Anotācija

1. Pašreizējā būvnormatīva LBN 201-15 redakcija paredz iespēju izmantot koku kā primāro nesošo konstrukcijas materiālu U3 ugunsnoturības pakāpes ēkās, kuru augstākā stāva grīdas līmenis nepārsniedz 18 m (aptuveni sešstāvu ēkas). Tomēr lielāka apjoma ēku gadījumā šī pieeja kļūst problemātiska, jo U3 ugunsnoturības pakāpei ir noteikti lielāki ierobežojumi attiecībā uz maksimālo ēkas platību, kā arī ugunsdrošības prasības U3 ugunsnoturības pakāpes ēkām nav reglamentētas.
Ņemot vērā, ka U3 pakāpes ēkām kopumā tiek noteiktas zemākas ugunsizturības prasības, nav samērīgi ar to palīdzību veicināt apjomīgu koka ēku būvniecību, jo tas potenciāli pazemina kopējo ugunsdrošības līmeni.

Noteikumu projektā paredzēts:
Noteikt koka būvizstrādājumu izmantošanu arī U2 ugunsnoturības pakāpes būvēs, ievērojot skaidri definētas prasības attiecībā uz ugunsreakcijas klasi, aizsargsegumu, automātiskajām ugunsdzēsības sistēmām (sprinkleriem) un evakuācijas organizāciju;
vienlaikus atturēties no turpmākas U3 ugunsnoturības pakāpes piemērošanas apjomīgām vai daudzstāvu koka ēkām, jo šie risinājumi tiek pārcelti uz U2 ugunsdrošības klasi.

Tiek noteikts, ka būvēm vai būves daļām ar U2 ugunsnoturības pakāpi atļauts samazināt būvkonstrukciju ugunsreakcijas klasi līdz D-s2, d0, ja tiek izpildīti šādi nosacījumi:
- I lietošanas veida būvēm no stāviem paredzēta evakuācija pa vismaz vienu dūmaizsargātu kāpņu telpu vai pa divām ugunsaizsargātām kāpņu telpām, no kurām vienu var aizstāt ar ārējām evakuācijas kāpnēm;
- II, IV, IVa un V lietošanas veida būvēm no stāviem paredzētas evakuācijas izejas pa vismaz vienu dūmaizsargātu kāpņu telpu un vienu ugunsaizsargātu kāpņu telpu; ugunsaizsargāto kāpņu telpu var aizstāt ar ārējām evakuācijas kāpnēm;
- ugunsaizsargāto un dūmaizsargāto kāpņu telpu, aizsargāto evakuācijas ceļu un ugunsdrošo priekštelpu sienu un griestu apdares būvizstrādājumu ugunsreakcijas klase ir vismaz A1, grīdu būvizstrādājumu ugunsreakcijas klase ir vismaz A1FL;
- katrā telpā, kurā pastāvīgi uzturas cilvēki, ir nodrošināta atverama aila;
- būves telpas aprīkotas ar automātisko ugunsgrēka atklāšanas un trauksmes signalizācijas sistēmu (izņemot dzīvokļus ugunsdroši atdalīto telpu robežās);
- būve ir aprīkota ar automātisko ugunsdzēsības (sprinkleru) sistēmu vai arī nesošās un ugunsdrošās būvkonstrukcijas, kā arī to savienojumu vietas ir aizsargātas ar ugunsdrošu aizsargsegumu, kura ugunsreakcijas klase ir vismaz A2-s1, d0, un:
aizsargseguma ugunsizturības klase ir K260, ja būvkonstrukcijām būvnormatīva pielikuma 1. tabulā noteiktā minimālā ugunsizturība ir vismaz 60 minūtes;
aizsargseguma ugunsizturības klase ir K230, ja būvkonstrukcijām būvnormatīva pielikuma 1. tabulā noteiktā minimālā ugunsizturība ir līdz 30 minūtēm;
- ārsienas siltumizolācijas būvizstrādājumu ugunsreakcijas klase ir vismaz A2-s1, d0;
- pa būves perimetru četru metru augstumā no zemes virsmas līmeņa ārsienu apdares ugunsreakcijas klase ir vismaz A2-s1, d0; augstāk – ārsienu apdarē ugunsreakcijas klasei jāatbilst būvnormatīva pielikuma 5. tabulas prasībām.

Atļaut izmantot koku ēku būvniecībai augstākās ugunsnoturības pakāpes būvēm (U1b un U2b), ievērojot šādus nosacījumus:
- Vienstāva būvē vai tās daļā kolonnas ugunsreakcijas klasi var samazināt līdz D-s2, d0, ja tās ir aizsargātas ar K₂60 klases ugunsdrošo aizsargsegumu, kura minimālā ugunsreakcijas klase ir A2-s1, d0, vai būve ir aprīkota ar automātisko ugunsdzēsības (sprinkleru) sistēmu.
- U1b vienstāva būvē vai tās daļā atļauts paredzēt kolonnas ar ugunsreakcijas klasi vismaz B-s1, d0, ja tiek nodrošināta būves ugunsnoturības pakāpei atbilstoša būvkonstrukciju minimālā ugunsizturība.
Savietotā jumta būvkonstrukcijas ugunsreakcijas klasi var samazināt līdz vismaz D-s2, d0, ja tās ir aizsargātas ar K₂30 klases ugunsdrošo aizsargsegumu, kura ugunsreakcijas klase ir vismaz A2-s1, d0, vai būve ir aprīkota ar automātisko ugunsdzēsības (sprinkleru) sistēmu.

Šāds risinājums ļauj veicināt ilgtspējīgu koka būvniecību, saglabājot sabalansētu un skaidri kontrolējamu ugunsdrošības prasību līmeni.

Dzīvojamās ēkas (I lietošanas veids) – koka daudzdzīvokļu un vienģimeņu mājas, tostarp rindu un dvīņu mājas, varēs būvēt līdz pēdējā stāva grīdas līmeņa augstumam 28 metri un ar 2500 m² ugunsdrošības nodalījuma platību.
Izmitināšanas ēkas (II lietošanas veids) – viesnīcas, hosteļi, kempingi un līdzīgas ēkas varēs būvēt līdz pēdējā stāva grīdas līmeņa augstumam 28 metri un ar 5000 m² ugunsdrošības nodalījuma platību.
Aprūpes un ārstniecības ēkas (III lietošanas veids) – slimnīcas, pansionāti un citas ilgstošas uzturēšanās ēkas varēs būvēt līdz pēdējā stāva grīdas līmeņa augstumam 28 metri un ar 2500 m² ugunsdrošības nodalījuma platību.
Izglītības un bērnu iestādes (IVa lietošanas veids) – pirmsskolas, sākumskolas un speciālās izglītības ēkas varēs būvēt līdz pēdējā stāva grīdas līmeņa augstumam 28 metri un ar 2500 m² ugunsdrošības nodalījuma platību.
Publiskās un komercēkas (IV lietošanas veids) – veikali, restorāni, kultūras, sporta un izklaides ēkas varēs būvēt līdz pēdējā stāva grīdas līmeņa augstumam 28 metri un ar 5000 m² ugunsdrošības nodalījuma platību.
Biroju un administratīvās ēkas (V lietošanas veids) – biroju ēkas, bankas, valsts iestādes un augstskolas varēs būvēt līdz pēdējā stāva grīdas līmeņa augstumam 28 metri un ar 5000 m² ugunsdrošības nodalījuma platību.
Ražošanas un noliktavu ēkas (VI un VII lietošanas veidi) – atkarībā no ugunsslodzes, pieļaujama būvniecība līdz pēdējā stāva grīdas līmeņa augstumam 28 metri un līdz 10 000 m² ugunsdrošības nodalījuma platībai (ja ugunsslodze ir zem 600 MJ/m²).
Lauksaimniecības ēkas (VIa lietošanas veids) – kūtis, siltumnīcas un noliktavas lauksaimniecības vajadzībām varēs būvēt ar 5000 m² ugunsdrošības nodalījuma platību.

2. Pašreizējā būvnormatīva LBN 201-15 redakcijā 3. tabulā noteikts, ka VI un VII lietošanas veida ēkām ar U3 ugunsnoturības pakāpi pieļaujamā ugunsdrošības nodalījuma maksimālā platība (2000 m²) ir lielāka nekā ēkām ar U2b ugunsnoturības pakāpi, ja ugunsslodze ir virs 1200 MJ/m2 (1600 m²), kas nav samērīgi, jo U2b ugunsnoturības pakāpei ir augstākas ugunsdrošības prasības nekā U3.
Šāda neatbilstība var veicināt nepamatotu būvniecības risinājumu izvēli, kas neatbilst ēku drošības principiem.

Noteikumu projektā precizēta būvnormatīva LBN 201-15 3. tabula, novēršot nesamērību starp U2b un U3 ugunsnoturības pakāpes būvēm VI un VII lietošanas veida ēkām, paredzot U2b Ugunsdrošības nodalījuma maksimālā platību ja ugunsslodze ir virs 1200 MJ/m² arī 2000 m² līdzīgi kā U3 ugunsnoturības pakāpei.
Šis precizējums nodrošina, ka būvēm ar zemāku ugunsnoturības pakāpi (U3) netiek piemērotas plašākas būvniecības iespējas, salīdzinājumā ar augstākas ugunsnoturības pakāpes (U2b) būvēm.

3. Pašreizējā LBN 201-15 redakcijā ietvertās prasības par savienotājgalviņu atbilstību LVS 187:2020 un ugunsdzēsības ūdensapgādes risinājumiem rada nevajadzīgu normu pārklāšanos, jo šie jautājumi jau ir noteikti citos normatīvajos aktos un piemērojamos standartos. Turklāt atsauce uz novecojušu standarta redakciju faktiski pieļauj neatbilstoša tehniskā risinājuma – Bogdanova tipa savienotājgalviņu – izmantošanu.

Lai nodrošinātu normatīvo aktu skaidrību un izvairītos no dublēšanās, no LBN 201-15 tiek svītrotas normas par savienotājgalviņu atbilstību LVS 187:2020, kā arī prasības par ugunsdzēsības ūdensapgādi. Minētie jautājumi regulējami atbilstoši jaunākajai LVS 187 redakcijai un LBN 222-15 “Ūdensapgādes būves”, tādēļ tos nav nepieciešams atkārtoti definēt šajā būvnormatīvā.

4. Esošajā LBN 201-15 pielikuma 5. tabulas redakcijā prasības attiecībā uz ārsienu siltumizolācijas sistēmām un materiāliem nav pietiekami detalizētas, kas praksē var radīt neskaidrības to interpretācijā. Līdz ar to nepieciešams uzlabot regulējumu, lai nodrošinātu lielāku skaidrību un vienotu pieeju projektēšanā un būvniecībā.

LBN 201-15 pielikuma 5. tabulu paredzēts papildināt ar tehniskiem precizējumiem par ārsienu siltumizolācijas sistēmām, tostarp minimālās ugunsreakcijas klases noteikšanu un ugunsdrošo atdalošo joslu/barjeru izvietošanu pie ugunsdrošības nodalījuma konstrukcijām, tādējādi nodrošinot skaidrākas un vienotākas prasības.

5. Pašreizējais LBN 201-15 regulējums nosaka ugunsizturības prasības kāpnēm, taču neparedz izņēmumus vairāklīmeņu dzīvokļu, vienģimeņu māju un V lietošanas veida būvju antresolstāvu iekšējām kāpnēm. Šādos gadījumos piemērot tādas pašas ugunsizturības (nestspējas R) prasības kā publiskām evakuācijas kāpnēm ir pārmērīgi, jo šīs kāpnes kalpo tikai ierobežotam lietotāju skaitam un nav paredzētas publiskai evakuācijai. Rezultātā prasības neatbilst faktiskajai riska pakāpei un rada nesamērīgu slogu būvju īpašniekiem un projektētājiem.

Lai nodrošinātu samērīgu pieeju, paredzēts precizēt regulējumu, nosakot, ka vairāklīmeņu dzīvokļu, vienģimeņu māju un V lietošanas veida būvju antresolstāvu iekšējām kāpnēm, pa kurām paredzēta evakuācija ne vairāk kā pieciem lietotājiem, nav piemērojamas tādas pašas ugunsizturības prasības kā publiskām evakuācijas kāpnēm. Šāds precizējums ļaus saglabāt atbilstošu drošības līmeni, vienlaikus novēršot pārmērīgas un tehniski nepamatotas prasības mazapjoma un zema riska būvēm.

6. Pašreizējais regulējums pārbūves gadījumos nosaka prasību ugunsdrošības nodalījuma pārsegumiem nodrošināt ugunsreakcijas klasi A1, kas praksē ir grūti īstenojama. Šādas prasības izpilde nozīmētu jauna pārseguma izbūvi no betona vai cita nedegoša materiāla, kas daudzās esošajās ēkās nav tehniski vai ekonomiski pamatoti iespējama. Tas īpaši attiecas uz ēkām ar koka vai kombinētajiem pārsegumiem, kuru nomainīšana būtiski ietekmētu ēkas nesošās konstrukcijas un pārsniegtu pārbūves projekta ietvaru. Rezultātā prasība rada nesamērīgu slogu būvju īpašniekiem un projektētājiem, lai gan ugunsdrošību šādos gadījumos iespējams nodrošināt ar citiem tehniskiem risinājumiem, piemēram, ugunsdrošiem aizsargsegumiem vai apšuvumiem, kas nodrošina nepieciešamo ugunsizturību.

Lai nodrošinātu tehniski un ekonomiski pamatotu pieeju, tiek precizēta prasība pārbūvju un atjaunošanas gadījumos, paredzot, ka ugunsdrošības nodalījuma pārseguma ugunsreakcijas klase var būt ne zemāka par B-s1,d0. Ja esošā pārseguma ugunsreakcijas klase ir augstāka, to nav pieļaujams samazināt. Šāds risinājums ļauj saglabāt esošās konstrukcijas un vienlaikus nodrošināt nepieciešamo ugunsdrošības līmeni, izmantojot alternatīvus tehniskos risinājumus, piemēram, ugunsdrošus aizsargsegumus vai apšuvumus, kas nodrošina atbilstošu ugunsizturību.