Anotācija

Noteikumu spēkā esošā redakcija (2. punkta definīcija un 61.1. apakšpunkts) paredz prasību vērtēt grūtībās nonākuša saimnieciskās darbības veicēja statusu, normu piemērojot arī tādās atbalsta intervencēs, kurās šāds nosacījums nav obligāts saskaņā ar Eiropas Savienības tiesību aktiem, kas reglamentē ELFLA un EJZAF atbalstu. Praksē minētā prasība rada nesamērīgu administratīvo slogu gan atbalsta pretendentiem, gan atbalsta administrēšanā iesaistītajām institūcijām, īpaši situācijās, kad tās piemērošana nedod būtisku pievienoto vērtību riska pārvaldībā. Ievērojot samērīguma un mērķtiecības principus, kā arī nepieciešamību nodrošināt atbalsta nosacījumu atbilstību piemērojamajam Eiropas Savienības regulējumam, ir jāprecizē 61.1. apakšpunkts, atsakoties no grūtībās nonākuša uzņēmuma statusa vērtēšanas tajās atbalsta intervencēs, kurās to obligāti neparedz ELFLA un EJZAF īstenošanas tiesību akti. Tāpat ir jāprecizē noteikumu 2. punktā dotā definīcija par grūtībās nonākušu saimnieciskās darbības veicēju, ietverot tajā atsauci uz 2014. gada 17. jūnija Komisijas Regulas (ES) Nr. 651/2014, ar ko noteiktas atbalsta kategorijas atzīst par saderīgām ar iekšējo tirgu, piemērojot Līguma 107. un 108. pantu Dokuments attiecas uz EEZ, (turpmāk – Komisijas regula Nr. 651/2014) 2. panta 18. punktu.

Lai nodrošinātu atbalsta nosacījumu atbilstību piemērojamajam Eiropas Savienības regulējumam, samērīgu administratīvo slogu un mērķtiecīgu riska pārvaldību, noteikumos izdarīti vairāki precizējumi.
Noteikumu 2. punktā dotā definīcija "grūtībās nonācis saimnieciskās darbības veicējs" precizēta, papildinot normatīvo aktu sarakstu ar atsauci uz Komisijas regulas Nr. 651/2014 2. panta 18. punktu, lai būtu vienota un skaidra izpratne par grūtībās nonākuša saimnieciskās darbības veicēja identificēšanas kritērijiem atbilstoši Eiropas Savienības tiesību aktiem.

Noteikumu 61.1. apakšpunkts precizēts, nosakot, ka prasība vērtēt grūtībās nonākuša saimnieciskās darbības veicēja statusu turpmāk tiek piemērota tikai tajās atbalsta intervencēs, kurās šāda izvērtēšana ir obligāta saskaņā ar piemērojamiem Eiropas Savienības valsts atbalsta vai komercdarbības atbalsta nosacījumiem. Tādējādi šī prasība nebūs piemērojama intervencēs, kurās to neparedz ELFLA un EJZAF īstenošanas tiesību akti.
Vienlaikus atbalsta pasākumos, kuros obligāti ir jāizvērtē grūtībās nonākuša uzņēmuma statuss atbilstoši valsts atbalsta nosacījumiem jeb komercdarbības atbalstam, tiek saglabāta un precizēta riska kontroles pieeja, nosakot, ka vērtējami arī atbalsta pretendenta uzņēmumi grupā un kopprojektos – visi projekta dalībnieki. Papildus noteikts arī pienākums pārbaudīt, vai atbalsta pretendentam nav piemērota maksātnespējas procedūra pēc kreditora pieprasījuma saskaņā ar Komisijas regulas Nr. 651/2014 2. panta 18. punkta "c" apakšpunktā noteikto.

Tādējādi ar grozījumiem tiek nodrošināta samērīga un mērķtiecīga prasību piemērošana, vienlaikus mazinot administratīvo slogu atbalsta pretendentiem un iestādēm un saglabājot nepieciešamo finanšu riska kontroli situācijās, kad to paredz Eiropas Savienības tiesību akti.

Noteikumu Nr. 113 7.5.3. apakšpunktā noteikta prasība izvēlēties visizdevīgāko piedāvājumu, salīdzinot vismaz divus derīgus piedāvājumus projektā paredzētajai iegādei, ja iepirkuma vērtība pārsniedz 2000 eiro. Praksē tas nozīmē, ka divu piedāvājumu salīdzināšanas prasība tiek attiecināta arī uz iepirkumiem ar nelielu vērtību, radot nesamērīgu administratīvo slogu atbalsta pretendentiem un atbalsta administrēšanā iesaistītajām iestādēm, īpaši situācijās, kad šāda prasība nedod būtisku pievienoto vērtību iepirkuma pārskatāmības un ekonomiskā izdevīguma nodrošināšanā.

Savukārt noteikumu 7.5.4. apakšpunkts, kurā noteikta prasība iesniegt divus derīgus piedāvājumus iepirkumiem virs 70 000 eiro, pieprasa arī atsevišķa apliecinājuma iesniegšanu par piedāvājumu neatkarīgu sagatavošanu. Praksē šāda prasība dublē jau ar piedāvājumu iesniegšanu sasniedzamo mērķi un palielina sagatavojamo dokumentu daudzumu, bet nedod ievērojamu papildu ieguvumu riska mazināšanā.

Lai nodrošinātu samērīgu un mērķtiecīgu iepirkumu prasību piemērošanu, vienlaikus mazinot administratīvo slogu, noteikumu 7.5.3. apakšpunktā iepirkuma slieksnis, no kura piemērojama prasība izvēlēties visizdevīgāko piedāvājumu, salīdzinot vismaz divus derīgus piedāvājumus, tiek paaugstināts no 2000 līdz 10 000 eiro. Tādējādi tiek vienkāršota iepirkumu procedūra iepirkumiem ar nelielu vērtību līdz 10 000 eiro, saglabājot pārskatāmību un ekonomiskā izdevīguma principu piemērošanu lielākas vērtības iepirkumos. Tas nozīmē, ka atbalsta pretendentam par iepirkumiem ar nelielu vērtību turpmāk ir jāsniedz informācija par konkrētās iegādes vērtību tirgū, pamatojoties uz publiski pieejamu informāciju, bet cenas pamatotību izvērtēs Lauku atbalsta dienests.

Vienlaikus noteikumu 7.5.4. apakšpunktā tiek precizēts, ka iepirkumos virs 70 000 eiro iesniedzamajiem diviem piedāvājumiem jābūt neatkarīgi sagatavotiem, atsakoties no prasības iesniegt katra iepirkuma dalībnieka atsevišķu apliecinājumu par neatkarīga piedāvājuma sagatavošanu. Šāds risinājums vienkāršo dokumentu sagatavošanas procesu, saglabājot pietiekamu riska kontroli. Kopumā grozījumi veicina samērīgu administratīvā sloga mazināšanu, vienlaikus nodrošinot iepirkumu procedūru atbilstību ekonomiskā izdevīguma un pārskatāmības principiem.

Noteikumu 15.4. apakšpunktā, kas paredz prasību par projekta iesnieguma, maksājuma pieprasījuma vai pārskata parakstīšanu, noteikts, ka dokumentu paraksta atbildīgā persona, kurai ir paraksta tiesības, bet tas rada nepieciešamību papildus pārbaudīt un apliecināt paraksta tiesību esību.

No noteikumu 15.4. apakšpunkta, kurā ietverta norma par projekta iesnieguma, maksājuma pieprasījuma vai pārskata parakstīšanu, svītrota prasība par paraksta tiesību esību, nosakot, ka dokumentu paraksta atbildīgā persona, tādējādi vienkāršojot dokumentu parakstīšanas procesu atbalsta pretendentiem.

Spēkā esošais 35.7. apakšpunkts paredz, ka par tehniku un iekārtām, kas nav marķētas ar Eiropas atbilstības marķējumu CE, atbalsta saņēmējam jāiesniedz ražotāja vai tā pilnvarota pārstāvja izsniegtas atbilstības deklarācijas kopija. Latvijā par preču laišanu tirgū un to atbilstību normatīvo aktu prasībām atbild tirgus uzraudzības iestādes, galvenokārt Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (turpmāk – PTAC). PTAC kā tirgus uzraudzības iestāde pārbauda CE marķējuma korektu lietojumu un īsteno normatīvajos aktos noteiktās darbības situācijās, kad tiek konstatētas neatbilstības. Preces, kas tiek likumīgi piedāvātas un pārdotas Latvijas tirgū, jau ir pakļautas valsts noteiktai atbilstības kontrolei. Tā kā tirgus uzraudzības funkcija ir PTAC kompetencē un preces Latvijas un Eiropas Savienības tirgū jau atbilst attiecīgajām prasībām, ir iespējams racionalizēt atbalsta administrēšanas procesu, izvairoties no atbilstības dokumentācijas atkārtotas pārbaudes.

Lai racionalizētu atbalsta administrēšanas procesu un novērstu funkciju dublēšanos, no noteikumiem tiek svītrots 35.7. apakšpunkts. Tā kā PTAC kā tirgus uzraudzības iestāde jau pārbaida CE marķējuma korektu lietojumu, Lauku atbalsta dienests savas kompetences jomā var paļauties uz to, ka preces, kas ir likumīgi laistas tirgū Latvijā un Eiropas Savienībā un iegādātas no tirgotājiem, atbilst tirgus uzraudzības prasībām. Grozījums neparedz, ka Lauku atbalsta dienestam būtu atkārtoti jāpārbauda CE marķējums vai ar to saistītie dokumenti, jo šī funkcija jau tiek pildīta atbilstoši tirgus uzraudzības tiesiskajam regulējumam. Šāds precizējums nodrošina efektīvāku atbalsta administrēšanu, vienlaikus saglabājot atbilstību preču drošības un atbilstības prasībām, kas tiek kontrolētas, atbilstošajām iestādēm īstenojot tirgus uzraudzību.

Noteikumu 39.1. apakšpunktā, kas noteic, ka transportlīdzeklis, traktortehnikas, kuģis vai laiva ir reģistrējami pirms maksājuma pieprasījuma iesniegšanas, to sarakstā nav minēts bezpilota gaisa kuģis, lai gan tehnoloģiju attīstība un to arvien plašākā izmantošana lauksaimniecībā rada nepieciešamību iekļaut šo objektu atbalsta pasākumos. Papildus nav precīzi norādīts, ka šāds objekts reģistrējams atbilstošajā reģistrā, kas atbilst konkrētajam objekta veidam, un tas var radīt neskaidrības par reģistrācijas vietu. Noteikumu 39.2. apakšpunktā, kas paredz, ka būve nododama ekspluatācijā pirms maksājuma pieprasījuma iesniegšanas, noteikts, ka Būvniecības informācijas sistēmā jābūt atzīmei par būves nodošanu ekspluatācijā, un tas nav vienīgais veids, kā tiek apliecināta būves nodošana ekspluatācijā saskaņā ar spēkā esošajiem būvniecības normatīvajiem aktiem.

Noteikumu 39.1. apakšpunktā, kas noteic, ka transportlīdzeklis, traktortehnikas, kuģis vai laiva ir reģistrējami pirms maksājuma pieprasījuma iesniegšanas, to saraksts papildināts ar bezpilota gaisa kuģi, precizējot, ka objekts reģistrējams atbilstošā reģistrā, papildinot ar Civilās aviācijas aģentūras e-pakalpojumu portālu un tādējādi paplašinot atbalstāmo objektu loku un precizējot reģistrācijas vietas atbilstoši konkrētajam objekta veidam. Noteikumu 39.2. apakšpunktā, kas paredz, ka būve nododama ekspluatācijā pirms maksājuma pieprasījuma iesniegšanas, precizēts, ka būve jānodod ekspluatācijā atbilstoši būvniecības normatīvajiem aktiem. Tā tiek nodrošināta atbilstība dažādiem būves nodošanas ekspluatācijā veidiem saskaņā ar spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem un paplašinātas atbalsta saņēmēja iespējas.

Noteikumu 42.¹ punktā, kas noteic iespēju atbalsta saņēmējam lauku attīstības pasākumos saņemt avansu bez kredītiestādes garantijas, nav ietverts skaidrs regulējums par neienesīgām investīcijām vides aizsardzības un bioloģiskās daudzveidības saglabāšanai, konkrēti Kopējās lauksaimniecības politikas Stratēģiskā plāna (turpmāk – KLP SP) intervencēs LA 4.5 "Neienesīgās investīcijas – mākslīgu mitrāju izveide" un LA 4.6 "Bioloģiski vērtīgo zālāju atjaunošana". Šādas investīcijas ir vērstas uz vides kvalitātes uzlabošanu un ekosistēmu pakalpojumu nodrošināšanu, neradot tiešus finanšu ieņēmumus, un to īpatnības prasa skaidru normatīvo regulējumu par avansa piemērošanu.

Noteikumu 42.¹ punkts precizēts, nosakot skaidru avansa piemērošanas tvērumu neienesīgām investīcijām lauku attīstības pasākumos. Ar grozījumiem punktā ietvertas tiešas atsauces uz neienesīgām investīcijām vides aizsardzības un bioloģiskās daudzveidības saglabāšanai saistībā ar KLP SP.

Punktā precizēts, ka avansa piemērošana attiecas uz investīcijām, kas atbilst KLP SP intervencēm LA 4.5 "Neienesīgās investīcijas – mākslīgu mitrāju izveide" un LA 4.6 "Bioloģiski vērtīgo zālāju atjaunošana", ņemot vērā šo investīciju specifiku un to, ka tās nav vērstas uz tiešu ekonomisko ieguvumu.
Ar grozījumiem tiek novērstas interpretācijas atšķirības noteikumu piemērošanā un nodrošināta vienota pieeja avansa attiecināšanai uz neienesīgām investīcijām, tādējādi stiprinot tiesisko skaidrību un atbalsta administrēšanas konsekvenci un vienlaikus saglabājot esošo regulējumu par kredītiestādes garantiju piemērošanu.

Spēkā esošā 46. punkta redakcija paredz, ka atbalsta saņēmējam maksājuma pieprasījuma iesniegšanas dienā nodokļu un valsts sociālās apdrošināšanas iemaksu parādi nedrīkst būt lielāki par 1000 eiro vai ar Valsts ieņēmumu dienesta lēmumu nodokļu maksājumu termiņš ir pagarināts vai atlikts saskaņā ar likumu "Par nodokļiem un nodevām". Šī prasība attiecas uz visiem atbalsta saņēmējiem bez izņēmuma.

Tā kā noteiktas kategorijas atbalsta saņēmēji darbojas publiskajā sektorā vai pilda specifiskas funkcijas, piemēram, ostu pārvaldes, zinātniskās institūcijas, kā arī valsts un pašvaldības iestādes, to finanšu vadība un nodokļu maksājumu kārtība var atšķirties no privātā sektora uzņēmējdarbības subjektiem. Šīm institūcijām raksturīga lielāka stabilitāte un atbildība publisko līdzekļu pārvaldībā, turklāt to darbība pakļauta stingrākai valsts kontrolei un uzraudzībai.

Valsts pārvaldes iekārtas likumā minētās pārvaldes iestādes darbojas publiskās personas vārdā, neveic saimniecisku darbību un tiek finansētas no valsts vai pašvaldības budžeta. Ostu pārvaldes ir publisko tiesību subjekti, kas pilda valsts pārvaldes funkcijas Satiksmes ministrijas pārraudzībā. Zinātniskās institūcijas darbojas Izglītības un zinātnes ministrijas un Latvijas Zinātnes padomes uzraudzībā, lai veicinātu zinātnes attīstību.

Minēto institūciju finanšu pārvaldība atrodas pastiprinātā valsts kontrolē. Nodokļu parādi šiem subjektiem parasti ir saistīta ar budžeta plānošanas un izpildes procesu īpatnībām, nevis ar maksātspējas problēmām vai apzinātu izvairīšanos no nodokļu maksāšanas.

Lai nodrošinātu elastīgāku un labāk atbilstošu pieeju dažādu atbalsta saņēmēju kategoriju specifikai, ir lietderīgi precizēt 46. punktu.

Lai nodrošinātu elastīgāku un labāk atbilstošu pieeju dažādu atbalsta saņēmēju kategoriju specifikai, 46. punkts tiek precizēts, nosakot, ka prasība par nodokļu un valsts sociālās apdrošināšanas iemaksu parādu ierobežojumu līdz 1000 eiro neattiecas uz ostu pārvaldēm, zinātniskajām institūcijām, kā arī valsts un pašvaldības iestādēm.

Valsts un pašvaldību iestādes saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likuma 1., 4. un 5. pantu nav saimnieciskās darbības veicēji, un to finansējums ir garantēts ar publisko budžetu, tādēļ tās atrodas pilnīgi atšķirīgā tiesiskajā situācijā salīdzinājumā ar privātā sektora komersantiem. Ostu pārvaldes saskaņā ar Likuma par ostām 7. pantu primāri ir publisko tiesību subjekti, kuri pilda valsts pārvaldes funkcijas, kuru kapitālā ir valsts vai pašvaldības līdzdalība un kuras ir pakļautas Satiksmes ministrijas pārraudzībai. Zinātniskās institūcijas saskaņā ar Zinātniskās darbības likuma 14., 28. un 32. pantu ir pakļautas specifiskai valsts uzraudzībai, un to darbības mērķis ir sabiedrības interešu īstenošana, nevis peļņas gūšana. Pamatojoties uz likuma "Par nodokļiem un nodevām" 18. panta pirmās daļas 36. punktu, kas VID piešķir tiesības noteikt nodokļu maksātāju reitingus atbilstoši to saistību izpildes disciplīnai, LAD ir tiesības nepārbaudīt nodokļu parāda esību vai neesību, ja nodokļu maksātājam VID ir piešķirts reitings "A" un attiecībā uz to nav konstatēts būtisks nodokļu saistību izpildes risks.

Noteikumu 61. punktā, kas noteic projekta noraidīšanas nosacījumus, nav diferencēta pieeja dažāda smaguma ar nodarbinātību saistīto pārkāpumu vērtēšanā. Visi pārkāpumi neatkarīgi no to būtiskuma un ietekmes uz projekta mērķu sasniegšanu rada vienādas sekas – projekta pilnīgu noraidīšanu. Daži mazāk būtiski pārkāpumi, piemēram, darba līguma rakstveida noslēgšanas prasības neievērošana vai kavēta informācijas iesniegšana Valsts ieņēmumu dienestā, neietekmē atbalsta pretendenta spēju veiksmīgi īstenot projektu.

Spēkā esošā 64. punkta redakcija paredz vairākus nosacījumus, kurus konstatējot atbalsta saņēmējam netiek izmaksāts projekta maksājums vai no atbalsta saņēmēja pilnā apmērā vai daļēji tiek atgūts izmaksātais publiskais finansējums. 64.5. apakšpunktā noteikta šādu pasākumu piemērošana, ja atbalsta saņēmējam projekta īstenošanas un uzraudzības laikā ir uzsākts kriminālprocess saistībā ar projektu, taču šis nosacījums neietver situācijas, kad Konkurences padomē ir ierosināta lieta par konkurences kavēšanu, ierobežošanu vai deformēšanu saistībā ar projektu. Konkurences tiesību pārkāpumi var ievērojami ietekmēt publiskā finansējuma lietderīgu izmantošanu un godīgas konkurences principu ievērošanu, un šādu pārkāpumu izmeklēšana notiek administratīvajā procesā Konkurences padomē, nevis kriminālprocesā. Lai nodrošinātu vienādu pieeju dažāda veida nozīmīgiem pārkāpumiem un aizsargātu publiskos līdzekļus, ir lietderīgi precizēt 64.5. apakšpunktu, iekļaujot arī situācijas, kad Konkurences padomē ierosināta lieta par konkurences tiesību pārkāpumiem saistībā ar projektu.

Noteikumos ieviests jauns 61.¹ punkts, dodot iespēju noteiktās ar nodarbinātību saistītās pārkāpuma situācijās apstiprināt projektu ar ieturējumu no piešķiramā atbalsta, ja līdz projekta iesnieguma iesniegšanas dienai ir pagājuši mazāk nekā 12 mēneši no dienas, kad stājies spēkā neapstrīdams un nepārsūdzams tiesas spriedums vai kompetentas institūcijas lēmums. Ieturējuma apmērs noteikts samērīgi pārkāpuma raksturam un atbilstoši noteikumu 68. punkta normai. 

61.¹ punktā ietvertā norma attiecas uz darba tiesību jomu, ietverot gadījumus, kad ar pretendentu ir noslēgts darba līgums vai kad noteiktajā termiņā pēc darba uzsākšanas nav iesniegta informācija par darba ņēmēja statusa reģistrāciju Valsts ieņēmumu dienestā. Informāciju par atbalsta pretendenta sodāmību saistībā ar minētajiem pārkāpumiem Lauku atbalsta dienests iegūst no Iekšlietu ministrijas Informācijas centra uzturētā Sodu reģistra, izmantojot starpinstitucionālo informācijas apmaiņu, lai izvērtētu projekta iesniegumu.

Lai stiprinātu publisko līdzekļu aizsardzību un nodrošinātu vienotu pieeju būtisku pārkāpumu gadījumos, 64.5. apakšpunkts tiek papildināts, dodot iespēju neizmaksāt vai atgūt publisko finansējumu arī situācijās, kad Konkurences padomē ir ierosināta lieta par konkurences kavēšanu, ierobežošanu vai deformēšanu saistībā ar projektu. Grozījums dod iespēju reaģēt uz iespējamiem konkurences tiesību pārkāpumiem jau izmeklēšanas stadijā, veicinot godīgas konkurences principu ievērošanu un konsekvenci ar 64.3. apakšpunktā noteikto regulējumu.

61. punktā ietvertie kritēriji nav kvalificējami kā sods vai soda sekas Latvijas Sodu tiesību un Administratīvo pārkāpumu tiesību izpratnē. Tie ir atbalsta piešķiršanas priekšnoteikumi – nosacījumi, kuriem pretendentam ir jāatbilst, lai varētu saņemt ES finansējumu. Lēmums par finansējuma nepiešķiršanu šādā situācijā ir labvēlīga administratīvā akta atteikums atbilstības trūkuma dēļ, nevis sods par prettiesisku rīcību.
Soda tiesiskā daba prasa trīs pazīmju kopumu: 1) pārkāpums, 2) vainas konstatēšana, 3) represīva ietekme kā reakcija uz prettiesisku rīcību. 61. punkta kritēriji šo kopumu neietver, un to piemērošana ir atkarīga nevis no vainas vai pārkāpuma konstatēšanas, bet gan no tā, vai pretendents atbilst objektīviem atbilstības nosacījumiem, kas izriet no prasībām Eiropas Parlamenta un Padomes 2021. gada 2. decembra Regulā 2021/2116 par kopējās lauksaimniecības politikas finansēšanu, pārvaldību un uzraudzību un ar ko atceļ Regulu (ES) Nr. 1306/2013 (turpmāk – regula 2021/2116) par KLP finansēšanu, pārvaldību un uzraudzību (jo īpaši 59. un 60. pants) un Eiropas Parlamenta un Padomes 2021. gada 2. decembra Regulā 2021/2115, ar ko izveido noteikumus par atbalstu stratēģiskajiem plāniem, kuri dalībvalstīm jāizstrādā saskaņā ar kopējo lauksaimniecības politiku (KLP stratēģiskie plāni) un kurus finansē no Eiropas Lauksaimniecības garantiju fonda (ELGF) un no Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA), un ar ko atceļ Regulas (ES) Nr. 1305/2013 un (ES) Nr. 1307/2013 (turpmāk – regula 2021/2115).
Tādējādi likuma pilnvarojums MK "noteikt kārtību" ir pietiekams pamats šo kritēriju regulēšanai MK noteikumos, jo runa ir par atbalsta piešķiršanas administratīvo kārtību, nevis par soda uzlikšanu. Analoģiski tiek regulēti, piemēram, publiskā iepirkuma izslēgšanas kritēriji, kas arī ir kvalificējami nevis kā sods, bet gan kā dalības nosacījumi. Izvērtējot noteikumu 61.3. apakšpunktā noteikto nosacījumu, Lauku atbalsta dienests pārbauda, vai saistībā ar atbalsta pretendentu 12 mēnešu laikā pirms projekta iesniegšanas nav pieņemts vairāk kā viens lēmums par administratīvā pārkāpuma izdarīšanu vides jomā projekta nozarē. Lauku atbalsta dienests, ja kāds no lēmumiem vēl nav stājies spēkā, ņem vērā šo apstākli, aprēķinot lēmumu skaitu.

Lauku atbalsta dienesta administrētā valsts un Eiropas Savienības atbalsta lauku attīstībai nepiešķiršana personai, kas sodīta par noteiktiem nodarījumiem, nav kvalificējama kā sods vai papildsods.
Pirmkārt, atbalsts lauku attīstībai, kas tiek finansēts no valsts un Eiropas Savienības Kopējās lauksaimniecības politikas līdzekļiem, pēc savas būtības ir priekšrocība, kuras piešķiršana ir atkarīga no noteiktu kritēriju izpildes. Satversmes tiesa ir atzinusi, ka valstij ir rīcības brīvība noteikt publisko līdzekļu sadales nosacījumus, ja tie ir objektīvi un samērīgi.
Otrkārt, konkrētais ierobežojums nav vērsts uz personas sodīšanu par iepriekš izdarītu pārkāpumu, bet gan nosaka atbilstības kritērijus atbalsta saņemšanai. Eiropas Savienības Tiesa lietā C-210/00 Käserei Champignon Hofmeister ir skaidri norādījusi, ka subsīdijas atteikums vai samazinājums, ja netiek izpildīti nosacījumi, nav sods, bet gan ir tiesiskas sekas neatbilstībai atbalsta piešķiršanas kritērijiem.
Treškārt, lauksaimniecības atbalsta jomā Eiropas Savienības Tiesa lietā C-489/10 Bonda ir uzsvērusi, ka maksājumu samazinājumi vai izslēgšana no atbalsta shēmām (tostarp par pārkāpumiem) ir administratīva rakstura pasākumi, kuru mērķis ir nodrošināt Kopējās lauksaimniecības politikas efektīvu īstenošanu, nevis sodīt personu krimināltiesiskā nozīmē.
Ceturtkārt, šāds ierobežojums atbilst Kopējās lauksaimniecības politikas principiem, tostarp tā saucamajai savstarpējās atbilstības (angļu val. cross-compliance) pieejai, kas paredz, ka atbalsta saņemšana ir saistīta ar normatīvo aktu, tostarp vides prasību, ievērošanu. Tādējādi atbalsta nepiešķiršana ir loģiska un sistēmiska sekas tam, ka persona neatbilst šiem nosacījumiem.
Piektkārt, ierobežojums ir vērsts uz leģitīma mērķa sasniegšanu, t. i., nodrošināt, lai publiskais finansējums tiek piešķirts personām, kas ievēro noteiktas komercdarbības veikšanas prasības, kā arī aizsargāt Eiropas Savienības finanšu intereses. Tas ir samērīgs, jo neierobežo personas pamattiesības vispārīgi, bet tikai nosaka nosacījumus konkrēta atbalsta saņemšanai.
Ievērojot minēto, Lauku atbalsta dienesta lēmums nepiešķirt atbalstu ir uzskatāms nevis par papildu sodu par to pašu pārkāpumu (ne bis in idem principa izpratnē), bet gan par tiesisku un pamatotu atbilstības kritēriju piemērošanu publisko līdzekļu sadalē.
Konkrētajā situācijā nepastāv dubultas sodīšanas aizlieguma pārkāpums.
Saskaņā ar Eiropas Cilvēktiesību tiesa judikatūru (Engel u.c. pret Nīderlandi) pasākums ir uzskatāms par sodu tikai tad, ja tam piemīt krimināltiesisks raksturs. Atbalsta nepiešķiršana
•           netiek piemērota kā sankcija par pārkāpumu,
•           nav represīva,
•           nav pietiekami smaga, lai to kvalificētu kā sodu.
Tādēļ tā neietilpst ne bis in idem principa tvērumā.

61.2. apakšpunkts (par zemu nodokļu vai beznodokļu valstīm) tieši attiecas Uzņēmumu ienākuma nodokļa likuma (turpmāk – UIN) 4. panta desmito daļu, kurā noteikts, ka darījums ar personu, kura atrodas, ir izveidota vai nodibināta zemu nodokļu vai beznodokļu valstī vai teritorijā, taksācijas vajadzībām tiek uzskatīts par darījumu ar saistītu personu. Šīs valstu sarakstu nosaka Ministru kabinets. Tāpat 5. panta sestā daļa paredz obligātu 20% UIN ieturēšanu no visiem maksājumiem personām, kas atrodas minētajās jurisdikcijās. Savukārt 20. panta 4. punkts pilnvaro MK noteikt īpašus nosacījumus darījumiem ar šādām valstīm. Šīs normas kopā veido to tiesisko pamatu, kāpēc 25 % un līdzdalība no šādas jurisdikcijas rada izslēgšanas pamatu – tā ir likumdevēja nostāja par palielinātu nodokļu apiešanas risku.

Uzņēmumu ienākuma nodokļa likums https://likumi.lv/ta/id/292700
Zemu nodokļu vai beznodokļu valstu un teritoriju saraksts https://likumi.lv/ta/id/343175-zemu-nodoklu-vai-beznodoklu-valstu-un-teritoriju-saraksts
Par aktuālo zemu nodokļu vai beznodokļu valstu un teritoriju sarakstu https://likumi.lv/ta/id/346689-par-aktualo-zemu-nodoklu-vai-beznodoklu-valstu-un-teritoriju-sarakstu

Spēkā esošā 63. punkta redakcija paredz atbalsta pretendenta izslēgšanu no atbalsta saņēmēju loka vai aizliegumu piedalīties projektu iesniegumu atlasē situācijās, kad konstatētas būtiskas neatbilstības vai pārkāpumi, tomēr pašreizējais regulējums neparedz mehānismu, kas ļautu izvērtēt pretendenta turpmāko atbilstību situācijās, kad tas pēc izslēgšanas pamata iestāšanās ir īstenojis konkrētus pasākumus neatbilstību cēloņu novēršanai un to atkārtošanās nepieļaušanai.

Praksē var rasties situācijas, kad atbalsta pretendents ir novērsis neatbilstību sekas, sadarbojies ar kompetentajām iestādēm, atmaksājis nepamatoti saņemto publisko finansējumu vai īstenojis citus pasākumus, kas apliecina spēju turpmāk ievērot normatīvo aktu prasības. Šādos gadījumos automātiska izslēgšana visā noteiktajā termiņā var radīt nesamērīgu rezultātu un neveicina pretendentu motivāciju novērst konstatētās neatbilstības, kā arī kavē atbalsta piešķiršanu.

Vienlaikus nebūtu vēlami kavēt piešķiramo atbalstu pretendentiem, tāpēc pret atbalsta pretendentiem ieviesta jauna pieeja, kas dod iespēju izvērtēt personas īstenotos pasākumus neatbilstību novēršanai un noteiktos gadījumos pārskatīt iepriekš piemērotos ierobežojumus, ja ir nodrošināta atbilstība un samazināts neatbilstību atkārtošanās risks.

Lai nodrošinātu samērīgu pieeju un veicinātu atbildīgu rīcību publiskā finansējuma izmantošanā, ir lietderīgi noteikt regulējumu, kas ļauj izvērtēt atbalsta pretendenta īstenotos pasākumus neatbilstību novēršanai un noteiktās situācijās pārskatīt piemērotās sekas.

Lai nodrošinātu samērīgāku pieeju, noteikumos tiek dota iespēja izvērtēt atbalsta pretendenta īstenotos pasākumus neatbilstību novēršanai un noteiktās situācijās samazināt vai atcelt piemēroto izslēgšanas termiņu. Šādu izvērtēšanu pretendents var lūgt, ja ir īstenojis objektīvi pārbaudāmus pasākumus, kas apliecina neatbilstību cēloņu novēršanu un atkārtošanās riska samazināšanu, piemēram, atmaksājis nepamatoti saņemto publisko finansējumu, sadarbojies ar kompetentajām iestādēm, ieviesis pārvaldības uzlabojumus, izpildījis piemērotos sodus, atlīdzinājis zaudējumus vai panācis kriminālprocesa izbeigšanu. Izvērtēšana nav pieejama personām, kurām pastāv citi izslēgšanas pamati vai kuras atkārtoti pieļāvušas būtiskas neatbilstības. Lēmumu pieņem Lauku atbalsta dienests, katrā situācijā izvērtējot īstenoto pasākumu ietekmi kopsakarā ar visu kompetento institūciju lēmumu kopumu, tostarp ņemot vērā, ka kriminālprocesa izbeigšana automātiski nenozīmē citu pārkāpumu neesību, piemēram, ja Konkurences padomē joprojām ir spēkā esošs konkurences tiesību pārkāpums. Informāciju par Konkurences padomē ierosinātām lietām LAD iegūst no tās oficiālās tīmekļvietnes publiski pieejamās informācijas. Šāds regulējums nodrošina līdzsvaru starp publisko līdzekļu aizsardzību un samērīgu attieksmi pret atbalsta pretendentiem.
Mehānisma būtiskākais mērķis ir radīt atbalsta pretendentiem tiesisku stimulu aktīvi sadarboties ar tiesībsargājošajām iestādēm, atmaksāt nepamatoti saņemtos līdzekļus un ieviest strukturālus organizatoriskus uzlabojumus. Pretendentam sadarbības dēļ rodas iespēja agrāk pretendēt uz atbalstu. Bez šāda mehānisma atbalsta pretendentam nav tiesiska pamata vai motivācijas proaktīvi novērst pārkāpuma sekas un vienīgā alternatīva ir pasīvi gaidīt izslēgšanas termiņa beigas. Šī iemesla dēļ regulējums ir kvalificējams nevis kā pilnvarojuma paplašināšana, bet gan kā tā mērķtiecīga izpilde.

Ar 63.¹ un 63.² punktu ("uzticamības atjaunošana") tiek paredzēts mehānismu, kas ļauj atbalsta pretendentam, kurš izslēgts no atbalsta saņēmēju loka vai kuram piemērots liegums piedalīties projektu iesniegumu atlasē, lūgt uzticamības atjaunošanu, samazinot vai atceļot izslēgšanas termiņu. Mehānisma mērķis ir saistīts ar Eiropas Savienības finanšu interešu aizsardzību situācijās, kad atbalsta pretendents labprātīgi atmaksā nepamatoti saņemto finansējumu un sadarbojas ar LAD vai tiesībsargājošajām iestādēm. Uzticamības atjaunošana var izpausties kā izslēgšanas termiņa samazinājums vai pilnīga atcelšana atkarībā no atbalsta pretendenta sadarbības pakāpes: pilnīga seku atcelšana ir iespējama, ja pretendents gan atmaksā nepamatoti saņemto finansējumu, gan aktīvi sadarbojas ar LAD un izmeklēšanas iestādēm un nav pamata uzskatīt, ka pārkāpums varētu tikt atkārtots. Termiņa samazinājums piemērojams situācijās, kad sadarbība ir daļēja, piemēram, pretendents atmaksā finansējumu, bet sākotnēji ir pārsūdzējis LAD lēmumu vai sadarbojas tikai ar vienu no iesaistītajām iestādēm.
Mehānisma pamatā ir Administratīvā procesa likuma 85. panta pirmās daļas normas, kas jau pašlaik piešķir LAD tiesības atcelt tā izdotā administratīvā akta noteiktās sekas, kā arī uz Lauku atbalsta dienesta likuma 4. panta pirmās daļas 1. un 5. punktā noteiktā LAD kompetence administrēt atbalstu un vērsties tiesībsargājošajās iestādēs nepamatoti izmaksāto līdzekļu atgūšanai. Norma grozījumu projektā nodrošina atbalsta pretendentiem skaidru un paredzamu regulējumu, veicinot to gatavību sadarboties ar LAD.

Pilnīgu izslēgšanu iespējams atcelt, ja atbalsta pretendents ir pilnībā atmaksājis nepamatoti saņemto finansējumu, aktīvi sadarbojies gan ar LAD, gan tiesībsargājošajām iestādēm (atzinis vainu, neslēpis nodarījuma apstākļus un līdzdalībniekus), kā arī nav iesniedzis pārsūdzēšanas iesniegumus tiesā. Papildu nosacījums ir tas, ka nav pamata uzskatīt, ka pārkāpums varētu tikt atkārtots.

LAD iekšējo riska novērtējumu.

63.² punkts paredz, ka uzticamības atjaunošana nav pieejama personai, kurai plānošanas periodā jau ir atjaunota uzticamība vai kura ir atkārtoti izslēgta no atbalsta saņemšanas citas neatbilstības dēļ. Anotācijā minētais skaidrojums par to, ka izvērtēšana nav pieejama personām, kas atkārtoti pieļāvušas būtiskas neatbilstības, ir lasāms tieši šīs normas kontekstā, proti, šāda iespēja attiecas uz situācijām, kad persona jau ir bijusi izslēgta un izslēgšana atkārtojas vai kad ir iestājies kāds no 63. punktā minētajiem izslēgšanas pamatiem.
Ar "apzinīgu maksājumu izpildi" saprotama objektīvi pārbaudāma rīcība: atbalsta pretendents ievēro atmaksas grafiku bez kavējumiem un proaktīvi informē LAD par jebkuru maksājumu izpildes risku. Tas nav subjektīvs vērtējums, bet faktiski konstatējams apstāklis: maksājumi tiek vai netiek pārskaitīti noteiktajā termiņā un apmērā, kā noteikts ar LAD noslēgtās vienošanās dokumentā.
63.¹4 apakšpunktā minētais jēdziens "citi līdzvērtīgi pasākumi" ir apzināti atvērts, jo konkrētu situāciju daudzveidība praksē neļauj tos pilnībā formalizēt. Par līdzvērtīgiem pasākumiem uzskatāmi, piemēram, iekšējo atbilstības kontroles sistēmu ieviešana, neatkarīga revīzija par pārkāpuma cēloņiem un to novēršanu, atbildīgo amatpersonu apmācības programmas vai citi organizatoriski pasākumi, kas strukturāli novērš pārkāpuma atkārtošanās risku. Kopējais kritērijs ir tāds, ka pasākumam ir jāapliecina nevis formāla atbilstības deklarācija, bet gan faktiskas pārmaiņas, kas samazina turpmāku pārkāpumu iespējamību. Pēc izvērtējuma LAD izdod lēmumu par uzticamības atjaunošanu, tajā ietverot visus konstatētos uzticamības atjaunošanas pasākumus.