Anotācija (ex-ante)

Regulas Nr. 1005/2008 prasības (uzglabāšanas dokumentu un apstrādes deklarācijas apstiprināšana) ir spēkā kopš 2010. gada, tomēr neviena trešā valsts līdz šim nebija prasījusi šos dokumentus, līdz ar to jautājums Latvijai nebija aktuāls un neradīja problēmas. Situācija strauji mainījās tikai 2021. gada sākumā saistībā ar Brexit. Kopš Brexit Latvijā attiecīgo dokumentu apliecināšanu un izsniegšanu, pēc atbildīgo iestāžu funkciju un kompetences izvērtēšanas, kā arī savstarpējas vienošanās, faktiski jau nodrošina PVD. Tomēr iestādes kompetence uzglabāšanas dokumentu un apstrādes deklarācijas apstiprināšanā normatīvajos aktos nav noteikta.
Tāpat arī normatīvajos aktos nav noteikta Zemkopības ministrijas kompetence pildīt Latvijas NNN zvejas apkarošanas vienotā koordinācijas biroja funkcijas, kas ir paredzētas Regulā Nr. 1010/2009, un ko tā faktiski pilda, nodrošinot savstarpējās palīdzības sniegšanu gan Latvijas iestādēm, gan ES dalībvalstīm un trešo valstu atbildīgajām iestādēm.
Zemkopības ministrija, kā valsts informācijas sistēmas pārzine, regulāri izstrādā informācijas sistēmas papildinājumus, piedāvājot mūsdienīgus tehniskos risinājumus zivsaimniecības datu apstrādei. Tādējādi, izvērtējot informācijas sistēmas pilnveidotās iespējas, ir secināts, ka noteikumu Nr. 94 normas vairs neatbilst faktiskajai situācijai un sistēmas tehniskajām iespējām. Piemēram, informācijas sistēma nodrošina elektronisku nozvejas datu reģistrēšanu. Visi dati sistēmā ir pieejami reāllaikā, kas nodrošina efektīvāku zvejas kontroli un zivju resursu pārvaldību. Līdz ar to tika secināts, ka ir nepieciešams atteikties no atsauces uz papīra zvejas žurnālu izsniegšanu, piemēram, noteikumu Nr. 94 2. punktā, zvejas žurnālu datu ievades informācijas sistēmā, ko atbilstoši noteikumu Nr. 94 43. un 44. punktam veica institūts "BIOR" u.c. prasībām.
Noteikumi Nr. 94 paredz, ka gadījumā, ja transportēšanas dokumenta vai pārņemšanas deklarācijas datus tehnisku iemeslu dēļ nevar ievadīt informācijas sistēmā, tad operators vai transportētājs ir tiesīgs aizpildīt attiecīgo dokumentu izmantojot papīra veidlapu. Savukārt regulējums nenosaka operatoru pienākumu ievadīt šos datus sistēmā, kad tās darbība tiks atjaunota, kas ir svarīgi elektroniskās zvejas produktu izsekojamības sistēmas nodrošināšanā.
Zemkopības ministrija turklāt ir secinājusi, ka tiesību normu precizēšanai vai salāgošanai ar citu spēkā esošo normatīvo regulējumu nepieciešami šādi noteikumu Nr. 94 normu redakcionāli precizējumi:
1) Jāparedz atsauce arī uz Eiropas Komisijas 2009. gada 22. oktobra Regulu (EK) Nr. 1010/2009, ar ko paredz sīki izstrādātu kārtību, kādā īstenojama Padomes Regula (EK) Nr. 1005/2008, ar ko izveido Kopienas sistēmu, lai aizkavētu, novērstu un izskaustu NNN zveju.
2) Pamatojoties uz Pārtikas aprites uzraudzības likuma 5. pantā noteikto,  pārtikas uzņēmums (jeb persona, kura iesaistīta kādā no pārtikas aprites posmiem, t.sk. zivju produktu pirmais pircējs) iesaistās pārtikas apritē, ja tas ir atzīts vai reģistrēts PVD. Tās nozīmē, ka arī zvejas produktu pirmajiem pircējiem jāreģistrējas dienestā un līdz ar to ir jāparedz norma, kas noteiktu operatoru reģistrāciju dienestā.
3) Pamatojoties uz Regulas Nr. 2009/1224 60. pantu tika atjaunināts zvejas produktu paraugu ņemšanas plāns, kas ir iekļauts šo noteikumu 3. pielikumā, kā arī pamatojoties uz Regulas Nr. 2009/1224 61. pantu tika izstrādāts jauns kontroles plāns nozvejas svēršanai pēc tās transportēšanas no izkraušanas vietas, kas iekļauts šo noteikumu 31. pielikumā.
4) Regulas Nr. 1005/2008 18. panta 1. un 2. punkts paredz  gadījumus, kad dalībvalsts var atteikt zvejas produktu importu. Savukārt 18. panta 5. punkta nosaka prasības saistībā ar karoga valsts, trešās valsts un Eiropas Komisijas informēšanu par zvejas produktu importa atteikumiem. Lai Zemkopības ministrija, kas pilda Latvijas NNN zvejas apkarošanas vienotā koordinācijas biroja funkcijas, izpildītu informēšanas prasības par importa atteikumu gadījumiem, jāparedz Valsts ieņēmumu dienesta pienākumu par tiem informēt ministriju.
5) Skaidri jānosaka operatoru pienākums nodrošināt netraucētu VVD inspektoru piekļuvi tirdzniecības objektiem, noliktavām, ražošanas un citām telpām, kurās glabā, apstrādā vai tirgo zvejas produktu. Spēkā esošais regulējums to neparedz.

Noteikumu projektā ietverti šādu Noteikumi Nr. 94 normu grozījumi:
1) Noteikumi Nr. 94 papildināti 1.1.4. apakšpunktu ar atsauci uz Eiropas Komisijas 2009. gada 22. oktobra Regulu (EK) Nr. 1010/2009, ar ko paredz sīki izstrādātu kārtību, kādā īstenojama Padomes Regula (EK) Nr. 1005/2008, ar ko izveido Kopienas sistēmu, lai aizkavētu, novērstu un izskaustu NNN zveju. Šī regula tieši paredz kārtību kāda tiek īstenojama Regula Nr. 1005/2008 saistībā ar NNN zvejas izskaušanu;
2) Noteikumu Nr. 94 2. punkts ir izteikts citā redakcijā, svītrojot atsauci uz VVD zvejas žurnālu, izkraušanas deklarācijas un pārkraušanas deklarācijas izsniegšanu papīra formā. Visi minētie dokumenti zvejniekiem ir pieejami elektroniski;
3) Atbilstoši Regulas Nr. 1224/2009 60. panta 1. punkts dalībvalstis nodrošina, ka visi zvejas produkti ir nosvērti uz kompetento iestāžu apstiprinātiem svariem, ja vien tās nav pieņēmušas Komisijas apstiprinātu paraugu ņemšanas plānu. Noteikumu Nr. 94 3. pielikumā esošais paraugu ņemšanas plāns tika pārskatīts un 2022. gada decembrī iesniegts Eiropas Komisijā izvērtēšanai un apstiprināšanai. 2023. gada 27. jūlijā Eiropas Komisija apstiprināja jaunu plānu. Tādejādi 3. pielikumā esošais paraugu plāns jāaizstāj ar jaunu.
Regulas Nr. 1224/2009 61. panta 1. punkts paredz, ka dalībvalstis var atļaut svērt zvejas produktus pēc transportēšanas no izkraušanas vietas, ja minētā dalībvalsts ir pieņēmusi Komisijas apstiprinātu kontroles plānu. Jauns kontroles plāns zvejas produktu svēršanai pēc transportēšanas tika izstrādāts un 2022. gada decembrī iesniegts Eiropas Komisijā izvērtēšanai un apstiprināšanai. Minētais plāns (līdzīgi kā paraugu plāns) tika apstiprināts ar Eiropas Komisijas 2023. gada 27. jūlija ieviešanas lēmumu C(2023) 4925 final. Lai tas būtu saistoši Latvijas operatoriem, tas jāiekļauj Noteikumos Nr. 94. Tādejādi, noteikumu Nr. 94 14. punkts papildināts ar atsauci uz kontroles plānu nozvejas svēršanai pēc tās transportēšanas no izkraušanas vietas (noteikumu Nr. 94 31. pielikums);
4) Noteikumu Nr. 94 16. punktā precizētas atsauces uz Regulas Nr. 1224/2009 normām, svītrojot atsauci uz tās 62. pantu. Ņemot vērā apstākli, ka pirmās pārdošanas zīmes dati elektroniski tiek reģistrēti valsts informācijas sistēmā ir piemērojama atsauce tikai uz 63. pantu, kas nosaka pārdošanas zīmju elektronisku aizpildīšanu un nosūtīšanu;
5) Noteikumu Nr. 94 20. punktā precizēts termiņš, kurā pircējs apstiprina pirkšanas darījumu. Latvijā no 2018. gada 1. jūnija ir ieviesta zvejas produktu elektroniska izsekojamības sistēma. Tas nozīmē, ka katra operatora pienākums ir visu darījumu ar zvejas produktu reģistrācija informācijas sistēmā, tādējādi tiek nodrošināta to izsekojamība no izkraušanas brīža līdz galapatērētājam. Šobrīd ir izveidojusies situācija, ka zvejas produktu pārdevējs reģistrē pārdošanas darījumu noteiktā termiņā, savukārt pircējam nav noteikts termiņš, kad tam jāapstiprina iegādes fakts. Līdz ar to informācijas sistēmā veidojas situācija, ka pārdevēja pārdotās partijas "nenorakstās" no pārdevēja konta, bet vēl joprojām paliek tā uzskaitē;
6) Noteikumi Nr. 94 papildināti ar 23.1 punktu, kas nosaka, ka Zemkopības ministrija ir iestāde kas pilda Latvijas vienotā koordinācijas biroja funkcijas atbilstoši Regulas Nr. 1010/2009 39. pantam. Šādas funkcijas ministrija faktiski pilda, nodrošinot savstarpējās palīdzības sniegšanu gan Latvijas iestādēm, gan ES dalībvalstīm un trešo valstu atbildīgajām iestādēm, bet normatīvajā regulējumā šis deleģējums nav noteikts;
7) Noteikumu Nr. 94 24. punkts precizēts, svītrojot nosacījumu transportēšanas dokumenta, kas ir pievienots šo noteikumu 5. pielikumā, aizpildīšanai. Ņemot vērā, ka spēkā ir prasības par transportēšanas dokumenta datu reģistrēšanu informācijas sistēmā, tiek secināts ka atsauce uz papīra dokumenta aizpildīšanu un tā veidlapu var palikt tikai Noteikumu Nr. 94 41. punktā;
8) Noteikumu Nr. 94 25. punkts precizēts, ņemot vērā Latvijas izstrādāto kontroles plānu par zvejas produktu svēršanu pēc transportēšanas no izkraušanas vietas un Regulas Nr. 1224/2009 68. panta 6. un 8. punkta nosacījumus;
9) Noteikumi Nr. 94 papildināti ar 27.1 punktu, kas nosaka PVD kompetenci uzglabāšanas dokumenta apstiprināšanā, atbilstoši Regulas Nr. 1005/2008 14. panta 1. punktam, apliecinot, ka ar zvejas produktiem Latvijā nav veiktas nekādas citas darbības, izņemot izkraušanu, atkārtotu iekraušanu vai kādu citu darbību, kas paredzēta, lai saglabātu tos labā un derīgā stāvoklī, un tie ir bijuši PVD pārraudzībā;
10) Noteikumi Nr. 94 papildināti ar 27.2 punktu, kas nosaka PVD kompetenci apstrādes deklarācijas apstiprināšanā atbilstoši regulas Nr. 1005/2008 14. panta 2. punktam un IV pielikumam, pārbaudot deklarācijā norādīto produktu aprakstu un daudzumu, un apstiprinot, ka zvejas produktu apstrādē tika izmantota attiecīgo zvejas produktu izejviela, kas norādīta pievienotajos nozvejas sertifikātos;
11) Noteikumi Nr. 94 papildināti ar 27.3 punktu, kas nosaka termiņu kurā PVD izvērtē 27.12. un 27.22. apakšpunktā minētos dokumentus un apstiprina tos;
12) Noteikumi Nr. 94 papildināti ar 27.3 punktu, kas paredz Valsts ieņēmumu dienesta pienākumu informēt Zemkopības ministriju par zvejas produktu importa atteikumiem. Regulas Nr. 1005/2008 18. panta 1. un 2. punktā uzskaitīti  gadījumi, kad dalībvalsts var atteikt zvejas produktu importu. Savukārt 18. panta 5. punkta nosaka prasības saistībā ar karoga valsts, trešās valsts un Eiropas Komisijas informēšanu par zvejas produktu importa atteikumiem. Lai Zemkopības ministrija, kas pilda Latvijas vienotā koordinācijas biroja funkcijas, izpildītu informēšanas prasības par importa atteikumu gadījumiem, noteikumos jānosaka Valsts ieņēmumu dienesta – iestādes, kurās kompetencē ir atteikt vai atļaut importu, pienākumu informēt ministriju par tādiem gadījumiem. Informēšanai tiks izmantota vienotā koordinācijas biroja izveidotā e-pasta adrese: iuu@zm.gov.lv. Savukārt informēšanas kārtība tiks noteikta, precizējot Zemkopības ministrijas, VVD un Valsts ieņēmumu dienesta 2016. gada 10. marta starpresoru vienošanos par sadarbības un informācijas aprites kārtību zvejas produktu nozvejas sertifikātu un reeksporta sertifikātu kontrolē;
13) Noteikumu Nr. 94 31. punktā iekļauti dokumentu glabāšanas termiņu precizējumi, analogi noteikumu 32. punktam;
14)  Noteikumi Nr. 94 papildināti ar 32.1 punktu nosakot šo noteikumu 27.12. un 27.22. apakšpunktu minēto dokumentu glabāšanas termiņus;
15) Noteikumi Nr. 94 papildināti ar 34.1 punktu, kas nosaka operatoru pienākumu nodrošināt VVD pārstāvju netraucētu piekļuvi tirdzniecības objektiem, noliktavām, ražošanas un citām telpām, kurās glabā, apstrādā vai tirgo zvejas produktus. Zvejniecības likuma 19. panta "Zivju resursu aizsardzības un uzraudzības institūciju tiesības" pirmā daļa paredz, ka VVD ir tiesīgs likumos un zvejniecību regulējošos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā veikt zvejas pārbaudi visos Latvijas Republikas ūdeņos (arī privātajos ūdeņos), kontrolēt zivju izkraušanu, kā arī pārbaudīt tirdzniecības un transporta objektus, jebkuras noliktavas un ražošanas telpas, ja ir pamats domāt, ka tiek tirgotas, pārvadātas, uzglabātas vai pārstrādātas nelikumīgi iegūtas zivis, kā arī, ievērojot Eiropas Savienības tiesību aktu prasības, veikt šādu pārbaudi un kontroli uz Latvijas kuģiem, kas zvejo Eiropas Savienības dalībvalstu, trešo valstu un starptautiskajos ūdeņos. Tomēr VVD praksē ir bijuši gadījumi, kad operators šādu normu interpretēja kā amatpersonu tiesības, nevis kā operatora pienākumu nodrošināt inspektoru piekļuvi objektam, lai veiktu pārbaudi. Lai skaidri noteiktu operatoru pienākumu nodrošināt netraucētu piekļuvi objektam inspekciju veikšanai, noteikumu projektā iekļauta attiecīgā norma;
16) Noteikumu Nr. 94 36. punktā precizēta zvejas žurnālā aizpildīšana papīra formā, gadījumos ja tehnisku iemeslu dēļ datus nevar ievadīt informācijas sistēmā. Praksē tika konstatēti gadījumi, kad sistēmas tehnisko problēmu risināšana prasa ilgāku laiku, nekā līdz jauna zvejas reisa uzsākšanas. Līdz ar ko zvejas kuģis nevar sākt jaunu zvejas reisu, ja ziņošanas sistēmas tehniskās kļūdas nav atrisinātas. Lai novērstu normatīvā regulējuma nepilnības un sistēmas tehnisko problēmu dēļ nekavētu zvejas darbību turpināšanu, noteikumu 36. punkts tiek precizēts, paredzot nozvejas un izkraušanas datus reģistrēšanu papīra formā līdz ziņošanas sistēmas darbības atjaunošanai;
17) Noteikumi Nr. 94 papildināti ar un 42.1 punktu, kas paredz operatora pienākumu ievadīt informācijas sistēmā attiecīgi transportēšanas dokumenta un pārņemšanas deklarācijas datus, kas iepriekš tika reģistrēti papīra formā. Tas paredzēts, lai novērstu regulējuma trūkumu. Šobrīd noteikumos paredzēta iespēja aizpildīt attiecīgos dokumentus papīra formā, savukārt nav paredzēta šo datu vēlākā ievade informācijas sistēmā. Lai nodrošinātu nepārtrauktu zvejas produktu izsekojamību visos posmos noteikumu projektā iekļauta šāda norma;
18) Noteikumu Nr. 94 43. un 44. punkts svītrots, jo Ministru kabineta 2007. gada 2. maija noteikumu Nr. 296 "Noteikumi par rūpniecisko zveju teritoriālajos ūdeņos un ekonomiskās zonas ūdeņos" 8.3.1. apakšpunkts paredz zvejnieku, kuri zvejo piekrastes ūdeņos, pienākumu nozvejas datus reģistrēt informācijas sistēmas piekrastes zvejas žurnālā. Tāpat minēto noteikumu 8.3.2. apakšpunkts paredz zvejnieku, kuri zvejo aiz piekrastes, pienākumu informācijas sistēmas apakšsistēmā "Elektroniskā zvejas darbību reģistrācijas un ziņošanas sistēma" reģistrēt datus par zvejas darbību, nozveju, zivju pārkrāvumu un izkrāvumu. Ņemot vērā minēto, normas par institūta "BIOR" un  VVD pienākumu ievadīt informācijas sistēmā papīra žurnālu datus zaudē aktualitāti;
19) Noteikumu Nr. 94 2. pielikums precizēts, paredzot zivju pircēja reģistrācijas iesniegumā norādīt informācijas iesniedzēja reģistrācijas numuru vai personas kodu, kā arī pārtikas uzņēmuma atzīšanas vai reģistrācijas numuru. Pamatojoties uz Pārtikas aprites uzraudzības likuma 5. pantā noteikto,  pārtikas uzņēmums (jeb persona, kura iesaistīta kādā no pārtikas aprites posmiem, t.sk. zivju produktu pirmais pircējs) iesaistās pārtikas apritē, ja tas ir atzīts vai reģistrēts PVD. Likuma izpratnē arī pirmais pircējs ir pārtikas uzņēmums un attiecīgi tam jābūt reģistrētam PVD.