24-TA-724: Noteikumu projekts (Grozījumi)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Grozījumi Ministru kabineta 2007. gada 2. oktobra noteikumos Nr. 655 "Noteikumi par profesionālās izglītības programmu īstenošanas izmaksu minimumu uz vienu izglītojamo"" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Noteikumu projekts izstrādāts saskaņā ar Izglītības likuma 14. panta 20. punktu, kā arī, lai īstenotu ar Ministru kabineta 2024. gada 20. janvāra rīkojumu Nr. 55 apstiprinātā Valdības rīcības plāna Deklarācijas par Evikas Siliņas vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību īstenošanai IZM noteikto pasākumu Nr. 25.4. profesionālās izglītības finansēšanas pieejas pilnveidošana - palielinot profesionālās izglītības programmu bāzes finansējumu, atbilstoši faktisko izmaksu aprēķinam.
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Noteikumu projekts izstrādāts ar mērķi noteikt atbilstošu tiesisko regulējumu profesionālās izglītības programmu īstenošanas izmaksu minimuma uz vienu izglītojamo noteikšanā, nodrošinot Izglītības likumā un Profesionālās izglītības likumā noteikto prasību ievērošanu, kā arī tiesiskā regulējuma salāgošanu ar citiem spēkā esošiem Ministru kabineta noteikumiem. Noteikumu projekts paredz daļēji palielināt profesionālās izglītības bāzes finansējumu, aktualizējot izglītības programmu izmaksas atbilstoši to faktiskajām īstenošanas izmaksām.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
Pašreiz Ministru kabineta 2007. gada 2. oktobra noteikumos Nr. 655 "Noteikumi par profesionālās izglītības programmu īstenošanas izmaksu minimumu uz vienu izglītojamo" (turpmāk – MK noteikumi Nr. 655) noteiktais profesionālās izglītības bāzes finansējums neatbilst izglītības programmu faktiskajām īstenošanas izmaksām. Latvijas profesionālas izglītības sistēmā pēdējos gados ir notikušas būtiskas pārmaiņas - sakārtots profesionālās izglītības iestāžu tīkls, veiktas nozīmīgas investīcijas infrastruktūras modernizācijai, materiālās un tehniskās bāzes uzlabošanai, izveidotas jaunas sadarbības formas ar sociālajiem partneriem un privāto sektoru, tiek īstenotas darba vidē balstītas mācības, izstrādāta Nozaru kvalifikāciju struktūra, profesiju standarti un profesionālās kvalifikācijas prasības, īstenota profesionālās kvalifikācijas eksāmenu satura aktualizācija. Modulāro izglītības programmu īstenošana izglītojamam ļauj iegūt valsts atzītu izglītības dokumentu par izglītības programmas zemāka līmeņa profesionālās kvalifikācijas vai profesionālās kvalifikācijas daļas apguvi, tāpat arī ir nodrošināta iespēja iegūt profesionālo kvalifikāciju izglītības turpināšanai vēlākos mācību posmos, tāpat arī veikta virkne profesionālās izglītības sistēmas attīstībai nozīmīgi grozījumi Profesionālās izglītības likumā (spēkā no 01.04.2022.) un citos normatīvajos aktos profesionālās izglītības jomā.
Iepriekšminētās pārmaiņas profesionālās izglītības sistēmā pastiprinājušas izmaiņas tautsaimniecībā kopumā, t.sk. izmaiņas tādos ekonomikas rādītājos kā nekustamā īpašuma nodokļa likmes, energoresursu cenas, t.sk. elektroenerģijas, siltumenerģijas tarifi u.c., patēriņa cenu pārmaiņu (inflācijas) rādītājs, kas būtiski ietekmē izglītības iestāžu iespējas kvalitatīva un pilnvērtīga izglītības procesa nodrošināšanā piešķirtā valsts budžeta finansējuma ietvaros. Profesionālās izglītības iestādēm jāspēj nodrošināt augošais darba tirgus pieprasījums pēc kvalificētiem speciālistiem, ko apliecina arī Ekonomikas ministrijas darba tirgus vidēja termiņa un ilgtermiņa prognozes, vienlaikus tām jārisina jautājumi, kas saistīti ar izglītības iestāžu ēku un jaunizveidotās infrastruktūras uzturēšanas izmaksu pieaugumu, kas var ietekmēt kvalitatīva, konkurētspējīga un ilgtspējīga mācību procesa nodrošināšanu.
Vienlaikus profesionālās izglītības programmu īstenošanas izmaksu minimums uz vienu izglītojamo nav pārskatīts kopš 2007. gada un vairs neatbilst faktiskajām izmaksām. Latvijas izglītības klasifikācijā iekļauto profesionālās pamatizglītības, arodizglītības un profesionālās vidējās izglītības programmu (turpmāk – profesionālās izglītības programma) īstenošanas izmaksu minimumu uz vienu izglītojamo gadā nosaka MK noteikumi Nr. 655, saskaņā ar kuriem izglītības iestādes dibinātājam ir jānodrošina ar profesionālās izglītības programmu īstenošanu saistītās izmaksas.
Profesionālās izglītības iestādes sagatavo kvalificētus un darba tirgū konkurētspējīgus speciālistus valsts tautsaimniecības attīstībai nozīmīgās nozarēs, tāpēc ir nepieciešams nodrošināt adekvātu pilnvērtīgai profesionālās izglītības programmu īstenošanai nepieciešamā finansējuma apmēru, kas atbilst izglītības iestāžu faktiskajām izmaksām un kas nepieciešams, lai nodrošinātu kvalitatīvu izglītības procesu.
Nenodrošinot izglītības iestāžu faktiskajām izmaksām atbilstošu finansējumu profesionālās izglītības programmu īstenošanai - tiek apdraudēta kvalitatīvas, konkurētspējīgas un ilgtspējīgas profesionālās izglītības nodrošināšana - tautsaimniecības nozaru vajadzībām un darba devēju prasībām atbilstošas kvalifikācijas speciālistu sagatavošanai nepieciešamajā apjomā. No valsts budžeta dotācijas 2023. gadam profesionālās izglītības programmu īstenošanai, ievērojamu īpatsvaru - vidēji ap 68% no kopējiem izdevumiem Izglītības un zinātnes ministrijas (turpmāk - IZM) padotības izglītības iestādēm, veido izdevumi darbinieku, t.sk. pedagogu atlīdzībai, ap 15% veido normējamās izmaksas un dienesta viesnīcas uzturēšanas izmaksas, 17% veido pārējās izmaksu pozīcijas – stipendijas, izdevumi kultūrizglītībai un sportam, apdrošināšana pret nelaimes gadījumiem, kā arī vienreizējie pasākumi.
Lai arī Eiropas Savienības fondu 2007. - 2013. gada plānošanas periodā un 2014. - 2020. gada plānošanas periodā profesionālās izglītības iestāžu infrastruktūrā tika veikti nozīmīgi ieguldījumi, ne visas izglītības iestādes tika iekļautas struktūrfondu finansējuma saņēmēju lokā, tāpat arī izglītības iestādēm, kuras saņēma struktūrfondu atbalstu, ierobežotā pieejamā finansējuma ietvaros bija jānosaka ieguldījumu prioritātes, līdz ar to daudzas iestāžu vajadzības arī netika apmierinātas. Vairākām izglītības iestādēm ir nepieciešami ievērojami ieguldījumiem avārijas stāvokļa novēršanai izglītības iestāžu ēkās, kurās tiek īstenots mācību process. Ilgstoši nepietiekami finansētās profesionālās izglītības rezultātā izglītības iestāžu iespējas veikt plānotus ieguldījumus izglītības iestādes attīstības mērķu sasniegšanai ir ierobežotas.
Latvijas Nacionālā attīstības plāna 2021. - 2027 gadam rīcības virziens Nr. 165 paredz sasniegt skolēnu proporciju vispārējā un profesionālajā izglītībā vidējās izglītības pakāpē - 50/ 50%. Rādītāja izpilde 2023./2024. m.g. attiecīgi - 59,24/ 40,76% (Datu avots: Valsts izglītības informācijas sistēmas (turpmāk - VIIS) operatīvie dati). Tāpat arī Izglītības attīstības pamatnostādņu 2021.-2027.gadam Rīcības plāna rezultatīvais rādītājs Nr. 2.4. paredz, ka pēc pamatskolas mācības profesionālajā izglītībā turpina 45% izglītojamo. Rādītāja izpilde 2023./2024. m.g. - 37,10%, kas liecina, ka 62,90% izglītojamo pēc 9. klases beigšanas izvēlas turpināt mācības vispārējās vidējās izglītības pakāpē (Datu avots: VIIS operatīvie dati).
Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes (NTSP) 2023. gada 6. novembra sēdē, izskatot jautājumu par “Par valsts budžeta 2024. gadam un budžeta ietvara 2024.-2026. gadam likumprojektu” tika aktualizēts arī jautājums par profesionālās izglītības bāzes finansējumu (06.11.2023. sēdes Protokols Nr. 4) un IZM tika uzdots pārskatīt profesionālās izglītības programmu īstenošanas finansēšanas regulējumu (tai skaitā, vērtējot iespējas palielināt izmaksas uz vienu izglītojamo gadā un dienesta viesnīcu uzturēšanas izmaksas) un nodrošināt pilnveidotās sistēmas ieviešanu no 2024. gada 1. septembra. Jautājums skatīts atkārtoti arī Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes (NTSP) 2024. gada 6. septembra sēdē.
Priekšlikumi profesionālās izglītības programmu finansēšanas pilnveidei, lai nodrošinātu profesionālās izglītības programmu pilnvērtīgai īstenošanai nepieciešamo finansējumu, izvērtējot izglītības programmu izmaksu atbilstību faktiskajām izmaksām un aktualizējot tās, tika sniegti IZM izstrādātajā konceptuālajā ziņojumā “Par profesionālās izglītības programmu finansēšanu” (turpmāk – Ziņojums), kas atbalstīts 2022. gada 15. februāra Ministru kabineta (turpmāk – MK) sēdē. Tāpat arī Ziņojuma attiecīgā MK rīkojuma 2. punktā norādīts, ka sniegto priekšlikumu īstenošanai ir nepieciešams papildu finansējums un šis jautājums skatāms MK likumprojekta “Par valsts budžetu 2023. gadam” un likumprojekta “Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2023., 2024. un 2025. gadam” sagatavošanas procesā kopā ar visu ministriju iesniegtajiem prioritārajiem pasākumiem atbilstoši valsts budžeta finansiālajām iespējām.
IZM 2022. gada 8. jūlijā Finanšu ministrijai iesniedza vairākus prioritāro pasākumu pieteikumus, lai nodrošinātu profesionālās izglītības programmu pilnvērtīgai īstenošanai nepieciešamo finansējumu (vēstule Nr. 4-4.1e/22/2034 “Par Izglītības un zinātnes ministrijas prioritārajiem pasākumiem 2023.-2025.gadam), to starpā: bāzes finansējuma palielināšanai profesionālās izglītības programmu īstenošanai (normējamās izmaksas un dienesta viesnīcas uzturēšanas izmaksas); mācību prakšu organizēšanas izmaksu un darba vidē balstītu (DVB) mācību īstenošanas izmaksu finansēšanai; valsts finansēto vietu skaita palielināšanai profesionālās izglītības programmās u.c. Saskaņā ar MK lēmumu neviens no iepriekšminētajiem pieteikumiem netika atbalstīts (MK 2023. gada 13. janvāra ārkārtas sēdes protokols Nr. 2., 1.§).
IZM prioritāro pasākumu pieteikumus profesionālās izglītības jomā Finanšu ministrijai iesniedza arī 2023. gada 30. jūnijā (vēstule Nr. 4-4.1e/23/1833 “Par prioritāro pasākumu iesniegšanu 2024. -2026. gadam”). Prioritāro pasākumu pieteikumi 2024. gada valsts budžeta ietvaros netika atbalstīti, t.sk. valsts finansēto vietu skaita palielināšanai profesionālās izglītības programmās; bāzes finansējuma palielināšanai profesionālās izglītības programmu īstenošanai; mācību prakšu organizēšanas izmaksu un darba vidē balstītu mācību īstenošanas izmaksu finansēšanai profesionālajā izglītībā (MK 2023. gada 26. septembra sēdes protokols Nr. 47., 43.§).
2024. gadā prioritāro pasākumu pieteikumi profesionālās izglītības jomā Finanšu ministrijā netika iesniegti, ņemot vērā, ka 2025. gada un vidējā termiņa budžeta sagatavošanā noteikts tikai viens prioritārais virziens – valsts drošība (saskaņā ar Ministru kabineta 2024. gada 18. jūnija sēdes protokola Nr. 25, 74. §).
Ņemot vērā to, ka valsts drošība ir noteikta kā 2025. gada un vidējā termiņa budžeta prioritārais virziens, priekšlikums bāzes finansējuma (normējamās izmaksas un dienesta viesnīcas uzturēšanas izmaksas (nenormējamās izmaksas)) noteikšanai - profesionālās izglītības programmu īstenošanai, paredz daļēji palielināt bāzes finansējumu par 20% no tā finansējuma apmēra, kas izglītības programmu izmaksu pārskatīšanas rezultātā aprēķināts un būtu nepieciešams, lai nodrošinātu faktiskajām programmu īstenošanas izmaksām atbilstošu finansējumu. Priekšlikums paredz, tāpat kā līdz šim, noteikt bāzes finansējumu profesionālās izglītības programmu īstenošanai uz vienu izglītojamo gadā, nemainot principu, ka valsts budžeta finansējums izglītības iestādēm, kuras īsteno profesionālās izglītības programmas, tiek piešķirts uz vienu izglītojamo. Tāpat netiek mainīts spēkā esošā regulējuma noteiktais izglītības programmu normējamo izmaksu aprēķins, kas paredz izglītības programmu grupas “Vadība un administrēšana” normējamās izmaksas reizināt ar attiecīgās izglītības programmu grupas koeficientu (MK noteikumu Nr. 655 3. pielikums).
IZM 2020. gadā tika veikusi MK noteikumu Nr. 655 2. pielikumā noteikto izglītības programmu grupas “Vadība un administrēšana” normējamo izmaksu un dienesta viesnīcas uzturēšanas izmaksas (nenormējamās izmaksas) aktualizāciju, saskaņā ar kuru normējamās izmaksas uz vienu izglītojamo gadā izglītības programmu grupai “Vadība un administrēšana” būtu jāpalielina no 425,15 EUR līdz 624,86 EUR, savukārt dienesta viesnīcas izmaksas no 282,23 EUR līdz 351,69 EUR. Bāzes finansējuma aprēķins pieejams 2022. gada konceptuālajā ziņojumā “Par profesionālās izglītības programmu finansēšanu” (2022. gada 15. februāra MK rīkojums Nr.105, MK 2022. gada 15. februāra sēdes protokols Nr. 8., 43. §). Bāzes finansējuma palielināšanai visiem resoriem (IZM, Kultūras ministrija, Veselības ministrija un Zemkopības ministrija) kopā tika aprēķināts papildus nepieciešamais finansējums 7 274 893 EUR apmērā, paredzot tā pakāpenisku palielināšanu trīs gadu laikā, attiecīgi 2023. gadā 2 424 965 EUR, 2024. gadā 4 849 928 EUR, 2025. gadā un turpmāk 7 274 893 EUR.
2024. gada janvārī IZM veica 2020. gadā aktualizēto izmaksu korekciju, ņemot vērā patēriņa cenu pārmaiņu (inflācijas) rādītāja izmaiņas (no 2020. gada februāra līdz 2023. gada decembrim), kas saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem ir pieaugušas par 29,9%. Līdz ar to normējamās izmaksas uz vienu izglītojamo gadā izglītības programmu grupai “Vadība un administrēšana” būtu palielināmas no 425,15 EUR līdz 811,69 EUR, savukārt dienesta viesnīcas izmaksas no 282,23 EUR līdz 456,85 EUR. Vienlaikus piemērojot nosacījumu, ka bāzes finansējums tiek palielināts daļēji par 20%, normējamās izmaksas uz vienu izglītojamo gadā izglītības programmu grupai “Vadība un administrēšana” būtu palielināmas no 425,15 EUR līdz 502,46 EUR, savukārt dienesta viesnīcas izmaksas no 282,23 EUR līdz 317,15 EUR.
IZM 2024. gada februārī veica aprēķinus par papildu nepieciešamo finansējumu tās padotības izglītības iestādēm, profesionālās izglītības programmu īstenošanai, saskaņā ar aktualizētajām bāzes izmaksām un apkopoja informāciju par papildu nepieciešamo finansējumu arī no pārējiem resoriem, kuru padotības izglītības iestādes īsteno profesionālās izglītības programmas. Saskaņā ar IZM, Kultūras ministrijas, Labklājības ministrijas, Veselības ministrijas un Zemkopības ministrijas sniegtajiem aprēķiniem, profesionālās izglītības programmu īstenošanai no 2024. gada 1. septembra papildus nepieciešami 4 842 915 EUR, savukārt 2025. gadā - 14 659 594 EUR, 2026.gadā un turpmāk - 14 668 318 EUR (skatīt Tabulu Nr. 1).
Ņemot vērā ierobežotās valsts budžeta iespējas, ministrijas priekšlikums paredz daļēji palielināt bāzes finansējumu par 20% no finansējuma apmēra, kas izglītības programmu izmaksu pārskatīšanas rezultātā aprēķināts un būtu nepieciešams, lai nodrošinātu faktiskajām programmu īstenošanas izmaksām atbilstošu finansējumu. Saskaņā ar Izglītības un zinātnes ministrijas, Kultūras ministrijas, Labklājības ministrijas, Veselības ministrijas un Zemkopības ministrijas sniegtajiem aprēķiniem, profesionālās izglītības programmu īstenošanai no 2024. gada 1. septembra papildus nepieciešami 977 306 EUR, savukārt 2025. gadā un turpmāk ik gadu - 2 931 919 EUR (skatīt Tabulu Nr. 1, detalizētus aprēķinus skatīt Pielikumā Nr. 1).
Tabula Nr. 1. Nepieciešamais papildus finansējums bāzes finansējuma daļējai palielināšanai profesionālās izglītības programmu īstenošanai, EUR*
* Aprēķins veikts saskaņā ar MK noteikumiem Nr. 655
IZM papildus nepieciešamo finansējumu profesionālās izglītības bāzes finansējuma daļējai paaugstināšanai no 2024. gada 1. septembra (četriem mēnešiem) 977 306 EUR apmērā rosina piešķirt no valsts budžeta programmas 02.00.00 ''Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem".
IZM fiskāli neitrālais priekšlikums, kas tika atbalstīts š.g. 19.septembra Ministru kabineta sēdē (MK 19.09.2024. sēdes prot. Nr.38 2.§ 20.punkts), lai nodrošinātu profesionālās izglītības programmu īstenošanas bāzes finansējuma pārskatīšanu, palielinot izmaksas uz vienu izglītojamo, daļēji aktualizējot izglītības programmu izmaksas atbilstoši to faktiskajām īstenošanas izmaksām, 2025. gadā un turpmāk ik gadu paredz samazināt izdevumus budžeta resoram "74. Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums" 2 931 919 euro apmērā un attiecīgi palielināt izdevumus ministriju programmās/apakšprogrammās (detalizētu aprēķinu par papildus nepieciešamo finansējumu skatīt Pielikumā Nr. 1).
Sniegt aprēķinu par papildu nepieciešamo finansējumu profesionālās izglītības programmu īstenošanai tika aicināta arī Aizsardzības ministrija, ņemot vērā, ka tās padotībā esošā Pulkveža Oskara Kalpaka profesionālo vidusskola īsteno profesionālās izglītības programmu “Valsts aizsardzība” ar profesionālo kvalifikāciju “Jaunākais militārais instruktors”. Aizsardzības ministrija savā atbildē norādīja, ka, nosakot profesionālās izglītības programmas īstenošanas izmaksas, objektīvu iemeslu dēļ nepiemēro MK noteikumus Nr. 655 un, ka uz Aizsardzības ministrijas padotības izglītības iestādēm MK noteikumu Nr. 655 1.1 punktā nepieciešams noteikt līdzīgu izņēmumu, kā tas ir noteikts attiecībā uz Iekšlietu ministriju, paredzot, ka noteikumi neattiecas uz Aizsardzības ministrijas sistēmas izglītības iestādēm.
Ņemot vērā Pulkveža Oskara Kalpaka profesionālās vidusskolas piedāvātās profesionālās izglītības specifiku, papildus standarta izmaksām (darbinieku darba samaksa, samaksa par pakalpojumiem, mācību līdzekļi u.c.) izglītojamiem tiek nodrošināti formas tērpi un citi individuālie materiāltehniskie līdzekļi, kā arī ēdināšana un Ministru kabineta noteikti veselības aprūpes pakalpojumi (t.sk. vakcinācija pret ērču encefalītu, padziļināta profilaktiskā medicīniskā aprūpe pie sporta ārsta), bet izglītības process – ar militārai apmācībai nepieciešamo kolektīvo ekipējumu. Amatus izglītības iestādē var ieņemt profesionālā dienesta karavīri, kuru darba samaksu nosaka atbilstoši normatīvajam regulējumam par profesionālā dienesta karavīru atalgojumu, nevis saskaņā ar pedagogu darba samaksas noteikumiem.
Pulkveža Oskara Kalpaka profesionālajai vidusskolai atbalstu sniedz arī pārējās aizsardzības nozares iestādes, piemēram, Aizsardzības ministrija nodrošina tai informācijas un komunikāciju tehnoloģiju atbalstu, bet Valsts aizsardzības loģistikas un iepirkumu centrs - centralizēto iepirkumu veikšanu. Tā kā izglītības iestādes gatavo potenciālos jaunākos militāros līderus, Nacionālo bruņoto spēku likuma 6.1 panta ir trešajā daļā ir paredzēts, ka Pulkveža Oskara Kalpaka profesionālajai vidusskolai atbalstu var sniegt Nacionālie bruņotie spēki (Aizsardzības ministrijas 22.12.2022. vēstule Nr. 4-4.1e/22/7579 “Par grozījumiem normatīvajos aktos, kas nosaka profesionālās izglītības programmu īstenošanas izmaksas”).
Noteikumu projekts normējamās izmaksas paredz papildināt ar divām jaunām pozīcijām “Transporta izmaksas” un “Informācijas sistēmu uzturēšanas izmaksas”, kā arī vienai pozīcijai precizēt nosaukumu no “Remonta izmaksas” uz “Remontdarbi un iestāžu uzturēšanas pakalpojumi” (skatīt Tabulu Nr. 2).
Izmaksu pozīcijā “Transporta izmaksas” tiek iekļautas izmaksas, kas saistītas ar izglītības iestāžu autoparku uzturēšanu, t.sk. transportlīdzekļu tehniskā apkope un remonts, transportlīdzekļu ekspluatācijas nodoklis, apdrošināšana, degviela u.c. Izmaksu pozīcijā “Informācijas sistēmu uzturēšanas izmaksas” tiek iekļautas izmaksas, kas saistītas ar informācijas sistēmu darbības nepārtrauktības nodrošināšanu, uzturēšanu, atjaunošanu un atbalstu problēmu risināšanā. Ar izmaksu pozīcijām "Transporta izmaksas" un "Informācijas sistēmu uzturēšanas izmaksas" normējamās izmaksas papildinātas, saskaņā ar izglītības iestāžu sniegtajiem priekšlikumiem, ņemot vērā, ka izglītības iestādēm ir savs autoparks, kuru ikdienā ir nepieciešams uzturēt. Aizvien vairāk izglītības iestādēs mācību procesa nodrošināšanai tiek izmantotas dažādas informācijas sistēmas, kas nodrošina izglītības procesu automatizāciju, dokumentu aprites, grāmatvedības u.c. procesu efektīvāku pārvaldību. Izmaksu aprēķins veikts saskaņā ar izglītības iestāžu sniegto informāciju.
Normējamās izmaksas uz vienu izglītojamo gadā izglītības programmu grupai “Vadība un administrēšana”, saskaņā ar veikto izmaksu daļēju aktualizāciju, būtu palielināmas no 425,15 EUR līdz 502,46 EUR (skatīt Tabulu Nr. 2).
Tabula Nr. 2. Izglītības programmu grupas "Vadība un administrēšana" normējamās izmaksas uz vienu izglītojamo gadā, EUR
Savukārt dienesta viesnīcas izmaksas, saskaņā ar veikto izmaksu daļēju aktualizāciju, tiek palielinātas no 282,23 EUR līdz 317,15 EUR (skatīt Tabulu Nr. 3).
Tabula Nr. 3. Dienesta viesnīcā dzīvojošo izglītojamo uzturēšanas izmaksas uz vienu izglītojamo gadā, EUR
Normējamās izmaksas un dienesta viesnīcas uzturēšanas izmaksas 2020. gadā tika aktualizētas, ņemot vērā IZM padotībā esošo profesionālās izglītības iestāžu sniegtos priekšlikumus. IZM aicināja izglītības iestādes pārskatīt ne tikai MK noteikumos Nr. 655 noteiktās izglītības programmu grupas “Vadība un administrēšana” normējamās izmaksas uz vienu izglītojamo, bet arī pārējo izglītības programmu grupu, kas ietilpst izglītības tematiskās jomas “Komerczinības un administrēšana” ietvaros (saskaņā ar MK noteikumu Nr. 655 3.pielikumu), normējamās izmaksas uz vienu izglītojamo gadā un sniegt aprēķinos balstītus priekšlikumus attiecīgās izglītības programmu grupas izmaksām, tās aktualizējot, pamatojoties uz izglītības programmu grupas īstenošanai faktiski nepieciešamajām izmaksām.
IZM sniegtos priekšlikumus izmaksu aktualizācijai izvērtēja, ņemot vērā nekustamā īpašuma nodokļa likmes, elektroenerģijas un siltumenerģijas tarifu izmaiņas, kā arī patēriņa cenu pārmaiņu (inflācijas) rādītāja izmaiņas no 2008. gada līdz 2020. gadam (pieaugums 26,7% apmērā) saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem. Tāpat arī ņemts vērā vidējais izmaiņu indekss (kumulatīvi) 2008. gadā 1,58, Finanšu ministrijas sagatavotajā informatīvajā ziņojumā “Par valsts budžeta izdevumu pārskatīšanas 2018., 2019. un 2020. gadam rezultātiem un priekšlikumi par šo rezultātu izmantošanu likumprojekta “Par vidēja termiņa budžeta 2018., 2019. un 2020. gadam” un likumprojekta “Par valsts budžetu 2018 .gadam” izstrādes procesā” tabulā Nr. 3.31. “MPK cenrāžu ieņēmumu aktualizācijai piemērotie izmaksu izmaiņu indeksi”.
2020. gadā aktualizētās izmaksas un 2024. gadā veiktās korekcijas, atbilstoši inflācijas rādītājam, savas kompetences ietvaros izvērtēja arī Kultūras ministrija, Labklājības ministrija, Veselības ministrija un Zemkopības ministrija, ņemot vērā, ka šo ministriju padotībā esošās izglītības iestādes īsteno profesionālās izglītības programmas. Ministrijas sniedza konceptuālu atbalstu normējamo izmaksu palielināšanai līdz 811,69 EUR un dienesta viesnīcu izmaksu palielināšanai līdz 456,85 EUR. Tāpat arī iesniedza aprēķinus par papildus nepieciešamo finansējumu, ja profesionālās izglītības programmu īstenošanas izmaksas tiktu palielinātas iepriekš minētajā apmērā. Ministrijas norādīja, ka konceptuāli atbalsta nepieciešamību pārskatīt profesionālās izglītības programmu īstenošanas izmaksu minimuma apmēru, ņemot vērā, ka tas nav ticis darīts vairākus gadus un tas ir nepietiekams faktisko izdevumu segšanai.
Kultūras ministrija iesniedza papildu nepieciešamā finansējuma aprēķinu par tās padotībā esošajām izglītības iestādēm nepieciešamo finansējumu normējamo izmaksu un dienesta viesnīcas izdevumu palielināšanai no 2024. gada 1. septembra (četriem mēnešiem), papildus nepieciešami 588 497 EUR, t.sk. 21 945 EUR dienesta viesnīcu uzturēšanas izdevumiem. Saskaņā ar Labklājības ministrijas sniegtajiem aprēķiniem Jūrmalas profesionālās vidusskolas īstenoto profesionālās izglītības programmu īstenošanai būtu nepieciešami papildus 10 745 EUR, t.sk. 2 910 EUR dienesta viesnīcu uzturēšanas izdevumiem.
Veselības ministrija informēja, ka Rīgas Stradiņa universitātes Sarkanā Krusta medicīnas koledžas īstenoto profesionālās izglītības programmu īstenošanai būtu nepieciešami papildus 67 755 EUR, t.sk. 8 382 EUR dienesta viesnīcu uzturēšanas izdevumiem. Saskaņā ar Zemkopības ministrijas aprēķiniem Bulduru Tehnikuma un Malnavas koledžas profesionālās izglītības programmu īstenošanai papildus būtu nepieciešami 86 085 EUR, t.sk. 18 451 EUR dienesta viesnīcu uzturēšanas izdevumiem (skatīt Pielikumu Nr. 1). Saskaņā ar IZM veiktajiem aprēķiniem tās padotībā esošo izglītības iestāžu profesionālās izglītības programmu īstenošanai, palielinot normējamo izmaksu apmēru uz vienu izglītojamo gadā papildus no valsts budžeta būtu nepieciešami 4 089 833 EUR (t.sk. 435 250 EUR dienesta viesnīcu uzturēšanas izdevumiem). Šādu izmaiņu īstenošana saistīta ar grozījumu veikšanu MK noteikumos Nr. 655, kas radītu finansiālu ietekmi uz valsts budžetu.
2022. gada 1. aprīlī spēkā stājušies grozījumi Profesionālās izglītības likumā, kas līdzšinējo profesionālo kvalifikāciju sistēmu tuvinās Eiropas kvalifikāciju ietvarstruktūrai un veicinās iespējas cilvēkiem pilnveidot savas prasmes visa mūža garumā. Tādējādi nodrošinot uz katra indivīda vajadzībām un spējām orientētu profesionālās izglītības sistēmas, kas veicina tautsaimniecības attīstību un atbilst nozaru vajadzībām.
Tāpat arī nepieciešams MK noteikumu Nr. 655 3. pielikumu “Izglītības tematiskās jomas, izglītības programmu grupas un izglītības programmu izmaksu minimālie koeficienti” salāgot ar Ministru kabineta 2017. gada 13. jūnija noteikumos Nr. 322 “Noteikumi par Latvijas izglītības klasifikāciju” (turpmāk – Noteikumi Nr. 322) noteikto Latvijas izglītības klasifikāciju.
Noteikumu projekts paredz, ka MK noteikumi Nr. 655 neattiecas uz Iekšlietu ministrijas sistēmas koledžām. MK noteikumos Nr. 655 noteiktais par profesionālās izglītības programmu īstenošanas izmaksu minimumu uz vienu izglītojamo gadā nebūtu attiecināms arī uz Aizsardzības ministrijas izglītības iestādēm, ņemot vērā resora izglītības iestādē piedāvāto profesionālās izglītības programmas specifiku.
Aizsardzības ministrijas padotībā esošā Pulkveža Oskara Kalpaka profesionālā vidusskola īsteno profesionālās vidējās izglītības programmu “Valsts aizsardzība” ar kvalifikāciju “Jaunākais militārais instruktors”, un tajā papildus MK noteikumos Nr. 655 noteiktajām izmaksām izglītojamiem tiek nodrošināti formas tērpi un citi individuālie materiāltehniskie līdzekļi, kā arī ēdināšana un Ministru kabineta noteikti veselības aprūpes pakalpojumi (t.sk. vakcinācija pret ērču encefalītu, padziļināta profilaktiskā medicīniskā aprūpe pie sporta ārsta), bet izglītības process - ar militārai apmācībai nepieciešamo kolektīvo ekipējumu.
Pulkveža Oskara Kalpaka profesionālajai vidusskolai atbalstu sniedz arī pārējās aizsardzības nozares iestādes, piemēram, Aizsardzības ministrija nodrošina tai informācijas un komunikāciju tehnoloģiju atbalstu, bet Valsts aizsardzības loģistikas un iepirkumu centrs - centralizēto iepirkumu veikšanu. Ņemot vērā, ka izglītības iestāde gatavo potenciālos jaunākos militāros līderus, Nacionālo bruņoto spēku likuma 6.1 panta trešās daļas 5.1 punktā ir paredzēts, ka Pulkveža Oskara Kalpaka profesionālajai vidusskolai atbalstu var sniegt Nacionālie bruņotie spēki.
Ņemot vērā minētās atšķirības, MK noteikumi Nr. 655 uz Pulkveža Oskara Kalpaka profesionālo vidusskolu nebūtu attiecināmi, ko apliecina arī Aizsardzības ministrijas 2022. gada 22. decembra vēstulē Nr. MV-N/2582 “Par grozījumiem normatīvajos aktos, kas nosaka profesionālās izglītības programmu īstenošanas izmaksas” paustais.
MK noteikumi Nr. 655 nosaka profesionālās izglītības programmu (profesionālās pamatizglītības, arodizglītības un profesionālās vidējās izglītības programmas) īstenošanas izmaksu minimumu uz vienu izglītojamo, t.sk. ieslodzījuma vietās. Ņemot vērā ieslodzījuma vietu specifiku un to, ka ieslodzītie tiek pārvietoti no vienas ieslodzījuma vietas uz citu, atbrīvoti nosacīti pirms termiņa, apcietinātajiem var noteikt citu drošības līdzekli, kas nav saistīts ar brīvības atņemšanu, ieslodzījuma vietās nepieciešams noteikt elastīgāku izglītības programmu piedāvājumu profesijas apguvei pēc iespējas īsākā laikā, proti, līdz vienam gadam, kā arī, ņemot vērā, ka ieslodzītajiem, piemēram, var nebūt iegūta pamatizglītība, jāparedz arī iespējas piedāvāt izglītības programmas, kas neparedz prasības attiecībā uz iepriekš iegūtu izglītību. Šādas iespējas piedāvā profesionālās tālākizglītības programmas, kas dod iespēju iegūt trešā līmeņa profesionālo kvalifikāciju ar īstenošanas ilgumu līdz vienam gadam un kas īstenojama bez iepriekšējās izglītības ierobežojuma. Apgūstot profesionālās tālākizglītības programmu atkarībā no profesionālās kvalifikācijas līmeņa, ieslodzītajam ir iespēja iegūt profesiju atbilstoši darba tirgus pieprasījumam, kā arī veikt pārkvalifikāciju. Vienlaicīgi atbilstoši Profesionālās izglītības likuma 31. panta ceturtās daļas 2. punktam profesionālās izglītības un profesionālās kvalifikācijas ieguvi Ministru kabineta noteiktajā kārtībā no valsts budžeta sedz notiesātajiem, ja viņi atrodas brīvības atņemšanas vietā. Attiecīgi nepieciešams papildināt MK noteikumus Nr. 655.
Šobrīd MK noteikumi Nr. 655 paredz, ka profesionālās izglītības programmās ieslodzījuma vietās mācību grupā ir 16 līdz 18 izglītojamo. Cēsu Audzināšanas iestāde nepilngadīgajiem (turpmāk – Cēsu iestāde) ir vienīgā ieslodzījuma vieta Latvijas Republikā, kurā ar tiesas nolēmumu vienuviet ievieto vīriešu kārtas nepilngadīgās personas. Cēsu iestādē atrodas arī jaunieši, lai tie varētu pabeigt mācības vai nostiprināt resocializācijas rezultātus. Uz 2023. gada 31. decembri Cēsu iestādē atradās 29 ieslodzītie, 14 no kuriem nepilngadīgie. Cēsu iestādē vispārējās izglītības programmās mācījās 17 izglītojamie, bet profesionālās izglītības programmā mācījās 15 izglītojamie (uz 2023. gada 31. decembri). Ņemot vērā ieslodzīto skaitu Cēsu iestādē un to, ka minēto personu izglītības līmenis un mācīšanas spējas ir atšķirīgas, piemīt personības vai uzvedības traucējumi vai atkarību klātesamība, un tas apgrūtina mācību procesu un pedagoga darbu un drošību, nepieciešams noteikt, ka minētajā iestādē minimālais izglītojamo skaits profesionālās izglītības programmās ir 10 izglītojamie mācību grupā. Izglītojamo skaita noteikšana mācību grupā ir svarīgs nosacījums mācību procesa pilnvērtīgai un kvalitatīvai nodrošināšanai.
Grozījuma nepieciešamību, par izglītojamo skaita samazināšanu mācību grupā profesionālās izglītības programmās ieslodzījuma vietās nepilngadīgiem, pamato arī Ieslodzījuma vietu pārvaldes 2021. gada 29. janvāra vēstule Nr. 1-2021-01242 “Par minimālo izglītojamo skaitu mācību grupā audzināšanas iestādē nepilngadīgajiem” un 2023. gada 2. februāra vēstule Nr. N-1-2023-03355 “Par priekšlikumiem nākamajā budžeta gadā nepieciešamo speciālistu sagatavošanai”, kurā Ieslodzījuma vietu pārvalde lūdz IZM samazināt minimālo izglītojamo skaitu vienā mācību grupā profesionālās izglītības programmās, kas tiek īstenotas audzināšanas iestādē nepilngadīgajiem.
MK noteikumu Nr. 655 2.2. apakšpunktā noteikts, ka profesionālās izglītības programmas izmaksās personām ar invaliditāti iekļauti rehabilitācijas pasākumi un ēdināšanas pakalpojumi, kas saskaņā ar 5.2.2 apakšpunktu tiek noteikti dienesta viesnīcā dzīvojošiem izglītojamiem ar invaliditāti tikai Smiltenes tehnikumā, ko nosaka 5.1 punkts.
Savukārt saskaņā ar MK noteikumu Nr. 655 1. pielikuma 5. punktā noteikto - izglītojamo vidējā skaita attiecība pret vienu skolotāja mēneša darba likmi ir 8 līdz 12 izglītojamie profesionālās izglītības programmas mācību grupā izglītojamiem ar speciālām vajadzībām - šo noteikto normu piemēro Smiltenes tehnikuma izglītības programmu īstenošanas vietā Alsviķos, Kandavas Lauksaimniecības tehnikuma izglītības programmu īstenošanas vietā Cīravā un Rīgas Valsts tehnikuma izglītības programmu īstenošanas vietā Krāslavā.
Personām ar invaliditāti, kurām ir grūtības iekļauties profesionālās izglītības programmas apguvē kopā ar citiem izglītojamiem un kurām nepieciešama individualizēta izglītības ieguves pieeja un rehabilitācijas pasākumi atbilstoši viņa funkcionālajiem traucējumiem, ir iespēja sniegt papildus atbalsta pasākumus profesijas un profesionālās izglītības programmas satura apguvē (mācību materiāli un mācību saturs atbilstoši izglītojamā spējām, vienkāršoti uzdevuma nosacījumi, vizualizācija - atslēgas vārdu izcelšana tekstā, papildu laiks uzdevumu vai pārbaudes darba veikšanai u.c.), kā arī sniegt tāda veida atbalstu un rehabilitāciju, kas rada iespēju izglītojamam apgūt profesionālās izglītības programmu, ņemot vērā viņa veselības stāvokli un spējas apgūt jaunas prasmes un zināšanas.
Saskaņā ar VIIS datiem 2023./2024. mācību gadā Smiltenes tehnikuma izglītības programmu īstenošanas vietā Alsviķos, Kandavas Lauksaimniecības tehnikuma izglītības programmu īstenošanas vietā Cīravā un Rīgas Valsts tehnikuma izglītības programmu īstenošanas vietā Krāslavā dienesta viesnīcās dzīvojošo izglītojamo skaits ar invaliditāti bija 93 (uz 2023. gada 1. oktobri). Jau šobrīd minētajās profesionālās izglītības iestāžu izglītības programmu īstenošanas vietās tiek īstenotas profesionālās izglītības programmas iekļaujošas izglītības ietvaros, kurās izglītojamiem ar speciālām vajadzībām tiek nodrošināta iespēja iegūt profesiju, savukārt izglītojamiem ar invaliditāti, kuriem nepieciešami rehabilitācijas pasākumi atbilstoši viņu funkcionālajiem traucējumiem, kā arī individualizēta izglītības ieguves pieeja, tiks piedāvāta profesijas apguve atbilstoši mērķgrupai – izglītojamiem profesionālās izglītības programmas mācību grupā ar invaliditāti.
Smiltenes tehnikuma mācību īstenošanas vietā Alsviķos dienesta viesnīcā dzīvojošajiem izglītojamajiem ar invaliditāti saskaņā ar MK noteikumiem Nr. 655 tiek aprēķināts šāds finansējums:
1) uz vienu dienesta viesnīcā dzīvojošo izglītojamo ar invaliditāti, kuram nepieciešami rehabilitācijas pasākumi atbilstoši viņa funkcionālajiem traucējumiem - 495,66 EUR gadā (t.sk. 282,23 EUR dienesta viesnīcas uzturēšanās izmaksas un 213,43 EUR rehabilitācijas nodrošināšana);
2) ēdināšanas pakalpojumu izmaksas – 694,36 EUR gadā.
Viena izglītojamā ar invaliditāti, kurš dzīvo dienesta viesnīcā, papildus izmaksas ir 907,79 EUR gadā (rehabilitācijas nodrošināšana 213,43 EUR un ēdināšanas pakalpojumi 694,36 EUR; 282,23 EUR saņem visi dienesta viesnīcā dzīvojošie neatkarīgi no izglītības programmas, kuru viņi apgūst).
Finansējums tiek aprēķināts pēc iestāžu iesniegtās informācijas par dienesta viesnīcā dzīvojošo izglītojamo skaitu ar invaliditāti uz 2023. gada 1. oktobri. Lai noteiktu vienādu finansējumu visās trīs izglītības iestādēs (Smiltenes tehnikuma izglītības programmu īstenošanas vietā Alsviķos, Kandavas Lauksaimniecības tehnikuma izglītības programmu īstenošanas vietā Cīravā un Rīgas Valsts tehnikuma izglītības programmu īstenošanas vietā Krāslavā), piemērojot nosacījumu, ka bāzes finansējums tiek daļēji palielināts par 20% no aktualizētajām izmaksām - 2024. gadam papildus nepieciešami 2 894 EUR, 2025. gadam un turpmāk - 8 680 EUR (skatīt Tabulu Nr. 4).
Tabula Nr. 4. Fiskālās ietekmes aprēķins dienesta viesnīcā dzīvojošo izglītojamo ar invaliditāti izmaksu nodrošināšanai, EUR
Noteikumu projekts paredz noteikt, ka arī Kandavas Lauksaimniecības tehnikuma izglītības programmu īstenošanas vietā Cīravā un Rīgas Valsts tehnikuma izglītības programmu īstenošanas vietā Krāslavā (tāpat kā Smiltenes tehnikuma izglītības programmu īstenošanas vietā Alsviķos) dienesta viesnīcā dzīvojošajiem izglītojamajiem ar invaliditāti saskaņā ar MK noteikumiem Nr. 655 tiek aprēķināts šāds finansējums (saskaņā ar jauno aprēķinu):
1) uz vienu dienesta viesnīcā dzīvojošo izglītojamo ar invaliditāti, kuram nepieciešami rehabilitācijas pasākumi atbilstoši viņa funkcionālajiem traucējumiem – 543,35 EUR gadā (t.sk. 317,15 EUR dienesta viesnīcas uzturēšanās izmaksas un 226,20 EUR rehabilitācijas nodrošināšana);
2) ēdināšanas pakalpojumu izmaksas – 735,88 EUR gadā.
Fiskālo ietekmi uz budžetu (8 680 EUR) veido ne tikai papildus nepieciešamais finansējums izglītojamiem ar invaliditāti Kandavas Lauksaimniecības tehnikuma izglītības programmu īstenošanas vietā Cīravā un Rīgas Valsts tehnikuma izglītības programmu īstenošanas vietā Krāslavā (jo Smiltenes tehnikums finansējumu jau saņem atbilstoši šobrīd spēkā esošo MK noteikumu Nr. 655 5.2.2. apakšpunktā noteiktajam, ka rehabilitācijas pasākumi tiek noteikti dienesta viesnīcā dzīvojošiem izglītojamiem ar invaliditāti tikai Smiltenes tehnikuma izglītības programmu īstenošanas vietā Alsviķos), bet arī attiecīgajām izmaksām piemērojamās inflācijas rādītāja izmaiņas (29,9%), vienlaikus piemērojot nosacījumu, ka bāzes finansējums tiek palielināts daļēji par 20%, līdz ar to noteikumu projekts paredz palielināt izmaksas uz vienu dienesta viesnīcā dzīvojošo izglītojamo ar invaliditāti, kuram nepieciešami rehabilitācijas pasākumi atbilstoši viņa funkcionālajiem traucējumiem – no 495,66 EUR uz 543,35 EUR gadā (t.sk. palielināt dienesta viesnīcas uzturēšanās izmaksas no 282,23 EUR uz 317,15 EUR un izmaksas rehabilitācijas nodrošināšanai no 213,43 EUR uz 226,20 EUR), tāpat arī palielināt ēdināšanas pakalpojumu izmaksas no 694,36 EUR uz 735,88 EUR gadā.
Ņemot vērā iepriekšminēto, jānodrošina vienlīdzīga iespēja arī Kandavas Lauksaimniecības tehnikuma izglītības programmu īstenošanas vietā Cīravā un Rīgas Valsts tehnikuma izglītības programmu īstenošanas vietā Krāslavā, dienesta viesnīcās dzīvojošām personām ar invaliditāti, nodrošināt MK noteikumu Nr. 655 2.2. apakšpunktā noteikto profesionālās izglītības programmu īstenošanas izmaksu finansēšanu.
Noteikumu projekts paredz precizēt MK noteikumu Nr. 655 2.2.punktā un 5.3 punktā noteikto par izglītojamo apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem, paredzot izglītojamo apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem mācību laikā, atbilstoši 2024. gada 5.marta Ministru kabineta noteikumos Nr. 146 "Noteikumi par profesionālās izglītības iestāžu izglītojamo apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem mācību laikā" noteiktajam.
Iepriekšminētās pārmaiņas profesionālās izglītības sistēmā pastiprinājušas izmaiņas tautsaimniecībā kopumā, t.sk. izmaiņas tādos ekonomikas rādītājos kā nekustamā īpašuma nodokļa likmes, energoresursu cenas, t.sk. elektroenerģijas, siltumenerģijas tarifi u.c., patēriņa cenu pārmaiņu (inflācijas) rādītājs, kas būtiski ietekmē izglītības iestāžu iespējas kvalitatīva un pilnvērtīga izglītības procesa nodrošināšanā piešķirtā valsts budžeta finansējuma ietvaros. Profesionālās izglītības iestādēm jāspēj nodrošināt augošais darba tirgus pieprasījums pēc kvalificētiem speciālistiem, ko apliecina arī Ekonomikas ministrijas darba tirgus vidēja termiņa un ilgtermiņa prognozes, vienlaikus tām jārisina jautājumi, kas saistīti ar izglītības iestāžu ēku un jaunizveidotās infrastruktūras uzturēšanas izmaksu pieaugumu, kas var ietekmēt kvalitatīva, konkurētspējīga un ilgtspējīga mācību procesa nodrošināšanu.
Vienlaikus profesionālās izglītības programmu īstenošanas izmaksu minimums uz vienu izglītojamo nav pārskatīts kopš 2007. gada un vairs neatbilst faktiskajām izmaksām. Latvijas izglītības klasifikācijā iekļauto profesionālās pamatizglītības, arodizglītības un profesionālās vidējās izglītības programmu (turpmāk – profesionālās izglītības programma) īstenošanas izmaksu minimumu uz vienu izglītojamo gadā nosaka MK noteikumi Nr. 655, saskaņā ar kuriem izglītības iestādes dibinātājam ir jānodrošina ar profesionālās izglītības programmu īstenošanu saistītās izmaksas.
Profesionālās izglītības iestādes sagatavo kvalificētus un darba tirgū konkurētspējīgus speciālistus valsts tautsaimniecības attīstībai nozīmīgās nozarēs, tāpēc ir nepieciešams nodrošināt adekvātu pilnvērtīgai profesionālās izglītības programmu īstenošanai nepieciešamā finansējuma apmēru, kas atbilst izglītības iestāžu faktiskajām izmaksām un kas nepieciešams, lai nodrošinātu kvalitatīvu izglītības procesu.
Nenodrošinot izglītības iestāžu faktiskajām izmaksām atbilstošu finansējumu profesionālās izglītības programmu īstenošanai - tiek apdraudēta kvalitatīvas, konkurētspējīgas un ilgtspējīgas profesionālās izglītības nodrošināšana - tautsaimniecības nozaru vajadzībām un darba devēju prasībām atbilstošas kvalifikācijas speciālistu sagatavošanai nepieciešamajā apjomā. No valsts budžeta dotācijas 2023. gadam profesionālās izglītības programmu īstenošanai, ievērojamu īpatsvaru - vidēji ap 68% no kopējiem izdevumiem Izglītības un zinātnes ministrijas (turpmāk - IZM) padotības izglītības iestādēm, veido izdevumi darbinieku, t.sk. pedagogu atlīdzībai, ap 15% veido normējamās izmaksas un dienesta viesnīcas uzturēšanas izmaksas, 17% veido pārējās izmaksu pozīcijas – stipendijas, izdevumi kultūrizglītībai un sportam, apdrošināšana pret nelaimes gadījumiem, kā arī vienreizējie pasākumi.
Lai arī Eiropas Savienības fondu 2007. - 2013. gada plānošanas periodā un 2014. - 2020. gada plānošanas periodā profesionālās izglītības iestāžu infrastruktūrā tika veikti nozīmīgi ieguldījumi, ne visas izglītības iestādes tika iekļautas struktūrfondu finansējuma saņēmēju lokā, tāpat arī izglītības iestādēm, kuras saņēma struktūrfondu atbalstu, ierobežotā pieejamā finansējuma ietvaros bija jānosaka ieguldījumu prioritātes, līdz ar to daudzas iestāžu vajadzības arī netika apmierinātas. Vairākām izglītības iestādēm ir nepieciešami ievērojami ieguldījumiem avārijas stāvokļa novēršanai izglītības iestāžu ēkās, kurās tiek īstenots mācību process. Ilgstoši nepietiekami finansētās profesionālās izglītības rezultātā izglītības iestāžu iespējas veikt plānotus ieguldījumus izglītības iestādes attīstības mērķu sasniegšanai ir ierobežotas.
Latvijas Nacionālā attīstības plāna 2021. - 2027 gadam rīcības virziens Nr. 165 paredz sasniegt skolēnu proporciju vispārējā un profesionālajā izglītībā vidējās izglītības pakāpē - 50/ 50%. Rādītāja izpilde 2023./2024. m.g. attiecīgi - 59,24/ 40,76% (Datu avots: Valsts izglītības informācijas sistēmas (turpmāk - VIIS) operatīvie dati). Tāpat arī Izglītības attīstības pamatnostādņu 2021.-2027.gadam Rīcības plāna rezultatīvais rādītājs Nr. 2.4. paredz, ka pēc pamatskolas mācības profesionālajā izglītībā turpina 45% izglītojamo. Rādītāja izpilde 2023./2024. m.g. - 37,10%, kas liecina, ka 62,90% izglītojamo pēc 9. klases beigšanas izvēlas turpināt mācības vispārējās vidējās izglītības pakāpē (Datu avots: VIIS operatīvie dati).
Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes (NTSP) 2023. gada 6. novembra sēdē, izskatot jautājumu par “Par valsts budžeta 2024. gadam un budžeta ietvara 2024.-2026. gadam likumprojektu” tika aktualizēts arī jautājums par profesionālās izglītības bāzes finansējumu (06.11.2023. sēdes Protokols Nr. 4) un IZM tika uzdots pārskatīt profesionālās izglītības programmu īstenošanas finansēšanas regulējumu (tai skaitā, vērtējot iespējas palielināt izmaksas uz vienu izglītojamo gadā un dienesta viesnīcu uzturēšanas izmaksas) un nodrošināt pilnveidotās sistēmas ieviešanu no 2024. gada 1. septembra. Jautājums skatīts atkārtoti arī Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes (NTSP) 2024. gada 6. septembra sēdē.
Priekšlikumi profesionālās izglītības programmu finansēšanas pilnveidei, lai nodrošinātu profesionālās izglītības programmu pilnvērtīgai īstenošanai nepieciešamo finansējumu, izvērtējot izglītības programmu izmaksu atbilstību faktiskajām izmaksām un aktualizējot tās, tika sniegti IZM izstrādātajā konceptuālajā ziņojumā “Par profesionālās izglītības programmu finansēšanu” (turpmāk – Ziņojums), kas atbalstīts 2022. gada 15. februāra Ministru kabineta (turpmāk – MK) sēdē. Tāpat arī Ziņojuma attiecīgā MK rīkojuma 2. punktā norādīts, ka sniegto priekšlikumu īstenošanai ir nepieciešams papildu finansējums un šis jautājums skatāms MK likumprojekta “Par valsts budžetu 2023. gadam” un likumprojekta “Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2023., 2024. un 2025. gadam” sagatavošanas procesā kopā ar visu ministriju iesniegtajiem prioritārajiem pasākumiem atbilstoši valsts budžeta finansiālajām iespējām.
IZM 2022. gada 8. jūlijā Finanšu ministrijai iesniedza vairākus prioritāro pasākumu pieteikumus, lai nodrošinātu profesionālās izglītības programmu pilnvērtīgai īstenošanai nepieciešamo finansējumu (vēstule Nr. 4-4.1e/22/2034 “Par Izglītības un zinātnes ministrijas prioritārajiem pasākumiem 2023.-2025.gadam), to starpā: bāzes finansējuma palielināšanai profesionālās izglītības programmu īstenošanai (normējamās izmaksas un dienesta viesnīcas uzturēšanas izmaksas); mācību prakšu organizēšanas izmaksu un darba vidē balstītu (DVB) mācību īstenošanas izmaksu finansēšanai; valsts finansēto vietu skaita palielināšanai profesionālās izglītības programmās u.c. Saskaņā ar MK lēmumu neviens no iepriekšminētajiem pieteikumiem netika atbalstīts (MK 2023. gada 13. janvāra ārkārtas sēdes protokols Nr. 2., 1.§).
IZM prioritāro pasākumu pieteikumus profesionālās izglītības jomā Finanšu ministrijai iesniedza arī 2023. gada 30. jūnijā (vēstule Nr. 4-4.1e/23/1833 “Par prioritāro pasākumu iesniegšanu 2024. -2026. gadam”). Prioritāro pasākumu pieteikumi 2024. gada valsts budžeta ietvaros netika atbalstīti, t.sk. valsts finansēto vietu skaita palielināšanai profesionālās izglītības programmās; bāzes finansējuma palielināšanai profesionālās izglītības programmu īstenošanai; mācību prakšu organizēšanas izmaksu un darba vidē balstītu mācību īstenošanas izmaksu finansēšanai profesionālajā izglītībā (MK 2023. gada 26. septembra sēdes protokols Nr. 47., 43.§).
2024. gadā prioritāro pasākumu pieteikumi profesionālās izglītības jomā Finanšu ministrijā netika iesniegti, ņemot vērā, ka 2025. gada un vidējā termiņa budžeta sagatavošanā noteikts tikai viens prioritārais virziens – valsts drošība (saskaņā ar Ministru kabineta 2024. gada 18. jūnija sēdes protokola Nr. 25, 74. §).
Ņemot vērā to, ka valsts drošība ir noteikta kā 2025. gada un vidējā termiņa budžeta prioritārais virziens, priekšlikums bāzes finansējuma (normējamās izmaksas un dienesta viesnīcas uzturēšanas izmaksas (nenormējamās izmaksas)) noteikšanai - profesionālās izglītības programmu īstenošanai, paredz daļēji palielināt bāzes finansējumu par 20% no tā finansējuma apmēra, kas izglītības programmu izmaksu pārskatīšanas rezultātā aprēķināts un būtu nepieciešams, lai nodrošinātu faktiskajām programmu īstenošanas izmaksām atbilstošu finansējumu. Priekšlikums paredz, tāpat kā līdz šim, noteikt bāzes finansējumu profesionālās izglītības programmu īstenošanai uz vienu izglītojamo gadā, nemainot principu, ka valsts budžeta finansējums izglītības iestādēm, kuras īsteno profesionālās izglītības programmas, tiek piešķirts uz vienu izglītojamo. Tāpat netiek mainīts spēkā esošā regulējuma noteiktais izglītības programmu normējamo izmaksu aprēķins, kas paredz izglītības programmu grupas “Vadība un administrēšana” normējamās izmaksas reizināt ar attiecīgās izglītības programmu grupas koeficientu (MK noteikumu Nr. 655 3. pielikums).
IZM 2020. gadā tika veikusi MK noteikumu Nr. 655 2. pielikumā noteikto izglītības programmu grupas “Vadība un administrēšana” normējamo izmaksu un dienesta viesnīcas uzturēšanas izmaksas (nenormējamās izmaksas) aktualizāciju, saskaņā ar kuru normējamās izmaksas uz vienu izglītojamo gadā izglītības programmu grupai “Vadība un administrēšana” būtu jāpalielina no 425,15 EUR līdz 624,86 EUR, savukārt dienesta viesnīcas izmaksas no 282,23 EUR līdz 351,69 EUR. Bāzes finansējuma aprēķins pieejams 2022. gada konceptuālajā ziņojumā “Par profesionālās izglītības programmu finansēšanu” (2022. gada 15. februāra MK rīkojums Nr.105, MK 2022. gada 15. februāra sēdes protokols Nr. 8., 43. §). Bāzes finansējuma palielināšanai visiem resoriem (IZM, Kultūras ministrija, Veselības ministrija un Zemkopības ministrija) kopā tika aprēķināts papildus nepieciešamais finansējums 7 274 893 EUR apmērā, paredzot tā pakāpenisku palielināšanu trīs gadu laikā, attiecīgi 2023. gadā 2 424 965 EUR, 2024. gadā 4 849 928 EUR, 2025. gadā un turpmāk 7 274 893 EUR.
2024. gada janvārī IZM veica 2020. gadā aktualizēto izmaksu korekciju, ņemot vērā patēriņa cenu pārmaiņu (inflācijas) rādītāja izmaiņas (no 2020. gada februāra līdz 2023. gada decembrim), kas saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem ir pieaugušas par 29,9%. Līdz ar to normējamās izmaksas uz vienu izglītojamo gadā izglītības programmu grupai “Vadība un administrēšana” būtu palielināmas no 425,15 EUR līdz 811,69 EUR, savukārt dienesta viesnīcas izmaksas no 282,23 EUR līdz 456,85 EUR. Vienlaikus piemērojot nosacījumu, ka bāzes finansējums tiek palielināts daļēji par 20%, normējamās izmaksas uz vienu izglītojamo gadā izglītības programmu grupai “Vadība un administrēšana” būtu palielināmas no 425,15 EUR līdz 502,46 EUR, savukārt dienesta viesnīcas izmaksas no 282,23 EUR līdz 317,15 EUR.
IZM 2024. gada februārī veica aprēķinus par papildu nepieciešamo finansējumu tās padotības izglītības iestādēm, profesionālās izglītības programmu īstenošanai, saskaņā ar aktualizētajām bāzes izmaksām un apkopoja informāciju par papildu nepieciešamo finansējumu arī no pārējiem resoriem, kuru padotības izglītības iestādes īsteno profesionālās izglītības programmas. Saskaņā ar IZM, Kultūras ministrijas, Labklājības ministrijas, Veselības ministrijas un Zemkopības ministrijas sniegtajiem aprēķiniem, profesionālās izglītības programmu īstenošanai no 2024. gada 1. septembra papildus nepieciešami 4 842 915 EUR, savukārt 2025. gadā - 14 659 594 EUR, 2026.gadā un turpmāk - 14 668 318 EUR (skatīt Tabulu Nr. 1).
Ņemot vērā ierobežotās valsts budžeta iespējas, ministrijas priekšlikums paredz daļēji palielināt bāzes finansējumu par 20% no finansējuma apmēra, kas izglītības programmu izmaksu pārskatīšanas rezultātā aprēķināts un būtu nepieciešams, lai nodrošinātu faktiskajām programmu īstenošanas izmaksām atbilstošu finansējumu. Saskaņā ar Izglītības un zinātnes ministrijas, Kultūras ministrijas, Labklājības ministrijas, Veselības ministrijas un Zemkopības ministrijas sniegtajiem aprēķiniem, profesionālās izglītības programmu īstenošanai no 2024. gada 1. septembra papildus nepieciešami 977 306 EUR, savukārt 2025. gadā un turpmāk ik gadu - 2 931 919 EUR (skatīt Tabulu Nr. 1, detalizētus aprēķinus skatīt Pielikumā Nr. 1).
Tabula Nr. 1. Nepieciešamais papildus finansējums bāzes finansējuma daļējai palielināšanai profesionālās izglītības programmu īstenošanai, EUR*
Budžeta programmas (apakšprogrammas) kods un nosaukums | 2024. gadam (01.09.-31.12.) |
2025. gadam | 2026. gadam | 2027. gadam |
Izglītības un zinātnes ministrija 02.01.00. "Profesionālās izglītības programmu īstenošana" |
826 690 | 2 480 070 | 2 480 070 | 2 480 070 |
Kultūras ministrija 20.00.00 "Kultūrizglītība" |
117 699 | 353 098 | 353 098 | 353 098 |
Labklājības ministrija 05.37.00 Sociālās integrācijas valsts aģentūras administrēšana un profesionālās un sociālās rehabilitācijas pakalpojumu nodrošināšana |
2 149 | 6 447 | 6 447 | 6 447 |
Zemkopības ministrija 22.01.00. "Profesionālā izglītība" |
17 217 | 51 651 | 51 651 | 51 651 |
Veselības ministrija 02.03.00. "Augstākā medicīnas izglītība" |
13 551 | 40 653 | 40 653 | 40 653 |
Kopā: | 977 306 | 2 931 919 | 2 931 919 | 2 931 919 |
* Aprēķins veikts saskaņā ar MK noteikumiem Nr. 655
IZM papildus nepieciešamo finansējumu profesionālās izglītības bāzes finansējuma daļējai paaugstināšanai no 2024. gada 1. septembra (četriem mēnešiem) 977 306 EUR apmērā rosina piešķirt no valsts budžeta programmas 02.00.00 ''Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem".
IZM fiskāli neitrālais priekšlikums, kas tika atbalstīts š.g. 19.septembra Ministru kabineta sēdē (MK 19.09.2024. sēdes prot. Nr.38 2.§ 20.punkts), lai nodrošinātu profesionālās izglītības programmu īstenošanas bāzes finansējuma pārskatīšanu, palielinot izmaksas uz vienu izglītojamo, daļēji aktualizējot izglītības programmu izmaksas atbilstoši to faktiskajām īstenošanas izmaksām, 2025. gadā un turpmāk ik gadu paredz samazināt izdevumus budžeta resoram "74. Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums" 2 931 919 euro apmērā un attiecīgi palielināt izdevumus ministriju programmās/apakšprogrammās (detalizētu aprēķinu par papildus nepieciešamo finansējumu skatīt Pielikumā Nr. 1).
Sniegt aprēķinu par papildu nepieciešamo finansējumu profesionālās izglītības programmu īstenošanai tika aicināta arī Aizsardzības ministrija, ņemot vērā, ka tās padotībā esošā Pulkveža Oskara Kalpaka profesionālo vidusskola īsteno profesionālās izglītības programmu “Valsts aizsardzība” ar profesionālo kvalifikāciju “Jaunākais militārais instruktors”. Aizsardzības ministrija savā atbildē norādīja, ka, nosakot profesionālās izglītības programmas īstenošanas izmaksas, objektīvu iemeslu dēļ nepiemēro MK noteikumus Nr. 655 un, ka uz Aizsardzības ministrijas padotības izglītības iestādēm MK noteikumu Nr. 655 1.1 punktā nepieciešams noteikt līdzīgu izņēmumu, kā tas ir noteikts attiecībā uz Iekšlietu ministriju, paredzot, ka noteikumi neattiecas uz Aizsardzības ministrijas sistēmas izglītības iestādēm.
Ņemot vērā Pulkveža Oskara Kalpaka profesionālās vidusskolas piedāvātās profesionālās izglītības specifiku, papildus standarta izmaksām (darbinieku darba samaksa, samaksa par pakalpojumiem, mācību līdzekļi u.c.) izglītojamiem tiek nodrošināti formas tērpi un citi individuālie materiāltehniskie līdzekļi, kā arī ēdināšana un Ministru kabineta noteikti veselības aprūpes pakalpojumi (t.sk. vakcinācija pret ērču encefalītu, padziļināta profilaktiskā medicīniskā aprūpe pie sporta ārsta), bet izglītības process – ar militārai apmācībai nepieciešamo kolektīvo ekipējumu. Amatus izglītības iestādē var ieņemt profesionālā dienesta karavīri, kuru darba samaksu nosaka atbilstoši normatīvajam regulējumam par profesionālā dienesta karavīru atalgojumu, nevis saskaņā ar pedagogu darba samaksas noteikumiem.
Pulkveža Oskara Kalpaka profesionālajai vidusskolai atbalstu sniedz arī pārējās aizsardzības nozares iestādes, piemēram, Aizsardzības ministrija nodrošina tai informācijas un komunikāciju tehnoloģiju atbalstu, bet Valsts aizsardzības loģistikas un iepirkumu centrs - centralizēto iepirkumu veikšanu. Tā kā izglītības iestādes gatavo potenciālos jaunākos militāros līderus, Nacionālo bruņoto spēku likuma 6.1 panta ir trešajā daļā ir paredzēts, ka Pulkveža Oskara Kalpaka profesionālajai vidusskolai atbalstu var sniegt Nacionālie bruņotie spēki (Aizsardzības ministrijas 22.12.2022. vēstule Nr. 4-4.1e/22/7579 “Par grozījumiem normatīvajos aktos, kas nosaka profesionālās izglītības programmu īstenošanas izmaksas”).
Noteikumu projekts normējamās izmaksas paredz papildināt ar divām jaunām pozīcijām “Transporta izmaksas” un “Informācijas sistēmu uzturēšanas izmaksas”, kā arī vienai pozīcijai precizēt nosaukumu no “Remonta izmaksas” uz “Remontdarbi un iestāžu uzturēšanas pakalpojumi” (skatīt Tabulu Nr. 2).
Izmaksu pozīcijā “Transporta izmaksas” tiek iekļautas izmaksas, kas saistītas ar izglītības iestāžu autoparku uzturēšanu, t.sk. transportlīdzekļu tehniskā apkope un remonts, transportlīdzekļu ekspluatācijas nodoklis, apdrošināšana, degviela u.c. Izmaksu pozīcijā “Informācijas sistēmu uzturēšanas izmaksas” tiek iekļautas izmaksas, kas saistītas ar informācijas sistēmu darbības nepārtrauktības nodrošināšanu, uzturēšanu, atjaunošanu un atbalstu problēmu risināšanā. Ar izmaksu pozīcijām "Transporta izmaksas" un "Informācijas sistēmu uzturēšanas izmaksas" normējamās izmaksas papildinātas, saskaņā ar izglītības iestāžu sniegtajiem priekšlikumiem, ņemot vērā, ka izglītības iestādēm ir savs autoparks, kuru ikdienā ir nepieciešams uzturēt. Aizvien vairāk izglītības iestādēs mācību procesa nodrošināšanai tiek izmantotas dažādas informācijas sistēmas, kas nodrošina izglītības procesu automatizāciju, dokumentu aprites, grāmatvedības u.c. procesu efektīvāku pārvaldību. Izmaksu aprēķins veikts saskaņā ar izglītības iestāžu sniegto informāciju.
Normējamās izmaksas uz vienu izglītojamo gadā izglītības programmu grupai “Vadība un administrēšana”, saskaņā ar veikto izmaksu daļēju aktualizāciju, būtu palielināmas no 425,15 EUR līdz 502,46 EUR (skatīt Tabulu Nr. 2).
Tabula Nr. 2. Izglītības programmu grupas "Vadība un administrēšana" normējamās izmaksas uz vienu izglītojamo gadā, EUR
Normējamās izmaksas | Saskaņā ar MK noteikumu Nr. 655 2. pielikumu | Saskaņā ar konceptuālo ziņojumu | Jaunais aprēķins ar piemēroto inflācijas rādītāju (29,9%) | Jaunais aprēķins ar daļēju palielinājumu (20%) |
1. Komandējumu un darba braucienu izmaksas | 4,27 | 5,41 | 7,03 | 4,82 |
2. Pakalpojumu izmaksas | 160,72 | 258,25 | 335,45 | 195,67 |
2.1. sakaru pakalpojumu izmaksas | 25,35 | 17,30 | 22,47 | 24,77 |
2.1.1. tālruņa pakalpojumu izmaksas | 12,09 | 6,20 | 8,05 | 11,28 |
2.1.2. interneta pieslēguma izmaksas | 3,09 | 8,05 | 10,46 | 4,56 |
2.1.3. pasta un citu sakaru pakalpojumu izmaksas | 10,17 | 3,05 | 3,96 | 8,93 |
2.2. nekustamā īpašuma nodoklis | 3,56 | 4,20 | 5,46 | 3,94 |
2.3. remonta izmaksas/remontdarbi un iestāžu uzturēšanas pakalpojumi | 87,97 | 117,46 | 152,56 | 100,89 |
2.4. tehniskās apkopes izmaksas | 37,66 | 47,72 | 61,99 | 42,53 |
2.5. transporta izmaksas | - | 19,00 | 24,68 | 4,94 |
2.6. informācijas sistēmu uzturēšanas izmaksas | - | 30,00 | 38,97 | 7,79 |
2.7. administratīvā darba nodrošināšanas izmaksas | 3,09 | 12,57 | 16,33 | 5,74 |
2.8. citu pakalpojumu izmaksas | 3,09 | 10,00 | 12,99 | 5,07 |
3. Energoresursu, ūdens, inventāra, mācību līdzekļu, materiālu un kancelejas preču izmaksas | 172,77 | 250,48 | 325,38 | 203,29 |
3.1. patērētās elektroenerģijas izmaksas | 22,36 | 47,59 | 61,82 | 30,26 |
3.2. apkures izmaksas | 84,48 | 84,48 | 109,74 | 89,53 |
3.3. ūdensapgādes izmaksas | 13,45 | 13,45 | 17,47 | 14,25 |
3.4. kanalizācijas izmaksas | 8,09 | 12,96 | 16,84 | 9,84 |
3.5. inventāra, mācību līdzekļu, materiālu, grāmatu, žurnālu un kancelejas preču izmaksas | 44,39 | 92,00 | 119,51 | 59,41 |
4. Iekārtu iegādes un modernizēšanas izmaksas uz vienu izglītojamo | 87,39 | 110,72 | 143,83 | 98,68 |
Kopā: | 425,15 | 624,86 | 811,69 | 502,46 |
Savukārt dienesta viesnīcas izmaksas, saskaņā ar veikto izmaksu daļēju aktualizāciju, tiek palielinātas no 282,23 EUR līdz 317,15 EUR (skatīt Tabulu Nr. 3).
Tabula Nr. 3. Dienesta viesnīcā dzīvojošo izglītojamo uzturēšanas izmaksas uz vienu izglītojamo gadā, EUR
Dienesta viesnīca | Saskaņā ar MK noteikumu Nr. 655 1.pielikumu | Saskaņā ar konceptuālo ziņojumu | Jaunais aprēķins ar piemēroto inflācijas rādītāju (29,9%) | Jaunais aprēķins ar daļēju palielinājumu (20%) |
2. Pakalpojumu izmaksas uz vienu dienesta viesnīcā dzīvojošo izglītojamo (gadā) | 135,10 | 175,07 | 227,42 | 153,56 |
2.1. nekustamā īpašuma nodoklis | 3,00 | 4,20 | 5,46 | 3,94 |
2.2. remonta izmaksas/remontdarbi un iestāžu uzturēšanas pakalpojumi | 92,50 | 120,70 | 156,79 | 104,91 |
2.3. tehniskās apkopes izmaksas | 39,60 | 50,17 | 65,17 | 44,71 |
3. Energoresursu, ūdens, inventāra, mācību līdzekļu, materiālu un kancelejas preču izmaksas | 147,13 | 176,62 | 229,43 | 163,59 |
3.1. patērētās elektroenerģijas izmaksas | 15,42 | 34,34 | 44,61 | 21,26 |
3.2. apkures izmaksas | 88,83 | 88,83 | 115,39 | 94,14 |
3.3. ūdensapgādes izmaksas | 13,45 | 13,45 | 17,47 | 14,25 |
3.4. kanalizācijas izmaksas | 8,09 | 12,96 | 16,84 | 9,84 |
3.5. inventāra iegāde | 21,34 | 27,04 | 35,12 | 24,1 |
Kopā: | 282,23 | 351,69 | 456,85 | 317,15 |
Normējamās izmaksas un dienesta viesnīcas uzturēšanas izmaksas 2020. gadā tika aktualizētas, ņemot vērā IZM padotībā esošo profesionālās izglītības iestāžu sniegtos priekšlikumus. IZM aicināja izglītības iestādes pārskatīt ne tikai MK noteikumos Nr. 655 noteiktās izglītības programmu grupas “Vadība un administrēšana” normējamās izmaksas uz vienu izglītojamo, bet arī pārējo izglītības programmu grupu, kas ietilpst izglītības tematiskās jomas “Komerczinības un administrēšana” ietvaros (saskaņā ar MK noteikumu Nr. 655 3.pielikumu), normējamās izmaksas uz vienu izglītojamo gadā un sniegt aprēķinos balstītus priekšlikumus attiecīgās izglītības programmu grupas izmaksām, tās aktualizējot, pamatojoties uz izglītības programmu grupas īstenošanai faktiski nepieciešamajām izmaksām.
IZM sniegtos priekšlikumus izmaksu aktualizācijai izvērtēja, ņemot vērā nekustamā īpašuma nodokļa likmes, elektroenerģijas un siltumenerģijas tarifu izmaiņas, kā arī patēriņa cenu pārmaiņu (inflācijas) rādītāja izmaiņas no 2008. gada līdz 2020. gadam (pieaugums 26,7% apmērā) saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem. Tāpat arī ņemts vērā vidējais izmaiņu indekss (kumulatīvi) 2008. gadā 1,58, Finanšu ministrijas sagatavotajā informatīvajā ziņojumā “Par valsts budžeta izdevumu pārskatīšanas 2018., 2019. un 2020. gadam rezultātiem un priekšlikumi par šo rezultātu izmantošanu likumprojekta “Par vidēja termiņa budžeta 2018., 2019. un 2020. gadam” un likumprojekta “Par valsts budžetu 2018 .gadam” izstrādes procesā” tabulā Nr. 3.31. “MPK cenrāžu ieņēmumu aktualizācijai piemērotie izmaksu izmaiņu indeksi”.
2020. gadā aktualizētās izmaksas un 2024. gadā veiktās korekcijas, atbilstoši inflācijas rādītājam, savas kompetences ietvaros izvērtēja arī Kultūras ministrija, Labklājības ministrija, Veselības ministrija un Zemkopības ministrija, ņemot vērā, ka šo ministriju padotībā esošās izglītības iestādes īsteno profesionālās izglītības programmas. Ministrijas sniedza konceptuālu atbalstu normējamo izmaksu palielināšanai līdz 811,69 EUR un dienesta viesnīcu izmaksu palielināšanai līdz 456,85 EUR. Tāpat arī iesniedza aprēķinus par papildus nepieciešamo finansējumu, ja profesionālās izglītības programmu īstenošanas izmaksas tiktu palielinātas iepriekš minētajā apmērā. Ministrijas norādīja, ka konceptuāli atbalsta nepieciešamību pārskatīt profesionālās izglītības programmu īstenošanas izmaksu minimuma apmēru, ņemot vērā, ka tas nav ticis darīts vairākus gadus un tas ir nepietiekams faktisko izdevumu segšanai.
Kultūras ministrija iesniedza papildu nepieciešamā finansējuma aprēķinu par tās padotībā esošajām izglītības iestādēm nepieciešamo finansējumu normējamo izmaksu un dienesta viesnīcas izdevumu palielināšanai no 2024. gada 1. septembra (četriem mēnešiem), papildus nepieciešami 588 497 EUR, t.sk. 21 945 EUR dienesta viesnīcu uzturēšanas izdevumiem. Saskaņā ar Labklājības ministrijas sniegtajiem aprēķiniem Jūrmalas profesionālās vidusskolas īstenoto profesionālās izglītības programmu īstenošanai būtu nepieciešami papildus 10 745 EUR, t.sk. 2 910 EUR dienesta viesnīcu uzturēšanas izdevumiem.
Veselības ministrija informēja, ka Rīgas Stradiņa universitātes Sarkanā Krusta medicīnas koledžas īstenoto profesionālās izglītības programmu īstenošanai būtu nepieciešami papildus 67 755 EUR, t.sk. 8 382 EUR dienesta viesnīcu uzturēšanas izdevumiem. Saskaņā ar Zemkopības ministrijas aprēķiniem Bulduru Tehnikuma un Malnavas koledžas profesionālās izglītības programmu īstenošanai papildus būtu nepieciešami 86 085 EUR, t.sk. 18 451 EUR dienesta viesnīcu uzturēšanas izdevumiem (skatīt Pielikumu Nr. 1). Saskaņā ar IZM veiktajiem aprēķiniem tās padotībā esošo izglītības iestāžu profesionālās izglītības programmu īstenošanai, palielinot normējamo izmaksu apmēru uz vienu izglītojamo gadā papildus no valsts budžeta būtu nepieciešami 4 089 833 EUR (t.sk. 435 250 EUR dienesta viesnīcu uzturēšanas izdevumiem). Šādu izmaiņu īstenošana saistīta ar grozījumu veikšanu MK noteikumos Nr. 655, kas radītu finansiālu ietekmi uz valsts budžetu.
2022. gada 1. aprīlī spēkā stājušies grozījumi Profesionālās izglītības likumā, kas līdzšinējo profesionālo kvalifikāciju sistēmu tuvinās Eiropas kvalifikāciju ietvarstruktūrai un veicinās iespējas cilvēkiem pilnveidot savas prasmes visa mūža garumā. Tādējādi nodrošinot uz katra indivīda vajadzībām un spējām orientētu profesionālās izglītības sistēmas, kas veicina tautsaimniecības attīstību un atbilst nozaru vajadzībām.
Tāpat arī nepieciešams MK noteikumu Nr. 655 3. pielikumu “Izglītības tematiskās jomas, izglītības programmu grupas un izglītības programmu izmaksu minimālie koeficienti” salāgot ar Ministru kabineta 2017. gada 13. jūnija noteikumos Nr. 322 “Noteikumi par Latvijas izglītības klasifikāciju” (turpmāk – Noteikumi Nr. 322) noteikto Latvijas izglītības klasifikāciju.
Noteikumu projekts paredz, ka MK noteikumi Nr. 655 neattiecas uz Iekšlietu ministrijas sistēmas koledžām. MK noteikumos Nr. 655 noteiktais par profesionālās izglītības programmu īstenošanas izmaksu minimumu uz vienu izglītojamo gadā nebūtu attiecināms arī uz Aizsardzības ministrijas izglītības iestādēm, ņemot vērā resora izglītības iestādē piedāvāto profesionālās izglītības programmas specifiku.
Aizsardzības ministrijas padotībā esošā Pulkveža Oskara Kalpaka profesionālā vidusskola īsteno profesionālās vidējās izglītības programmu “Valsts aizsardzība” ar kvalifikāciju “Jaunākais militārais instruktors”, un tajā papildus MK noteikumos Nr. 655 noteiktajām izmaksām izglītojamiem tiek nodrošināti formas tērpi un citi individuālie materiāltehniskie līdzekļi, kā arī ēdināšana un Ministru kabineta noteikti veselības aprūpes pakalpojumi (t.sk. vakcinācija pret ērču encefalītu, padziļināta profilaktiskā medicīniskā aprūpe pie sporta ārsta), bet izglītības process - ar militārai apmācībai nepieciešamo kolektīvo ekipējumu.
Pulkveža Oskara Kalpaka profesionālajai vidusskolai atbalstu sniedz arī pārējās aizsardzības nozares iestādes, piemēram, Aizsardzības ministrija nodrošina tai informācijas un komunikāciju tehnoloģiju atbalstu, bet Valsts aizsardzības loģistikas un iepirkumu centrs - centralizēto iepirkumu veikšanu. Ņemot vērā, ka izglītības iestāde gatavo potenciālos jaunākos militāros līderus, Nacionālo bruņoto spēku likuma 6.1 panta trešās daļas 5.1 punktā ir paredzēts, ka Pulkveža Oskara Kalpaka profesionālajai vidusskolai atbalstu var sniegt Nacionālie bruņotie spēki.
Ņemot vērā minētās atšķirības, MK noteikumi Nr. 655 uz Pulkveža Oskara Kalpaka profesionālo vidusskolu nebūtu attiecināmi, ko apliecina arī Aizsardzības ministrijas 2022. gada 22. decembra vēstulē Nr. MV-N/2582 “Par grozījumiem normatīvajos aktos, kas nosaka profesionālās izglītības programmu īstenošanas izmaksas” paustais.
MK noteikumi Nr. 655 nosaka profesionālās izglītības programmu (profesionālās pamatizglītības, arodizglītības un profesionālās vidējās izglītības programmas) īstenošanas izmaksu minimumu uz vienu izglītojamo, t.sk. ieslodzījuma vietās. Ņemot vērā ieslodzījuma vietu specifiku un to, ka ieslodzītie tiek pārvietoti no vienas ieslodzījuma vietas uz citu, atbrīvoti nosacīti pirms termiņa, apcietinātajiem var noteikt citu drošības līdzekli, kas nav saistīts ar brīvības atņemšanu, ieslodzījuma vietās nepieciešams noteikt elastīgāku izglītības programmu piedāvājumu profesijas apguvei pēc iespējas īsākā laikā, proti, līdz vienam gadam, kā arī, ņemot vērā, ka ieslodzītajiem, piemēram, var nebūt iegūta pamatizglītība, jāparedz arī iespējas piedāvāt izglītības programmas, kas neparedz prasības attiecībā uz iepriekš iegūtu izglītību. Šādas iespējas piedāvā profesionālās tālākizglītības programmas, kas dod iespēju iegūt trešā līmeņa profesionālo kvalifikāciju ar īstenošanas ilgumu līdz vienam gadam un kas īstenojama bez iepriekšējās izglītības ierobežojuma. Apgūstot profesionālās tālākizglītības programmu atkarībā no profesionālās kvalifikācijas līmeņa, ieslodzītajam ir iespēja iegūt profesiju atbilstoši darba tirgus pieprasījumam, kā arī veikt pārkvalifikāciju. Vienlaicīgi atbilstoši Profesionālās izglītības likuma 31. panta ceturtās daļas 2. punktam profesionālās izglītības un profesionālās kvalifikācijas ieguvi Ministru kabineta noteiktajā kārtībā no valsts budžeta sedz notiesātajiem, ja viņi atrodas brīvības atņemšanas vietā. Attiecīgi nepieciešams papildināt MK noteikumus Nr. 655.
Šobrīd MK noteikumi Nr. 655 paredz, ka profesionālās izglītības programmās ieslodzījuma vietās mācību grupā ir 16 līdz 18 izglītojamo. Cēsu Audzināšanas iestāde nepilngadīgajiem (turpmāk – Cēsu iestāde) ir vienīgā ieslodzījuma vieta Latvijas Republikā, kurā ar tiesas nolēmumu vienuviet ievieto vīriešu kārtas nepilngadīgās personas. Cēsu iestādē atrodas arī jaunieši, lai tie varētu pabeigt mācības vai nostiprināt resocializācijas rezultātus. Uz 2023. gada 31. decembri Cēsu iestādē atradās 29 ieslodzītie, 14 no kuriem nepilngadīgie. Cēsu iestādē vispārējās izglītības programmās mācījās 17 izglītojamie, bet profesionālās izglītības programmā mācījās 15 izglītojamie (uz 2023. gada 31. decembri). Ņemot vērā ieslodzīto skaitu Cēsu iestādē un to, ka minēto personu izglītības līmenis un mācīšanas spējas ir atšķirīgas, piemīt personības vai uzvedības traucējumi vai atkarību klātesamība, un tas apgrūtina mācību procesu un pedagoga darbu un drošību, nepieciešams noteikt, ka minētajā iestādē minimālais izglītojamo skaits profesionālās izglītības programmās ir 10 izglītojamie mācību grupā. Izglītojamo skaita noteikšana mācību grupā ir svarīgs nosacījums mācību procesa pilnvērtīgai un kvalitatīvai nodrošināšanai.
Grozījuma nepieciešamību, par izglītojamo skaita samazināšanu mācību grupā profesionālās izglītības programmās ieslodzījuma vietās nepilngadīgiem, pamato arī Ieslodzījuma vietu pārvaldes 2021. gada 29. janvāra vēstule Nr. 1-2021-01242 “Par minimālo izglītojamo skaitu mācību grupā audzināšanas iestādē nepilngadīgajiem” un 2023. gada 2. februāra vēstule Nr. N-1-2023-03355 “Par priekšlikumiem nākamajā budžeta gadā nepieciešamo speciālistu sagatavošanai”, kurā Ieslodzījuma vietu pārvalde lūdz IZM samazināt minimālo izglītojamo skaitu vienā mācību grupā profesionālās izglītības programmās, kas tiek īstenotas audzināšanas iestādē nepilngadīgajiem.
MK noteikumu Nr. 655 2.2. apakšpunktā noteikts, ka profesionālās izglītības programmas izmaksās personām ar invaliditāti iekļauti rehabilitācijas pasākumi un ēdināšanas pakalpojumi, kas saskaņā ar 5.2.2 apakšpunktu tiek noteikti dienesta viesnīcā dzīvojošiem izglītojamiem ar invaliditāti tikai Smiltenes tehnikumā, ko nosaka 5.1 punkts.
Savukārt saskaņā ar MK noteikumu Nr. 655 1. pielikuma 5. punktā noteikto - izglītojamo vidējā skaita attiecība pret vienu skolotāja mēneša darba likmi ir 8 līdz 12 izglītojamie profesionālās izglītības programmas mācību grupā izglītojamiem ar speciālām vajadzībām - šo noteikto normu piemēro Smiltenes tehnikuma izglītības programmu īstenošanas vietā Alsviķos, Kandavas Lauksaimniecības tehnikuma izglītības programmu īstenošanas vietā Cīravā un Rīgas Valsts tehnikuma izglītības programmu īstenošanas vietā Krāslavā.
Personām ar invaliditāti, kurām ir grūtības iekļauties profesionālās izglītības programmas apguvē kopā ar citiem izglītojamiem un kurām nepieciešama individualizēta izglītības ieguves pieeja un rehabilitācijas pasākumi atbilstoši viņa funkcionālajiem traucējumiem, ir iespēja sniegt papildus atbalsta pasākumus profesijas un profesionālās izglītības programmas satura apguvē (mācību materiāli un mācību saturs atbilstoši izglītojamā spējām, vienkāršoti uzdevuma nosacījumi, vizualizācija - atslēgas vārdu izcelšana tekstā, papildu laiks uzdevumu vai pārbaudes darba veikšanai u.c.), kā arī sniegt tāda veida atbalstu un rehabilitāciju, kas rada iespēju izglītojamam apgūt profesionālās izglītības programmu, ņemot vērā viņa veselības stāvokli un spējas apgūt jaunas prasmes un zināšanas.
Saskaņā ar VIIS datiem 2023./2024. mācību gadā Smiltenes tehnikuma izglītības programmu īstenošanas vietā Alsviķos, Kandavas Lauksaimniecības tehnikuma izglītības programmu īstenošanas vietā Cīravā un Rīgas Valsts tehnikuma izglītības programmu īstenošanas vietā Krāslavā dienesta viesnīcās dzīvojošo izglītojamo skaits ar invaliditāti bija 93 (uz 2023. gada 1. oktobri). Jau šobrīd minētajās profesionālās izglītības iestāžu izglītības programmu īstenošanas vietās tiek īstenotas profesionālās izglītības programmas iekļaujošas izglītības ietvaros, kurās izglītojamiem ar speciālām vajadzībām tiek nodrošināta iespēja iegūt profesiju, savukārt izglītojamiem ar invaliditāti, kuriem nepieciešami rehabilitācijas pasākumi atbilstoši viņu funkcionālajiem traucējumiem, kā arī individualizēta izglītības ieguves pieeja, tiks piedāvāta profesijas apguve atbilstoši mērķgrupai – izglītojamiem profesionālās izglītības programmas mācību grupā ar invaliditāti.
Smiltenes tehnikuma mācību īstenošanas vietā Alsviķos dienesta viesnīcā dzīvojošajiem izglītojamajiem ar invaliditāti saskaņā ar MK noteikumiem Nr. 655 tiek aprēķināts šāds finansējums:
1) uz vienu dienesta viesnīcā dzīvojošo izglītojamo ar invaliditāti, kuram nepieciešami rehabilitācijas pasākumi atbilstoši viņa funkcionālajiem traucējumiem - 495,66 EUR gadā (t.sk. 282,23 EUR dienesta viesnīcas uzturēšanās izmaksas un 213,43 EUR rehabilitācijas nodrošināšana);
2) ēdināšanas pakalpojumu izmaksas – 694,36 EUR gadā.
Viena izglītojamā ar invaliditāti, kurš dzīvo dienesta viesnīcā, papildus izmaksas ir 907,79 EUR gadā (rehabilitācijas nodrošināšana 213,43 EUR un ēdināšanas pakalpojumi 694,36 EUR; 282,23 EUR saņem visi dienesta viesnīcā dzīvojošie neatkarīgi no izglītības programmas, kuru viņi apgūst).
Finansējums tiek aprēķināts pēc iestāžu iesniegtās informācijas par dienesta viesnīcā dzīvojošo izglītojamo skaitu ar invaliditāti uz 2023. gada 1. oktobri. Lai noteiktu vienādu finansējumu visās trīs izglītības iestādēs (Smiltenes tehnikuma izglītības programmu īstenošanas vietā Alsviķos, Kandavas Lauksaimniecības tehnikuma izglītības programmu īstenošanas vietā Cīravā un Rīgas Valsts tehnikuma izglītības programmu īstenošanas vietā Krāslavā), piemērojot nosacījumu, ka bāzes finansējums tiek daļēji palielināts par 20% no aktualizētajām izmaksām - 2024. gadam papildus nepieciešami 2 894 EUR, 2025. gadam un turpmāk - 8 680 EUR (skatīt Tabulu Nr. 4).
Tabula Nr. 4. Fiskālās ietekmes aprēķins dienesta viesnīcā dzīvojošo izglītojamo ar invaliditāti izmaksu nodrošināšanai, EUR
Izglītības iestāde | Dienesta viesnīcā dzīvojošo izglītojamo skaits ar invaliditāti | Nepieciešamais papildus finansējums 2024. gada 4 mēnešiem, EUR (20%) | Nepieciešamais papildus finansējums 2025. gadam un turpmāk, EUR (20%) |
Smiltenes tehnikuma izglītības programmu īstenošanas vieta Alsviķos | 73 | 1 321 | 3 963 |
Kandavas Lauksaimniecības tehnikuma izglītības programmu īstenošanas vieta Cīravā | 19 | 1 494 | 4 481 |
Rīgas Valsts tehnikuma mācību īstenošanas vieta Krāslavā | 1 | 79 | 236 |
Kopā: | 93 | 2 894 | 8 680 |
Noteikumu projekts paredz noteikt, ka arī Kandavas Lauksaimniecības tehnikuma izglītības programmu īstenošanas vietā Cīravā un Rīgas Valsts tehnikuma izglītības programmu īstenošanas vietā Krāslavā (tāpat kā Smiltenes tehnikuma izglītības programmu īstenošanas vietā Alsviķos) dienesta viesnīcā dzīvojošajiem izglītojamajiem ar invaliditāti saskaņā ar MK noteikumiem Nr. 655 tiek aprēķināts šāds finansējums (saskaņā ar jauno aprēķinu):
1) uz vienu dienesta viesnīcā dzīvojošo izglītojamo ar invaliditāti, kuram nepieciešami rehabilitācijas pasākumi atbilstoši viņa funkcionālajiem traucējumiem – 543,35 EUR gadā (t.sk. 317,15 EUR dienesta viesnīcas uzturēšanās izmaksas un 226,20 EUR rehabilitācijas nodrošināšana);
2) ēdināšanas pakalpojumu izmaksas – 735,88 EUR gadā.
Fiskālo ietekmi uz budžetu (8 680 EUR) veido ne tikai papildus nepieciešamais finansējums izglītojamiem ar invaliditāti Kandavas Lauksaimniecības tehnikuma izglītības programmu īstenošanas vietā Cīravā un Rīgas Valsts tehnikuma izglītības programmu īstenošanas vietā Krāslavā (jo Smiltenes tehnikums finansējumu jau saņem atbilstoši šobrīd spēkā esošo MK noteikumu Nr. 655 5.2.2. apakšpunktā noteiktajam, ka rehabilitācijas pasākumi tiek noteikti dienesta viesnīcā dzīvojošiem izglītojamiem ar invaliditāti tikai Smiltenes tehnikuma izglītības programmu īstenošanas vietā Alsviķos), bet arī attiecīgajām izmaksām piemērojamās inflācijas rādītāja izmaiņas (29,9%), vienlaikus piemērojot nosacījumu, ka bāzes finansējums tiek palielināts daļēji par 20%, līdz ar to noteikumu projekts paredz palielināt izmaksas uz vienu dienesta viesnīcā dzīvojošo izglītojamo ar invaliditāti, kuram nepieciešami rehabilitācijas pasākumi atbilstoši viņa funkcionālajiem traucējumiem – no 495,66 EUR uz 543,35 EUR gadā (t.sk. palielināt dienesta viesnīcas uzturēšanās izmaksas no 282,23 EUR uz 317,15 EUR un izmaksas rehabilitācijas nodrošināšanai no 213,43 EUR uz 226,20 EUR), tāpat arī palielināt ēdināšanas pakalpojumu izmaksas no 694,36 EUR uz 735,88 EUR gadā.
Ņemot vērā iepriekšminēto, jānodrošina vienlīdzīga iespēja arī Kandavas Lauksaimniecības tehnikuma izglītības programmu īstenošanas vietā Cīravā un Rīgas Valsts tehnikuma izglītības programmu īstenošanas vietā Krāslavā, dienesta viesnīcās dzīvojošām personām ar invaliditāti, nodrošināt MK noteikumu Nr. 655 2.2. apakšpunktā noteikto profesionālās izglītības programmu īstenošanas izmaksu finansēšanu.
Noteikumu projekts paredz precizēt MK noteikumu Nr. 655 2.2.punktā un 5.3 punktā noteikto par izglītojamo apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem, paredzot izglītojamo apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem mācību laikā, atbilstoši 2024. gada 5.marta Ministru kabineta noteikumos Nr. 146 "Noteikumi par profesionālās izglītības iestāžu izglītojamo apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem mācību laikā" noteiktajam.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Nepieciešams palielināt profesionālās izglītības bāzes finansējumu, lai nodrošinātu kvalitatīvu profesionālās izglītības programmu īstenošanu atbilstoši faktiskajām izglītības programmu īstenošanas izmaksām un inflācijas rādītāja izmaiņām. Profesionālās izglītības programmu finansēšanas regulējums ir pilnveidojams atbilstoši 2022. gada 3. marta grozījumiem Profesionālās izglītības likumā, tāpat arī ar Noteikumos Nr. 322 noteikto Latvijas izglītības klasifikāciju.
Risinājuma apraksts
Noteikumu projekts neparedz izmaiņas profesionālās izglītības programmu finansēšanas modelī, saglabājot līdzšinējo MK noteikumu Nr. 655 regulējumu, vienlaikus tas paredz bāzes finansējuma palielināšanu un esošā MK noteikumu Nr. 655 regulējuma pilnveidi atbilstoši 2022. gada 3. marta grozījumiem Profesionālās izglītības likumā (turpmāk – grozījumi PIL) un citiem normatīvajiem aktiem, paredzot:
- palielināt bāzes finansējumu (normējamās izmaksas un dienesta viesnīcas uzturēšanas izmaksas (nenormējamās izmaksas)) profesionālās izglītības programmu īstenošanai (noteikumu projekta 1.5. un 1.6. apakšpunkts, 1. un 2. pielikums);
- normējamās izmaksas papildināt ar divām jaunām pozīcijām “Transporta izmaksas” un “Informācijas sistēmas uzturēšanas izmaksas”, kā arī vienai pozīcijai precizēt nosaukumu no “Remonta izmaksas” uz “Remontdarbi un iestāžu uzturēšanas pakalpojumi” (noteikumu projekta 1.3. apakšpunkts);
- ka MK noteikumos Nr. 655 noteiktais par profesionālās izglītības programmu īstenošanas izmaksu minimumu uz vienu izglītojamo gadā nav attiecināms ne tikai uz Iekšlietu ministrijas sistēmas izglītības iestādēm, bet arī uz Aizsardzības ministrijas padotības izglītības iestādēm, ņemot vērā šo resoru izglītības iestādēs piedāvāto profesionālās izglītības programmu specifiku (noteikumu projekta 1.1. apakšpunkts);
- to, ka noteikumi ir piemērojami profesionālās tālākizglītības programmu īstenošanas izmaksu noteikšanai izglītojamiem ieslodzījuma vietās (noteikumu projekta 1.2 punkts);
- precizēt noteikumu 2.2. un 5.3 punktus par izglītojamo apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem atbilstoši 2024. gada 5.marta Ministru kabineta noteikumos Nr. 146 "Noteikumi par profesionālās izglītības iestāžu izglītojamo apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem mācību laikā" noteiktajam (noteikumu projekta 1.4. un 1.10. apakšpunkts);
- precizēt terminoloģiju noteikumu 2.2. un 5.2 punktos par praksēm, saskaņā ar Profesionālās izglītības likumā noteikto (noteikumu projekta 1.4. un 1.9. punkts);
- precizēt terminoloģiju attiecībā par izglītojamiem ar speciālām vajadzībām, saskaņā ar Invaliditātes likumā noteikto - izglītojamie ar invaliditāti (noteikumu projekta 1. pielikums);
- noteikt to, ka nenormējamās izmaksas uz vienu dienesta viesnīcā dzīvojošo izglītojamo ar invaliditāti, kuram nepieciešami rehabilitācijas pasākumi atbilstoši viņa funkcionālajiem traucējumiem un papildus sniegto ēdināšanas pakalpojumu izmaksas tiek piemērotas IZM padotības izglītības iestādēs, kurās izveidotas izglītības programmas mācību grupas atbilstoši mērķgrupai - izglītojamiem ar invaliditāti (iepriekš izglītojamiem ar speciālām vajadzībām), proti, Smiltenes tehnikuma izglītības programmu īstenošanas vietā Alsviķos, Rīgas Valsts tehnikuma izglītības programmu īstenošanas vietā Krāslavā un Kandavas Lauksaimniecības tehnikuma izglītības programmu īstenošanas vietā Cīravā (noteikumu projekta 1.8. apakšpunkts);
- palielināt izmaksas uz vienu dienesta viesnīcā dzīvojošo izglītojamo ar invaliditāti, kuram nepieciešami rehabilitācijas pasākumi atbilstoši viņa funkcionālajiem traucējumiem – no 495,66 EUR uz 543,35 EUR gadā (t.sk. palielināt dienesta viesnīcas uzturēšanās izmaksas no 282,23 EUR uz 317,15 EUR un izmaksas rehabilitācijas nodrošināšanai no 213,43 EUR uz 226,20 EUR), tāpat arī palielināt ēdināšanas pakalpojumu izmaksas no 694,36 EUR uz 735,88 EUR gadā (noteikumu projekta 1.7. un 1.8. apakšpunkts, 1.pielikuma 4.punkts).
- precizēt 1. pielikuma 5.2.1. apakšpunktā minētās profesionālās izglītības programmas, nosakot iepriekš iegūto izglītību (MK noteikumu Nr. 655 1. pielikuma 5.2.1. apakšpunkts);
- precizēt 1. pielikuma 5.2.2., 5.2.3. un 5.2.4. apakšpunktus atbilstoši MK noteikumos Nr. 322 noteiktajām izglītības tematiskajām jomām un izglītības programmu grupā (MK noteikumu Nr. 655 1. pielikuma 5.2.2., 5.2.4. un 5.2.5. apakšpunkti);
- precizēt terminoloģiju 5.2.5. apakšpunktā, nosakot izglītojamo skaitu grupā profesionālās izglītības programmās izglītojamiem ar invaliditāti (MK noteikumu Nr. 655 1. pielikuma 5.2.3. apakšpunkts);
- 1. pielikuma 5.2.6. apakšpunktā izglītības programmu grupai "Zobārstniecība" noteikt izglītojamo skaitu grupā (25 līdz 30 izglītojamie)(MK noteikumu Nr. 655 1. pielikuma 5.2.2. apakšpunkts);
- 1. pielikuma 5.2.7. apakšpunktā noteikt, ka mācību grupā profesionālās tālākizglītības programmās ieslodzījuma vietās, tāpat kā profesionālās izglītības programmās ieslodzījuma vietās, ir 16 līdz 18 izglītojamo (MK noteikumu Nr. 655 1. pielikuma 5.2.7. apakšpunkts);
- 1. pielikuma 5.2.8. apakšpunktā noteikt izglītojamo skaitu mācību grupā profesionālās izglītības programmās ieslodzījuma vietās nepilngadīgiem - 10 līdz 16 izglītojamos mācību grupā;
- svītrot MK noteikumu Nr. 655 1. pielikuma 5.2.6. apakšpunktu, ņemot vērā grozījumus PIL, ar kuriem izslēgtas normas par pedagoģisko korekciju atbilstoši 2018. gada 21. jūnija grozījumiem Vispārējās izglītības likumā;
- papildināt 1. pielikuma 5.2. apakšpunktu ar 5.2.9. apakšpunktu, kas nosaka, ka Labklājības ministrijas padotības profesionālās izglītības iestādes profesionālās izglītības programmās mācību grupā ir 4 līdz 15 izglītojamo, ņemot vērā, ka Sociālās integrācijas valsts aģentūra (SIVA) īsteno profesionālās rehabilitācijas pakalpojumu, kura ietvaros nodrošina profesionālās vidējās izglītības, profesionālās pamatizglītības, arodizglītības programmas personām darbspējas vecumā ar invaliditāti, prognozējamo invaliditāti vai funkcionēšanas traucējumiem. Ievērojot, ka SIVA mērķa grupas klientiem ir dažāda veida un smaguma funkcionēšanas traucējumi (t.sk. personas ar garīga rakstura traucējumiem), kas ietekmē audzēkņu skaitu mācību grupā;
- papildināt MK noteikumu Nr. 655 1. pielikumu ar 5.3. un 5.4. apakšpunktu, nosakot, ka finansējuma aprēķinā izglītības tematiskās jomas "Mākslas" profesionālās izglītības programmas īstenošanai ieslodzījuma vietā, finansējums tiek aprēķināts, ņemot vērā izglītības programmas īstenošanas vietu, tāpat arī gadījumos, kad tiek īstenotas izglītības tematiskās jomas "Mākslas" profesionālās izglītības programmas izglītojamajiem ar invaliditāti, finansējums tiek aprēķināts, ņemot vērā izglītības programmas noteiktās izmaksas izglītojamajiem ar invaliditāti;
- 1. pielikuma 6.4. apakšpunktā precizēt, ka noteikto finansējumu piešķir arī atbalsta personāla darba samaksai, saskaņā ar Ministru kabineta 2016. gada 5. jūlija noteikumu Nr. 455 “Pedagogu darba samaksas noteikumi” 31. punktu, kas nosaka to, ka atbalsta personāls arī ir pedagogi, tādējādi nodrošinot vienotu izglītības iestāžu izpratni par finansējuma piešķiršanu (MK noteikumu Nr. 655 1. pielikuma 6.4. apakšpunkts);
- 1. pielikuma 6.6. apakšpunktā minēto piemaksu profesionālās izglītības kompetences centru pedagogiem turpmāk piemērot tehnikumu, mākslu izglītības kompetences centru un Profesionālās izglītības kompetences centra “Rīgas Tehniskā koledža” pedagogiem saskaņā ar grozījumiem PIL un ar Ministru kabineta 2016. gada 5. jūlija noteikumu Nr. 455 - “Pedagogu darba samaksas noteikumi” 22. punktu un 48. punktu (MK noteikumu Nr. 655 1. pielikuma 6.6. apakšpunkts);
- svītrot regulējumu, kas noteikts MK noteikumu Nr. 655 1. pielikuma 6.7., 6.7.1. un 6.7.2. apakšpunktos, par profesionālās darbības kvalitātes piemaksām pedagogiem līdz 2017. gada 9. augustam, ņemot vērā, ka noteiktais termiņš ir pagājis;
- precizēt 1. pielikuma 7. punktā noteikto darba algas aprēķinu dienesta viesnīcas darbiniekiem (uz vienu dienesta viesnīcā dzīvojošo izglītojamo) - precizējot, ka darba alga tiek aprēķināta pret darbinieku likmēm (MK noteikumu Nr. 655 1.pielikuma 8. punkts);
- aktualizēt 3. pielikumā noteikto izglītības tematiskās jomu, izglītības programmu grupu dalījumu saskaņā ar MK noteikumiem Nr. 322, attiecīgi nosakot vai precizējot izglītības programmu izmaksu minimālos koeficientus tikai tām izglītības programmu grupām, kuras skar precizējumi, izmaksu minimālie koeficienti izglītības programmu grupām netiek pārskatīti.
MK noteikumu Nr. 655 3. pielikumā veikt šādas izmaiņas, atbilstoši MK noteikumu Nr. 322 2. un 4. pielikumā noteiktajam:
- no izglītības programmu (turpmāk - IP) grupu uzskaitījuma 2. punktā “Bibliotēku, informācijas, komunikācijas un arhīvu zinības”, svītrot vārdu “komunikācijas”, izsakot šādā redakcijā: “Bibliotēku, informācijas un arhīvu zinības”, atbilstoši MK noteikumu Nr. 322 2. un 4. pielikumā noteiktajai IP grupai, kā arī to, ka 2. pielikumā ir atsevišķa IP grupa “Žurnālistika un komunikācija”;
- 3.2. un 3.3. apakšpunktos noteiktās IP grupas “Vairumtirdzniecība un mazumtirdzniecība, tirgzinības un reklāma” un “Finanses, banku lietas un apdrošināšana, grāmatvedība un nodokļi” tehniski pārcelt, nemainot to nosaukumus, atbilstoši MK noteikumu Nr. 322 2. un 4. pielikumā noteiktajai secībai;
- papildināt ar jaunu Izglītības tematisko jomu “Dzīvās dabas zinātnes” un tai atbilstošu IP grupu “Bioķīmija”, piemērojot IP grupai izmaksu minimālo koeficientu – 1,73 (saskaņā ar IP grupai “Ķīmijas tehnoloģijas un biotehnoloģija” noteikto koeficientu);
- 4. punktā precizēt Izglītības tematiskās jomas nosaukumu no "Datorika" uz "Informācijas un komunikāciju tehnoloģijas", kā arī precizēt noteiktās IP grupas, svītrojot IP grupu “Datorzinātnes” un papildinot ar IP grupām “Datu bāzu un tīklu projektēšana un administrēšana” un “Datorzinātnes, programmatūras un lietojumprogrammu izstrāde un analīze”, izsakot šādā redakcijā “Datoru lietošana; datu bāzu un tīklu projektēšana un administrēšana; datorzinātnes, programmatūras un lietojumprogrammu izstrāde un analīze”, saskaņā ar MK noteikumu Nr. 322 2. un 4. pielikumu;
- precizēt 5.1. apakšpunktā noteiktās IP grupas, izsakot šādā redakcijā: “Mehānika un metālapstrāde; Mašīnzinības (mehāniskie transportlīdzekļi, kuģi un gaisa kuģi)”, atbilstoši MK noteikumu Nr. 322 2. un 4. pielikumam;
- precizēt 5.3. apakšpunktā noteiktās IP grupas, svītrojot IP grupu “Biotehnoloģijas” un izsakot šādā redakcijā: “Ķīmijas tehnoloģijas”, atbilstoši MK noteikumu Nr. 322 2. un 4. pielikumam;
- izglītības tematisko jomu “Inženierzinātnes un tehnoloģijas” papildināt ar jaunu IP grupu “Vides inženierzinātnes”, piemērojot IP grupai izmaksu minimālo koeficientu – 1,35 (saskaņā ar IP grupai “Ķīmijas tehnoloģijas un biotehnoloģija” noteikto koeficientu);
- 6.3. apakšpunktā noteikto IP grupu “Tekstiliju ražošanas tehnoloģijas un izstrādājumu izgatavošana” tehniski pārcelt nemainot tās nosaukumu, atbilstoši MK noteikumu Nr. 322 2. un 4. pielikumā noteiktajai secībai;
- 6.6. apakšpunktu papildināt ar jaunu IP grupu “Materiālu ražošanas tehnoloģijas un izstrādājumu izgatavošana”, izsakot to šādā redakcijā: “Stikla un keramikas ražošanas tehnoloģijas un izstrādājumu izgatavošana; Materiālu ražošanas tehnoloģijas un izstrādājumu izgatavošana”, piemērojot IP grupai izmaksu minimālo koeficientu – 1,73;
- 8.1. apakšpunktā noteiktās IP grupas papildināt ar IP grupu “Mežsaimniecība”, izsakot to šādā redakcijā: “Lauksaimniecība; dārzkopība; mežsaimniecība”, ņemot vērā, ka šīs IP grupas pieder vienai izglītības tematiskajai jomai un šīm IP grupām ir noteikts vienāds izmaksu minimālais koeficients;
- 10.1. apakšpunktā noteiktās IP grupas papildināt ar IP grupu “Medicīniskie pakalpojumi, vienlaikus izslēdzot IP grupu "Ārstniecība" (ņemot vērā, ka šajā IP grupā netiek īstenotas izglītības programmas 2. - 4. PKL), izsakot to šādā redakcijā: “Medicīniskie pakalpojumi; māszinības; zobārstniecība”, piemērojot IP grupai izmaksu minimālo koeficientu – 3,20. Atbilstoši pielikumu papildinot ar šādu piezīmi: “Medicīnisko pakalpojumu izglītības programmu grupas izglītības programmu, kurās sagatavo kosmētiķus, izmaksu minimālais koeficients – 2,00”;
- svītrot 10.2. apakšpunktu, ņemot vērā, ka IP grupā "Farmācija" netiek īstenotas izglītības programmas 2. - 4. PKL;
- 11. punktā noteiktās IP grupas “Sociālā palīdzība” nosaukumu mainīt uz “Sociālā aprūpe”, visu IP grupu uzskaitījumu izsakot šādā redakcijā: “Bērnu un jauniešu attīstību veicinošie pakalpojumi; sociālie pakalpojumi; sociālā aprūpe”, atbilstoši MK noteikumu Nr. 322 2. un 4. pielikumā noteiktajam;
- 12.1. apakšpunktā noteiktās IP grupas “Viesnīcu un restorānu serviss” nosaukumu mainīt uz “Viesnīcu un restorānu pakalpojumi”, atbilstoši MK noteikumu Nr. 322 4. pielikumā noteiktajam (attiecīgi nepieciešams grozīt arī MK noteikumu Nr. 322 2. pielikumā esošo IP grupas nosaukumu). Tāpat arī saskaņā ar Ministru kabineta 2021. gada 9. novembra noteikumiem Nr. 737 “Grozījumi Ministru kabineta 2017. gada 13. jūnija noteikumos Nr. 322 “Noteikumi par Latvijas izglītības klasifikāciju”” svītrot IP grupas “Audio, video un foto pakalpojumi” (Izglītības tematiskā joma “Individuālie pakalpojumi”) un “Floristikas pakalpojumi” (Izglītības tematiskā joma “Individuālie pakalpojumi”), attiecīgi nepieciešami grozījumi arī MK noteikumu Nr. 322 2. pielikumā, svītrojot IP grupas “Audio, video un foto pakalpojumi” un “Floristikas pakalpojumi” saskaņā ar 4. pielikumā noteikto, kur IP grupas “Audio, video un foto pakalpojumi” atbilstošās IP kopas attiecinātas IP grupai “Audiovizuālā māksla un mediju māksla” (Izglītības tematiskā joma “Mākslas”) savukārt IP kopai “Floristika” noteikta atbilstība IP grupai “Amatniecība” (Izglītības tematiskā joma “Mākslas”), attiecīgi IP kopas “Floristika” izglītības programmām piemērot IP grupām “Amatniecība; lietišķā māksla” noteikto koeficientu - 1,45. Visu IP grupu uzskaitījumu izteikt šādā redakcijā: “Viesnīcu un restorānu pakalpojumi, mājsaimniecības pakalpojumi”;
- 14. punktā noteikto izglītības tematisko jomu “Vides aizsardzība” pārsaukt par “Vides veselība” atbilstoši MK noteikumu Nr. 322 2. pielikumam, tāpat arī IP grupu “Vides aizsardzība” pārsaukt par IP grupu “ Vide un ūdenssaimniecība” atbilstoši MK noteikumu Nr. 322 2. un 4. pielikumam;
- papildināt ar izglītības tematisko jomu “Civilā un militārā aizsardzība” ar IP grupu “Personu un īpašuma aizsardzība”, piemērojot IP grupai izmaksu minimālo koeficientu – 1,28.
- palielināt bāzes finansējumu (normējamās izmaksas un dienesta viesnīcas uzturēšanas izmaksas (nenormējamās izmaksas)) profesionālās izglītības programmu īstenošanai (noteikumu projekta 1.5. un 1.6. apakšpunkts, 1. un 2. pielikums);
- normējamās izmaksas papildināt ar divām jaunām pozīcijām “Transporta izmaksas” un “Informācijas sistēmas uzturēšanas izmaksas”, kā arī vienai pozīcijai precizēt nosaukumu no “Remonta izmaksas” uz “Remontdarbi un iestāžu uzturēšanas pakalpojumi” (noteikumu projekta 1.3. apakšpunkts);
- ka MK noteikumos Nr. 655 noteiktais par profesionālās izglītības programmu īstenošanas izmaksu minimumu uz vienu izglītojamo gadā nav attiecināms ne tikai uz Iekšlietu ministrijas sistēmas izglītības iestādēm, bet arī uz Aizsardzības ministrijas padotības izglītības iestādēm, ņemot vērā šo resoru izglītības iestādēs piedāvāto profesionālās izglītības programmu specifiku (noteikumu projekta 1.1. apakšpunkts);
- to, ka noteikumi ir piemērojami profesionālās tālākizglītības programmu īstenošanas izmaksu noteikšanai izglītojamiem ieslodzījuma vietās (noteikumu projekta 1.2 punkts);
- precizēt noteikumu 2.2. un 5.3 punktus par izglītojamo apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem atbilstoši 2024. gada 5.marta Ministru kabineta noteikumos Nr. 146 "Noteikumi par profesionālās izglītības iestāžu izglītojamo apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem mācību laikā" noteiktajam (noteikumu projekta 1.4. un 1.10. apakšpunkts);
- precizēt terminoloģiju noteikumu 2.2. un 5.2 punktos par praksēm, saskaņā ar Profesionālās izglītības likumā noteikto (noteikumu projekta 1.4. un 1.9. punkts);
- precizēt terminoloģiju attiecībā par izglītojamiem ar speciālām vajadzībām, saskaņā ar Invaliditātes likumā noteikto - izglītojamie ar invaliditāti (noteikumu projekta 1. pielikums);
- noteikt to, ka nenormējamās izmaksas uz vienu dienesta viesnīcā dzīvojošo izglītojamo ar invaliditāti, kuram nepieciešami rehabilitācijas pasākumi atbilstoši viņa funkcionālajiem traucējumiem un papildus sniegto ēdināšanas pakalpojumu izmaksas tiek piemērotas IZM padotības izglītības iestādēs, kurās izveidotas izglītības programmas mācību grupas atbilstoši mērķgrupai - izglītojamiem ar invaliditāti (iepriekš izglītojamiem ar speciālām vajadzībām), proti, Smiltenes tehnikuma izglītības programmu īstenošanas vietā Alsviķos, Rīgas Valsts tehnikuma izglītības programmu īstenošanas vietā Krāslavā un Kandavas Lauksaimniecības tehnikuma izglītības programmu īstenošanas vietā Cīravā (noteikumu projekta 1.8. apakšpunkts);
- palielināt izmaksas uz vienu dienesta viesnīcā dzīvojošo izglītojamo ar invaliditāti, kuram nepieciešami rehabilitācijas pasākumi atbilstoši viņa funkcionālajiem traucējumiem – no 495,66 EUR uz 543,35 EUR gadā (t.sk. palielināt dienesta viesnīcas uzturēšanās izmaksas no 282,23 EUR uz 317,15 EUR un izmaksas rehabilitācijas nodrošināšanai no 213,43 EUR uz 226,20 EUR), tāpat arī palielināt ēdināšanas pakalpojumu izmaksas no 694,36 EUR uz 735,88 EUR gadā (noteikumu projekta 1.7. un 1.8. apakšpunkts, 1.pielikuma 4.punkts).
- precizēt 1. pielikuma 5.2.1. apakšpunktā minētās profesionālās izglītības programmas, nosakot iepriekš iegūto izglītību (MK noteikumu Nr. 655 1. pielikuma 5.2.1. apakšpunkts);
- precizēt 1. pielikuma 5.2.2., 5.2.3. un 5.2.4. apakšpunktus atbilstoši MK noteikumos Nr. 322 noteiktajām izglītības tematiskajām jomām un izglītības programmu grupā (MK noteikumu Nr. 655 1. pielikuma 5.2.2., 5.2.4. un 5.2.5. apakšpunkti);
- precizēt terminoloģiju 5.2.5. apakšpunktā, nosakot izglītojamo skaitu grupā profesionālās izglītības programmās izglītojamiem ar invaliditāti (MK noteikumu Nr. 655 1. pielikuma 5.2.3. apakšpunkts);
- 1. pielikuma 5.2.6. apakšpunktā izglītības programmu grupai "Zobārstniecība" noteikt izglītojamo skaitu grupā (25 līdz 30 izglītojamie)(MK noteikumu Nr. 655 1. pielikuma 5.2.2. apakšpunkts);
- 1. pielikuma 5.2.7. apakšpunktā noteikt, ka mācību grupā profesionālās tālākizglītības programmās ieslodzījuma vietās, tāpat kā profesionālās izglītības programmās ieslodzījuma vietās, ir 16 līdz 18 izglītojamo (MK noteikumu Nr. 655 1. pielikuma 5.2.7. apakšpunkts);
- 1. pielikuma 5.2.8. apakšpunktā noteikt izglītojamo skaitu mācību grupā profesionālās izglītības programmās ieslodzījuma vietās nepilngadīgiem - 10 līdz 16 izglītojamos mācību grupā;
- svītrot MK noteikumu Nr. 655 1. pielikuma 5.2.6. apakšpunktu, ņemot vērā grozījumus PIL, ar kuriem izslēgtas normas par pedagoģisko korekciju atbilstoši 2018. gada 21. jūnija grozījumiem Vispārējās izglītības likumā;
- papildināt 1. pielikuma 5.2. apakšpunktu ar 5.2.9. apakšpunktu, kas nosaka, ka Labklājības ministrijas padotības profesionālās izglītības iestādes profesionālās izglītības programmās mācību grupā ir 4 līdz 15 izglītojamo, ņemot vērā, ka Sociālās integrācijas valsts aģentūra (SIVA) īsteno profesionālās rehabilitācijas pakalpojumu, kura ietvaros nodrošina profesionālās vidējās izglītības, profesionālās pamatizglītības, arodizglītības programmas personām darbspējas vecumā ar invaliditāti, prognozējamo invaliditāti vai funkcionēšanas traucējumiem. Ievērojot, ka SIVA mērķa grupas klientiem ir dažāda veida un smaguma funkcionēšanas traucējumi (t.sk. personas ar garīga rakstura traucējumiem), kas ietekmē audzēkņu skaitu mācību grupā;
- papildināt MK noteikumu Nr. 655 1. pielikumu ar 5.3. un 5.4. apakšpunktu, nosakot, ka finansējuma aprēķinā izglītības tematiskās jomas "Mākslas" profesionālās izglītības programmas īstenošanai ieslodzījuma vietā, finansējums tiek aprēķināts, ņemot vērā izglītības programmas īstenošanas vietu, tāpat arī gadījumos, kad tiek īstenotas izglītības tematiskās jomas "Mākslas" profesionālās izglītības programmas izglītojamajiem ar invaliditāti, finansējums tiek aprēķināts, ņemot vērā izglītības programmas noteiktās izmaksas izglītojamajiem ar invaliditāti;
- 1. pielikuma 6.4. apakšpunktā precizēt, ka noteikto finansējumu piešķir arī atbalsta personāla darba samaksai, saskaņā ar Ministru kabineta 2016. gada 5. jūlija noteikumu Nr. 455 “Pedagogu darba samaksas noteikumi” 31. punktu, kas nosaka to, ka atbalsta personāls arī ir pedagogi, tādējādi nodrošinot vienotu izglītības iestāžu izpratni par finansējuma piešķiršanu (MK noteikumu Nr. 655 1. pielikuma 6.4. apakšpunkts);
- 1. pielikuma 6.6. apakšpunktā minēto piemaksu profesionālās izglītības kompetences centru pedagogiem turpmāk piemērot tehnikumu, mākslu izglītības kompetences centru un Profesionālās izglītības kompetences centra “Rīgas Tehniskā koledža” pedagogiem saskaņā ar grozījumiem PIL un ar Ministru kabineta 2016. gada 5. jūlija noteikumu Nr. 455 - “Pedagogu darba samaksas noteikumi” 22. punktu un 48. punktu (MK noteikumu Nr. 655 1. pielikuma 6.6. apakšpunkts);
- svītrot regulējumu, kas noteikts MK noteikumu Nr. 655 1. pielikuma 6.7., 6.7.1. un 6.7.2. apakšpunktos, par profesionālās darbības kvalitātes piemaksām pedagogiem līdz 2017. gada 9. augustam, ņemot vērā, ka noteiktais termiņš ir pagājis;
- precizēt 1. pielikuma 7. punktā noteikto darba algas aprēķinu dienesta viesnīcas darbiniekiem (uz vienu dienesta viesnīcā dzīvojošo izglītojamo) - precizējot, ka darba alga tiek aprēķināta pret darbinieku likmēm (MK noteikumu Nr. 655 1.pielikuma 8. punkts);
- aktualizēt 3. pielikumā noteikto izglītības tematiskās jomu, izglītības programmu grupu dalījumu saskaņā ar MK noteikumiem Nr. 322, attiecīgi nosakot vai precizējot izglītības programmu izmaksu minimālos koeficientus tikai tām izglītības programmu grupām, kuras skar precizējumi, izmaksu minimālie koeficienti izglītības programmu grupām netiek pārskatīti.
MK noteikumu Nr. 655 3. pielikumā veikt šādas izmaiņas, atbilstoši MK noteikumu Nr. 322 2. un 4. pielikumā noteiktajam:
- no izglītības programmu (turpmāk - IP) grupu uzskaitījuma 2. punktā “Bibliotēku, informācijas, komunikācijas un arhīvu zinības”, svītrot vārdu “komunikācijas”, izsakot šādā redakcijā: “Bibliotēku, informācijas un arhīvu zinības”, atbilstoši MK noteikumu Nr. 322 2. un 4. pielikumā noteiktajai IP grupai, kā arī to, ka 2. pielikumā ir atsevišķa IP grupa “Žurnālistika un komunikācija”;
- 3.2. un 3.3. apakšpunktos noteiktās IP grupas “Vairumtirdzniecība un mazumtirdzniecība, tirgzinības un reklāma” un “Finanses, banku lietas un apdrošināšana, grāmatvedība un nodokļi” tehniski pārcelt, nemainot to nosaukumus, atbilstoši MK noteikumu Nr. 322 2. un 4. pielikumā noteiktajai secībai;
- papildināt ar jaunu Izglītības tematisko jomu “Dzīvās dabas zinātnes” un tai atbilstošu IP grupu “Bioķīmija”, piemērojot IP grupai izmaksu minimālo koeficientu – 1,73 (saskaņā ar IP grupai “Ķīmijas tehnoloģijas un biotehnoloģija” noteikto koeficientu);
- 4. punktā precizēt Izglītības tematiskās jomas nosaukumu no "Datorika" uz "Informācijas un komunikāciju tehnoloģijas", kā arī precizēt noteiktās IP grupas, svītrojot IP grupu “Datorzinātnes” un papildinot ar IP grupām “Datu bāzu un tīklu projektēšana un administrēšana” un “Datorzinātnes, programmatūras un lietojumprogrammu izstrāde un analīze”, izsakot šādā redakcijā “Datoru lietošana; datu bāzu un tīklu projektēšana un administrēšana; datorzinātnes, programmatūras un lietojumprogrammu izstrāde un analīze”, saskaņā ar MK noteikumu Nr. 322 2. un 4. pielikumu;
- precizēt 5.1. apakšpunktā noteiktās IP grupas, izsakot šādā redakcijā: “Mehānika un metālapstrāde; Mašīnzinības (mehāniskie transportlīdzekļi, kuģi un gaisa kuģi)”, atbilstoši MK noteikumu Nr. 322 2. un 4. pielikumam;
- precizēt 5.3. apakšpunktā noteiktās IP grupas, svītrojot IP grupu “Biotehnoloģijas” un izsakot šādā redakcijā: “Ķīmijas tehnoloģijas”, atbilstoši MK noteikumu Nr. 322 2. un 4. pielikumam;
- izglītības tematisko jomu “Inženierzinātnes un tehnoloģijas” papildināt ar jaunu IP grupu “Vides inženierzinātnes”, piemērojot IP grupai izmaksu minimālo koeficientu – 1,35 (saskaņā ar IP grupai “Ķīmijas tehnoloģijas un biotehnoloģija” noteikto koeficientu);
- 6.3. apakšpunktā noteikto IP grupu “Tekstiliju ražošanas tehnoloģijas un izstrādājumu izgatavošana” tehniski pārcelt nemainot tās nosaukumu, atbilstoši MK noteikumu Nr. 322 2. un 4. pielikumā noteiktajai secībai;
- 6.6. apakšpunktu papildināt ar jaunu IP grupu “Materiālu ražošanas tehnoloģijas un izstrādājumu izgatavošana”, izsakot to šādā redakcijā: “Stikla un keramikas ražošanas tehnoloģijas un izstrādājumu izgatavošana; Materiālu ražošanas tehnoloģijas un izstrādājumu izgatavošana”, piemērojot IP grupai izmaksu minimālo koeficientu – 1,73;
- 8.1. apakšpunktā noteiktās IP grupas papildināt ar IP grupu “Mežsaimniecība”, izsakot to šādā redakcijā: “Lauksaimniecība; dārzkopība; mežsaimniecība”, ņemot vērā, ka šīs IP grupas pieder vienai izglītības tematiskajai jomai un šīm IP grupām ir noteikts vienāds izmaksu minimālais koeficients;
- 10.1. apakšpunktā noteiktās IP grupas papildināt ar IP grupu “Medicīniskie pakalpojumi, vienlaikus izslēdzot IP grupu "Ārstniecība" (ņemot vērā, ka šajā IP grupā netiek īstenotas izglītības programmas 2. - 4. PKL), izsakot to šādā redakcijā: “Medicīniskie pakalpojumi; māszinības; zobārstniecība”, piemērojot IP grupai izmaksu minimālo koeficientu – 3,20. Atbilstoši pielikumu papildinot ar šādu piezīmi: “Medicīnisko pakalpojumu izglītības programmu grupas izglītības programmu, kurās sagatavo kosmētiķus, izmaksu minimālais koeficients – 2,00”;
- svītrot 10.2. apakšpunktu, ņemot vērā, ka IP grupā "Farmācija" netiek īstenotas izglītības programmas 2. - 4. PKL;
- 11. punktā noteiktās IP grupas “Sociālā palīdzība” nosaukumu mainīt uz “Sociālā aprūpe”, visu IP grupu uzskaitījumu izsakot šādā redakcijā: “Bērnu un jauniešu attīstību veicinošie pakalpojumi; sociālie pakalpojumi; sociālā aprūpe”, atbilstoši MK noteikumu Nr. 322 2. un 4. pielikumā noteiktajam;
- 12.1. apakšpunktā noteiktās IP grupas “Viesnīcu un restorānu serviss” nosaukumu mainīt uz “Viesnīcu un restorānu pakalpojumi”, atbilstoši MK noteikumu Nr. 322 4. pielikumā noteiktajam (attiecīgi nepieciešams grozīt arī MK noteikumu Nr. 322 2. pielikumā esošo IP grupas nosaukumu). Tāpat arī saskaņā ar Ministru kabineta 2021. gada 9. novembra noteikumiem Nr. 737 “Grozījumi Ministru kabineta 2017. gada 13. jūnija noteikumos Nr. 322 “Noteikumi par Latvijas izglītības klasifikāciju”” svītrot IP grupas “Audio, video un foto pakalpojumi” (Izglītības tematiskā joma “Individuālie pakalpojumi”) un “Floristikas pakalpojumi” (Izglītības tematiskā joma “Individuālie pakalpojumi”), attiecīgi nepieciešami grozījumi arī MK noteikumu Nr. 322 2. pielikumā, svītrojot IP grupas “Audio, video un foto pakalpojumi” un “Floristikas pakalpojumi” saskaņā ar 4. pielikumā noteikto, kur IP grupas “Audio, video un foto pakalpojumi” atbilstošās IP kopas attiecinātas IP grupai “Audiovizuālā māksla un mediju māksla” (Izglītības tematiskā joma “Mākslas”) savukārt IP kopai “Floristika” noteikta atbilstība IP grupai “Amatniecība” (Izglītības tematiskā joma “Mākslas”), attiecīgi IP kopas “Floristika” izglītības programmām piemērot IP grupām “Amatniecība; lietišķā māksla” noteikto koeficientu - 1,45. Visu IP grupu uzskaitījumu izteikt šādā redakcijā: “Viesnīcu un restorānu pakalpojumi, mājsaimniecības pakalpojumi”;
- 14. punktā noteikto izglītības tematisko jomu “Vides aizsardzība” pārsaukt par “Vides veselība” atbilstoši MK noteikumu Nr. 322 2. pielikumam, tāpat arī IP grupu “Vides aizsardzība” pārsaukt par IP grupu “ Vide un ūdenssaimniecība” atbilstoši MK noteikumu Nr. 322 2. un 4. pielikumam;
- papildināt ar izglītības tematisko jomu “Civilā un militārā aizsardzība” ar IP grupu “Personu un īpašuma aizsardzība”, piemērojot IP grupai izmaksu minimālo koeficientu – 1,28.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Nē
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Nē
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt
Fiziskās personas
Nē
Juridiskās personas
- Izglītības iestādes, kas īsteno profesionālās izglītības programmas un to dibinātāji.
Ietekmes apraksts
Tiek aktualizēts finansējums profesionālās izglītības programmu īstenošanai.
2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.3. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.4. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Rādītājs
2024
saskaņā ar valsts budžetu kārtējam gadam
izmaiņas kārtējā gadā, salīdzinot ar valsts budžetu kārtējam gadam
Turpmākie trīs gadi (euro)
2025
2026
2027
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
1
2
3
4
5
6
7
8
1. Budžeta ieņēmumi
16 730 327
0
16 874 250
0
16 883 844
0
0
1.1. valsts pamatbudžets, tai skaitā ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi
16 730 327
0
16 874 250
0
16 883 844
0
0
1.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
1.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
2. Budžeta izdevumi
16 730 327
977 306
16 874 250
2 931 919
16 883 844
2 931 919
2 931 919
2.1. valsts pamatbudžets
16 730 327
977 306
16 874 250
2 931 919
16 883 844
2 931 919
2 931 919
2.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
2.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
3. Finansiālā ietekme
0
-977 306
0
-2 931 919
0
-2 931 919
-2 931 919
3.1. valsts pamatbudžets
0
-977 306
0
-2 931 919
0
-2 931 919
-2 931 919
3.2. speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
3.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
4. Finanšu līdzekļi papildu izdevumu finansēšanai (kompensējošu izdevumu palielinājumu norāda ar "-" zīmi)
0
977 306
0
2 931 919
0
2 931 919
2 931 919
5. Precizēta finansiālā ietekme
0
0
0
0
5.1. valsts pamatbudžets
0
0
0
0
5.2. speciālais budžets
0
0
0
0
5.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
6. Detalizēts ieņēmumu un izdevumu aprēķins (ja nepieciešams, detalizētu ieņēmumu un izdevumu aprēķinu var pievienot anotācijas (ex-ante) pielikumā)
Ailēs "saskaņā ar valsts budžetu kārtējam gadam" un "saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru" norādīts finansējuma apmērs bāzes finansējuma (normējamās izmaksas un dienesta viesnīcas uzturēšanas izmaksas (nenormējamās izmaksas)) profesionālās izglītības programmu īstenošanai, kas ir paredzēts likumā “Par valsts budžetu 2024. gadam un budžeta ietvaru 2024., 2025. un 2026. gadam” .
Budžeta ieņēmumi un izdevumi norādīti tām budžeta programmām un apakšprogrammām, kuras projekts ietekmē.
Lai nodrošinātu profesionālās izglītības bāzes finansējuma paaugstināšanu, papildu nepieciešami:
2024. gada 4 mēnešiem (01.09.2024-31.12.2024) 977 306 euro, 2025.gadam un turpmāk - 2 931 919 euro,
tai skaitā, šādiem valsts budžeta resoriem:
15. resors "Izglītības un zinātnes ministrija" – 2024. gada 4 mēnešiem - 826 690 euro; 2025.gadā un turpmāk - 2 480 070 euro;
16. resors "Zemkopības ministrija" – 2024. gada 4 mēnešiem - 17 217 euro; 2025.gadā un turpmāk - 51 651 euro.
18. resors "Labklājības ministrija" – 2024. gada 4 mēnešiem - 2 149 euro; 2025.gadā un turpmāk - 6 447 euro.
22. resors "Kultūras ministrija" – 2024. gada 4 mēnešiem - 117 699 euro; 2025.gadā un turpmāk - 353 098 euro.
29. resors "Veselības ministrija" – 2024. gada 4 mēnešiem - 13 551 euro; 2025.gadā un turpmāk - 40 653 euro.
Papildus nepieciešamā finansējuma bāzes finansējuma palielināšanai aprēķini pievienoti anotācijas 1. , 2. un 3.pielikumos.
Budžeta ieņēmumi un izdevumi norādīti tām budžeta programmām un apakšprogrammām, kuras projekts ietekmē.
Lai nodrošinātu profesionālās izglītības bāzes finansējuma paaugstināšanu, papildu nepieciešami:
2024. gada 4 mēnešiem (01.09.2024-31.12.2024) 977 306 euro, 2025.gadam un turpmāk - 2 931 919 euro,
tai skaitā, šādiem valsts budžeta resoriem:
15. resors "Izglītības un zinātnes ministrija" – 2024. gada 4 mēnešiem - 826 690 euro; 2025.gadā un turpmāk - 2 480 070 euro;
16. resors "Zemkopības ministrija" – 2024. gada 4 mēnešiem - 17 217 euro; 2025.gadā un turpmāk - 51 651 euro.
18. resors "Labklājības ministrija" – 2024. gada 4 mēnešiem - 2 149 euro; 2025.gadā un turpmāk - 6 447 euro.
22. resors "Kultūras ministrija" – 2024. gada 4 mēnešiem - 117 699 euro; 2025.gadā un turpmāk - 353 098 euro.
29. resors "Veselības ministrija" – 2024. gada 4 mēnešiem - 13 551 euro; 2025.gadā un turpmāk - 40 653 euro.
Papildus nepieciešamā finansējuma bāzes finansējuma palielināšanai aprēķini pievienoti anotācijas 1. , 2. un 3.pielikumos.
6.1. detalizēts ieņēmumu aprēķins
-
6.2. detalizēts izdevumu aprēķins
-
7. Amata vietu skaita izmaiņas (palielinājuma gadījumā: izvērsts pamatojums, izvērtējums par esošo resursu pārskatīšanas iespējām, t.sk. vakanto štata vietu, ilgstošo vakanču izmantošanu u.c.)
-
Cita informācija
Finansējums 2024.gada 4 mēnešiem (977 306 euro) attiecīgajam resoram plānots piešķirts no valsts budžeta programmas 02.00.00 “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem” saskaņā ar Ministru kabineta rīkojuma projektu "Par finanšu līdzekļu piešķiršanu no valsts budžeta programmas "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem""(24-TA-307).
IZM priekšlikums, lai nodrošinātu profesionālās izglītības programmu īstenošanas bāzes finansējuma pārskatīšanu, palielinot izmaksas uz vienu izglītojamo, daļēji aktualizējot izglītības programmu izmaksas atbilstoši to faktiskajām īstenošanas izmaksām, 2025. gadā un turpmāk ik gadu paredz samazināt izdevumus budžeta resoram "74. Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums" 2 931 919 euro apmērā un attiecīgi palielināt izdevumus ministriju programmās/apakšprogrammās.
Atbilstoši š.g. 19. septembra Ministru kabineta lēmumam (MK 19.09.2024. sēdes prot. Nr. 38 2.§ 20. punkts), lai nodrošinātu profesionālās izglītības programmu īstenošanas bāzes finansējuma pārskatīšanu, palielinot izmaksas uz vienu izglītojamo, daļēji aktualizējot izglītības programmu izmaksas atbilstoši to faktiskajām īstenošanas izmaksām, tika atbalstīts Izglītības un zinātnes ministrijas fiskāli neitrālais priekšlikums 2025. gadā un turpmāk ik gadu samazināt izdevumus budžeta resoram "74. Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums" 2 931 919 euro apmērā un attiecīgi palielināt izdevumus Izglītības un zinātnes ministrijas budžeta apakšprogrammā 02.01.00 "Profesionālās izglītības programmu īstenošana" par 2 480 070 euro, Kultūras ministrijas budžeta programmā 20.00.00 "Kultūrizglītība" par 353 098 euro, Labklājības ministrijas budžeta apakšprogrammā 05.37.00 "Sociālās integrācijas valsts aģentūras administrēšana un profesionālās un sociālās rehabilitācijas pakalpojumu nodrošināšana" par 6 447 euro, Zemkopības ministrijas budžeta apakšprogrammā 22.01.00 "Profesionālā izglītība" par 51 651 euro un Veselības ministrijas budžeta apakšprogrammā 02.03.00 "Augstākā medicīnas izglītība" par 40 653 euro.
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
4.1. Saistītie tiesību aktu projekti
4.1.1. Par finanšu līdzekļu piešķiršanu no valsts budžeta programmas "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem"
Pamatojums un apraksts
Tiesību akta projekts "Grozījumi Ministru kabineta 2007. gada 2. oktobra noteikumos Nr. 655 "Noteikumi par profesionālās izglītības programmu īstenošanas izmaksu minimumu uz vienu izglītojamo"" paredz palielināt profesionālās izglītības programmu bāzes finansējumu, veidojot fiskālo ietekmi uz valsts budžetu. Papildus nepieciešamo finansējumu bāzes finansējuma paaugstināšanai no 2024. gada 1. septembra pieprasot no valsts budžeta programmas 02.00.00 "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem".
Ministru kabineta rīkojuma projekts "Par finanšu līdzekļu piešķiršanu no valsts budžeta programmas "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem"" (24-TA-307) sagatavots, uz Ministru kabineta sēdi tiks virzīts un izskatīts vienlaicīgi ar projektu.
Ministru kabineta rīkojuma projekts "Par finanšu līdzekļu piešķiršanu no valsts budžeta programmas "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem"" (24-TA-307) sagatavots, uz Ministru kabineta sēdi tiks virzīts un izskatīts vienlaicīgi ar projektu.
Atbildīgā institūcija
Izglītības un zinātnes ministrija
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Nē
6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas
Valsts un pašvaldību institūcijas
Izglītības un zinātnes ministrijaNevalstiskās organizācijas
NēCits
Nē6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi
6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti
-
6.4. Cita informācija
-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas
Institūcijas
- Izglītības un zinātnes ministrija
7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru
Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
Nē
-
2. Tiks likvidēta institūcija
Nē
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
Nē
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
Nē
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
Nē
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
Nē
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
Nē
-
8. Cita informācija
Nē
-
7.5. Cita informācija
-
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi
1. pielikums
Nosaukums
Papildus nepieciešamais finansējums 2024.gadam un turpmāk
2. pielikums
Nosaukums
Vidēja termiņa budžeta ietvara likumā plānotais finansējums un papildus nepieciešamais finansējums