22-TA-2222: Likumprojekts (Grozījumi)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Grozījumi Mobilizācijas likumā" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
-
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Aizsardzības ministrija ir izstrādājusi likumprojektu “Aizsardzības industrijas likums” ar mērķi veicināt piegādes drošību Nacionālo bruņoto spēku valsts aizsardzības uzdevumu un starptautisko saistību izpildei.
Likumprojekts “Grozījumi Mobilizācijas likumā” (turpmāk – likumprojekts) ir izstrādāts ar mērķi izslēgt no Mobilizācijas likuma regulējumu par industrijas attīstības atbalstu, un piegādes drošību. Tas nodrošina to, ka tiesību normas, kas attiecas uz aizsardzības industriju, ir vienā normatīvajā aktā.
Likumprojekts “Grozījumi Mobilizācijas likumā” (turpmāk – likumprojekts) ir izstrādāts ar mērķi izslēgt no Mobilizācijas likuma regulējumu par industrijas attīstības atbalstu, un piegādes drošību. Tas nodrošina to, ka tiesību normas, kas attiecas uz aizsardzības industriju, ir vienā normatīvajā aktā.
Spēkā stāšanās termiņš
Jebkādi citi nosacījumi (atrunāti tiesību aktā)
Pamatojums
Likums stājas spēkā vienlaikus ar Aizsardzības industrijas likumu.
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
Saskaņā ar 2020. gada 24. septembrī Saeimā apstiprināto Valsts aizsardzības koncepciju (turpmāk – VAK) tika uzdots īstenot nacionālās aizsardzības industrijas attīstības atbalsta politiku, tādējādi sekmējot Nacionālo bruņoto spēku (turpmāk – NBS) piegādes drošību, atbalstot NBS materiāltehnisko līdzekļu uzturēšanai nepieciešamo zināšanu ieguvi un paplašinot NBS vajadzībām atbilstošu mobilizācijas resursu bāzi nacionālās tautsaimniecības ietvaros. Kā arī tika ieviests stratēģiskās partnerības koncepts aizsardzības nozares mijiedarbībā ar nacionālās aizsardzības industriju un noteikta nepieciešamība pastiprinātam aizsardzības pētniecības un inovāciju atbalstam gan nacionālā, gan pārrobežu vidē, uzņemoties ar pētniecības un izstrādes procesu saistītos finanšu riskus.
Ar aizsardzības ministrijas izstrādāto likumprojektu “Aizsardzības industrijas likums” tiek īstenota aizsardzības industrijas attīstības atbalsta un NBS piegādes drošības veicināšanas politika.
Likumprojekta regulējums attiecībā uz aizsardzības industriju, aizsardzības industrijas atbalstu un piegāžu drošību ir iekļauts Aizsardzības industrijas likuma likumprojektā.
Ar 2019. gada 30. decembra Valsts prezidenta izsludināto likumu “Grozījumi Mobilizācijas likumā”, tika paredzēts papildināt Mobilizācijas likuma 1. pantu ar 4., 5. un 6. punktu, proti, Mobilizācijas likumā tika ieviests, aizsardzības industrijas, aizsardzības industrijas attīstības atbalsta un piegāžu drošības termins. Līdz ar likumprojektu, vairs netiek paredzēts šo terminu lietojums. Taču šie termini turpmāk tiks ietverti Aizsardzības industrijas likuma likumprojektā.
Tāpat Mobilizācijas likumā ir ietverts paplašinātais mērķis, proti, 2.panta 2.punktā ir noteikts, ka starp mērķiem tiek iekļauta arī mobilizācijas resursu bāzes paplašināšana, kas pamato valsts ieguldījumus aizsardzības industrijas attīstības atbalstam, tajā skaitā attiecībā uz īpašu valsts atbalsta sniegšanas kārtību atbilstoši Līguma par Eiropas Savienības darbību noteiktajai kārtībā. Taču, likumprojekts paredz izslēgt šo mērķi un neintegrēt to likumprojektā “Aizsardzības industrijas likums”.
Attiecībā uz Mobilizācijas likuma 9.panta 14.punktu, tad ar likumprojektu, minētā panta punkts pilnībā tiek integrēts likumprojektā “Aizsardzības industrijas likums”.
Kā arī Mobilizācijas likumā ietverto 10.1 pantu, kas paredz, ka Aizsardzības ministrija, izstrādājot un īstenojot aizsardzības industrijas attīstības atbalsta politiku, konsultējas ar Latvijas drošības un aizsardzības industrijas organizācijām, - likumprojekts paredz to izslēgt, taču, ietverot likumprojektā “Aizsardzības industrijas likums”.
Likumprojekts paredz arī norādi uz Aizsardzības industrijas likumu, proti, papildinot 11.pantu ar piekto daļu, nosakot, ka aizsardzības industrijas atbalstu organizē un īsteno saskaņā ar šo likumu.
Ar aizsardzības ministrijas izstrādāto likumprojektu “Aizsardzības industrijas likums” tiek īstenota aizsardzības industrijas attīstības atbalsta un NBS piegādes drošības veicināšanas politika.
Likumprojekta regulējums attiecībā uz aizsardzības industriju, aizsardzības industrijas atbalstu un piegāžu drošību ir iekļauts Aizsardzības industrijas likuma likumprojektā.
Ar 2019. gada 30. decembra Valsts prezidenta izsludināto likumu “Grozījumi Mobilizācijas likumā”, tika paredzēts papildināt Mobilizācijas likuma 1. pantu ar 4., 5. un 6. punktu, proti, Mobilizācijas likumā tika ieviests, aizsardzības industrijas, aizsardzības industrijas attīstības atbalsta un piegāžu drošības termins. Līdz ar likumprojektu, vairs netiek paredzēts šo terminu lietojums. Taču šie termini turpmāk tiks ietverti Aizsardzības industrijas likuma likumprojektā.
Tāpat Mobilizācijas likumā ir ietverts paplašinātais mērķis, proti, 2.panta 2.punktā ir noteikts, ka starp mērķiem tiek iekļauta arī mobilizācijas resursu bāzes paplašināšana, kas pamato valsts ieguldījumus aizsardzības industrijas attīstības atbalstam, tajā skaitā attiecībā uz īpašu valsts atbalsta sniegšanas kārtību atbilstoši Līguma par Eiropas Savienības darbību noteiktajai kārtībā. Taču, likumprojekts paredz izslēgt šo mērķi un neintegrēt to likumprojektā “Aizsardzības industrijas likums”.
Attiecībā uz Mobilizācijas likuma 9.panta 14.punktu, tad ar likumprojektu, minētā panta punkts pilnībā tiek integrēts likumprojektā “Aizsardzības industrijas likums”.
Kā arī Mobilizācijas likumā ietverto 10.1 pantu, kas paredz, ka Aizsardzības ministrija, izstrādājot un īstenojot aizsardzības industrijas attīstības atbalsta politiku, konsultējas ar Latvijas drošības un aizsardzības industrijas organizācijām, - likumprojekts paredz to izslēgt, taču, ietverot likumprojektā “Aizsardzības industrijas likums”.
Likumprojekts paredz arī norādi uz Aizsardzības industrijas likumu, proti, papildinot 11.pantu ar piekto daļu, nosakot, ka aizsardzības industrijas atbalstu organizē un īsteno saskaņā ar šo likumu.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Šobrīd ar aizsardzības industriju saistītie jautājumi dublē normatīvajos aktos esošās tiesību normas. Attiecīgie jautājumi nav noregulēti vienā normatīvajā aktā. Līdz ar to ir nepieciešams nodrošināt to, ka tiesību normas, kas attiecas uz aizsardzības industriju, ir vienā normatīvajā aktā, tāpēc ir izstrādāts Aizsardzības industrijas likuma likumprojekts, lai nodrošinātu NBS valsts aizsardzības uzdevumu un starptautisko saistību izpildei nepieciešamo materiāltehnisko līdzekļu un pakalpojumu piegādes drošību.
Risinājuma apraksts
Lai nepieļautu tiesību normu dublēšanos un nodrošinātu ar aizsardzības industrijas saistīto jautājumu noregulēšanu vienā likumā, tādējādi pilnveidojot tiesisko regulējumu attiecībā uz aizsardzības industriju, likumprojekts paredz izslēgt 1. panta 4., 5, 6. punktu, precizēt 2. pantu, kā arī izslēgt 9. panta 14.punktu un 10.1pantu, tostarp paredz papildināt 11.pantu ar piekto daļu.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Nē
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Nē
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
Cita informācija
-
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
4.2. Cita informācija
Tiek virzīts vienlaikus ar Nacionālās drošības likuma grozījumiem un Aizsardzības industrijas likumprojektu.
Atbildīgā institūcija - Aizsardzības ministrija.
Atbildīgā institūcija - Aizsardzības ministrija.
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Nē
6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas
Valsts un pašvaldību institūcijas
-Nevalstiskās organizācijas
JāCits
Nē6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi
Veids
Publiskā apspriešana
Saite uz sabiedrības līdzdalības rezultātiem
https://tapportals.mk.gov.lv/public_participations/cab1ef64-d90d-4700-80eb-88f8566d5b32
6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti
Publiskās apspriešanas norises laikā no 2022. gada 18. jūlija līdz 1. augustam TAP portālā netika saņemts neviens atzinums.
6.4. Cita informācija
Saistīts ar likumprojektu “Aizsardzības industrijas likums” (22-TA-2217) un likumprojektu “Grozījums Nacionālās drošības likumā” (22-TA-2223).
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas
Institūcijas
7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru
Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
Nē
-
2. Tiks likvidēta institūcija
Nē
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
Nē
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
Nē
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
Nē
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
Nē
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
Nē
-
8. Cita informācija
Nē
-
7.5. Cita informācija
-
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi