Anotācija (ex-ante)

Noteikumu projekts ir izstrādāts, lai precizētu Noteikumos Nr. 823 noteiktās drošības maksas apmēru par izlidojošo pasažieri un drošības maksas apmēru par tranzīta un transfēra pasažieri, kā arī noteiktu nokavējuma naudas piemērošanu par maksājuma termiņa kavējumu.

Vispārējā kārtība

VAS "Starptautiskā lidosta "Rīga"" (turpmāk - lidosta „Rīga”) ir lielākā starptautiskā civilās aviācijas lidosta Baltijā un ir reģiona galvenais gaisa satiksmes centrs, tostarp vienīgā lidosta Latvijā, kas apkalpo regulārus starptautiskos pasažieru, kravas un pasta pārvadājumus ar civilās aviācijas gaisa kuģiem. Lidosta “Rīga” nodrošina ne vien valsts galvaspilsētas Rīgas, bet arī Latvijas un Baltijas reģiona savienojamību ar Eiropas un citu pasaules reģionu pilsētām un gaisa satiksmes centriem, atbalstot valsts iekļaušanos globālajā ekonomikā un veicina starptautisko tirdzniecību, ārzemju investīciju piesaisti, tautsaimniecības izaugsmi, kā arī tūrisma nozares attīstību.

Kā izriet no 1944. gada 7. decembra Konvencijas par starptautisko civilo aviāciju 17. pielikuma, valsts ir atbildīga par pienācīgu drošības pasākumu īstenošanas nodrošināšanu lidostās un tā var deleģēt lidostām uzdevumu nodrošināt individuālu drošības pasākumu realizēšanu, vienlaikus nosakot, kādos apstākļos un kādā apmērā izmaksas, kas ir saistītas ar drošības pakalpojumu nodrošinājumu būtu jāsedz valstij, lidostai vai citām iesaistītām atbildīgām organizācijām. 
 
Eiropas Parlamenta un Padomes 2008.gada 11. marta regulas (EK) Nr.300/2008 (turpmāk - Regula 300/2008) par kopīgiem noteikumiem civilās aviācijas drošības jomā un ar ko atceļ Regulu (EK) Nr.2320/2002 5.pants (Drošības izmaksas) noteic, ka saskaņā ar Kopienas tiesību aktiem katra dalībvalsts var noteikt, kādos apstākļos un cik lielā apmērā to drošības pasākumu izmaksas, kas veikti saskaņā ar šo regulu, lai aizsargātu civilo aviāciju no nelikumīgas iejaukšanās aktiem, būtu jāsedz valstij, lidostām, gaisa pārvadātājiem, citām atbildīgajām aģentūrām vai lietotājiem. Vajadzības gadījumā un saskaņā ar Kopienas tiesību aktiem dalībvalstis var palīdzēt lietotājiem segt šīs regulas stingrāku drošības pasākumu izmaksas. Cik tas praktiski ir iespējams, jebkuras drošības izmaksas vai pārskaitījumus tieši attiecina uz izmaksām attiecīgo drošības pakalpojumu nodrošināšanai un aprēķina, lai atgūtu ne vairāk kā attiecīgās izmaksas.

Saskaņā ar likuma “Par aviāciju” 28. panta trešās daļas 4. punktu maksu par drošības un glābšanas pasākumiem, tostarp maksu par gaisa kuģu lidojumu drošuma un civilās aviācijas drošības uzraudzības nodrošināšanu valsts nozīmes civilās aviācijas lidlaukā sniegtajiem pakalpojumiem (turpmāk – lidostas maksas), kā arī tās iekasēšanas un izlietošanas kārtību, norādot pakalpojumus, kas ietverti attiecīgajā maksā, un atbrīvojumus no tās, nosaka Ministru kabinets.

Saskaņā ar likuma “Par aviāciju” 28. panta sesto  daļu, attiecībā uz lidlaukiem, kuros gada laikā apkalpoto pasažieru skaits pārsniedz piecus miljonus, vai, ja tādu nav, uz lidlauku ar lielāko pasažieru skaitu valstī Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā tiek noteikta un mainīta lidlaukā sniegto pakalpojumu maksa.

Ar Ministru kabineta 2011. gada 5. jūlija noteikumiem Nr. 535 “Noteikumi par valsts akciju sabiedrības “Starptautiskā lidosta “Rīga” lidlauka statusu, lidlauka teritorijas robežām un šīs teritorijas plānoto (atļauto) izmantošanu” lidostas “Rīga” lidlaukam ir noteikts valsts nozīmes civilās aviācijas lidlauka statuss.

Ministru kabineta 2011. gada 5. jūlija noteikumi Nr. 540 “Lidlaukā sniegto pakalpojumu maksas noteikšanas un mainīšanas kārtība” (turpmāk - Noteikumi Nr. 540) nosaka kārtību, kādā Latvijas Republikā tiek noteikta un mainīta lidlaukā sniegto pakalpojumu maksa attiecībā uz lidlaukiem, kuros gada laikā apkalpoto pasažieru skaits pārsniedz piecus miljonus, vai, ja tādu nav, uz lidlauku ar lielāko pasažieru skaitu.

Noteikumi Nr. 823 nosaka šādas drošības maksas:
1) drošības maksu izlidojošajiem pasažieriem;
2) drošības maksu tranzīta un transfēra pasažieriem.
Atbilstoši Noteikumos Nr. 823 noteiktajai kārtībai drošības maksas tiek izmantotas vienīgi Noteikumos Nr. 823 ietverto pakalpojumu nodrošināšanai, un tās veido lidostas “Rīga” aviācijas ieņēmumu pamata apjomu. Drošības pakalpojumu nodrošināšanai lidostas “Rīga” darbībā ietilpst civilās aviācijas drošības pasākumu veikšana, plānošana, drošības prasību izpildes uzraudzība un kontrole, lai savas kompetences ietvaros novērstu prettiesisku iejaukšanos civilās aviācijas darbā. Minētās darbības ietver izlidojošo un tranzīta un transfēra pasažieru drošības pārbaudi, pasažieru reģistrētās un rokas bagāžas pārbaudi, kā arī lidostas drošības un krīzes vadības (tajā skaitā glābšanas) nodrošināšanu, kravas un lidmašīnu pārbaudes, kā arī drošības personāla apmācību un sertifikāciju. Drošība maksas paaugstināšana tranzīta un transfēra pasažieriem nepieciešama, lai nodrošinātu atbilstošu gaisa kuģu lidojumu drošuma un drošības  uzraudzības pasākumu veikšanu.

Uzsverams, ka saskaņā ar starptautiski nostiprinātu principu aviācijas tiesībās, kas, cita starpā nostiprināts arī Eiropas parlamenta un Padomes 2008. gada 1. marta regulas (EK) Nr.300/2008 par kopīgiem noteikumiem civilās aviācijas drošības jomā un ar ko atceļ Regulu (EK) Nr.2320/2002 5. pantā (Drošības izmaksas), drošības maksa tiek izmantota vienīgi drošības pasākumu izmaksu segšanai. Minētais princips izriet arī no valsts atbalsta reglamentējošām jomām, jo drošības pasākumu pamatā, kas nodrošina sabiedrības aizsardzību pret nelikumīgu iejaukšanos civilajā aviācijā, nav ekonomiska interese, bet gan valsts pienākums to nodrošināt. Attiecīgi, aviācijas drošību un drošības pasākumu finansēšanai ar drošības maksas palīdzību, kas tiek iekasēta no lidostas lietotājiem, ir jābūt stingri ierobežotai ar izmaksām, kas rodas, nodrošinot drošības pasākumus, jo jebkāda aviācijas drošības pasākumu pārmaksa var radīt risku pārkāpt valsts atbalsta regulējumu.

Likumdevējs Ministru kabinetu ir pilnvarojis, pamatojoties uz likuma “Par aviāciju” 28. panta trešās daļas 4. punktu noteikt maksu par lidlaukā sniegto drošības un glābšanas pasākumiem, kā arī noteikt minētās maksas iekasēšanas un izlietošanas kārtību.  Ministru kabineta 2017. gada 28. februāra noteikumos Nr. 111 “Noteikumi par valsts akciju sabiedrības “Starptautiskā lidosta “Rīga’” (turpmāk - Noteikumi Nr. 111) lidlaukā sniegto pakalpojumu maksu”, kas izdoti uz likuma “Par aviāciju” 28. panta trešo daļu, ir ietverts  pienākums par maksājumu termiņa kavējumiem piemērot nokavējuma naudu 0,05 procentu apmērā no laikā nesamaksātā pamatparāda par katru kavējuma dienu.  Līdzīgs regulējums kā Noteikumos Nr. 111 būtu ietverams arī attiecībā par tādiem lidlaukā sniegtiem pakalpojumiem kā drošības un glābšanas pasākumi, tai skaitā par gaisa kuģu lidojumu drošuma un civilās aviācijas drošības uzraudzības nodrošināšanu,  piemērojot nokavējuma nauda maksājuma termiņa kavējuma gadījumā. Piemērojot vienādu pieeju maksājumu kavējuma gadījumā attiecībā uz visiem lidlaukā sniegtajiem pakalpojumiem, kur maksas apstiprina Ministru kabinets, tiktu veicināta ne tikai motivācija no gaisa pārvadātāju puses godprātīgi veikt samaksu par lidlaukā saņemtu pakalpojumu noteikumos noteiktā apmērā un termiņā, bet arī pamudinājumu savlaicīgi veikt maksājumu par saņemto lidlauka pakalpojumu. Nokavējuma naudas apmērs 0,05% , kas  ir ietverts noteikumu projektā,  vērtējams kā samērīgs un taisnīgs maksājums par samaksas termiņa kavējumu.

Gan Noteikumos Nr.111, gan arī Noteikumos Nr. 823 nav paredzēts slēgt atsevišķus līgumus ar gaisa pārvadātājiem, jo līgumu vai vienošanās noslēgšana maina nosacījumus vienam gaisa pārvadātājam attiecībā pret pārējiem gaisa pārvadātājiem.
 
Šobrīd spēkā esošais - Noteikumu Nr. 823 12. punkts noteic, ka “Gaisa pārvadātāji, kuri saņem drošības maksu no pasažieriem, maksājumu par lidostas "Rīga" pakalpojumiem veic 30 dienu laikā pēc rēķina nosūtīšanas. Ja maksājuma termiņš ir sestdiena, svētdiena vai Latvijas Republikas oficiālā svētku diena, maksājumus veic nākamajā darbdienā .Attiecīgi Noteikumi Nr. 823 neparedz nokavējuma naudas aprēķināšanu un piemērošanu maksājuma kavējuma gadījumā. Ja tā netiek saņemta nav iespējams nodrošināt Noteikumu Nr. 823 11.punktā ietvertā nosacījuma izpildi, proti, lidosta “Rīga” un Civilās aviācijas aģentūra neiegūtos līdzekļus nevar attiecīgi izmantot, lai nodrošinātu noteiktos pakalpojumus. Tādā veidā, faktiski tiek radīta nepamatota ekonomiska priekšrocība tiem gaisa pārvadātājiem, kas izvēlas samaksas termiņu neievērot, radot risku, ka publiskas personas resursi tiek  izmantoti bez atlīdzības. Turklāt drošības maksu veic pasažieri, norēķinoties ar gaisa pārvadātājiem par aviobiļetēm, līdz ar to radot situāciju, ka iegūtie līdzekļi netiek novirzīti Noteikumos Nr. 823 paredzētiem mērķiem. Secīgi, projektā ietverot nokavējuma naudas piemērošanu, tiku sasniegts Noteikumu Nr. 823 noteiktais mērķis  - iegūto maksu novirzīšana drošības un glābšanas pasākumu nodrošināšanai Noteikumos Nr. 823 noteiktajā termiņā. Ievērojot, ka nekāda civiltiesiskas saistības (proti, līgumu slēgšana) ar gaisa pārvadātājiem netiek dibinātas, tad piemērojama un ieviešama nokavējuma nauda , lai nodrošinātu Noteikumu Nr. 823 ietverto noteikumu ievērošanu. Publiskas personas kapitālsabiedrībai ir pienākums rīkoties ar saviem finanšu līdzekļiem lietderīgi, kas, cita starpā, nepieļauj rīcības brīvību atbrīvot gaisa pārvadātāju no samaksas pienākuma vai pagarināt samaksas termiņu, pretēji Noteikumos Nr. 823 noteiktajam termiņam, jo īpaši tādēļ, ka privāto tiesību juridiska personas rīcība salīdzinošos  apstākļos būtu vērtējama līdzīga  Noteikumos Nr. 823 noteiktajām lidostas maksām pievienotās vērtības nodoklis tiek piemērots saskaņā ar Pievienotās vērtības nodokļa likuma 48.panta trešās daļas 4. punktu un 50.pantu, un Ministru kabineta noteikumu Nr.17 “Pievienotās vērtības nodokļa likuma normu piemērošanas kārtība un atsevišķas prasības pievienotās vērtības nodokļa maksāšanai un administrēšanai” 20. punktu.

Ņemams vērā, ka drošības maksa, pretēji nodoklim (nodevai) tiek piemērota apmaiņā par nodrošinātu  pakalpojumu lidostas lietotājam, savukārt, ja pakalpojums ir saņemts, bet lidostas lietotājs neveic norēķinus par to, tiek pārkāpta ekonomiskā ekvivalence, jo pakalpojuma saņēmējam ir iespēja nepamatoti iedzīvoties uz otra tiesisko attiecību dalībnieka rēķina. Līdz ar to nolūkā nodrošināt primāri visas sabiedrības interesi saņemt atbilstošus drošības pasākumus, nokavējuma naudas iekļaušana regulējumā, nodrošinās vienlīdzīgu attieksmi pret visiem lidostas lietotājiem un disciplinēs drošības maksas samaksu par saņemtu pakalpojumu noteiktā termiņā.

Nokavējuma naudas ietveršana Grozījumos Ministru kabineta noteikumos preventīvi novērš nesavlaicīga maksājuma rašanos un gadījumā, ja maksājuma termiņš tomēr tiek kavēts, nokavējuma naudas piemērošana veicinātu pienākošo maksājumu ātrāku saņemšanu. Tāpat, ja gaisa pārvadātājs kavē samaksu par saņemto pakalpojumu noteiktajā termiņā vai neveic maksājumu pilnā apmērā, nesamaksātajai summai tiek aprēķināta nokavējuma nauda par valsts kapitālsabiedrībai pienākošo naudas summu lietošanu citām vajadzībām nekā to paredz Noteikumi Nr. 823.  

Likuma “Par aviāciju” 28.panta trešā daļa noteic deleģējumu Ministru kabinetam noteikt maksu par tiesību normā noteiktiem valsts nozīmes civilās aviācijas lidlaukā sniegtajiem pakalpojumiem, kā arī iekasēšanas un izlietošanas kārtību, norādot pakalpojumus, kas ietverti attiecīgajā maksā. Likumdevēja ietvertā deleģējuma ietvaros šobrīd Ministru kabineta  noteikumi paredz samaksas termiņu, taču nenoteic savlaicīga maksājumu veikšanu motivējošus līdzekļus un saistību pastiprinājumus, kas nodrošinātu iespēju iekasēt pienākošās maksas. Lai veicinātu maksājumu savlaicīgu iekasēšanu, projektā nepieciešams precizēt kārtību, kādā valsts akciju sabiedrība saņem tai pienākošos naudas līdzekļus par nodrošināto pakalpojumu un noteikt tiesību iekasēt nokavējuma naudu, piemērojot to 0,05 procentu apmērā no laikā nesamaksātā pamatparāda par katru kavējuma dienu.  

Turklāt likumdevējs Civillikuma 1716. panta trešajā daļā atzinis, ka līgumsods (nokavējuma nauda) par saistību nepienācīgu izpildi vai neizpildīšanu īstā laikā (termiņā) var tikt noteikts pieaugošs, taču kopumā ne vairāk par 10 % no pamatparāda vai galvenās saistības apmēra. Līdz ar to attiecībā pret nokavējuma naudu tiek izmantots minētajā Civillikuma normā paredzētā barjera sankcijas apmēram par samaksas termiņa kavējumu.  

Nosakot lidlauka maksas, cita starpā, ir jāievēro arī tiesiskās vienlīdzības princips, kas ietverts Ministru kabineta 2011. gada 5. jūlija noteikumos Nr. 540 “Lidlaukā sniegto pakalpojumu maksas noteikšanas un mainīšanas kārtība”, līdz ar to attiecībā pret visiem gaisa pārvadātājiem ir piemērojami vienādi noteikumi lidlauka maksu piemērošanā, tajā skaitā, nokavējuma naudu maksājuma kavējuma gadījumā. Lidostas administrācija ir publiskas personas kapitālsabiedrība, kurai  Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likums uzliek par pienākumu rīkoties ar tās finanšu līdzekļiem un mantu lietderīgi. No tā izriet lidostas administrācijas pienākums nodrošināt, ka netiek radīta nepamatota ekonomiska  priekšrocība starp gaisa pārvadātājiem, kas maksu par saņemtajiem lidlauka pakalpojumiem veic savlaicīgi attiecībā pret tiem, kas pieļauj maksājuma termiņa nokavējumu. Tāpat, lidostas administrācijai ir tiesības paļauties, ka maksājumi tiek saņemti noteiktā termiņā, kas secīgi tiek izmantoti, lai varētu nodrošināt lidlaukā sniegtos pakalpojumus. 
 

Nē

Fiziskās personas –  lidostas “Rīga” izlidojošos pasažierus, kā arī tranzīta un transfēra pasažierus.

Tiek paaugstināta izlidojošo pasažieru drošības maksa par 0,55 euro. Tranzīta un transfēra pasažieru drošības maksa pieaug par 0,50 euro. Minētie pieaugumi attiecināmi uz lidostas “Rīga” sniegtajiem drošības pakalpojumiem, kas tiek iekasēti ar pārvadātāju starpniecību un tiek iekļauti biļetes cenā.
Attiecīgi jānorāda, ka nav iespējams noteikt drošības maksu paaugstinājuma ietekmi uz gala patērētāju – fizisku personu (pasažieri), jo aviobiļetes cenu nosaka tirgus un to ietekmē virkne faktoru, kā pārvadātāju operatīvās darbības izmaksas, degvielas cenas, darba spēka izmaksas, biznesa modelis, peļņas daļa u.c.

Juridiskas personas – gaisa pārvadātāji, ja netiek ievērota norēķinu kārtība: par maksājumu termiņa kavējumiem piemērojot nokavējuma naudu 0,05 procentu apmērā no laikā nesamaksātā pamatparāda par katru kavējuma dienu.

Nē

Nē

Nē

Jā

Nē

Noteikumu projekta izstrādē ņemtas vērā Starptautiskās Civilās aviācijas organizācijas noteiktās vadlīnijas,  ICAO's Policies on Charges for Airports and Air Navigation Services: https://www.icao.int/publications/Documents/9082_9ed_en.pdf un papildināta ar jaunākajām nozares organizāciju rekomendācijām maksu politikas izstrādei, piemēram, Saloniki foruma vadlīnijām  (Thessaloniki Forum of Airport Charges Regulators (E03084): https://ec.europa.eu/transparency/expert-groups-register/screen/expert-groups/consult?lang=en&do=groupDetail.groupDetail&groupID=3084)  un Ministru kabineta 2011. gada 5. jūlija noteikumi Nr. 540 "Lidlaukā sniegto pakalpojumu maksas noteikšanas un mainīšanas kārtība".Ņemot vērā minēto, izmaksu modelis ir izstrādāts saskaņā ar “single till” jeb "vienas kases" regulatīvo modeli, kā arī Straptautiskās Civilās aviācijas organizācijas (ICAO) noteiktajiem lidostu tarifikācijas sistēmu principiem, kur attiecīgi galvenie principi ir šādi:
1. visām maksas iekasēšanas sistēmām, ciktāl iespējams, jābūt vienkāršām un piemērotām vispārējai lietošanai starptautiskajā lidostā;
2. maksām jābūt nediskriminējošām gan starp ārvalstu lietotājiem, gan vietējiem;
3. ir nepieciešams saglabāt maksimālu elastību, piemērojot visas tarifikācijas metodes, lai varētu ieviest uzlabotus paņēmienus to izstrādes gaitā.