Anotācija

Šobrīd dati par TPL pakalpojumu iekļauta NRC “Vaivari”, LNS un LNB datu bāzēs, kas ir tehnoloģiski novecojušas un nespēj pilnvērtīgi sniegt atbalstu pakalpojuma sniedzējam, lai mazinātu klientu rindas, gaidot savu TPL, vai to nomainītu. Turklāt informācijas sistēmas nav pilnībā drošas īpašo kategoriju personu datu aizsardzībai.
Savukārt sociālās rehabilitācijas un surdotulka pakalpojuma administrēšanas dati pašlaik tiek uzkrāti LNB un LNS datu bāzēs, kas veidotas attiecīgi 2019.-2020.gadā un laika posmā no 2010. gada. Šīm datu bāzēm nav saskarņu ar ārējiem datu avotiem (piemēram, PMLP, VDEĀVK), tajās netiek uzkrāti dati par pilnu pakalpojuma administrēšanas procesu.
Par sociālās rehabilitācijas un surdotulka pakalpojumu DI 2 projektā ir paredzēts uzlabot to piešķiršanas efektivitāti, elektronizējot procesus un publiskos pakalpojumus, lai mazinātu iedzīvotājiem administratīvo slogu un veicinātu arvien aktīvāku valsts informācijas sistēmās esošo datu atkalizmantošanu valsts un pašvaldību iestādēs, nepieprasot datu subjektiem iesniegt tos atkārtoti.

DI 2 projekta apakšmērķi ir:
-paplašināt TPL pakalpojuma saņemšanas kanālu skaitu, piedāvājot klientiem elektroniski sniegto pakalpojumu iespējas, elektronizēt TPL pakalpojuma administrēšanas procesus, ieviešot jaunu, uz procesiem balstītu funkcionalitāti SPOLIS,
-ieviest datu apmaiņas risinājumus TPL pakalpojuma kvalitātes uzlabošanai.
TPL pakalpojuma administrēšanas moduļa izstrāde:
SPOLIS DI 2 projekta ietvaros tiek izstrādāts TPL pakalpojuma administrēšanas modulis. Ar šī moduļa palīdzību varēs ātrāk apstrādāt pieprasījumus, pārvaldīt un uzraudzīt pieprasījumus pēc TPL un ātrāk nodrošināt tā pieejamību. SPOLIS tiks uzkrāti dati par pakalpojuma pieprasītāju un tā likumiskajiem pārstāvjiem, kas ir tiesīgi pārstāvēt personu, izmantojot saskarni ar Pilsonības un migrācijas pārvaldes pārziņā esošo Fizisko personu reģistru. Operatīvai un korektai datu saņemšanai par personai noteikto invaliditāti vai izsniegto atzinumu īpašas kopšanas nepieciešamībai, tās termiņu, pamatojošajiem lēmumiem, tiks izmantota saskarne ar Invaliditātes informatīvo sistēmu. Savukārt pazīme par trūcīgas personas statusu (t.sk. dati par trūcīgas personas statusu pamatojošo lēmumu un statusa termiņu), kas dot personai tiesības nemaksāt vienreizējo iemaksu par TPL saņemšanu, saņemama ar starpsistēmu saskarnes palīdzību no Vienotās pašvaldību sistēmas sociālās palīdzības un sociālo pakalpojumu administrēšanas lietojumprogrammas.
SPOLIS tiks uzkrāti dati par visu dokumentāciju, kas saistīta ar personai izsniegto TPL, sākot no personas iesnieguma, ārstējošā ārsta atzinuma, beidzot ar līgumu un pieņemšanas – nodošanas aktu vai pēc garantijas TPL remontu, ja tāds nepieciešams. Šādi dati nepieciešami, lai sistēmā tiktu uzkrāta visa personas lieta, kā arī būtu iespējams izsekot TPL pakalpojuma sniegšanas procesu konkrētajā gadījumā.
Gadījumos, kad persona saņem rūpnieciski izgatavotu TPL, ko izsniedz NRC “Vaivari” Vaivaru tehnisko palīglīdzekļu centrs, tik gatavots veselības izvērtējums jeb dokuments, kurā pakalpojuma sniedzējs norāda dažādus ar personas fiziskajām spējām saistītus aspektus, piemēram, raksturo pašaprūpes aktivitātes, cik lielā mērā persona pati spēj mazgāties dušā, veikt augšējās un apakšējās ķermeņa daļas tualeti, veikt augšējās un apakšējās ķermeņa daļas noģērbšanu, pārsēšanos no gultas ratiņkrēslā, spēj pārvietoties telpās vai ārpus tām, vai raksturo personas interpretācijas un uztveres spējas, piemēram, uztvert temperatūru vai noteikt laiku, lasīt grāmatas. Papildus tiek fiksēti arī personas antropometriskie rādītāji – svars, auguma garums, sēdvietas platums, gurnu platums, gūžas – ceļa garums, ceļa – pēdas garums. Šie dati nepieciešami, lai maksimāli atbilstoši būtu iespējams personai piemeklēt TPL, īpaši finanšu ietilpīgu TPL gadījumā.
Lai nodrošinātu pilna procesa uzkrāšanu SPOLIS, tiek izstrādāta arī atsevišķa sadaļa iepirkto un izsniegto TPL administrēšanai jeb TPL noliktava. Šajā sadaļā tiks uzkrāti dati par pavadzīmēm, ar kurām TPL piegādāti, dati par konkrētajiem TPL, to inventāra numuriem, piegādātājiem, garantijas un pēcgarantijas remontdarbiem. Dubultas datu ievades izslēgšanai, dati tiks automātiski nodoti resursu vadības sistēmai Horizon.
Lai nodrošinātu operatīvāku atskaitīšanos par pakalpojuma sniegšanu, TPL pakalpojuma sniedzējiem SPOLIS nodrošināma iespēja gan sagatavot finanšu un rezultatīvo rādītāju atskaites, izmantojot sistēmā uzkrātos datus, gan  caur sistēmu šīs atskaites iesniegt Labklājības ministrijai (turpmāk – ministrija) izskatīšanai. Izmantojot sistēmas tehnoloģiskās iespējas, plānots nodrošināt arī ministrijas atbildes nodošanu pakalpojuma sniedzējam.
Papildus iepriekšminētajam SPOLIS funkcionalitāte nodrošina arī iespēju uzkrāt datus par TPL pakalpojuma sniedzēju – tā nosaukumu, reģistrācijas numuru, paraksttiesīgo personu, adresēm, kontaktinformāciju, darbības periodu. Tā kā SPOLIS autentifikācijai izmanto valsts pārvaldes pakalpojumu portāla latvija.lv vienotās pieteikšanās moduli, TPL pakalpojuma sniedzēja pilnvarotajai personai, kura darbosies sistēmā, ir jānorāda savs personas kods. Gan TPL pakalpojuma sniedzējiem, gan tā pilnvarotajiem darbiniekiem, kas strādās ar SPOLIS, paredzēts norādīt piešķirto SPOLIS lietotāja tiesību sākuma un beigu datumu, lai šādā veidā kontrolētu, ka TPL pakalpojuma sniedzējs vai tā pilnvarotā personai, kam zudis tiesiskais pamats datu apstrādei, nevar autorizēties SPOLIS lietošanai.

Viens  no DI 2 projekta apakšmērķiem ir arī “Pilnveidot sociālās rehabilitācijas pakalpojuma personām ar redzes vai dzirdes invaliditāti administrēšanas procesu sistēmā SPOLIS”. Šī mērķa izpildei SPOLIS paredzēts iekļaut arī LNS un LNB administrējamo sociālās rehabilitācijas (tai skaitā surdotulka pakalpojuma) bloku, kurā iekļaus datus par personu – pakalpojuma pieprasītāju, pilnu ar sociālās rehabilitācijas un surdotulka pakalpojumu saistīto dokumentu plūsmu, sākot ar personas iesniegumu un beidzot ar līgumu par pakalpojuma saņemšanu. Līdzīgi kā TPL pakalpojuma gadījumā, arī sociālās rehabilitācijas pakalpojumam un surdotulka pakalpojumam datus par personu un tās likumisko pārstāvi plānots saņemt no Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes pārziņā esošā Fizisko personu reģistra, savukārt dati par personas invaliditāti – no  Invaliditātes informatīvās sistēmas.
SPOLIS plānots nodrošināt funkcionalitāti pilnai sociālās rehabilitācijas vai surdotulka pakalpojuma izpildes datu ievadei – sociālās rehabilitācijas stundu pakalpojumiem būs pieejama informācija, cik daudz pakalpojuma stundu ir piešķirts, cik faktiski apgūts, cik vēl pieejams, savukārt surdotulku pakalpojuma gadījumā SPOLIS būs iespējams norādīt, kādos gadījumos pakalpojums sniegts, cik tas bijis laikietilpīgs.
Arī šajā SPOLIS modulī sociālās rehabilitācijas un surdotulka pakalpojuma sniedzējiem tiks nodrošināta iespēja gan sagatavot finanšu un rezultatīvo rādītāju atskaites, izmantojot sistēmā uzkrātos datus, gan  caur sistēmu šīs atskaites iesniegt ministrijai izskatīšanai, kā arī saņemt atgriezenisko saiti no ministrijas.
Šobrīd DI 2 projektā vēl notiek analīzes un izstrādes darbi.

Tā kā MK 2014. gada 30. septembra noteikumu N. 587 “Valsts sociālās politikas monitoringa informācijas sistēmas noteikumi” (turpmāk – MK noteikumi Nr. 587) 12.8.2. un 12.8.5. apakšpunkts, kas nosaka SPOLIS iekļaujamo informāciju par valsts finansētā ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojuma (turpmāk – sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojums) saņemšanas uzsākšanu un pakalpojuma sniegšanu VSAC vai līgumorganizācijā, neietver to informāciju, kas SPOLIS būtu ievadāma un apkopojama par sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumu minētos apakšpunktus ir jāizsaka jaunā redakcijā, ietverot trūkstošo informāciju.
Tāpat MK noteikumu Nr.587 12.8.14. apakšpunkts ir izsakāms jaunā redakcijā, jo pašreizējā redakcijā tas nosaka tikai informācijas ievadi par sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojuma izbeigšanu, taču, tā kā pakalpojums atsevišķos gadījumos pārtraucams, MK noteikumu Nr. 587 12.8.14. apakšpunkts papildināms arsociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojuma pārtraukšanas kārtību VSAC vai līgumorganizācijā saistīto informāciju.

Projekts papildināts ar 3. un 4.punktu, 12.8.2. un 12.8.5. apakšpunktus izsakot jaunā redakcijā, ietverot trūkstošo informāciju, kas saistīta ar personas iestāšanos un uzturēšanos VSAC vai līgumorganizācijā.
Vienlaikus MK noteikumu Nr.587  12.8.14.apakšpunkts par sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojuma sniegšanas izbeigšanu ir izteikts jaunā redakcijā, lai noteiktu SPOLIS ievadāmo informāciju par pakalpojuma sniegšanas izbeigšanu vai pārtraukšanu VSAC vai līgumorganizācijā, t.i. rīkojumu par sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojuma pārtraukšanu (dokumenta datums, numurs), pakalpojuma izbeigšanas vai pārtraukšanas datumu un pakalpojuma izbeigšanas vai pārtraukšanas iemeslu.

Ņemot vērā SPSPL 29.panta pirmās daļā 3.punktā paredzētās VSAC vai līgumorganizācijas klienta tiesības  laikposmā no viena mēneša līdz trim mēnešiem uzturēties ārpus institūcijas citas personas (ģimenes) aprūpē, VSAC vai līgumorganizācijai rakstveidā vienojoties ar personu (ģimeni), tad MK noteikumi Nr. 587 ir papildināmi ar 12.8.13.¹ apakšpunktu
MK noteikumu Nr. 587 redakcija, kas ir spēkā ar 2021. gada 1. jūliju, sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumu gadījumos neparedz ievadīt SPOLIS informāciju par sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojuma finanšu izlietojumu un rezultatīvo rādītāju izpildi, tāpēc noteikumu projektā ir ietverts regulējums, kas nosaka minētās informācijas ievadi ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumu gadījumos.

Projekts paredz MK noteikumus Nr.587 papildināt ar 12.8.9.¹  apakšpunktu, kas nosaka informācijas ievadi par VSAC vai līgumorganizācijas lēmumu par pakalpojuma sniedzēju maiņu, t.i. informāciju par dokumenta pieņemšanas datumu, dokumenta numuru un datumu, kad lēmums stājas spēkā. 
Noteikumu projekts paredz papildināt MK noteikumus Nr.587 ar 12.8.13.¹  apakšpunktu, lai iesniedzamās informācijas apjomā ietvertu arī informāciju par personas uzturēšanos ārpus VSAC vai līgumorganizācijas citas personas (ģimenes) aprūpē, t.i. līgumu par personas uzturēšanos ārpus VSAC vai līgumorganizācijas un tā datumu, līguma numuru,  personas uzturēšanās ārpus VSAC vai līgumorganizācijas periodu un VSAC vai līgumorganizācijas rīkojumu (dokumenta datums, numurs);”
Tāpat MK noteikumi Nr.587 papildināti ar 12.8.16. apakšpunktu, lai noteiktu, ka SPOLIS ievadāma informācija par sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas  pakalpojuma finanšu izlietojumu un rezultatīvo rādītāju izpildi, kā arī ar 12.8.17. apakšpunktu, lai noteiktu, ka ievadāma informācija par  sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojuma sniedzēju pārskatu par pakalpojuma sniegšanu.

Atbalsta centra darba vide ir SPOLIS, kurā šai iestādei ir izstrādāts attiecīgs modulis. Pašlaik SPOLIS neuzkrājas pilna informācija, kas nepieciešama audžuģimenes lietas izveidei, tāpēc daļa ar audžuģimenes pakalpojuma sniegšanu saistīto datu sagatavojami un uzkrājami papīra formātā, daļa informācijas ievadāma SPOLIS manuāli, tādējādi radot pārrakstīšanās risku, kā arī var veidoties situācijas, ka, neuzkrājot pilnu informāciju par audžuģimeni, apgrūtināma bērna ātrāka nonākšana bērna vajadzībām atbilstošā audžuģimenē.

Lai nodrošinātu pilna apjoma datus audžuģimeņu lietu izveidei, kā arī nodrošinātu plašāku pieejamo informāciju, kas būtu noderīga darbam ar atbalsta saņēmēju (turpmāk – ģimene), ir nepieciešams paplašināt SPOLIS uzkrātās informācijas apjomu.
Papildus jau iepriekš SPOLIS uzkrātajiem datiem, nepieciešams uzkrāt informāciju par ģimenes nodarbošanos, saziņas valodu, mājdzīvniekiem, sadarbības dokumenti, informāciju par ģimenes kapacitāti, to cik bērnu un kāda dzimuma var uzņemt savā aprūpē, kā arī informācija par dzīvesvietas apsekojumiem. Proti, minētā informācija  ir būtiska, lai atbalsta centri varētu gūt priekšstatu, par to, cik liela ir ģimenes noslodze pamatdarbā, kādas ģimenes iespējas piedalīties atbalsta centra plānotajās aktivitātēs (piemēram, atbalsta grupās, ikgadējās zināšanu pilnveides mācībās), kā spēs apvienot darba grafiku ar bērnu aprūpi. Saziņas valoda ir būtiska, lai ģimene spētu komunicēt ar bērnu, sniegt nepieciešamo atbalstu, tādējādi piemeklējot bērnam atbilstošu audžuģimeni. Dati par mājdzīvniekiem ir būtiski gadījumos, kad bērnam ir alerģijas reakcijas pret mājdzīvniekiem, kas var pasliktināt veselības stāvokli. Lai neradītu situācijas, ka dēļ tā, ka bērnam ir alerģija pret mājdzīvniekiem vai arī bailes no kādiem dzīvniekiem, ģimene atteiktos no bērna turpmākas aprūpes, tādējādi radot atkārtotu traumatizāciju. Tāpat arī būtiska informācija ir par ģimenes kapacitāti, tas ir vai ģimene var uzņemt bērnu savā aprūpē, kāda vecuma un dzimuma un dzīvesvietas apsekojumu. Ņemot vērā, ka bērnu mainība ģimenēm ir salīdzinoši liela, tad būtiski šos datus uzkrāt, lai monitorētu esošo situāciju un atbalsta centrs, gadījumos, kad tiek saņemta informācija no bāriņtiesas par nepieciešamību bērnam piemeklēt ģimeni, spētu operatīvi reaģēt un sazināties ar attiecīgo ģimeni par iespējām bērnu uzņemt savā aprūpē.
 Saskaņā ar Ministru kabineta 2018.gada 26.junija noteikumiem Nr. 355 “Ārpusģimenes aprūpes atbalsta centra noteikumi” (turpmāk – Noteikumi Nr. 355), atbalsta centriem ir noteikts, ka jāizstrādā audžuģimenes, specializētās audžuģimenes atbalsta un tajā ievietotā bērna individuālās attīstības plāns, kā arī, lai saņemtu atbalsta centra sniegtos pakalpojumus, atbalsta centrs ar audžuģimeni, specializēto audžuģimeni, aizbildni, adoptētāju un viesģimeni slēdz vienošanos un ar specializētājām audžuģimenēm līgumus par atlīdzības izmaksu. Proti, grozījumi noteikumos, paredz, ka atbalsta centri SPOLIS norāda informāciju par atbalsta plāniem un bērnu individuālās attīstības plāniem, kā arī iekļauj informāciju par noslēgtajām vienošanās un līgumiem.

DI 2 projekta ietvaros tiek izstrādāts jauns e-pakalpojums “Pieteikšanās mācībām adoptētāja, audžuģimenes vai specializētās audžuģimenes statusa saņemšanai/ ikgadējai zināšanu pilnveidei”. Šāds pakalpojums tika izstrādāts, jo atbilstoši Noteikumu Nr. 355 12.2. un 12.3. apakšpunktā definētajām prasībām, atbalsta centram ir jānodrošina mācības audžuģimenēm, tai skaitā specializētajām audžuģimenēm, un potenciālajiem adoptētājiem, lai bāriņtiesa var pieņemt lēmumu par attiecīgā statusa piešķiršanu. Tāpat saskaņā ar Noteikumu Nr. 355 12.10.apakšpunktu, atbalsta centriem ir katru gadu ir jānodrošina zināšanu pilnveides mācības audžuģimenēm un specializētajām audžuģimenēm. Šobrīd pieteikšanās gan mācībām statusa iegūšanai, gan zināšanu pilnveides mācībām notiek klātienē izvēlētajā atbalsta centrā, kur tiek veikta mācību grupu manuāla komplektēšana, saskaņojot klausītāju un lektoru pieejamību.
Lai mērķgrupām būtu iespējams operatīvāk pieteikties mācībām, ir izstrādāts jauns e-pakalpojums, kas būs pieejams valsts pārvaldes pakalpojumu portālā latvija.lv. Pašlaik notiek tehniskie darbu e-pakalpojuma izvietošanā, tāpēc tas vēl nav publiski pieejams.
E-pakalpojumā ir nodrošināta funkcionalitāte klienta pamatdatu ievadei (t.sk. statusu pamatojošo bāriņtiesu lēmumu datu ievade), vēlamā atbalsta centra izvēlnei no kataloga un mācību veida izvēlne (mācības statusa iegūšanai vai zināšanu pilnveidei). Ievadītie dati strukturētā veidā nonāk sistēmā SPOLIS atbalsta centru modulī, kur tie tiek piesaistīti atbalsta centram, kurš sniegs pakalpojumu. Tālāko saziņu organizē atbalsta centrs ārpus sistēmas.

Uzturlīdzekļu garantiju fonds (turpmāk - Fonds), sadarbībā ar Latvijas Pašvaldību savienību sociālo dienestu pārstāvjiem un ministriju ir identificējis nepieciešamību īstenot individuālu pieeju no Fonda izmaksāto uzturlīdzekļu piedziņai, lai veicinātu Fonda parādnieku atgriešanos aktīvajā ekonomiskajā dzīvē un mazinātu ne tikai uzturlīdzekļu parāda apmēru, bet mazinātu slogu valsts budžetam arī citos aspektos.
Atbilstoši Uzturlīdzekļu garantiju fonda likuma 4. panta pirmās daļas 2.punktam Uzturlīdzekļu garantiju fonda administrācijas (turpmāk – Fonda administrācija) uzdevums ir efektīvi apsaimniekot Fonda līdzekļus, tai skaitā nodrošinot no Fonda izmaksāto uzturlīdzekļu atgūšanu valsts budžetā. Uzturlīdzekļu garantiju fonda likuma 5. panta otrās daļas 1. un 2. punkts nosaka, ka Fonda administrācijai ir pienākums piedzīt no parādnieka uzturlīdzekļus, kurus parādniekam saskaņā ar Fonda administrācijas lēmumu ir pienākums maksāt bērna uzturam un kuri viņa vietā šā likuma 11. pantā noteiktajā kārtībā izmaksāti no Fonda, kā arī par tiem aprēķinātos likumiskos procentus, un bez sevišķa tiesas lēmuma stāties piedzinēja vietā uzturlīdzekļu lietā daļā par šā likuma 12. pantā noteiktajā kārtībā izmaksāto uzturlīdzekļu piedziņu no parādnieka un saņemt no parādnieka likumiskos procentus par uzturlīdzekļu summām, kas izmaksātas no Fonda un nav piedzītas no parādnieka. Lai veicinātu no Fonda izmaksāto uzturlīdzekļu atgūšanu, normatīvajos aktos, tai skaitā Civilprocesa likumā un Uzturlīdzekļu garantiju fonda likumā, ir paredzēti vairāki mehānismi, kurus Fonda administrācija ir tiesīga izmantot. Efektīvākai un mērķtiecīgākai šo mehānismu izmantošanai, Fonda administrācijai ir nepieciešama papildu informācija, kas ir iekļauta SPOLIS.
Atbilstoši Ministru kabineta 2020. gada 17. decembra noteikumu Nr. 809 “Noteikumi par mājsaimniecības materiālās situācijas izvērtēšanu un sociālās palīdzības saņemšanu” 2. un 3. punktam, vērtējot personas iesniegumu par trūcīgās vai maznodrošinātās personas statusa piešķiršanu, sociālais dienests sadarbībā ar personu sagatavo iztikas līdzekļu deklarāciju, izmantojot valsts un pašvaldības informācijas sistēmās esošos datus, kā arī personas sniegtās ziņas, tai skaitā ziņas par neregulāra rakstura ienākumiem un ziņas, kas  izriet no visu mājsaimniecībā esošo personu kredītiestāžu vai pasta norēķinu sistēmas kontu pārskatiem par pilniem pēdējiem trim kalendāra mēnešiem. Atbilstoši šo noteikumu 4. punktam sociālais dienests, ja nepieciešams, apseko iesniedzēja norādīto faktisko dzīvesvietu vai deklarēto dzīvesvietu. Atbilstoši SPSPL 33. panta trešajai daļai pašvaldība ir tiesīga noteikt atšķirīgus maznodrošinātas mājsaimniecības ienākumu sliekšņus, ievērojot likumā noteiktos ierobežojumus. No minētā izriet, ka sociālais dienests, vērtējot parādnieka iesniegumu par trūcīgas vai maznodrošinātas personas statusa piešķiršanu, padziļināti izvērtē parādnieka mantisko stāvokli. Sociālā dienesta lēmums par trūcīgās vai maznodrošinātās personas statusa piešķiršanu visprecīzāk atspoguļo parādnieka mantisko stāvokli viņa konkrētās dzīvesvietas pašvaldības apstākļos un sniedz Fonda administrācijai būtisku informāciju, kas var tikt izmantota, vērtējot parādnieka lūgumu par pakāpenisku parāda atmaksu. Apstāklis, ka parādniekam ir noteikts trūcīgas vai maznodrošinātas personas statuss, var ietekmēt vienošanās nosacījumus, piemēram, var tikt noteikts mazāks ikmēneša maksājuma minimālais apmērs. Savukārt, ja parādnieks zaudē trūcīgās vai maznodrošinātās personas statusu, Fonda administrācija var pieprasīt ikmēneša maksājuma apmēra palielināšanu.

Risinājums ir saskarnes izstrāde, lai padotu SPOLIS datus pēc Fonda pieprasījuma par Fonda parādnieku uzturēšanos VSAC vai līgumorganizācijās, kā arī par to, vai šīm personām nav trūcīgas vai maznodrošinātas personas statuss. Informācija par to, ka parādniekam ir piešķirts trūcīgas vai maznodrošinātas personas statuss ne tikai palīdzētu piemērot konkrētā parādnieka finansiālai situācijai atbilstošāku parāda atmaksas kārtību, bet arī palīdzētu novērst gadījumus, kad parādnieks izvairās no uzturlīdzekļu maksāšanas, aizbildinoties ar ienākumu neesamību. Piemēram, situācijā, ja parādniekam nav reģistrētu ienākumu, bet viņam nav arī piešķirts trūcīgās personas statuss, varētu būt pamats uzskatīt, ka parādniekam ir citi iztikas līdzekļi, no kuriem iespējams veikt uzturlīdzekļu maksājumus lielākā apmērā. Šādā gadījumā Fonda administrācija var nepiekrist mazākam ikmēneša maksājuma apmēram, slēdzot vienošanos ar parādnieku, kā arī var vērsties policijā par iespējamu izvairīšanos no bērna uzturēšanas atbilstoši Krimināllikuma 170. pantā noteiktajam. Fonda administrācijas mērķis nav atbrīvot parādnieku no saistību izpildes, bet gluži otrādi – veicināt labprātīgu saistību izpildi, kā arī rast risinājumu pakāpeniskai parāda atmaksai gadījumos, kad parādnieks ir nokļuvis finansiālās grūtībās.
SPSPL 36. panta otrā prim daļa noteic, ka trūcīgas vai maznodrošinātas mājsaimniecības statusu nepiešķir personām, kuras atrodas ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijā. Tāpat arī Uzturlīdzekļu garantiju fonda likuma 19. panta 3. punkts nosaka, ka, ja parādnieks nepilda bērna uzturēšanas pienākumu, kas viņam uzlikts ar tiesas vai Fonda administrācijas lēmumu, atzīstams, ka parādnieks izvairās no bērna uzturēšanas, izņemot gadījumus, kad parādnieks ir nonācis valsts apgādībā vai ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijā, kurā pakalpojumus pilnībā vai daļēji finansē no valsts vai pašvaldības budžeta. No minētā izriet, ka pilnīgākai informācijai saņemšanai par parādnieka mantisko stāvokli Fonda administrācijai ir nepieciešama informācija arī par tiem Fonda parādniekiem, kuri atrodas ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijā.  Gadījumā, ja parādnieks atrodas ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijā, Fonda administrācija nesūtīs pieteikumu policijai par izvairīšanos no bērna uzturēšanas pienākuma pildīšanas, kā arī, ievērojot parādnieka mantisko stāvokli, varēs noteikt samērīgāku parāda atmaksas kārtību.
 

Projektā pilnveidotas atsauces uz informācijas apriti. Piemēram, MK noteikumu Nr. 587 17.punkts nosaka informāciju, kuru saistībā ar sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojuma sniegšanu VSAC un līgumorganizācijās SPOLIS sniedz SIVA, t.sk. izņēmumus attiecībā uz SIVA sniedzamo informāciju, taču izņēmumi neietver atsauces uz visu MK noteikumu Nr. 587 12.8. apakšpunktā ietverto informāciju, kuru ievada VSAC un līgumorganizācijas, tādējādi, izņēmumu saraksts ir papildināms ar normām, ko paredz noteikumu projekta regulējums. Pēc analoģijas ir precizējams arī MK noteikumu Nr.587 17.13. apakšpunkts, kas nosaka VSAC un līgumorganizācijām SPOLIS iesniedzamo informāciju atbilstoši MK noteikumu Nr. 587 12.8 apakšpunktā  pieprasītajai informācijai.

Noteikumu projekts paredz precizēt informācijas apriti MK noteikumu Nr.587 17.punktā.
 

Tā kā MK noteikumu N.587 pašreizējā redakcijā 13.² punkts, kas nosaka informāciju par psihosociālās rehabilitācijas pakalpojumu personām ar onkoloģisku slimību un viņu tuviniekiem saņemšanu, neietver visu to informāciju, kas SPOLIS jau tiek ievadīta un apkopota, līdz ar to minēto punktu ir jāizsaka jaunā redakcijā, ietverot trūkstošo informāciju.

MK noteikumu Nr.587 13.² punkts ir izsakāms jaunā redakcijā, jo pašreizējā redakcijā tas nenosaka, ka būtu ievadāma informācija par pakalpojuma sniegšanā iesaistītiem speciālistiem – fiziskām personām. Saskaņā ar MK 2017. gada 19. decembra noteikumu Nr.780 “Noteikumi par psihosociālās rehabilitācijas pakalpojumu personām ar onkoloģisku slimību un viņu tuviniekiem” 11. punktu nodarbības vada piesaistīti speciālisti, piemēram, sociālais darbinieks, psihologs, mākslas terapeits, fizioterapeits, līdz ar to sniegtā pakalpojuma uzskaitei ir nepieciešami arī dati par speciālistu.
Papildus MK noteikumu Nr.587 13.² punkts papildināms ar apakšpunktu, kas noteiktu, ka SPOLIS ievadāma informācija par  psihosociālās rehabilitācijas pakalpojuma personām ar onkoloģisku slimību un viņu tuviniekiem sniedzēja pārskata par pakalpojuma sniegšanu.

Noteikumu projekts paredz arī automatizētu datu apmaiņu starp atbalsta centru izmantoto informācijas sistēmu SPOLIS un bāriņtiesu izmantoto bāriņtiesu informatīvo sistēmu, kuru saskaņā ar Labklājības ministrijas rīcībā esošo informāciju, lieto visu novadu bāriņtiesas, izņemot Varakļānu bāriņtiesu, kura to nelieto tehnisku problēmu dēļ. Tehniskās problēmas tiek risinātas, lai arī Varakļānu bāriņtiesai būtu iespējams šo informācijas sistēmu izmantot ikdienas darbā.

Datu apmaiņa starp SPOLIS un bāriņtiesu informatīvo sistēmu tiks organizēta izmantojot VARAM piedāvātos datu apmaiņas risinājumus. Ar automatizētu datu apmaiņas risinājumu datu avoti viens otram nodod gan informāciju, kuras avots ir pati iestāde (piemēram, bāriņtiesas dati par konkrētajā audžuģimenē ievietotajiem bērniem, savukārt atbalsta centri –datus par ikgadējām zināšanu pilnveides mācībām), gan informāciju, kas iegūta no audžuģimenēm. Šāda datu apmaiņa ir nepieciešama, lai operatīvi varētu nodrošināt aktuālas informācijas pieejamību gan par audžuģimenes nodarbošanos, darba laiku, mājdzīvniekiem, gan arī par brīvajām vietām ģimenēs vai situācijām, kad bērnus objektīva iemesla dēļ ģimene nevar uzņemt. Tā puse, kuras rīcībā nonāk aktuālā informācija par situācijas izmaiņām, šos datus savā darba informācijas sistēmā ievada trīs darba dienu laikā.