Anotācija (ex-ante)

Tādējādi, resursu un izejvielu cenu sadārdzināšanās turpina negatīvi ietekmēt lauksaimniekus šajās nozarēs, turklāt ar akumulējošu efektu, jo jau ilgstoši, - kopš cenu pieauguma sākuma 2021. gadā, bet, jo īpaši, pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā sākuma, lauksaimnieku ieņēmumi no saražotās produkcijas realizācijas nenosedz pieaugošās ražošanas izmaksas, un izmaksas turpina pieaugt, palielinot apdraudējumu uzņēmumu tālākai pastāvēšanai un darbībai.
Zemkopības ministrijas izvērtējums par situāciju 2022. gada jūlijā ļauj secināt, ka, piemēram, salīdzinājumā ar lauksaimniecības produkcijas ražošanas izmaksām 2018. gadā, ražošanas izmaksu sadārdzinājums ir bijis ievērojams, turklāt gandrīz visās lauksaimniecības nozarēs izmaksu sadārdzinājums krietni pārsniedz saražotās produkcijas sadārdzinājumu. Piemēram, cūkkopības nozarē saglabājas izteikta atšķirība starp produkcijas cenas indeksu un ražošanas resursu cenu indeksiem, kas turklāt jau pastāv ilgstoši. It īpaši sākot no 2022. gada sākuma daudz straujāk un būtiskāk palielinājās ražošanas resursu cenu indeksi, kas nozīmē, ka saražotās produkcijas cena pilnībā neatspoguļo ražošanas izmaksu sadārdzinājumu, jo ražotājiem ir grūtības pārtikas ķēdes cenu pārnesē. Arī mājputnu nozarē novērojama izteikta atšķirība starp saražotās produkcijas cenām un ražošanas resursu cenām un var novērot, ka saražotās mājputnu gaļas un olu produktu cenu kāpums ir zemāks nekā ražošanas izmaksu cenu pieaugums. Taču arī laukkopības nozares sastopas ar lieliem izaicinājumiem degvielas un mēslošanas līdzekļu cenu pieauguma dēļ. Segto platību dārzeņkopības sektoru būtiski ietekmē arī apkures izmaksu kāpums.
Bez tam, MK noteikumu Nr. 391 ietvaros pieprasītā kopējā atbalsta summa saskaņā ar Lauku atbalsta dienesta (turpmāk - LAD) apkopoto informāciju par iesniegtajiem atbalsta pieteikumiem, bija ievērojami lielāka nekā izmaksātais atbalsts un sasniedza 15,8 milj. euro. Taču tas skaidrojams galvenokārt ar apstākli, ka daļai atbalsta pretendentu tika piemērots maksimālā atbalsta apmēra limits 840 000 euro, kā arī, atsevišķos gadījumos atbalsta apmērs tika samazināts saskaņā ar atbalsta nosacījumiem, vai citos gadījumos atbalsts netika izmaksāts, jo aprēķinātā atbalsta summa nesasniedza 100 euro. Tādējādi var secināt, ka visām trim nozarēm kopējais finansiālo sarežģījumu apmērs bija ievērojami lielāks par saņemto atbalstu un netika segts pilnībā, kas nozīmē, ka apdraudējums saimniecību darbībai saglabājas augsts, jo īpaši, ņemot vērā, ka turpinās resursu sadārdzinājums.

Pārtikas ražošana un lauksaimniecība ir valsts drošības jautājums, un valsts apdraudējuma gadījumā ir nepieciešams, lai valsts spētu nodrošināt savus iedzīvotājus ar pārtiku, tādēļ ir arī svarīgi nodrošināt lauksaimniecības uzņēmumu spēju turpināt darbību esošajā krīzes situācijā, lai nodrošinātu pārtikas piegāžu nepārtrauktību.
Ņemot vērā iepriekšminēto informāciju par ražošanas resursu sadārdzināšanos, kā arī MK noteikumu Nr. 391 anotācijā sniegto informāciju par izvērtējumu, kas ļāva definēt cūkkopības, mājputnu audzēšanas un segto platību dārzeņkopības nozares kā Krievijas iebrukuma Ukrainā negatīvo seku vissmagāk ietekmētās, šīm nozarēm ir nepieciešams tālāks atbalsts ražošanai nozīmīgo resursu cenu kāpuma daļējai segšanai.
Tādēļ projekts paredz: 
1) atbalsts par laikposmu no 2022. gada 1. jūlija līdz 31. oktobrim tiek piešķirts par šādu resursu izmaksu pieaugumu lauksaimniecības produktu primārajā ražošanā cūkkopības, mājputnu audzēšanas un segto platību dārzeņkopības nozarēs salīdzinājumā ar 2021. gada jūlija - oktobra laikposmu radies šādiem ražošana resursiem - dīzeļdegviela, elektroenerģija, kurināmais, minerālmēslojums (tikai segto platību dārzeņkopībā) un pirktā lopbarība un lopbarības izejvielas (tikai cūkkopības un mājputnu audzēšanas nozarē). Periods no 2022. gada 1. jūlija tika noteikts, ņemot vērā, ka līdz 2022. gada jūnijam bija pieejams atbalsts MK noteikumu Nr. 391 ietvaros, savukārt 2022. gada 31. oktobris kā atbalsta perioda beigas tika noteikts, ņemot vērā, ka atbalstu jāizmaksā līdz š.g. 31. decembrim un ir nepieicešams dot laiku atbalsta administrēšanai, ieskaitot kontroles attiecībā uz iesniegumiem;

2) atbalstu piešķir 70 procentu apmērā no aprēķinātā izmaksu pieauguma katram attiecīgajam resursam, bet 2022. gada atbalsta periodā resursa iegādātais daudzums nevar pārsniegt 150 procentus no daudzuma 2021. gada atsauces periodā;

3) ņemot vērā, ka lielākā daļa saimniecību darbojas ne tikai pamatnozarē, bet arī citās lauksaimniecības nozarēs (piemēram, cūkkopības saimniecībām ir arī mājputni, graudaugu platības u.tml.) un saimniecībām var veidoties ieņēmumi ne tikai no primārās lauksaimniecības ražošanas (piemēram, arī mežistrādes), tad atbalsttiesīgajiem resursiem paredzēts koriģēt atbalsttiesīgo apjomu, lai būtu ņemts vērā tikai tas apjoms, kas izlietots atbalsttiesīgo nozaru ražošanai. Proti, cūkkopības nozares vai putnkopības nozares produktu ražošanai nav nepieciešams minerālmēslojums, un šīm nozarēm projekts neparedz segt minerālmēslojuma izmaksu kāpumu. Tāpat lopbarība ir nepieciešama tikai cūkkopībā un mājputnu audzēšanā, tādēļ šo izmaksu pieaugumu nevērtē un nesedz segto platību dārzeņkopības saimniecībām. Kā arī, minerālmēslojums vari tikt izlietots citu augkopības nozaru vajadzībām, savukārt lopbarība - citu lopkopības nozaru vajadzībām, - tādēļ šo resursu apjomu paredzēts koriģēt ar īpatsvaru, kādu attiecīgās atbalsttiesīgās nozares veido atbalsta pretendenta kopējos ieņēmumos no attiecīgi augkopības un lopkopības nozarēm. Arī dīzeļdegviela, elektroenerģija un kurināmais var tikt izmantots citu nozaru, tostarp nelauksaimniecības, ražošanā, tādēļ projekts paredz, ka šo resursu apjomu atbalsta vajadzībām koriģē ar īpatsvaru, kādu atbalsttiesīgās nozares veido atbalsta pretendenta kopējos saimnieciskās darbības ieņēmumos.
Projekta 15. punktā noteikta kārtība, kā aprēķina izmaksu pieaugumu katram attiecīgajam resursam katrā atbalsttiesīgajā nozarē:
a) Pamataprēķins par dīzeļdegvielu, minerālmēslojumu un elektroenerģiju paredz, ka 2022. gada laikposmā iegādātais attiecīgā resursa kopējais apjoms tiek reizināts ar starpību starp šī resursa vidējo vērtību 2022. gada laikposmā un vidējo vērtību 2021. gada laikposmā, taču 2022. gada laikposmā iegādātais apjoms nevar būt lielāks par 150 procentiem no šī resursa apjoma 2021. gada laikposmā, lai pieļautu situāciju, kad atbalsta pretendents ir palielinājis ražošanas apjomu (tas ir nepieciešams, lai ņemtu vērā lauksaimniecībā ikgadēji notiekošās strukturālās pārmaiņas), bet nosakot ierobežojumu, lai novērstu, ka ar atbalstu tiktu segta mākslīgu resursu uzkrājumu veidošana. 
b) Specifiski par kurināmo projekts paredz, ka izmaksu pieaugumu nosaka pēc iepriekšminētās formulas, bet iegādāto resursa kopējo daudzumu izsaka teradžoulos, izmantojot projekta pielikumā noteiktos pārrēķina koeficientus (ņemot vērā to, ka iespējami dažādi kurināmā veidi, piemēram, malka, degviela, mazuts u.tml. ar atšķirīgu siltumietilpību) un formulā izmanto kurināmā vidējo izmaksu starpību uz vienu teradžoulu. Turklāt noteikts, ka teradžoulos izteiktais resursa daudzums 2022. gada laikposmā nevar pārsniegt 150 procentu no šī rādītāja 2021. gada laikposmā. Projekta pielikumā noteiktie koeficienti dažādu kurināmā veidu izteikšanai teradžoulos atbilst CSP veidlapā ENB060 noteiktajiem koeficientiem. Kā arī, ņemot vērā, ka atsevišķi kurināmā veidi var būt izteikti dažādās mērvienībās (piemēram, dīzeļdegviela litros un tonnās, malka steros un kubikmetros u.tml.), projekta pielikumā attiecīgajiem resursiem tiek papildus piemērots pārrēķins, izmantojot CSP koeficientus, kas bija noteikti Ministru kabineta 2006. gada 20. decembra noteikumu Nr. 922 "Oficiālās statistikas veidlapu paraugu apstiprināšanas un veidlapu aizpildīšanas un iesniegšanas noteikumi" 32. pielikumā "Veidlapas Nr. 2-EK "Pārskats par enerģētisko resursu iegādi un izlietošanu 20__. gadā" paraugs". 
c) Savukārt attiecībā uz lopbarību projekts paredz, ka izmaksu pieaugumu nosaka pēc iepriekšminētās formulas, bet iegādātā resursa apjoma vietā izmanto atbalsta pretendenta saimniecībā esošo dzīvnieku (cūku, dējējvistu, broileru) skaitu, kas izteikts nosacītajās liellopu vienībās, un resursa vidējās vērtības vietā –  resursa izmaksas vidēji uz vienu nosacīto liellopu vienību 2022. gada un 2021. gada laikposmā. Turklāt lopbarības aprēķinā 150 procentu slieksnis tiek piemērots nosacīto liellopu vienību skaita pieaugumam.
d) Tālāk izmaksu pieauguma aprēķinā projekts paredz, ka iepriekš aprakstītajā solī iegūtā reizinājuma vērtību koriģē, lai izslēgtu tā attiecīgā resursa daudzuma izmaksas, kas izlietots citu nozaru vajadzībām. Par dīzeļdegvielu, elektroenerģiju un kurināmo iegūtā reizinājuma summa tiek koriģēta ar īpatsvaru, kādu 2021. gadā atbalsta pretendenta kopējos saimnieciskās darbības ieņēmumos veidoja ieņēmumi no cūkkopības, mājputnu audzēšanas un segto platību dārzeņkopības nozarēm. Minerālmēslojuma daudzuma koriģēšanai piemēro īpatsvaru, kādu 2021. gadā atbalsta pretendenta kopējos augkopības nozaru ieņēmumos veidoja ieņēmumi no segto platību dārzeņkopības nozares. Savukārt lopbarības daudzuma koriģēšanai tiek piemērots īpatsvars, kādu 2021. gadā atbalsta pretendenta kopējos ieņēmumos no lopkopības nozarēm veidoja ieņēmumi no cūkkopības un mājputnu audzēšanas nozarēm;

4) atbalsta pretendenta saimniecībā esošo dzīvnieku skaitu atbilstoši normatīvajiem aktiem par lauksaimniecības dzīvnieku, to ganāmpulku un novietņu reģistrēšanas kārtību reģistrē Lauksaimniecības datu centrs – cūkām, pamatojoties uz ganāmpulka īpašnieka ikmēneša ziņojumu par dzīvnieku kustību iepriekšējā mēnesī, bet mājputniem – pamatojoties uz ganāmpulka īpašnieka sniegto informāciju par stāvokli 2022. gada 1. jūlijā un tālākā laikposmā līdz 2022. gada 31. oktobrim iesniegtiem paziņojumiem par dzīvnieku skaita pārmaiņām;

5) ja atbalsta pretendents laikā pēc 2021 gada laikposma ir pārņēmis saimniecību no cita īpašnieka (piemēram, mantojot u.c.) un saimniecība tika pārņemta nesadalot, tas var pieteikties atbalstam, iesniedzot informāciju un maksājumu apliecinošus darījumu dokumentus par pārņemto saimniecību attiecīgajā periodā 2021. gadā;

6)  ja atbalsta pretendenta cūku ganāmpulkā 2021. gada periodā nebija cūku (piemēram, tās bija nogalinātas slimības uzliesmojuma dēļ), šādām saimniecībām neveidotos pamatoti atsauces perioda jeb 2021. gada laikposma dzīvnieku skaita un lopbarības izmaksu, kā arī pārējo resursu izmaksu rādītāji, tāpēc ka ražošana saimniecībā faktiski nenotika. Lai šādām saimniecībām sniegtu iespēju joprojām saņemt atbalstu par resursu izmaksu pieaugumu, projekts paredz, ka atbalsta pretendents šādā gadījumā iesniedz LAD informāciju nevis par 2021. gada periodu, bet par 2020. gada periodu, un dienests atbalsta aprēķinā izmanto šos datus;

7) ņemot vērā, ka atbalsts tiek piešķirts saskaņā ar Eiropas Komisijas 2022. gada 23. marta paziņojuma “Krīzes pagaidu regulējums valsts atbalsta pasākumiem, ar ko atbalsta ekonomiku pēc Krievijas agresijas pret Ukrainu” un Eiropas Komisijas 2022.gada 28.oktobra paziņojumu “Krīzes pagaidu regulējums valsts atbalsta pasākumiem, ar ko atbalsta ekonomiku pēc Krievijas agresijas pret Ukrainu” (C(2022) 7945 final) (turpmāk – EK Krīzes pagaidu regulējums) 2.1. sadaļu "Ierobežotas atbalsta summas", projekts paredz arī šādus nosacījumus:
a) atbalstu par vienām un tām pašām attiecināmajām izmaksām nevar apvienot ar citu atbalstu;
b) lauksaimnieks (turpmāk – atbalsta pretendents), kas darbojas ne tikai lauksaimniecības produktu primārās ražošanas nozarē, izmantojot uzskaites nodalīšanu, nodrošina ieņēmumu un izdevumu izsekojamību katrā no šīm nozarēm, un kopējais ierobežota apjoma atbalsts saistīto personu grupai nepārsniedz 250 000 euro;
c) atbalsts nav balstīts uz atbalsta pretendentu tirgū laisto produktu cenu vai daudzumu;
e) uz atbalstu var pretendēt sīkie (mikro), mazie un vidējie uzņēmumi, kas atbilst Komisijas 2014. gada 25. jūnija Regulas (ES) Nr. 702/2014 1. pielikuma 2. pantā noteiktajai definīcijai, kā arī lielie uzņēmumi, kas atbilst Komisijas regulas Nr. 702/2014 2. panta 26. punktā noteiktajai definīcijai;
d) atbalsta pretendents iesniegumā atbalsta saņemšanai norāda informāciju par EK Krīzes pagaidu regulējuma ietvaros iepriekš saņemtā vai plānotā atbalsta apmēru, tā piešķiršanas datumu, atbalsta sniedzēju un normatīvo aktu, uz kuru pamatojoties piešķirts atbalsts;
e) atbalstu nepiešķir personai, uz kuru attiecas Komisijas regulas Nr. 651/2014 1. panta 4. punkta "a" apakšpunktā noteiktais Eiropas Komisijas līdzekļu atgūšanas rīkojums;
f) LAD datus par izmaksāto atbalstu glabā 10 gadus no pēdējā atbalsta piešķiršanas dienas šīs atbalsta programmas ietvaros, bet atbalsta saņēmējs datus par izmaksāto atbalstu glabā 10  gadus no atbalsta piešķiršanas dienas;
g) LAD nodrošina nodrošina informācijas publicēšanu par sniegto atbalstu, kas pārsniedz 10 000 euro, atbilstoši publicitātes pasākumu prasībām, kas noteiktas Eiropas Komisijas lēmumā, ar kuru atbalsts atzīts par saderīgu ar Eiropas Savienības iekšējo tirgu, saskaņā ar normatīvajiem aktiem par kārtību, kādā publicē informāciju par sniegto atbalstu un piešķir un anulē elektroniskās sistēmas lietošanas tiesības;
h) Zemkopības ministrija pēc tam, kad Eiropas Komisija pieņēmusi lēmumu, ar kuru atbalsts atzīts par saderīgu ar Eiropas Savienības iekšējo tirgu, publicē attiecīgu paziņojumu oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis";
i) Finanšu ministrija, pamatojoties uz Zemkopības ministrijas sniegto informāciju, iesniedz Eiropas Komisijā ikgadējo pārskatu par sniegto atbalstu.

8) atbalsta pretendents atbalstam var pieteikties 5 darbdienu laikā pēc noteikumu spēkā stāšanās, iesniedzot iesniegumu LAD elektroniskajā pieteikšanās sistēmā un iesniegumā norādot informāciju, pamatojoties uz kuru tiks aprēķināts atbalsts. Tāpat iesniegumam jāpievieno visu atbalstam pieteikto resursu iegādi apliecinošie maksājumu dokumenti un jāveic atzīme par to, ka pretendentu skar Krievijas militārās agresijas pret Ukrainu izraisītās negatīvās ekonomiskās sekas. Iesniegumu iesniegšanas termiņš ir noteikts maksimāli īss, lai nodrošinātu iespējami ātru atbalsta piešķiršanas procesu, ņemot vērā vairākus aspektus - pirmkārt, saimniecību akūto nepieciešamību pēc finanšu līdzekļiem ražošanas izmaksu segšanai, otrkārt, to, ka finansējums atbalsta pasākumā ir pieejams tikai līdz gada beigām un atbalsts jāizmaksā līdz 31. decembrim, un treškārt, apstākli, ka LAD ir nepieciešams arī laiks atbalsta iesniegumu apstrādei un kontroļu veikšanai. Ņemot vērā šos aspektus, Zemkopības ministrija nesaredz iespēju noteikt garāku termiņu iesniegumu atbalsta saņemšanai iesniegšanai;

9) projektā arī noteikts, kā LAD veic administratīvās pārbaudes attiecībā uz saņemtajiem iesniegumiem atbalsta saņemšanai. Projekts noteic, ka pirms atbalsta piešķiršanas LAD veic uz riska analīzi balstītas administratīvās pārbaudes 10 procentiem no atbalsta pretendentu iesniegumu skaita. Savukārt attiecībā uz pārējiem atbalsta iesniegumiem LAD administratīvās pārbaudes veic 12 mēnešu laikā pēc atbalsta piešķiršanas un, konstatējot pārkāpumus, atbalstu atgūst. Atbalsta atgūšana notiek saskaņā ar Komercdarbības atbalsta kontroles likuma IV vai V daļas nosacījumiem nelikumīga komercdarbības atbalsta gadījumā, vai 60 dienu laikā saskaņā ar LAD iekšējiem kārtības noteikumiem citu pārkāpumu gadījumā. Tādējādi ar administratīvajām pārbaudēm tiks aptverti visi saņemtie atbalsta iesniegumi un atbalsta pretendenti, kas šos iesniegumus iesnieguši. LĪdz ar to, projekts ietver nepieciešamos nosacījumus par to, kādiem uzņēmumiem atbalstu nepiešķir, kā arī nosacījumus par to, kā tiek atgūts atbalsts, ja tas saņemts, pārkāpjot projektā ietvertā regulējuma prasības, tostarp, ja saskaņā ar projekta 23.4. apakšpunktu veiktajās kontrolēs tiek konstatēts, piemēram, ka atbalsts ir saņemts nelikumīgi. Kā arī, projekta 23.2. apakšpunkts noteic, ka administratīvās pārbaudes tiek veiktas, balstoties uz riska analīzi, kur viens no faktoriem var būt arī rīcībā esoša informācija par iespējamiem pārkāpumiem vai riskiem nelikumīgai atbalsta saņemšanai. Līdz ar to projektā nav atsevišķi iekļauts nosacījumus par to, ka, ja dienesta rīcībā ir informācija par iespējamiem riskiem nelikumīga valsts atbalsta saņemšanā, tas pārbauda komersanta atbilstību šajos noteikumos paredzētajām prasībām. Ar esošo projektā ietverto regulējumu jau tiek nodrošināta efektīva atbalsta uzraudzība.

10) lēmumu par atbalsta piešķiršanu LAD pieņem līdz 2022. gada 23. decembrim un atbalstu izmaksā līdz 2022. gada 31. decembrim. Lēmuma pieņemšanas diena uzskatāma par atbalsta piešķiršanas dienu. 

11) Ja aprēķinātā kopējā atbalsta pretendentiem izmaksājamā atbalsta summa pārsniedz pieejamo finansējumu, dienests proporcionāli samazina izmaksājamo atbalstu visiem atbalsta pretendentiem.

12) projekts paredz vēl šādus nosacījumus:
a)  ņemot vērā Finanšu ministrijas 2022. gada 18. maija vēstulē Nr. 7-4/18/1533 "Par publiskā finansējuma piešķiršanas ierobežojumiem saistībā ar Krievijas darbībām, kas destabilizē situāciju Ukrainā" iestādēm pausto aicinājumu, projektā ir iekļauts nosacījums par to, ka atbalstu saistītām personām nepiešķir Padomes 2014. gada 31. jūlija Regulas (ES) Nr. 833/2014 par ierobežojošiem pasākumiem saistībā ar Krievijas darbībām, kas destabilizē situāciju Ukrainā, 5.l pantā minētajos gadījumos;
b) Ja ir pārkāptas šajos noteikumos noteiktās komercdarbības atbalsta prasības, atbalsta saņēmējam ir pienākums atmaksāt dienestam visu saņemto nelikumīgo komercdarbības atbalstu kopā ar procentiem no līdzekļiem, kas ir brīvi no valstskomercdarbības atbalsta, saskaņā ar atbilstoši Komercdarbības atbalsta kontroles likuma  IV vai V nodaļas nosacījumiem;
c) atbalsta pretendents apņemas vismaz 12 mēnešus pēc atbalsta saņemšanas nepārtraukt savu darbību attiecīgajā nozarē, par kuru tas pieprasa atbalstu, un valsts apdraudējuma gadījumā arī apņemas iesaistīties iedzīvotāju apgādē ar pārtiku. Nosacījums par iesaistīšanos apgādē ar pārtiku projektā iekļauts, lai turpmāku tirgus krīžu gadījumā veicinātu pārtikas nodrošinājuma riska novēršanu. Ja atbalsta saņēmējs 12 mēnešu laikā pēc atbalsta saņemšanas pārtrauc darbību attiecīgajā nozarē vai krīzes gadījumā neiesaistās apgādē ar pārtiku, projekts noteic, ka atbalsts tiek atgūts, ja darbība nav pārtraukta nepārvaramas varas ietekmē vai ja atgūstamā atbalsta apmērs nepārsniedz 100 euro. Saistība iesaistīties apgādē ar pārtiku valsts apdraudējuma gadījumā proejktā ir ietverta, ņemot vērā esošo ģeopolitisko situāciju. Šāds pienākums būtu samērīgs un nodrošinātu lietderīgu valsts līdzekļu izmantošanu un garantētu valsts spēju esošajā situācijā nodrošināt iedzīvotājus ar pārtiku. Nevalstiskās organizācijas, kas norādītas anotācijas 6. punktā ir iepazinušās ar minēto prasību atbalsta pretendentiem un atbalsta šādu pieeju, uzsverot, ka agrākais nosacījums par darbības turpināšanu tikai 3 mēnešus pēc atbalsta saņemšanas ir nepieņemams esošajā situācijā. Arī Valsts kontrole iepriekš savos ziņojumos ir norādījusi, ka nebūtu pamatota valsts līdzekļu izmantošana uzņēmumu atbalstam, ja tie pārtrauc savu darbību pēc atbalsta saņemšanas. Valsts kontroles 2017 .gada 25 .aprīļa lietderības revīzijas Nr.2.4.1 -8/2016 ziņojuma „Vai Eiropas Savienības fondu un valsts atbalsta finansējums piena nozarei sekmē tās attīstību?”  10. ieteikuma ieviešanai Zemkopības ministrija ar Valsts kontroli panāca vienošanos, ka turpmāk visiem ārkārtas krīzes situāciju valsts atbalstiem, lai nodrošinātu valsts budžeta līdzekļu lietderīgu izmantošanu, tiks noteikts, ka atbalsta saņēmējiem noteiktu laika periodu būs jāturpina sava darbība attiecīgajā nozarē.
Sabiedrības apgādi ar pārtiku valsts apdraudējuma apstākļos nosaka 2022.gada 1.martā valdībā pieņemtie Ministru kabineta noteikumi Nr. 147 “Noteikumi par iedzīvotāju nodrošināšanu ar pārtiku valsts apdraudējuma gadījumā” (turpmāk – MK noteikumi Nr.147). Atbilstoši MK noteikumiem Nr.147 prioritāri ar pārtikas produktiem tiks nodrošināti valsts iekšienē pārvietotie (evakuētie) civiliedzīvotāji, personas, kas uzturas pilnā valsts vai pašvaldības apgādībā esošajās iestādēs, un šo iestāžu personāls, kā arī personāls, kas veic valsts apdraudējuma seku likvidēšanas pasākumus. Saskaņā ar MK noteikumiem Nr.147 valsts apdraudējuma gadījumā tiks ieviesta normēta pārtikas apgāde. Lauksaimnieki, kas būs saņēmuši atbalstu atbilstoši MK noteikumiem “Valsts atbalsta piešķiršanas kārtība negatīvo ekonomisko seku mazināšanai lauksaimniecības produktu pārstrādes nozarē”, nepieciešamības gadījumā apņemas  iesaistīties pārtikas apgādē atbilstoši  MK noteikumu Nr.147 nosacījumiem.
Lai nodrošinātu sabiedrības apgādi ar pārtiku valsts apdraudējuma gadījumā, cita starpā MK noteikumi Nr.147 paredz slēgt līgumus ar pārtikas uzņēmumiem par noteikta veida pārtikas preču ražošanu un piegādi, kuri pēc īpaša valdības lēmuma tiktu slēgti ar Latvijas pārtikas ražotājiem brīdī, kad iestājusies valsts apdraudējums.
Līdz ar to MK noteikumi Nr.147 nav pretrunā ar šo projekta 9. punktā paredzēto atbalsta saņēmēja pienākumu valsts apdraudējuma gadījumā iesaistīties iedzīvotāju apgādē ar pārtiku, jo, pretendējot uz atbalstu, attiecīgie lauksaimnieki uzņemas saistības nepieciešamības gadījumā  iesaistīties iedzīvotāju nodrošināšanā ar pārtiku. Atbilstoši MK noteikumos Nr.147 noteiktajam, ar šiem komersantiem valsts apdraudējuma gadījuma  pēc īpaša MK lēmuma tiktu slēgti līgumi par noteikta veida pārtikas preču ražošanu un piegādi, izvērtējot konkrētā komersanta atrašanās vietu un produkcijas sortimentu ņemot vērā apdraudējuma veidu un dislokācijas vietu.