1.1. Pamatojums
Noteikumu projekts “Grozījumi Ministru kabineta 2017.gada 28.februāra noteikumos Nr.107 “Iepirkuma procedūru un metu konkursu norises kārtība”” (turpmāk – noteikumu projekts) izstrādāts, lai Ministru kabineta 2017.gada 28.februāra noteikumos Nr.107 “Iepirkuma procedūru un metu konkursu norises kārtība” (turpmāk - noteikumi) veiktu nepieciešamos grozījumus atbilstoši 2022.gada 8.decembra Eiropas Savienības Tiesas sprieduma lietā Nr.C‑769/21 AAS “BTA Baltic Insurance Company” pret Iepirkumu uzraudzības biroju un Tieslietu ministriju (turpmāk – EST spriedums, pieejams šeit: https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/ALL/?uri=CELEX:62021CJ0769) pamattēzei.
1.2. Mērķis
Svītrot noteikumu 24., 61., 102. un 137.punktu, kuri ir pretrunā ar Direktīvas 2014/24/ES 18.panta 1.punkta samērīguma principu.
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Noteikumu 23., 60., 101. un 136.punkts noteic, ja pretendents, kuram piešķirtas iepirkuma līguma slēgšanas tiesības, atsakās slēgt iepirkuma līgumu ar pasūtītāju, iepirkumu komisija ir tiesīga pieņemt lēmumu iepirkuma līguma slēgšanas tiesības piešķirt nākamajam pretendentam, kurš piedāvājis saimnieciski visizdevīgāko piedāvājumu, vai pārtraukt iepirkuma procedūru, neizvēloties nevienu piedāvājumu. Savukārt noteikumu 24., 61., 102. un 137.punkts noteic, ka pirms lēmuma pieņemšanas ar iepirkuma līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu nākamajiem pretendentam, kurš piedāvājis saimnieciski visizdevīgāko piedāvājumu, iepirkumu komisija izvērtē, vai tas nav uzskatāms par vienu tirgus dalībnieku kopā ar sākotnēji izraudzīto pretendentu, kurš atteicās slēgt iepirkuma līgumu ar pasūtītāju. Ja nepieciešams, iepirkuma komisija ir tiesīga pieprasīt no nākamā pretendenta apliecinājumu un, ja nepieciešams, pierādījumus, ka tas nav uzskatāms par vienu tirgus dalībnieku kopā ar sākotnēji izraudzīto pretendentu. Ja nākamais pretendents ir uzskatāms par vienu tirgus dalībnieku kopā ar sākotnēji izraudzīto pretendentu, iepirkumu komisija pieņem lēmumu pārtraukt iepirkuma procedūru, neizvēloties nevienu piedāvājumu. Šāds norādītās situācijas valsts tiesiskā regulējuma mērķis bija preventīvi novērst saskaņotas rīcības iespēju starp vienas grupas uzņēmumiem (viens tirgus dalībnieks) publiskajā iepirkumā jau pēc piedāvājumu iesniegšanas. Tādēļ, konstatējot, ka sākotnēji izraudzītais pretendents un nākamais pretendents ir uzskatāmi par vienu tirgus dalībnieku, pasūtītājam ir pienākums pārtraukt iepirkuma procedūru, bet pretendenta vēlāk sniegtajiem apliecinājumiem un skaidrojumiem, ka abu sabiedrību starpā nepastāv nekādas slēptas norunas un ka attiecīgās sabiedrības piedalās iepirkumos neatkarīgi, nav nozīmes. Eiropas Savienības Tiesa, izvērtējot iepriekš norādītās tiesību normas regulējuma atbilstību Eiropas Savienības Direktīvas 2014/24/ES 18.panta 1.punktam (sk. EST spriedumu un tajā minēto judikatūru), ir secinājusi, ka noteikumos ietvertā prasība iedibina neatspēkojamu prezumpciju, ka savu piedāvājumu sagatavošanā vai pēc šo piedāvājumu iesniegšanas šie pretendenti ir rīkojušies saskaņoti, tāpēc vien, ka tie ir uzskatāmi par vienu tirgus dalībnieku, un tiem nav iespēju pierādīt savu piedāvājumu neatkarīgumu, kas ir nesamērīgi un faktiski liedz šīm sabiedrībām piedalīties vienā iepirkumā. Šāds tiesiskais regulējums, kas ir balstīts uz iepriekšminēto prezumpciju, pārkāpj samērīguma principu, jo tas saistītajiem uzņēmumiem nedod iespēju pierādīt, ka viņu gadījumā nepastāv patiess risks, kas var apdraudēt pārskatāmību un traucēt konkurenci pretendentu vidū. Ņemot vērā EST spriedumu, nepieciešams pārskatīt un attiecīgi pielāgot noteikumu regulējumu.
Šobrīd noteikumu 24., 61.,102. un 137.punkta tiesību normas uzliek par pienākumu automātiski pārtraukt iepirkuma procedūru, iestājoties iepriekš aprakstītajam gadījumam, kas ir pretrunā ar EST spriedumā konstatēto. No EST sprieduma izriet, ka pēc būtības par nesamērīgu ir atzīts Noteikumu 24., 61., 102. un 137. punkta pēdējais teikums, kas uzliek par pienākumu pārtraukt iepirkuma procedūru visos gadījumos, kad tiek konstatēts, ka nākamais pretendents ir uzskatāms par vienu tirgus dalībnieku kopā ar sākotnēji izraudzīto pretendentu. Noteikumu 24., 61., 102. un 137. punkta mērķis ir noteikt pasūtītāja rīcību, saskaroties ar situācijām, kas var liecināt par pretendentu saskaņotu rīcību, kas vērsta pret konkurenci. Jāņem vērā, ka kopš 2023. gada 1. janvāra atbilstoši Publisko iepirkumu likuma ( turpmāk – PIL) 42.panta otrās daļas 7.punktam ir konstatējams kandidāta vai pretendenta izslēgšanas iemesls, ja pasūtītāja rīcībā ir pietiekami pārliecinošas norādes, ka kandidāts vai pretendents ar citiem piegādātājiem noslēdzis uz konkurences kavēšanu, ierobežošanu vai deformēšanu vērstu vienošanos. Līdz ar to pasūtītāja rīcība, ja tam par nākamā pretendenta iesniegtu piedāvājumu rastos pamatotas aizdomas par pret konkurenci vērstu praksi, tieši izriet no PIL 42. panta otrās daļas 7.punkta un 43.panta regulējuma. Tādējādi noteikumos nav saglabājams 24., 61., 102. un 137. punkts, jo attiecināms tikai uz situācijām, kad nākamais pretendents ir uzskatāms par vienu tirgus dalībnieku kopā ar sākotnēji izraudzīto pretendentu. Attiecīgi tikai tas apstāklis, ka pretendents ir atteicies slēgt līgumu, bet nākošais pretendents, kurš piedalās iepirkumā, un ir uzskatāms kā viens tirgus dalībnieks ar pretendentu, kurš ir attiecies parakstīt līgumus, bez citām indikācijām un norādēm ,kuras būtu iepirkumu komisijas rīcībā pirms konkursā rezultātu pasludināšanas, pašas par sevi nepierāda, ka pretendenti iesniegušu piedāvājumu, saskaņojot darbības, un attiecīgi tāpēc būtu automātiski pārtraucams iepirkums. EST savā spriedumā norādīja, ka pie šādas tiesiskā regulējuma pretendentiem tiek liegta iespējā pierādīt to, ka piedāvājumi ir sagatavoti neatkarīgi vienam no otra, tādējādi nepārkāpjot konkurences tiesības. Savukārt iepriekšminētās PIL tiesību normas, kas liek piemērot pretendentam izslēgšanu no iepirkuma konkurences tiesību pārkāpuma dēļ, ir ar plašāku tvērumu un tādējādi regulē arī situācijas, ja nākamais pretendents ir uzskatāms par vienu tirgus dalībnieku kopā ar sākotnēji izraudzīto pretendentu un pasūtītājam rodas aizdomas par šo pretendentu saskaņotu rīcību, kas vērsta pret konkurenci. Attiecīgi ir secināms, ka iepirkumu komisija, jau pirms konkursa rezultātu pasludināšanas, būs veikusi tās rīcībā esošās informācijas pārbaudi un nepieciešamības gadījumā piemērojusi PIL 42.panta otrās daļas 7. punktā paredzētos tiesiskos rīkus. Līdz ar to nav pamata uzskatīt, ka, svītrojot attiecīgos noteikumu punktus, iepirkuma komisijai tiks piešķirta neierobežoti plaša rīcības brīvība, jo to saista pienākums pārbaudīt PIL 42.panta otrajā daļā minēto izslēgšanas iemeslu. Vēlreiz ir uzsverams, ka situācijas, kad uzvarējušais pretendents atsakās slēgt līgumu, un nākošais pretendents, kuram tiek piedāvāts slēgt līgumu, ir viens tirgus dalībnieks, praksē nav bieži sastopama situācija. Vienlaikus pastāvot jaunajam PIL 42.panta otrās daļas 7.punkta izslēgšanas iemeslam, faktiski tiek izslēgts risks, ka pretendenti, kuri piedalās iepirkumā un ir viens tirgus dalībnieks, savus piedāvājumus ir sagatavojuši, pārkāpjot konkurences tiesības, jo iepirkumu komisijas rīcībā jau sākotnēji ir informācija, ka iepirkumā piedalās par vienu tirgus dalībnieku uzskatāmi pretendenti un tai ir visi tiesiskie instrumenti, lai gūtu pārliecību, vai nepastāv kāds no PIL 42. panta otrās daļas 7. punkta apstākļiem, kurus konstatējot, pretendenti tie izslēgti no turpmākās dalības iepirkumā, nemaz nenonākot līdz līguma slēgšanas stadijai. Attiecīgi ir nepieciešams noteikumus precizēt atbilstoši EST spriedumam un izslēgt minētās tiesību normas no noteikumiem.
Svītrot noteikumu 24., 61., 102., un 137.punktu, kuri ir pretrunā ar Direktīvas 2014/24/ES 18.panta 1.punkta samērīguma principu.
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
1.6. Cita informācija
2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt
- Piegādātāji Publisko iepirkumu likuma (turpmāk – PIL) izpratnē.
- Piegādātāji PIL izpratnē
2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību
2.3. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
2.4. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
4.1. Saistītie tiesību aktu projekti
4.1.1. Tiesību akta projekts ''Grozījumi Ministru kabineta 2017.gada 28.marta noteikumos Nr.187 ''Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkuma procedūru un metu konkursu norises kārtība''" tiks virzīti vienlaicīgi ar tiesību akta projektu ''Grozījumi Ministru kabineta 2017.gada 28.februāra noteikumos Nr.107 ''Iepirkumu procedūru un metu konkursu norises kārtība''".
4.2. Cita informācija
5.3. Cita informācija
Noteikumu projektā paredzētie grozījumi atbilst samērīguma principam Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 26. februāra Direktīvas 2014/24/ES par publisko iepirkumu un ar ko atceļ Direktīvu 2004/18/EK, 18. panta 1. punkta izpratnē, kā to interpretējusi Eiropas Savienības Tiesa 2022. gada 8. decembra spriedumā lietā Nr.C‑769/21 AAS “BTA Baltic Insurance Company”.