Anotācija (ex-ante)

Ņemot vēra drošības situācijas maiņu reģionā, jaunā NBS struktūra tiek plānota divreiz lielāka – līdz 51 tūkstošiem personāla. Jaunās struktūras ietvaros paredzēts veidot arī aktīvās rezerves vienības, kuras aktivējamas kara gadījumā, miera laikā gatavojot tām personālu (likumprojekts regulē NBS rezerves jautājumus).
Jaunās NBS struktūras nodrošināšanai, būs nepieciešams ievērojams personāla pieaugums, kas atspoguļots informatīvajā ziņojumā "Par valsts aizsardzības dienesta ieviešanu".
2021. gadā profesionālā dienesta karavīru skaitu izdevās pieaudzēt tikai par 68 karavīriem (ikgadējais mērķis +300 profesionālā dienesta karavīri), bet zemessargu skaitu par 62 (izvirzītais mērķis +500 zemessargi). Ņemot vērā pēdējo gadu tendences var secināt, ka, uzturot pilnībā uz brīvprātību balstītu valsts aizsardzības sistēmu, nepieciešamā personāla apjoms var vai nu netikt sasniegts, vai arī tam jānovirza ļoti būtiski papildu finanšu līdzekļi brīvprātības veicināšanai caur atalgojumu, sociālām garantijām u.c. Turklāt nepieciešamā personāla izaugsme tiktu nodrošināta ievērojami ilgākā laikā. Ņemot vērā šīs tendences un to, ka tiek plānota paātrināta jauno spēju attīstīšana, tad, ja nekas netiek darīts, ir nopietns risks, ka jau nākošgad būs nepilnīgi nokomplektētas vienības.
Ieviešot pienākumu noteiktai sabiedrības daļai dienēt tiek izslēgti riski, kas saistās ar personāla nenokomplektēšanu. Radot sistēmu, kas paredz obligātu pilsoņu iesaisti aizsardzības stiprināšanā caur valsts aizsardzības dienestu (turpmāk - VAD), rodas iespējas prognozēt un ticami plānot NBS struktūras izaugsmi. VAD ieviešana garantēs, ka valsts aizsardzība tiks nodrošināta ar nepieciešamo personāla skaitu, turklāt sasniedzot to ievērojami ātrāk, nekā paļaujoties uz brīvprātības principu.
Līdz ar VAD ieviešanu, ilgtermiņā ievērojami lielāka sabiedrības daļa būs sagatavota krīzes situācijām. Latvijas sabiedrībai ir jāapzinās svarīgākais izdzīvošanas priekšnoteikums – jo lielāks būs militāri sagatavotu un apmācītu iedzīvotāju skaits, jo mazāka kļūs iespējamība, ka citai valstij būs vēlēšanās vērst savu militāro agresiju pret Latviju.
Aizsardzības ministrija ir veikusi sākotnējo analīzi par svarīgākajiem jautājumiem, kas skar VAD: informācijas par iesaucamajiem pilsoņiem ieguvi, iesaukšanu dienestā, dienestu un visbeidzot – VAD karavīru ieskaitīšanu rezervē. Šīs analīzes rezultāti atspoguļoti informatīvajā ziņojumā "Par valsts aizsardzības dienesta ieviešanu".

Piecu gadu laikā izveidojama visaptveroša iesaukšanas sistēma, kas paredz faktiski visu 18 gadu vecumu sasniegušo pilsoņu-vīriešu apzināšanu, viņu atbilstības VAD izvērtēšanu un pēc iespējas lielāka pilsoņu skaita iesaukšanu dienestā. Jaunizveidotajam VAD jākļūst par pašsaprotamu posmu ikviena Latvijas pilsoņa-vīrieša iesaistei valsts aizsardzībā, pēc iespējas atbalstot un popularizējot arī sieviešu brīvprātīgo dienestu. Būtiski ir nodrošināt pēc iespējas lielāku iesaukuma tvērumu, lai izslēgtu potenciālu netaisnīguma rašanos, kur iesaukta tiek tikai neliela daļa no jauniešiem.
Plānots attīstīt piecus VAD izpildes veidus – dienests NBS vienībā, dienests ZS, augstskolu studentiem paredzētā valsts aizsardzības apmācības programmas apguve, kapelānu dienestam paredzētā valsts aizsardzības apmācības programmas apguve, kā arī ārstniecības personām paredzētā valsts aizsardzības apmācības programmas apguve.
Atbilstoši VAD likumprojektā noteiktajam valsts aizsardzības dienestu varēs aizstāt ar valsts civilo dienestu (alternatīvais dienests visā nacionālajā regulējumā tiks apzīmēts ar vārdiem "valsts civilais dienests").

Jaunā sistēma tiks ieviesta tuvāko piecu gadu laikā, stiprinot NBS kaujas spējas un veidojot bruņoto spēku rezervi. VAD plānots izveidot ar 2023. gada 1. janvāri, pirmo iesaukumu pilnībā komplektējot no pilsoņiem, kuri tam pieteikušies brīvprātīgi, bet sākot ar 2023. gada otro pusgadu – iesaucot pilsoņus arī obligātā kārtā. Plānots, ka 2028. gadā dienesta pildīšanai NBS vienībās varētu tikt iesaukti vienlaikus līdz pat 6000 karavīru. Papildus līdz 1200 VAD karavīru dienestu pildītu ZS, bet līdz 300 – apgūtu augstskolu studentiem paredzēto valsts aizsardzības apmācību. Tiek plānots, ka pilsoņiem, kuri savu domu, apziņas vai reliģiskās pārliecības dēļ nevarēs pildīt aktīvo dienestu, un pilsoņiem, kuru veselības stāvoklis atbilst VAD, taču tās izvēlas pildīt valsts civilo dienestu, VAD aizstās ar valsts civilo dienestu atbilstoši speciālajā likumā noteiktajam.

Valsts civilo dienestu regulēs atsevišķs likums, kuru tiek plānots pieņemt līdz 2024. gada 1.janvārim. Tā kā līdz Valsts civilā dienesta likuma pieņemšanai nebūs iespējas nodrošināt valsts civilo dienestu noteiktām iesaucamo kategorijām, iesaukšana 2023. gada pirmajā pusē būs tikai brīvprātīga. Iesaucamo sadalījumu pa dienestu veidiem plānots kvotēt, lai tas atbilstu NBS vajadzībām, augstāko prioritāti nosakot dienestam NBS vienībās. Pēc pilnīgas VAD ieviešanas šo proporciju lielā mērā noteiktu NBS miera un kara laika struktūras nepieciešamība, gan kvantitatīvi, gan kvalitatīvi (nepieciešamās profesijas un zināšanas).

Atbilstoši Valsts aizsardzības dienesta likumprojektam, ar kuru kopā tiek virzīts šis likumprojekts, VAD pildīs vienā no šādiem veidiem:
1) 11 mēnešus Nacionālo bruņoto spēku regulāro spēku vai Zemessardzes vienībā (turpmāk – NBS vienība);
2) ne mazāk kā piecus gadus Zemessardzē kopumā, pildot dienesta uzdevumus ne mazāk kā 21 individuālās apmācības un ne vairāk kā septiņas kolektīvās apmācības dienas katrā gadā;
3) apgūstot augstskolu studentiem paredzēto valsts aizsardzības apmācības programmu;
4) apgūstot kapelānu dienestam paredzēto valsts aizsardzības apmācības programmu;
5) apgūstot ārstniecības personām paredzēto paredzēto valsts aizsardzības apmācības programmu.

Likumprojekts "Grozījumi Militārā dienesta likumā" papildina aktīvā dienesta definīciju ar vēl vienu aktīvā dienesta veidu - VAD. Tiek papildināts arī Militārā dienesta likumā noteiktais vienību komplektējošais sastāvs ar Latvijas pilsoņiem, kuri ir iesaukti VAD.
To, kuras personas var tikt iesauktas VAD detalizēti noteiks speciālais likums - Valsts aizsardzības dienesta likums, tādēļ Militārā dienesta likuma 16.panta otrā daļa un ar tās izpildi saistītās komisijas uz VAD nav attiecināmas. Militārā dienesta likuma 16.panta otrā daļa un ar tās izpildi saistītās komisijas attiecas uz Militārā dienesta likumā regulēto pieņemšanu dienestā (profesionālajā dienestā un dienestā rezervē, kā ari iesaukšanu uz rezerves mācībām) nevis uz iesaukšanu VAD.

Valsts aizsardzības dienesta likumprojekts paredz iespēju VAD karavīram pēc sešu mēnešu valsts aizsardzības dienesta iestāties profesionālajā dienestā. Likumprojekts "Grozījumi Militārā dienesta likumā" nosaka darbības, kuras tiek veiktas gadījumā, ja šāds karavīrs nenodien profesionālajā dienestā Valsts aizsardzības dienesta likumā noteikto laiku, kas ir viens gads (VAD likumprojekta 24.panta trešais punkts).  Attiecīgi ar šo likumprojektu tiek noteikts, ka nesekmības, disciplīnas pārkāpumu dēļ vai pēc paša vēlēšanās no militārās izglītības iestādes atskaitīto karavīru, kas nav nodienējis likumā noteikto valsts aizsardzības dienesta laiku, aizsardzības ministra noteiktajā kārtībā nosūta valsts aizsardzības dienesta pildīšanai un viņš atmaksā apmācībai izlietotos finanšu līdzekļus Ministru kabineta noteiktajā kārtībā. Analoga norma likumprojektā noteikta attiecībā uz gadījumiem, kad no militārās izglītības iestādes tiks atskaitīts karavīrs, kurš profesionālajā dienestā nebūs nodienējis nepārtrauktus trīs gadus, kas atbilstoši VAD likumprojekta  14.panta pirmās daļas 10.punktam ir termiņš attiecībā uz neiesaukšanu valsts aizsardzības dienestā pilsoņiem, kas dienējuši profesionālajā dienestā.

Tā kā pēc noteiktas militārās apmācības apgūšanas  atsevišķus VAD karavīrus varēs iecelt NBS struktūrvienību amatos, likumprojekts paredz pienākumu NBS komandierim apstiprināt šos NBS vienību amatus, kurs var ieņemt VAD karavīrs un noteikt to, vai amata ieņemšanai ir nepieciešama karavīra atbilstības nacionālās drošības interesēm pārbaudes veikšana Militārās izlūkošanas un drošības dienestā.

Likumprojekts paredz iespēju bijušajam VAD karavīram, tāpat kā bijušajam zemessargam  pielīdzināšanas kārtībā  piešķirt viņa militārajai sagatavotībai un izglītībai atbilstošu karavīra dienesta pakāpi gadījumā, ja viņu atkal pieņem militārajā dienestā (vai iesauc uz mācībām).
Likumprojekts paredz VAD pavadītā laika ieskaitīšanu karavīra izdienas stāžā.
Likumprojekts nosaka, ka rezerves karavīros ieskaita:
1) VAD karavīrus pēc valsts aizsardzības dienesta beigšanas;
2) Latvijas pilsoņus, kas pirms Latvijas pilsonības iegūšanas, ir dienējuši ārvalstu militārajā dienestā;
3) Latvijas pilsoņus, kuriem ir arī kādas citas valsts pilsonība (pavalstniecība) un kuri ir dienējuši ārvalstu militārajā dienestā.
Savukārt rezervistos ieskaita:
1) Latvijas pilsoņus pēc valsts civilā dienesta beigšanas;
2) Latvijas pilsoņus, kas pirms Latvijas pilsonības iegūšanas, ir pildījuši valsts civilo dienestu ārvalstīs;
3) Latvijas pilsoņus, kuriem ir arī kādas citas valsts pilsonība (pavalstniecība) un kuri ir pildījuši valsts civilo dienestu ārvalstīs.
Likumprojekts paredz no VAD atvaļināto karavīru īpašu iesaukšanas kārtību uz militārajām mācībām pirmos piecus gadus pēc atvaļināšanas no VAD. Proti, no VAD atvaļināto rezerves karavīru piecu gadus kopš VAD pabeigšanas iesauc uz kārtējām militārajām mācībām reizi gadā (kopumā piecas reizes piecu gadu laikā) katru reizi uz laiku līdz septiņām dienām. Pēc piecu gadu notecējuma, no VAD atvaļināto rezerves karavīru var iesaukt uz militārajām mācībām parastajā kārtībā.
Likumprojekts tiek virzīts vienlaikus ar Valsts aizsardzības dienesta likuma projektu un citiem ar Valsts aizsardzības likuma projektu saistītajiem likumprojektiem.