26-TA-487: Noteikumu projekts (Grozījumi)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Grozījumi Ministru kabineta 2023. gada 18. aprīļa noteikumos Nr. 198 "Tiešo maksājumu piešķiršanas kārtība lauksaimniekiem"" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Ministru kabineta noteikumu projekts "Grozījumi Ministru kabineta 2023. gada 18. aprīļa noteikumos Nr. 198 "Tiešo maksājumu piešķiršanas kārtība lauksaimniekiem"" (turpmāk – noteikumu projekts) ir sagatavots, pamatojoties uz Lauksaimniecības un lauku attīstības likuma 5. panta ceturto, piecpadsmito un sešpadsmito daļu.
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Izdarīt Ministru kabineta 2023. gada 18. aprīļa noteikumos Nr. 198 "Tiešo maksājumu piešķiršanas kārtība lauksaimniekiem" (turpmāk – noteikumi Nr. 198) grozījumus, lai normas pielāgotu Kopējās lauksaimniecības politikas (turpmāk – KLP) regulējumā izdarītajiem grozījumiem, noteiktu pārejas noteikumus atbalsta saņemšanas nosacījumiem, ievērojot 2025. gada nelabvēlīgo laikapstākļu ietekmi uz 2026. gada sējumu struktūru, kā arī tehniski precizētu atsevišķus atbalsta nosacījumus, atvieglojot prasības.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
1. Ir stājusies spēkā Eiropas Parlamenta un Padomes 2025. gada 19. decembra Regula (ES) 2025/2649, ar ko groza Regulu (ES) 2021/2115 attiecībā uz nosacījumu sistēmu, tiešo maksājumu intervenču veidiem, intervenču veidiem konkrētās nozarēs, lauku attīstības intervenču veidiem un gada snieguma ziņojumiem un Regulu (ES) 2021/2116 attiecībā uz maksājumu apturēšanu, ikgadējo snieguma noskaidrošanu, kontrolēm un sodiem, (turpmāk – regula 2025/2649). Ar regulu 2025/2649 ir izdarīti grozījumi Eiropas Parlamenta un Padomes 2021. gada 2. decembra Regulā (ES) 2021/2115, ar ko izveido noteikumus par atbalstu stratēģiskajiem plāniem, kuri dalībvalstīm jāizstrādā saskaņā ar kopējo lauksaimniecības politiku (KLP stratēģiskie plāni) un kurus finansē no Eiropas Lauksaimniecības garantiju fonda (ELGF) un no Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA), un ar ko atceļ Regulas (ES) Nr. 1305/2013 un (ES) Nr. 1307/2013 (turpmāk – regula 2021/2115). Ievērojot minēto, ir atbilstoši jāprecizē vairākas normas tiešo maksājumu noteikumos par laba lauksaimniecības un vides stāvokļa (turpmāk – LLVS) prasību piemērošanu.
2. Lai efektivizētu kontroles sistēmu, nepieciešams pārskatīt lauksaimniecības nozarē piemēroto kontroļu daudzumu un biežumu.
3. Zemkopības ministrija ir sagatavojusi paziņojumu par tehniska rakstura grozījumiem Kopējās lauksaimniecības politikas stratēģiskajam plānam 2023.–2027. gadam (turpmāk – KLP SP), un tas attiecas uz ekoshēmām TM4.1 "Atbalsts par videi un klimatam labvēlīgu lauksaimniecības praksi" un TM4.7 "Agro-ekoloģijas prakses bioloģiskās saimniecībās".
KLP SP grozījuma paziņojums nosūtīts saskaņošanai KLP SP Uzraudzības komitejai (turpmāk – UK) līdz š. g. 8. aprīlim. Pēc UK lēmuma pieņemšanas grozījuma paziņojums tiks iesniegts Eiropas Komisijā un stāsies spēkā no tā iesniegšanas dienas. Jāpiebilst, ka Latvija paziņojumu jau ir neformāli saskaņojusi ar Eiropas Komisiju.
4. 2025. gadā lauksaimniecības nozari smagi ietekmēja nelabvēlīgi laikapstākļi, tāpēc ar Ministru kabineta 2025. gada 5. augusta rīkojumu Nr. 457 visā valstī tika izsludināta ārkārtējā situācija lauksaimniecībā. Atsaucoties uz š. g. 17. marta Lauksaimniecības konsultatīvo sēdi, pārstāvji no lauksaimnieku NVO norādīja, ka nelabvēlīgie laikapstākļi ir ietekmējuši arī 2026. gada audzēto kultūraugu struktūru – ir samazinājušās ziemāju sējumu platības, tāpēc ir radušās praktiskas grūtības kvalitatīva sēklas materiāla pieejamībā un lielāku daļu platību nāksies atstāt papuvē.
5. Pašreizējā regulējumā platību uzraudzības (monitoringa) sistēma tiek piemērota tikai noteiktām tiešo maksājumu intervencēm un to atbilstības nosacījumu pārbaudei. Vienlaikus, attīstoties KLP SP 2023.–2027. gadam īstenošanai un pilnveidojot kontroles mehānismus, ir konstatēts, ka monitoringa sistēmas potenciāls netiek pilnībā izmantots. Ievērojot tehnoloģiju attīstību un līdzšinējo pieredzi, būtu iespējams nodrošināt efektīvu atbilstības kontroli arī attiecībā uz papildu intervencēm, taču pašreizējais regulējums to neparedz.
6. Spēkā esošais regulējums noteic, ka Lauku atbalsta dienests veic pārbaudes uz vietas par noteiktām tiešo maksājumu intervencēm. Vienlaikus praksē pārbaudes uz vietas tiek veiktas arī ekoshēmai par ainavas elementu izveidi un saglabāšanu, lai pārliecinātos par to atbilstību. Tomēr šī ekoshēma nav iekļauta normatīvajā regulējumā noteiktajā pārbaudāmo intervenču sarakstā, tādējādi radot neatbilstību starp regulējumu un faktisko praksi.
7. Noteikumos Nr. 198 nepieciešami vairāki tehniski precizējumi un uzlabojumi, lai novērstu neprecizitātes un pilnveidotu platību maksājumu intervenču administrēšanu un uzraudzību.
8. Noteikumi Nr. 198 ir papildināti ar 41. punktu par alternatīvu iespēju lauksaimniekam iesniegt paziņojumu par saimniecībā radušos nepārvaramas varas vai ārkārtējiem apstākļiem.
2. Lai efektivizētu kontroles sistēmu, nepieciešams pārskatīt lauksaimniecības nozarē piemēroto kontroļu daudzumu un biežumu.
3. Zemkopības ministrija ir sagatavojusi paziņojumu par tehniska rakstura grozījumiem Kopējās lauksaimniecības politikas stratēģiskajam plānam 2023.–2027. gadam (turpmāk – KLP SP), un tas attiecas uz ekoshēmām TM4.1 "Atbalsts par videi un klimatam labvēlīgu lauksaimniecības praksi" un TM4.7 "Agro-ekoloģijas prakses bioloģiskās saimniecībās".
KLP SP grozījuma paziņojums nosūtīts saskaņošanai KLP SP Uzraudzības komitejai (turpmāk – UK) līdz š. g. 8. aprīlim. Pēc UK lēmuma pieņemšanas grozījuma paziņojums tiks iesniegts Eiropas Komisijā un stāsies spēkā no tā iesniegšanas dienas. Jāpiebilst, ka Latvija paziņojumu jau ir neformāli saskaņojusi ar Eiropas Komisiju.
4. 2025. gadā lauksaimniecības nozari smagi ietekmēja nelabvēlīgi laikapstākļi, tāpēc ar Ministru kabineta 2025. gada 5. augusta rīkojumu Nr. 457 visā valstī tika izsludināta ārkārtējā situācija lauksaimniecībā. Atsaucoties uz š. g. 17. marta Lauksaimniecības konsultatīvo sēdi, pārstāvji no lauksaimnieku NVO norādīja, ka nelabvēlīgie laikapstākļi ir ietekmējuši arī 2026. gada audzēto kultūraugu struktūru – ir samazinājušās ziemāju sējumu platības, tāpēc ir radušās praktiskas grūtības kvalitatīva sēklas materiāla pieejamībā un lielāku daļu platību nāksies atstāt papuvē.
5. Pašreizējā regulējumā platību uzraudzības (monitoringa) sistēma tiek piemērota tikai noteiktām tiešo maksājumu intervencēm un to atbilstības nosacījumu pārbaudei. Vienlaikus, attīstoties KLP SP 2023.–2027. gadam īstenošanai un pilnveidojot kontroles mehānismus, ir konstatēts, ka monitoringa sistēmas potenciāls netiek pilnībā izmantots. Ievērojot tehnoloģiju attīstību un līdzšinējo pieredzi, būtu iespējams nodrošināt efektīvu atbilstības kontroli arī attiecībā uz papildu intervencēm, taču pašreizējais regulējums to neparedz.
6. Spēkā esošais regulējums noteic, ka Lauku atbalsta dienests veic pārbaudes uz vietas par noteiktām tiešo maksājumu intervencēm. Vienlaikus praksē pārbaudes uz vietas tiek veiktas arī ekoshēmai par ainavas elementu izveidi un saglabāšanu, lai pārliecinātos par to atbilstību. Tomēr šī ekoshēma nav iekļauta normatīvajā regulējumā noteiktajā pārbaudāmo intervenču sarakstā, tādējādi radot neatbilstību starp regulējumu un faktisko praksi.
7. Noteikumos Nr. 198 nepieciešami vairāki tehniski precizējumi un uzlabojumi, lai novērstu neprecizitātes un pilnveidotu platību maksājumu intervenču administrēšanu un uzraudzību.
8. Noteikumi Nr. 198 ir papildināti ar 41. punktu par alternatīvu iespēju lauksaimniekam iesniegt paziņojumu par saimniecībā radušos nepārvaramas varas vai ārkārtējiem apstākļiem.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
1. Noteikumus Nr. 198 nepieciešams precizēt, lai MK noteikumos Nr. 198 iekļautās normas pielāgotu regulā 2021/2115 izdarītajiem grozījumiem.
Risinājuma apraksts
Tā kā regulas 2021/2115 III pielikumā ir izdarīti grozījumi attiecībā uz laba lauksaimniecības un vides stāvokļa 1. standarta (LLVS 1) prasībām, paredzot, ka ilggadīgo zālāju īpatsvara samazinājums kopējā lauksaimniecības zemes platībā salīdzinājumā ar atsauces gadu nedrīkst pārsniegt 10 procentu (iepriekš – 5 procentus), nepieciešams atbilstoši precizēt nacionālo regulējumu.
Lai nodrošinātu atbilstību minētajiem grozījumiem, jāizdara grozījumi Ministru kabineta noteikumu Nr. 198 53.3. apakšpunktā un 54. punktā, pielāgojot tajos noteiktās prasības regulā izdarītajiem grozījumiem.
Lai nodrošinātu atbilstību minētajiem grozījumiem, jāizdara grozījumi Ministru kabineta noteikumu Nr. 198 53.3. apakšpunktā un 54. punktā, pielāgojot tajos noteiktās prasības regulā izdarītajiem grozījumiem.
Problēmas apraksts
2. Lauksaimniecības nozarē kontroles sistēmas efektivizācija ir viens no svarīgiem priekšnosacījumiem sekmīgai KLP īstenošanai un lauksaimnieku motivācijas saglabāšanai. Pašreizējā situācijā kontroles uz vietas rada ievērojamu resursu patēriņu gan lauksaimniekiem, gan maksājumu aģentūrai, īpaši ņemot vērā pieaugošo prasību un datu pārvaldības apjomu. Vienlaikus ir būtiski saglabāt pietiekamu uzraudzības līmeni, lai nodrošinātu KLP regulējuma prasību ievērošanu un Savienības finanšu interešu aizsardzību.
Lai efektivizētu iestāžu darbību uzraudzības un kontroles funkciju pildīšanā un nodrošinātu lietderīgu publisko resursu izmantošanu, nepieciešams turpināt uzlabot uzraudzības un kontroles procesus, tostarp samazinot pārbaužu uz vietas skaitu saimniecībās un pielāgojot citu iestāžu veikto pārbaužu apjomu.
Noteikumos Nr. 198 izdarāmi grozījumi, lai samazinātu obligāto pārbaužu uz vietas skaitu saimniecībās, tādējādi veicinot kontroles sistēmas efektivizāciju.
Lai efektivizētu iestāžu darbību uzraudzības un kontroles funkciju pildīšanā un nodrošinātu lietderīgu publisko resursu izmantošanu, nepieciešams turpināt uzlabot uzraudzības un kontroles procesus, tostarp samazinot pārbaužu uz vietas skaitu saimniecībās un pielāgojot citu iestāžu veikto pārbaužu apjomu.
Noteikumos Nr. 198 izdarāmi grozījumi, lai samazinātu obligāto pārbaužu uz vietas skaitu saimniecībās, tādējādi veicinot kontroles sistēmas efektivizāciju.
Risinājuma apraksts
Lai veicinātu kontroles sistēmas efektivizāciju lauksaimniekiem, ir jāizdara grozījumi noteikumu Nr. 198 286. punktā, samazinot no pieciem uz trīs procentiem atbalsta saņēmēju atlases kopas minimālo apjomu ekoshēmu pārbaudēm, kuras uz vietas veic Valsts augu aizsardzības dienests.
Šāda pieeja veicinās resursu efektīvāku izmantošanu, ļaujot vairāk uzmanības pievērst riska analīzei un mērķtiecīgām pārbaudēm, kā arī uzlabos pārbaužu efektivitāti. Turklāt tas atbilst KLP vienkāršošanas un digitalizācijas mērķiem, kas paredz izmantot tehnoloģiskos risinājumus, lai optimizētu tiešās kontroles apjomu, nezaudējot uzraudzības kvalitāti un uzticamību.
Samazināts minimālais pārbaužu daudzums neietekmēs VAAD regulārās pārbaudes, jo pieeja pārbaudēm uz vietas joprojām ir pamatota ar VAAD izdarīto pārbaužu rezultātiem un riska novērtējumu. Ja tiek konstatēts augstāks neatbilstību līmenis, VAAD saskaņā ar noteikumu Nr. 198 304. punktu ir tiesības nākamajā gadā atbilstoši palielināt uz vietas veicamo pārbaužu skaitu. Tādējādi minimālās šo pārbaužu intensitātes samazināšana veicina kontroles sistēmas efektivizāciju, vienlaikus saglabājot ar risku pamatotu pieeju un dodot iespēju pēc nepieciešamības palielināt pārbaužu intensitāti.
Papildus tam saistībā ar KLP atbalstu VAAD veic pārbaudes uz vietas par nosacījumu sistēmas prasību ievērošanu: noteikumu Nr. 198 8. pielikumā ietvertajām tiesību aktos noteiktajām pārvaldības prasībām (turpmāk – TANPP), proti, TANPP 7 “Augu aizsardzības līdzekļu lietošana” un TANPP 8, kas ietver AAL lietojuma ierobežojumus aizsargājamās teritorijās, prasības AAL uzglabāšanai, atlieku likvidēšanu, lietošanas apmācību un prasības AAL lietošanas iekārtām. Tādējādi šo prasību izpilde tiek kontrolēta ne tikai saistībā ar ekoshēmām, bet tās jau ir iekļautas atbilstības nosacījumu sistēmā un VAAD par katru TANPP veic kontroli vismaz 1% visu tiešo atbalsta pretendentu.
Vienlaikus saistībā ar AAL lietošanu jāpiebilst, ka šīs prasības jau tiek kontrolētas arī saskaņā ar nacionālajiem normatīvajiem aktiem, jo īpaši attiecībā uz AAL drošu un atbilstošu lietošanu, kas noteikta likumos un Ministru kabineta noteikumos ārpus KLP atbalsta ietvara.
Šāda pieeja veicinās resursu efektīvāku izmantošanu, ļaujot vairāk uzmanības pievērst riska analīzei un mērķtiecīgām pārbaudēm, kā arī uzlabos pārbaužu efektivitāti. Turklāt tas atbilst KLP vienkāršošanas un digitalizācijas mērķiem, kas paredz izmantot tehnoloģiskos risinājumus, lai optimizētu tiešās kontroles apjomu, nezaudējot uzraudzības kvalitāti un uzticamību.
Samazināts minimālais pārbaužu daudzums neietekmēs VAAD regulārās pārbaudes, jo pieeja pārbaudēm uz vietas joprojām ir pamatota ar VAAD izdarīto pārbaužu rezultātiem un riska novērtējumu. Ja tiek konstatēts augstāks neatbilstību līmenis, VAAD saskaņā ar noteikumu Nr. 198 304. punktu ir tiesības nākamajā gadā atbilstoši palielināt uz vietas veicamo pārbaužu skaitu. Tādējādi minimālās šo pārbaužu intensitātes samazināšana veicina kontroles sistēmas efektivizāciju, vienlaikus saglabājot ar risku pamatotu pieeju un dodot iespēju pēc nepieciešamības palielināt pārbaužu intensitāti.
Papildus tam saistībā ar KLP atbalstu VAAD veic pārbaudes uz vietas par nosacījumu sistēmas prasību ievērošanu: noteikumu Nr. 198 8. pielikumā ietvertajām tiesību aktos noteiktajām pārvaldības prasībām (turpmāk – TANPP), proti, TANPP 7 “Augu aizsardzības līdzekļu lietošana” un TANPP 8, kas ietver AAL lietojuma ierobežojumus aizsargājamās teritorijās, prasības AAL uzglabāšanai, atlieku likvidēšanu, lietošanas apmācību un prasības AAL lietošanas iekārtām. Tādējādi šo prasību izpilde tiek kontrolēta ne tikai saistībā ar ekoshēmām, bet tās jau ir iekļautas atbilstības nosacījumu sistēmā un VAAD par katru TANPP veic kontroli vismaz 1% visu tiešo atbalsta pretendentu.
Vienlaikus saistībā ar AAL lietošanu jāpiebilst, ka šīs prasības jau tiek kontrolētas arī saskaņā ar nacionālajiem normatīvajiem aktiem, jo īpaši attiecībā uz AAL drošu un atbilstošu lietošanu, kas noteikta likumos un Ministru kabineta noteikumos ārpus KLP atbalsta ietvara.
Problēmas apraksts
3. Eiropas Komisija ir apstiprinājusi grozījumus KLP stratēģiskajā plānā. Tie ietver izmaiņas LLVS 6. standarta prasībās, paredzot iespēju augu maiņas prasību neattiecināt uz platībām, kurās tiek audzēti dārzeņi, kartupeļi un bietes, un vairs nepieprasot konkrētu ražas novākšanas datumu (1. septembri). Minētā pieeja jau tika ietverta noteikumu Nr. 198 grozījumos.
LLVS 6. standarta prasības ir pamats ekoshēmas atbalsta saņemšanai par videi un klimatam labvēlīgu lauksaimniecības praksi (turpmāk – EKO1) un agroekoloģijas praksi bioloģiskajās saimniecībās (turpmāk – EKO7). Tādējādi arī šo ekoshēmu prasībās ir paredzēts izņēmums, neattiecinot prasības uz platībām, kurās dārzeņu, kartupeļu un biešu raža tiek novākta vēlākā periodā.
Lai nodrošinātu normatīvā regulējuma savstarpēju saskaņotību, EKO1 un EKO7 prasības ir jāpielāgo LLVS 6. standarta prasībām.
Iecerētajiem grozījumiem būs pozitīva ietekme uz kontroles un uzraudzības sistēmas efektivizāciju. Lauksaimniekiem vairs nebūs nepieciešams norādīt vai dokumentēt konkrētu ražas novākšanas datumu, un tādējādi samazināsies kļūdu risks un būs vienkāršāks platību deklarēšanas process. Vienlaikus dārzeņu audzētājiem tiks dota lielāka iespēja pielāgoties sezonālajiem apstākļiem, piemēram, situācijās, kad nelabvēlīgu laikapstākļu dēļ raža tiek novākta vēlāk. Savukārt maksājumu administrēšanā samazināsies nepieciešamība kontrolēt konkrētus datumus, tādējādi palielinot administrēšanas efektivitāti.
Kopumā grozījumi veicinās elastīgāku ekoshēmu īstenošanu, ļaujot labāk ņemt vērā agronomiskos, klimatiskos un saimnieciskos apstākļus.
LLVS 6. standarta prasības ir pamats ekoshēmas atbalsta saņemšanai par videi un klimatam labvēlīgu lauksaimniecības praksi (turpmāk – EKO1) un agroekoloģijas praksi bioloģiskajās saimniecībās (turpmāk – EKO7). Tādējādi arī šo ekoshēmu prasībās ir paredzēts izņēmums, neattiecinot prasības uz platībām, kurās dārzeņu, kartupeļu un biešu raža tiek novākta vēlākā periodā.
Lai nodrošinātu normatīvā regulējuma savstarpēju saskaņotību, EKO1 un EKO7 prasības ir jāpielāgo LLVS 6. standarta prasībām.
Iecerētajiem grozījumiem būs pozitīva ietekme uz kontroles un uzraudzības sistēmas efektivizāciju. Lauksaimniekiem vairs nebūs nepieciešams norādīt vai dokumentēt konkrētu ražas novākšanas datumu, un tādējādi samazināsies kļūdu risks un būs vienkāršāks platību deklarēšanas process. Vienlaikus dārzeņu audzētājiem tiks dota lielāka iespēja pielāgoties sezonālajiem apstākļiem, piemēram, situācijās, kad nelabvēlīgu laikapstākļu dēļ raža tiek novākta vēlāk. Savukārt maksājumu administrēšanā samazināsies nepieciešamība kontrolēt konkrētus datumus, tādējādi palielinot administrēšanas efektivitāti.
Kopumā grozījumi veicinās elastīgāku ekoshēmu īstenošanu, ļaujot labāk ņemt vērā agronomiskos, klimatiskos un saimnieciskos apstākļus.
Risinājuma apraksts
Noteikumi Nr. 198 ir jāpapildina ar grozījumiem, lai EKO1 un EKO7 prasības pilnībā saskaņotu ar LLVS 6. standarta prasībām, svītrojot atsauci uz konkrētu datumu (1. septembri), pēc kura ražas novākšana dārzeņu, kartupeļu un biešu platībās ietekmē prasību piemērošanu.
Problēmas apraksts
4. Ievērojot 2025. gada nelabvēlīgo laikapstākļu ietekmi uz 2026. gada sējumu struktūru, noteikumos Nr. 198 jāparedz atvieglojums ekoshēmas par ekoloģiski nozīmīgu platību (turpmāk – EKO2) prasībām attiecībā uz zaļmēslojuma papuves platībām, lai dotu lielāku elastību saimniecību kultūraugu plānošanā.
Risinājuma apraksts
Lai mazinātu nelabvēlīgo laikapstākļu radīto ietekmi uz saimniecību darbību un dotu lielāku elastību kultūraugu plānošanā, ar grozījumi pārejas noteikumos paredzēts maksimāli atbalstāmo zaļmēslojuma augu papuves platību palielināt no 10 līdz 20 % no saimniecības aramzemes platības, par kuru var saņemt EKO2 atbalstu.
Šāds risinājums ļauj lauksaimniekiem pielāgoties nelabvēlīgajiem agroklimatiskajiem apstākļiem, kompensēt ziemāju sējumu platību samazinājumu un vienlaikus saglabāt atbilstību ekoshēmas prasībām. Vienlaikus tiek nodrošināta arī augsnes kvalitātes uzlabošana un ilgtspējīga zemes apsaimniekošana.
Šāds risinājums ļauj lauksaimniekiem pielāgoties nelabvēlīgajiem agroklimatiskajiem apstākļiem, kompensēt ziemāju sējumu platību samazinājumu un vienlaikus saglabāt atbilstību ekoshēmas prasībām. Vienlaikus tiek nodrošināta arī augsnes kvalitātes uzlabošana un ilgtspējīga zemes apsaimniekošana.
Problēmas apraksts
5. Saskaņā ar spēkā esošo regulējumu platību uzraudzības (monitoringa) sistēmā ir iekļautas noteiktas tiešo maksājumu intervences un to atbilstības un atbalsttiesības nosacījumi. Vienlaikus, attīstoties KLP stratēģiskā plāna 2023.–2027. gadam īstenošanai un pilnveidojot administrēšanas un kontroles mehānismus, ir konstatēta nepieciešamība paplašināt monitoringa sistēmā iekļauto intervenču loku.
Ievērojot pieejamo tehnoloģisko risinājumu attīstību, kā arī pieredzi ar platību uzraudzības sistēmas piemērošanu, ir iespējams nodrošināt efektīvu un uzticamu atbilstības pārbaudi arī attiecībā uz papildu ekoshēmu un saistīto ienākumu atbalsta intervencēm.Pašreizējais regulējums neparedz monitoringa sistēmas piemērošanu visām intervencēm, kurām tas būtu lietderīgi un samērīgi, tādējādi pilnībā neizmantojot sistēmas potenciālu kontroles un uzraudzības procesu efektivizācijai un kontroles efektivitātes palielināšanai.
Ievērojot pieejamo tehnoloģisko risinājumu attīstību, kā arī pieredzi ar platību uzraudzības sistēmas piemērošanu, ir iespējams nodrošināt efektīvu un uzticamu atbilstības pārbaudi arī attiecībā uz papildu ekoshēmu un saistīto ienākumu atbalsta intervencēm.Pašreizējais regulējums neparedz monitoringa sistēmas piemērošanu visām intervencēm, kurām tas būtu lietderīgi un samērīgi, tādējādi pilnībā neizmantojot sistēmas potenciālu kontroles un uzraudzības procesu efektivizācijai un kontroles efektivitātes palielināšanai.
Risinājuma apraksts
Lai nodrošinātu efektīvāku kontroles sistēmas darbību un vienlaikus veicinātu procesu efektivizāciju lauksaimniekiem un administrējošajām iestādēm, paredzēts paplašināt platību uzraudzības sistēmā iekļauto intervenču loku, papildinot noteikumu Nr. 198 276. punktu ar ekoshēmas atbalstu par ainavas elementu izveidi un saglabāšanu, ekoshēmas atbalstu par saudzējošo lauksaimniecības praksi, ekoshēmas atbalstu par zālāju saglabāšanas veicināšanu un saistīto ienākumu atbalstu par proteīnaugiem.
Šāds risinājums nodrošinās plašāku monitoringa sistēmas izmantošanu, pamatojoties uz attālinātās novērošanas datiem, samazinās nepieciešamību pēc pārbaudēm uz vietas saimniecībās, tādējādi veicinot kontroles un uzraudzības procesu efektivizāciju un resursu optimālu izmantošanu, uzlabos kontroles efektivitāti un savlaicīgu neatbilstību identificēšanu, veicinās vienotu pieeju kontroles sistēmas piemērošanā dažādām tiešo maksājumu intervencēm, kā arī nodrošinās ātrāku un pārskatāmāku lēmumu pieņemšanas procesu.
Šāds risinājums nodrošinās plašāku monitoringa sistēmas izmantošanu, pamatojoties uz attālinātās novērošanas datiem, samazinās nepieciešamību pēc pārbaudēm uz vietas saimniecībās, tādējādi veicinot kontroles un uzraudzības procesu efektivizāciju un resursu optimālu izmantošanu, uzlabos kontroles efektivitāti un savlaicīgu neatbilstību identificēšanu, veicinās vienotu pieeju kontroles sistēmas piemērošanā dažādām tiešo maksājumu intervencēm, kā arī nodrošinās ātrāku un pārskatāmāku lēmumu pieņemšanas procesu.
Problēmas apraksts
6. Saskaņā ar spēkā esošo regulējumu Lauku atbalsta dienests veic pārbaudes uz vietas saimniecībās, lai nodrošinātu izmaksājamā atbalsta likumību un pareizību attiecībā uz noteiktām tiešo maksājumu intervencēm. Vienlaikus praksē tiek veiktas pārbaudes uz vietas arī attiecībā uz ekoshēmas atbalstu par ainavas elementu izveidi un saglabāšanu, ņemot vērā šīs intervences specifiku un nepieciešamību pārliecināties par konkrēto elementu faktisko esību, izvietojumu un uzturēšanu.
Šī ekoshēma tika izveidota un ieviesta 2025. gadā, tomēr pašlaik tā nav minēta MK noteikumu 280.1. apakšpunktā, kurā nosauktas intervences, par kurām tiek veiktas pārbaudes uz vietas. Tas rada neatbilstību starp normatīvo regulējumu un faktisko administrēšanas praksi, kā arī var radīt tiesiskās skaidrības trūkumu.
Šī ekoshēma tika izveidota un ieviesta 2025. gadā, tomēr pašlaik tā nav minēta MK noteikumu 280.1. apakšpunktā, kurā nosauktas intervences, par kurām tiek veiktas pārbaudes uz vietas. Tas rada neatbilstību starp normatīvo regulējumu un faktisko administrēšanas praksi, kā arī var radīt tiesiskās skaidrības trūkumu.
Risinājuma apraksts
Lai nodrošinātu tiesisko skaidrību un atbilstību faktiskajai kontroles praksei, paredzēts tehniski papildināt noteikumu Nr. 198 280.1. apakšpunktā ietverto intervenču sarakstu, tajā iekļaujot ekoshēmas atbalstu par ainavas elementu izveidi un saglabāšanu.
Grozījumam ir tehnisks raksturs, un tas neparedz jaunu prasību ieviešanu, bet gan precizē esošo regulējumu, lai nodrošinātu tā konsekventu piemērošanu.
Grozījumam ir tehnisks raksturs, un tas neparedz jaunu prasību ieviešanu, bet gan precizē esošo regulējumu, lai nodrošinātu tā konsekventu piemērošanu.
Problēmas apraksts
7. Noteikumos Nr. 198 nepieciešami vairāki tehniski precizējumi un uzlabojumi, lai novērstu neprecizitātes un pilnveidotu platību maksājumu intervenču administrēšanu un uzraudzību.
Risinājuma apraksts
Lai novērstu konstatētās neprecizitātes un nodrošinātu vienotu, skaidru un efektīvu platību maksājumu intervenču administrēšanu un uzraudzību, tiek izdarīti tehniski grozījumi. Grozījumi galvenokārt attiecas uz kultūraugu kodu un to nosaukumu precizēšanu, kā arī dažu pielikumu satura aktualizēšanu, nodrošinot savstarpēju atbilstību. Ar grozījumiem
1) noteikumu Nr. 198 1. pielikumā tiek precizēts kultūraugu koda nosaukums "1.2. Auzas, vasaras, ar stiebrzāļu pasēju vai tauriņziežu pasēju";
2) noteikumu Nr. 198 2. pielikumā kultūraugu kodu tiek saskaņoti ar 1. pielikumā izdarītajiem grozījumiem, tehniski precizējot 842, 870, 846, 219, 853, 857, 850, 858, 866, 820, 831 un 410 kodu;
3) noteikumu Nr. 198 12. pielikumā kultūraugu kodi tiek saskaņoti ar 1. pielikumā izdarītajiem grozījumiem, tehniski precizējot 741, 870, 842, 781, 782, 845, 330 un 310 kodu;
4) noteikumu Nr. 198 21. pielikumā precizēts kartupeļu daudzums (kg), kas nepieciešams, lai saražotu 1000 kg cietes.
1) noteikumu Nr. 198 1. pielikumā tiek precizēts kultūraugu koda nosaukums "1.2. Auzas, vasaras, ar stiebrzāļu pasēju vai tauriņziežu pasēju";
2) noteikumu Nr. 198 2. pielikumā kultūraugu kodu tiek saskaņoti ar 1. pielikumā izdarītajiem grozījumiem, tehniski precizējot 842, 870, 846, 219, 853, 857, 850, 858, 866, 820, 831 un 410 kodu;
3) noteikumu Nr. 198 12. pielikumā kultūraugu kodi tiek saskaņoti ar 1. pielikumā izdarītajiem grozījumiem, tehniski precizējot 741, 870, 842, 781, 782, 845, 330 un 310 kodu;
4) noteikumu Nr. 198 21. pielikumā precizēts kartupeļu daudzums (kg), kas nepieciešams, lai saražotu 1000 kg cietes.
Problēmas apraksts
8. Lauku atbalsta dienestā ir izstrādāta mobilā lietotne, lai paplašinātu iespējas lauksaimniekiem ziņot par dažādām situācijām, tostarp, lietotni var izmantot visi dienesta klienti, kuri izmanto LAD Elektronisko pieteikšanās sistēmu.
Risinājuma apraksts
Noteikumi Nr. 198 ir papildināti ar 41. punktu par iespēju iesniegt paziņojumu par saimniecībā nepārvaramas varas vai ārkārtējiem apstākļiem, kas saistīti ar nelabvēlīgiem klimatiskajiem apstākļiem, izmantojot LAD mobilā lietotni, kas nodrošina ātrāku un vienkāršāku komunikāciju starp dienestu un tā klientiem.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Nē
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Nē
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt
Fiziskās personas
- Fiziskas personas, kas nodarbojas ar lauksaimniecisko darbību un pretendē uz tiešajiem maksājumiem
Ietekmes apraksts
Noteikumu projektam ir labvēlīga ietekme, jo saskaņā ar to tiks nodrošināta Eiropas Savienības tiešo maksājumu piešķiršana un administrēšana pretendentiem, kas iesniegs iesniegumu un atbildīs atbalsta saņemšanas nosacījumiem.
Juridiskās personas
- Juridiskas personas, kas pretendē uz tiešajiem maksājumiem
Ietekmes apraksts
Noteikumu projektam ir labvēlīga ietekme, jo saskaņā ar to tiks nodrošināta Eiropas Savienības tiešo maksājumu piešķiršana un administrēšana pretendentiem, kas iesniegs iesniegumu un atbildīs atbalsta saņemšanas nosacījumiem.
2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.3. Administratīvo izmaksu novērtējums juridiskām personām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.4. Administratīvā sloga novērtējums fiziskām personām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.5. Atbilstības izmaksu novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
Cita informācija
-
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
5.1. Saistības pret Eiropas Savienību
Vai ir attiecināms?
Jā
ES tiesību akta CELEX numurs
32021R2115
ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Eiropas Parlamenta un Padomes 2021. gada 2. decembra Regula (ES) 2021/2115, ar ko izveido noteikumus par atbalstu stratēģiskajiem plāniem, kuri dalībvalstīm jāizstrādā saskaņā ar kopējo lauksaimniecības politiku (KLP stratēģiskie plāni) un kurus finansē no Eiropas Lauksaimniecības garantiju fonda (ELGF) un no Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA), un ar ko atceļ Regulas (ES) Nr. 1305/2013 un (ES) Nr. 1307/2013 (turpmāk – regula 2021/2115)
Apraksts
Regulā 2021/2115 ietverti pamatnoteikumi par dalībvalstu KLP stratēģisko plānu izstrādi un īstenošanu.
ES tiesību akta CELEX numurs
32025R2649
ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Eiropas Parlamenta un Padomes 2025. gada 19. decembra Regula (ES) 2025/2649, ar ko groza Regulu (ES) 2021/2115 attiecībā uz nosacījumu sistēmu, tiešo maksājumu intervenču veidiem, intervenču veidiem konkrētās nozarēs, lauku attīstības intervenču veidiem un gada snieguma ziņojumiem un Regulu (ES) 2021/2116 attiecībā uz maksājumu apturēšanu, ikgadējo snieguma noskaidrošanu, kontrolēm un sodiem (turpmāk - regula 2025/2649)
Apraksts
Ar regulu 2025/2649 ir veikti grozījumi regulā 2021/2115 attiecībā uz nosacījumu sistēmu un tiešo maksājumu intervenču veidiem, un regulā 2021/2116 attiecībā uz pārbaudēm un atbalsta samazinājumiem.
5.2. Citas starptautiskās saistības
Vai ir attiecināms?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
5.4. 1. tabula. Tiesību akta projekta atbilstība ES tiesību aktiem
Attiecīgā ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Eiropas Parlamenta un Padomes 2021. gada 2. decembra Regula (ES) 2021/2115, ar ko izveido noteikumus par atbalstu stratēģiskajiem plāniem, kuri dalībvalstīm jāizstrādā saskaņā ar kopējo lauksaimniecības politiku (KLP stratēģiskie plāni) un kurus finansē no Eiropas Lauksaimniecības garantiju fonda (ELGF) un no Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA), un ar ko atceļ Regulas (ES) Nr. 1305/2013 un (ES) Nr. 1307/2013 (turpmāk – regula 2021/2115)
ES TA panta numurs
Projekta vienība, kas pārņem vai ievieš A minēto
Tiek pārņemts pilnībā vai daļēji
Vai B minētais paredz stingrākas prasības un pamatojums
A
B
C
D
Regulas 2021/2115 III pielikuma 1. LLVS standarts
2. punkts
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības kā ES tiesību normas.
Regulas 2021/2115 III pielikuma 1. LLVS standarts
3. punkts
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības kā ES tiesību normas
Kā ir izmantota ES tiesību aktā paredzētā rīcības brīvība dalībvalstij pārņemt vai ieviest noteiktas ES tiesību akta normas? Kādēļ?
Ar grozījumiem regulas 2021/2115 III pielikuma 1. LLVS standartā ir palielināts pieļaujamais ilggadīgo zālāju īpatsvara lauksaimniecības platībā samazinājums no pieci procentiem līdz 10 procentiem salīdzinājumā ar atsauces gadu.
Ar noteikumu projekta 2. un 3. punktu izdarīti tehniski grozījumi noteikumu Nr. 198 53.3. apakšpunktā un 54. punktā, nosakot jau iepriekš noteikumos Nr. 198 ietvertās prasības lauksaimniekiem par zālāju atjaunošanu, ja ilggadīgo zālāju īpatsvara samazinājums pārsniedz 10 procentus salīdzinājumā ar atsauces gadu.
Ar noteikumu projekta 2. un 3. punktu izdarīti tehniski grozījumi noteikumu Nr. 198 53.3. apakšpunktā un 54. punktā, nosakot jau iepriekš noteikumos Nr. 198 ietvertās prasības lauksaimniekiem par zālāju atjaunošanu, ja ilggadīgo zālāju īpatsvara samazinājums pārsniedz 10 procentus salīdzinājumā ar atsauces gadu.
Saistības sniegt paziņojumu ES institūcijām un ES dalībvalstīm atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas regulē informācijas sniegšanu par tehnisko noteikumu, valsts atbalsta piešķiršanas un finanšu noteikumu (attiecībā uz monetāro politiku) projektiem
-
Cita informācija
-
Attiecīgā ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Eiropas Parlamenta un Padomes 2025. gada 19. decembra Regula (ES) 2025/2649, ar ko groza Regulu (ES) 2021/2115 attiecībā uz nosacījumu sistēmu, tiešo maksājumu intervenču veidiem, intervenču veidiem konkrētās nozarēs, lauku attīstības intervenču veidiem un gada snieguma ziņojumiem un Regulu (ES) 2021/2116 attiecībā uz maksājumu apturēšanu, ikgadējo snieguma noskaidrošanu, kontrolēm un sodiem (turpmāk - regula 2025/2649)
ES TA panta numurs
Projekta vienība, kas pārņem vai ievieš A minēto
Tiek pārņemts pilnībā vai daļēji
Vai B minētais paredz stingrākas prasības un pamatojums
A
B
C
D
Regulas Nr. 2025/2649 I pielikuma 3) punkta a) apakšpunkts
2.punkts
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības kā ES tiesību normas
Regulas Nr. 2025/2649 I pielikuma 3) punkta a) apakšpunkts
3.punkts
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības kā ES tiesību normas
Kā ir izmantota ES tiesību aktā paredzētā rīcības brīvība dalībvalstij pārņemt vai ieviest noteiktas ES tiesību akta normas? Kādēļ?
Ar regulas 2025/2649 I pielikuma 3) punkta a) apakšpunktu ir izdarīti grozījumi Regulas Nr. 2021/2115 III pielikuma 1. LLVS standartā, palielinot pieļaujamo ilggadīgo zālāju īpatsvara lauksaimniecības platībā samazinājums no pieci procenti uz 10 procenti, salīdzinot ar atsauces gadu.
Ar noteikumu projekta 2. un 3. punktu izdarīti tehniski grozījumi noteikumu Nr. 198 53.3. apakšpunktā un 54. punktā, nosakot ka jau iepriekš noteikumos Nr. 198 noteiktās prasības par zālāju atjaunošanu lauksaimniekiem tiek noteiktas, ja ilggadīgo zālāju īpatsvara samazinājums pārsniedz 10 procenti, salīdzinot ar atsauces gadu.
Ar noteikumu projekta 2. un 3. punktu izdarīti tehniski grozījumi noteikumu Nr. 198 53.3. apakšpunktā un 54. punktā, nosakot ka jau iepriekš noteikumos Nr. 198 noteiktās prasības par zālāju atjaunošanu lauksaimniekiem tiek noteiktas, ja ilggadīgo zālāju īpatsvara samazinājums pārsniedz 10 procenti, salīdzinot ar atsauces gadu.
Saistības sniegt paziņojumu ES institūcijām un ES dalībvalstīm atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas regulē informācijas sniegšanu par tehnisko noteikumu, valsts atbalsta piešķiršanas un finanšu noteikumu (attiecībā uz monetāro politiku) projektiem
-
Cita informācija
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Nē
6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas
Valsts un pašvaldību institūcijas
Lauku atbalsta dienests, Valsts augu aizsardzības dienestsNevalstiskās organizācijas
Biedrība "Latvijas Biškopības biedrība", Biedrība "Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padome", Biedrība Zemnieku saeima, Latvijas Zemnieku federācija, Lopkopības saimniecību asociācija, Biedrība "Latvijas Jauno zemnieku klubs", Biedrība Zemnieku "Lauksaimnieku apvienība" , Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijas pārstāvis, biedrība "Latvijas Piensaimnieku Centrālā savienība", Biedrība "Latvijas Bioloģiskās lauksaimniecības asociācija"Cits
Nē6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi
6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti
Sagatavojot noteikumu projektu, Zemkopības ministrija konsultējās ar LAD, VAAD kā arī Lauksaimniecības Konsultatīvās padomes pārstāvētajām nevalstiskajām organizācijām.
Latvijas Zemniekui federācija iesniedza priekšlikumu par ekoshēmas atbalstu zaļmēslojuma augu papuvēm, rosinot precizēt platības bāzi, aizstājot “aramzeme” ar “LIZ” vai “aramzemes un ilggadīgo stādījumu platība”. Priekšlikums pamatots ar to, ka augļkopības saimniecībām zaļmēslojuma papuves ir nozīmīgs risinājums augsnes auglības uzturēšanai ilggadīgo stādījumu pārstādīšanas periodā, taču esošais regulējums ierobežo iespējas saņemt atbalstu, jo īpatsvars tiek attiecināts tikai pret aramzemes platību.
Tika skaidrots, ka šobrīd priekšlikums netiks ņemts vērā, jo tā īstenošanai ir nepieciešami pielāgojumi LAD sistēmās, kurus tik īsā laikā nav iespējams nodrošināt.
Latvijas Biškopības biedrība iebilda pret grozījumiem MK noteikumu Nr. 198 286. punktā, kas paredz samazināt VAAD minimālo uz vietas veicamo pārbaužu apjomu ekoshēmu atbalstam pieteiktajās saimniecībās no 5 % uz 3 %. Priekšlikums pamatots ar bažām, ka mazāks pārbaužu apjoms var palielināt pārkāpumu risku, īpaši saistībā ar augu aizsardzības līdzekļu lietošanu, un nepietiekami nodrošināt, ka atbalsts tiek izmaksāts tikai prasībām atbilstošām saimniecībām. Vienlaikus norādīts, ka noteikumu projekta anotācijā trūkst pamatojuma šādam samazinājumam un līdzšinējo pārbaužu efektivitātes izvērtējuma.
Tika skaidrots, ka šajā gadījumā, kad tiek samazināts minimālais pārbaužu apjoms, kontroles pieeja joprojām balstās uz VAAD veikto pārbaužu rezultātiem un riska novērtējumu. Ja tiek konstatēts augstāks neatbilstību līmenis, VAAD saskaņā ar Ministru kabineta noteikumu Nr. 198 304. punktu nākamajā gadā attiecīgi ir palielina uz vietas veicamo pārbaužu skaitu. Tādējādi ierosinātā minimālā pārbaužu biežuma samazināšana vienlaikus gan mazina administratīvo slogu, gan saglabā uz risku balstītu pieeju, nodrošinot nepieciešamības gadījumā palielināt pārbaužu intensitāti. Ar attiecīgu skaidrojumu papildināta arī anotācija.
Papildus tiek uzsvērts, ka šādos gadījumos būtiska nozīme neatbilstību konstatēšanā ir tieši informācijai, ko kompetentajām iestādēm var sniegt paši lauksaimnieki, ja tiek novēroti iespējamie pārkāpumi. Mūsu ieskatā tas var būt viens no efektīvākajiem veidiem, kā tieši šādus pārkāpumus identificēt.
Iebildumi par priekšlikumu samazināt pārbaužu skaitu pēc noteikumu izsūtīšanas saskaņošanai, tika saņemti no šādām organizācijām:
-"Latvijas permakultūras biedrība";
-Latvijas Dabas fonds;
-"Zaļā brīvība";
-Latvijas ornitologu biedrība.
Latvijas Zemniekui federācija iesniedza priekšlikumu par ekoshēmas atbalstu zaļmēslojuma augu papuvēm, rosinot precizēt platības bāzi, aizstājot “aramzeme” ar “LIZ” vai “aramzemes un ilggadīgo stādījumu platība”. Priekšlikums pamatots ar to, ka augļkopības saimniecībām zaļmēslojuma papuves ir nozīmīgs risinājums augsnes auglības uzturēšanai ilggadīgo stādījumu pārstādīšanas periodā, taču esošais regulējums ierobežo iespējas saņemt atbalstu, jo īpatsvars tiek attiecināts tikai pret aramzemes platību.
Tika skaidrots, ka šobrīd priekšlikums netiks ņemts vērā, jo tā īstenošanai ir nepieciešami pielāgojumi LAD sistēmās, kurus tik īsā laikā nav iespējams nodrošināt.
Latvijas Biškopības biedrība iebilda pret grozījumiem MK noteikumu Nr. 198 286. punktā, kas paredz samazināt VAAD minimālo uz vietas veicamo pārbaužu apjomu ekoshēmu atbalstam pieteiktajās saimniecībās no 5 % uz 3 %. Priekšlikums pamatots ar bažām, ka mazāks pārbaužu apjoms var palielināt pārkāpumu risku, īpaši saistībā ar augu aizsardzības līdzekļu lietošanu, un nepietiekami nodrošināt, ka atbalsts tiek izmaksāts tikai prasībām atbilstošām saimniecībām. Vienlaikus norādīts, ka noteikumu projekta anotācijā trūkst pamatojuma šādam samazinājumam un līdzšinējo pārbaužu efektivitātes izvērtējuma.
Tika skaidrots, ka šajā gadījumā, kad tiek samazināts minimālais pārbaužu apjoms, kontroles pieeja joprojām balstās uz VAAD veikto pārbaužu rezultātiem un riska novērtējumu. Ja tiek konstatēts augstāks neatbilstību līmenis, VAAD saskaņā ar Ministru kabineta noteikumu Nr. 198 304. punktu nākamajā gadā attiecīgi ir palielina uz vietas veicamo pārbaužu skaitu. Tādējādi ierosinātā minimālā pārbaužu biežuma samazināšana vienlaikus gan mazina administratīvo slogu, gan saglabā uz risku balstītu pieeju, nodrošinot nepieciešamības gadījumā palielināt pārbaužu intensitāti. Ar attiecīgu skaidrojumu papildināta arī anotācija.
Papildus tiek uzsvērts, ka šādos gadījumos būtiska nozīme neatbilstību konstatēšanā ir tieši informācijai, ko kompetentajām iestādēm var sniegt paši lauksaimnieki, ja tiek novēroti iespējamie pārkāpumi. Mūsu ieskatā tas var būt viens no efektīvākajiem veidiem, kā tieši šādus pārkāpumus identificēt.
Iebildumi par priekšlikumu samazināt pārbaužu skaitu pēc noteikumu izsūtīšanas saskaņošanai, tika saņemti no šādām organizācijām:
-"Latvijas permakultūras biedrība";
-Latvijas Dabas fonds;
-"Zaļā brīvība";
-Latvijas ornitologu biedrība.
6.4. Cita informācija
-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas
Institūcijas
- Valsts augu aizsardzības dienests
- Lauku atbalsta dienests
7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru
Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
Nē
-
2. Tiks likvidēta institūcija
Nē
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
Nē
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
Nē
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
Nē
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
Nē
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
Jā
Noteikumu projekta 10. punkts paredz izmaiņas Valsts augu aizsardzības dienesta funkciju izpildē, samazinot ekoshēmu ietvaros veicamo pārbaužu uz vietas minimālo apjomu no pieciem uz trim procentiem.
Citas funkcijas un uzdevumi netiek mainīti.
Citas funkcijas un uzdevumi netiek mainīti.
8. Cita informācija
Nē
-
7.5. Cita informācija
-
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi