Anotācija (ex-ante)

23-TA-2542: Noteikumu projekts (Grozījumi)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Grozījumi Ministru kabineta 2016. gada 20. decembra noteikumos Nr. 870 "Noteikumi par darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 9.3.2. specifiskā atbalsta mērķa "Uzlabot kvalitatīvu veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību, jo īpaši sociālās, teritoriālās atstumtības un nabadzības riskam pakļautajiem iedzīvotājiem, attīstot veselības aprūpes infrastruktūru" projektu iesniegumu atlases pirmo un otro kārtu un 13.1.5. specifisko atbalsta mērķi "Atveseļošanas pasākumi veselības nozarē""" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība

1.1. Pamatojums

Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Noteikumu projekts izstrādāts pamatojoties uz Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda 2014. - 2020. gada plānošanas perioda vadības likuma 20. panta 6. un 13. punktu, lai nodrošinātu sekmīgu un savlaicīgu Eiropas Savienības (turpmāk – ES) fondu līdzekļu apguvi un ES struktūrfondu un Kohēzijas fonda 2014. – 2020. gada plānošanas perioda darbības programma “Izaugsme un nodarbinātība” (turpmāk – Darbības programma) kopējā mērķa un iznākumu rādītāju sasniegšanu ES fondu 2014. - 2020. gada plānošanas perioda ietvaros.
 

1.2. Mērķis

Mērķa apraksts
Noteikumu projekta mērķis ir ES struktūrfondu un Kohēzijas fonda 2014. - 2020. gada plānošanas perioda slēgšana un konstatēto finansējuma neapguves, segšanas iespējas.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība

1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi

Pašreizējā situācija
Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda 2014. – 2020. gada plānošanas perioda darbības programma “Izaugsme un nodarbinātība” (turpmāk – Darbības programma) kopējā mērķa un iznākumu rādītāju sasniegšanai ES fondu 2014. - 2020. gada plānošanas perioda ietvaros tiek īstenoti dažādi Eiropas Reģionālā attīstības fonda (turpmāk – ERAF) projekti saistībā ar veselības aprūpes infrastruktūras attīstību un uzlabošanu, kuru attiecināmības termiņš ir 2023. gada 31. decembris.


Ņemot vērā, dažādu apstākļu ietekmi, t.sk., joprojām ģeopolitisko situāciju, dažos ERAF projektos ir konstatētas problēmas to īstenošanā un finansējuma apguvē šajā plānošanas periodā. Radušies būtiski apstākļi, kas kavē projektu darbību īstenošanu un finansējuma apguvi, taču Veselības ministrijas ieskatā, ir nepieciešamas izmaiņas, lai neiestātos situācija, ka nav iespējams nodrošināt kvalitatīvu veselības aprūpi, papildus  uzsverot, ka attiecībā uz ieguldījumiem ārstniecības iestāžu būvniecībā nav pieļaujams, ka valsts apmaksātie veselības aprūpes pakalpojumi iedzīvotājiem netiks sniegti, jo tas tiešā veidā ietekmēs cilvēku veselību vai pat dzīvību. Līdz ar to ir nepieciešams valdības atbalsts un nacionāla mēroga konceptuāli risinājumi šo risku novēršanai.
 
 
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Šobrīd ir konstatēts, ka VSIA “Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca” (turpmāk – PSKUS) projektā Nr. 9.3.2.0/17/I/013 “Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas jaunās A2 ēkas attīstība” (turpmāk – PSKUS projekts), kura kopējās attiecināmās izmaksas ir 140 447 122 euro, tai skaitā ERAF atbalsta apjoms – 83 678 558 euro, ietvaros plānoti PSKUS A ēkas otrās kārtas būvniecības darbi un medicīnas iekārtu un aprīkojuma iegāde, līdz 2023.gada 31. decembrim netiks apgūts plānotais finansējums.

Atbilstoši 2023. gada 13. jūlija MK sēdes protokollēmumā Nr. 36 64. § (turpmāk – protokollēmums) norādītajam – tika atbalstīts, ka PSKUS projekts, kura ietvaros plānoti PSKUS A ēkas otrās kārtas būvniecības darbi un medicīnas iekārtu un aprīkojuma iegāde, tiks pabeigs atbilstoši Eiropas Komisijas Vadlīnijās par to darbības programmu slēgšanu, kuras pieņemtas atbalsta saņemšanai no Eiropas Reģionālās attīstības fonda, Eiropas Sociālā fonda, Kohēzijas fonda un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonda (2014.–2020. gada periodā) (2021/C 417/01) 6. sadaļai “divu periodu projekts”.
2023. gada 18. septembrī Veselības ministrija saņēma PSKUS vēstuli Nr.17-7.2/1990, kurā PSKUS sniedza aktualizētu PSKUS projekta laika grafiku, rīcības plāna izpildes progresa atskaiti un apkopojumu par iepirkumu statusiem, kā arī papildus informēja par identificēto finanšu neapgūšanas risku uz 2023. gada 31. decembri. ~46,2 milj. euro apmērā.
Pamatojoties uz PSKUS sniegto identificēto risku ir secināms, ka pastāv risks nepabeigt visus iecerētos būvdarbus, tādejādi nozare zaudē būtiski ES fondu finansējuma daļu. 

Situācijas apraksts VSIA “Bērnu klīniskā universitātes slimnīca”

VSIA “Bērnu klīniskā universitātes slimnīca” (turpmāk – BKUS) īsteno projektu Nr. 9.3.2.0/17/I/003 “VSIA „Bērnu klīniskā universitātes slimnīca” veselības aprūpes infrastruktūras attīstība" (turpmāk – BKUS projekts). Ņemot vērā, ka jau sākotnēji uzsākot īstenot BKUS projektu, t.sk. veselības centra izveidi, tika konstatēts, ka visu darbību īstenošanai ERAF finansējums nav pietiekams, tādēļ BKUS papildus piesaistīta savu privāto finansējumu, Atveseļošanās un noturības mehānisma (turpmāk – ANM) finansējumu.

Īstenotajā BKUS projektā ir vairākas darbības, un viena no darbībām ir Bērnu un jauniešu psihiskās veselības centra (turpmāk – veselības centrs) izveide un attīstība ar ēkas kopējo platību 4 100 m2, tajā vienlaikus palīdzību varēs saņemt vairāki desmiti pacientu. Kopējā veselības centra būvniecības attiecināmais finansējums šobrīd sastāda:
 
Psihiatrijas centra būvdarbi, attiecināmā finansējuma avoti:
 
Psihiatrijas centra būvdarbi, attiecināmā finansējuma avoti: euro
ES fondu (ERAF) attiecināmais finansējums (t.sk: ERAF, VB un privātais) 5 409 619
AF finansējums 2 905 406
Slimnīcas privātais finansējums (ārpus ES fondiem pieejamā) 1 917 900
Kopā 10 232 925

BKUS Bērnu psihiatrijas klīnika šī gada oktobra sākumā tika pārveidota par veselības centru, kurš šobrīd tiek iekārtots un jau gada beigās plāno sākt uzņemt pacientus. Pēdējos gados, īpaši Covid-19 pandēmijas laikā, vairākas reizes palielinājies paškaitējumu nodarījušo bērnu skaits, kas vērsušies pēc palīdzības slimnīcā, kā arī pacientu skaits ar garastāvokļa svārstību, ēšanas, ar stresu saistītiem psihiskiem traucējumiem un depresiju. Daudz vairāk pacientu BKUS nonāk akūtā stāvoklī, pieaug arī pieprasījums pēc psihiatru konsultācijām citās BKUS nodaļās, tāpēc būtiski, ka psihiskās veselības speciālisti strādās vienuviet šajā veselības centrā. Ir ļoti svarīgi paplašināt valsts apmaksātas palīdzības pieejamību un piedāvāt bērniem un jauniešiem mūsdienīgus pakalpojumus, ko multidisciplinārās speciālistu komandas nodrošinās veselības centrā. To, ka pandēmijas gados ievērojami palielinājies pusaudžu ar ēšanas traucējumiem skaits, parāda arī psihiatra nozīmēto konsultāciju skaita pieaugums pie Bērnu psihiatrijas klīnikas uztura speciālistiem – šīs konsultācijas pamatā ir par ēšanas traucējumiem. Ambulatori un stacionārā uztura speciālisti 2020. gadā snieguši 486 konsultācijas, bet 2021. gadā – 880, tātad konsultāciju skaits gada laikā pieaudzis par aptuveni 81%. Tāpat būtiski audzis anoreksijas pacientu skaits, kas vērsušies pēc palīdzības pirmo reizi. Salīdzinot 2020. gadu un 2021. gadu, pieaugums ir būtisks – par 78 pacientiem. Anoreksija ir nopietna psihiska slimība, diemžēl anoreksijas pacientiem ir augsti mirstības rādītāji, tāpēc, vislabāk var palīdzēt starpdisciplināra speciālistu komanda, jārēķinās, ka atveseļošanās process ir ilgs. Pieaugušais psihiatru konsultāciju skaits, kas BKUS sniegtas arī citu BKUS nodaļu pacientiem, parāda, cik svarīga ir topošā Bērnu un jauniešu psihiskās veselības centra atrašanās vienā teritorijā ar citām nodaļām.
Veselības centra būvniecība Latvijā ir nozīmīgākais ieguldījums bērnu psihiskās veselības infrastruktūrā pēdējos gados. Jaunajā Bērnu un jauniešu psihiskās veselības centrā strādās bērnu psihiatri, psihologi, funkcionālie speciālisti – ergoterapeiti, audio logopēdi, fizioterapeiti, uztura speciālisti, kā arī mākslas terapeiti, medicīnas māsas, citi veselības aprūpes un atbalsta darbinieki.

Šobrīd veselības centru, līdz tā pilnīgai funkcionēšanai, ir nepieciešams aprīkot ar mūsdienīgu inventāru specializētu terapiju vajadzībām, jaunākajām tehnoloģijām, kā arī bērniem patīkamām atpūtas un uzgaidāmajām zonām. Ņemot vērā BKUS salīdzinoši mazo maksas pakalpojumu apjomu un, lai BKUS pašu finansējumu varētu novirzīt citu darbību īstenošanai, Veselības ministrija rosina veikt grozījumus šajos noteikumos, proti, pārdalīt PSKUS atbalsta summa 4 674 907,64 euro (t.sk. ERAF 4 227 310,10 euro un valsts budžeta finansējums 447 597,54 euro), ko PSKUS projektā nespēs apgūt līdz 2023. gada 31. decembrim, uz BKUS kā ERAF attiecināmo finansējumu veselības centra aprīkošanai. Savukārt privātā finansējuma daļa, tiek aprēķināta atbilstoši konkrētajam projektam. Tādējādi PSKUS projekta privātā finansējuma daļa tiek samazināta par 150 645,26 euro (tādējādi kopējās projekta attiecināmās izmaksas tiek samazinātas par 4 825 552,90 euro), bet BKUS projekta privātā finansējuma daļa tiek palielināta par 298 398, 36 euro (tādējādi BKUS kopējās projekta attiecināmās izmaksas tiek palielinātas par 4 973 306,00 euro).

Kā iepriekš tika minēts, lai veselības centra izveide noritētu noteiktajā laikā un tā atklāšana būtu iespējama līdz 2023. gada decembrim, tika piesaistīti ANM fonda projekta līdzekļi, kas saistīti ar veselības centra attīstību (2. un 3. korpusa pārbūvi), nodrošinot, ka darbības tiek nodalītas, kuras tiek finansētas no katra avota, lai nodrošinātu demarkāciju starp projektiem. Taču ņemot vērā Veselības ministrijas rosinātos grozījumus šajos noteikumos, tie dotu arī iespēju no BKUS projekta atgriezt daļu finansējumu, t.i., 2 905 406 euro apmērā uz ANM projektu 4.1.1.2.i.0/1/22/I/CFLA/006 "VSIA “Bērnu klīniskā universitātes slimnīca” integrētās veselības aprūpes sistēmas attīstība" (turpmāk - ANM projekts), lai tiktu sasniegts plānotais mērķis. Atbilstoši protokollēmumā norādītajam, BKUS projekts tiks pabeigts atbilstoši EK slēgšanas vadlīniju  7. sadaļai “nefunkcionējošās darbības”.

Kopējā veselības centra būvniecības attiecināmais finansējums pēc pārdales:
 
Psihiatrijas centra būvdarbi, attiecināmā finansējuma avoti: euro
ES fondu attiecināmais finansējums (t.sk: ERAF, VB un privātais) 5 409 619
Papildus no PSKUS piešķirtais ES fondu attiecināmais finansējums (t.sk: ERAF, VB un privātais) 4 823 306
Psihiatrijas centra aprīkojums, papildus no PSKUS piešķirtais ES fondu attiecināmais finansējums (t.sk: ERAF, VB un privātais) 150 000
KOPĀ Psihiatrijas centra pabeigšana ES fondu attiecināmais finansējums (t.sk: ERAF, VB un privātais) 10 382 925
KOPĀ no PSKUS pārceļamais attiecināmais finansējums (t.sk: ERAF, VB un privātais) 4 973 306

 
Risinājuma apraksts
Lai veiktu precizējumus MK 2016. gada 20. decembra noteikumos Nr. 870 "Noteikumi par darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 9.3.2. specifiskā atbalsta mērķa "Uzlabot kvalitatīvu veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību, jo īpaši sociālās, teritoriālās atstumtības un nabadzības riskam pakļautajiem iedzīvotājiem, attīstot veselības aprūpes infrastruktūru" projektu iesniegumu atlases pirmo un otro kārtu un 13.1.5. specifisko atbalsta mērķi "Atveseļošanas pasākumi veselības nozarē""" (turpmāk - MK noteikumi Nr. 870) 1. pielikumā, mērķu sasniegšanai un rīcībpolitikas ietvarā, PSKUS projekta neapgūtā finansējuma daļa tiks pārfinansēta uz BKUS ERAF projektu. Līdz ar to pārdalītais finansējums no PSKUS projekta uz BKUS projektu paredzēts īstenot darbības, kas saistītas ar Bērnu un jauniešu psihiskās veselības centru būvniecību, tehnoloģiju un iekārtu iegādi.

BKUS ERAF projekta uz ANM projekta ietvarā tiks pārfinansēts projekta ietvarā atpakaļ  2 905 406 euro, kas nodrošinātu ANM projekta ietvaros sasniegt plānoto mērķi.  

Ņemot vērā 2023. gada 19. oktobra Eiropas Savienības fondu tematiskās komitejas sēdē atbalstīto Veselības ministrijas priekšlikumu no projekta Nr.9.3.2.0/17/I/013 “Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas jaunās A2 ēkas attīstība” pārdalīt papildu finansējumu - atbalsta summa 4 674 907,64 euro (t.sk. ERAF 4 227 310,10 euro un valsts budžeta finansējums 447 597,54 euro) projektam Nr. 9.3.2.0/17/I/003 “VSIA „Bērnu klīniskā universitātes slimnīca” veselības aprūpes infrastruktūras attīstība" kā izņēmumu saskaņā ar Ministru kabineta 2020.gada 22.septembra lēmumu (protokols Nr.55, 30§, 2.2.apakšpunkts), kā arī pārstrukturēt saistītos Eiropas Reģionālās attīstības fonda un Atveseļošanas un noturības mehānisma līdzekļus, Finanšu ministrija neiebilst noteikumu projekta virzībai. 

MK noteikumu Nr. 870 7.punkts nosaka SAM iznākuma un rezultātu rādītājus. Attiecīgi Atbildīgajai iestādei (VM) ir pienākums nodrošināt SAM līmeņa un projektu līmeņu rādītāju uzraudzību un sasniegšanu, tādējādi tā sadarbībā ar Sadarbības iestādi (CFLA), veicot grozījumus projektos, ir atbildīga par tiem rādītājiem, kuri rādītāji tiks sasniegti uz 31.12.2023, kā arī par tiem, kuri tiks sasniegti nefunkcionējošo projektu ietvaros līdz 15.02.2026, kā arī par divu periodu ietvaros sasniegtajiem rādītājiem, nodrošinot monitoringu un atskaitīšanos.

Atsaucoties uz 2021. gada 24. jūnija Eiropas parlamenta un padomes Regulas (ES) 2021/1060 ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu Plus, Kohēzijas fondu, Taisnīgas pārkārtošanās fondu un Eiropas Jūrlietu, zvejniecības un akvakultūras fondu un finanšu noteikumus attiecībā uz tiem un uz Patvēruma, migrācijas un integrācijas fondu, Iekšējās drošības fondu un Finansiāla atbalsta instrumentu robežu pārvaldībai un vīzu politikai, 118. pantu, Vadošā iestāde var turpināt darbību atlasi tādu darbību otrajam posmam, kas atlasītas atbalsta saņemšanai un sāktas saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1303/2013, ar noteikumu, darbībai, kas atlasīta atbalsta saņemšanai saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1303/2013, ir divi posmi, kuri ir nošķirami no finansiālā viedokļa un kuriem ir atsevišķas revīzijas liecības projektiem.

Ņemot vērā iepriekš minēto, un atbilstoši Vadošās iestādes skaidrojumam, projektu kuru īstenošana uzsākta (līgumi/ vienošanās noslēgti)  līdz 2022. gada 29. jūnijam un atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem Nr. 410 veiktos grozījumus Ministru kabineta noteikumos Nr. 870 par projektu pošmošanu, piemērojams Regulas 2021/1060 118.a pants, līdz ar to Sadarbības iestādei atļaut VSIA “Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca” un VSIA “Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca” 2. posma projektiem (2021.-2027. gada plānošanas perioda SAM 4.1.1.) neveikt projektu atlasi.

Paralēli šiem noteikumiem, tiks grozīti 2023. gada 25. augusta Ministru kabineta noteikumi Nr. 462 "Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam 4.1.1. specifiskā atbalsta mērķa "Nodrošināt vienlīdzīgu piekļuvi veselības aprūpei un stiprināt veselības sistēmu, tostarp primārās veselības aprūpes noturību" 4.1.1.1. pasākuma "Ārstniecības iestāžu infrastruktūras attīstība" pirmās kārtas un 4.1.1.5. pasākuma "Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta attīstība" īstenošanas noteikumi", kuros, lai nodrošinātu A2 korpusa būvniecības procesa pabeigšanu, nepieciešamā atbalsta summa 4 674 907,64 euro (t.sk. ERAF 4 227 310,10 euro un valsts budžeta finansējums 447 597,54 euro) tiks pārdalīti no Eiropas Savienības Kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam 4.1.1. specifiskā atbalsta mērķa "Nodrošināt vienlīdzīgu piekļuvi veselības aprūpei un stiprināt veselības sistēmu, tostarp primārās veselības aprūpes noturību" 4.1.1.2. pasākuma "P.Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas infrastruktūras attīstība".
Noteikumu projekta grozījumi atbilstoši Regulai Nr. 1303/2013 nav uzskatāmi par būtiskiem, jo ne kopējais finansējums, ne darbības veids, ne mērķi netiek mainīti SAM 9.3.2. ietvarā, taču noteikumu projekts skars finansējuma saņēmējus.
Kopumā minētie grozījumi ir vērsti uz labāku SAM 13.1.5. mērķa sasniegšanu un iznākumu rādītāju sasniegšanu, jo tiks nodrošināta plānoto slimnīcu infrastruktūras attīstība ES struktūrfondu un Kohēzijas fonda 2014. - 2020. gada plānošanas perioda ietvarā. Minētie noteikumu grozījumi prasīs izmaiņas īstenošanā esošajos projektos, uz kuriem attiecināmās izmaiņas. Noteikumu grozījumu apstiprināšanas CFLA būs nepieciešams veikt 2014. – 2020. perioda projekta līguma grozījumus, nodalot projektu pirmā un otrā posma finansējumu, darbības, rādītājus un nosacījumus tālākām darbībām.
 
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
-
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?

1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību

1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums

Vai tiks veikts?

1.6. Cita informācija

Noteikumu projektam nav negatīvas ietekmes uz SAM 9.3.2. un SAM 13.1.5. mērķu sasniegšanu.
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Cita informācija
Ietekme uz valsts budžetu nav, jo izmaiņas skar divu īstenoto projektu attiecināmo izmaksu  izmaiņas 2023. gada griezumā, kas kopumā neietekmē budžetu.
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?

5.3. Cita informācija

Apraksts
-
Skaidrojums
-

6.4. Cita informācija

Grozījumi MK noteikumos Nr. 870 neskar sabiedrību tiešā veidā, ņemot vērā to, ka tiesību akta projekts ir vērsts uz sekmīgu saistīto izdevumu izlietošanu
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?

7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas

Institūcijas
  • Centrālā finanšu un līgumu aģentūra
  • Veselības ministrija

7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?

7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?

7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru

Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
-
2. Tiks likvidēta institūcija
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
-
8. Cita informācija
-

7.5. Cita informācija

Atbildīgās iestādes funkcijas pilda Veselības ministrija, sadarbības iestādes funkcijas – Centrālā finanšu un līgumu aģentūra. Projekta iesniedzējs un finansējuma saņēmēji ir ārstniecības iestādes.
8. Horizontālās ietekmes

8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.5. uz teritoriju attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.6. uz vidi

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.7. uz klimatneitralitāti

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.10. uz dzimumu līdztiesību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.11. uz veselību

Vai projekts skar šo jomu?
Apraksts
Veselības ministrijas ieskatā, ir nepieciešamas izmaiņas, lai neiestātos situācija, ka nav iespējams nodrošināt kvalitatīvu veselības aprūpi, papildus uzsverot, ka attiecībā uz ieguldījumiem ārstniecības iestāžu būvniecībā nav pieļaujams, ka valsts apmaksātie veselības aprūpes pakalpojumi iedzīvotājiem netiks sniegti, jo tas tiešā veidā ietekmēs cilvēku veselību vai pat dzīvību.

8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.13. uz datu aizsardzību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.14. uz diasporu

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.15. uz profesiju reglamentāciju

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.16. uz bērna labākajām interesēm

Vai projekts skar šo jomu?
Apraksts
Veselības ministrijas norāda, ka ir ļoti svarīgi paplašināt valsts apmaksātas palīdzības pieejamību un piedāvāt bērniem un jauniešiem mūsdienīgus pakalpojumus, ko multidisciplinārās speciālistu komandas nodrošinās veselības centrā.

8.2. Cita informācija

-
Pielikumi
1. pielikums
Nosaukums
Darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 9.3.2. specifiskā atbalsta mērķa "Uzlabot kvalitatīvu veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību, jo īpaši sociālās, teritoriālās atstumtības un nabadzības riskam pakļautajiem iedzīvotājiem, attīstot veselības aprūpes infrastruktūru" projektu iesniegumu atlases pirmās un otrās kārtas un 13.1.5. specifiskā atbalsta mērķa "Atveseļošanas pasākumi veselības nozarē" atbalsta saņēmēji un finansējuma sadalījums
2. pielikums
Nosaukums
Publisko izmaksu maksimālā un privāto izmaksu minimālā apjoma aprēķins (EUR)
Piekrītu
Paziņojums par sīkdatņu lietošanu
Lai nodrošinātu TAP portāla pieejamību, tā darbībai tiek izmantotas tikai obligātās tehniskās sīkdatnes. Esmu informēts par sīkdatņu izmantošanu un, turpinot darboties šajā vietnē, piekrītu to izmantošanai. Lasīt vairāk