Anotācija (ex-ante)

Jebkurai reformai, kas pēc būtības ietver pārmaiņu veikšanu pastāvošajā iekārtā vai sistēmā, ir jābūt ierobežotai laikā un kā procesam ir jānoslēdzas. Valsts kontroles īstenotās revīzijas Nr.2.4.1-27/2018 “Par Ekonomikas ministrijas 2018.gada pārskata sagatavošanas pareizību” ietvaros rosināts veikt pasākumus, lai izvērtētu privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas nolūkā turpmāk veicamās darbības, lai pabeigtu minētos procesus sapratīgā termiņā.

Šobrīd pastāv problēma, kā rīkoties tajos gadījumos, kad persona ir mirusi, nav izsludināta mantojuma atklāšanās un personai, iespējams, nav mantinieku. Vienīgais tiesiskais ceļš privatizācijas sertifikātu dzēšanai gadījumos, kad persona ir mirusi un viņai nav mantinieku, ir vēršanās pie zvērināta notāra ar lūgumu izsludināt mantojuma atklāšanos, kas prasītu ievērojamus papildus finanšu līdzekļus. Šobrīd mirušo personu kontos esošie privatizācijas sertifikāti netiek dzēsti. Līdz ar to lietderīgi būtu veikt grozījumus normatīvajos aktos, lai nerastos papildu izmaksas, kas saistītas ar privatizācijas sertifikātu kontu apkalpošanu.

Tāpat secināts, ka privatizācijas procesam tuvojoties noslēgumam un sertifikātu apritei kļūstot neaktīvai, iespējams mazināt administratīvo slogu privatizācijas sertifikātu apritē, atbrīvojoties no nosacījumiem, kuru saglabāšana pašreizējos apstākļos vairs nav lietderīga, ņemot vērā to, ka šobrīd privatizācijas sertifikātu administrēšanu veic viena institūcija, kam ir pilna informācija par visi sertifikātu pārvedumiem, kā arī personām ir iespējas noformēt tiesiskus darījumus elektroniskā veidā.

1) Paredzēts noteikt, ja 10 gadu laikā pēc sertifikātu īpašnieka nāves viņa privatizācijas sertifikātu kontā atrodas sertifikāti un nav iesniegta mantojuma apliecība, persona, kurai saskaņā ar šā likuma 3.1 pantu ir deleģēts sertifikātu kontu apkalpošanas uzdevums, tos anulē Ministru kabineta noteiktajā kārtībā, tādējādi jau privatizācijas procesa noslēgumā pakāpeniski mazinot privatizācijas sertifikātu kontu uzturēšanas izmaksas.

Vienlaicīgi paredzēts, ka mantoto sertifikātu uzglabāšanai, personas varēs atvērt jaunu sertifikātu kontu, tādējādi ļaujot nošķirt mantotos sertifikātus no neizmantotajiem sertifikātiem gadījumos, ja mantiniekam nav sava sertifikātu konta, kā arī noteikts pārejas periods, jo tiesību norma par sertifikātu dzēšanu mirušu personu kontos stāsies spēkā vienu gadu (orientējoši 2025.gada 1.janvārī) pēc likumprojektu paketes, t.sk., pārējo šo grozījumu noteikumu spēkā stāšanās, tādējādi dodot mantiniekiem, kuri to vēlas, bet vēl nav izdarījuši, atkārtotu iespēju vienu gada ietvaros sakārtot mirušajai personai piederējušo privatizācijas sertifikātu pieņemšanu mantojumā.

Privatizācijas sertifikātu kontu uzturēšanas izbeigšana pirms 10 un vairāk gadiem mirušām personām, nepieciešamas, lai privatizācijas sertifikātu konta turētāju iespējamo mantinieku (ja tādi ir) intereses samērotu ar pārējo sabiedrības locekļu interesēm, kas pretējā gadījumā spiesti no kopējiem publiskiem līdzekļiem segt šādu sertifikātu kontu uzturēšanas izmaksas.

Sertifikātu kontu slēgšana un tajos esošo privatizācijas sertifikātu anulēšana ļautu ietaupīt publiskos līdzekļus, ko ņemot vērā šādu kontu lielo skaitu un īpatsvaru kopējā atlikušo privatizācijas sertifikātu daudzumā (ap 25% no kopējā atlikušo sertifikātu skaita) nav iespējams sasniegt ar citām metodēm. Šobrīd vienīgais tiesiskais ceļš privatizācijas sertifikātu dzēšanai gadījumos, kad persona ir mirusi un viņai nav mantinieku, ir vispārējā kārtībā vēršanās pie zvērināta notāra ar lūgumu izsludināt mantojuma atklāšanos. Lai varētu realizēt privatizācijas sertifikātu dzēšanu minētajā kārtībā, būtu nepieciešami papildu finanšu līdzekļi līdz pat 2,5 milj. euro, neskaitot kontu uzturēšanas tekošās izmaksas, kamēr tiek pabeigta bezmantinieku procedūra.

Nelabvēlīgās sekas, kas varētu rasties varbūtējiem mantiniekiem personai, var iestāties ar nosacījumu, ka potenciālais mantinieks vairāk nekā 10 gadus nav izrādījis interesi vai centies tiesiski īstenot savas mantojuma tiesības uz mirušās personas kontā atlikušajiem privatizācijas sertifikātiem, t.i., ir saprātīgi pieņemt, ka personai nav subjektīvi pamanāms labums no privatizācijas sertifikātu pieņemšanas mantojumā (piemēram, nav kur tos izmantot), kamēr sabiedrība varētu gūt reālu publisko līdzekļu ietaupījumu, kas tādējādi atbrīvotos, lai tos varētu ieguldīt citu sabiedrībā nepieciešamu jautājumu risināšanai.

Rezumējot, ja arī dotais risinājums var aizskart atsevišķu mantinieku tiesības uz mantojumu (tomēr likumprojektu autoru ieskatā šeit drīzāk saskatāms nevis pamatttiesību (uz īpašumu) ierobežojums, bet valsts īpašuma reformas politikas ietvaros piešķirto priekšrocību jeb privilēģiju ierobežošana), tad secināms, ka
a) dotais risinājums tiks noteikts ar likumu;
b) risinājuma leģitīmais mērķis ir novērst nelietderīgus un nevajadzīgus publiskos izdevumus (sabiedrības labklājība);
c) risinājums paredz slēgt sertifikātu kontu, kuru turētāji ir miruši pirms ilga laika (10 un vairāk gadiem), tādējādi mantiniekiem ir bijusi pietiekami ilgs laiks, lai sakārtotu sertifikātu pieņemšanu mantojumā; saudzīgāki līdzekļi, kas dotu līdzīgu publisko līdzekļu ietaupījumu, neslēdzot šādus sertifikātu kontus nav pieejami; sabiedrības ieguvums (publisko izdevumu ietaupījums) ir reāls, kamēr atsevišķi indivīdu interešu aizskārums ir vērtējams kā maz iespējams, turklāt ņemams vērā, ka sertifikātu sistēma darbojas tikai īpašuma tiesību reformas ietvaros, kas ir vienreizējs un pārejošs process; šāds risinājums tiek pieņemts saistībā ar lēmumu izbeigt īpašuma tiesību reformas privatizācijas procesu kā tādu, t.sk. pārtraucot sertifikātu sistēmas darbību kopumā; vienlaicīgi līdz sistēmas darbības pilnīgai izbeigšanai, mirušo personu kontu pārtraukšana nav neatgriezenisks process un tos var atjaunot, ja tomēr mantinieks pierāda savas tiesības uz mantojumu.

Vienlaicīgi, tiek  nodrošināts viena gada pārejas periods, kura ietvaros mantiniekiem, kuri to vēlas, bet vēl nav izdarījuši, ir vēl iespēja sakārtot mirušajai personai piederējušo privatizācijas sertifikātu pieņemšanu mantojumā.

2) Lai veicinātu sertifikātu apriti un izmantošanu privatizācijas procesa noslēgumā, privatizācijas sertifikātiem nonākot no personām, kam nav intereses pašām piedalīties kādā valsts vai pašvaldības mantas privatizācijas procesā, pie personām, kas vēlas tos izmantot vēl atlikušajos privatizācijas darījumu norēķinos, paredzēts atvieglot privatizācijas sertifikātu atsavināšanas nosacījumus, t.sk. ļaujot personām pārdot vai citā veidā atsavināt sev piederošus privatizācijas sertifikātus bez privatizācijas sertifikātu tirgus starpniecības sabiedrību iesaistes.

Attiecīgi privatizācijas sertifikātu tirgus starpniecību sabiedrību speciālo atļauju sistēma tiek izbeigta kā nevajadzīga. Lai pašlaik reģistrētās sertifikātu tirgus starpniecības sabiedrības varētu izvērtēt savu turpmāko rīcību ar to sertifikātu izsoles kontiem un tajos esošajiem sertifikātiem jaunajos apstākļos, pašlaik spēkā esošā valsts nodeva par sertifikātu pārdošanu attiecībā uz sertifikātu izsoles kontiem tiks piemērota nevis ar likuma grozījumu spēkā stāšanos, bet tikai ar 2025. gada 1.janvāri.

Likumprojekta 2. un 4.pantā paredzētā Ministru kabineta kompetence tiks īstenota, izdarot grozījumus Ministru kabineta 2017. gada 3. janvāra noteikumos Nr. 12 “Privatizācijas sertifikātu kontu apkalpošanas, privatizācijas sertifikātu izmantošanas un aprites administrēšanas noteikumi”.