23-TA-2265: Noteikumu projekts (Jauns)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Valsts darba inspekcijas integrētās informācijas sistēmas noteikumi" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Labklājības ministrija Eiropas Reģionālās attīstības fonda (turpmāk - ERAF) darbības programmas „Izaugsme un nodarbinātība" prioritārā virziena „IKT pieejamība, e-pārvalde un pakalpojumi" 2.2.1. specifiskā atbalsta mērķa „Nodrošināt publisko datu atkalizmantošanas pieaugumu un efektīvu publiskās pārvaldes un privātā sektora mijiedarbību" 2.2.1.1. pasākuma „Centralizētu publiskās pārvaldes IKT platformu izveide, publiskās pārvaldes procesu optimizēšana un attīstība" ietvaros no 2018.gada 18.janvāra līdz 2023.gada 17.decembrim īsteno projektu „Labklājības nozares informācijas un komunikācijas tehnoloģiju centralizācija". Viens no šī ERAF projekta ietvaros īstenotajiem pasākumiem ir jaunas Valsts darba inspekcijas (turpmāk – VDI) informācijas sistēmas izstrāde un ieviešana.
Valsts darba inspekcijas likuma 12.panta ceturtā daļa paredz, ka informācijas apmaiņas kārtību, nosacījumus tās sniegšanai un prasības Valsts darba inspekcijas integrētai sistēmai nosaka Ministru kabinets. Pamatojoties uz šo deleģējumu ir pieņemti šobrīd spēkā esošie Ministru kabineta 2009.gada 21.jūlija noteikumi Nr. 798 “Noteikumi par informācijas apmaiņas kārtību, sniegšanas nosacījumiem un prasībām Valsts darba inspekcijas integrētajai sistēmai” (turpmāk – noteikumi Nr. 798).
Ņemot vērā to, ka minētā ERAF projekta ietvaros tiek izstrādāta jauna VDI informācijas sistēma, nepieciešams aktualizēt normatīvajā regulējumā ietverto datu apjomu, kā arī datu apstrādes kārtību un citus noteikumus. Tā kā izmaiņas ir apjomīgas, tiek izstrādāts jauns Ministru kabineta noteikumu projekts “Valsts darba inspekcijas integrētās informācijas sistēmas noteikumi" (turpmāk – Noteikumu projekts), aizstājot noteikumus Nr.798.
Neskatoties uz to, ka Valsts darba inspekcijas likuma 12.panta ceturtā daļa paredz deleģējumu noteikt arī prasības VDI informācijas sistēmai, noteikumu projektā tās nav iekļautas, jo pēc būtības valsts informācijas sistēmai prasības jau ir noteiktas citos normatīvajos aktos par valsts informatīvajām sistēmām: VDI informācijas sistēmu darbības principi (Valsts informācijas sistēmu likuma (turpmāk - VISL) 6. panta otrā un trešā daļa); informācijas un VDI informācijas sistēmas lietotāju identificēšana (VISL 10. pants); VDI informācijas sistēmas drošības pārvaldība (VISL 14. pants un Ministru kabineta 2015. gada 28. jūlija noteikumi Nr. 442 “Kārtība, kādā tiek nodrošināta informācijas un komunikācijas tehnoloģiju sistēmu atbilstība minimālajām drošības prasībām” 7., 8., 13. un 15. punkts); aizsardzības prasības (VISL 16. pants, Ministru kabineta 2023. gada 4. jūlij noteikumi Nr. 367 Informācijas sistēmu vispārējās tehniskās prasības). Labklājības ministrija tehniski precizēs Valsts darba inspekcijas likuma 12.panta ceturto daļu, svītrojot deleģējumu noteikt prasības VDI informācijas sistēmai, kad likumā tiks veikti citi grozījumi šajā likumā.
Ņemot vērā to, ka VDI informācijas sistēma ir viena no valsts informācijas sistēmām, noteikumu projekts tiek izstrādāts arī uz Valsts informācijas sistēmu likuma 5. panta 1.2 daļas pamata, kurā noteikts deleģējums Ministru kabinetam izdot noteikumus attiecībā uz valsts informācijas sistēmām, norādot informācijas sistēmas pārzini, sistēmā iekļaujamās informācijas apjomu, kārtību, kādā informāciju apstrādā valsts informācijas sistēmā, kā arī nosacījumus piekļuves nodrošināšanai valsts informācijas sistēmā iekļautajai informācijai.
Valsts darba inspekcijas likuma 12.panta ceturtā daļa paredz, ka informācijas apmaiņas kārtību, nosacījumus tās sniegšanai un prasības Valsts darba inspekcijas integrētai sistēmai nosaka Ministru kabinets. Pamatojoties uz šo deleģējumu ir pieņemti šobrīd spēkā esošie Ministru kabineta 2009.gada 21.jūlija noteikumi Nr. 798 “Noteikumi par informācijas apmaiņas kārtību, sniegšanas nosacījumiem un prasībām Valsts darba inspekcijas integrētajai sistēmai” (turpmāk – noteikumi Nr. 798).
Ņemot vērā to, ka minētā ERAF projekta ietvaros tiek izstrādāta jauna VDI informācijas sistēma, nepieciešams aktualizēt normatīvajā regulējumā ietverto datu apjomu, kā arī datu apstrādes kārtību un citus noteikumus. Tā kā izmaiņas ir apjomīgas, tiek izstrādāts jauns Ministru kabineta noteikumu projekts “Valsts darba inspekcijas integrētās informācijas sistēmas noteikumi" (turpmāk – Noteikumu projekts), aizstājot noteikumus Nr.798.
Neskatoties uz to, ka Valsts darba inspekcijas likuma 12.panta ceturtā daļa paredz deleģējumu noteikt arī prasības VDI informācijas sistēmai, noteikumu projektā tās nav iekļautas, jo pēc būtības valsts informācijas sistēmai prasības jau ir noteiktas citos normatīvajos aktos par valsts informatīvajām sistēmām: VDI informācijas sistēmu darbības principi (Valsts informācijas sistēmu likuma (turpmāk - VISL) 6. panta otrā un trešā daļa); informācijas un VDI informācijas sistēmas lietotāju identificēšana (VISL 10. pants); VDI informācijas sistēmas drošības pārvaldība (VISL 14. pants un Ministru kabineta 2015. gada 28. jūlija noteikumi Nr. 442 “Kārtība, kādā tiek nodrošināta informācijas un komunikācijas tehnoloģiju sistēmu atbilstība minimālajām drošības prasībām” 7., 8., 13. un 15. punkts); aizsardzības prasības (VISL 16. pants, Ministru kabineta 2023. gada 4. jūlij noteikumi Nr. 367 Informācijas sistēmu vispārējās tehniskās prasības). Labklājības ministrija tehniski precizēs Valsts darba inspekcijas likuma 12.panta ceturto daļu, svītrojot deleģējumu noteikt prasības VDI informācijas sistēmai, kad likumā tiks veikti citi grozījumi šajā likumā.
Ņemot vērā to, ka VDI informācijas sistēma ir viena no valsts informācijas sistēmām, noteikumu projekts tiek izstrādāts arī uz Valsts informācijas sistēmu likuma 5. panta 1.2 daļas pamata, kurā noteikts deleģējums Ministru kabinetam izdot noteikumus attiecībā uz valsts informācijas sistēmām, norādot informācijas sistēmas pārzini, sistēmā iekļaujamās informācijas apjomu, kārtību, kādā informāciju apstrādā valsts informācijas sistēmā, kā arī nosacījumus piekļuves nodrošināšanai valsts informācijas sistēmā iekļautajai informācijai.
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Noteikumu projekta mērķis ir noteikt Valsts darba inspekcijas informācijas sistēmas pārzini, informācijas sistēmā iekļaujamās informācijas apjomu un tās apstrādes kārtību, kā arī nosacījumus piekļuves nodrošināšanai informācijas sistēmā iekļautajai informācijai.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
Šobrīd VDI informācijas sistēmā iekļauto datu apstrāde notiek saskaņā ar spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem, tai skaitā noteikumiem Nr. 798, kas nosaka informācijas apmaiņas kārtību, sniegšanas nosacījumus un prasības vienai no valsts informācijas sistēmām – VDI integrētajai informācijas sistēmai ar mērķi pilnveidot inspekcijas darbu, lai nodrošinātu operatīvu darbam nepieciešamās informācijas apmaiņu.
Noteikumos Nr. 798 ir noteikts minimāls datu apjoms, ko iekļauj VDI informācijas sistēmā:
1) informāciju par nelaimes gadījumiem darbā;
2) darba vietu higiēniskos raksturojumus;
3) darba vietu apsekojumu rezultātus, tai skaitā informāciju par darba tiesisko attiecību un darba aizsardzību regulējošo normatīvo aktu pārkāpumiem (turpmāk – pārkāpums) un piemērotajām sankcijām;
4) informāciju par izskatītajiem iesniegumiem.
Tomēr noteikumos Nr. 798 netiek detalizēti noteiks, kādi tieši dati par katru minēto procesu tiek iekļauti sistēmā, un netiek konkretizētas iestādes, kas ir iesaistītas datu apstrādē un apmaiņā, tādejādi šāds regulējums ir nepietiekams jaunas VDI informācijas sistēmas izveidei un darbības nodrošināšanai.
Pašreizējā VDI integrētā informācijas sistēma, kas nodrošina VDI pamatfunkciju atbalstu, ir būvēta uz HCL (agrāk IBM) Notes/Domino bāzes, kuru VDI uzsāka lietot 2000.gadā. Šai sistēmai otrā iterācija tika ieviesta 2014.gadā ERAF līdzfinansētā projekta “VDI informatīvās sistēmas pilnveidošana un e-pakalpojumu ieviešana” (Nr.3DP/3.2.2.1.1/09/IPIA/IUMEPLS/011) ietvaros. Šī ERAF projekta īstenošanas rezultātā 2014. gadā kā atbalsta sistēmas (uz tās pašas tehnoloģiskās platformas) tika ieviesta elektronizēta lietvedība, e-pakalpojumi un datu apmaiņas ar citām valsts informācijas sistēmām. Visas šīs sistēmas daļas tika cieši integrētas ar mērķi panākt lietotājam pēc iespējas ērtāku risinājumu, taču šī brīža situācijā redzams, ka ciešā integrācija starp dažādajām sistēmas sadaļām ir būtiski paaugstinājusi sarežģītību sistēmas uzturēšanā, veiktspējā (tai skaitā novērota izteikta lēndarbība) un izmantotā tehnoloģija ir būtiski ierobežojusi ārpakalpojumu skaitu, kas var tikt piesaistīti uzturēšanas un izstrādes darbu veikšanai.
Sakarā ar to, ka Labklājības ministrijas ERAF projektā „Labklājības nozares informācijas un komunikācijas tehnoloģiju centralizācija", Nr. 2.2.1.1/17/I/007 tiek ieviesti vienoti nozares e-pasta un lietvedības risinājumi, ko pašlaik VDI nodrošina, izmantojot VDI integrēto informācijas sistēmu, kuru tehniski ir ļoti sarežģīti, vai pat neiespējami atdalīt no pamatfunkcijas sistēmas daļas Notes/Domino vidē, kā arī ņemot vērā sistēmas veiktspējas ierobežojumus, tika pieņemts lēmums izstrādāt jaunu informācijas sistēmu.
Jaunā informācijas sistēma nodrošinās iestādes pamatfunkciju atbalstu un ar datu apmaiņas servisu palīdzību būs integrēta ar jauno nozares vienoto lietvedības risinājumu un personālvadības sistēmu, kas automātiski pados aktuālos datus uz jauno sistēmu, piemēram, informāciju par iesniegumiem, darbinieku prombūtnēm, maiņu. Jaunizstrādātā informācijas sistēma nodrošinās līdzvērtīgu datu apmaiņas apjomu ar citām valsts pārvaldes iestādēm kā esošā informācijas sistēma. E-pastu funkcionalitāti (ko līdz šim nodrošināja Notes/Domino risinājums) pārņems nozares vienotais e-pastu risinājums, savukārt datu analītika un atskaišu izveide tiks atdalīta no informācijas sistēmas un vairs nebūs kā integrēta tās daļa, tā tiks nodrošināta ar standarta datu analīzes risinājuma palīdzību, kas būtiski samazinās atskaišu uzturēšanas, jaunu atskaišu izveidošanas sarežģītību, kā arī uzlabos sistēmas veiktspēju. Sistēma nodrošinās iespēju tās lietotājiem (VDI inspektoriem) pieslēgties tai attālināti no viedierīcēm, kas atļaus fiksēt datus sistēmā arī pārbaudes laikā. Tiks atvieglota informācijas sistēmas lietošanas kvalitāte ikdienā, jo izstrādē tiks izmantots moderns lietotāja interfeiss. Tiks mazināta arī atkarība no konkrētiem piegādātājiem, VDI informācijas sistēmas izstrādē tiek izmantota standarta programmatūra, kuras turpmākos uzturēšanas un izstrādes darbus varēs pārņemt liels skaits ārpakalpojumu sniedzēju.
Noteikumos Nr. 798 ir noteikts minimāls datu apjoms, ko iekļauj VDI informācijas sistēmā:
1) informāciju par nelaimes gadījumiem darbā;
2) darba vietu higiēniskos raksturojumus;
3) darba vietu apsekojumu rezultātus, tai skaitā informāciju par darba tiesisko attiecību un darba aizsardzību regulējošo normatīvo aktu pārkāpumiem (turpmāk – pārkāpums) un piemērotajām sankcijām;
4) informāciju par izskatītajiem iesniegumiem.
Tomēr noteikumos Nr. 798 netiek detalizēti noteiks, kādi tieši dati par katru minēto procesu tiek iekļauti sistēmā, un netiek konkretizētas iestādes, kas ir iesaistītas datu apstrādē un apmaiņā, tādejādi šāds regulējums ir nepietiekams jaunas VDI informācijas sistēmas izveidei un darbības nodrošināšanai.
Pašreizējā VDI integrētā informācijas sistēma, kas nodrošina VDI pamatfunkciju atbalstu, ir būvēta uz HCL (agrāk IBM) Notes/Domino bāzes, kuru VDI uzsāka lietot 2000.gadā. Šai sistēmai otrā iterācija tika ieviesta 2014.gadā ERAF līdzfinansētā projekta “VDI informatīvās sistēmas pilnveidošana un e-pakalpojumu ieviešana” (Nr.3DP/3.2.2.1.1/09/IPIA/IUMEPLS/011) ietvaros. Šī ERAF projekta īstenošanas rezultātā 2014. gadā kā atbalsta sistēmas (uz tās pašas tehnoloģiskās platformas) tika ieviesta elektronizēta lietvedība, e-pakalpojumi un datu apmaiņas ar citām valsts informācijas sistēmām. Visas šīs sistēmas daļas tika cieši integrētas ar mērķi panākt lietotājam pēc iespējas ērtāku risinājumu, taču šī brīža situācijā redzams, ka ciešā integrācija starp dažādajām sistēmas sadaļām ir būtiski paaugstinājusi sarežģītību sistēmas uzturēšanā, veiktspējā (tai skaitā novērota izteikta lēndarbība) un izmantotā tehnoloģija ir būtiski ierobežojusi ārpakalpojumu skaitu, kas var tikt piesaistīti uzturēšanas un izstrādes darbu veikšanai.
Sakarā ar to, ka Labklājības ministrijas ERAF projektā „Labklājības nozares informācijas un komunikācijas tehnoloģiju centralizācija", Nr. 2.2.1.1/17/I/007 tiek ieviesti vienoti nozares e-pasta un lietvedības risinājumi, ko pašlaik VDI nodrošina, izmantojot VDI integrēto informācijas sistēmu, kuru tehniski ir ļoti sarežģīti, vai pat neiespējami atdalīt no pamatfunkcijas sistēmas daļas Notes/Domino vidē, kā arī ņemot vērā sistēmas veiktspējas ierobežojumus, tika pieņemts lēmums izstrādāt jaunu informācijas sistēmu.
Jaunā informācijas sistēma nodrošinās iestādes pamatfunkciju atbalstu un ar datu apmaiņas servisu palīdzību būs integrēta ar jauno nozares vienoto lietvedības risinājumu un personālvadības sistēmu, kas automātiski pados aktuālos datus uz jauno sistēmu, piemēram, informāciju par iesniegumiem, darbinieku prombūtnēm, maiņu. Jaunizstrādātā informācijas sistēma nodrošinās līdzvērtīgu datu apmaiņas apjomu ar citām valsts pārvaldes iestādēm kā esošā informācijas sistēma. E-pastu funkcionalitāti (ko līdz šim nodrošināja Notes/Domino risinājums) pārņems nozares vienotais e-pastu risinājums, savukārt datu analītika un atskaišu izveide tiks atdalīta no informācijas sistēmas un vairs nebūs kā integrēta tās daļa, tā tiks nodrošināta ar standarta datu analīzes risinājuma palīdzību, kas būtiski samazinās atskaišu uzturēšanas, jaunu atskaišu izveidošanas sarežģītību, kā arī uzlabos sistēmas veiktspēju. Sistēma nodrošinās iespēju tās lietotājiem (VDI inspektoriem) pieslēgties tai attālināti no viedierīcēm, kas atļaus fiksēt datus sistēmā arī pārbaudes laikā. Tiks atvieglota informācijas sistēmas lietošanas kvalitāte ikdienā, jo izstrādē tiks izmantots moderns lietotāja interfeiss. Tiks mazināta arī atkarība no konkrētiem piegādātājiem, VDI informācijas sistēmas izstrādē tiek izmantota standarta programmatūra, kuras turpmākos uzturēšanas un izstrādes darbus varēs pārņemt liels skaits ārpakalpojumu sniedzēju.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Šobrīd spēkā esošais regulējums, kas noteikts noteikumos Nr. 789, nenodrošina pilnvērtīgu un detalizētu datu apjoma aprakstu atbilstoši Labklājības ministrijas ERAF projekta „Labklājības nozares informācijas un komunikācijas tehnoloģiju centralizācija" ietvaros paredzētajai jaunās VDI informācijas sistēmas darbībai.
Datu apmaiņa starp VDI un citām iestādēm ir noteikta atsevišķos normatīvajos aktos, kas regulē citu informācijas sistēmu darbību (Ministru kabineta 2016. gada 26. jūlijā noteikumi Nr. 490 "Labklājības informācijas sistēmas (LabIS) noteikumi", Ministru kabineta 2017.gada 28. marta noteikumu Nr. 172 “Bezdarbnieku uzskaites un reģistrēto vakanču informācijas sistēmas noteikumi”), kā arī savstarpējos sadarbības līgumos. Tomēr arī noteikumu projektā par VDI informācijas sistēmu nepieciešams noteikt, kādus informācijas sistēmā iekļaujamos datus VDI funkcijas izpildei (valsts uzraudzības un kontroles īstenošana darba tiesisko attiecību un darba aizsardzības jomā) iegūst no citām iestādēm, kā arī kādus datus no sistēmas ir tiesības saņemt citām iestādēm un personām.
Datu apmaiņa starp VDI un citām iestādēm ir noteikta atsevišķos normatīvajos aktos, kas regulē citu informācijas sistēmu darbību (Ministru kabineta 2016. gada 26. jūlijā noteikumi Nr. 490 "Labklājības informācijas sistēmas (LabIS) noteikumi", Ministru kabineta 2017.gada 28. marta noteikumu Nr. 172 “Bezdarbnieku uzskaites un reģistrēto vakanču informācijas sistēmas noteikumi”), kā arī savstarpējos sadarbības līgumos. Tomēr arī noteikumu projektā par VDI informācijas sistēmu nepieciešams noteikt, kādus informācijas sistēmā iekļaujamos datus VDI funkcijas izpildei (valsts uzraudzības un kontroles īstenošana darba tiesisko attiecību un darba aizsardzības jomā) iegūst no citām iestādēm, kā arī kādus datus no sistēmas ir tiesības saņemt citām iestādēm un personām.
Risinājuma apraksts
Salīdzinot ar šobrīd spēkā esošajiem noteikumiem Nr. 798, noteikumu projekts paredz paplašināt un precizēt VDI informācijas sistēmā uzkrājamos datus, to apjomu, apstrādes kārtību, kā arī nosacījumus piekļuves nodrošināšanai informācijas sistēmā iekļautajai informācijai, nodrošinot atbilstību citiem saistošiem normatīvajiem aktiem un jaunajai VDI informācijas sistēmai.
Noteikumu projektā ir noteikti skaidri datu apstrādes nolūki – VDI informācijas sistēmā tiks uzkrāti dati, lai nodrošinātu Valsts darba inspekcijas likumā inspekcijai noteiktās funkcijas un uzdevumu izpildi:
1) darba tiesisko attiecību un darba aizsardzības normatīvo aktu prasību ievērošanas uzraudzībai un kontroli;
2) administratīvā procesa lietvedības vešanu darba tiesisko attiecību un darba aizsardzības jomā;
3) nelaimes gadījumu darbā izmeklēšanu un vienotu reģistrāciju;
4) arodsaslimšanas gadījumu izmeklēšanu;
Vienlaikus datu apstrāde informācijas sistēmā nepieciešama, lai varētu sniegt informāciju valsts pārvaldes iestādēm, tiesībaizsardzības iestādēm un tiesām tām noteikto funkciju un uzdevumu izpildei, sagatavot statistikas pārskatus, nodrošināt veikto darbību uzskaiti un administrēšanu, kā arī sagatavot un izdrukāt no informācijas sistēmas izsniedzamos un inspekcijas arhīvā uzglabājamos dokumentus.
Noteikumu projektā paredzēts noteikt, ka VDI informācijas sistēmā iekļauj datus par šādiem procesiem un subjektiem, kas ir saistīti ar VDI kompetencē esošajiem jautājumiem:
1) iesniegumiem, kuros ietvertas ziņas par iespējamiem inspekcijas kompetencē esošiem pārkāpumiem;
2) inspekcijas amatpersonu veiktajām pārbaudēm un pārbaužu rezultātā izdotajiem dokumentiem;
3) nereģistrēti nodarbinātām personām;
4) nelaimes gadījumiem darbā;
5) darba vietu higiēniskajiem raksturojumiem un to pieprasījumiem;
6) pirmreizēji apstiprinātajiem arodslimniekiem;
7) bērnu nodarbināšanas atļauju pieprasījumu izskatīšanu;
8) inspekcijas izdotajiem administratīvajiem aktiem;
9) lēmumiem par administratīvā soda piemērošanu;
10) pārbaužu gada plānu sastādīšanu un izpildes kontroli;
11) sniegtajām konsultācijām (noteikumu projekta 5.punkts).
Par katru no minētajiem procesiem noteikumu projektā tiek konkretizēts, kādu konkrētu informāciju un datu apjomu uzkrāj VDI informācijas sistēmā (noteikumu projekta 6.-15.punkts).
Dati par iesniegumiem un ar to izskatīšanu saistītā korespondence (atbildes vēstules, informācijas pieprasījumi u.tml.) VDI informācijas sistēmā tiek iekļauti, pamatojoties uz Ministru kabineta 2018. gada 4. septembra noteikumu Nr. 558 “Dokumentu izstrādāšanas un noformēšanas kārtība” 64. punkta, 65.1., 65.5. un 65.6. apakšpunkta pamata, veicot VDI piekritīgo iesniegumu izskatīšanu un atbildes sniegšanu uz tiem, Valsts darba inspekcijas likumā noteiktās VDI kompetences ietvaros.
Lai nodrošinātu Valsts darba inspekcijas likuma 3.panta pirmajā daļā noteiktās VDI funkcijas izpildi un veiktu šā likuma 3.panta otrajā daļā VDI noteiktos uzdevumus, VDI amatpersonas veic nepieciešamās uzraudzības un kontroles darbības. VDI amatpersonu tiesību apjoms noteikts Valsts darba inspekcijas likuma 5.panta otrajā daļā. Šo uzraudzības un kontroles darbību ietvaros VDI amatpersonas veic administratīvo procesu un administratīvā pārkāpuma procesu (Administratīvās atbildības likuma 115.panta pirmās daļas 36.punktā noteiktas VDI amatpersonu tiesības veikt administratīvo procesu). VDI informācijas sistēmā dati par veiktajām uzraudzības un kontroles darbībām tiek apstrādāti, lai nodrošinātu šo procesu īstenošanu un procesu ietvaros iegūto datu saglabāšanu.
Dati par notikušajiem nelaimes gadījumiem darbā VDI informācijas sistēmā tiek iekļauti atbilstoši Ministru kabineta 2009. gada 25. augusta noteikumu Nr. 950 "Nelaimes gadījumu darbā izmeklēšanas un uzskaites kārtība" 12., 20., 25., 26. punktam, 35.2. apakšpunktam, 36., 42., 44., 45. punktam, 47.1. apakšpunktam, 49., 51., 54. un 57. punktam, kā arī atbilstoši Eiropas statistikas par nelaimes gadījumiem darbā metodoloģijai (ESAW), kurā minēti konkrēti nelaimes gadījumu raksturlielumi (darbstacija, darba vide; konkrētās fiziskās darbības priekšmets, novirzes priekšmets u.c.), par ko jāsniedz ziņas Eiropas Komisijai (Eurostat) saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 16. decembra Regulu (EK) Nr. 1338/2008 attiecībā uz Kopienas statistiku par sabiedrības veselību un veselības aizsardzību un drošību darbā.
Pamatojoties uz Ministru kabineta 2006. gada 6. novembra noteikumu Nr. 908 "Arodslimību izmeklēšanas un uzskaites kārtība" 15.-19.punktu un 2. un 3.pielikumu tiek apstrādāti dati par darba vietas higiēniskajiem raksturojumiem un to pieprasījumiem, kā arī pamatojoties uz minēto noteikumu 24.2.apakšpunktu un 7.pielikumu tiek apstrādāti dati par pirmreizēji apstiprinātajiem arodslimniekiem VDI kompetences ietvaros un ievērojot noteikumos noteikto informācijas apstrādes apjomu.
Dati par bērnu nodarbināšanas atļauju pieprasījumu izskatīšanu atļaujas bērnu — izpildītāju — nodarbināšanai kultūras, mākslas, sporta un reklāmas pasākumos sniegšanas nolūkā VDI informācijas sistēmā tiek apstrādāti, ņemot vērā Darba likuma 37.panta trešajā daļā un Ministru kabineta 2002.gada 28.maija noteikumos Nr.205 “Kārtība, kādā tiek izsniegtas atļaujas bērnu — izpildītāju — nodarbināšanai kultūras, mākslas, sporta un reklāmas pasākumos, kā arī atļaujā ietveramie ierobežojumi” noteikto VDI kompetenci un šo noteikumu 2. punktā, 3.1. apakšpunktā, 5., 6. un 7. punktā noteiktajā apjomā.
Tā kā viens no VDI uzdevumiem ir sniegt darba devējiem un darbiniekiem bezmaksas konsultācijas par darba tiesisko attiecību un darba aizsardzības normatīvo aktu prasībām, VDI informācijas sistēmā uzkrās datus par sniegtajām konsultācijām, kurus izmantos apkopotā veidā statistikas un datu analīzes nolūkos.
VDI informācijas sistēmā tiks uzkrāta arī informācija par VDI darbības plānošanas procesu, lai efektīvi un mūsdienīgi pārredzamā veidā plānotu veicamo pārbaužu sadalījumu pa reģionālajām pārvaldēm un sektoriem un nodrošinātu to izpildes kontroli.
Attiecībā uz statistikas pārskatu sagatavošanas nolūku VDI informācijas sistēmā netiks atkārtoti saņemti personas dati no Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes pārziņā esošās valsts informācijas sistēmas "Fizisko personu reģistrs". Statistikas nolūkos tiks apstrādāti jau VDI informācijas sistēmā esošie dati, tai skaitā par saņemtajiem iesniegumiem un veiktajām pārbaudēm, turklāt minētie dati tiks apstrādāti tikai apkopotā un anonimizētā viedā. Tādejādi sistēmas lietotājs saņems tikai statistisko informāciju bez personas datiem.
Valsts pārvaldes iekārtas likuma 94. panta pirmā daļa paredz iestādei sagatavot publiskos pārskatus, lai informētu sabiedrību par iestādes darbību, kā arī Informācijas atklātības likuma 2.panta pirmā daļa paredz, ka šī likuma mērķis ir nodrošināt, lai sabiedrībai būtu pieejama informācija, kura ir iestādes rīcībā un kuru iestādei atbilstoši tās kompetencei ir pienākums radīt. Lai īstenotu minētajos normatīvajos aktos noteiktās prasības, noteikumu projekta 15.punktā minēti dati tiks apstrādāti VDI informācijas sistēmā statistikas pārskatu sagatavošanas nolūkā.
VDI informācijas sistēmā tiks uzkrāta personu norādīta kontaktinformācija (tālrunis, elektroniskā pasta adrese, adrese), lai varētu nodrošināt efektīvu saziņu. Oficiālā e-adrese tiks izmantota saziņā ar personām, kam tā ir izveidota – tā netiks uzkrāta VDI informācijas sistēmā, bet tiks izmantota no oficiālo e-adrešu kataloga Lietvedības sistēmā. Juridisko personu adreses un vispārējās saziņas e-pastu adreses VDI informācijas sistēmā tiks uzkrātas līdz brīdim, kamēr visām juridiskajām personām tiks izveidotas oficiālās e-adreses.
Īstenojot noteikumu projekta 17.2.apakšpunktā noteikto informācijas apmaiņu starp VDI un citām personām atbilstoši informācijas pieprasījuma veidam vai savstarpēji noslēgtajiem līgumiem, informācijas apritē var tikt izmantota oficiālā e-adrese.
Vienlaikus noteikumu projektā paredzētas tiesības inspekcijas amatpersonai, veicot vai gatavojoties veikt pārbaudi un izvērtējot situāciju, informācijas sistēmā pieprasīt un apstrādāt informāciju par darba devēju un fiziskām personām, tai skaitā ziņas par konkrētā uzņēmumā nodarbinātajām personām un ziņas par fiziskas personas darba tiesisko attiecību izmaiņām darba vietās atbilstoši Ministru kabineta 2010.gada 7.septembra noteikumu Nr.827 “Noteikumi par valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu veicēju reģistrāciju un ziņojumiem par valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām un iedzīvotāju ienākuma nodokli” 1.pielikumam, kā arī par nereģistrēti nodarbinātu personu radiniekiem (laulāto, vecākiem, nepilngadīgajiem bērniem), ja ir aizdomas par to iesaisti nereģistrētajā nodarbinātībā u.c. (19.-20.punkts). Šie dati informācijas sistēmā netiks uzglabāti, bet tiks izmantoti pārbaužu veikšanai un nepieciešamo datu pārbaudei. Minētā datu apstrāde var tikt attiecināta uz noteikumu projekta 3.punktā noteiktajiem datu apstrādes nolūkiem atkarībā no veicamās pārbaudes veida.
Lai varētu iegūt VDI funkcijas un uzdevumu izpildei nepieciešamo informāciju, noteikumu projektā ir noteiktas institūcijas, no kurām iegūst atsevišķus VDI informācijas sistēmā iekļaujamos datus.
No Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes, no kuras pārziņā esošās valsts informācijas sistēmas "Fizisko personu reģistrs" tiek iegūta informācija par fiziskām personām, tajā skaitā atkarībā no konkrētā pieprasījuma iemesla var tikt izgūti dati par personas vārdu, uzvārdu, personas kodu, dzimumu, ziņas par personas dzimšanu (dzimšanas datumus), ziņas par personas miršanu (miršanas fakts), deklarētās, reģistrētās vai norādītās dzīvesvietas adresi un papildu adresi, kā arī par nodarbināmo nepilngadīgo bērnu un nodarbināmā nepilngadīgā bērna vecāku vai aizbildni, norādot piezīmi par to, vai konkrētā persona ir nepilngadīgā bērna vecāks vai aizbildnis, lai varētu pārliecināties par to, kurš pārstāv bērna intereses. Nereģistrētās nodarbinātības, kurā ir iesaistīti radinieki, aizdomu gadījumā apstrādājamas ziņas par personas nepilngadīga bērna, personas laulātā un un personas vecāku vārdu, uzvārdu, personas kodu un miršanas faktu. Šajos gadījumos VDI apstrādās tikai tās personas datus, kas ir nepieciešami konkrētajā situācijā, lai iegūtu informāciju par iespējamu pārkāpumu.
Datu apmaiņa starp VDI informācijas sistēmu un Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes pārziņā esošo valsts informācijas sistēmu "Fizisko personu reģistrs" tiks nodrošināta, izmantojot starpsistēmu saskarņu risinājumu.
No Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes pārziņā esošās valsts informācijas sistēmas "Fizisko personu reģistrs" apstrādājamo datu apjoms, tiesiskais pamatojums datu apstrādei un pielietojuma mērķis norādīts tabulā:
No Valsts ieņēmumu dienesta tiek iegūta informācija par juridiskajām personām, saimnieciskās darbībās veicējiem, saimnieciskās darbības veidu, nodarbinātajām personām, darba attiecību statusu u.c. personas datus nesaturoša informācija.
No Uzņēmumu reģistra tiek iegūta informācija par reģistrētām juridiskām personām un iestādēm.
No Iekšlietu ministrijas Informācijas centra tiek iegūta informācija par lēmumiem par administratīvā soda piemērošanu. Kaut arī administratīvo pārkāpumu procesa gaitā radītie dokumenti tiek glabāti Administratīvo pārkāpumu procesa atbalsta sistēmā (APAS), datus par VDI lēmumiem par administratīvā soda piemērošanu nepieciešams apstrādāt arī VDI informācijas sistēmā, lai varētu šos datus apvienot ar pārējiem VDI informācijas sistēmā uzkrātajiem datiem un nodrošinātu VDI amatpersonu īstenoto administratīvā pārkāpuma procesu uzskaiti, tādējādi veicot pilnvērtīgu datu analīzi un VDI darbības efektivitātes izvērtēšanu. (noteikumu projekta 21.punkts).
Gadījumā, ja nākotnē būs nepieciešams veikt izmaiņas datu apjomā vai formātā, par to tiks lemts atsevišķi, vienlaikus noteiktajā kārtībā lemjot par papildus finansējumu, ja tāds būs nepieciešams.
Noteikumu projektā ir noteikts, ka no informācijas sistēmas ziņas saņem:
1) valsts un pašvaldību institūcijas – šo institūciju funkciju izpildei nepieciešamos datus normatīvajos aktos noteiktajā apjomā;
2) personas, kurām deleģēta valsts pārvaldes uzdevumu izpilde – deleģēto uzdevumu izpildei nepieciešamos datus normatīvajos aktos noteiktajā apjomā;
3) Labklājības ministrija normatīvajos aktos noteikto funkciju un uzdevumu izpildei;
4) Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra, lai nodrošinātu apdrošināšanas atlīdzību, ja ir noticis nelaimes gadījums darbā;
5) Nodarbinātības valsts aģentūra, lai pārbaudītu ziņu, kas sniegtas bezdarbnieka statusa iegūšanai un saglabāšanai, patiesumu un darba devējus, kas iesaistīti aktīvo nodarbinātības pasākumu īstenošanā (noteikumu projekta 22.punkts).
Atbilstoši Informācijas atklātības likuma 2.panta trešajai daļai sabiedrībai būs pieejama informācijas sistēmā esošā informācija, kas ir vispārpieejama un kura nav klasificējama kā ierobežotas pieejamības informācija. Noteikumu projektā noteiktas tās personu grupas, kurām saskaņā ar citos normatīvajos aktos noteikto var būt pamats saņemt informāciju, kas klasificējama kā ierobežotas pieejamības.
Atbilstoši Informācijas atklātības likuma 5.panta otrās daļas 4.punktam informācija par personas privāto dzīvi ir uzskatāma par ierobežotas pieejamības informāciju. Datu subjekta piekļuves tiesības saviem datiem noteiktas Vispārējās datu aizsardzības regulas 15.pantā, tādēļ noteikumu projektā tās netiek dublētas.
Vienlaikus noteikumu projektā noteikts, ka valsts un pašvaldību institūcijas un tādas personas, kurām deleģēta valsts pārvaldes uzdevumu izpilde, saņem tādu informāciju no informācijas sistēmas, kas tām nepieciešama deleģēto funkciju izpildei normatīvajos aktos noteiktajā apjomā. Šādi informācijas saņemšanas pieprasījumi tiks vērtēti individuāli, ievērojot normatīvajos aktos noteiktās prasības attiecībā uz informācijas klasifikāciju un tās izsniegšanas ierobežojumiem.
Atbilstoši Ministru kabineta 2004.gada 27.janvāra noteikumu Nr.49 “Labklājības ministrijas nolikums” 4.punktam Labklājības ministrijas funkcijas ir izstrādāt darba, sociālās aizsardzības, bērnu un ģimenes tiesību, kā arī personu ar invaliditāti vienlīdzīgu iespēju un dzimumu līdztiesības politiku, kā arī organizēt un koordinēt šīs politikas īstenošanu. Lai nodrošinātu funkciju izpildi, Labklājības ministrija darba jomā izstrādā valsts politiku bezdarba samazināšanā, minimālās darba algas noteikšanā, darba tiesisko attiecību regulēšanā, kā arī veselībai drošu un nekaitīgu darba apstākļu un darba vides garantēšanā. Minēto uzdevumu īstenošanai tiek noteikts, ka Labklājības ministrija saņem statistikas datus no VDI informācijas sistēmas par inspekcijas amatpersonu veiktajām pārbaudēm, personām, kuras atklātas kā nereģistrēti nodarbinātas, nelaimes gadījumiem darbā, pirmreizēji apstiprinātajiem arodslimniekiem, bērnu nodarbināšanas atļauju pieprasījumiem un VDI sniegtajām konsultācijām.
Ņemot vērā, ka Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra atbilstoši likumam "Par obligāto sociālo apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām" piešķir, aprēķina un izmaksā apdrošinātajai personai vai tās apgādībā esošajām personām apdrošināšanas atlīdzību, noteikumu projektā tiek noteikts, ka tā saņem atlīdzības nodrošināšanai nepieciešamo informāciju no VDI informācijas sistēmas par nelaimes gadījumiem darbā. Tiesiskais pamats personas datu apstrādei ir likuma "Par obligāto sociālo apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām" 8. pants, Ministru kabineta 1999.gada 16.februāra noteikumu Nr.50 “Obligātās sociālās apdrošināšanas pret nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām apdrošināšanas atlīdzības piešķiršanas un aprēķināšanas kārtība” 2. un 6. punkts.
Nodarbinātības valsts aģentūra atbilstoši Bezdarbnieku un darba meklētāju atbalsta likumam un Ministru kabineta 2012.gada 18.decembra noteikumiem Nr.876 “Nodarbinātības valsts aģentūras nolikums” īsteno valsts politiku bezdarba samazināšanas un bezdarbnieku, darba meklētāju un bezdarba riskam pakļauto personu atbalsta jomā un tās uzdevumos ietilpst bezdarbnieku uzskaite un reģistrēšana, kā arī aktīvo nodarbinātības pasākumu ieviešanas izvērtēšana. Attiecīgi noteikumu projektā tiek noteikts, ka Nodarbinātības valsts aģentūra saņem informāciju no VDI informācijas sistēmas, lai pārbaudītu ziņu, kas sniegtas bezdarbnieka statusa iegūšanai un saglabāšanai, patiesumu un darba devējus, kas iesaistīti aktīvo nodarbinātības pasākumu īstenošanā. Tiesiskais pamats personas datu apstrādei ir Bezdarbnieku un darba meklētāju atbalsta likuma 4. panta otrā un ceturtā daļa, Ministru kabineta 2015.gada 24.februāra noteikumu Nr.103 “Bezdarbnieka un darba meklētāja statusa piešķiršanas kārtība un statusa piešķiršanai nepieciešamie dokumenti” 5. un 6. punkts, kā arī Ministru kabineta 2011.gada 25.janvāra noteikumu Nr.75 “Noteikumi par aktīvo nodarbinātības pasākumu un preventīvo bezdarba samazināšanas pasākumu organizēšanas un finansēšanas kārtību un pasākumu īstenotāju izvēles principiem” 2.punkts.
Datu vispārējai publiskai pieejamībai tiks publicētas atvērto datu kopas Latvijas Atvērto datu portālā (https://data.gov.lv) saskaņā ar Ministru kabineta 2023.gada 4.jūlija noteikumu Nr.367 “Informācijas sistēmu vispārējās tehniskās prasības” 2.2.apakšpunktu.
Pēc tam, kad darbību uzsāks Datu izplatīšanas un pārvaldības platforma (DAGR) atbilstoši Ministru kabineta 2023.gada 31.oktobra noteikumiem Nr.624 “Datu izplatīšanas un pārvaldības platformas noteikumi”, tiks vērtēta iespēja to izmantot VDI informācijas sistēmā iekļauto datu apmaiņai.
Noteikumu projektā ir noteikti skaidri datu apstrādes nolūki – VDI informācijas sistēmā tiks uzkrāti dati, lai nodrošinātu Valsts darba inspekcijas likumā inspekcijai noteiktās funkcijas un uzdevumu izpildi:
1) darba tiesisko attiecību un darba aizsardzības normatīvo aktu prasību ievērošanas uzraudzībai un kontroli;
2) administratīvā procesa lietvedības vešanu darba tiesisko attiecību un darba aizsardzības jomā;
3) nelaimes gadījumu darbā izmeklēšanu un vienotu reģistrāciju;
4) arodsaslimšanas gadījumu izmeklēšanu;
Vienlaikus datu apstrāde informācijas sistēmā nepieciešama, lai varētu sniegt informāciju valsts pārvaldes iestādēm, tiesībaizsardzības iestādēm un tiesām tām noteikto funkciju un uzdevumu izpildei, sagatavot statistikas pārskatus, nodrošināt veikto darbību uzskaiti un administrēšanu, kā arī sagatavot un izdrukāt no informācijas sistēmas izsniedzamos un inspekcijas arhīvā uzglabājamos dokumentus.
Noteikumu projektā paredzēts noteikt, ka VDI informācijas sistēmā iekļauj datus par šādiem procesiem un subjektiem, kas ir saistīti ar VDI kompetencē esošajiem jautājumiem:
1) iesniegumiem, kuros ietvertas ziņas par iespējamiem inspekcijas kompetencē esošiem pārkāpumiem;
2) inspekcijas amatpersonu veiktajām pārbaudēm un pārbaužu rezultātā izdotajiem dokumentiem;
3) nereģistrēti nodarbinātām personām;
4) nelaimes gadījumiem darbā;
5) darba vietu higiēniskajiem raksturojumiem un to pieprasījumiem;
6) pirmreizēji apstiprinātajiem arodslimniekiem;
7) bērnu nodarbināšanas atļauju pieprasījumu izskatīšanu;
8) inspekcijas izdotajiem administratīvajiem aktiem;
9) lēmumiem par administratīvā soda piemērošanu;
10) pārbaužu gada plānu sastādīšanu un izpildes kontroli;
11) sniegtajām konsultācijām (noteikumu projekta 5.punkts).
Par katru no minētajiem procesiem noteikumu projektā tiek konkretizēts, kādu konkrētu informāciju un datu apjomu uzkrāj VDI informācijas sistēmā (noteikumu projekta 6.-15.punkts).
Dati par iesniegumiem un ar to izskatīšanu saistītā korespondence (atbildes vēstules, informācijas pieprasījumi u.tml.) VDI informācijas sistēmā tiek iekļauti, pamatojoties uz Ministru kabineta 2018. gada 4. septembra noteikumu Nr. 558 “Dokumentu izstrādāšanas un noformēšanas kārtība” 64. punkta, 65.1., 65.5. un 65.6. apakšpunkta pamata, veicot VDI piekritīgo iesniegumu izskatīšanu un atbildes sniegšanu uz tiem, Valsts darba inspekcijas likumā noteiktās VDI kompetences ietvaros.
Lai nodrošinātu Valsts darba inspekcijas likuma 3.panta pirmajā daļā noteiktās VDI funkcijas izpildi un veiktu šā likuma 3.panta otrajā daļā VDI noteiktos uzdevumus, VDI amatpersonas veic nepieciešamās uzraudzības un kontroles darbības. VDI amatpersonu tiesību apjoms noteikts Valsts darba inspekcijas likuma 5.panta otrajā daļā. Šo uzraudzības un kontroles darbību ietvaros VDI amatpersonas veic administratīvo procesu un administratīvā pārkāpuma procesu (Administratīvās atbildības likuma 115.panta pirmās daļas 36.punktā noteiktas VDI amatpersonu tiesības veikt administratīvo procesu). VDI informācijas sistēmā dati par veiktajām uzraudzības un kontroles darbībām tiek apstrādāti, lai nodrošinātu šo procesu īstenošanu un procesu ietvaros iegūto datu saglabāšanu.
Dati par notikušajiem nelaimes gadījumiem darbā VDI informācijas sistēmā tiek iekļauti atbilstoši Ministru kabineta 2009. gada 25. augusta noteikumu Nr. 950 "Nelaimes gadījumu darbā izmeklēšanas un uzskaites kārtība" 12., 20., 25., 26. punktam, 35.2. apakšpunktam, 36., 42., 44., 45. punktam, 47.1. apakšpunktam, 49., 51., 54. un 57. punktam, kā arī atbilstoši Eiropas statistikas par nelaimes gadījumiem darbā metodoloģijai (ESAW), kurā minēti konkrēti nelaimes gadījumu raksturlielumi (darbstacija, darba vide; konkrētās fiziskās darbības priekšmets, novirzes priekšmets u.c.), par ko jāsniedz ziņas Eiropas Komisijai (Eurostat) saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 16. decembra Regulu (EK) Nr. 1338/2008 attiecībā uz Kopienas statistiku par sabiedrības veselību un veselības aizsardzību un drošību darbā.
Pamatojoties uz Ministru kabineta 2006. gada 6. novembra noteikumu Nr. 908 "Arodslimību izmeklēšanas un uzskaites kārtība" 15.-19.punktu un 2. un 3.pielikumu tiek apstrādāti dati par darba vietas higiēniskajiem raksturojumiem un to pieprasījumiem, kā arī pamatojoties uz minēto noteikumu 24.2.apakšpunktu un 7.pielikumu tiek apstrādāti dati par pirmreizēji apstiprinātajiem arodslimniekiem VDI kompetences ietvaros un ievērojot noteikumos noteikto informācijas apstrādes apjomu.
Dati par bērnu nodarbināšanas atļauju pieprasījumu izskatīšanu atļaujas bērnu — izpildītāju — nodarbināšanai kultūras, mākslas, sporta un reklāmas pasākumos sniegšanas nolūkā VDI informācijas sistēmā tiek apstrādāti, ņemot vērā Darba likuma 37.panta trešajā daļā un Ministru kabineta 2002.gada 28.maija noteikumos Nr.205 “Kārtība, kādā tiek izsniegtas atļaujas bērnu — izpildītāju — nodarbināšanai kultūras, mākslas, sporta un reklāmas pasākumos, kā arī atļaujā ietveramie ierobežojumi” noteikto VDI kompetenci un šo noteikumu 2. punktā, 3.1. apakšpunktā, 5., 6. un 7. punktā noteiktajā apjomā.
Tā kā viens no VDI uzdevumiem ir sniegt darba devējiem un darbiniekiem bezmaksas konsultācijas par darba tiesisko attiecību un darba aizsardzības normatīvo aktu prasībām, VDI informācijas sistēmā uzkrās datus par sniegtajām konsultācijām, kurus izmantos apkopotā veidā statistikas un datu analīzes nolūkos.
VDI informācijas sistēmā tiks uzkrāta arī informācija par VDI darbības plānošanas procesu, lai efektīvi un mūsdienīgi pārredzamā veidā plānotu veicamo pārbaužu sadalījumu pa reģionālajām pārvaldēm un sektoriem un nodrošinātu to izpildes kontroli.
Attiecībā uz statistikas pārskatu sagatavošanas nolūku VDI informācijas sistēmā netiks atkārtoti saņemti personas dati no Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes pārziņā esošās valsts informācijas sistēmas "Fizisko personu reģistrs". Statistikas nolūkos tiks apstrādāti jau VDI informācijas sistēmā esošie dati, tai skaitā par saņemtajiem iesniegumiem un veiktajām pārbaudēm, turklāt minētie dati tiks apstrādāti tikai apkopotā un anonimizētā viedā. Tādejādi sistēmas lietotājs saņems tikai statistisko informāciju bez personas datiem.
Valsts pārvaldes iekārtas likuma 94. panta pirmā daļa paredz iestādei sagatavot publiskos pārskatus, lai informētu sabiedrību par iestādes darbību, kā arī Informācijas atklātības likuma 2.panta pirmā daļa paredz, ka šī likuma mērķis ir nodrošināt, lai sabiedrībai būtu pieejama informācija, kura ir iestādes rīcībā un kuru iestādei atbilstoši tās kompetencei ir pienākums radīt. Lai īstenotu minētajos normatīvajos aktos noteiktās prasības, noteikumu projekta 15.punktā minēti dati tiks apstrādāti VDI informācijas sistēmā statistikas pārskatu sagatavošanas nolūkā.
VDI informācijas sistēmā tiks uzkrāta personu norādīta kontaktinformācija (tālrunis, elektroniskā pasta adrese, adrese), lai varētu nodrošināt efektīvu saziņu. Oficiālā e-adrese tiks izmantota saziņā ar personām, kam tā ir izveidota – tā netiks uzkrāta VDI informācijas sistēmā, bet tiks izmantota no oficiālo e-adrešu kataloga Lietvedības sistēmā. Juridisko personu adreses un vispārējās saziņas e-pastu adreses VDI informācijas sistēmā tiks uzkrātas līdz brīdim, kamēr visām juridiskajām personām tiks izveidotas oficiālās e-adreses.
Īstenojot noteikumu projekta 17.2.apakšpunktā noteikto informācijas apmaiņu starp VDI un citām personām atbilstoši informācijas pieprasījuma veidam vai savstarpēji noslēgtajiem līgumiem, informācijas apritē var tikt izmantota oficiālā e-adrese.
Vienlaikus noteikumu projektā paredzētas tiesības inspekcijas amatpersonai, veicot vai gatavojoties veikt pārbaudi un izvērtējot situāciju, informācijas sistēmā pieprasīt un apstrādāt informāciju par darba devēju un fiziskām personām, tai skaitā ziņas par konkrētā uzņēmumā nodarbinātajām personām un ziņas par fiziskas personas darba tiesisko attiecību izmaiņām darba vietās atbilstoši Ministru kabineta 2010.gada 7.septembra noteikumu Nr.827 “Noteikumi par valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu veicēju reģistrāciju un ziņojumiem par valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām un iedzīvotāju ienākuma nodokli” 1.pielikumam, kā arī par nereģistrēti nodarbinātu personu radiniekiem (laulāto, vecākiem, nepilngadīgajiem bērniem), ja ir aizdomas par to iesaisti nereģistrētajā nodarbinātībā u.c. (19.-20.punkts). Šie dati informācijas sistēmā netiks uzglabāti, bet tiks izmantoti pārbaužu veikšanai un nepieciešamo datu pārbaudei. Minētā datu apstrāde var tikt attiecināta uz noteikumu projekta 3.punktā noteiktajiem datu apstrādes nolūkiem atkarībā no veicamās pārbaudes veida.
Lai varētu iegūt VDI funkcijas un uzdevumu izpildei nepieciešamo informāciju, noteikumu projektā ir noteiktas institūcijas, no kurām iegūst atsevišķus VDI informācijas sistēmā iekļaujamos datus.
No Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes, no kuras pārziņā esošās valsts informācijas sistēmas "Fizisko personu reģistrs" tiek iegūta informācija par fiziskām personām, tajā skaitā atkarībā no konkrētā pieprasījuma iemesla var tikt izgūti dati par personas vārdu, uzvārdu, personas kodu, dzimumu, ziņas par personas dzimšanu (dzimšanas datumus), ziņas par personas miršanu (miršanas fakts), deklarētās, reģistrētās vai norādītās dzīvesvietas adresi un papildu adresi, kā arī par nodarbināmo nepilngadīgo bērnu un nodarbināmā nepilngadīgā bērna vecāku vai aizbildni, norādot piezīmi par to, vai konkrētā persona ir nepilngadīgā bērna vecāks vai aizbildnis, lai varētu pārliecināties par to, kurš pārstāv bērna intereses. Nereģistrētās nodarbinātības, kurā ir iesaistīti radinieki, aizdomu gadījumā apstrādājamas ziņas par personas nepilngadīga bērna, personas laulātā un un personas vecāku vārdu, uzvārdu, personas kodu un miršanas faktu. Šajos gadījumos VDI apstrādās tikai tās personas datus, kas ir nepieciešami konkrētajā situācijā, lai iegūtu informāciju par iespējamu pārkāpumu.
Datu apmaiņa starp VDI informācijas sistēmu un Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes pārziņā esošo valsts informācijas sistēmu "Fizisko personu reģistrs" tiks nodrošināta, izmantojot starpsistēmu saskarņu risinājumu.
No Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes pārziņā esošās valsts informācijas sistēmas "Fizisko personu reģistrs" apstrādājamo datu apjoms, tiesiskais pamatojums datu apstrādei un pielietojuma mērķis norādīts tabulā:
| Datu apjoms | Tiesiskais pamatojums datu apstrādei | Datu pielietojuma mērķis |
| Personas kods | Ministru kabineta 2006.gada 6.novembra noteikumu Nr.908 "Arodslimību izmeklēšanas un uzskaites kārtība" 2.pielikums un 3.pielikuma 1.punkts; Ministru kabineta 2009.gada 25.augusta noteikumu Nr.950 "Nelaimes gadījumu darbā izmeklēšanas un uzskaites kārtība" 1.pielikuma 2.punkts; Valsts darba inspekcijas likuma 3.panta otrās daļas 1., 2., 6. un 7.punkts, 5.panta otrās daļas 2.punkta a) apakšpunkts, Administratīvā procesa likuma 67.panta otrās daļas 2.punkts, Administratīvās atbildības likuma 121.panta pirmās daļas 4.punkts, otrās daļas 1.punkts, 123.panta trešās daļas 4.punkts, 153.panta pirmās daļas 4.punkts, Darba likuma 37.panta pirmā, otrā, trešā, ceturtā daļa, Ministru kabineta 2002.gada 28.maija noteikumu Nr.205 "Kārtība, kādā tiek izsniegtas atļaujas bērnu-izpildītāju-nodarbināšanai kultūras, mākslas, sporta un reklāmas pasākumos, kā arī atļaujā ietveramie ierobežojumi" 5.1.apakšpunkts. | Lai īstenotu valsts uzraudzību un kontroli darba tiesisko attiecību un darba aizsardzības jomā, VDI kompetences ietvaros aptaujāto personu (t.sk. administratīvā un administratīvā pārkāpuma procesa dalībnieki), iesnieguma subjektu, pārbaudīto subjektu, nereģistrēti nodarbinātu personu, bērnu, par kuru nodarbināšanu pieprasīta atļauja, bērnu un pusaudžu, kuri veic darbu, citu administratīvā un administratīvā pārkāpuma procesa dalībnieku identifikācija, pārliecināšanās par VDI uzraudzībai un kontrolei pakļauto personu sniegto ziņu par to personību atbilstību faktiskajai situācijai, darba vietas higiēniskā raksturojuma un akta par nelaimes gadījumu darbā sagatavošana, citu VDI kompetencē esošo lēmumu un procesuālo dokumentu administratīvā un administratīvā pārkāpuma procesa ietvaros sagatavošana, nodrošinot datu subjekta viennozīmīgu identifikāciju un attiecīgā dokumenta attiecināšanu uz konkrētu personu, lai tā spētu sevi identificēt kā adresātu. |
| Vārds, uzvārds | Ministru kabineta 2006.gada 6.novembra noteikumu Nr.908 "Arodslimību izmeklēšanas un uzskaites kārtība" 2.pielikums un 3.pielikuma 1.punkts; Ministru kabineta 2009.gada 25.augusta noteikumu Nr.950 "Nelaimes gadījumu darbā izmeklēšanas un uzskaites kārtība" 1.pielikuma 2.punkts; Valsts darba inspekcijas likuma 3.panta otrās daļas 6. un 7.punkts, Valsts darba inspekcijas likuma 3.panta otrās daļas 1., 2., 6. un 7.punkts, 5.panta otrās daļas 2.punkta a) apakšpunkts, Administratīvās atbildības likuma 121.panta pirmās daļas 4.punkts, otrās daļas 1.punkts un 123.panta trešās daļas 4.punkts, 153.panta pirmās daļas 4.punkts, Administratīvā procesa likuma 67.panta otrās daļas 2.punkts, Darba likuma 37.panta otrā un trešā daļa, Ministru kabineta 2002.gada 28.maija noteikumu Nr.205 "Kārtība, kādā tiek izsniegtas atļaujas bērnu-izpildītāju-nodarbināšanai kultūras, mākslas, sporta un reklāmas pasākumos, kā arī atļaujā ietveramie ierobežojumi" 5.1.apakšpunkts. | Lai īstenotu valsts uzraudzību un kontroli darba tiesisko attiecību un darba aizsardzības jomā, VDI kompetences ietvaros aptaujāto personu (t.sk. administratīvā un administratīvā pārkāpuma procesa dalībnieki), iesnieguma subjektu, pārbaudīto subjektu, nereģistrēti nodarbinātu personu, bērnu, par kuru nodarbināšanu pieprasīta atļauja, bērnu un pusaudžu, kuri veic darbu, citu administratīvā un administratīvā pārkāpuma procesa dalībnieku identifikācija, pārliecināšanās par VDI uzraudzībai un kontrolei pakļauto personu sniegto ziņu par to personību atbilstību faktiskajai situācijai, darba vietas higiēniskā raksturojuma un akta par nelaimes gadījumu darbā sagatavošana, citu VDI kompetencē esošo lēmumu un procesuālo dokumentu administratīvā un administratīvā pārkāpuma procesa ietvaros sagatavošana |
| Ziņas par personas dzimšanu (dzimšanas datums) | Valsts darba inspekcijas likuma 3.panta otrās daļas 1., 6. un 7.punkts, Ministru kabineta 2006.gada 6.novembra noteikumu Nr.908 "Arodslimību izmeklēšanas un uzskaites kārtība" 3.pielikuma 1.punkts; Ministru kabineta 2009.gada 25.augusta noteikumu Nr.950 "Nelaimes gadījumu darbā izmeklēšanas un uzskaites kārtība" 20.punkts, Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 16. decembra Regulu (EK) Nr. 1338/2008 attiecībā uz Kopienas statistiku par sabiedrības veselību un veselības aizsardzību un drošību darbā 4.pielikuma d) punkta 1.apakšpunkts | Personas vecuma noskaidrošana darba vietas higiēniskā raksturojuma sagatavošanā un nelaimes gadījumu darbā izmeklēšanā, informācijas Eurostat par nelaimes gadījumiem darbā sniegšana. |
| Dzimums | Valsts darba inspekcijas likuma 3.panta otrās daļas 1., 7.punkts, Ministru kabineta 2006.gada 6.novembra noteikumu Nr.908 "Arodslimību izmeklēšanas un uzskaites kārtība" 3.pielikuma 1.punkts; | Darba vietas higiēniskā raksturojuma sagatavošana. |
| Deklarētās, reģistrētās vai personas norādītās dzīvesvietas adrese un papildu adrese | Ministru kabineta 2006.gada 6.novembra noteikumu Nr.908 "Arodslimību izmeklēšanas un uzskaites kārtība" 2.pielikums un 3.pielikuma 1.punkts; Ministru kabineta 2009.gada 25.augusta noteikumu Nr.950 "Nelaimes gadījumu darbā izmeklēšanas un uzskaites kārtība" 49.1.apakšpunkts, 49.2.1.apakšpunkts, 1.pielikuma 2.punkts; Valsts darba inspekcijas likuma 3.panta otrās daļas 6. un 7.punkts; Administratīvā procesa likuma 70.panta otrā daļa; Administratīvās atbildības likuma 81.panta pirmā daļa, 122.pants, 131.pants; Paziņošanas likuma 4.panta pirmā daļa, Ministru kabineta 2002.gada 28.maija noteikumu Nr.205 "Kārtība, kādā tiek izsniegtas atļaujas bērnu-izpildītāju-nodarbināšanai kultūras, mākslas, sporta un reklāmas pasākumos, kā arī atļaujā ietveramie ierobežojumi" 5.1.apakšpunkts. | Dokumenta paziņošana uz tobrīd spēkā esošo adresi, tā nodrošinot administratīvā un administratīvā pārkāpuma procesa dalībnieku tiesību ievērošanu (t.sk. uz aizstāvību, viedokļa izteikšanu u.c.), pārliecināšanās par iesnieguma subjekta adresi, kur notiek iespējami pārkāpumi darba attiecību vai darba aizsardzības jomā, nepieciešamības gadījumā nodrošinot saziņu, darba vietas higiēniskā raksturojuma sagatavošana un akta par nelaimes gadījumu darbā sagatavošana. |
| Ziņas par personas miršanu (miršanas fakts) | Administratīvā procesa likuma 33.panta pirmā daļa, Valsts darba inspekcijas likuma 3.panta otrās daļas 1. un 2.punkts, Administratīvās atbildības likuma 119.panta pirmās daļas 10.punkts, Darba likuma 37.panta trešā daļa un 116. pants, Ministru kabineta 2002.gada 28.maija noteikumu Nr.205 "Kārtība, kādā tiek izsniegtas atļaujas bērnu-izpildītāju-nodarbināšanai kultūras, mākslas, sporta un reklāmas pasākumos, kā arī atļaujā ietveramie ierobežojumi" 2.punkts. | Pārliecināšanās, ka personas tiesību un interešu pārņēmējam jāiestājas mirušās personas vietā, pārliecināšanās, vai ir izbeidzams administratīvā pārkāpuma process, ja pie atbildības saucamā fiziskā persona mirusi, pārliecināšanās, ka bērna, par kura nodarbināšanu pieprasīta atļauja, vecāks vai aizbildnis ir dzīvs. |
| Laulātās personas vārds, uzvārds, personas kods, miršanas fakts | Civillikuma 87.pants, Valsts darba inspekcijas likuma 3.panta otrās daļas 1. punkts | Otrā laulātā identitātes noteikšana, nodarbinātības tiesiskuma pārbaude –(nodarbināšanu bez rakstveidā noslēgta darba līguma) un darba devēja noskaidrošana (piemēram, ja laulātais otra vietā dod darba uzdevumus darbiniekam). Pārbaudes ietvaros tiks noskaidrots, vai laulātās personas darbības nepārsniedz Civillikuma 87.pantā noteiktās tiesības mājas saimniecības ietvaros atvietot vienam otru un nav attiecināmas uz nereģistrētu nodarbinātību, pārliecināšanās, ka iesaistītā persona ir dzīva, kas ir pamats subjektīvo tiesību īstenošanai. |
| Nepilngadīga bērna vārds, uzvārds, personas kods, miršanas fakts | Civillikuma 183.pants, Valsts darba inspekcijas likuma 3.panta otrās daļas 1.punkts | Nepilngadīgā bērna identitātes noteikšana un nodarbinātības tiesiskuma pārbaude, ja ir aizdomas par nereģistrētu nodarbinātību (nodarbināšanu bez rakstveidā noslēgta darba līguma). Pārliecināšanās, vai vecāki nodarbina savu bērnu un vai nenotiek nepilngadīga bērna prettiesiska nodarbināšana, pārsniedzot Civillikuma 183.pantā noteikto pienākumu bērnam strādāt vecāku mājas darbus bez tiesībām prasīt atlīdzību, pārliecināšanās, ka iesaistītā persona ir dzīva. |
| Personas vecāku vārds, uzvārds, personas kods, miršanas fakts | Civillikuma 183.pants, Valsts darba inspekcijas likuma 3.panta otrās daļas 1.punkts | Bērna nodarbinātības tiesiskuma pārbaude, ja ir aizdomas par nereģistrēto nodarbinātību (nodarbināšanu bez rakstveidā noslēgta darba līguma) un darba devēja identitātes noskaidrošana. Pārliecināšanās, vai bērns strādā pie saviem vecākiem un vai nenotiek bērna prettiesiska nodarbināšana, pārsniedzot Civillikuma 183.pantā noteikto pienākumu bērnam strādāt vecāku mājas darbus bez tiesībām prasīt atlīdzību, pārliecināšanās, ka iesaistītā persona ir dzīva. |
No Valsts ieņēmumu dienesta tiek iegūta informācija par juridiskajām personām, saimnieciskās darbībās veicējiem, saimnieciskās darbības veidu, nodarbinātajām personām, darba attiecību statusu u.c. personas datus nesaturoša informācija.
No Uzņēmumu reģistra tiek iegūta informācija par reģistrētām juridiskām personām un iestādēm.
No Iekšlietu ministrijas Informācijas centra tiek iegūta informācija par lēmumiem par administratīvā soda piemērošanu. Kaut arī administratīvo pārkāpumu procesa gaitā radītie dokumenti tiek glabāti Administratīvo pārkāpumu procesa atbalsta sistēmā (APAS), datus par VDI lēmumiem par administratīvā soda piemērošanu nepieciešams apstrādāt arī VDI informācijas sistēmā, lai varētu šos datus apvienot ar pārējiem VDI informācijas sistēmā uzkrātajiem datiem un nodrošinātu VDI amatpersonu īstenoto administratīvā pārkāpuma procesu uzskaiti, tādējādi veicot pilnvērtīgu datu analīzi un VDI darbības efektivitātes izvērtēšanu. (noteikumu projekta 21.punkts).
Gadījumā, ja nākotnē būs nepieciešams veikt izmaiņas datu apjomā vai formātā, par to tiks lemts atsevišķi, vienlaikus noteiktajā kārtībā lemjot par papildus finansējumu, ja tāds būs nepieciešams.
Noteikumu projektā ir noteikts, ka no informācijas sistēmas ziņas saņem:
1) valsts un pašvaldību institūcijas – šo institūciju funkciju izpildei nepieciešamos datus normatīvajos aktos noteiktajā apjomā;
2) personas, kurām deleģēta valsts pārvaldes uzdevumu izpilde – deleģēto uzdevumu izpildei nepieciešamos datus normatīvajos aktos noteiktajā apjomā;
3) Labklājības ministrija normatīvajos aktos noteikto funkciju un uzdevumu izpildei;
4) Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra, lai nodrošinātu apdrošināšanas atlīdzību, ja ir noticis nelaimes gadījums darbā;
5) Nodarbinātības valsts aģentūra, lai pārbaudītu ziņu, kas sniegtas bezdarbnieka statusa iegūšanai un saglabāšanai, patiesumu un darba devējus, kas iesaistīti aktīvo nodarbinātības pasākumu īstenošanā (noteikumu projekta 22.punkts).
Atbilstoši Informācijas atklātības likuma 2.panta trešajai daļai sabiedrībai būs pieejama informācijas sistēmā esošā informācija, kas ir vispārpieejama un kura nav klasificējama kā ierobežotas pieejamības informācija. Noteikumu projektā noteiktas tās personu grupas, kurām saskaņā ar citos normatīvajos aktos noteikto var būt pamats saņemt informāciju, kas klasificējama kā ierobežotas pieejamības.
Atbilstoši Informācijas atklātības likuma 5.panta otrās daļas 4.punktam informācija par personas privāto dzīvi ir uzskatāma par ierobežotas pieejamības informāciju. Datu subjekta piekļuves tiesības saviem datiem noteiktas Vispārējās datu aizsardzības regulas 15.pantā, tādēļ noteikumu projektā tās netiek dublētas.
Vienlaikus noteikumu projektā noteikts, ka valsts un pašvaldību institūcijas un tādas personas, kurām deleģēta valsts pārvaldes uzdevumu izpilde, saņem tādu informāciju no informācijas sistēmas, kas tām nepieciešama deleģēto funkciju izpildei normatīvajos aktos noteiktajā apjomā. Šādi informācijas saņemšanas pieprasījumi tiks vērtēti individuāli, ievērojot normatīvajos aktos noteiktās prasības attiecībā uz informācijas klasifikāciju un tās izsniegšanas ierobežojumiem.
Atbilstoši Ministru kabineta 2004.gada 27.janvāra noteikumu Nr.49 “Labklājības ministrijas nolikums” 4.punktam Labklājības ministrijas funkcijas ir izstrādāt darba, sociālās aizsardzības, bērnu un ģimenes tiesību, kā arī personu ar invaliditāti vienlīdzīgu iespēju un dzimumu līdztiesības politiku, kā arī organizēt un koordinēt šīs politikas īstenošanu. Lai nodrošinātu funkciju izpildi, Labklājības ministrija darba jomā izstrādā valsts politiku bezdarba samazināšanā, minimālās darba algas noteikšanā, darba tiesisko attiecību regulēšanā, kā arī veselībai drošu un nekaitīgu darba apstākļu un darba vides garantēšanā. Minēto uzdevumu īstenošanai tiek noteikts, ka Labklājības ministrija saņem statistikas datus no VDI informācijas sistēmas par inspekcijas amatpersonu veiktajām pārbaudēm, personām, kuras atklātas kā nereģistrēti nodarbinātas, nelaimes gadījumiem darbā, pirmreizēji apstiprinātajiem arodslimniekiem, bērnu nodarbināšanas atļauju pieprasījumiem un VDI sniegtajām konsultācijām.
Ņemot vērā, ka Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra atbilstoši likumam "Par obligāto sociālo apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām" piešķir, aprēķina un izmaksā apdrošinātajai personai vai tās apgādībā esošajām personām apdrošināšanas atlīdzību, noteikumu projektā tiek noteikts, ka tā saņem atlīdzības nodrošināšanai nepieciešamo informāciju no VDI informācijas sistēmas par nelaimes gadījumiem darbā. Tiesiskais pamats personas datu apstrādei ir likuma "Par obligāto sociālo apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām" 8. pants, Ministru kabineta 1999.gada 16.februāra noteikumu Nr.50 “Obligātās sociālās apdrošināšanas pret nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām apdrošināšanas atlīdzības piešķiršanas un aprēķināšanas kārtība” 2. un 6. punkts.
Nodarbinātības valsts aģentūra atbilstoši Bezdarbnieku un darba meklētāju atbalsta likumam un Ministru kabineta 2012.gada 18.decembra noteikumiem Nr.876 “Nodarbinātības valsts aģentūras nolikums” īsteno valsts politiku bezdarba samazināšanas un bezdarbnieku, darba meklētāju un bezdarba riskam pakļauto personu atbalsta jomā un tās uzdevumos ietilpst bezdarbnieku uzskaite un reģistrēšana, kā arī aktīvo nodarbinātības pasākumu ieviešanas izvērtēšana. Attiecīgi noteikumu projektā tiek noteikts, ka Nodarbinātības valsts aģentūra saņem informāciju no VDI informācijas sistēmas, lai pārbaudītu ziņu, kas sniegtas bezdarbnieka statusa iegūšanai un saglabāšanai, patiesumu un darba devējus, kas iesaistīti aktīvo nodarbinātības pasākumu īstenošanā. Tiesiskais pamats personas datu apstrādei ir Bezdarbnieku un darba meklētāju atbalsta likuma 4. panta otrā un ceturtā daļa, Ministru kabineta 2015.gada 24.februāra noteikumu Nr.103 “Bezdarbnieka un darba meklētāja statusa piešķiršanas kārtība un statusa piešķiršanai nepieciešamie dokumenti” 5. un 6. punkts, kā arī Ministru kabineta 2011.gada 25.janvāra noteikumu Nr.75 “Noteikumi par aktīvo nodarbinātības pasākumu un preventīvo bezdarba samazināšanas pasākumu organizēšanas un finansēšanas kārtību un pasākumu īstenotāju izvēles principiem” 2.punkts.
Datu vispārējai publiskai pieejamībai tiks publicētas atvērto datu kopas Latvijas Atvērto datu portālā (https://data.gov.lv) saskaņā ar Ministru kabineta 2023.gada 4.jūlija noteikumu Nr.367 “Informācijas sistēmu vispārējās tehniskās prasības” 2.2.apakšpunktu.
Pēc tam, kad darbību uzsāks Datu izplatīšanas un pārvaldības platforma (DAGR) atbilstoši Ministru kabineta 2023.gada 31.oktobra noteikumiem Nr.624 “Datu izplatīšanas un pārvaldības platformas noteikumi”, tiks vērtēta iespēja to izmantot VDI informācijas sistēmā iekļauto datu apmaiņai.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Nē
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Nē
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
Nav
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt
Fiziskās personas
- nodarbinātie, darba devēji un citas fiziskās personas, kuru dati tiks apstrādāti VDI informācijas sistēmā
Ietekmes apraksts
Regulējums skars fiziskās personas, kuru personas dati tiks uzkrāti un apstrādāti VDI informācijas sistēmā. Tajā tiks uzkrāti un apstrādāti dati tikai par tām personām, uz kurām tiks vērstās VDI uzraudzības un kontroles darbības, kuras būs vērsušās VDI ar iesniegumu, personām, kuras cietušās nelaimes gadījumā darbā, arodslimniekiem, kā arī bērniem, par kuru nodarbināšanu tiks pieprasīta atļauja.
VDI informācijas sistēmā personas dati tiks aizsargāti. Fiziskām personām būs iespējams bez maksas saņemt datus par sevi un savā aizgādībā, aizgādnībā vai aizbildnībā esošu personu.
VDI informācijas sistēmā personas dati tiks aizsargāti. Fiziskām personām būs iespējams bez maksas saņemt datus par sevi un savā aizgādībā, aizgādnībā vai aizbildnībā esošu personu.
Juridiskās personas
- visi uzņēmumi
Ietekmes apraksts
Regulējums skars tās juridiskās personas, uz kurām tiks vērstas VDI uzraudzības un kontroles darbības, uzkrājot un apstrādājot datus par juridiskajām personām VDI funkcijas un uzdevumu veikšanai nepieciešamajā apjomā.
Nozare
Visas nozares
Nozaru ietekmes apraksts
Tā kā VDI uzraudzībai un kontrolei ir paļauti visi darba devēji un uzņēmumi, regulējums vienlīdz attiecināms uz visu nozaru juridiskajām personām.
2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.3. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.4. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Rādītājs
2023
saskaņā ar valsts budžetu kārtējam gadam
izmaiņas kārtējā gadā, salīdzinot ar valsts budžetu kārtējam gadam
Turpmākie trīs gadi (euro)
2024
2025
2026
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
1
2
3
4
5
6
7
8
1. Budžeta ieņēmumi
536 666
0
14 188
0
14 188
0
0
1.1. valsts pamatbudžets, tai skaitā ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi
536 666
0
14 188
0
14 188
0
0
1.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
1.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
2. Budžeta izdevumi
628 868
0
14 188
0
14 188
0
0
2.1. valsts pamatbudžets
628 868
0
14 188
0
14 188
0
0
2.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
2.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
3. Finansiālā ietekme
-92 202
0
0
0
0
0
0
3.1. valsts pamatbudžets
-92 202
0
0
0
0
0
0
3.2. speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
3.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
4. Finanšu līdzekļi papildu izdevumu finansēšanai (kompensējošu izdevumu palielinājumu norāda ar "-" zīmi)
0
0
0
0
0
0
0
5. Precizēta finansiālā ietekme
0
0
0
0
5.1. valsts pamatbudžets
0
0
0
0
5.2. speciālais budžets
0
0
0
0
5.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
6. Detalizēts ieņēmumu un izdevumu aprēķins (ja nepieciešams, detalizētu ieņēmumu un izdevumu aprēķinu var pievienot anotācijas (ex-ante) pielikumā)
2023. gadā kolonnā “saskaņā ar valsts budžetu kārtējam gadam” norādīts finansējums saskaņā ar likumu "Par valsts budžetu 2023. gadam un budžeta ietvaru 2023., 2024. un 2025. gadam" euro apmērā, tai skaitā:
Labklājības ministrijas valsts budžeta apakšprogrammai 21.01.00 “Darba tiesisko attiecību un darba apstākļu kontrole un uzraudzība” informācijas tehnoloģiju pakalpojumiem - pašreizējās VDI integrētās informācijas sistēmas uzturēšanai 14 188 euro apmērā;
Labklājības ministrijas valsts budžeta apakšprogrammā 62.07.00 “Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) īstenotie projekti labklājības nozarē (2014-2020)” 2023.gadā kopējais plānotais finansējums ir 614 680 euro apmērā, t.sk. ERAF finansējums – 522 478 euro un valsts budžeta finansējums – 92 202 euro apmērā noteikumu projektā plānotās Valsts darba inspekcijas integrētās informācijas sistēmas ieviešanai, kura tiek īstenota Eiropas Reģionālās attīstības fonda projekta Nr. 2.2.1.1/17/I/007 „Labklājības nozares informācijas un komunikācijas tehnoloģiju centralizācija” ietvaros (turpmāk – Projekts). Projekta kopējais finansējuma apjoms ir 4 130 000 euro, t.sk. ERAF finansējums – 3 510 500 euro un valsts budžeta finansējums – 619 500 euro.
Projekta īstenošanas noslēguma termiņš ir 2023.gada 17.decembris.
2024. un 2025.gadā kolonnā “saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru” norādīts finansējums saskaņā ar likumu "Par valsts budžetu 2023. gadam un budžeta ietvaru 2023., 2024. un 2025. gadam" valsts budžeta apakšprogrammai 21.01.00 “Darba tiesisko attiecību un darba apstākļu kontrole un uzraudzība” Valsts darba inspekcijas integrētās informācijas sistēmas uzturēšanai 14 188 euro apmērā.
Labklājības ministrijas valsts budžeta apakšprogrammai 21.01.00 “Darba tiesisko attiecību un darba apstākļu kontrole un uzraudzība” informācijas tehnoloģiju pakalpojumiem - pašreizējās VDI integrētās informācijas sistēmas uzturēšanai 14 188 euro apmērā;
Labklājības ministrijas valsts budžeta apakšprogrammā 62.07.00 “Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) īstenotie projekti labklājības nozarē (2014-2020)” 2023.gadā kopējais plānotais finansējums ir 614 680 euro apmērā, t.sk. ERAF finansējums – 522 478 euro un valsts budžeta finansējums – 92 202 euro apmērā noteikumu projektā plānotās Valsts darba inspekcijas integrētās informācijas sistēmas ieviešanai, kura tiek īstenota Eiropas Reģionālās attīstības fonda projekta Nr. 2.2.1.1/17/I/007 „Labklājības nozares informācijas un komunikācijas tehnoloģiju centralizācija” ietvaros (turpmāk – Projekts). Projekta kopējais finansējuma apjoms ir 4 130 000 euro, t.sk. ERAF finansējums – 3 510 500 euro un valsts budžeta finansējums – 619 500 euro.
Projekta īstenošanas noslēguma termiņš ir 2023.gada 17.decembris.
2024. un 2025.gadā kolonnā “saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru” norādīts finansējums saskaņā ar likumu "Par valsts budžetu 2023. gadam un budžeta ietvaru 2023., 2024. un 2025. gadam" valsts budžeta apakšprogrammai 21.01.00 “Darba tiesisko attiecību un darba apstākļu kontrole un uzraudzība” Valsts darba inspekcijas integrētās informācijas sistēmas uzturēšanai 14 188 euro apmērā.
6.1. detalizēts ieņēmumu aprēķins
-
6.2. detalizēts izdevumu aprēķins
2023.gada 8.februārī starp Labklājības ministriju (LM) (turpmāk – Pasūtītājs), VDI (turpmāk – Lietotājs) un SIA “Lightsoft solutions” (turpmāk – Piegādātājs) noslēgts trīspusējs līgums Nr. LM2023/24-1-1335/31 “Līgums par jaunās VDI informācijas sistēmas programmnodrošinājumu un ieviešanu” (turpmāk – Līgums) savstarpēji vienojoties, kur Piegādātājs apņemas 10 mēnešu laikā no Līguma spēkā stāšanās, bet ne ilgāk kā līdz 2023.gada 1.novembrim piegādāt un ieviest jaunu Valsts darba inspekcijas informācijas sistēmu (turpmāk- Sistēma) un veikt tās bezatlīdzības garantijas apkalpošanu 24 mēnešus pēc Sistēmas pieņemšanas – nodošanas akta abpusējas parakstīšanas dienas, kā arī 48 mēnešus pēc Sistēmas ieviešanas veikt Sistēmas uzturēšanu, sniegt konsultācijas Pasūtītāja un Lietotāja darbiniekiem un veikt izmaiņu pieprasījumu izpildi. Līguma kopējā summa 671 429 euro (kopā ar PVN), tai skaitā:
- Sistēmas izstrāde un ieviešana 508 200 euro (kopā ar PVN);
- Datu apmaiņas saskarņu risinājuma izstrāde 106 480 euro (kopā ar PVN);
- Sistēmas uzturēšana 17 424 euro (kopā ar PVN);
- Cena par vienas stundas nākotnes izmaiņu pieprasījumu izpildi ir 30,25 euro (kopā ar PVN), attiecīgi par 1 000 stundām 30 250 euro (kopā ar PVN);
- Cena par vienas stundas konsultāciju sniegšanu Sistēmas uzturēšanas periodā 30.25 euro (kopā ar PVN), attiecīgi par 300 stundām 9 075 euro (kopā ar PVN).
Atbilstoši noslēgtajam Līgumam Sistēmas uzturēšanai un tālākai Sistēmas attīstībai nākamajiem četriem gadiem nepieciešamais finansējums 56 749 euro (kopā ar PVN) apmērā (gadā 14 188 euro), kas tiks segts VDI pamatbudžeta apakšprogrammas 21.01.00 „Darba tiesisko attiecību un darba apstākļu kontrole un uzraudzība’’ ietvaros.
Atbilstoši noslēgtajam Līgumam Sistēmas izstrādei, ieviešanai un uzturēšanai plānots finansējums 671 429 euro apmērā, tai skaitā:
1) 2023.gadā 614 680 euro apmērā (Sistēmas izstrādei un ieviešanai un datu apmaiņas saskarņu risinājuma izstrādei), finansējums plānots valsts budžeta apakšprogrammā 62.07.00 “Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) īstenotie projekti labklājības nozarē (2014-2020)” Projekta īstenoto aktivitāšu ietvaros;
2) 2024.gadā; 2025.gadā; 2026.gadā un 2027.gadā, ik gadu 14 187.25 euro apmērā (14 188 euro noapaļojot pilnos euro) (sistēmas uzturēšanai (nākotnes izmaiņu pieprasījumiem un konsultācijām)), finansējums paredzēts valsts budžeta apakšprogrammas 21.01.00 “Darba tiesisko attiecību un darba apstākļu kontrole un uzraudzība” informācijas tehnoloģiju pakalpojumiem plānoto līdzekļu ietvaros. Sistēmas uzturēšanai un attīstībai nākamajiem četriem gadiem nepieciešamais finansējums 56 749 euro (kopā ar PVN) apmērā (gadā 14 187.25 euro, noapaļojot pilnos euro 14 188 euro).
Kārtējam gadam valsts budžeta līdzekļu apjoms pašreizējās VDI integrētās informācijas sistēmas uzturēšanai valsts pamatbudžeta apakšprogrammā 21.01.00 “Darba tiesisko attiecību un darba apstākļu kontrole un uzraudzība” plānots 14 188 euro apmērā.
- Sistēmas izstrāde un ieviešana 508 200 euro (kopā ar PVN);
- Datu apmaiņas saskarņu risinājuma izstrāde 106 480 euro (kopā ar PVN);
- Sistēmas uzturēšana 17 424 euro (kopā ar PVN);
- Cena par vienas stundas nākotnes izmaiņu pieprasījumu izpildi ir 30,25 euro (kopā ar PVN), attiecīgi par 1 000 stundām 30 250 euro (kopā ar PVN);
- Cena par vienas stundas konsultāciju sniegšanu Sistēmas uzturēšanas periodā 30.25 euro (kopā ar PVN), attiecīgi par 300 stundām 9 075 euro (kopā ar PVN).
Atbilstoši noslēgtajam Līgumam Sistēmas uzturēšanai un tālākai Sistēmas attīstībai nākamajiem četriem gadiem nepieciešamais finansējums 56 749 euro (kopā ar PVN) apmērā (gadā 14 188 euro), kas tiks segts VDI pamatbudžeta apakšprogrammas 21.01.00 „Darba tiesisko attiecību un darba apstākļu kontrole un uzraudzība’’ ietvaros.
Atbilstoši noslēgtajam Līgumam Sistēmas izstrādei, ieviešanai un uzturēšanai plānots finansējums 671 429 euro apmērā, tai skaitā:
1) 2023.gadā 614 680 euro apmērā (Sistēmas izstrādei un ieviešanai un datu apmaiņas saskarņu risinājuma izstrādei), finansējums plānots valsts budžeta apakšprogrammā 62.07.00 “Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) īstenotie projekti labklājības nozarē (2014-2020)” Projekta īstenoto aktivitāšu ietvaros;
2) 2024.gadā; 2025.gadā; 2026.gadā un 2027.gadā, ik gadu 14 187.25 euro apmērā (14 188 euro noapaļojot pilnos euro) (sistēmas uzturēšanai (nākotnes izmaiņu pieprasījumiem un konsultācijām)), finansējums paredzēts valsts budžeta apakšprogrammas 21.01.00 “Darba tiesisko attiecību un darba apstākļu kontrole un uzraudzība” informācijas tehnoloģiju pakalpojumiem plānoto līdzekļu ietvaros. Sistēmas uzturēšanai un attīstībai nākamajiem četriem gadiem nepieciešamais finansējums 56 749 euro (kopā ar PVN) apmērā (gadā 14 187.25 euro, noapaļojot pilnos euro 14 188 euro).
Kārtējam gadam valsts budžeta līdzekļu apjoms pašreizējās VDI integrētās informācijas sistēmas uzturēšanai valsts pamatbudžeta apakšprogrammā 21.01.00 “Darba tiesisko attiecību un darba apstākļu kontrole un uzraudzība” plānots 14 188 euro apmērā.
7. Amata vietu skaita izmaiņas (palielinājuma gadījumā: izvērsts pamatojums, izvērtējums par esošo resursu pārskatīšanas iespējām, t.sk. vakanto štata vietu, ilgstošo vakanču izmantošanu u.c.)
-
Cita informācija
Nav
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
4.2. Cita informācija
Nav
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Nē
6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas
Valsts un pašvaldību institūcijas
Valsts darba inspekcijaNevalstiskās organizācijas
NēCits
Nē6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi
Veids
Publiskā apspriešana
Saite uz sabiedrības līdzdalības rezultātiem
https://tapportals.mk.gov.lv/public_participation/15e12e83-cc91-427d-8ddf-e6b23ebf192a
6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti
Sabiedriskās apspriešanās laikā par noteikumu projektu un tā anotāciju komentāri, iebildumi vai precizējumi netika saņemti.
6.4. Cita informācija
-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas
Institūcijas
- Valsts darba inspekcija
- Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde
- Valsts ieņēmumu dienests
- Uzņēmumu reģistrs
- Valsts zemes dienests
- Iekšlietu ministrijas Informācijas centrs
- Labklājības ministrija
- Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra
- Nodarbinātības valsts aģentūra
7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru
Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
Nē
-
2. Tiks likvidēta institūcija
Nē
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
Nē
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
Nē
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
Jā
Ar jaunās VDI informācijas sistēmas ieviešanu tiks padarīti efektīvāki vairāki iekšējie procesi, uzlabota datu analīzes iespēja, izveidojot analītikas risinājumu, ko varēs uzturēt un attīstīt arī bez ārpakalpojuma iesaistes, kā arī nodrošināta iespēja inspektoriem pieslēgties VDI informācijas sistēmai attālināti no viedierīcēm, lai fiksētu datus pārbaudes laikā. Vienlaikus tiks nodrošināta efektīva datu apmaiņa ar citām institūcijām.
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
Jā
Ar jaunās VDI informācijas sistēmas ieviešanu paredzēts uzlabot iekšējo procesu un dokumentu aprites digitalizācijas līmeni, piemēram, fiksēt informāciju informatīvajā sistēmā pārbaudes laikā, nevis papīra formā, ko pēc pārbaudes būtu nepieciešams ievadīt sistēmā ofisā, sagatavot dažādus dokumentu veidus informācijas sistēmā, nevis gatavot tos atsevišķi tradicionālos veidos ar programmatūru.
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
Nē
-
8. Cita informācija
Nē
-
7.5. Cita informācija
Nav
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Ar noteikumu projektu paredzēts noteikt iestādes, ar kurām tiek veikta sistēmā iekļauto datu apmaiņa.
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Projekta ietvaros tiek pilnveidota valsts informācijas sistēma.
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Uzkrājot datus informācijas sistēmā, tos izmantojot VDI normatīvajos aktos noteikto funkciju un uzdevumu izpildei, kā arī tos nododot citām iestādēm, tiks veikta Noteikumu projektā minēto datu subjektu personas datu apstrāde atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2016/679 par fizisko personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK (Vispārīgā datu aizsardzības regula) (turpmāk – Datu regula) prasībām. Attiecībā uz personas datu apstrādi ir piemērojams Datu regulas 6.panta 1.punkta e) apakšpunktā noteiktais pamatojums - apstrāde ir vajadzīga, lai izpildītu uzdevumu, ko veic sabiedrības interesēs vai īstenojot pārzinim likumīgi piešķirtās oficiālās pilnvaras.
VDI personas datu apstrādes tiesiskais pamats ir norādīts anotācijas 1.3. sadaļā. Minētajā sadaļā sniegts arī personas datu apstrādes un nepieciešamā datu apjoma pamatojums, kas izriet no citu normatīvo aktu prasību izpildes.
Atbilstoši Valsts darba inspekcijas likumam VDI funkcija ir valsts uzraudzības un kontroles īstenošana darba tiesisko attiecību un darba aizsardzības jomā. Personas datu apstrādes nolūks ir nodrošināt minēto funkciju veikšanu un veidot statistiku, lai plānotu, izstrādātu un novērtētu valsts politiku darba tiesisko attiecību un darba aizsardzības jomā.
Ar katru iestādi, kurai ir tiesības apstrādāt informācijas sistēmā uzkrātos datus, tiek slēgta vienošanās par datu apstrādes noteikumiem, nododamo datu apjomu un kārtību, lai nodrošinātu, ka iestāde saņem tikai tādus personas datus, kas ir pēc fakta nepieciešami iestādes darbības (t.sk. pakalpojumu sniegšanas specifiskām mērķa grupām) nodrošināšanai. Informācijas sistēma nodrošina, ka datu saņēmējs piekļūst tikai tiem datiem, kas atrunāti Noteikumu projekta 23. punktā un līgumā.
VDI informācijas sistēmā personas dati tiks glabāti atbilstoši Ministru kabineta 2004.gada 2.marta noteikumos Nr.117 “Noteikumi par elektronisko dokumentu izvērtēšanas veidu, saglabāšanas kārtību un nodošanu valsts arhīvam glabāšanā” un Ministru kabineta 2012.gada 6.novembra noteikumos Nr.749 “Kārtība, kādā nodod dokumentus pastāvīgā valsts glabāšanā Latvijas Nacionālajā arhīvā” noteiktajam.
Darba tiesisko attiecību un darba aizsardzības normatīvo aktu prasību ievērošanas uzraudzību un kontroli veic un statistikas pārskatu sagatavošanai nepieciešamos datus iegūst valsts civildienesta ierēdņi, izpildot Valsts darba inspekcijas likumā noteiktos uzdevumus. Par ierēdņa ar nodomu vai aiz neuzmanības izdarītu pārkāpumu (darbību vai bezdarbību), kas minēts Valsts civildienesta ierēdņu disciplināratbildības likuma VI nodaļā un ir saistīts ar ierēdņa amata pienākumu pildīšanu, ierēdni sauc pie disciplināratbildības. Valsts civildienesta ierēdņu disciplināratbildības likuma 19. panta pirmās daļas 1. punkta b) apakšpunktā noteikts, ka disciplinārlietu ierosina, ja kopš attiecīgās darbības vai bezdarbības izdarīšanas (pabeigšanas) dienas nav pagājuši vairāk kā divi gadi. Ņemot vērā minēto, ar mērķi nodrošināt pierādījumus disciplinārlietās, dati glabājami divus gadus.
Noteikumu projektā noteikts, ka administratīvā procesa lietvedības vešanai darba tiesisko attiecību un darba aizsardzības jomā un arodsaslimšanas gadījumu izmeklēšanai uzkrātos personas datus inspekcijas sistēmā glabā piecus gadus. Šāds termiņš noteikts ar mērķi nodrošināt pierādījumus lietās par zaudējumu atlīdzināšanu, ņemot vērā, ka atbilstoši Valsts pārvaldes iestāžu nodarīto zaudējumu atlīdzināšanas likuma 17. panta pirmajai daļai privātpersona iesniedz iesniegumu par zaudējuma atlīdzinājumu ne vēlāk kā piecu gadu laikā no iestādes prettiesiskā administratīvā akta spēkā stāšanās vai prettiesiskas faktiskās rīcības veikšanas dienas. Tāpat VDI kā pārzinim ir pienākums pierādīt savas rīcības ar datu subjekta personas datiem atbilstību datu aizsardzības prasībām (pārskatatbildības princips). Pārziņa pierādīšanas pienākums korelē ar Fizisko personu datu apstrādes likuma 26. panta otrā daļā noteikto prasības celšanas noilgumu. Minētā tiesību norma kontekstā ar Datu regulas 5. panta 2. punktu uzliek pienākumu pārzinim (VDI) pamatot savas personas datu apstrādes pamatotību un tiesiskumu.
Atbilstoši Ministru kabineta 2009. gada 25. augusta noteikumi Nr.950 “Nelaimes gadījumu darbā izmeklēšanas un uzskaites kārtība” 56. punktam nelaimes gadījumu darbā izmeklēšanas akti un materiāli, ir pastāvīgi glabājama, kas nododama pastāvīgā valsts glabāšanā Latvijas Nacionālajā arhīvā Ministru kabineta 2012.gada 6.novembra noteikumos Nr.749 “Kārtība, kādā nodod dokumentus pastāvīgā valsts glabāšanā Latvijas Nacionālajā arhīvā” noteiktajā kārtībā. Atsevišķos gadījumos nelaimes gadījumus darbā izmeklē arī VDI, tādējādi nelaimes gadījumu aktu glabāšanas termiņš ir attiecināms arī uz VDI izmeklēto nelaimes gadījumu darbā aktiem un materiāliem.
VDI informācijas sistēmas aktīvo ārējo lietotāju, kas piekļūst sistēmai uz savstarpējās vienošanās pamata, personas dati tiks glabāti līdz brīdim, kamēr vienošanās par datu apstrādi ir spēkā. Neaktuālo ārējo lietotāju datus dzēš informācijas saņemšanas dienā par piekļuves tiesību anulēšanu attiecīgajam lietotājam.
Atbilstoši Fizisko personu datu apstrādes likuma 37.panta otrajai daļai, ja pārzinim ir noteikts pienākums nodrošināt sistēmas auditācijas pierakstu uzglabāšanu, tie ir uzglabājami ne ilgāk kā vienu gadu pēc ieraksta izdarīšanas, ja normatīvie akti vai apstrādes raksturs nenosaka citādi. Informācijas sistēmā esošo datu apstrādi veiks civildienesta ierēdņi. Gadījumos, ja tiks pārkāpts datu apstrādes normatīvais regulējums, ir iespējama saukšana pie disciplināratbildības. Valsts civildienesta ierēdņu disciplināratbildības likuma 19.panta pirmās daļas 1. punkta b) apakšpunktā noteikts, ka disciplinārlietu ierosina, ja kopš attiecīgās darbības vai bezdarbības izdarīšanas (pabeigšanas) dienas nav pagājuši vairāk kā divi gadi. Ņemot vērā minēto, ar mērķi nodrošināt pierādījumus disciplinārlietās, noteikumu projektā ir noteikts, ka auditācijas pierakstus glabājami 24 mēnešus, nodrošinot tiem ierobežotu piekļuvi.
Attiecībā uz plānoto veselības datu apstrādi saistībā ar datu par darba vietas higiēniskajiem raksturojumiem un pirmreizēji apstiprinātajiem arodslimniekiem, VDI ir izstrādājusi personas datu apstrādes riska novērtējumu (NIDA).
VDI personas datu apstrādes tiesiskais pamats ir norādīts anotācijas 1.3. sadaļā. Minētajā sadaļā sniegts arī personas datu apstrādes un nepieciešamā datu apjoma pamatojums, kas izriet no citu normatīvo aktu prasību izpildes.
Atbilstoši Valsts darba inspekcijas likumam VDI funkcija ir valsts uzraudzības un kontroles īstenošana darba tiesisko attiecību un darba aizsardzības jomā. Personas datu apstrādes nolūks ir nodrošināt minēto funkciju veikšanu un veidot statistiku, lai plānotu, izstrādātu un novērtētu valsts politiku darba tiesisko attiecību un darba aizsardzības jomā.
Ar katru iestādi, kurai ir tiesības apstrādāt informācijas sistēmā uzkrātos datus, tiek slēgta vienošanās par datu apstrādes noteikumiem, nododamo datu apjomu un kārtību, lai nodrošinātu, ka iestāde saņem tikai tādus personas datus, kas ir pēc fakta nepieciešami iestādes darbības (t.sk. pakalpojumu sniegšanas specifiskām mērķa grupām) nodrošināšanai. Informācijas sistēma nodrošina, ka datu saņēmējs piekļūst tikai tiem datiem, kas atrunāti Noteikumu projekta 23. punktā un līgumā.
VDI informācijas sistēmā personas dati tiks glabāti atbilstoši Ministru kabineta 2004.gada 2.marta noteikumos Nr.117 “Noteikumi par elektronisko dokumentu izvērtēšanas veidu, saglabāšanas kārtību un nodošanu valsts arhīvam glabāšanā” un Ministru kabineta 2012.gada 6.novembra noteikumos Nr.749 “Kārtība, kādā nodod dokumentus pastāvīgā valsts glabāšanā Latvijas Nacionālajā arhīvā” noteiktajam.
Darba tiesisko attiecību un darba aizsardzības normatīvo aktu prasību ievērošanas uzraudzību un kontroli veic un statistikas pārskatu sagatavošanai nepieciešamos datus iegūst valsts civildienesta ierēdņi, izpildot Valsts darba inspekcijas likumā noteiktos uzdevumus. Par ierēdņa ar nodomu vai aiz neuzmanības izdarītu pārkāpumu (darbību vai bezdarbību), kas minēts Valsts civildienesta ierēdņu disciplināratbildības likuma VI nodaļā un ir saistīts ar ierēdņa amata pienākumu pildīšanu, ierēdni sauc pie disciplināratbildības. Valsts civildienesta ierēdņu disciplināratbildības likuma 19. panta pirmās daļas 1. punkta b) apakšpunktā noteikts, ka disciplinārlietu ierosina, ja kopš attiecīgās darbības vai bezdarbības izdarīšanas (pabeigšanas) dienas nav pagājuši vairāk kā divi gadi. Ņemot vērā minēto, ar mērķi nodrošināt pierādījumus disciplinārlietās, dati glabājami divus gadus.
Noteikumu projektā noteikts, ka administratīvā procesa lietvedības vešanai darba tiesisko attiecību un darba aizsardzības jomā un arodsaslimšanas gadījumu izmeklēšanai uzkrātos personas datus inspekcijas sistēmā glabā piecus gadus. Šāds termiņš noteikts ar mērķi nodrošināt pierādījumus lietās par zaudējumu atlīdzināšanu, ņemot vērā, ka atbilstoši Valsts pārvaldes iestāžu nodarīto zaudējumu atlīdzināšanas likuma 17. panta pirmajai daļai privātpersona iesniedz iesniegumu par zaudējuma atlīdzinājumu ne vēlāk kā piecu gadu laikā no iestādes prettiesiskā administratīvā akta spēkā stāšanās vai prettiesiskas faktiskās rīcības veikšanas dienas. Tāpat VDI kā pārzinim ir pienākums pierādīt savas rīcības ar datu subjekta personas datiem atbilstību datu aizsardzības prasībām (pārskatatbildības princips). Pārziņa pierādīšanas pienākums korelē ar Fizisko personu datu apstrādes likuma 26. panta otrā daļā noteikto prasības celšanas noilgumu. Minētā tiesību norma kontekstā ar Datu regulas 5. panta 2. punktu uzliek pienākumu pārzinim (VDI) pamatot savas personas datu apstrādes pamatotību un tiesiskumu.
Atbilstoši Ministru kabineta 2009. gada 25. augusta noteikumi Nr.950 “Nelaimes gadījumu darbā izmeklēšanas un uzskaites kārtība” 56. punktam nelaimes gadījumu darbā izmeklēšanas akti un materiāli, ir pastāvīgi glabājama, kas nododama pastāvīgā valsts glabāšanā Latvijas Nacionālajā arhīvā Ministru kabineta 2012.gada 6.novembra noteikumos Nr.749 “Kārtība, kādā nodod dokumentus pastāvīgā valsts glabāšanā Latvijas Nacionālajā arhīvā” noteiktajā kārtībā. Atsevišķos gadījumos nelaimes gadījumus darbā izmeklē arī VDI, tādējādi nelaimes gadījumu aktu glabāšanas termiņš ir attiecināms arī uz VDI izmeklēto nelaimes gadījumu darbā aktiem un materiāliem.
VDI informācijas sistēmas aktīvo ārējo lietotāju, kas piekļūst sistēmai uz savstarpējās vienošanās pamata, personas dati tiks glabāti līdz brīdim, kamēr vienošanās par datu apstrādi ir spēkā. Neaktuālo ārējo lietotāju datus dzēš informācijas saņemšanas dienā par piekļuves tiesību anulēšanu attiecīgajam lietotājam.
Atbilstoši Fizisko personu datu apstrādes likuma 37.panta otrajai daļai, ja pārzinim ir noteikts pienākums nodrošināt sistēmas auditācijas pierakstu uzglabāšanu, tie ir uzglabājami ne ilgāk kā vienu gadu pēc ieraksta izdarīšanas, ja normatīvie akti vai apstrādes raksturs nenosaka citādi. Informācijas sistēmā esošo datu apstrādi veiks civildienesta ierēdņi. Gadījumos, ja tiks pārkāpts datu apstrādes normatīvais regulējums, ir iespējama saukšana pie disciplināratbildības. Valsts civildienesta ierēdņu disciplināratbildības likuma 19.panta pirmās daļas 1. punkta b) apakšpunktā noteikts, ka disciplinārlietu ierosina, ja kopš attiecīgās darbības vai bezdarbības izdarīšanas (pabeigšanas) dienas nav pagājuši vairāk kā divi gadi. Ņemot vērā minēto, ar mērķi nodrošināt pierādījumus disciplinārlietās, noteikumu projektā ir noteikts, ka auditācijas pierakstus glabājami 24 mēnešus, nodrošinot tiem ierobežotu piekļuvi.
Attiecībā uz plānoto veselības datu apstrādi saistībā ar datu par darba vietas higiēniskajiem raksturojumiem un pirmreizēji apstiprinātajiem arodslimniekiem, VDI ir izstrādājusi personas datu apstrādes riska novērtējumu (NIDA).
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.2. Cita informācija
Nav
Pielikumi