23-TA-2234: Rīkojuma projekts (Vispārīgais)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Par valstij dividendēs izmaksājamo valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību "Autotransporta direkcija" peļņas daļu par 2022. gadu" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Ministru kabinets pēc valsts kapitāla daļu turētāja pamatota priekšlikuma ar Ministru kabineta rīkojumu var noteikt sadalīt peļņu par 2022.gadu saskaņā ar Ministru kabineta 2022.gada 25.janvāra noteikumu Nr.72 „Kārtība, kādā tiek prognozēti, noteikti un veikti maksājumi par valsts kapitāla izmantošanu” (turpmāk – Noteikumi Nr.72) 3.1.apakšpunktu, nosakot dividendes 64% jeb 274 577 euro apmērā no kapitālsabiedrības 2022. pārskata gada peļņas un novirzīt dividendēs sadalīto peļņas daļu 274 577 euro valsts deleģētā uzdevuma īstenošanai.
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Rīkojuma projekts paredz sadalīt valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību "Autotransporta direkcija" 2022. gada peļņu un dividendes par 2022. gadu 274 577 euro apmērā (64 % no peļņas par 2022. gadu) novirzīt saskaņā ar Ministru kabineta 2003. gada 29. aprīļa noteikumu Nr.242 “Satiksmes ministrijas nolikums” 5.28.apakšpunktu valsts sabiedrībai ar ierobežotu atbildību “Autotransporta direkcija” deleģētā uzdevuma – ritošā sastāva iegāde pasažieru pārvadājumiem pa dzelzceļu – īstenošanai.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
Valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību “Autotransporta direkcija” (turpmāk – Kapitālsabiedrība) ir valsts kapitālsabiedrība, kurā 100% kapitāla daļu turētāja ir Satiksmes ministrija. Saskaņā ar Ministru kabineta 2021. gada 25. janvāra rīkojumu Nr.50 “Par valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību “Autotransporta direkcija” vispārējo stratēģisko mērķi” Ministru kabinets ir noteicis, ka Kapitālsabiedrības stratēģiskais mērķis ir nodrošināt sabiedrības interesēm atbilstošu vienotu, ilgtspējīgu un pieejamu sabiedriskā transporta pakalpojumu reģionālo maršrutu tīklu un pārvadājumu minimālo valsts garantēto pakalpojumu apjomu tajā, kā arī uzturēt un īstenot kvalitatīvu pakalpojumu kompleksu (sistēmu), lai pārvadātājiem nodrošinātu vienlīdzīgu piekļuvi tirgum autopārvadājumu jomā.
Ar Ministru kabineta 2021. gada 28. aprīļa rīkojumu Nr.292 "Par Latvijas Atveseļošanas un noturības mehānisma plānu" ir apstiprināts Latvijas Atveseļošanas un noturības mehānisma plāns (turpmāk – ANM). Saskaņā ar ANM Latvijā tiks veikta Rīgas metropoles areāla sabiedriskā transporta maršruta tīkla reforma, tostarp, attīstot pasažieru satiksmi dzelzceļa līnijā Rīga – Bolderāja (perspektīvā līdz Daugavgrīvai), pārvadājumus nodrošinot ar bateriju vilcieniem, kuru iegāde ir ANM plāna attiecināma aktivitāte. Investīciju ieguldījumu šajā koridorā nosaka esošā sliežu infrastruktūra, kura pieļauj attīstīt dzelzceļa pasažieru pārvadājumus Rīgas pilsētā. Mērķtiecīga un kompleksa šī koridora sakārtošana (savienots, papildinošs sabiedriskā transporta piedāvājums), nodrošinot pasažieriem multimodālu pārvietošanos, radīs priekšnosacījumus mobilitātes paradumu maiņai un sniegs būtisku CO2 samazinājumu. Šajā koridorā ar investīcijām tiks realizēts komplekss maršruta tīkla reformas risinājums, stiprinot dzelzceļu kā mugurkaulu, pārvadājumus nodrošinot tostarp ar bateriju elektrovilcieniem. ANM ieguldījumu nosacījumi paredz, ka to attiecināmības periods ir līdz 2026. gadam. Tā kā starp Kapitālsabiedrību un AS “Pasažieru vilciens” noslēgtais līgums par sabiedriskā transporta pakalpojumu sniegšanu beidzas ANM attiecināmības perioda vidū (līgums spēkā līdz 31.12.2024.) un šobrīd nav zināms vai AS “Pasažieru vilciens” tiks saglabāta sabiedriskā transporta pakalpojumu sniedzēja funkcija, lai netiktu apdraudēta ANM ietvaros piešķirtā finansējuma apgūšana, tādējādi radot risku arī citu investīciju apguvei, ANM tika paredzēts, ka bateriju vilcienu iegādi veiks Satiksmes ministrija. Vienlaikus saskaņā ar Sabiedriskā transporta pakalpojumu likuma 5. panta pirmās daļas 3.punktu lēmumus par sabiedriskā transporta pakalpojumu organizēšanu – tiesību piešķiršanu pārvadātājam sniegt sabiedriskā transporta pakalpojumus pieņem Sabiedriskā transporta padome, bet iepirkuma procedūru organizē un iepirkuma līgumu slēdz Kapitālsabiedrība, kura jau ilgstoši realizē sabiedriskā transporta pakalpojumu pasūtītāja funkciju.
Līdz ar to, tā kā Kapitālsabiedrībai ir pieredze iepirkumu procedūru sabiedriskā transporta pakalpojumu sniegšanā organizēšanā, saskaņā ar Ministru kabineta 2021. gada 21. decembra noteikumiem Nr.883 “Grozījums Ministru kabineta 2003. gada 29. aprīļa noteikumos Nr.242 “Satiksmes ministrija nolikums” Kapitālsabiedrībai tika deleģēts uzdevums – ritošā sastāva iegāde pasažieru pārvadājumiem pa dzelzceļu (bateriju vilcienu iegāde).
Saskaņā ar 2022. gada 5. oktobra Ministru kabineta rīkojumu Nr.676 “Par atšķirīgu dividendēs izmaksājamo valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību "Autotransporta direkcija" peļņas daļu par 2021. gadu” Kapitālsabiedrībai tika novirzīti 200 000 euro saskaņā ar Ministru kabineta 2003. gada 29. aprīļa noteikumu Nr. 242 "Satiksmes ministrijas nolikums" 5.28. apakšpunktu valsts sabiedrībai ar ierobežotu atbildību "Autotransporta direkcija" valsts deleģētā uzdevuma – ritošā sastāva iegāde pasažieru pārvadājumiem pa dzelzceļu – īstenošanai.
Kapitālsabiedrība deleģētā uzdevuma īstenošanai 2022.gada 25. februārī izveidoja iepirkuma komisiju iepirkuma procedūras "Jaunu akumulatoru bateriju elektrovilcienu (BEMU) iegāde" organizēšanai. Martā tika izstrādāta BEMU iepirkuma pirmās kārtas dokumentācija, nodrošināta tās tulkošana un 13. aprīlī iepirkums tika izsludināts Elektronisko iepirkumu sistēmā. Atsaucoties uz saņemtajiem jautājumiem iepirkuma ietvaros, tika veikta atkārtota informācijas aktualizēšana par pasažieru pārvadājumu pa dzelzceļu tirgu. Rezultātā 16. maijā tika veikti grozījumi Kandidātu atlases nolikumā. 15. jūnijā tika atvērti pretendentu piedāvājumi. Konkursā pieteicās trīs kandidāti - “Construcciones y Auxiliar de Ferrocarriles S.A.”, personu apvienība “ŠKODA TRANSPORTATION a.s. – ŠKODA VAGONKA a.s.” un “Stadler Polska Sp. z o.o.”. 25. augustā noslēdzās atklāta konkursa pirmā kārta par pasažieru pārvadāšanai paredzētu akumulatoru bateriju elektrovilcienu (BEMU) piegādi. Visi trīs konkursa dalībnieki tika atzīti par atbilstošiem konkursa nolikumā noteiktām kandidātiem izvirzītajām prasībām un tiek virzīti otrajā konkursa kārtā. Septembrī tika uzsākta iepirkuma otras kārtas dokumentācijas izstrāde Kapitālsabiedrības kompetences ietvaros.
Vienlaikus iepirkuma otrās kārtas tehniskās specifikācijas, iepirkuma līguma un citu iepirkuma dokumentācijas pielikumu projektu izstrādi nodrošināja Satiksmes ministrija. Iepirkuma dokumentācijas projektus no Satiksmes ministrijas Kapitālsabiedrība saņēma 2023.gada jūlijā un jūlija beigās Kapitālsabiedrības iepirkuma komisija uzsāka darbu pie dokumentācijas izvērtēšanas.
Līdz 2023. gada 31.augustam no deleģētā uzdevuma īstenošanai novirzītajiem 200 000 euro izlietoti ir 61 370.32 euro. Līdzekļi izlietoti iepirkuma pirmās kārtas veiksmīgai īstenošanai, kas ietvēra pieredzes apmaiņas nodrošināšanu un ekspertu piesaisti tehniskā un konsultatīvā atbalsta nodrošināšanai, kā arī iepirkuma otrās kārtas sagatavošanās procesā, piesaistot ekspertus tehniskās specifikācijas tehniskās ekspertīzes veikšanai, piedāvājumu vērtēšanas kritēriju ekspertīzes veikšanai un iepirkuma dokumentācijas izstrādei, tajā skaitā nolikuma, piedāvājumu iesniegšanas formu un citu nepieciešamo veidlapu izstrādei. Attiecīgi faktiskais līdzekļu atlikums uz 2023. gada 1. septembri ir 138 629.68 euro.
Faktisko līdzekļu atlikumu 138 629.68 euro apmērā ir plānots izlietot iepirkuma otrās kārtas īstenošanai, kas tostarp ietvers iepirkuma komisijas darba nodrošināšanu, ārpakalpojuma ekspertu piesaisti iepirkuma, juridiskajos, tehniskajos un informāciju tehnoloģiju drošības jautājumos.
Līdz šim veiktās un turpmāk plānotās nepieciešamās izmaksas, tostarp iekļaujot pasākumu laika grafiku, detalizēti ir sniegtas tabulā Nr.1.
Tabula Nr.1
Saskaņā ar MK noteikumu Nr.72 3.1.apakšpunktu minimālā prognozējamā peļņas daļa, kas izmaksājama dividendēs valsts kapitālsabiedrībām, publiski privātajām kapitālsabiedrībām un publiskas personas kontrolētām kapitālsabiedrībām, kurās valsts ir dalībnieks (akcionārs), – 64 % no kapitālsabiedrības pārskata gada peļņas, ja atbilstoši šo noteikumu II nodaļai kapitālsabiedrības vidēja termiņa darbības stratēģijā (turpmāk – stratēģija) nav noteikts citādi.
Kapitālsabiedrības vidēja termiņa darbības stratēģijā 2023-2026.gadam attiecīgajā gadā noteiktā peļņas daļa, kas izmaksājama dividendēs, ir noteikta 64% apmērā no Kapitālsabiedrības pārskata gada peļņas, papildus aprēķinot uzņēmuma ienākuma nodokli.
Atbilstoši vidēja termiņa darbības stratēģijai 2022. gadā tika plānota peļņa 362 682 euro. Faktiskā Kapitālsabiedrības peļņa 2022.gadā pārsniedza prognozēto apjomu un bija 429 026 euro. Ņemot vērā, ka saskaņā ar MK noteikumu Nr.72 3.1.apakšpunktu minimālā dividendēs izmaksājamā peļņas daļa ir 64% no Kapitālsabiedrības pārskata gada peļņas, dividendēs izmaksājamā summa būtu 274 577 euro.Kapitālsabiedrības gada pārskats apstiprināts 2023.gada 30.maija kārtējā dalībnieku sapulcē (protokols Nr.3, lēmums Nr.1 “Par valsts SIA “Autotransporta direkcija” 2022.gada pārskata apstiprināšanu). Šajā kārtējā dalībnieku sapulcē ir izskatīts arī jautājums “Par valsts SIA “Autotransporta direkcija” 2022.gada peļņas sadali” (protokols Nr.3, lēmums Nr.2). Ar lēmumu Nr.2.1. dalībnieku sapulce nolēma atlikt jautājuma izskatīšanu par Kapitālsabiedrības 2022.gada pelņas sadali līdz attiecīga Ministru kabineta lēmuma pieņemšanai par atšķirīgu Kapitālsabiedrības dividendēs izmaksājamo 2022.gada peļņas daļu.
Ar 2023.gada 30.maija dalībnieku sapulces lēmumu Nr.2.2. Kapitālsabiedrības valdei tika uzdots sagatavot priekšlikumus tiesību akta (MK rīkojuma projekts un anotācija) veidā par atšķirīgu valstij dividendēs izmaksājamo peļņas daļu, vienlaikus anotācijā sniedzot informāciju (1) par Kapitālsabiedrības rīcībā esošajiem finanšu līdzekļiem un to plānoto izlietojumu un (2) par peļņas izlietošanas mērķiem (plānotajiem projektiem), finansējuma apjomu (katram plānotajam projektam) un sasniedzamajiem rezultatīvajiem rādītājiem, pēc kuriem būtu iespējams uzraudzīt peļņas izlietošanu.
Sagatavotā informācija attiecībā uz šo dalībnieku sapulces lēmumu ir šāda: Kapitālsabiedrības rīcībā uz 2023.gada 30.jūniju ir 3,9 miljoni euro. Šāds finanšu līdzekļu apjoms ir uzkrāts, ņemot vērā Kapitālsabiedrības ilggadējo sekmīgo darbību un tas ir izveidojies no tās peļņas daļas, kas Kapitālsabiedrības īpašumā paliek pēc peļņas sadales un dividenžu samaksas valstij par valsts kapitāla izmantošanu. Finanšu līdzekļi ir paredzēti Kapitālsabiedrības ilgtermiņa finanšu stabilitātes nodrošināšanai, operatīvajai darbībai un attīstībai. Nozīmīgākie projekti, kam paredzēti finanšu līdzekļi laika periodā no 2023-2026.gadam, ir Vienotā sabiedriskā transporta biļešu sistēma (turpmāk – VSTBS), kam varētu būt nepieciešami 550 tūkstoši euro, Elektronisko pakalpojumu informācijas sistēma (turpmāk – EPAK), kam nepieciešamais finansējums varētu būt 400 tūkstoši euro, Sabiedriskā transporta informācijas un finanšu statistikas sistēma (turpmāk – STIFSS), kam nepieciešamais finansējums varētu būt 340 tūkstoši eiro un Valsts noteikto braukšanas maksas atvieglojumu saņēmēju informācijas sistēma (turpmāk – BMA), kam nepieciešams finansējums varētu būt 350 tūkstoši euro.
Kapitālsabiedrības vidēja termiņa darbības stratēģijā 2023-2026.gadam ir noteikti informāciju sistēmu attīstības, Kapitālsabiedrības sniegto pakalpojumu pilnveides un digitalizācijas un sabiedriskā transporta sistēmas digitalizācijas, attīstot pasažieriem ērtus digitālos risinājumus, mērķi.
2023.gadā ir noteikti šādi VSTBS attīstības mērķa sasniedzamie rezultatīvie rādītāji:
1) nodrošināta biļešu ar braukšanas maksas atvieglojumiem iegādes un uzskaites iespēja,
2) balstoties uz pētījuma rezultātiem, tehniskā modeļa un nosacījumu definēšana reģionālā un valstspilsētu sabiedriskā transporta vienoto biļešu ieviešanai,
3) balstoties uz pētījumu, identificēti iespējamie VSTBS komercializācijas principi un jauni biļešu veidi,
4) darbībā esošas pasažieru informācijas sistēmas un/vai mobilās aplikācijas, kas izmanto sabiedriskā transporta kustības reāllaika datus.
EPAK attīstībai ir nozīmīga loma Kapitālsabiedrības sniegto pakalpojumu pilnveides un digitalizācijas mērķu sasniegšanā. 2023.gadā ir noteikti šādi sasniedzamie rezultatīvie rādītāji:
1) paplašināts e-pakalpojumu vidē e.atd.lv sniedzamo pakalpojumu klāsts, ieviešot jaunu pakalpojumu Digitālā tahogrāfa vadītāja kartes saņemšanas pieteikšana,
2) e-pakalpojumu vidē e.atd.lv iesniegto iesniegumu īpatsvaram pret kopējo iesniegto iesniegumu skaitu sasniedzot vismaz 62%,
3) nodrošināta e-pakalpojumu vidē e.atd.lv sniegto pakalpojumu automātiskā izvērtēšana un piešķiršana vismaz vēl diviem pakalpojumiem,
4) veikta Kapitālsabiedrības tiešo klientu apmierinātības aptauja, sasniedzot klientu apmierinātību vismaz 76% apmērā.
2023.gadā ir noteikti šādi STIFSS attīstības mērķa sasniedzamie rezultatīvie rādītāji:
1) izveidots vilcienu maršrutu plānošanas un uzskaites datu rīks,
2) izveidots GPS datu apstrādes rīks,
3) izstrādāts GPS datu nodošanas rīks reģionālās nozīmes maršrutu datu tālākai izmantošanai Transporta nozares informācijas Nacionālā (valsts) piekļuves punkta vajadzībām.
2023.gadā BMA attīstības mērķa sasniedzamais rezultatīvais rādītājs – nodrošināta personu valsts kompensējamu braucienu elektroniska identifikācija sabiedriskajā transportā.
Ar Ministru kabineta 2021. gada 28. aprīļa rīkojumu Nr.292 "Par Latvijas Atveseļošanas un noturības mehānisma plānu" ir apstiprināts Latvijas Atveseļošanas un noturības mehānisma plāns (turpmāk – ANM). Saskaņā ar ANM Latvijā tiks veikta Rīgas metropoles areāla sabiedriskā transporta maršruta tīkla reforma, tostarp, attīstot pasažieru satiksmi dzelzceļa līnijā Rīga – Bolderāja (perspektīvā līdz Daugavgrīvai), pārvadājumus nodrošinot ar bateriju vilcieniem, kuru iegāde ir ANM plāna attiecināma aktivitāte. Investīciju ieguldījumu šajā koridorā nosaka esošā sliežu infrastruktūra, kura pieļauj attīstīt dzelzceļa pasažieru pārvadājumus Rīgas pilsētā. Mērķtiecīga un kompleksa šī koridora sakārtošana (savienots, papildinošs sabiedriskā transporta piedāvājums), nodrošinot pasažieriem multimodālu pārvietošanos, radīs priekšnosacījumus mobilitātes paradumu maiņai un sniegs būtisku CO2 samazinājumu. Šajā koridorā ar investīcijām tiks realizēts komplekss maršruta tīkla reformas risinājums, stiprinot dzelzceļu kā mugurkaulu, pārvadājumus nodrošinot tostarp ar bateriju elektrovilcieniem. ANM ieguldījumu nosacījumi paredz, ka to attiecināmības periods ir līdz 2026. gadam. Tā kā starp Kapitālsabiedrību un AS “Pasažieru vilciens” noslēgtais līgums par sabiedriskā transporta pakalpojumu sniegšanu beidzas ANM attiecināmības perioda vidū (līgums spēkā līdz 31.12.2024.) un šobrīd nav zināms vai AS “Pasažieru vilciens” tiks saglabāta sabiedriskā transporta pakalpojumu sniedzēja funkcija, lai netiktu apdraudēta ANM ietvaros piešķirtā finansējuma apgūšana, tādējādi radot risku arī citu investīciju apguvei, ANM tika paredzēts, ka bateriju vilcienu iegādi veiks Satiksmes ministrija. Vienlaikus saskaņā ar Sabiedriskā transporta pakalpojumu likuma 5. panta pirmās daļas 3.punktu lēmumus par sabiedriskā transporta pakalpojumu organizēšanu – tiesību piešķiršanu pārvadātājam sniegt sabiedriskā transporta pakalpojumus pieņem Sabiedriskā transporta padome, bet iepirkuma procedūru organizē un iepirkuma līgumu slēdz Kapitālsabiedrība, kura jau ilgstoši realizē sabiedriskā transporta pakalpojumu pasūtītāja funkciju.
Līdz ar to, tā kā Kapitālsabiedrībai ir pieredze iepirkumu procedūru sabiedriskā transporta pakalpojumu sniegšanā organizēšanā, saskaņā ar Ministru kabineta 2021. gada 21. decembra noteikumiem Nr.883 “Grozījums Ministru kabineta 2003. gada 29. aprīļa noteikumos Nr.242 “Satiksmes ministrija nolikums” Kapitālsabiedrībai tika deleģēts uzdevums – ritošā sastāva iegāde pasažieru pārvadājumiem pa dzelzceļu (bateriju vilcienu iegāde).
Saskaņā ar 2022. gada 5. oktobra Ministru kabineta rīkojumu Nr.676 “Par atšķirīgu dividendēs izmaksājamo valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību "Autotransporta direkcija" peļņas daļu par 2021. gadu” Kapitālsabiedrībai tika novirzīti 200 000 euro saskaņā ar Ministru kabineta 2003. gada 29. aprīļa noteikumu Nr. 242 "Satiksmes ministrijas nolikums" 5.28. apakšpunktu valsts sabiedrībai ar ierobežotu atbildību "Autotransporta direkcija" valsts deleģētā uzdevuma – ritošā sastāva iegāde pasažieru pārvadājumiem pa dzelzceļu – īstenošanai.
Kapitālsabiedrība deleģētā uzdevuma īstenošanai 2022.gada 25. februārī izveidoja iepirkuma komisiju iepirkuma procedūras "Jaunu akumulatoru bateriju elektrovilcienu (BEMU) iegāde" organizēšanai. Martā tika izstrādāta BEMU iepirkuma pirmās kārtas dokumentācija, nodrošināta tās tulkošana un 13. aprīlī iepirkums tika izsludināts Elektronisko iepirkumu sistēmā. Atsaucoties uz saņemtajiem jautājumiem iepirkuma ietvaros, tika veikta atkārtota informācijas aktualizēšana par pasažieru pārvadājumu pa dzelzceļu tirgu. Rezultātā 16. maijā tika veikti grozījumi Kandidātu atlases nolikumā. 15. jūnijā tika atvērti pretendentu piedāvājumi. Konkursā pieteicās trīs kandidāti - “Construcciones y Auxiliar de Ferrocarriles S.A.”, personu apvienība “ŠKODA TRANSPORTATION a.s. – ŠKODA VAGONKA a.s.” un “Stadler Polska Sp. z o.o.”. 25. augustā noslēdzās atklāta konkursa pirmā kārta par pasažieru pārvadāšanai paredzētu akumulatoru bateriju elektrovilcienu (BEMU) piegādi. Visi trīs konkursa dalībnieki tika atzīti par atbilstošiem konkursa nolikumā noteiktām kandidātiem izvirzītajām prasībām un tiek virzīti otrajā konkursa kārtā. Septembrī tika uzsākta iepirkuma otras kārtas dokumentācijas izstrāde Kapitālsabiedrības kompetences ietvaros.
Vienlaikus iepirkuma otrās kārtas tehniskās specifikācijas, iepirkuma līguma un citu iepirkuma dokumentācijas pielikumu projektu izstrādi nodrošināja Satiksmes ministrija. Iepirkuma dokumentācijas projektus no Satiksmes ministrijas Kapitālsabiedrība saņēma 2023.gada jūlijā un jūlija beigās Kapitālsabiedrības iepirkuma komisija uzsāka darbu pie dokumentācijas izvērtēšanas.
Līdz 2023. gada 31.augustam no deleģētā uzdevuma īstenošanai novirzītajiem 200 000 euro izlietoti ir 61 370.32 euro. Līdzekļi izlietoti iepirkuma pirmās kārtas veiksmīgai īstenošanai, kas ietvēra pieredzes apmaiņas nodrošināšanu un ekspertu piesaisti tehniskā un konsultatīvā atbalsta nodrošināšanai, kā arī iepirkuma otrās kārtas sagatavošanās procesā, piesaistot ekspertus tehniskās specifikācijas tehniskās ekspertīzes veikšanai, piedāvājumu vērtēšanas kritēriju ekspertīzes veikšanai un iepirkuma dokumentācijas izstrādei, tajā skaitā nolikuma, piedāvājumu iesniegšanas formu un citu nepieciešamo veidlapu izstrādei. Attiecīgi faktiskais līdzekļu atlikums uz 2023. gada 1. septembri ir 138 629.68 euro.
Faktisko līdzekļu atlikumu 138 629.68 euro apmērā ir plānots izlietot iepirkuma otrās kārtas īstenošanai, kas tostarp ietvers iepirkuma komisijas darba nodrošināšanu, ārpakalpojuma ekspertu piesaisti iepirkuma, juridiskajos, tehniskajos un informāciju tehnoloģiju drošības jautājumos.
Līdz šim veiktās un turpmāk plānotās nepieciešamās izmaksas, tostarp iekļaujot pasākumu laika grafiku, detalizēti ir sniegtas tabulā Nr.1.
Tabula Nr.1
| Izmaksas BEMU vilcienu un inženiertehniskās uzraudzības iepirkumu realizēšanai | ||
| Izdevumu veids | Laika grafiks | Summa, euro |
| BEMU vilcienu 1.kārtas iepirkuma procedūras ietvaros veiktās izmaksas | ||
| Pieredzes apmaiņas izdevumi |
2022.gada.jūlijs |
4 164.00 |
|
Tehniskā un konsultatīvā atbalsta ekspertu pakalpojumi |
2022.gada.jūlijs |
10 420.00 |
|
BEMU vilcienu 2.kārtas iepirkuma procedūras ietvaros veiktās izmaksas | ||
| Tehniskās specifikācijas tehniskās ekspertīzes ekspertu pakalpojumi | 2022.gada oktobris - 2023.gada jūnijs |
25 318.00 |
| Iepirkuma dokumentācijas izstrādes ekspertu pakalpojumi | 2023.gada marts - 2023.gada maijs |
21 369.00 |
|
Iepirkuma komisijas darbs un iepirkuma nodrošināšanā iesaistīto ekspertu pakalpojumi |
2023.gada jūlijs - 2023.gada augusts | 99.00 |
|
KOPĀ veiktās izmaksas līdz 31.08.2023. |
61 370.00 | |
| BEMU vilcienu 2.kārtas iepirkuma procedūras un inženiertehniskās uzraudzības iepirkuma ietvaros turpmāk plānotās izmaksas | ||
|
Iepirkuma komisijas darbs un iepirkuma nodrošināšanā iesaistīto ekspertu pakalpojumi |
2023.gada septembris - 2024.gada jūlijs | 170 647.00 |
|
Inženiertehniskās uzraudzības iepirkuma dokumentācijas tehniskās ekspertīzes un izstrādes pakalpojumi |
2023.gada novembris - 2023.gada decembris |
80 000.00 |
|
Inženiertehniskās uzraudzības iepirkuma komisijas darbs un iepirkuma nodrošināšanā iesaistīto ekspertu pakalpojumi |
2024.gada janvāris - 2024.gada jūlijs |
98 300.00 |
| Citi ekspertu pakalpojumi pēc nepieciešamības iepirkumu procesa un iepirkuma līguma vadības nodrošināšanai |
2024.gada augusts - 2028.gada jūlijs |
64 260.00 |
|
Izmaksas kopā |
474 577.00 |
|
Saskaņā ar MK noteikumu Nr.72 3.1.apakšpunktu minimālā prognozējamā peļņas daļa, kas izmaksājama dividendēs valsts kapitālsabiedrībām, publiski privātajām kapitālsabiedrībām un publiskas personas kontrolētām kapitālsabiedrībām, kurās valsts ir dalībnieks (akcionārs), – 64 % no kapitālsabiedrības pārskata gada peļņas, ja atbilstoši šo noteikumu II nodaļai kapitālsabiedrības vidēja termiņa darbības stratēģijā (turpmāk – stratēģija) nav noteikts citādi.
Kapitālsabiedrības vidēja termiņa darbības stratēģijā 2023-2026.gadam attiecīgajā gadā noteiktā peļņas daļa, kas izmaksājama dividendēs, ir noteikta 64% apmērā no Kapitālsabiedrības pārskata gada peļņas, papildus aprēķinot uzņēmuma ienākuma nodokli.
Atbilstoši vidēja termiņa darbības stratēģijai 2022. gadā tika plānota peļņa 362 682 euro. Faktiskā Kapitālsabiedrības peļņa 2022.gadā pārsniedza prognozēto apjomu un bija 429 026 euro. Ņemot vērā, ka saskaņā ar MK noteikumu Nr.72 3.1.apakšpunktu minimālā dividendēs izmaksājamā peļņas daļa ir 64% no Kapitālsabiedrības pārskata gada peļņas, dividendēs izmaksājamā summa būtu 274 577 euro.Kapitālsabiedrības gada pārskats apstiprināts 2023.gada 30.maija kārtējā dalībnieku sapulcē (protokols Nr.3, lēmums Nr.1 “Par valsts SIA “Autotransporta direkcija” 2022.gada pārskata apstiprināšanu). Šajā kārtējā dalībnieku sapulcē ir izskatīts arī jautājums “Par valsts SIA “Autotransporta direkcija” 2022.gada peļņas sadali” (protokols Nr.3, lēmums Nr.2). Ar lēmumu Nr.2.1. dalībnieku sapulce nolēma atlikt jautājuma izskatīšanu par Kapitālsabiedrības 2022.gada pelņas sadali līdz attiecīga Ministru kabineta lēmuma pieņemšanai par atšķirīgu Kapitālsabiedrības dividendēs izmaksājamo 2022.gada peļņas daļu.
Ar 2023.gada 30.maija dalībnieku sapulces lēmumu Nr.2.2. Kapitālsabiedrības valdei tika uzdots sagatavot priekšlikumus tiesību akta (MK rīkojuma projekts un anotācija) veidā par atšķirīgu valstij dividendēs izmaksājamo peļņas daļu, vienlaikus anotācijā sniedzot informāciju (1) par Kapitālsabiedrības rīcībā esošajiem finanšu līdzekļiem un to plānoto izlietojumu un (2) par peļņas izlietošanas mērķiem (plānotajiem projektiem), finansējuma apjomu (katram plānotajam projektam) un sasniedzamajiem rezultatīvajiem rādītājiem, pēc kuriem būtu iespējams uzraudzīt peļņas izlietošanu.
Sagatavotā informācija attiecībā uz šo dalībnieku sapulces lēmumu ir šāda: Kapitālsabiedrības rīcībā uz 2023.gada 30.jūniju ir 3,9 miljoni euro. Šāds finanšu līdzekļu apjoms ir uzkrāts, ņemot vērā Kapitālsabiedrības ilggadējo sekmīgo darbību un tas ir izveidojies no tās peļņas daļas, kas Kapitālsabiedrības īpašumā paliek pēc peļņas sadales un dividenžu samaksas valstij par valsts kapitāla izmantošanu. Finanšu līdzekļi ir paredzēti Kapitālsabiedrības ilgtermiņa finanšu stabilitātes nodrošināšanai, operatīvajai darbībai un attīstībai. Nozīmīgākie projekti, kam paredzēti finanšu līdzekļi laika periodā no 2023-2026.gadam, ir Vienotā sabiedriskā transporta biļešu sistēma (turpmāk – VSTBS), kam varētu būt nepieciešami 550 tūkstoši euro, Elektronisko pakalpojumu informācijas sistēma (turpmāk – EPAK), kam nepieciešamais finansējums varētu būt 400 tūkstoši euro, Sabiedriskā transporta informācijas un finanšu statistikas sistēma (turpmāk – STIFSS), kam nepieciešamais finansējums varētu būt 340 tūkstoši eiro un Valsts noteikto braukšanas maksas atvieglojumu saņēmēju informācijas sistēma (turpmāk – BMA), kam nepieciešams finansējums varētu būt 350 tūkstoši euro.
Kapitālsabiedrības vidēja termiņa darbības stratēģijā 2023-2026.gadam ir noteikti informāciju sistēmu attīstības, Kapitālsabiedrības sniegto pakalpojumu pilnveides un digitalizācijas un sabiedriskā transporta sistēmas digitalizācijas, attīstot pasažieriem ērtus digitālos risinājumus, mērķi.
2023.gadā ir noteikti šādi VSTBS attīstības mērķa sasniedzamie rezultatīvie rādītāji:
1) nodrošināta biļešu ar braukšanas maksas atvieglojumiem iegādes un uzskaites iespēja,
2) balstoties uz pētījuma rezultātiem, tehniskā modeļa un nosacījumu definēšana reģionālā un valstspilsētu sabiedriskā transporta vienoto biļešu ieviešanai,
3) balstoties uz pētījumu, identificēti iespējamie VSTBS komercializācijas principi un jauni biļešu veidi,
4) darbībā esošas pasažieru informācijas sistēmas un/vai mobilās aplikācijas, kas izmanto sabiedriskā transporta kustības reāllaika datus.
EPAK attīstībai ir nozīmīga loma Kapitālsabiedrības sniegto pakalpojumu pilnveides un digitalizācijas mērķu sasniegšanā. 2023.gadā ir noteikti šādi sasniedzamie rezultatīvie rādītāji:
1) paplašināts e-pakalpojumu vidē e.atd.lv sniedzamo pakalpojumu klāsts, ieviešot jaunu pakalpojumu Digitālā tahogrāfa vadītāja kartes saņemšanas pieteikšana,
2) e-pakalpojumu vidē e.atd.lv iesniegto iesniegumu īpatsvaram pret kopējo iesniegto iesniegumu skaitu sasniedzot vismaz 62%,
3) nodrošināta e-pakalpojumu vidē e.atd.lv sniegto pakalpojumu automātiskā izvērtēšana un piešķiršana vismaz vēl diviem pakalpojumiem,
4) veikta Kapitālsabiedrības tiešo klientu apmierinātības aptauja, sasniedzot klientu apmierinātību vismaz 76% apmērā.
2023.gadā ir noteikti šādi STIFSS attīstības mērķa sasniedzamie rezultatīvie rādītāji:
1) izveidots vilcienu maršrutu plānošanas un uzskaites datu rīks,
2) izveidots GPS datu apstrādes rīks,
3) izstrādāts GPS datu nodošanas rīks reģionālās nozīmes maršrutu datu tālākai izmantošanai Transporta nozares informācijas Nacionālā (valsts) piekļuves punkta vajadzībām.
2023.gadā BMA attīstības mērķa sasniedzamais rezultatīvais rādītājs – nodrošināta personu valsts kompensējamu braucienu elektroniska identifikācija sabiedriskajā transportā.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Konstatējams, ka iepirkuma otrās kārtas realizēšana BEMU vilcienu iegādei ir tikai viens no posmiem, lai nodrošinātu valsts deleģētā uzdevuma – ritošā sastāva iegāde pasažieru pārvadājumiem pa dzelzceļu – īstenošanu. Papildus BEMU vilcienu iegādei, ir nepieciešams nodrošināt iepirkuma līguma inženiertehnisko uzraudzību.
Inženiertehniskās uzraudzības pakalpojuma iegādei ir jāorganizē atsevišķa iepirkuma procedūra, kas ietver gan tehniskās specifikācijas, gan vērtēšanas kritēriju, gan iepirkuma līguma izstrādi, gan piesaistot ārpakalpojuma ekspertu pakalpojumus dokumentācijas izstrādes procesā, gan iepirkuma procedūras nodrošināšanai, ņemot vērā, ka Kapitālsabiedrībai nav šāda rakstura kompetences.
Vienlaikus konstatējams, ka BEMU vilcienu iepirkuma līguma inženiertehniskā uzraudzība ir ļoti dārgs pakalpojums, kura izmaksas būtu vērtējamas robežās no 1 līdz 1,5% no vilcienu iegādes vērtības.
Ņemot to vērā, BEMU vilcienu iepirkuma līguma inženiertehniskās uzraudzības iepirkuma organizēšanas izmaksas aprēķinātas līdzvērtīgi BEMU vilcienu iegādes iepirkuma procedūrai 200 000 euro apmērā.
Vienlaikus līguma inženiertehniskās uzraudzības pakalpojuma izmaksas prognozējamas robežās no 1 miljona līdz 2.4 miljoniem euro. Kopējās izmaksas ietekmēs gan iepērkamo vilcienu skaits, gan iepērkamo vilcienu kopējās iegādes izmaksas. Attiecīgi kopējās papildus nepieciešamās izmaksas deleģētā uzdevuma realizēšanai ir aprēķinātas robežās no 1.2 miljoniem euro līdz 2.6 miljoniem euro.
Ņemot vērā, ka Kapitālsabiedrības vidēja termiņa darbības stratēģijā 2023-2026.gadam četros gados kopējā peļņa ir plānota 139 676 euro, vēršam uzmanību, ka tikai ar Kapitālsabiedrības peļņas novirzīšanu nebūs iespējams rast nepieciešamo papildus finansējumu deleģētā uzdevuma īstenošanai. Līdz ar to būs nepieciešams papildus finansējums no valsts budžeta.
Inženiertehniskās uzraudzības pakalpojuma iegādei ir jāorganizē atsevišķa iepirkuma procedūra, kas ietver gan tehniskās specifikācijas, gan vērtēšanas kritēriju, gan iepirkuma līguma izstrādi, gan piesaistot ārpakalpojuma ekspertu pakalpojumus dokumentācijas izstrādes procesā, gan iepirkuma procedūras nodrošināšanai, ņemot vērā, ka Kapitālsabiedrībai nav šāda rakstura kompetences.
Vienlaikus konstatējams, ka BEMU vilcienu iepirkuma līguma inženiertehniskā uzraudzība ir ļoti dārgs pakalpojums, kura izmaksas būtu vērtējamas robežās no 1 līdz 1,5% no vilcienu iegādes vērtības.
Ņemot to vērā, BEMU vilcienu iepirkuma līguma inženiertehniskās uzraudzības iepirkuma organizēšanas izmaksas aprēķinātas līdzvērtīgi BEMU vilcienu iegādes iepirkuma procedūrai 200 000 euro apmērā.
Vienlaikus līguma inženiertehniskās uzraudzības pakalpojuma izmaksas prognozējamas robežās no 1 miljona līdz 2.4 miljoniem euro. Kopējās izmaksas ietekmēs gan iepērkamo vilcienu skaits, gan iepērkamo vilcienu kopējās iegādes izmaksas. Attiecīgi kopējās papildus nepieciešamās izmaksas deleģētā uzdevuma realizēšanai ir aprēķinātas robežās no 1.2 miljoniem euro līdz 2.6 miljoniem euro.
Ņemot vērā, ka Kapitālsabiedrības vidēja termiņa darbības stratēģijā 2023-2026.gadam četros gados kopējā peļņa ir plānota 139 676 euro, vēršam uzmanību, ka tikai ar Kapitālsabiedrības peļņas novirzīšanu nebūs iespējams rast nepieciešamo papildus finansējumu deleģētā uzdevuma īstenošanai. Līdz ar to būs nepieciešams papildus finansējums no valsts budžeta.
Risinājuma apraksts
Saskaņā ar MK noteikumu Nr.72 7.3.2.apakšpunktu un ņemot vērā, ka deleģētā uzdevuma īstenošanai ANM nav paredzēts finansējums, kā arī šāds finansējums nav paredzēts valsts budžetā, lai izdevumu palielinājums neradītu negatīvas sekas uz Kapitālsabiedrības darbību un lai Kapitālsabiedrība spētu īstenot tai deleģēto valsts pārvaldes uzdevumu, Satiksmes ministrija kā valsts kapitāla daļu turētāja izsaka priekšlikumu sadalīt Kapitālsabiedrības 2022. gada peļņu atbilstoši MK noteikumu Nr.72 3.1.apakšpunktam, nosakot dividendes 64% apmērā no kapitālsabiedrības pārskata gada peļņas, novirzot dividendēs izmaksājamo peļņas daļu jeb 274 577 euro ar Ministru kabineta 2003. gada 29. aprīļa noteikumu Nr.242 “Satiksmes ministrijas nolikums” 5.28.apakšpunktu valsts sabiedrībai ar ierobežotu atbildību “Autotransporta direkcija” deleģētā uzdevuma – ritošā sastāva iegāde pasažieru pārvadājumiem pa dzelzceļu – īstenošanai.
Tādejādi kopējais Kapitālsabiedrības rīcībā atstātais (pēc rīkojuma pieņemšanas) peļņas apmērs deleģētā uzdevuma īstenošanai būs 474 577 euro.
Ņemot vērā, ka 274 577 euro (64% no 2022. gada peļņas) tiks novirzīti, lai nodrošinātu ritošā sastāva iegādi pasažieru pārvadājumiem pa dzelzceļu, tad tā ir peļņas daļa, kas atstāta valsts deleģētā uzdevuma īstenošanai, kas uzskatāma par publisko resursu piešķiršanu, kas atbilstoši Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumam ir pielīdzināma peļņas sadalei un apliekama ar uzņēmumu ienākuma nodokli un grāmatojama kā saistības postenī “Nākamo periodu ieņēmumi”.
Atbilstoši MK noteikumu Nr.72 7.1. punktam rīkojuma projekts ir izvērtēts no Komercdarbības atbalsta kontroles likuma 5. panta viedokļa, un ir secināms, ka Kapitālsabiedrībai nosakāmā dividendēs izmaksājamā peļņas daļa nav uzskatāma par komercdarbības atbalstu, jo Kapitālsabiedrības rīcībā atstājamā peļņas daļa tiks novirzīta deleģētā valsts pārvaldes uzdevuma īstenošanai, proti, saskaņā ar Ministru kabineta 2021. gada 21. decembra noteikumiem Nr.883 “Grozījums Ministru kabineta 2003. gada 29. aprīļa noteikumos Nr.242 “Satiksmes ministrija nolikums” Kapitālsabiedrībai tika deleģēts uzdevums – ritošā sastāva iegāde pasažieru pārvadājumiem pa dzelzceļu (bateriju vilcienu iegāde). Uzdevums deleģēts, ievērojot Valsts pārvaldes iekārtas likuma 40. panta pirmo daļu un 41. panta pirmo daļu. Turklāt, pamatojoties uz Eiropas Komisijas paziņojuma par Līguma par Eiropas Savienības darbību 107.panta 1.punktā minēto valsts atbalsta jēdzienu (2016/C 262/01) 17.punktā noteikto, finansējums, kas paredzēts, lai segtu ar valsts funkciju saistītos izdevumus, nav saistīts ar saimnieciskās darbības veikšanu un attiecīgi nav kvalificējams kā komercdarbības atbalsts.
Atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes 2007. gada 23. oktobra regulā (EK) Nr. 1370/2007 par sabiedriskā pasažieru transporta pakalpojumiem, izmantojot dzelzceļu un autoceļus, un ar ko atceļ Padomes regulu (EEK) Nr. 1191/69 un Padomes regulu (EEK) Nr. 1107/70 2.panta b) apakšpunktam un 5.pantam, Sabiedriskā transporta pakalpojumu likuma 4.1 panta sestajai daļai, 5.panta trešās daļas 1. un 3.punktam Autotransporta direkcija (Kapitālsabiedrība) ir tā kompetentā iestāde[1], kas valsts vārdā un Sabiedriskā transporta padomes uzdevumā organizē sabiedriskā transporta pakalpojumus reģionālās nozīmes maršrutos (tostarp dzelzceļa maršrutos). Ievērojot minēto, tiek plānots, ka Kapitālsabiedrība arī turpmāk organizēs sabiedriskā transporta pakalpojumus dzelzceļa līnijā “Rīga-Bolderāja” (perspektīvā līdz Daugavgrīvai) un dzelzceļa līnijā “Rīga-Sigulda”, kurās sākotnēji tiek plānots iesaistīt akumulatoru bateriju elektrovilcienu vienības (BEMU).
Tādejādi kopējais Kapitālsabiedrības rīcībā atstātais (pēc rīkojuma pieņemšanas) peļņas apmērs deleģētā uzdevuma īstenošanai būs 474 577 euro.
Ņemot vērā, ka 274 577 euro (64% no 2022. gada peļņas) tiks novirzīti, lai nodrošinātu ritošā sastāva iegādi pasažieru pārvadājumiem pa dzelzceļu, tad tā ir peļņas daļa, kas atstāta valsts deleģētā uzdevuma īstenošanai, kas uzskatāma par publisko resursu piešķiršanu, kas atbilstoši Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumam ir pielīdzināma peļņas sadalei un apliekama ar uzņēmumu ienākuma nodokli un grāmatojama kā saistības postenī “Nākamo periodu ieņēmumi”.
Atbilstoši MK noteikumu Nr.72 7.1. punktam rīkojuma projekts ir izvērtēts no Komercdarbības atbalsta kontroles likuma 5. panta viedokļa, un ir secināms, ka Kapitālsabiedrībai nosakāmā dividendēs izmaksājamā peļņas daļa nav uzskatāma par komercdarbības atbalstu, jo Kapitālsabiedrības rīcībā atstājamā peļņas daļa tiks novirzīta deleģētā valsts pārvaldes uzdevuma īstenošanai, proti, saskaņā ar Ministru kabineta 2021. gada 21. decembra noteikumiem Nr.883 “Grozījums Ministru kabineta 2003. gada 29. aprīļa noteikumos Nr.242 “Satiksmes ministrija nolikums” Kapitālsabiedrībai tika deleģēts uzdevums – ritošā sastāva iegāde pasažieru pārvadājumiem pa dzelzceļu (bateriju vilcienu iegāde). Uzdevums deleģēts, ievērojot Valsts pārvaldes iekārtas likuma 40. panta pirmo daļu un 41. panta pirmo daļu. Turklāt, pamatojoties uz Eiropas Komisijas paziņojuma par Līguma par Eiropas Savienības darbību 107.panta 1.punktā minēto valsts atbalsta jēdzienu (2016/C 262/01) 17.punktā noteikto, finansējums, kas paredzēts, lai segtu ar valsts funkciju saistītos izdevumus, nav saistīts ar saimnieciskās darbības veikšanu un attiecīgi nav kvalificējams kā komercdarbības atbalsts.
Atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes 2007. gada 23. oktobra regulā (EK) Nr. 1370/2007 par sabiedriskā pasažieru transporta pakalpojumiem, izmantojot dzelzceļu un autoceļus, un ar ko atceļ Padomes regulu (EEK) Nr. 1191/69 un Padomes regulu (EEK) Nr. 1107/70 2.panta b) apakšpunktam un 5.pantam, Sabiedriskā transporta pakalpojumu likuma 4.1 panta sestajai daļai, 5.panta trešās daļas 1. un 3.punktam Autotransporta direkcija (Kapitālsabiedrība) ir tā kompetentā iestāde[1], kas valsts vārdā un Sabiedriskā transporta padomes uzdevumā organizē sabiedriskā transporta pakalpojumus reģionālās nozīmes maršrutos (tostarp dzelzceļa maršrutos). Ievērojot minēto, tiek plānots, ka Kapitālsabiedrība arī turpmāk organizēs sabiedriskā transporta pakalpojumus dzelzceļa līnijā “Rīga-Bolderāja” (perspektīvā līdz Daugavgrīvai) un dzelzceļa līnijā “Rīga-Sigulda”, kurās sākotnēji tiek plānots iesaistīt akumulatoru bateriju elektrovilcienu vienības (BEMU).
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Nē
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
-
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Rādītājs
2023
saskaņā ar valsts budžetu kārtējam gadam
izmaiņas kārtējā gadā, salīdzinot ar valsts budžetu kārtējam gadam
Turpmākie trīs gadi (euro)
2024
2025
2026
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
1
2
3
4
5
6
7
8
1. Budžeta ieņēmumi
321 290 537
-274 577
0
0
0
0
0
1.1. valsts pamatbudžets, tai skaitā ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi
321 290 537
-274 577
0
0
0
0
0
1.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
1.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
2. Budžeta izdevumi
0
0
0
0
0
0
0
2.1. valsts pamatbudžets
0
0
0
0
0
0
0
2.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
2.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
3. Finansiālā ietekme
321 290 537
-274 577
0
0
0
0
0
3.1. valsts pamatbudžets
321 290 537
-274 577
0
0
0
0
0
3.2. speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
3.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
4. Finanšu līdzekļi papildu izdevumu finansēšanai (kompensējošu izdevumu palielinājumu norāda ar "-" zīmi)
0
0
0
0
0
0
0
5. Precizēta finansiālā ietekme
-274 577
0
0
0
5.1. valsts pamatbudžets
-274 577
0
0
0
5.2. speciālais budžets
0
0
0
0
5.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
6. Detalizēts ieņēmumu un izdevumu aprēķins (ja nepieciešams, detalizētu ieņēmumu un izdevumu aprēķinu var pievienot anotācijas (ex-ante) pielikumā)
-
6.1. detalizēts ieņēmumu aprēķins
-
6.2. detalizēts izdevumu aprēķins
-
7. Amata vietu skaita izmaiņas (palielinājuma gadījumā: izvērsts pamatojums, izvērtējums par esošo resursu pārskatīšanas iespējām, t.sk. vakanto štata vietu, ilgstošo vakanču izmantošanu u.c.)
-
Cita informācija
Kapitālsabiedrības peļņa par 2022. gadu ir 426 029 euro. Atbilstoši MK noteikumu Nr.72 3.1.apakšpunktam minimālā dividendēs izmaksājamā peļņas daļa ir 64% jeb 274 577 euro.
Pieņemot lēmumu par atšķirīgu dividendēs izmaksājamo peļņas daļu 64% apmērā no peļņas par 2022.gadu, dividendes valsts budžetā par 2022. gadu netiktu pārskaitītas.
Peļņas daļa 64% apmērā jeb 274 577 euro tiktu novirzīta ar MK 2003. gada 29. aprīļa noteikumu Nr.242 “Satiksmes ministrijas nolikums” 5.28.apakšpunktu Autotransporta direkcijai deleģētā uzdevuma – ritošā sastāva iegāde pasažieru pārvadājumiem pa dzelzceļu – īstenošanai.
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Jā
Skaidrojums
Atbilstoši Ministru kabineta 2009.gada 25.augusta noteikumu Nr.970 „Sabiedrības līdzdalības kārtība attīstības plānošanas procesā” 5.punktam sabiedrības līdzdalības kārtība ir piemērojama tiesību aktu projektu izstrādē, kas būtiski maina esošo regulējumu vai paredz ieviest jaunas politiskās iniciatīvas. Ņemot vērā, ka projekts neatbilst minētajiem kritērijiem, sabiedrības līdzdalības kārtība projekta izstrādē netiek piemērota.
Rīkojuma projekta izstrādē iesaistītās institūcijas - Satiksmes ministrija un valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Autotransporta direkcija".
Rīkojuma projekta izstrādē iesaistītās institūcijas - Satiksmes ministrija un valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Autotransporta direkcija".
6.4. Cita informācija
-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas
Institūcijas
- VSIA "Autotransporta direkcija"
7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru
Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
Nē
-
2. Tiks likvidēta institūcija
Nē
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
Nē
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
Nē
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
Nē
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
Nē
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
Nē
-
8. Cita informācija
Nē
-
7.5. Cita informācija
-
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi