maksātāji, no kuriem 1 (vienam) nodokļa maksātājam tonnāžas nodoklis nav aprēķināts (deklarācijā pie nodokļa aprēķina norādīta nulles vērtība);
par 2023. un 2024. gadu - tonnāžas nodokļa deklarācijas nav sniegtas.
Nodokļa maksātāji, kuriem 2018. gadā VID piešķīra tonnāžas nodokļa maksātāja statusu, pamatojoties uz Komercreģistra iestādes lēmumu ir izslēgti no komercreģistra - 1 (viens) nodokļa maksātājs 2023. gada 22. novembrī, 1 (viens) nodokļa maksātājs 2024. gada 5. februārī un 1 (viens) nodokļa maksātājs 2025. gada 26. maijā.
Informācija par 2025. gadu - 2025. gada 30. maijā tonnāžas nodokļa maksātāja statuss piešķirts 2 (diviem) nodokļa maksātājiem, kuri ir iesnieguši tonnāžas nodokļa deklarācijas par 2025. gadu, norādot valsts budžetā iemaksājamo tonnāžas nodokli.
2. Tonnāžas nodokļa režīms ES dalībvalstīs un Latvijā tika ieviests konkurētspējas saglabāšanai ar “ērto karogu valstīm” (flags of convenience) (piemēram, Panamu, Libēriju, Māršalu salām, Bahamu salām), kas piedāvā labvēlīgāku nodokļu vidi un atvieglotus darbības nosacījumus, lai ieinteresētu kuģu īpašniekus reģistrēt savus kuģus šo valstu reģistros un pārcelt uzņēmējdarbību uz šīm valstīm.
3.Tonnāžas nodokļa režīmu izmanto 23 ES dalībvalstis.
EK pētījumā par sociālajiem aspektiem jūras transporta sektorā (2020) [https://op.europa.eu/en/publication-detail/-/publication/a14413d7-bf30-11ea-901b-01aa75ed71a1 ], analizējot EK Vadlīnijas, ir secināts, ka tām atbilstīgie atbalsta pasākumi ES dalībvalstīs ir izrādījušies būtiski, lai cīnītos pret trešo valstu reģistru īstenoto negodīgo konkurenci.
par 2021. gadu - 3 (trīs) nodokļa maksātāji, no kuriem 1 (vienam) nodokļa maksātājam tonnāžas nodoklis nav aprēķināts (deklarācijā pie nodokļa aprēķina norādīta nulles vērtība);
par 2022. gadu - 3 (trīs) nodokļa maksātāji, no kuriem 1 (vienam) nodokļa maksātājam tonnāžas nodoklis nav aprēķināts (deklarācijā pie nodokļa aprēķina norādīta nulles vērtība);
par 2023. un 2024. gadu - tonnāžas nodokļa deklarācijas nav sniegtas.
Nodokļa maksātāji, kuriem 2018. gadā VID piešķīra tonnāžas nodokļa maksātāja statusu, pamatojoties uz Komercreģistra iestādes lēmumu ir izslēgti no komercreģistra - 1 (viens) nodokļa maksātājs 2023. gada 22. novembrī, 1 (viens) nodokļa maksātājs 2024. gada 5. februārī un 1 (viens) nodokļa maksātājs 2025. gada 26. maijā.
Informācija par 2025. gadu - 2025. gada 30. maijā tonnāžas nodokļa maksātāja statuss piešķirts 2 (diviem) nodokļa maksātājiem, kuri ir iesnieguši tonnāžas nodokļa deklarācijas par 2025. gadu, norādot valsts budžetā iemaksājamo tonnāžas nodokli.
2. Tonnāžas nodokļa režīms ES dalībvalstīs un Latvijā tika ieviests konkurētspējas saglabāšanai ar “ērto karogu valstīm” (flags of convenience) (piemēram, Panamu, Libēriju, Māršalu salām, Bahamu salām), kas piedāvā labvēlīgāku nodokļu vidi un atvieglotus darbības nosacījumus, lai ieinteresētu kuģu īpašniekus reģistrēt savus kuģus šo valstu reģistros un pārcelt uzņēmējdarbību uz šīm valstīm.
3.Tonnāžas nodokļa režīmu izmanto 23 ES dalībvalstis.
EK pētījumā par sociālajiem aspektiem jūras transporta sektorā (2020) [https://op.europa.eu/en/publication-detail/-/publication/a14413d7-bf30-11ea-901b-01aa75ed71a1 ], analizējot EK Vadlīnijas, ir secināts, ka tām atbilstīgie atbalsta pasākumi ES dalībvalstīs ir izrādījušies būtiski, lai cīnītos pret trešo valstu reģistru īstenoto negodīgo konkurenci.
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt
Fiziskās personas
Nē
Juridiskās personas
- Kuģu īpašnieki
Ietekmes apraksts
Prognozējami un zemāki nodokļi, jo nodoklis tiek aprēķināts pēc flotes tonnāžas, nevis faktiskās peļņas;
Piesaiste ES karogam veicinās kuģu īpašnieku konkurētspēju, jo apliecina kuģa atbilstību starptautiskajiem standartiem;
Stabilitāte ilgtermiņa plānošanai, jo tonnāžas nodokli piemēro uz noteiktu laiku (uz 10 gadiem).
Piesaiste ES karogam veicinās kuģu īpašnieku konkurētspēju, jo apliecina kuģa atbilstību starptautiskajiem standartiem;
Stabilitāte ilgtermiņa plānošanai, jo tonnāžas nodokli piemēro uz noteiktu laiku (uz 10 gadiem).
2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.2.1. uz makroekonomisko vidi:
Jā
Ietekmes apraksts
Tonnāžas nodokļa saglabāšana un pilnveidošana:
Veicinās tiešo un netiešo nodarbinātību jūrniecības nozarē (jūrnieki, ostas, kuģu pārvaldība u.c.);
Sekmēs kapitāla ieplūdi kuģniecībā, tostarp kuģu atjaunošanā un ar jūru saistītos pakalpojumos;
Nodrošinās paredzamus nodokļu ieņēmumus, kas atvieglo fiskālo plānošanu.
Veicinās tiešo un netiešo nodarbinātību jūrniecības nozarē (jūrnieki, ostas, kuģu pārvaldība u.c.);
Sekmēs kapitāla ieplūdi kuģniecībā, tostarp kuģu atjaunošanā un ar jūru saistītos pakalpojumos;
Nodrošinās paredzamus nodokļu ieņēmumus, kas atvieglo fiskālo plānošanu.
2.2.2. uz nozaru konkurētspēju:
Jā
Ietekmes apraksts
Tonnāžas nodoklis palīdz ES jūras transporta uzņēmumiem konkurēt ar trešo valstu kuģniecībām, kas darbojas zemu nodokļu režīmos;
Stabils un izdevīgs nodokļu režīms veicina ieguldījumus jaunākos, videi draudzīgākos kuģos;
Palielina uzņēmumu spēju nodrošināt regulārus, efektīvus jūras pārvadājumus;
Veicina kuģu reģistrāciju zem ES karogiem, uzlabojot drošības un kvalitātes standartus;
Tonnāžas nodoklis netieši atbalsta ostu, termināļu un citu ar jūru saistītu pakalpojumu attīstību;
Samazinot finanšu slogu, tonnāžas nodoklis var ļaut uzņēmumiem vairāk ieguldīt zaļajās tehnoloģijās un atbilstībā vides prasībām.
Stabils un izdevīgs nodokļu režīms veicina ieguldījumus jaunākos, videi draudzīgākos kuģos;
Palielina uzņēmumu spēju nodrošināt regulārus, efektīvus jūras pārvadājumus;
Veicina kuģu reģistrāciju zem ES karogiem, uzlabojot drošības un kvalitātes standartus;
Tonnāžas nodoklis netieši atbalsta ostu, termināļu un citu ar jūru saistītu pakalpojumu attīstību;
Samazinot finanšu slogu, tonnāžas nodoklis var ļaut uzņēmumiem vairāk ieguldīt zaļajās tehnoloģijās un atbilstībā vides prasībām.
2.2.3. uz uzņēmējdarbības vidi:
Jā
Ietekmes apraksts
Veicinās ilgtermiņa plānošanu un investīciju drošību kuģniecības nozarē;
Vienkāršāks nodokļu aprēķins salīdzinājumā ar tradicionālo uzņēmumu ienākuma nodokli;
Palīdzēs vietējiem uzņēmumiem konkurēt ar uzņēmumiem no valstīm ar labvēlīgākiem nodokļu režīmiem;
Sekmēs ārvalstu un vietējo investīciju ieplūdi jūrniecības sektorā.
Vienkāršāks nodokļu aprēķins salīdzinājumā ar tradicionālo uzņēmumu ienākuma nodokli;
Palīdzēs vietējiem uzņēmumiem konkurēt ar uzņēmumiem no valstīm ar labvēlīgākiem nodokļu režīmiem;
Sekmēs ārvalstu un vietējo investīciju ieplūdi jūrniecības sektorā.
2.2.4. uz mazajiem un vidējiem uzņēmējiem:
Jā
Ietekmes apraksts
Mazie un vidējie uzņēmēji ar mazāku kuģu floti gūs labumu no vienkāršā, tonnāžā balstītā aprēķina;
Samazinās grāmatvedības un atskaites prasības;
Var mazināt šķēršļus jauniem un mazākiem tirgus dalībniekiem;
Stabils nodokļu režīms ļauj mazajiem un vidējiem uzņēmējiem pakāpeniski attīstīt savu darbību, reinvestējot ietaupītos līdzekļus.
Samazinās grāmatvedības un atskaites prasības;
Var mazināt šķēršļus jauniem un mazākiem tirgus dalībniekiem;
Stabils nodokļu režīms ļauj mazajiem un vidējiem uzņēmējiem pakāpeniski attīstīt savu darbību, reinvestējot ietaupītos līdzekļus.
2.2.5. uz konkurenci:
Jā
Ietekmes apraksts
Tonnāžas nodoklis palīdz ES jūras transporta uzņēmumiem konkurēt ar trešo valstu kuģniecībām, kas darbojas zemu nodokļu režīmos;
Stabils un izdevīgs nodokļu režīms veicina ieguldījumus jaunākos, videi draudzīgākos kuģos;
Palielina uzņēmumu spēju nodrošināt regulārus, efektīvus jūras pārvadājumus;
Veicina kuģu reģistrāciju zem ES karogiem, uzlabojot drošības un kvalitātes standartus;
Tonnāžas nodoklis netieši atbalsta ostu, termināļu un citu ar jūru saistītu pakalpojumu attīstību;
Samazinot finanšu slogu, tonnāžas nodoklis var ļaut uzņēmumiem vairāk ieguldīt zaļajās tehnoloģijās un atbilstībā vides prasībām.
Stabils un izdevīgs nodokļu režīms veicina ieguldījumus jaunākos, videi draudzīgākos kuģos;
Palielina uzņēmumu spēju nodrošināt regulārus, efektīvus jūras pārvadājumus;
Veicina kuģu reģistrāciju zem ES karogiem, uzlabojot drošības un kvalitātes standartus;
Tonnāžas nodoklis netieši atbalsta ostu, termināļu un citu ar jūru saistītu pakalpojumu attīstību;
Samazinot finanšu slogu, tonnāžas nodoklis var ļaut uzņēmumiem vairāk ieguldīt zaļajās tehnoloģijās un atbilstībā vides prasībām.
2.2.6. uz nodarbinātību:
Jā
Ietekmes apraksts
Palielināsies iespēja attīstīt uzņēmējdarbību saistītās nozarēs un nodarbināt vietējos speciālistus, novēršot to aizceļošanu uz ārvalstīm.
2.3. Administratīvo izmaksu novērtējums juridiskām personām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Sabiedrības grupa
Palielinās/samazinās
Stundas samaksas likme - euro
Laika patēriņš uz vienību - stundās
Subjektu skaits
Cik bieži - reizes gadā
Administratīvās izmaksas - euro
Aprēķinu skaidrojums
Kuģu īpašnieki
neietekmē
Kopā
0,00
2.4. Administratīvā sloga novērtējums fiziskām personām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.5. Atbilstības izmaksu novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
Cita informācija
Projektam nav tiešas ietekmes uz valsts budžetu.
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
4.1. Saistītie tiesību aktu projekti
4.1.1. Ministru kabineta 2018. gada 16. janvāra noteikumi Nr. 40 “Noteikumi par tonnāžas nodokļa maksātāja statusa piešķiršanu un tonnāžas nodokļa deklarāciju”.
Pamatojums un apraksts
Pamatojoties uz Likuma 17. panta otro daļu un 20. panta divpadsmito punktu, ir pieņemti Noteikumi Nr. 40. Noteikumi nosaka:
- kritērijus, pēc kuriem iekšzemes uzņēmuma veiktās darbības atzīstamas par kuģu stratēģisko, komerciālo un tehnisko vadīšanu un apkalpes komplektēšanas vadīšanu;
- kārtību, kādā Valsts ieņēmumu dienests iekšzemes uzņēmumam piešķir tonnāžas nodokļa maksātāja statusu;
- dokumentus, kādus iekšzemes uzņēmums iesniedz Valsts ieņēmumu dienestā tonnāžas nodokļa maksātāja statusa iegūšanai un nodokļa administrēšanas nodrošināšanai;
- tonnāžas nodokļa deklarācijas veidlapu (pielikums).
Ņemot vērā likumprojektā paredzētos grozījumus (t.sk. izmaiņas definējumos, aktivitāšu dalījums pamatdarbībā un papilddarbībā, prasība par aktivitāšu un maksājamā nodokļa nodalīšanu, kā rezultātā dažādiem subjektiem ir dažādas prasības) nepieciešams atbilstoši grozīt Noteikumus Nr.40.
- kritērijus, pēc kuriem iekšzemes uzņēmuma veiktās darbības atzīstamas par kuģu stratēģisko, komerciālo un tehnisko vadīšanu un apkalpes komplektēšanas vadīšanu;
- kārtību, kādā Valsts ieņēmumu dienests iekšzemes uzņēmumam piešķir tonnāžas nodokļa maksātāja statusu;
- dokumentus, kādus iekšzemes uzņēmums iesniedz Valsts ieņēmumu dienestā tonnāžas nodokļa maksātāja statusa iegūšanai un nodokļa administrēšanas nodrošināšanai;
- tonnāžas nodokļa deklarācijas veidlapu (pielikums).
Ņemot vērā likumprojektā paredzētos grozījumus (t.sk. izmaiņas definējumos, aktivitāšu dalījums pamatdarbībā un papilddarbībā, prasība par aktivitāšu un maksājamā nodokļa nodalīšanu, kā rezultātā dažādiem subjektiem ir dažādas prasības) nepieciešams atbilstoši grozīt Noteikumus Nr.40.
Atbildīgā institūcija
Finanšu ministrija
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
5.1. Saistības pret Eiropas Savienību
Vai ir attiecināms?
Jā
ES tiesību akta CELEX numurs
CELEX:52004XC0117(01):EN:TXT
ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
17.01.2004 Eiropas Komisijas paziņojums C(2004) 43 — Kopienas pamatnostādnes par valsts atbalstu jūras transportam ((2004/C 13/03)
Apraksts
Kopienas pamatnostādnes (jeb EK Vadlīnijas) nosaka kritērijus valsts atbalsta jūras transportam atbilstības vērtēšanai iekšējam tirgum saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. panta 3. punkta c) apakšpunktu un 106. panta 2. punktu.
5.2. Citas starptautiskās saistības
Vai ir attiecināms?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
Ar likumprojektu tiks nodrošināta atbilstība EK vadlīnijām un Eiropas Komisijas lēmumu praksei, ņemot vērā Eiropas Komisijas vēstulē noteiktās norādes (skatīt informāciju 1.1. apakšsadaļā par Eiropas Komisijas prasību kopsavilkumu un 1.3. apakšsadaļā par prasībām detalizēti).
EK vadlīnijās paredzētie kritēriji attiecas un valsts atbalsta jūras transportam saderību ar iekšējo tirgu saskaņā ar Līguma par ES darbību 107. panta 3. punkta “c” apakšpunktu.
Eiropas Komisija 2026. gada 20. janvāra vēstulē ir apkopojusi risinājumus neatbilstībām, kuras Latvijai jānovērš, veicot nepieciešamos grozījumus normatīvajos aktus, kas reglamentē jautājumus par tonnāžas nodokļa piemērošanu.
Veicot grozījumus tonnāžas nodokļa režīmā, lai to saskaņotu ar ES tiesisko regulējumu, Latvijai jāievēro Eiropas Komisijas ierosinātie atbilstīgie pasākumi, kas apkopoti Eiropas Komisijas 2026.gada 20. janvāra vēstulē un kas ņem vērā iepriekšēju komunikāciju starp Latvijas iestādēm un Eiropas Komisiju, jo īpaši, Eiropas Komisijas 2025. gada 16. jūlija un 1. oktobra vēstules un Latvijas iestāžu sniegto viedokli ar 2025. gada 18. augusta un 21. oktobra vēstulēm (skat. 1.1.apakšadaļu).
Papildus tiks nodrošināta atbilstība:
- Komisijas paziņojumam - Norādījumi par valsts atbalstu kuģu administrēšanas uzņēmumiem (2009/C 132/06) (Communication from the Commission providing guidance on State aid to shipmanagement companies, 2009/C 132/06)
- Ar Kopienas pamatnostādnēm par valsts atbalstu jūras transportam saistītajai Eiropas Komisijas lietu praksei, kas attiecināma uz likumprojektu:
- EK 2010. gada 24. marta lēmums lietā SA.30338 – Kipras tonnāžas nodoklis un EK 2019. gada 16. decembra lēmums lietā SA.51809 – Kipras tonnāžas nodokļa un jūrnieku shēmas pagarinājums;
- EK 2019. gada 12. februāra lēmums lietā SA.53469 – Valsts atbalsts jūras transportam Igaunijā;
- EK 2015. gada 1. aprīļa lēmums lietā SA.37912 – Tonnāžas nodokļa shēmas ieviešana par labu starptautiskajam jūras transportam Horvātijā un EK 2020. gada 3. aprīļa lēmums lietā SA.55577 – Horvātijas tonnāžas nodokļa shēmas pagarināšana;
- EK 2018. gada 6. aprīļa lēmums lietā SA.48929 – Portugāles tonnāžas nodokļa un jūrnieku shēma;
- EK 2017. gada 19. decembra lēmums lietā SA.33829 – Tonnāžas nodokļa shēma un citi valsts pasākumi par labu kuģniecības uzņēmumiem Maltā;
- EK 2024. gada 25. novembra lēmums lietā SA.33828 – Grieķijas tonnāžas nodokļa shēma un citi valsts pasākumi kuģniecības uzņēmumu labā.
EK vadlīnijās paredzētie kritēriji attiecas un valsts atbalsta jūras transportam saderību ar iekšējo tirgu saskaņā ar Līguma par ES darbību 107. panta 3. punkta “c” apakšpunktu.
Eiropas Komisija 2026. gada 20. janvāra vēstulē ir apkopojusi risinājumus neatbilstībām, kuras Latvijai jānovērš, veicot nepieciešamos grozījumus normatīvajos aktus, kas reglamentē jautājumus par tonnāžas nodokļa piemērošanu.
Veicot grozījumus tonnāžas nodokļa režīmā, lai to saskaņotu ar ES tiesisko regulējumu, Latvijai jāievēro Eiropas Komisijas ierosinātie atbilstīgie pasākumi, kas apkopoti Eiropas Komisijas 2026.gada 20. janvāra vēstulē un kas ņem vērā iepriekšēju komunikāciju starp Latvijas iestādēm un Eiropas Komisiju, jo īpaši, Eiropas Komisijas 2025. gada 16. jūlija un 1. oktobra vēstules un Latvijas iestāžu sniegto viedokli ar 2025. gada 18. augusta un 21. oktobra vēstulēm (skat. 1.1.apakšadaļu).
Papildus tiks nodrošināta atbilstība:
- Komisijas paziņojumam - Norādījumi par valsts atbalstu kuģu administrēšanas uzņēmumiem (2009/C 132/06) (Communication from the Commission providing guidance on State aid to shipmanagement companies, 2009/C 132/06)
- Ar Kopienas pamatnostādnēm par valsts atbalstu jūras transportam saistītajai Eiropas Komisijas lietu praksei, kas attiecināma uz likumprojektu:
- EK 2010. gada 24. marta lēmums lietā SA.30338 – Kipras tonnāžas nodoklis un EK 2019. gada 16. decembra lēmums lietā SA.51809 – Kipras tonnāžas nodokļa un jūrnieku shēmas pagarinājums;
- EK 2019. gada 12. februāra lēmums lietā SA.53469 – Valsts atbalsts jūras transportam Igaunijā;
- EK 2015. gada 1. aprīļa lēmums lietā SA.37912 – Tonnāžas nodokļa shēmas ieviešana par labu starptautiskajam jūras transportam Horvātijā un EK 2020. gada 3. aprīļa lēmums lietā SA.55577 – Horvātijas tonnāžas nodokļa shēmas pagarināšana;
- EK 2018. gada 6. aprīļa lēmums lietā SA.48929 – Portugāles tonnāžas nodokļa un jūrnieku shēma;
- EK 2017. gada 19. decembra lēmums lietā SA.33829 – Tonnāžas nodokļa shēma un citi valsts pasākumi par labu kuģniecības uzņēmumiem Maltā;
- EK 2024. gada 25. novembra lēmums lietā SA.33828 – Grieķijas tonnāžas nodokļa shēma un citi valsts pasākumi kuģniecības uzņēmumu labā.
5.4. 1. tabula. Tiesību akta projekta atbilstība ES tiesību aktiem
Attiecīgā ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
17.01.2004 Eiropas Komisijas paziņojums C(2004) 43 — Kopienas pamatnostādnes par valsts atbalstu jūras transportam ((2004/C 13/03)
ES TA panta numurs
Projekta vienība, kas pārņem vai ievieš A minēto
Tiek pārņemts pilnībā vai daļēji
Vai B minētais paredz stingrākas prasības un pamatojums
A
B
C
D
Kopienas pamatnostādņu par valsts atbalstu jūras transportam 2. sadaļa
Uzņēmumu ienākuma nodokļu likuma 1. panta 5.1 daļa, 6.1 daļa, 12 daļa, 12.1 daļa, 12.2 daļa, 24.1 daļa, 2. panta sestā daļa
Pārņemtas pilnībā
Projekts stingrākas prasības neparedz.
Kopienas pamatnostādņu par valsts atbalstu jūras transportam 2.2. sadaļa
Uzņēmumu ienākuma nodokļu likuma 2. panta 6.1 daļa
Pārņemtas pilnībā
Projekts stingrākas prasības neparedz.
Kopienas pamatnostādņu par valsts atbalstu jūras transportam 3.1.sadaļa
Uzņēmumu ienākuma nodokļu likuma 1. panta 5.1 daļa, 6.1 daļa, 12.1 daļa, 12.2 daļa, 24.1 daļa, 2. panta sestā daļa, 6.1 daļa, 4. panta 17. daļa, 19. daļa, 20. daļa un 21. daļa
Pārņemtas pilnībā
Projekts stingrākas prasības neparedz.
Kopienas pamatnostādņu par valsts atbalstu jūras transportam 11.sadaļa
Uzņēmumu ienākuma nodokļu likuma 4. panta 17.1 daļa
Pārņemtas pilnībā
Projekts stingrākas prasības neparedz.
Kopienas pamatnostādņu par valsts atbalstu jūras transportam 4.sadaļa
Uzņēmumu ienākuma nodokļu likuma 1. panta 12.1 daļas 6. punkts
Pārņemtas pilnībā
Projekts stingrākas prasības neparedz.
Kopienas pamatnostādņu par valsts atbalstu jūras transportam 5.sadaļa
Uzņēmumu ienākuma nodokļu likuma 1. panta 12.1 daļas 6. punkts, 4. panta 6.1 daļa
Pārņemtas pilnībā
Projekts stingrākas prasības neparedz.
Kopienas pamatnostādņu par valsts atbalstu jūras transportam 6.sadaļa
Uzņēmumu ienākuma nodokļu likuma 1. panta 5.1 daļas e) apakšpunkts, 12.1 daļas 6. punkts, 4. panta 6.1 daļa
Pārņemtas pilnībā
Projekts stingrākas prasības neparedz.
Kā ir izmantota ES tiesību aktā paredzētā rīcības brīvība dalībvalstij pārņemt vai ieviest noteiktas ES tiesību akta normas? Kādēļ?
ES tiesību aktā dalībvalstīm ir paredzēta rīcības brīvība attiecībā uz valsts atbalsta instrumentu izvēli. Pamatnostādnēs ir paredzēti vairāki valsts atbalsta veidi, no kuriem Latvija ir izvēlējusies piemērot tonnāžas nodokļa regulējumu, pielāgojot to Latvijas jūrniecības nozares specifikai, lai nodrošinātu tās konkurētspēju un veicinātu kuģu reģistrēšanu ES dalībvalsts karogā.
Saistības sniegt paziņojumu ES institūcijām un ES dalībvalstīm atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas regulē informācijas sniegšanu par tehnisko noteikumu, valsts atbalsta piešķiršanas un finanšu noteikumu (attiecībā uz monetāro politiku) projektiem
Par tonnāžas nodokļa shēmu ir sniegta informācija Eiropas Komisijai kā par pastāvošu valsts atbalsta shēmu, un ar Eiropas Komisiju ir notikusi regulāra informācijas apmaiņa tās izvērtēšanas ietvaros. Likumprojekts izstrādāts, lai nodrošinātu tonnāžas nodokļa shēmas atbilstību Eiropas Komisijas prasībām. Ja nākotnē tiks veiktas izmaiņas šajā valsts atbalsta shēmā, tās tiks paziņotas Eiropas Komisijai atbilstoši piemērojamiem normatīvajiem aktiem.
Cita informācija
Likumprojekts izstrādāts, pamatojoties uz Eiropas Komisijas izvērtējumu un tajā sniegtajiem norādījumiem par tonnāžas nodokļa shēmas atbilstību iekšējam tirgum, lai nodrošinātu tās pilnīgu atbilstību Eiropas Komisijas pamatnostādnēm un lēmumu praksei.
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Nē
6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas
Valsts un pašvaldību institūcijas
Finanšu ministrija, Satiksmes ministrija, Valsts ieņēmumu dienests, VSIA "Latvijas Jūras administrācija"Nevalstiskās organizācijas
Latvijas Tirdzniecības flotes Jūrnieku arodbiedrībaCits
Nē6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi
Veids
Publiskā apspriešana
Saite uz sabiedrības līdzdalības rezultātiem
https://tapportals.mk.gov.lv/public_participation/dc657f01-0055-4ad1-a69d-c5140b5b4527
6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti
Iebildumi un priekšlikumi netika saņemti.
6.4. Cita informācija
-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas
Institūcijas
- Valsts ieņēmumu dienests
7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru
Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
Nē
-
2. Tiks likvidēta institūcija
Nē
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
Nē
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
Nē
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
Nē
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
Nē
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
Nē
-
8. Cita informācija
Nē
-
7.5. Cita informācija
-
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi