Anotācija (ex-ante)

21-TA-878: Rīkojuma projekts (Vispārīgais)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Par finanšu līdzekļu piešķiršanu no valsts budžeta programmas "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem"" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība

1.1. Pamatojums

Apraksts
Covid-19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likuma 74.pants (grozījums Saeimā pieņemts 2021.gada 21.oktobrī) (turpmāk – Likums).
Likuma 24. un 25.pants.
Ministru kabineta 2021.gada 12.oktobra sēdes protokollēmums Nr.69, 42.§, 8.punkts.

1.2. Mērķis

Mērķa apraksts
Rīkojuma projekta izstrādes mērķis ir nodrošināt Labklājības ministrijai finansējumu 2022.gadam, kas nepārsniedz 30 059 119 euro, tajā skaitā 30 051 540 euro, lai Covid-19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likuma 74.panta pirmajā daļā noteiktajām personām izmaksātu pabalstu 20 euro mēnesī laikposmā no 2022.gada 1.janvāra līdz 2022.gada 31.martam, un 7 579 euro, lai nodrošinātu Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras (turpmāk - VSAA) personāla virsstundu darba apmaksu.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība

1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi

Pašreizējā situācija
Covid-19 ir slimība, ko izraisa SARS-CoV-2 vīruss. Tās simptomi lielākajai daļai saslimušo ir viegli līdz vidēji smagiem, taču slimība var izpausties arī smagi, ar nopietnām komplikācijām un pat nāvi. Vidēji katrs desmitais saslimušais nokļūst slimnīcā. Smaga slimības gaita ir īpaši raksturīga personām augsta riska grupās: gados vecākām personām, personām ar sirds un asinsvadu slimībām, diabētu, hroniskām elpceļu slimībām, vēzi. Tāpat vēl līdz galam nav izpētītas Covid-19 slimības ilgtermiņa sekas. Esošo pasaules pētījumu rezultāti liecina, ka aptuveni 10% inficēto personu pēc slimošanas vēl ilgāk nekā 3 mēnešus novērojams kāds no slimības simptomiem. Covid-19 skar ne tikai personu individuāli, bet arī visu sabiedrību kopumā. Lai ierobežotu Covid-19 izplatību, valstis bija spiestas ieviest pārvietošanās un citus ierobežojumus, kas atstāj smagas ekonomiskas sekas iedzīvotājiem, kā, piemēram, darba vietu zaudēšanu un ienākumu samazināšanos. Vīrusa izplatība jo īpaši smagi ietekmēja gados vecākas personas un personas ar invaliditāti un viņu ģimenes locekļu dzīvi un ikdienu. Tika ierobežota sociālo pakalpojumu saņemšana, slēgti dienas aprūpes centri un izglītības iestādes, ierobežota veselības aprūpes, plānveida operāciju un rehabilitācijas pakalpojumu pieejamība, trūka aprūpētāju un personiskās aizsardzības līdzekļu, kā rezultātā vēl vairāk pastiprinājās gados vecāku personu un personu ar invaliditāti izolētība.
Covid-19 infekcijas izplatības laikā Latvijā un pasaulē, lai uzveiktu Covid-19 infekcijas izraisīto pandēmiju un varētu atgriezties ierastajā dzīves ritmā, iedzīvotājiem šobrīd ir brīvprātīga iespēja vakcinēties pret Covid-19, kas pasargā no simptomātiskas saslimšanas ar Covid-19. Vakcinējot 60-70% sabiedrības, iespējams apturēt vīrusa tālāku izplatību, novērst tā mutācijas, kas padarītu vīrusu lipīgāku un vēl vairāk apdraudētu cilvēku veselību. Vakcinācija valstī šobrīd paredzēta Latvijas iedzīvotājiem no 12 gadu vecuma.  Latvijā reģistrētās vakcīnas ir 60-95% efektīvas Covid-19 saslimšanas novēršanā.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
2021.gada jūlijā no Nacionālā veselības dienesta (turpmāk – NVD) saņemtie statistikas dati rādīja, ka Latvijā no 1 893 223 iedzīvotājiem vismaz vienu vakcinēšanās devu bija saņēmuši 656 571 personu (jeb 34,7% no populācijas), bet vakcināciju noslēguši 544 515 personu (jeb 28,8% no populācijas), kas liecina par zemu vakcinēšanās pret Covid-19 aptveri. Savukārt no 527 220 iedzīvotājiem vecuma grupā 60 gadi un vairāk vismaz vienu vakcinēšanās devu bija saņēmuši 254 800 personu (jeb 48,33%), bet vakcināciju noslēguši 205 405 personu (jeb 38,96%). 2021.gada oktobra sākumā iedzīvotāji grupā 60 gadi un vairāk vienu vakcinēšanās devu ir saņēmuši 302 884 personu (jeb 57,45%), bet vakcināciju noslēguši 279 757 personu (jeb 53,06%).
Risinājuma apraksts
Lai valstī veicinātu vakcināciju pret saslimšanu ar Covid-19, Likums paredz, ka VSAA laikposmā no 2021.gada 1.novembra līdz 2022.gada 31.martam izmaksā pabalstu 20 euro mēnesī personai, kura līdz 2021.gada 31.decembrim ir sasniegusi 60 gadu vecumu un kurai atbilstoši Eiropas Zāļu aģentūras vai līdzvērtīgu regulatoru reģistrētai vai Pasaules Veselības organizācijas atzītai vakcīnas lietošanas instrukcijai ir ievadīts pilnam vakcinācijas kursam ar konkrēto vakcīnu atbilstošs vakcīnu devu skaits, vai kurai ar RNS testu ir apstiprināta inficēšanās ar SARS CoV-2 un ir ievadīta Eiropas Zāļu aģentūras vai līdzvērtīga regulatora reģistrēta vai Pasaules Veselības organizācijas atzīta viena vakcīnas deva, vai kurai ievadītas šajā punktā minēto vakcīnu jauktas devas atbilstoši Zāļu valsts aģentūras tīmekļvietnē publicētajai Covid-19 vakcinācijas rokasgrāmatai, t.i., veikts pilns vakcinācijas kurss, vai arī, kura ir saņēmusi klīniskās universitātes slimnīcas speciālista vai speciālistu konsilija atzinumu par nepieciešamību atlikt vakcināciju pret Covid-19 līdz 2022.gada 31.martam un dzīvo Latvijā.
Izmaksājot pabalstu personām, kuras veselības dēļ nevar vakcinēties, tiek novērsta diskriminācija starp personām vecumā 60 gadi un vairāk, kuras var vai nevar vakcinēties. 
Likums paredz, ka pabalstu 20 euro mēnesī VSAA izmaksā, pamatojoties uz NVD sniegto informāciju par Likumā noteiktās mērķa grupas veikto vakcināciju pret Covid-19. Noteikts, ka NVD reizi nedēļā nosūta un VSAA saņem un apstrādā šādu informāciju par personām vecumā 60 gadi un vairāk: 1) personas vārdu, uzvārdu, dzimšanas datumu un personas kodu un 2) datumu, kurā pabeigts pilns vakcinācijas kurss pret Covid-19.
Tādējādi tiek nodrošināts, ka VSAA rīcībā nenonāk un netiks apstrādāti tādi fizisku personu dati, tai skaitā personas veselības dati, kas atzīstami kā īpašu kategoriju personas dati, kuru apstrādei saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes regulu (ES) 2016/679 (2016.gada 27.aprīlis) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK (Vispārīgā datu aizsardzības regula) ir īpaši nosacījumi.
VSAA pabalstu 20 euro mēnesī izmaksās bez personas iesnieguma, ja persona ir Latvijā piešķirtās vecuma, invaliditātes vai apgādnieka zaudējuma pensijas saņēmēja, tai skaitā priekšlaicīgi un avansā piešķirtās pensijas saņēmēja, speciālās valsts pensijas saņēmēja, VSAA administrētās izdienas pensijas saņēmēja, atlīdzības par darbspēju zaudējumu vai atlīdzības par apgādnieka zaudējumu saņēmēja, valsts sociālās apdrošināšanas pabalsta vai valsts sociālā pabalsta saņēmēja, piegādājot to saņēmēja norādītajā dzīvesvietā bez maksas vai pārskaitot uz Latvijas kredītiestādes vai pasta norēķinu sistēmas (PNS) kontu, kurā pabalsta saņēmējam tiek ieskaitīta pensija, atlīdzība vai pabalsts.
Pabalstu 20 euro mēnesī izmaksa saņēmēja dzīvesvietā ir noteikta bez maksas, jo to piegādās kopā ar jau esošo pakalpojumu, tādējādi neradot papildu izmaksas.
Situācijā, kad attiecīgā persona no VSAA nesaņem nevienu no pakalpojumiem, pabalstu izmaksā, pamatojoties uz personas iesniegumu, ja iesniegums iesniegts sešu mēnešu laikā no Likuma spēkā stāšanās dienas un pilns vakcinācijas kurss veikts pirms grozījumiem, kas paredz pabalsta 20 euro mēnesī izmaksu, vai no pilna vakcinācijas kursa pret Covid-19 pabeigšanas dienas, ja pilns vakcinācijas kurss veikts pēc Likuma spēkā stāšanās dienas līdz 2021.gada 31.decembrim.
Sešu mēnešu iesnieguma termiņš parasti ir noteikts, lai pieprasītu pakalpojumus – pensijas, pabalstus u.c. To nosaka, lai persona sev zināmu iemeslu dēļ (uzzināja vēlāk, bija saslimusi, vai citu iemeslu dēļ nevarēja iesniegt iesniegumu) nezaudētu tiesības uz pienākošo pakalpojumu. Ja, piemēram, ievērojot Likumā noteiktos termiņus, persona iesniegumu iesniegs 2022.gada aprīlī un viņai būs tiesības uz pabalstu visus piecus mēnešus no 2021.gada 1.novembra līdz 2021.gada 31.martam, tad VSAA viņai vienā maksājumā izmaksās visu šo piecu mēnešu summu.
Līdzīgā kārtībā iesniegums jāiesniedz arī tad, ja Latvijā dzīvojoša persona vakcināciju veikusi ārvalstīs, uz kurām attiecas Eiropas Parlamenta un Padomes 2021. gada 14. jūnija Regula (ES) Nr. 2021/953 par sadarbspējīgu Covid-19 vakcinācijas, testa un pārslimošanas sertifikātu (ES digitālais Covid sertifikāts) izdošanas, verifikācijas un akceptēšanas satvaru nolūkā atvieglot brīvu pārvietošanos Covid-19 pandēmijas laikā (turpmāk – Regula Nr. 2021/953), un ir saņēmusi sadarbspējīgu Covid-19 vakcinācijas sertifikātu saskaņā ar minēto Regula Nr.2021/953 (turpmāk – ES digitālais Covid sertifikāts). Tā kā NVD informāciju par ārvalsts izsniegtajiem ES digitālajiem Covid sertifikātiem no to izdevējvalstīm nesaņem, tad šādā situācijā personai VSAA ir jāiesniedz iesniegums par pabalsta 20 euro mēnesī piešķiršanu.
Iesniegums VSAA jāiesniedz arī tad, ja persona saņēmusi klīniskās universitātes slimnīcas speciālista vai speciālistu konsilija atzinumu par nepieciešamību atlikt vakcināciju pret Covid-19, jo NVD šo informāciju nodot VSAA nevar.
Likums nosaka, ka pabalstu 20 euro mēnesī VSAA uzsāk izmaksāt 2021.gada decembrī, vienlaikus izmaksājot pabalstu par novembra un decembra mēnesi. Šāda pāreja nepieciešama, lai VSAA varētu pielāgot savu informācijas sistēmu pabalsta izmaksai, lai saņemtu nepieciešamo informāciju no NVD un sagatavotu sarakstus pabalsta izmaksai. Pie pabalsta izmaksas jāņem vērā, ka tā izmaksu sāk ar tā mēneša pirmo datumu, kurā izpildās kritēriji - ir sasniegts vismaz 60 gadu vecums un pabeigts pilns vakcinācijas kurss vai saņemts atzinums par nepieciešamību atlikt vakcināciju pret Covid-19.
Saskaņā ar Ministru kabineta 2021.gada 12.oktobra sēdes protokollēmuma Nr.69, 42.§ "Likumprojekts "Grozījumi Covid-19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likumā"" 8.punktu Labklājības ministrijai ir uzdots normatīvajos aktos noteiktā kārtībā sagatavot un iesniegt izskatīšanai Ministru kabinetā rīkojuma projektu par līdzekļu piešķiršanu 2022.gadam no valsts budžeta programmas 02.00.00 "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem", kas nepārsniedz 30 059 119 euro, tajā skaitā 30 051 540 euro, lai Latvijā dzīvojošai personai, kura līdz 2021.gada 31.decembrim ir sasniegusi 60 gadu vecumu un ir veikusi vakcināciju pret Covid-19 infekciju vai ir saņēmusi atzinumu par nepieciešamību atlikt vakcināciju, izmaksātu pabalstu 20 euro mēnesī laikposmā no 2022.gada 1.janvāra līdz 2022.gada 31.martam, un 7 579 euro, lai nodrošinātu VSAA personāla virsstundu darba apmaksu.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?

1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību

1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums

Vai tiks veikts?

1.6. Cita informācija

-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?

2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt

Fiziskās personas
  • pensionāri
  • personas ar invaliditāti
  • diaspora
Ietekmes apraksts
Personas, kuras dzīvo Latvijā, līdz 2021.gada 31.decembrim ir sasniegušas 60 gadu vecumu un ir veikušas pilnu vakcinācijas kursu pret  Covid-19 infekciju, kā arī personas, kuras veselības dēļ nevar veikt vakcināciju un ir saņēmušas atzinumu par nepieciešamību atlikt vakcināciju pret Covid-19 līdz 2022.gada 31.martam.
Saskaņā ar NVD sniegto informāciju iedzīvotāji vecuma grupā 60  gadi un vairāk Latvijā kopā ir 527 220, š.g. oktobra sākumā no tiem vismaz vienu vakcinēšanās devu ir saņēmuši 302 884 personu (jeb 57,45%), bet vakcināciju noslēguši 279 757 personu (jeb  53,06%).
Juridiskās personas

2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību

Vai projekts skar šo jomu?

2.3. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?

2.4. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Rādītājs
2022
saskaņā ar valsts budžetu kārtējam gadam
izmaiņas kārtējā gadā, salīdzinot ar valsts budžetu kārtējam gadam
Turpmākie trīs gadi (euro)
2023
2024
2025
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
1
2
3
4
5
6
7
8
1. Budžeta ieņēmumi
0
0
0
0
0
0
0
1.1. valsts pamatbudžets, tai skaitā ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi
0
0
0
0
0
0
0
1.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
1.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
2. Budžeta izdevumi
0
30 059 119
0
0
0
0
0
2.1. valsts pamatbudžets
0
30 059 119
0
0
0
0
0
2.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
2.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
3. Finansiālā ietekme
0
-30 059 119
0
0
0
0
0
3.1. valsts pamatbudžets
0
-30 059 119
0
0
0
0
0
3.2. speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
3.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
4. Finanšu līdzekļi papildu izdevumu finansēšanai (kompensējošu izdevumu palielinājumu norāda ar "-" zīmi)
0
30 059 119
0
0
0
0
0
5. Precizēta finansiālā ietekme
0
0
0
0
5.1. valsts pamatbudžets
0
0
0
0
5.2. speciālais budžets
0
0
0
0
5.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
6. Detalizēts ieņēmumu un izdevumu aprēķins (ja nepieciešams, detalizētu ieņēmumu un izdevumu aprēķinu var pievienot anotācijas (ex-ante) pielikumā)
-
6.1. detalizēts ieņēmumu aprēķins
-
6.2. detalizēts izdevumu aprēķins
Aprēķins:
1.Pabalsta izmaksām:

Aprēķinā ņemts iedzīvotāju skaits Latvijā vecuma grupā 60 gadi un vairāk. Pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem 2021.gada sākumā tie bija 527 220 cilvēki. Provizoriskie izdevumi maksimālā apmērā:
  01.2022. 02.2022. 03.2022.
Vakcinēto 60+ īpatsvars* 95% 95% 95%
Personu skaits 500 859 500 859 500 859
Pabalsts, euro 20 20 20
Izdevumi, euro 10 017 180 10 017 180 10 017 180
* ņemot vērā NVD datus 2021.g.oktobrī, kad pirmo vakcināciju veikušas 57% personu vecumā 60+, un, ņemot vērā, ka  cilvēku uzvedība un vakcinācijas temps precīzi nav noprognozējams, veikts pieņēmums.

Izdevumi pabalstiem 2022.gadā kopā 30 051 540 euro.

2. Personāla virsstundu darba izmaksām:
Ieplānojot izmaiņas darba organizācijā un pienākumu sadaļā pakalpojumu sniegšanas struktūrvienībās, kā prioritāti nodalot jaunā COVID pakalpojuma piešķiršanu un izmaksu termiņā, pieņemts, ka nodarbinātie spēs  lielāku darba apjomu paveikt darba laikā (80%), attiecīgi ar virsstundu darbu - 20%.
Viena pieprasījuma izpilde aizņem 10 minūtes, 79 000 klientu (vecumā 60 gadi un vairāk un nav VSAA pakalpojums), 79 000 x 10 min. = 790 000 min.
790 000 min/ 60 min = 13 167 stundas.
80% no visiem klientiem var apkalpot darba laikā, 20% - kā virsstundas.
Ja apstrādei nepieciešamas 13 167 stundas, tad 20% no darba apjoma ir 2 634 virsstundas.
Vidējā alga ir 966 euro/ 166 stundas vidēji mēnesī = 5,82 euro 1 stunda.
Virsstundu apmaksa 5,82 euro x 2= 11,64 euro.
11,64 euro x 2 634 virsstundas  = 30 660 euro.
30 660 +23,59% (DDVSAOI)= 37 893  euro, no tā 2021.gadā 30 314 euro jeb 80% (pieņēmums), 2022.gadā7 579 euro 20% (pieņēmums) (noapaļojot pilnos euro).

Līdz ar to papildus finansējums 2022.gadā kopā: 30 051 540 euro + 7 579 euro = 30 059 119 euro (noapaļojot pilnos euro).

Tā kā uz šobrīd nav iespējams precīzi prognozēt faktiskos izdevumus pabalsta 20 euro mēnesī izmaksai, Labklājības ministrija finansējumu  pieprasīs pa daļām, sākotnēji pieprasot prognozētās izmaksas 2 mēnešiem 20 034 360 euro. Savukārt izdevumi VSAA personāla virsstundu darba izmaksām 7 579 euro apmērā tiks pieprasīti uzreiz.

Atlikušo finansējumu Labklājības ministrija pieprasīs atbilstoši nepieciešamībai. Ja piešķirtais finansējums netiks izlietots minētajam mērķim, Labklājības ministrija iesniegs priekšlikumu apropriācijas samazinājumam Labklājības ministrijas pamatbudžeta programmā 99.00.00 “Līdzekļu neparedzētiem gadījumiem izlietojums”, attiecīgi vienlaikus tiks palielināta apropriācija 74.resora „Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums” programmai 02.00.00 „Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem”.
7. Amata vietu skaita izmaiņas (palielinājuma gadījumā: izvērsts pamatojums, izvērtējums par esošo resursu pārskatīšanas iespējām, t.sk. vakanto štata vietu, ilgstošo vakanču izmantošanu u.c.)
-
Cita informācija
Labklājības ministrija normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā sagatavos un iesniegs Finanšu ministrijā pieprasījumu par līdzekļu piešķiršanu no valsts budžeta programmas 02.00.00 "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem".

Finanšu ministrs normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā informēs Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisiju par apropriācijas izmaiņām, un, ja Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija piecu darbdienu laikā pēc attiecīgās informācijas saņemšanas neizteiks iebildumus, tad tik veiktas apropriācijas izmaiņas.

Izdevumi tiks veikti Labklājības ministrijas pamatbudžeta programmas 99.00.00 “Līdzekļu neparedzētiem gadījumiem izlietojums” ietvaros, līdzekļus 2022.gadā pārdalot no 74.resora „Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums” programmas 02.00.00 „Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem”.
Minēto pabalstu  izmaksas nodrošinās VSAA.
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?

5.3. Cita informācija

Apraksts
-
Skaidrojums
-

6.4. Cita informācija

-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?

7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas

Institūcijas
  • Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra

7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?

7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?

7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru

Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
-
2. Tiks likvidēta institūcija
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
-
8. Cita informācija
-

7.5. Cita informācija

-
8. Horizontālās ietekmes

8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.5. uz teritoriju attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.6. uz vidi

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.7. uz klimatneitralitāti

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.10. uz dzimumu līdztiesību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.11. uz veselību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.13. uz datu aizsardzību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.14. uz diasporu

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.15. uz profesiju reglamentāciju

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.16. uz bērna labākajām interesēm

8.2. Cita informācija

Horizontālā ietekme uz Likumu ir sniegta tā anotācijas VIII daļā.
Pielikumi