Anotācija (ex-ante)

Rīkojuma projekts ir izstrādāts, lai apstiprinātu Latvijas Republikas delegāciju dalības nodrošināšanai SVF un PBG pilnvarnieku pavasara sanāksmēs, kas notiks 2024.gada 17.-19.aprīlī Vašingtonā, ASV, un informēt par tajās izskatāmajiem jautājumiem. Delegācijas vadītājs būs finanšu ministrs Arvils Ašeradens. Lai nodrošinātu Latvijas Republikas pārstāvību atbilstoši sanāksmju darba kārtībai, delegācijā iekļautas atbildīgās amatpersonas no Finanšu ministrijas, Finanšu izlūkošanas dienesta, Latvijas Bankas un Valsts kases.

PBG Attīstības komitejas diskusiju centrā būs ziņojums pilnvarniekiem par Pasaules Bankas reformas “World Bank Evolution” progresu – “No vīzijas uz ietekmi: Pasaules Bankas grupas reformas īstenošana”. SVF Starptautiskajā Monetārajā un finanšu komitejā tiks pārrunāta globālās ekonomikas noturības nodrošināšana, izaugsmes atjaunošana, kā arī SVF atbalsta mērķtiecīga pielāgošana dalībvalstu mainīgajām vajadzībām.

I. Pasaules Bankas attīstības reforma

PBG Attīstības komitejā tiks izskatīts ziņojums pilnvarniekiem par PBG reformas īstenošanas progresu, informējot par nākamajiem soļiem PBG operacionālā un finanšu modeļa pilnveidošanai, kā arī veiktajiem pasākumiem kopš pilnvarnieku gada sanāksmes 2023.gada oktobrī, Marakešā.

PBG jaunā rezultātu sistēma (Scorecard) 2024.-2030.finanšu gadam ir viens no galvenajiem sasniedzamajiem reformas mērķiem, kas ietver 15 rezultatīvos rādītājus un metodoloģiju katram sasniedzamajam indikatoram. Galvenās izmaiņas šajā rezultātu sistēmā ietver: (1) pāreju no kvantitatīviem (input) uz kvalitatīviem (output) rezultatīvajiem rādītājiem; (2) metodoloģijas ar aktuālākajām mērījumu inovācijām katrā tematiskajā prioritātē, vienlaikus saglabājot indikatoru salāgojamību ar ilgtspējīgas attīstības mērķiem; (3) caurskatāmu un horizontālu rezultātu mērīšanas pieeju visas grupas ietvaros. Savukārt privātā sektora finansējuma mobilizēšanas izsekojamībai ieviesta tiešsaistes platforma, kas integrēs informāciju par sasniegtajiem rezultātiem, interaktīvu vizualizāciju un rezultātu aprakstus.

PBG jaunā operacionālā pieeja (Playbook) ietver uzlabojumus PBG darbībā, lai nodrošinātu, ka PBG klienti gūst maksimālu ietekmi no saņemtā atbalsta. Kopš pilnvarnieku gada sanāksmes Marakešā PBG ir īstenojusi vairākus pasākumus, tostarp:
(1) izveidots zināšanu ietvars Knowledge Compact, kas uzlabo ekspertīzes (tehniskā atbalsta) un finansējuma savstarpējo papildinātību. Šis ietvars nodrošina klientiem atbalstu politikas veidošanā, ekspertīzē, zināšanās, tostarp projektu finansēšanā, pētījumos, datos, un rīku, lai izstrādātu attīstības politikas un programmas.
(2) izveidota vienota PBG pārstāvība sākotnēji 20 valstu birojos, tādējādi klientu valstīm būs iespēja sadarboties ar PBG pārstāvi, kas atbildīgs par publiskā un privātā sektora atbalsta iespējām integrēti grupas līmenī.
(3) privātā kapitāla mobilizēšanai ir izveidota partnerība starp privāto sektoru un PBG, kas izstrādā rekomendācijas vienotas pieejas ieviešanai ar mērķi piesaistīt vairāk privāto kapitālu attīstības vajadzību finansēšanai. Tāpat tiek strādāts pie ārvalstu valūtas risku pārvaldības, tostarp risinājumiem finansēšanas veicināšanai vietējā valūtā, lai veicinātu privātā kapitāla piesaisti, īpaši zaļās pārejas (green transition) jomā. Tāpat izstrādāts “Valsts privātā sektora diagnostikas rīks”, kas identificēs privātā sektora iespējas un nepieciešamās reformas. Šobrīd tiek īstenoti pilotprojekti piecās valstīs, kurus plānots pabeigt 2024.finanšu gada beigās. Papildus plānoti arī citi pasākumi, piemēram, Starptautiskā Finanšu korporācija (turpmāk – IFC) strādā ar tirgus dalībniekiem pie vērtspapīrošanas programmas, savukārt Daudzpusējā investīciju garantiju aģentūra (turpmāk – MIGA) diskutē ar daudzpusējām attīstības bankām  par to interesi izmantot MIGA publisko saistību finanšu instrumentu, lai uzlabotu daudzpusējo attīstības banku sistēmas kopējo kapitāla efektivitāti. Tāpat tiek izstrādāta vienota PGB garantiju platforma, lai palielinātu PBG privātā kapitāla mobilizāciju, kas apvienos visus garantiju produktus vienā ietvarā, tādējādi uzlabojot garantiju produktu piedāvājumu klāstu klientiem.
(4) iekšējo publisko resursu mobilizēšanai ir izstrādāts publiskā finansējuma pārskatīšanas rīks, kā arī tiek izstrādāti analītiskie rīki un modeļi fiskālās un nodokļu situācijas analīzei, lai palīdzētu īstenot reformas nodokļu jomā un uzlabotu izdevumu efektivitāti. Tāpat tiks palielināts tehniskais atbalsts nodokļu reformu veikšanai un izstrādātas tehniskās vadlīnijas PBG darbiniekiem par iekšējo resursu mobilizēšanu valstīs ar zemiem nodokļu ieņēmumiem vai neefektīvām nodokļu sistēmām. Tiek stiprināta sadarbība ar SVF un OECD, kā arī citiem partneriem šajā jomā.
(5) “Krīzes gatavības un reaģēšanas instrumentu kopums” jeb “Crisis Preparedness and Response Toolkit” nodrošina valstīm inovatīvu un elastīgu pieeju ātrai ārkārtas finansējuma piekļuvei krīzes situācijā, mazinot nepieciešamību izvēlēties starp finansējumu ilgtermiņa attīstības prioritātēm un ārkārtas vajadzībām.
(6) “Globālo izaicinājumu programma” jeb “Global Challenges Program” ir vienota pieeja PBG līmenī, kas piesaista publiskā un privātā sektora risinājumus un finansējumu, lai risinātu galvenos globālos izaicinājumus plašākā mērogā, ātrākā tempā un ar lielāku ietekmi. Šim nolūkam ir izstrādāts valstīs bāzēts attīstības modelis, ar sešām pieejām, kas ir replicējamas citās valstīs – enerģētikas, pārtikas, ūdens, mežu un bioloģiskās daudzveidības, veselības, ārkārtas situāciju un digitalizācijas jomās.
Lai īstenotu šos pasākumus, PBG modernizē piecus galvenos virzienus: vienota PBG pieeja, cilvēki un kultūra, izmaiņas budžetā, operacionālā efektivitāte un partnerības.

PBG finansēšanas modelis ietver pasākumus finansējuma palielināšanai klientu valstīm, izmantojot dažādus avotus, gan optimizējot bankas iekšējos resursus, gan piesaistot papildu finansējumu, tostarp sadarbībā ar partneriem un piesaistot līdzfinansējumu. Šajā kontekstā būtiska nozīme ir koncesijas finansējuma palielināšanai (granti, aizdevumi ar atvieglotiem nosacījumiem), lai veicinātu investīcijas ar pārrobežu ietekmi un piesaistītu privāto kapitālu. Kopš pilnvarnieku sanāksmes Marakešā ir panākta vienošanās par vairāku nozīmīgu pasākumu īstenošanu, tostarp: (1) IBRD ir izstrādāts finanšu ietvars koncesijas finansējuma avotu palielināšanai, apzināta donoru interese piedalīties IBRD bilances optimizēšanas pasākumos, ar iespēju novirzīt finansējumu tematiskām prioritātēm, atcelti statūtos noteiktie aizdošanas ierobežojumi, precizētas procedūras kapitālam uz pieprasījumu un vērtēta šo procedūru uzlabošana; (2) IDA ir īstenojusi finansējuma piesaisti IDA Krīzes atbalsta ietvarā, vērtēti pasākumi IDA vidēja termiņa finansēšanas kapacitātes stiprināšanai, pārskatīts IDA kapitāla pietiekamības ietvars un bilances optimizācijas pasākumi, lai saglabātu finansēšanas kapacitāti 30 mljrd. USD gadā 2024.-2025.fiskālajam gadam; (3) IFC turpina attīstīt un ieviest iekšējos efektivitātes pasākumus, lai nodrošinātu sniegto pakalpojumu kvalitāti klientiem, tostarp uzlabojot iekšējās politikas un procedūras; (4) IFC/MIGA vērtē daudzpusējos donoru trasta fondus kā avotu IFC/MIGA koncesijas finansējuma nodrošināšanai privātā sektora operācijām.

2024.gada ietvaros plānots pabeigt darbu pie rezultātu sistēmas izstrādes un operacionālās pieejas uzlabošanas, kā arī noslēgt sarunas ar akcionāriem par IDA 21.resursu papildināšanu, kam būs kritiski svarīga nozīme atbalsta palielināšanai klientiem valstīs ar zemiem ienākumiem. IBRD ir izveidojusi inovatīvus finanšu instrumentus dalībvalstu iesaistei, tostarp akcionāru hibrīdkapitāla instrumentu un portfeļgarantiju platformu, kā arī trasta fondu “Livable Planet Fund”. Savukārt 2025.gadā plānota akcionāru kapitāldaļu pārskatīšana, kā arī IBRD vispārējā kapitāla palielināšana, lai stiprinātu IBRD aizdošanas kapacitāti.

II. Valstu rezervju un izaugsmes atjaunošana, SVF mērķtiecīga atbalsta pielāgošana dalībvalstu mainīgajām vajadzībām

Globālās ekonomikas izaugsme 2023.gadā ir bijusi salīdzinoši noturīga. Saskaņā ar SVF prognozēm 2024.gadā tā sasniegs 3,1%. Lai stiprinātu globālās ekonomikas noturību un veicinātu labklājību, SVF izvirza šādas politikas prioritātes: 1) atjaunot izsmeltās valstu rezerves; 2) nodrošināt izaugsmes atjaunošanu; 3) mērķtiecīgi pielāgot SVF politikas, aizdošanas instrumentus un pārvaldību dalībvalstu mainīgajām vajadzībām.

Publiskā finansējuma aizsardzībai nepieciešams koncentrēties uz fiskālo konsolidāciju, lai samazinātu deficītu un ierobežotu valsts parāda pieaugumu, vienlaikus ņemot vērā katras valsts specifiskos apstākļus. Daudzās valstīs, lai nodrošinātu prioritārās investīcijas un aizsargātu ievainojamāko sabiedrības daļu, papildus fiskālajai konsolidācijai nepieciešami pasākumi iekšzemes ieņēmumu mobilizēšanai. Tāpat būtiski uzmanīgi kalibrēt inflācijas mazināšanas pasākumus līdz tā sasniedz mērķa līmeni. Papildus jāstiprina finanšu stabilitāte – neraugoties uz nesenajiem finanšu nosacījumu uzlabojumiem, politikas veidotājiem jāturpina rūpīgi sekot līdzi iespējamam risku pieaugumam finanšu sektorā.

Izaugsmes un produktivitātes veicināšanai būtiskas ir strukturālās reformas, īpaši pārvaldības, uzņēmējdarbības regulējuma un darba tirgus jomās. Ģeoekonomiskā fragmentācija var radīt lielas izmaksas un nesamērīgi skart strauji augošas ekonomikas un attīstības valstis. Tādēļ būtiski ir saglabāt ieguvumus no tirdzniecības un ekonomiskās integrācijas, un mazināt tirdzniecību ierobežojošas un tirgu kropļojošas aktivitātes. Izaugsmes veicināšanai ir svarīgi arī paātrināt pāreju uz ekonomiku ar zemu oglekļa dioksīda emisiju līmeni un veicināt drošu un atbildīgu mākslīgā intelekta izmantošanu.

Neaizsargātām valstīm, kuras saskaras ar smagām likviditātes problēmām, vispiemērotākais būtu visaptverošs reformu kopums. Šīm valstīm ir nepieciešamas reformas, kas palīdzētu veicināt augstāku un iekļaujošāku izaugsmi, ilgtspējīgi mobilizēt iekšzemes ieņēmumus, palielināt izdevumu efektivitāti un labāk novirzīt uzkrājumus attīstībai. Visās minētajās jomās nozīmīgu atbalstu varēs sniegt jaunā iekšzemes resursu mobilizēšanas iniciatīva, kuru SVF īstenos sadarbībā ar Pasaules Banku.

SVF divpusējā uzraudzībā turpina iekļaut klimata, digitalizācijas, dzimumu līdztiesības, makrofinansiālos, tirdzniecības un ar nestabilām un konfliktu skartām valstīm saistītus jautājumus, lai palīdzētu dalībvalstīm stiprināt to makroekonomiskos ietvarus. Nesen pārskatītā SVF Ietvara par pastiprinātu iesaistīšanos pārvaldībā (Framework for Enhanced Engagement on Governance) īstenošana palīdzēs uzlabot nacionālo politiku izstrādi un padarīt tās caurskatāmākas un iekļaujošākas. Savukārt SVF Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas stratēģija arī turpmāk nodrošinās finanšu sektora un plašākas ekonomikas integritāti. SVF Integrētais politikas ietvars (Integrated Policy Framework) un pārskatītais Institucionālais viedoklis (Institutional View) var palīdzēt dalībvalstīm pārvaldīt kapitāla plūsmas un valūtas kursa svārstības. Tāpat tiek veidots jauns risinājums, lai izsekotu makrostrukturālajām reformām valstīs un veicinātu labās prakses izplatīšanu. Papildus plānots pārskatīt Caurskatāmības politiku (Transparency Policy) un Atvērto arhīvu politiku (Open Archives Policy), lai palielinātu publisku piekļuvi SVF analīzei un politikas ieteikumiem un veicinātu valstu pieredzes apmaiņu.

SVF daudzpusējā uzraudzība ir vērsta uz ietekmes izvērtēšanu, ko tostarp rada lielas strauji augošas ekonomikas uz pārējo pasauli, izaugsmes virzītājspēkiem, piemēram, produktivitāti un līdzekļu piešķiršanas efektivitāti, kā arī politiku pārskatīšanu, ņemot vērā mainīgos izaicinājumus. Piemēram, sadarbībā ar Pasaules Tirdzniecības organizāciju tiek izstrādātas politikas noturības veicināšanai un apspriestas stratēģijas saskaņotas daudzpusējas tirdzniecības sistēmas saglabāšanai. Tāpat SVF analizē arī energoapgādes drošības, zaļās rūpniecības politikas un ģeopolitiskās fragmentācijas ietekmi uz zaļo pāreju, vienlaikus stiprinot klimata informācijas arhitektūru un statistiku par klimatu.

SVF kā centrālais “Globālā finanšu drošības tīkla” elements saņēma nozīmīgu dalībvalstu atbalstu, 16. vispārējā kvotu pārskata ietvaros 2023.gada decembrī panākot SVF kvotas resursu palielināšanu par 50%. Tādējādi stiprināta SVF finanšu stabilitāte un spēja reaģēt uz dalībvalstu vajadzībām. SVF turpina pielāgot aizdošanas instrumentus, lai uzlabotu atbalstu neaizsargātākajām dalībvalstīm. Gaidāmā koncesijas finansējuma pārskatīšana ļaus nodrošināt, ka SVF turpina pielāgot aizdevumus valstu ar zemiem ienākumiem specifiskajām vajadzībām un katalizēt papildu finansējuma piesaistīšanu. Tāpat tiks izpētītas iespējas nodrošināt SVF “Nabadzības mazināšanas un izaugsmes trasta fonda” (Poverty Reduction and Growth Trust) finanšu ilgtspēju ilgtermiņā un pārskatīti piekļuves limiti SVF Vispārējo resursu kontam. Nesenais starpposma pārskats par SVF “Noturības un ilgtspējas trasta fonda” (Resilience and Sustainability Trust) darbību apliecina, ka tas ir dalībvalstīm nepieciešams instruments, vienlaikus nepieciešams pilnveidot tā darbības efektivitāti. Papildus plānots pārskatīt SVF programmu struktūru un nosacījumus, lai uzlabotu dalībvalstīm sniegto atbalstu reformu izstrādē, veicinot stabilitāti un iekļaujošu izaugsmi, kā arī palīdzot piesaistīt investīcijas.

Tāpat SVF turpina sniegt atbalstu parāda ievainojamības mazināšanai. SVF kopā ar Pasaules Banku sniedz atbalstu G20 “Vienotajam ietvaram parāda restrukturizācijai”, kura ietvaros ir paātrināti parāda restrukturizācijas procesi Čadai, Etiopijai, Ganai un Zambijai. Savukārt ar SVF un Pasaules Bankas atbalstu organizētās “Globālā valsts parāda apaļā galda” sanāksmes palīdz veicināt vienotu izpratni par tehniskiem jautājumiem, lai uzlabotu parāda restrukturizācijas procesu paredzamību un savlaicīgumu. Vienlaikus SVF pilnveido analīzi par parāda ievainojamību, lai palīdzētu dalībvalstīm pārvaldīt parāda riskus.

Nesen pārskatītā SVF Kapacitātes stiprināšanas stratēģija (Capacity Development  Strategy) apliecina, ka dalībvalstīm pielāgots atbalsts var veicināt prasmju un spēcīgu institūciju attīstību, un tādējādi uzlabot to spēju risināt ekonomikas izaicinājumus. Stratēģijas mērķis ir padarīt kapacitātes stiprināšanu vieglāk pielāgojamu un labāk integrētu SVF politikas ieteikumos.

PBG ir veikusi nozīmīgu ieguldījumu reformu procesa īstenošanā. Būtiski būs nodrošināt IDA finanšu kapacitātes stiprināšanu, tostarp piesaistot papildus finansējumu un īstenojot IDA Krīzes atbalsta ietvaru. Attiecībā uz IBRD finansēšanas opcijām vidējā un ilgtermiņā ziņojumā pieminēta nepieciešamība vērtēt IBRD vispārējo kapitāla palielināšanu. Pilnvarniekiem PBG Attīstības komitejā būs iespēja pieprasīt direktoru valdei un IBRD vadībai turpināt vērtēt visas iespējamās opcijas IBRD finanšu kapacitātes uzlabošanai, tai skaitā ar vispārējo kapitāla palielināšanu, kā arī turpināt analizēt, kā palielināt ietekmi ar ierobežotiem resursiem. Vienlaikus ziņojumā būtu bijis nepieciešams plašāk atspoguļot IBRD pieaugošo ambīciju līmeni iekšējo resursu mobilizēšanā attīstības valstīs, iepretim privātā kapitāla piesaistes pasākumiem, kuri ir plaši aprakstīti. Ziņojumā pietrūkst norādes uz konkrētiem principiem, kas tika ietverti pilnvarnieku gada sanāksmes ziņojumā - taisnīgas un progresīvas nodokļu sistēmas, lai nodrošinātu ilgtspējīgu ieņēmumu piesaisti. Tāpat būtiski turpināt nelikumīgu finanšu plūsmu risināšanu, tostarp īstenojot pretkorupcijas pasākumus. IBRD centieniem privātā kapitāla piesaistei arī ir būtiska nozīme attīstības valstu finansējuma vajadzību risināšanā. Pilnvarniekiem būtu svarīgi detalizētāk izvērst diskusiju par to, kā motivēt IBRD saņēmējvalstis vairāk investēt globālo izaicinājumu risināšanā, tostarp caur finansēšanas ietvaru. Vienlaikus būtu jāskaidro, kādi ir potenciālie riski šo jauno iniciatīvu, pieeju un programmu vienlaicīgai ieviešanai, tostarp attiecībā uz administrēšanas izmaksām. PBG ziņojums pilnvarniekiem neatspoguļo militārās agresijas un konfliktu graujošo ietekmi uz attīstību, atšķirībā no citiem PBG ziņojumiem un projektu dokumentācijas, bet ietver vispārīgu norādi uz “globāliem konfliktiem”.