Anotācija

Šobrīd spēkā esošajos Noteikumos Nr. 281 ir noteikts, ka izpildmērījuma plānā speciālā slānī un ar noslēgtu, nepārtrauktu būves kontūru norāda tikai inženierbūves un pirmās grupas ēkas, pie nosacījuma, ja paredzēta datu reģistrācija vai aktualizācija Kadastra informācijas sistēmā uz izpildmērījuma plāna pamata. Būvju loks, kurām normatīvajos aktos būvniecības jomā to pieņemšanai ekspluatācijā vai būvdarbu pabeigšanai ir nepieciešams būvniecības informācijas sistēmā iesniegt izpildmērījuma plānu, un kurām atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajam ir veicama to reģistrācija Kadastra informācijas sistēmā, jau šobrīd ir daudz plašāks – tās ir arī otrās grupas palīgēkas un lauksaimniecības nedzīvojamās ēkas. Jau šobrīd tiek virzīti grozījumi Ministru kabineta 2014. gada 2. septembra noteikumos Nr. 529 “Ēku būvnoteikumi” (25-TA-800), paredzot, ka rūpnieciski ražotas viena dzīvokļa dzīvojamās mājas ar kopējo platību, kas nepārsniedz 150 m², jaunu būvniecību vai novietošanu varēs realizēt ar paskaidrojuma rakstu, kurā būvdarbu pabeigšanai būvniecības informācijas sistēmā ir jāiesniedz izpildmērījuma plāns.
Bez tam, šobrīd virzītais vienotais būvju reģistrācijas process paredz, ka visos gadījumos, kad būvniecība tiek veikta ar būvprojektu un būvatļauju, tālākā būves reģistrācija tiks veikta, neveicot būves kadastrālo uzmērīšanu, bet no būvniecības informācijas sistēmas datiem un dokumentiem, kā rezultātā arī šo būvju būvniecības gadījumā precīzas būves kontūras un izvietojuma noteikšanai zemes vienībā un būves datu reģistrācijai Kadastra informācijas sistēmā būs nepieciešams izpildmērījuma plāns ar būves kontūru tajā un norādītu būves apjomu atbilstoši normatīvajos aktos būves kadastrālās uzmērīšanas jomā noteiktajiem apjoma rādītājiem, papildus norādot būves lietošanas veidu atbilstoši normatīvajiem aktiem būvju klasifikācijas jomā.

Lai mazinātu administratīvo un birokrātisko slogu, kā arī nākotnē kvalitatīvi veiktu būves datu reģistrāciju Kadastra informācijas sistēmā, prasību par izpildmērījuma plānā speciālā slānī un ar noslēgtu, nepārtrauktu līniju attēlot būves kontūru, kā arī norādīt būves apjoma rādītājus un būves lietošanas veidu, ja tādi nav strukturēti reģistrēti būvniecības informācijas sistēmā, nepieciešams attiecināt uz visu Kadastra informācijas sistēmā reģistrējamo vai aktualizējamo būvju loku.

Spēkā esošie Noteikumi Nr. 281 paredz, ka ēku uzmēra pa tās lielāko perimetru cokola līmenī, ēkām uzmēra arī lielākā perimetra projekciju uz zemes, un, uzmērot ēkas, cokola arhitektoniskos izvirzījumus attēlo, ja tie lielāki par 20 centimetriem apvidū, kas ir pretrunā šobrīd spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem būvniecības jomā par ēkas apbūves laukuma noteikšanu.

Ar projektu tiek noteikts, ka ēkai apbūves laukumu nosaka atbilstoši normatīvajiem aktiem būvniecības jomā.

Informatīvais ziņojums visos būvniecības gadījumos paredz mērnieka secinājumu reģistrēšanu par to, vai uzmērītā būve atbilst vai neatbilst būvniecības iecerei jeb “būves profilam” vai būvprojektam.
Spēkā esošais normatīvais regulējums nosaka, ka jaunizbūvētās būves faktisko novirzi attiecībā pret projektu izpildmērījuma plānā attēlo tikai pēc pasūtītāja vai būvvaldes pieprasījuma.

Ar projektu tiek noteikts, ka izpildmērījuma plānā visos gadījumos attēlo jaunizbūvētās būves faktisko novirzi attiecībā pret projektu.

Saskaņā ar Ministru kabineta 2013. gada 30. aprīļa noteikumu Nr. 240 "Vispārīgie teritorijas plānošanas, izmantošanas un apbūves noteikumi" 132. un 133. punktu jaunbūvējamās būves (izņemot transporta inženierbūvēm un ar tām saistīto infrastruktūru, termināļiem, inženiertīkliem un to objektiem, tai skaitā inženiertīklu pievadiem, hidrotehniskām būvēm (dambjiem, aizsprostiem, moliem un līdzīga rakstura objektiem), inženierbūvēm, kuras nav augstākas par 1,6 metriem, žogiem, tai skaitā mūriem, neatkarīgi no to augstuma) izvieto ne tuvāk par četriem metriem no zemes vienības robežām.
Atbilstoši Noteikumiem Nr. 281 ģeodēzisko darbu veikšanai sertificēta persona topogrāfiskā plāna vai izpildmērījuma plāna izgatavošanai pieprasa Valsts zemes dienestam Kadastra informācijas sistēmas kadastra kartes (telpiskos) datus un tos attēlo topogrāfiskajā plānā un izpildmērījuma plānā.
Saskaņā ar normatīvajiem aktiem kadastra objekta reģistrācijas un kadastra datu aktualizācijas jomā kadastra karti veido kā digitālu pārskata karti par zemes vienību, būvju, ēku, ūdens lietošanas, ceļa servitūtu un zemes vienību daļu savstarpējo izvietojumu teritorijā. Tā tiek uzturēta atbilstoši kadastrālās uzmērīšanas datu precizitātei (uzmērīta, ierādīta, projektēta zemes vienība) - instrumentāli uzmērītas robežas, kur robežpunktiem ir noteiktas koordinātes, kadastra kartē tiek attēlotas atbilstoši kadastrālajā uzmērīšanā noteiktajām koordinātēm, bet ierādītas un projektētas zemes vienību robežas attēlo savstarpēji izlīdzinātas.
Savietojot topogrāfiskās informācijas datus ar kadastra kartes datiem, var rasties situācija, ka būve attiecīgās zemes vienības robežām atrodas tuvāk par četriem metriem, bet, iespējams, šīs zemes vienību robežas nav instrumentāli uzmērītas vai tās neatbilst robežu plānā norādītajām koordinātām.
Atbilstoši normatīvajiem aktiem zemes kadastrālā uzmērīšanas jomā zemes vienību robežu instrumentālo uzmērīšanu veic zemes kadastrālajā uzmērīšanā sertificēta persona. Līdz ar to, lai precīzi noteiktu zemes vienību robežas un konstatētu būves izvietojumu tajās, ir veicami zemes kadastrālās uzmērīšanas darbi, kuriem jāpiesaista zemes kadastrālajā uzmērīšanā sertificēta persona.

Ar projektu tiek noteikts, ka, savietojot topogrāfisko informāciju ar kadastra karti, apvidus objekta, tai skaitā būves, un zemes vienības robežas savstarpējam novietojumam ir informatīvs raksturs. Lai noteiktu būves izvietojumu zemes vienības robežās, veicami zemes kadastrālās uzmērīšanas darbi. Norādāms, ka resursu taupības nolūkos zemes kadastrālās uzmērīšanas darbi veicami tikai tajos gadījumos, ja saskaņā ar topogrāfiskajiem mērījuma datiem un kadastra kartes datiem būve no attiecīgās zemes vienības robežām atrodas tuvāk nekā to nosaka normatīvie akti būvniecības jomā.