22-TA-781: Noteikumu projekts (Grozījumi)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Grozījumi Ministru kabineta 2009. gada 27. oktobra noteikumos Nr. 1250 "Noteikumi par valsts nodevu par īpašuma tiesību un ķīlas tiesību nostiprināšanu zemesgrāmatā"" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Tiesību akts / Ministru Prezidenta rezolūcija
Apraksts
Projekts izstrādāts, ņemot vērā Valsts aizsardzības koncepcijā (apstiprināta ar Latvijas Republikas Saeimas 2020. gada 24. septembra lēmumu) un Nacionālo bruņoto spēku ilgtermiņa attīstības plānā (apstiprināts ar Ministru kabineta 2020. gada 14. decembra rīkojumu Nr. 773 “Par Nacionālo bruņoto spēku attīstības plānu 2020.-2032. gadam”) noteikto un 2022.gada 13.janvārī Saeimas apstiprinātos grozījumus likumā "Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā". Atbilstoši minētajiem grozījumiem Nacionālo bruņoto spēku karavīri ir atbalstāmā mērķa grupa, kas var saņemt garantiju nekustamā īpašuma iegādei A/S “Attīstības finanšu institūcija Altum” (turpmāk – Altum) īstenotās atbalsta programmas ietvaros.
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Projekta mērķis ir sinhronizēt Ministru kabineta 2009. gada 27. oktobra noteikumu Nr. 1250 "Noteikumi par valsts nodevu par īpašuma tiesību un ķīlas tiesību nostiprināšanu zemesgrāmatā" (turpmāk - MK noteikumi Nr. 1250) regulējumu ar 2022. gada 13. janvārī Saeimas apstiprinātajiem grozījumiem likumā "Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā" un noteikumu projektu "Grozījumi Ministru kabineta 2018. gada 20. februāra noteikumos Nr. 95 "Noteikumi par valsts palīdzību dzīvojamās telpas iegādei vai būvniecībai"".
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
Lai īstenotu Valsts aizsardzības koncepcijā (apstiprināta ar Latvijas Republikas Saeimas 2020. gada 24. septembra lēmumu) un Nacionālo bruņoto spēku ilgtermiņa attīstības plānā (apstiprināts ar Ministru kabineta 2020. gada 14. decembra rīkojumu Nr. 773 “Par Nacionālo bruņoto spēku attīstības plānu 2020.-2032. gadam”) noteikto, būtisks priekšnoteikums ir profesionāla un motivēta personālsastāva komplektēšana.
Izmitināšanas un karavīru dzīvojamās telpas jautājuma risināšana ir bijusi aktuāla jau vairākus gadus. Nacionālie bruņotie spēki vienā no lielākajām militārajām bāzēm veica karavīru aptauju, lai identificētu, kādi varianti būtu motivējoši dienestam, un kāda veida risinājumi no karavīru puses atbalstāmi.
Puse no respondentiem atbildēja, ka sava mājokļa nav, 1/3 daļa mājokli īrē un 70% no aptaujātiem uz jautājumu par iespējamo valsts atbalstu mājokļa iegādes jautājumā atbildēja, ka to noteikti izmantotu, taču karavīriem valsts atbalstu mājokļa iegādei nav pieejams, jo atbilstoši Ministru kabineta 2018. gada 20. februāra noteikumiem Nr. 95 "Noteikumi par valsts palīdzību dzīvojamās telpas iegādei vai būvniecībai"garantiju ir tiesīga saņemt:
- persona, ar kuru kopā dzīvo un kuras apgādībā ir vismaz viens bērns vai kurai ir iestājusies grūtniecība, vai gaidāmā bērna tēvam un darījuma summa nepārsniedz 250 000 euro;
- persona, kura ieguvusi vidējo profesionālo vai augstāko izglītību un kura nepārsniedz 35 gadu vecumu.
Izmitināšanas un karavīru dzīvojamās telpas jautājuma risināšana ir bijusi aktuāla jau vairākus gadus. Nacionālie bruņotie spēki vienā no lielākajām militārajām bāzēm veica karavīru aptauju, lai identificētu, kādi varianti būtu motivējoši dienestam, un kāda veida risinājumi no karavīru puses atbalstāmi.
Puse no respondentiem atbildēja, ka sava mājokļa nav, 1/3 daļa mājokli īrē un 70% no aptaujātiem uz jautājumu par iespējamo valsts atbalstu mājokļa iegādes jautājumā atbildēja, ka to noteikti izmantotu, taču karavīriem valsts atbalstu mājokļa iegādei nav pieejams, jo atbilstoši Ministru kabineta 2018. gada 20. februāra noteikumiem Nr. 95 "Noteikumi par valsts palīdzību dzīvojamās telpas iegādei vai būvniecībai"garantiju ir tiesīga saņemt:
- persona, ar kuru kopā dzīvo un kuras apgādībā ir vismaz viens bērns vai kurai ir iestājusies grūtniecība, vai gaidāmā bērna tēvam un darījuma summa nepārsniedz 250 000 euro;
- persona, kura ieguvusi vidējo profesionālo vai augstāko izglītību un kura nepārsniedz 35 gadu vecumu.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Profesionālajā dienestā atbilstoši Militārā dienesta likuma 19. pantam uzņem Latvijas pilsoņus vecumā no 18 gadiem, ja tās atbilst aizsardzības ministra noteiktajām veselības stāvokļa, izglītības, profesionālās un fiziskās sagatavotības, valsts valodas zināšanu prasībām un morālajām un psiholoģiskajām īpašībām un ja šīs personas, izņemot virsniekus speciālistus, instruktorus speciālistus un kareivjus speciālistus, līdz šā likuma 41. pantā profesionālajam dienestam noteiktā maksimālā vecuma sasniegšanai var dienēt ne mazāk kā piecus gadus.
Līdz ar to, uzsākot dienestu, karavīrs var neatbilst nevienai no šobrīd noteiktajām valsts palīdzības dzīvojamās telpas iegādei vai būvniecībai mērķgrupām, ja tam nav nodibināta ģimene, nav bērnu vai nav iegūta profesionālā izglītība.
Nacionālajos bruņotajos spēkos dien 6600 profesionālā dienesta karavīri. No tiem ½ nav bērnu un ½ ir pamata vai vidējā izglītība.
Arī tajos gadījumos, kad profesionālā dienesta karavīrs iziet pamatapmācību Nacionālo bruņoto spēku Kājnieku skolā, apgūst apmācību kursus ārvalstīs, tas neiegūst tādu kvalifikāciju, lai atbilstu jaunā speciālista mērķgrupai.
Līdz ar to, uzsākot dienestu, karavīrs var neatbilst nevienai no šobrīd noteiktajām valsts palīdzības dzīvojamās telpas iegādei vai būvniecībai mērķgrupām, ja tam nav nodibināta ģimene, nav bērnu vai nav iegūta profesionālā izglītība.
Nacionālajos bruņotajos spēkos dien 6600 profesionālā dienesta karavīri. No tiem ½ nav bērnu un ½ ir pamata vai vidējā izglītība.
Arī tajos gadījumos, kad profesionālā dienesta karavīrs iziet pamatapmācību Nacionālo bruņoto spēku Kājnieku skolā, apgūst apmācību kursus ārvalstīs, tas neiegūst tādu kvalifikāciju, lai atbilstu jaunā speciālista mērķgrupai.
Risinājuma apraksts
Lai nodrošinātu pēc iespējas izdevīgākus nosacījumus Nacionālo bruņotu spēku karavīriem aizdevuma iegūšanai, Aizsardzības ministrija noteikumu projektā "Grozījumi Ministru kabineta 2018. gada 20. februāra noteikumos Nr. 95 "Noteikumi par valsts palīdzību dzīvojamās telpas iegādei vai būvniecībai""rosina noteikt profesionālā dienesta karavīram līdzīgus nosacījumus kā jaunajām ģimenēm ar bērniem – maksimālā darījuma summa, programmas ieviešanas kārtība, maksa par garantijas izsniegšanu u.c. Savukārt MK noteikumos Nr. 1250 ir jāparedz, ka attiecībā profesionālā dienesta karavīriem piemēro 7.1 punktā noteikto valsts nodevas likmi 0,5%, tāpat kā attiecībā uz jaunajām ģimenēm ar bērniem.
Problēmas apraksts
MK noteikumu regulējums ir jāprecizē, lai nodrošinātu efektīvāku programmas ieviešanu.
Risinājuma apraksts
Projektā precizēts nosacījums, ka personai, kas saņem garantiju, bērnam ir jābūt apgādībā, bet svītrots nosacījums “dzīvo kopā”, ņemot vērā, ka aizbildniecība apliecina vecāku saistību ar bērniem, kā arī kopā dzīvošanas faktu iespējams pārbaudīt tikai atbilstoši deklarētajai adresei, kuras mērķis ir pārliecināties par personas sasniedzamību, nevis dzīvošanu kopā ar citu personu.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Nē
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Nē
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
-
1.6. Cita informācija
-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt
Fiziskās personas
- Nacionālo bruņoto spēku karavīri
Ietekmes apraksts
Attiecībā uz profesionālā dienesta karavīriem tiks attiecināta Ministru kabineta 2009. gada 27. oktobra noteikumu Nr. 1250 “Noteikumi par valsts nodevu par īpašuma tiesību un ķīlas tiesību nostiprināšanu zemesgrāmatā” 7.1 punktā noteiktā valsts nodevas likme 0,5%.
Juridiskās personas
Nē
2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.3. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.4. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
Cita informācija
-
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
4.1. Saistītie tiesību aktu projekti
4.1.1. Grozījumi Ministru kabineta 2018. gada 20. februāra noteikumos Nr. 95 "Noteikumi par valsts palīdzību dzīvojamās telpas iegādei vai būvniecībai".
Pamatojums un apraksts
Grozījumi nodrošinās izdevīgākus nosacījumus Nacionālo bruņoto spēku karavīriem aizdevuma iegūšanai nekustamā īpašuma iegādei.
Atbildīgā institūcija
Aizsardzības ministrija
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Nē
6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas
Valsts un pašvaldību institūcijas
Aizsardzības ministrija, "Attīstības finanšu institūcija Altum" AS, Ekonomikas ministrija, Nacionālie bruņotie spēkiNevalstiskās organizācijas
Latvijas Finanšu nozares asociācijaCits
Nē6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi
6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti
-
6.4. Cita informācija
-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas
Institūcijas
- Zemesgrāmatu nodaļas
7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru
Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
Nē
-
2. Tiks likvidēta institūcija
Nē
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
Nē
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
Nē
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
Nē
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
Nē
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
Nē
-
8. Cita informācija
Nē
-
7.5. Cita informācija
-
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi