Anotācija (ex-ante)

21-TA-973: Rīkojuma projekts (Vispārīgais)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Par apropriācijas pārdali starp Ekonomikas ministrijas budžeta programmām un apakšprogrammām" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība

1.1. Pamatojums

Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Ministru kabineta rīkojuma projekts "Par apropriācijas pārdali starp Ekonomikas ministrijas budžeta programmām un apakšprogrammām" (turpmāk – rīkojuma projekts) sagatavots, pamatojoties uz Likuma par budžetu un finanšu vadību 9. panta 13. daļas 1. punktu un 9. panta 13.3 daļas 3. punktu.
 

1.2. Mērķis

Mērķa apraksts
Atļaut Ekonomikas ministrijai pārdalīt finansējumu starp Ekonomikas ministrijas budžeta programmām un apakšprogrammām 3 269 229 euro apmērā, lai nodrošinātu energoefektivitētes paaugstināšanas pasākumu īstenošanu.
 
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība

1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi

Pašreizējā situācija

Saistībā ar faktiski mazāku dotācijas nepieciešamību energoietilpīgo apstrādes rūpniecības uzņēmumiem un aizsargātajiem elektroenerģijas lietotājiem, Ekonomikas ministrijas budžeta apakšprogrammā 29.02.00 "Elektroenerģijas lietotāju atbalsts" un programmā 97.00.00 "Nozaru vadība un politikas plānošana" finanšu līdzekļi plānotajā apmērā netiks apgūti, kas ir radījis ekonomiju šā gada budžetā. Elektroenerģijas cenu kāpums mazināja obligātā iepirkuma komponentes īpatsvaru energoietilpīgo rūpniecības uzņēmumu izdevumos, kas, ņemot vērā attiecīgā atbalsta mehāniska izveidi obligātā iepirkuma komponentes kompensācijas veidā, mazināja apakšprogrammas finanšu līdzekļu izlietojumu. Savukārt aizsargāto lietotāju atbalstam nepieciešamais finansējums budžeta plānošanas procesā tika aplēsts, ņemot vērā, ka jaunais atbalsta mehānisms uzsāks darbu 2021.gada 1.janvārī, lai gan faktiski 8 mēnešus atbalsts tika sniegts iepriekšējā mehānisma ietvaros. Ekonomikas ministrijai šā gada budžetā 97.00.00 programmas "Nozares vadības un politikas plānošana" ietvaros ir paredzēta ekonomija pētījumu īstenošanai Nacionālais enerģētikas un klimata plānu mērķu sasniegšanai. Ņemot vērā iepriekš minēto, finansējums 3 269 229 euro apmērā būtu novirzāms uz Ekonomikas ministrijas budžeta apakšprogrammu 29.04.00 "Energoefektivitātes politikas ieviešana", kas nodrošinātu līdzekļus esošās apakšprogrammas mērķu īstenošanai.  

Ņemot vērā Ēku atjaunošanas ilgtermiņa stratēģijā iekļauto informāciju, Latvijā esošais dzīvojamais fonds strauji noveco un līdz ar ēku fonda novecošanos un salīdzinoši slikto tehnisko stāvokli, paralēli zūd arī esošā dzīvojamā fonda energoefektivitāte. Ēku sektorā (mājsaimniecībās) patērētā enerģija veido līdz 30% no visas enerģētikas jomas, tādēļ ēku sektors ietver ievērojamu potenciālu kopējo energoefektivitātes mērķu sasniegšanā. Lielākajai daļai esošo ēku ir augsts energoresursu patēriņš un tām ir būtiski zemākas siltumtehniskās īpašības nekā var nodrošināt ar šobrīd pieejamām tehnoloģijām. Eiropas Komisijas 2019.gada ziņojumā par Latviju norādīts, ka ar ļoti sliktiem sadzīves apstākļiem saskaras 15,2 % iedzīvotāju, kas ievērojami pārsniedz ES vidējo rādītāju — 4,5 %.

Latvijā reģistrētas 1,4 miljoni ēkas, kuru kopējā platība ir 206,58 milj. m2, t.sk. dažāda tipa palīgēkas, kuru platība vidēji nepārsniedz 40 m2. No visām ēkām 363,9 tūkstoši ar kopējo platību 91,08 milj. m2 ir dzīvojamās mājas un aptuveni 285 000 tūkstoši no tām ir ar apkuri. Nedzīvojamo ēku skaits ir 1,068 miljoni, no tām 108 000 tūkstoši ar apkuri. Kopējā siltināmā platība dzīvojamām ēkām – 56 milj.m2 un kopējā siltināmā platība nedzīvojamām ēkām –27 milj.m2. Ņemot vērā iepriekš minēto, nepieciešamās investīcijas visa veida ēkām līdz 2050. gadam kopumā ir 19 miljardi euro. Piemēram, privātmāju atjaunošanai faktiskā finanšu nepieciešamība ir vismaz 4,62 miljardi euro, daudzdzīvokļu ēku atjaunošanai 4,52 miljardi euro, nedzīvojamo ēku (izņemto ražošanas ēkas) - 4.89 miljardi euro u.c..
Ņemot vērā, ka ar Eiropas Savienības fondu 2021. - 2027. gada plānošanas periodā, kā arī Atveseļošanās fonda plānā paredzēto finansējumu iespējams atjaunot tikai nelielu daļu no energoneefektīvajām ēkām, nepieciešams papildus finansējums energoefektivitātes mērķu sasniegšanai. Veicot finansējuma pārdali starp Ekonomikas ministrijas programmām, apakšprogrammām, būs iespējams sniegt atbalstu indikatīvi 334 dzīvojamām mājām.


Pamatojoties uz Energoefektivitātes likuma (turpmāk – Likums) 13. panta 4. daļu, Ekonomikas ministrija administrē energoefektivitātes nodevu, ko saskaņā ar Likuma 13. panta 2. daļu maksā lielais elektroenerģijas patērētājs, kurš nav izpildījis Likumā noteikto pienākumu. Savukārt, pamatojoties uz Likuma 13. panta 5. daļu, ienākumus no energoefektivitātes nodevas kā dotāciju no valsts pamatbudžeta vispārējiem ieņēmumiem plāno valsts pamatbudžetā šim mērķim izveidotajā Ekonomikas ministrijas budžeta apakšprogrammā 29.04.00 “Energoefektivitātes politikas ieviešana”.

Pamatojoties uz Likuma 13. panta 7. daļu, Ekonomikas ministrija nodrošina iemaksas pārskaitīšanu valsts energoefektivitātes fondā. Savukārt, pamatojoties uz Likuma 7. panta 2. daļu, valsts energoefektivitātes fondu izveido akciju sabiedrība "Attīstības finanšu institūcija Altum" (turpmāk – sabiedrība "Altum"). Pamatojoties uz Likuma 7. panta 3. daļas 2. punktu, Valsts energoefektivitātes fonda finanšu avots ir finansējums vismaz 90 procentu apmērā no energoefektivitātes nodevas ieņēmumiem valsts budžetā. Savukārt Likuma 7. panta 3. daļas 3. punkts nosaka, ka valsts energoefektivitātes fonda finanšu avots var būt arī citi ieņēmumi. Ņemot vērā iepriekš minēto ir pieļaujama 2021. gada budžeta apakšprogrammas 29.02.00 "Elektroenerģijas lietotāju atbalsts" un programmas 97.00.00 "Nozaru vadība un politikas plānošana" ekonomijas pārdale uz budžeta apakšprogrammu 29.04.00 "Energoefektivitātes politikas ieviešana", to pārskaitot sabiedrība "Altum" apsaimniekotajam Valsts energoefektivitātes fondam, nodrošinot pasākumus enerģijas galapatēriņa mērķa sasniegšanas veicināšanai. Veicot tādus pasākumus, kā būvdarbu veikšana dzīvojamās mājas norobežojošajās konstrukcijās, inženiersistēmu (piemēram, apkures un ventilācijas iekārtu) atjaunošanai, mikroģenerācijas siltumenerģijas vai elektroenerģijas ražošanas tehnoloģisko iekārtu iegāde un uzstādīšana (lai nodrošinātu siltumenerģijas vai elektroenerģijas ražošanu no atjaunojamiem energoresursiem un siltuma vai elektroenerģijas piegādi) tiktu veicināta energoefektivitātes mērķu sasniegšana.
 
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Nepieciešams pārdalīt finansējumu no Ekonomikas ministrijas budžeta apakšprogrammas 29.02.00 "Elektroenerģijas lietotāju atbalsts" 3 000 000 euro apmērā un budžeta programmas 97.00.00 "Nozaru vadība un politikas plānošana" 269 229 euro apmērā uz Ekonomikas ministrijas budžeta apakšprogrammu 29.04.00 "Energoefektivitātes politikas ieviešana".

 
Risinājuma apraksts
Likuma par budžetu un finanšu vadību 9. panta 13. daļas 1. punkts nosaka, ka finanšu ministram ir tiesības Ministru kabineta noteiktajā kārtībā, informējot par to Saeimu, veikt apropriāciju pārdales ministrijai vai citai centrālajai valsts iestādei gadskārtējā valsts budžeta likumā noteiktās apropriācijas ietvaros starp programmām, apakšprogrammām un izdevumu kodiem atbilstoši ekonomiskajām kategorijām. Savukārt Likuma par budžetu un finanšu vadības 9. panta 13.3 daļas 3. punkts paredz, ka pārdales apjoms starp programmām, pārsniedzot piecus procentus apstiprinātās gada apropriācijas apjoma, nepieciešams Ministru kabineta lēmums un Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas saskaņojums.
Ņemot vērā minēto, Ministru kabineta rīkojuma projekts paredz:
1) atļaut Ekonomikas ministrijai pārdalīt finansējumu 3 269 229 euro apmērā Ekonomikas ministrijas ietvaros starp budžeta programmām un apakšprogrammām;
2) Ekonomikas ministrijai normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā sagatavot un iesniegt Finanšu ministrijā pieprasījumu valsts budžeta apropriācijas pārdalei.
3) Finanšu ministram normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā informēt Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisiju par šā rīkojuma 1. punktā minēto apropriācijas pārdali un, ja Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija piecu darbdienu laikā pēc attiecīgās informācijas saņemšanas nav iebildusi pret apropriācijas pārdali, veikt apropriācijas pārdali.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?

1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību

1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums

Vai tiks veikts?

1.6. Cita informācija

-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Cita informācija
Projektam nav ietekmes uz kopējiem valsts budžeta ieņēmumiem un izdevumiem, jo rīkojuma projekts paredz 2021.gadā pārdalīt finansējumu no Ekonomikas ministrijas budžeta apakšprogrammas 29.02.00 "Elektroenerģijas lietotāju atbalsts" 3 000 000 euro apmērā un budžeta programmas 97.00.00 "Nozaru vadība un politikas plānošana" 269 229 euro apmērā uz Ekonomikas ministrijas budžeta apakšprogrammu 29.04.00 "Energoefektivitātes politikas ieviešana".
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?

5.3. Cita informācija

Apraksts
-
Skaidrojums
-

6.4. Cita informācija

-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?

7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas

Institūcijas

    7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums

    Vai projekts skar šo jomu?

    7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums

    Vai projekts skar šo jomu?

    7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru

    Ietekme
    Jā/Nē
    Skaidrojums
    1. Tiks veidota jauna institūcija
    -
    2. Tiks likvidēta institūcija
    -
    3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
    -
    4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
    -
    5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
    -
    6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
    -
    7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
    -
    8. Cita informācija
    -

    7.5. Cita informācija

    -
    8. Horizontālās ietekmes

    8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību

    Vai projekts skar šo jomu?

    8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību

    Vai projekts skar šo jomu?

    8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu

    Vai projekts skar šo jomu?

    8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem

    Vai projekts skar šo jomu?

    8.1.5. uz teritoriju attīstību

    Vai projekts skar šo jomu?

    8.1.6. uz vidi

    Vai projekts skar šo jomu?

    8.1.7. uz klimatneitralitāti

    Vai projekts skar šo jomu?

    8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju

    Vai projekts skar šo jomu?

    8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām

    Vai projekts skar šo jomu?

    8.1.10. uz dzimumu līdztiesību

    Vai projekts skar šo jomu?

    8.1.11. uz veselību

    Vai projekts skar šo jomu?

    8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību

    Vai projekts skar šo jomu?

    8.1.13. uz datu aizsardzību

    Vai projekts skar šo jomu?

    8.1.14. uz diasporu

    Vai projekts skar šo jomu?

    8.1.15. uz profesiju reglamentāciju

    Vai projekts skar šo jomu?

    8.1.16. uz bērna labākajām interesēm

    8.2. Cita informācija

    -
    Pielikumi