Anotācija

PAZIŅOJUMS:
Valsts sekretāru sanāksme 19.11.2026 nenotiks. Nākamā kārtējā Valsts sekretāru sanāksme plānota š.g. 26.novembrī.
26-TA-1331: Noteikumu projekts (Jauns)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Noteikumi par energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumu īstenošanu daudzdzīvokļu dzīvojamās mājās atbalsta programmas procentu likmes subsīdiju veidā" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība

1.1. Pamatojums

Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Ministru kabineta noteikumu projekts "Atbalsta programma energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumu īstenošanai daudzdzīvokļu dzīvojamās mājās procentu likmes subsīdiju veidā" (turpmāk – Noteikumu projekts) paredz nodrošināt atbalstu daudzdzīvokļu dzīvojamo māju energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumu īstenošanai. Atbalsts tiks sniegts procentu likmes subsīdijas veidā, kompensējot aizdevuma, kas izmantots daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas energoefektivitātes paaugstināšanas projekta īstenošanai, procentu likmes daļu, lai veicinātu dzīvokļu īpašnieku ieguldījumus energoefektivitātes paaugstināšanā.
Noteikumu projekts izdots saskaņā ar Attīstības finanšu institūcijas likuma 12. panta ceturto daļu un Eiropas Savienības fondu 2021.–2027. gada plānošanas perioda vadības likuma 19. panta 13. un 14. punktu.

1.2. Mērķis

Mērķa apraksts
Noteikumu projekta mērķis ir nodrošināt nepārtrauktu atbalstu dzīvojamā fonda atjaunošanai, vienlaikus veicinot pāreju uz efektīvāku un ilgtspējīgāku publiskā finansējuma izmantošanas modeli. Programma paredzēta kā ilgtermiņa risinājums, kas sekmēs privātā kapitāla piesaisti un nodrošinās investīciju nepārtrauktību un pēctecību līdz nākamo Eiropas Savienības fondu plānošanas periodu uzsākšanai.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība

1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi

Pašreizējā situācija
Esošajā daudzdzīvokļu dzīvojamo māju energoefektivitātes paaugstināšanas atbalsta programmā finansējums jaunu projektu līgumu slēgšanai ir izsmelts. Vienlaikus saglabājas augsts pieprasījums pēc atbalsta dzīvojamā fonda atjaunošanai un energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumu īstenošanai. Ņemot vērā nepieciešamību nodrošināt līdz šim sasniegtā renovācijas tempa nepārtrauktību, tiek izvērtēti alternatīvi atbalsta mehānismi turpmāku investīciju nodrošināšanai.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Līdzšinējās atbalsta programmās publiskā finansējuma ieguldījums vienas daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas atjaunošanai vidēji bija nepieciešams viena miljona euro apmērā, kas ierobežotu publisko resursu apstākļos ilgtermiņā nav uzskatāms par pietiekami efektīvu un ilgtspējīgu pieeju. Minētais rada nepieciešamību pilnveidot atbalsta sniegšanas modeli, veicinot efektīvāku publiskā finansējuma izmantošanu un plašāku privātā kapitāla piesaisti.
Papildus tam 2024. gada 5. septembrī tika pārtraukta jaunu pieteikumu pieņemšana Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma ietvaros īstenotajā daudzdzīvokļu dzīvojamo māju energoefektivitātes paaugstināšanas programmā, jo ar iesniegtajiem projektiem tika rezervēts viss pieejamais programmas finansējums.
Vienlaikus arī jaunajā Eiropas Savienības fondu 2021.–2027. gada plānošanas perioda atbalsta programmā tika novērots ļoti augsts pieprasījums – īsā laika periodā tika rezervēts viss vispārējās atjaunošanas pasākumiem pieejamais finansējums, kā rezultātā tika pārtraukta jaunu pieteikumu pieņemšana.
Minētā situācija apliecina būtisku un noturīgu pieprasījumu pēc atbalsta dzīvojamā fonda atjaunošanai, vienlaikus izgaismojot riskus, kas saistīti ar pieejamā publiskā finansējuma nepietiekamību. Finansējuma pieejamības pārtraukumi rada riskus renovācijas tempa saglabāšanai un ilgtermiņa investīciju plānošanai dzīvojamā fonda atjaunošanas jomā.
Šobrīd iestājusies situācija, kurā starp Eiropas Savienības fondu plānošanas periodiem radies pārtraukums finansējuma pieejamībā daudzdzīvokļu dzīvojamo māju energoefektivitātes projektu īstenošanai, kavējot dzīvojamā fonda atjaunošanu. Kamēr pieprasījums pēc atjaunošanas ir strauji pieaudzis, nepieciešams risināt situāciju, radot ilgtermiņa atbalsta instrumentu, kas pilda pārejas funkciju un var tikt izmantots turpmākā atbalsta struktūras nodrošināšanā. Cikliska atbalsta pieejamība ietekmē gan būvniecības sadārdzinājumu, gan iedzīvotāju ieinteresētību.
Risinājuma apraksts
Lai nodrošinātu nepārtrauktu atbalstu dzīvojamā fonda atjaunošanai un mazinātu finansējuma pieejamības pārtraukuma riskus starp Eiropas Savienības fondu plānošanas periodiem, paredzēts ieviest jaunu pilotmehānismu, kas balstīts uz reinvestīciju principu.
Programmas īstenošanai pieejamo finansējumu veido gan Eiropas Savienības fondu 2021.–2027. gada plānošanas perioda finansējums 14 403 642 euro apmērā, tajā skaitā ERAF finansējums 12 243 095 euro un valsts budžeta finansējums 2 160 547 euro apmērā, gan atmaksātais finansējums no iepriekš īstenoto pasākumu atmaksām. 

Jaunā programma paredz izmantot sabiedrības "Altum" pieejamās atmaksas no darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 4.2. ieguldījumu prioritātes "Atbalstīt energoefektivitāti, viedu energovadību un atjaunojamo energoresursu izmantošanu sabiedriskajā infrastruktūrā, tostarp sabiedriskajās ēkās un mājokļu sektorā" 4.2.1. specifiskā atbalsta mērķa "Veicināt energoefektivitātes paaugstināšanu valsts un dzīvojamās ēkās" 4.2.1.1. pasākuma "Veicināt energoefektivitātes paaugstināšanu dzīvojamās ēkās" un 13.1.1. specifiskā atbalsta mērķa "Atveseļošanas pasākumi ekonomikas nozarē" 13.1.1.2. pasākuma "Atbalsts daudzdzīvokļu māju siltināšanai" veidojot ilgtspējīgu finanšu instrumentu turpmākai investīciju apritei.

Izmantojot minēto finansējumu kā sviras mehānismu, plānots sekmēt papildu privātā finansējuma piesaisti.

Programmas finansējumu daļēji veido Eiropas Savienības fondu 2007.–2013. gada un 2014.–2020. gada plānošanas perioda finanšu instrumentos atmaksātie līdzekļi.
2007.–2013. gada plānošanas perioda finanšu instrumentos atmaksāto līdzekļu atkārtotu izmantošanu regulē Padomes 2006. gada 11. jūlija Regulas (EK) Nr. 1083/2006, ar ko paredz vispārīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu un Kohēzijas fondu un atceļ Regulu (EK) Nr. 1260/1999, 78. panta 7. punkts. Minētais regulējums paredz finanšu instrumentos ieguldīto līdzekļu, kas atmaksāti no ieguldījumiem vai palikuši pāri pēc garantiju izpildes, atkārtotu izmantošanu attiecīgajiem mērķiem.
Savukārt 2014.–2020. gada plānošanas perioda finanšu instrumentos atmaksāto līdzekļu atkārtotu izmantošanu regulē Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. decembra Regulas (ES) Nr. 1303/2013, ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu, Kohēzijas fondu, Eiropas Lauksaimniecības fondu lauku attīstībai un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu un vispārīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu, Kohēzijas fondu un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu un atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 1083/2006, 44. un 45. pants. Regulas 44. pants nosaka finanšu instrumentiem atmaksāto līdzekļu atkārtotu izmantošanu atbilstības periodā, savukārt 45. pants nosaka finanšu instrumentiem attiecināmo līdzekļu izmantošanu pēc atbilstības perioda beigām. Attiecīgi programmas ietvaros minēto finanšu instrumentos atmaksāto līdzekļu atkārtota izmantošana tiks nodrošināta, ievērojot minētajos regulu pantos noteiktās prasības un atbilstoši attiecīgās programmas un prioritātes mērķiem.

Ņemot vērā, ka iepriekšējā periodā izsniegtajiem aizdevumiem ir noteikti ilgtermiņa atmaksas grafiki līdz 20 gadiem, atmaksātais finansējums sabiedrības "Altum" rīcībā nonāks pakāpeniski atbilstoši aizdevumu pamatsummu atmaksas grafikam. 
Saskaņā ar prognozēm programmas īstenošanai pieejamais atmaksātais finansējums sasniegs līdz 34 299 000 euro, no kuriem līdz 6 695 000 euro pieejami no 2025. gada, līdz 3 644 000 euro prognozēti periodā no 2026. līdz 2028. gadam, bet līdz 23 960 000 euro – periodā no 2029. līdz 2042. gadam.
Atšķirībā no tradicionāliem atbalsta instrumentiem, kuros finansējums ir pieejams pilnā apmērā programmas īstenošanas sākumā, šīs programmas finansēšanas modelis balstās uz pakāpenisku publiskā finansējuma apriti un atkārtotu izmantošanu. Sabiedrība "Altum" programmas finanšu plānošanā un likviditātes pārvaldībā izmanto prognozes par atmaksātā finansējuma plūsmu, savukārt lēmumus par jaunu saistību uzņemšanos pieņem tikai programmas faktiskā pieejamā finansējuma ietvaros. Tas nodrošinās ilgtspējīgu publisko līdzekļu izmantošanu un iespēju atkārtoti ieguldīt iepriekš īstenoto programmu atmaksātos līdzekļus jaunu energoefektivitātes projektu atbalstam.
Minētais risinājums ļaus izvairīties no nepieciešamības regulāri veikt grozījumus normatīvajos aktos, lai precizētu programmas finansējuma apjomu atbilstoši katrai saņemtajai atmaksas plūsmai.

Paredzētais modelis tiks īstenots kā pilotprojekts, lai izvērtētu tirgus gatavību daudzdzīvokļu dzīvojamo māju atjaunošanas projektu īstenošanai ar samazinātu publiskā atbalsta intensitāti, kā arī pārbaudītu reinvestīciju fonda pieeju kā ilgtermiņā piemērojamu finanšu instrumentu dzīvojamā fonda atjaunošanas jomā.
Procentu likmes subsīdija ir izvēlēta, ņemot vērā ierobežoto publiskā finansējuma apjomu un nepieciešamību nodrošināt tā efektīvu un ilgtspējīgu izmantošanu. Šāds atbalsta modelis ļauj pakāpeniski pāriet uz reinvestīciju principā balstītu atbalsta sistēmu, vienlaikus saglabājot pietiekamu motivāciju investīcijām energoefektivitātes paaugstināšanā un nodrošinot iespēju ar pieejamo finansējumu atbalstīt lielāku daudzdzīvokļu dzīvojamo māju skaitu.
Papildus norādāms, ka, ja nākotnē programmas īstenošanai būs pieejams papildu finansējums, Ekonomikas ministrija var izvērtēt nepieciešamību pārskatīt atbalsta nosacījumus, tai skaitā atbalsta intensitāti, sagatavojot attiecīgus grozījumus normatīvajā regulējumā, ja tādi būs nepieciešami.

Vispārīgi nosacījumi
 
Atbildīgā nozares ministrija: Ekonomikas ministrija
Atbalsta veids: Atbalsta instruments ietvers cita finansētāja un sabiedrības "Altum" procentu likmes subsīdiju ar garantiju.
Atbalsta sniedzējs: Sabiedrība "Altum"
Mērķa grupa, atbalsta saņēmēji un gala labuma guvēji: Daudzdzīvokļu dzīvojamo māju dzīvokļu īpašnieki, tostarp fiziska un juridiskās personas, kas ir saimnieciskās darbības veicēji.
Atbalsta programmai pieejamais finansējums un tā sadalījums pa intervences kodiem: Ņemot vērā finansējuma nepieciešamību energoefektivitātes paaugstināšanai dzīvojamās ēkās, pamatojoties uz grozījumos Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmā 2021.-2027. gadam Nr. 6 ierosināto finansējuma pārdali, ar MK noteikumu projektu tiek ierosināts palielināt finansējumu par 14 403 642 euro, t.sk. ERAF finansējums – 12 243 095 euro un valsts budžeta finansējums – 2 160 547 euro (nodrošinot valsts budžeta līdzfinansējumu 15% apmērā), tai skaitā:
 - no Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.-2027. gadam 2.1.1.8. pasākuma "Energoefektivitāti veicinoši pasākumi kultūras infrastruktūrā" (turpmāk - 2.1.1.8. pasākums) tiek pārdalīts finansējums 5 488 840 euro apmērā, t.sk. ERAF finansējums 4 665 514 euro un valsts budžeta finansējums 823 326 euro;
 - no Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.-2027. gadam 4.3.1.3. pasākuma "Sociālo mājokļu atjaunošana vai jaunu sociālo mājokļu būvniecība" (turpmāk - 4.3.1.3. pasākums) pirmās projektu iesniegumu atlases kārtas tiek pārdalīts ERAF finansējums 6 439 898 euro apmērā;
 - no Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda 2014.-2020. gada plānošanas perioda darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 4.2.1.1. pasākuma "Veicināt energoefektivitātes paaugstināšanu dzīvojamās ēkās" un 13.1.1.2. pasākuma "Atbalsts daudzdzīvokļu māju siltināšanai"  (līdz 2023. gada beigām nepabeigtie projekti, kas tiek īstenoti 2.1.1.1. pasākuma "Energoefektivitātes paaugstināšana dzīvojamās ēkās, t. sk. attīstot ESKO tirgu (daudzdzīvokļu, privātās un neliela dzīvokļu skaita ēku kompleksos)" (turpmāk – 2.1.1.1. pasākums) pirmās projektu iesniegumu atlases ietvaros) tiek pārdalīts finansējums 1 338 450 euro apmērā, t.sk. ERAF finansējums 1 137 683 euro un valsts budžeta finansējums 200 767 euro.
Ņemot vērā, ka 4.3.1.3. pasākumam finansējums tika nodrošināts no nacionālā finansējuma, nepieciešams nodrošināt 15 % finansējumu no valsts budžeta, kas kopumā veido 1 136 453 euro.

Saskaņā ar prognozēm programmas īstenošanai pieejamais atmaksātais finansējums sasniegs 34 299 000 euro, tai skaitā:
 - līdz 6 695 000 euro – pieejami 2025. gadā;
 - līdz 3 644 000 euro – prognozēti periodā no 2026. līdz 2028. gadam;
 - līdz 23 960 000 euro – prognozēti periodā no 2029. līdz 2042. gadam.

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2021/1060 (2021. gada 24. jūnijs), ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu Plus, Kohēzijas fondu, Taisnīgas pārkārtošanās fondu un Eiropas Jūrlietu, zvejniecības un akvakultūras fondu un finanšu noteikumus attiecībā uz tiem un uz Patvēruma, migrācijas un integrācijas fondu, Iekšējās drošības fondu un Finansiāla atbalsta instrumentu robežu pārvaldībai un vīzu politikai 62. pants paredz, ka finanšu instrumentos atmaksātie līdzekļi ir atkārtoti izmantojami tā paša politikas mērķa īstenošanai, nodrošinot to izmantošanu turpmākām investīcijām.
Pasākuma ietvaros, Eiropas Savienības Kohēzijas politikas programmā 2021.–2027. gadam noteiktas Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējuma sadalījums pa intervences kodiem, ir šāds:
42. intervences kods (esošā dzīvojamā fonda energoefektivitātes atjaunošana, demonstrējumu projekti un energoefektivitātes kritērijiem atbilstoši atbalsta pasākumi) - 8 202 873 euro;
52. intervences kods (cita atjaunojamā enerģija (ieskaitot ģeotermālo enerģiju)) - 4 040 222 euro.

2.1.1.1. pasākuma ietvaros, Eiropas Savienības Kohēzijas politikas programmā 2021.–2027. gadam noteiktas Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējuma sadalījums pa finansējuma kodiem, ir šāds:
4. finansējuma kods (atbalsts, izmantojot finanšu instrumentus: garantija) - 2 167 500 euro;
5. finansējuma kods (atbalsts, izmantojot finanšu instrumentus: procentu likmes subsīdija finanšu instrumenta darbības ietvaros) – 10 075 595 euro.
Atbalsta programmas īstenošanas termiņš: Eiropas Reģionālās attīstības fondam – 2030. gada 31. decembris. 
Pārējam finansējumam pieejamā finansējuma ietvaros
Uzraudzības rādītāji un to vērtības: Iznākuma rādītāji:
*līdz 2030. gada 31. decembrim atbalstīti vismaz 2900 dzīvokļu īpašumi.
Rezultāta rādītājs:
*līdz 2030. gada 31. decembrim kopējās primārās enerģijas ikgadējais patēriņa ietaupījums daudzdzīvokļu mājās ar uzlabotu energoefektivitāti ir vismaz 13 536 250 kWh gadā.
Rādītāji tiek uzskatīti par izpildītiem, kad būvniecības un atjaunojamo energoresursu tehnoloģiju pasākumi ir īstenoti, ēka ir nodota ekspluatācijā un Būvniecības informācijas sistēmā ir reģistrēts ēkas pagaidu energosertifikāts.
Piegādātāju atlase: Projekta īstenošanā atbalsta saņēmēji nepiemēro normatīvos aktus piegādātāju atlases jomā, izņemot atbalsta saņēmējus, kas ir pasūtītāji Publisko iepirkumu likuma izpratnē.
Saskaņā ar Publisko iepirkumu likuma 5. pantu pasūtītājs nepiemēro šajā likumā noteiktās iepirkuma procedūras, ja tas tiek slēgts par būvdarbiem, piegādēm vai pakalpojumiem daudzdzīvokļu dzīvojamo ēku energoefektivitātes paaugstināšanas programmas ietvaros, kuru administrē sabiedrība "Altum". Šis atvieglojums attiecināms arī uz dzīvojamo māju apsaimniekotājiem. Līdz ar to, ja pārstāvis daudzdzīvokļu dzīvojamo ēku energoefektivitātes paaugstināšanas programmā ir Publisko iepirkumu likuma vai Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likuma subjekts, tā veic tirgus izpēti vai Ministru kabineta 2017. gada 28. februāra noteikumos Nr. 104 "Noteikumi par iepirkuma procedūru un tās piemērošanas kārtību pasūtītāja finansētiem projektiem" noteikto iepirkuma procedūru.
Atbalsta saņēmēji var piemērot zaļo publisko iepirkumu, sociāli atbildīgu publisko iepirkumu, inovatīvu publisko iepirkumu vai tā elementus.
Vizuālās identitātes prasības: Aizdevuma līgumos par projekta īstenošanu un par sadarbību ar piegādātājiem noteikts, ka projekta īstenošanas laikā ir jānodrošina vizuālās identitātes prasības saskaņā ar  "Eiropas Parlamenta un Padomes 2021. gada 24. jūnija Regulas (ES) Nr. 2021/1060, ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu Plus, Kohēzijas fondu, Taisnīgas pārkārtošanās fondu un Eiropas Jūrlietu, zvejniecības un akvakultūras fondu un finanšu noteikumus attiecībā uz tiem un uz Patvēruma, migrācijas un integrācijas fondu, Iekšējās drošības fondu un Finansiāla atbalsta instrumentu robežu pārvaldībai un vīzu politikai, (turpmāk - Regula Nr. 2021/1060) 47. pantu un 50. pantu un normatīvajiem aktiem, kas nosaka kārtību, kādā Eiropas Savienības fondu vadībā iesaistītās institūcijas nodrošina šo fondu ieviešanu 2021.–2027. gada plānošanas periodā, kā arī Eiropas Savienības fondu 2021.–2027. gada plānošanas perioda komunikācijas un dizaina vadlīnijām.
Stratēģiski svarīgu projektu īsteno un tā papildu komunikācijas pasākumus veic atbilstoši Finanšu ministrijas vadlīnijās "Eiropas Savienības fondu 2021.–2027. gada plānošanas perioda un Atveseļošanas fonda komunikācijas un dizaina vadlīnijas" noteiktajam. Stratēģiski svarīga projekta komunikāciju pasākuma ietvaros nodrošina sabiedrība "Altum" un Ekonomikas ministrija.

Atbalsts paredzēts daudzdzīvokļu dzīvojamo māju atjaunošanai (ēkas, kurās ir vismaz 2 dzīvokļi), kas ir vai nav sadalītas dzīvokļu īpašumos, neatkarīgi no dzīvokļu īpašnieku skaita, tādējādi nodrošinot plašu potenciālo atbalsta saņēmēju loku, piemēram, uz atbalstu var pretendēt arī persona, kura ir mājas vienīgais dzīvokļu īpašnieks.

Izvēloties programmas īstenošanas modeli, tika vērtēta publiskā finansējuma izmantošanas efektivitāte un iespēja ar pieejamo finansējumu nodrošināt pēc iespējas plašāku atbalsta pieejamību daudzdzīvokļu dzīvojamo māju energoefektivitātes paaugstināšanas projektiem. Izvēlētais atbalsta mehānisms paredz publisko finansējumu izmantot procentu likmes subsīdijas un garantijas veidā, vienlaikus projektu īstenošanai piesaistot cita finansētāja aizdevuma finansējumu. Šāda pieeja ļauj publisko finansējumu izmantot kā privātā finansējuma piesaistes instrumentu, nevis no publiskajiem līdzekļiem pilnā apmērā finansēt projekta investīciju izmaksas.
Programmas īstenošanai paredzētā finansējuma apmērs noteikts, ņemot vērā 2.1.1.1. pasākumam pieejamo Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējumu un nacionālo līdzfinansējumu, kā arī programmas ietvaros sasniedzamos energoefektivitātes mērķus un plānoto projektu īstenošanas dinamiku. Izvēlētais finansēšanas modelis ļauj ar ierobežotu publiskā finansējuma apmēru piesaistīt papildu privāto finansējumu un tādējādi palielināt kopējo energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumos veikto ieguldījumu apjomu.
Izvērtējot alternatīvus programmas īstenošanas risinājumus, tostarp iepriekš īstenotajās daudzdzīvokļu dzīvojamo māju energoefektivitātes paaugstināšanas programmās izmantotos atbalsta mehānismus, secināts, ka izvēlētais modelis nodrošina efektīvāku publiskā finansējuma izmantošanu, jo publiskais finansējums netiek izmantots būtiskas projekta investīciju izmaksu daļas vienreizējai kompensēšanai, bet tiek novirzīts aizdevuma finansēšanas izmaksu samazināšanai un finansējuma pieejamības veicināšanai. Tādējādi tiek radīti priekšnosacījumi publiskā finansējuma efektīvākai izmantošanai un privātā kapitāla plašākai iesaistei dzīvojamā fonda atjaunošanā.

Atbalsta mehānisms izstrādāts, izvērtējot alternatīvus programmas īstenošanas risinājumus, iepriekšējo daudzdzīvokļu dzīvojamo māju energoefektivitātes atbalsta programmu īstenošanas pieredzi, pieejamā publiskā finansējuma apmēru un konsultācijās ar finanšu sektora un nozares pārstāvjiem identificētos nosacījumus.


Programma sniedz netiešu ieguldījumu enerģētiskās nabadzības mazināšanā, jo energoefektivitātes paaugstināšanas rezultātā tiek samazināts ēku enerģijas patēriņš un līdz ar to arī mājsaimniecību izdevumi par enerģiju. Papildus tam procentu likmes subsīdija samazina projekta finansēšanas izmaksas, tādējādi veicinot daudzdzīvokļu dzīvojamo māju atjaunošanas projektu īstenošanu un uzlabojot mājsaimniecību piekļuvi energoefektivitātes pasākumiem.
Programmas rezultātu ilgtspēju nodrošina projekta ietvaros īstenotie energoefektivitātes pasākumi un dzīvokļu īpašnieku pienākums nodrošināt atjaunotās daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas uzturēšanu. Ar rezultātu uzturēšanu saistītās izmaksas tiek segtas no dzīvokļu īpašnieku līdzekļiem, un papildu publiskais finansējums šim mērķim netiek plānots.

Programmas ietvaros netiek identificētas un uzskaitītas mājsaimniecības, kuras atbilst enerģētiskās nabadzības kritērijiem, līdz ar to šīs programmas ietvaros netiek noteikts atsevišķs uzraudzības rādītājs par atbalstu enerģētiskās nabadzības riskam pakļautajām mājsaimniecībām. Minētās mājsaimniecības var saņemt atbalstu ar tādiem pašiem nosacījumiem kā pārējie programmas dalībnieki, ja tiek izpildītas noteikumos paredzētās prasības.
Dzīvokļu īpašnieku pieņemtie lēmumi, ja tie ir attiecināmi, un/vai sagatavotā tehniskā dokumentācija atbalsta saņemšanai Atveseļošanas fonda 1.2.1.1. investīcijas "Daudzdzīvokļu māju energoefektivitātes uzlabošana un pāreja uz atjaunojamo energoresursu tehnoloģiju izmantošanu" un līdzšinēji īstenotā 2.1.1.1. pasākuma ietvaros ir izmantojami arī šīs atbalsta programmas ietvaros, ja par attiecīgajām projekta attiecināmajām izmaksām nav saņemts publiskais finansējums un netiek pieļauta dubultā finansēšana.

Atbalsta programmas ietvaros netiks izmantotas vienkāršotās izmaksas, jo pasākums tiks ieviests finanšu instrumenta veidā un segs daļu no cita finansētāja aizdevuma procentu likmes maksājuma. 

Programma sekmē Eiropas Padomes Latvijai adresēto rekomendāciju īstenošanu, veicinot investīcijas daudzdzīvokļu dzīvojamo māju energoefektivitātes paaugstināšanā, atjaunīgo energoresursu tehnoloģiju izmantošanā un enerģijas patēriņa samazināšanā. Programma veicina ēku fonda atjaunošanu, enerģētiskās drošības stiprināšanu un klimata mērķu sasniegšanu, vienlaikus sekmējot privāto investīciju piesaisti energoefektivitātes pasākumu īstenošanai.

Projekta īstenošanas termiņš noteikts, sabalansējot projektu īstenošanai nepieciešamo laiku ar Eiropas Savienības fondu finansējuma savlaicīgas apguves un N+3 finanšu mērķu izpildes nosacījumiem.
Noteikumu projekta 10. punktā noteiktais 36 mēnešu termiņš projekta īstenošanai noteikts, ņemot vērā daudzdzīvokļu dzīvojamo māju energoefektivitātes paaugstināšanas projektu īstenošanas specifiku un nepieciešamo darbību secību, tostarp projekta dokumentācijas sagatavošanu, finansējuma piesaisti un būvdarbu veikšanu, kā arī projekta pabeigšanu un sasniegto energoefektivitātes rādītāju apliecināšanu. Termiņš nodrošina pietiekamu laiku projekta īstenošanai, vienlaikus ierobežojot nepamatoti ilgstošu programmas finansējuma rezervēšanu projektiem, kuru īstenošana netiek pabeigta.
Noteiktais projekta īstenošanas termiņš ir vērtēts arī kopsakarā ar Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam finanšu izpildes nosacījumiem un nepieciešamību nodrošināt savlaicīgu 2.1.1.1. pasākumam pieejamā finansējuma ieguldīšanu finanšu instrumentos un attiecīgo finanšu mērķu izpildi.
Programmas īstenošana finanšu instrumenta veidā pozitīvi ietekmē finanšu mērķu sasniegšanu, jo finanšu instrumentam paredzētā finansējuma attiecināmība tiek nodrošināta atbilstoši finanšu instrumentiem piemērojamajiem nosacījumiem, tostarp pēc finansēšanas nolīguma noslēgšanas un finansējuma ieguldīšanas finanšu instrumentā, negaidot visu gala saņēmēju projektu pilnīgu īstenošanu. Tādējādi finanšu instrumenta izmantošana sekmē savlaicīgu Eiropas Savienības fondu finansējuma apguvi un mazina N+3 finanšu mērķu neizpildes risku. Projektu īstenošanas termiņš pats par sevi nemaina Eiropas Savienības fondu saistību atcelšanas nosacījumus, savukārt programmas ieviešana un finansējuma plūsma tiek plānota tā, lai nodrošinātu attiecīgo finanšu mērķu, tostarp N+3 principa ietvaros noteikto mērķu, izpildi.

Dzīvokļu īpašnieku lēmumu pieņemšana

Līdz 2026. gada 1. janvārim lēmumu pieņemšana par daudzdzīvokļu dzīvojamo māju pārvaldīšanas, atjaunošanas un energoefektivitātes paaugstināšanas jautājumiem tika organizēta atbilstoši Dzīvokļa īpašuma likumā noteiktajai kārtībai, paredzot, ka lēmumus pieņem dzīvokļu īpašnieki kopsapulcēs vai aptauju veidā. Praksē viens no būtiskākajiem izaicinājumiem bija nepietiekama dzīvokļu īpašnieku iesaiste un grūtības nodrošināt nepieciešamo balsu skaitu lēmumu pieņemšanai, kas nereti kavēja projektu sagatavošanu un energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumu īstenošanu.
Līdz šim dzīvokļu īpašnieku kopsapulce bija uzskatāma par lemttiesīgu, ja tajā reģistrētie dzīvokļu īpašnieki pārstāvēja vairāk nekā pusi no visiem dzīvokļu īpašumiem. Lēmums tika pieņemts ar vienkāršu balsu vairākumu. Savukārt gadījumos, kad netika sasniegts nepieciešamais pārstāvības apjoms, projektu virzība bieži tika aizkavēta vai apturēta.
No 2026. gada 1. janvāra stājas spēkā pilnveidots dzīvokļu īpašnieku kopības regulējums, kas nostiprina kopības principu kā pamatu daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas pārvaldīšanā un attīstībā. Kopības princips paredz, ka lēmumi par dzīvojamās mājas uzturēšanu, attīstību un atjaunošanu tiek pieņemti, ievērojot kopējo interesi un kolektīvu atbildību par kopīpašuma ilgtspējīgu pārvaldību.
Jaunais regulējums paredz elastīgāku pieeju lēmumu pieņemšanai. Gadījumos, kad sākotnējā kopsapulcē vai aptaujā netiek sasniegta nepieciešamā pārstāvniecība, mēneša laikā iespējams organizēt atkārtotu kopsapulci vai aptauju ar identisku darba kārtību. Atkārtota kopsapulce vai aptauja būs lemttiesīga, ja tajā pārstāvēta vairāk nekā viena trešdaļa no visiem dzīvokļu īpašumiem. Savukārt lēmuma pieņemšanai nepieciešams vairāk nekā puses klātesošo vai balsošanā iesaistīto dzīvokļu īpašnieku atbalsts.
Jaunās atbalsta programmas ietvaros minētajām izmaiņām ir būtiska nozīme, jo programmas darbība balstās uz savlaicīgu lēmumu pieņemšanu, nepārtrauktu projektu plūsmu un finansējuma piesaisti. Programmas ietvaros dzīvokļu īpašnieki pieņem lēmumus par dalību programmā, finansējuma piesaisti, projekta īstenošanu un saistību uzņemšanos. Efektīvāks lēmumu pieņemšanas mehānisms samazinās projektu sagatavošanas termiņus un veicinās dzīvojamā fonda atjaunošanas tempu, vienlaikus nodrošinot investīciju nepārtrauktību un reinvestīciju mehānisma sekmīgu darbību.

Dzīvokļu īpašnieku kopības lēmumā par projekta īstenošanu un aizdevuma saņemšanu norāda, vai programmas ietvaros piešķirtā procentu likmes subsīdija novirzāma aizdevuma pamatsummas vai procentu maksājumu segšanai. Atbilstoši kopības izvēlei subsīdija samazina aizdevuma pamatsummu vai sedz daļu no aprēķinātajiem procentu maksājumiem, tādējādi samazinot dzīvokļu īpašnieku kopības finansiālo slogu.

Pasākuma mērķis

Pasākuma mērķis ir nodrošināt nepārtrauktu atbalstu daudzdzīvokļu dzīvojamo māju energoefektivitātes paaugstināšanai un dzīvojamā fonda atjaunošanai, vienlaikus veicinot pāreju uz ilgtspējīgāku un efektīvāku publiskā finansējuma izmantošanas modeli.
Pasākuma līmenī mērķis ir nodrošināt daudzdzīvokļu dzīvojamo māju energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumu īstenošanu, sasniedzot vismaz 30 procentu kopējās primārās enerģijas ietaupījumu no ēkas kopējā primārās enerģijas patēriņa pirms projekta īstenošanas.

Programmas mērķis ir nodrošināt publiskā finansējuma atkārtotu izmantošanu, ieguldot iepriekš īstenoto programmu atmaksas kā finanšu avotu jaunu projektu atbalstam, vienlaikus palielinot komercbanku iesaisti un samazinot publiskā finansējuma intensitāti uz vienu projektu.

Ņemot vērā, ka jaunais atbalsta modelis balstīts uz reinvestīciju principu un ierobežota publiskā finansējuma atkārtotu izmantošanu, paredzēts pārskatīt līdzšinējo kapitāla atlaides pieeju, piedāvājot procentu likmes subsīdiju. Minētais risinājums nepieciešams, lai nodrošinātu publiskā finansējuma ilgtspējīgu apriti, sekmētu plašāku privātā kapitāla piesaisti un palielinātu atbalstāmo projektu skaitu ilgtermiņā.
   
Atbalsts tiek piemērots pēc projekta īstenošanas pabeigšanas un projekta mērķu sasniegšanas. Procentu likmes subsīdija tiks piemērota tikai jauniem komercbanku aizdevumiem, kas tiks izsniegti projektiem pēc šo noteikumu spēkā stāšanās. Atbalsts pabeigto darbību, jeb ekspluatācijā nodoto daudzdzīvokļu dzīvojamo māju, finansēšanai pirms MK noteikumu apstiprināšanas brīža netiks piešķirts. 

Procentu likmes subsīdiju piemērošana

"Altum" lēmumu par procentu likmes subsīdiju piemērošanu pieņem, ņemot vērā procentu likmes subsīdiju apjomu, kas noteikts līgumā ar pārstāvi par projekta īstenošanu, un faktiski veikto projekta attiecināmo izmaksu aizdevuma apjomu, ko nosaka, pamatojoties uz šo noteikumu 16. punktā minētajiem dokumentiem, un izmaksu veic ievērojot šādus nosacījumus:
*būvniecības un atjaunīgo energoresursu tehnoloģiju pasākumi ir īstenoti, ēka ir nodota ekspluatācijā un Būvniecības informācijas sistēmā ir reģistrēts ēkas pagaidu energosertifikāts, kas apliecina šo noteikumu 11. punktā minētā nosacījuma izpildi. Ēkas pagaidu energosertifikāts tiek precizēts pēc projekta pabeigšanas;
Ja faktiski izmaksātā attiecināmo izmaksu aizdevuma summa pārsniedz paredzēto procentu likmes subsīdiju apmēru, procentu likmes subsīdiju nepalielina. Ja faktiski veikto projekta attiecināmo izmaksu aizdevumu apjoms ir mazāks par līgumā noteikto, procentu likmes subsīdijas apmēru pārrēķina atbilstoši faktiski izsniegtajam attiecināmo izdevumu aizdevumam. 

Sabiedrība "Altum" procentu likmes subsīdiju piemēro pēc mājas nodošanas ekspluatācijā un visu pamatojošo dokumentu saņemšanas.

Ja pārstāvis projekta īstenošanai piesaista cita finansētāja aizdevumu, sabiedrība "Altum" procentu likmes subsīdijas projekta īstenošanai ieskaita cita finansētāja atvērtajā kontā saskaņā ar sadarbības līgumu, kas noslēgts starp sabiedrību "Altum" un citu finansētāju. Sabiedrībai "Altum" ir tiesības pārbaudīt cita finansētāja aizdevuma izlietojuma atbilstību šajos noteikumos noteiktajām attiecināmajām izmaksām.

Sabiedrības "Altum" lēmumi par procentu likmes subsīdijas piešķiršanu, piemērošanu vai atteikumu to piešķirt vai piemērot nav administratīvie akti. Atbalsta piešķiršana un piemērošana tiek īstenota civiltiesisko attiecību ietvaros, noslēdzot attiecīgu līgumu ar sabiedrību "Altum". Strīdi, kas izriet no atbalsta piešķiršanas, piemērošanas vai noslēgtā līguma izpildes, risināmi normatīvajos aktos un noslēgtajā līgumā noteiktajā kārtībā.

Atbalstāmās darbības un attiecināmās izmaksas

Noteikumu projekta ietvaros ir attiecināmas izmaksas par šādām atbalstāmām darbībām:
1) būvdarbu veikšanu ēkas norobežojošajās konstrukcijās un koplietošanas telpās, tai skaitā logu un durvju nomaiņa, būvdarbi pagrabtelpās un bēniņos;
2) daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas inženiersistēmu atjaunošana, pārbūve vai izveide ne tālāk kā līdz daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas zemes robežai, tai skaitā nodrošinot individuālu  siltuma un karstā ūdens uzskaiti ar attālinātu nolasāmību saskaņā ar normatīvajiem aktiem par ekspluatējamu ēku energoefektivitātes minimālām prasībām, izņemot ieguldījumus fosilos energoresursus izmantojošās tehnoloģiskās iekārtās, kas attiecīgajā ēkā uz vietas ražo enerģiju konkrētās ēkas patēriņam (šis ierobežojums neattiecas uz centralizētajai siltumapgādei pieslēgtajām ēkām). Ar zemes robežu tiek saprasta zemes vienības robeža uz kuras atrodas māja, neatkarīgi no zemes piederības vai funkcionalitātes;
3) projekta autoruzraudzību un būvuzraudzību;
4) projekta vadību, nepārsniedzot 3 procentus no projekta attiecināmajām izmaksām;
5) citiem pasākumiem, ja tie ir nepieciešami daudzdzīvokļu mājas energoefektivitātes paaugstināšanai vai ilgtspējas nodrošināšanai. Nepieciešamības gadījumā projektos var tikt iekļauti risinājumi cilvēku ar kustību traucējumiem pieejamības veicināšanai.

Citi pasākumi ietver darbības, kas nepieciešamas pēc energoefektivitātes pasākumu, atjaunīgo energoresursu tehnoloģiju ieviešanas vai ilgtspējas pasākumu veikšanas, lai nodrošinātu atbilstošu mājas tehnisko stāvokli, piemēram, ja tiek veikti energoefektivitātes pasākumi bēniņos, tad, iespējams, jāveic arī bojātā jumta nomaiņa vai remonts, lai no energoefektivitātes pasākumu īstenošanas tiktu gūts labums. Ja projekta ietvaros tiek veikti būvdarbi koplietošanas telpās, tad var veikt kosmētisko remontu koplietošanas telpās, lai atjaunotu vai uzlabotu tehnisko stāvokli un nodrošinātu ēkas ilgtspēju.
7) attiecināmo izmaksu pievienotās vērtības nodoklis, ievērojot Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2021/1060 64. panta 1. punkta c) apakšpunkta i) punktā noteikto.

Tehniskā dokumentācija ietver:
 - ēkas energosertifikāts, ko izstrādājis neatkarīgs eksperts ēku energoefektivitātes jomā;
 - neatkarīga eksperta ēku energoefektivitātes jomā izstrādāts pārskats par ekonomiski pamatotiem ēkas norobežojošo konstrukciju un inženiersistēmu energoefektivitāti uzlabojošiem pasākumiem;
 - ēkas pagaidu energosertifikāts, ko izstrādājis neatkarīgs eksperts ēku energoefektivitātes jomā;
 - neatkarīga eksperta ēku energoefektivitātes jomā e-parakstīts ēkas energosertifikāta vai pagaidu energosertifikāta pārrēķins, ja ēkas energosertifikāts izstrādāts un reģistrēts Būvniecības informācijas sistēmā līdz 2021. gada 15. aprīlim, vai ja precizētais ēkas pagaidu energosertifikāts ir izstrādāts pēc 2026. gada 18. jūnija;
 - būvspeciālista sagatavots tehniskās apsekošanas atzinums;
 - būvspeciālista sagatavots būvprojekts vai paskaidrojuma raksts;
 - paziņojums par būvniecību vai paskaidrojuma raksts inženierbūvēm saskaņā ar atsevišķu inženierbūvju būvnoteikumiem;
 - kontroltāme;
 - siltumenerģijas ražošanas avotu izmantošanas prioritārās kārtības izvērtējums.

Noteikumu projekta 16.5. apakšpunktā paredzētā sabiedrības "Altum" tīmekļvietnē norādāmā informācija un dokumenti ir nepieciešami tikai noteikumu projektā jau noteikto atbalsta piešķiršanas nosacījumu izpildes un iesniegtās informācijas atbilstības pārbaudei. Sabiedrība "Altum", nosakot tīmekļvietnē iesniedzamās informācijas un dokumentu prasības, neparedz papildu atbalsta saņemšanas nosacījumus un nepaplašina noteikumu projektā noteikto pretendentu pienākumu apjomu. Minētās prasības ir tehniska un administratīva rakstura un tiek vienveidīgi piemērotas visiem pretendentiem.

Ēku energoefektivitātes novērtējums, pamatojoties tikai uz izmērītās ēkas energoefektivitātes novērtējumu jeb t.s." vienkāršotais ēkas energosertifikāts"

Šīs atbalsta programmas ietvaros ir atbalstāma ēkas energosertifikāta izstrāde, kas ir balstīta uz Ministru kabineta 2021. gada 8. aprīļa noteikumu Nr.222 "Ēku energoefektivitātes aprēķina metodes un ēku energosertifikācijas noteikumi" (turpmāk- MK noteikumi Nr. 222) 6. punktu, kurā regulēts ēkas energosertifikāts, kas var tikt izsniegts pamatojoties tikai uz izmērītās ēkas energoefektivitātes novērtējumu (jeb skaitītāju rādījumu datiem). Šāda procedūra ir piemērojama tikai tādām ekspluatācijā esošām ēkām, kurām ir individuāla enerģijas patēriņa uzskaite, un ir pieejami enerģijas patēriņa dati pamatojoties uz piegādātās un eksportētās enerģijas izmērītajiem daudzumiem par vismaz pēdējo triju gadu periodu, kura laikā ēka ir pastāvīgi ekspluatēta un ēkai nav veiktas pārbūves vai funkciju maiņas, kas ietekmē ēkas enerģijas patēriņu apkurei un sasniedzamos neatjaunojamās primārās enerģijas energoefektivitātes novērtējuma rādītājus.
Atšķirībā no ēku energoefektivitātes novērtējuma, pamatojoties uz aprēķiniem un uz faktisko enerģijas patēriņu jeb "pilnais energosertifikāts", kas balstīts uz MK noteikumu Nr. 222 5. punktu, izmērītās energoefektivitātes novērtējuma izstrāde balstās tikai uz izmērītajiem enerģijas patēriņa datiem un nav jāveic aprēķina modeļa validācija ar aprēķināto novērtējumu. Kā arī obligāti pievienojamās dokumentācijas apjoms ir noteikts mazāks salīdzinājumā ar novērtējumu, kurš balstās gan uz izmērīto, gan aprēķināto ēkas energoefektivitāti, tajā skaitā pārskats par energoefektivitāti uzlabojošiem pasākumiem.
MK noteikumi Nr. 222 "Ēku energoefektivitātes aprēķina metodes un ēku energosertifikācijas noteikumi" 7. punktā noteikts, ka pārbūvējamām un atjaunojamām ēkām energosertifikāciju var neveikt, ja ēkai ir spēkā esošs ēkas energosertifikāts un ēkas atjaunošana vai pārbūve skar ne vairāk par 25 % no ēkas būves elementu kopējās laukuma virsmas vai ja kopējās pārbūves vai atjaunošanas izmaksas, kas attiecas uz norobežojošām konstrukcijām vai ēkas inženiertehniskajām sistēmām, nepārsniedz 25 % no ēkas vērtības (neskaitot zemes vērtību, uz kuras ēka atrodas). Ņemot vērā, ka šīs atbalsta programmas ietvaros plānots sasniegt vismaz 30 % ietaupījumu kopējai primārai enerģijai, ēkas energosertifikāta izstrāde visos gadījumos ir obligāta.
Programmas ietvaros iegūtie dati par sasniegtajiem energoefektivitātes rezultātiem tiks izmantoti enerģijas galapatēriņa ietaupījuma aprēķināšanai un uzskaitei atbilstoši Ministru kabineta 2022. gada 18. oktobra noteikumiem Nr. 660 "Energoefektivitātes monitoringa noteikumi", tādējādi nodrošinot programmas ieguldījumu Latvijas nacionālo energoefektivitātes mērķu uzraudzībā un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas (ES) 2023/1791 8. pantā noteiktā enerģijas ietaupījuma pienākuma izpildē.

Ēkas pagaidu energosertifikāta pārrēķina nepieciešamība
Ministru kabineta 2021. gada 8. aprīļa noteikumos Nr. 222 "Ēku energoefektivitātes aprēķina metodes un ēku energosertifikācijas noteikumi" veiktie grozījumi ir precizējuši ēku energoefektivitātes novērtēšanas un energosertifikācijas kārtību, tostarp prasības attiecībā uz energoresursu faktiskā patēriņa datu izmantošanu, šo datu ticamības un izmantojamības novērtēšanu, kā arī gadījumiem, kad energoefektivitātes novērtējuma veikšanai nav pieejami pietiekami enerģijas patēriņa dati.
Ņemot vērā minētās izmaiņas, programmas ietvaros iepriekš sagatavotam ēkas pagaidu energosertifikātam tiek paredzēta pārrēķina veikšana, lai tajā ietvertie energoefektivitātes rādītāji būtu noteikti pēc vienotas un aktuālajam normatīvajam regulējumam atbilstošas aprēķina metodikas un būtu savstarpēji salīdzināmi ar pēc projekta īstenošanas noteiktajiem rādītājiem.
Pārrēķina nepieciešamība ir saistīta ar programmas nosacījumu izpildes pārbaudi, jo atbalsta saņemšanai nepieciešams konstatēt vismaz 30 procentu kopējās primārās enerģijas ietaupījumu salīdzinājumā ar mājas kopējo primārās enerģijas patēriņu pirms projekta īstenošanas. Tādējādi pārrēķins nodrošina vienotu sākotnējo atskaites punktu, pēc kura tiek vērtēts projekta rezultātā sasniegtais enerģijas ietaupījums, mazina risku, ka pirms un pēc projekta īstenošanas sagatavotajos energoefektivitātes novērtējumos tiek izmantotas atšķirīgas metodoloģiskās pieejas, un nodrošina objektīvāku programmas rezultātu novērtēšanu.
Pārrēķina mērķis nav atkārtota ēkas energosertifikācija, bet iepriekš sagatavotajā pagaidu energosertifikātā ietverto rādītāju aktualizēšana atbilstoši spēkā esošajai aprēķina metodikai programmas mērķa sasniegšanas izvērtēšanai.

Principu ievērošana

Dzīvokļu īpašnieku pārstāvis nodrošina, ka projekta īstenošanas laikā tiks ievēroti sekojoši principi:
*"Energoefektivitāte pirmajā vietā", kas atbilst Eiropas Parlamenta un Padomes 2023. gada 13. septembra Direktīvai (ES) Nr. 2023/1791 par energoefektivitāti un ar ko groza Regulu (ES) 2023/955 (pārstrādāta redakcija) un Komisijas 2024. gada 29. jūlija Ieteikumam 2024/2143 ar ko nosaka vadlīnijas Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas (ES) 2023/1791 3. panta interpretācijai attiecībā uz principu "energoefektivitāte pirmajā vietā";
*"Klimatdrošināšana", atbilstoši 2021. gada 29. jūlija Eiropas komisijas paziņojumam par sagatavotajiem tehniskajiem norādījumiem par infrastruktūras klimatdrošināšanu 2021. –2027. gadā; 
*"Nenodarīt būtisku kaitējumu", kas atbilst ​Eiropas Parlamenta un Padomes 2020. gada 18. jūnija Regulas (ES) 2020/852, par regulējuma izveidi ilgtspējīgu ieguldījumu veicināšanai un ar ko groza Regulu (ES) 2019/2088, 18. pantam un normatīvajiem aktiem vides jomā.
Attiecībā uz principu "Energoefektivitāte pirmajā vietā", visi 2.1.1.1. pasākuma ietvaros īstenotie projekti nodrošina šī principa ievērošanu, t.i. visiem projektiem jānodrošina kopējās primārās enerģijas samazinājums.

Pasākuma ietvaros plānoto ieguldījumu ietekme uz katru no horizontālajiem principiem:
a) "Vienlīdzība, iekļaušana, nediskriminācija un pamattiesību ievērošana"- nav ietekme;
b) "Klimatdrošināšana"- tieša ietekme;
c) "Energoefektivitāte pirmajā vietā"- tieša ietekme;
d) "Nenodarīt būtisku kaitējumu"- tieša ietekme.

Plānotās rīcības, kas identificētas principu "Energoefektivitāte pirmajā vietā", "Klimatdrošināšana" un "Nenodarīt būtisku kaitējumu" izpildei:

1. Ieguldījumi daudzdzīvokļu māju ēku energoefektivitātē, kuras atrodas NATURA 2000 teritorijā, kopumā ir pieļaujams veikt daudzīvokļu ēku atjaunošanu. Uz NATURA 2000 teritorijām paredzētas prasības atbilstoši Latvijas normatīvajiem aktiem. Ja ēku pārbūve plānota īpaši aizsargājamā dabas teritorijā (izņemot neitrālo zonu un ciemu un pilsētu teritorijas), plānotajai darbībai jāsaņem Valsts vides dienesta projekta dokumentācijas saskaņojums. Ja Valsts vides dienests konstatē, ka kādai plānotai darbībai var būt negatīva ietekme uz NATURA 2000 teritoriju, šai darbībai jāveic ietekmes uz NATURA 2000 teritoriju novērtējums. Pie projekta iesniegšanas pārbauda daudzdzīvokļu ēkas adresi, lai noteiktu teritoriju, kurā tā atrodas.
2. Pasākuma ietvaros ir atbalstāma siltumenerģijas ražošanas avotu iegāde, uzstādīšana un nomaiņa. Ja tiek uzstādīts biomasas apkures katls, izmantotajai biomasai jāatbilst normatīvajā aktā par ilgtspējas un siltumnīcefekta gāzu emisiju ietaupījuma kritērijiem, no biomasas kurināmā ražotās elektroenerģijas kritērijiem un kārtību, kādā pamatojama, apliecināma un uzraugāma atbilstība minētajiem kritērijiem noteiktajām prasībām.
3. Pasākuma ietvaros tiks nodrošināta vismaz vidēja atjaunošanas pakāpe , nodrošinot vidēji vismaz 30% kopējās primārās enerģijas samazinājumu. Faktiski sasniegtās enerģijas patēriņa rādītāju vērtības līdzīgā, iepriekš ieviestā 2014.-2020.gada plānošanas perioda Darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 4.2.1.1. pasākumā "Veicināt energoefektivitātes paaugstināšanu dzīvojamās ēkās" parāda, ka vidējais siltumenerģijas patēriņa ietaupījums sasniedza pat 49%. Tiek pārbaudīts Ēkas energosertifikāts pirms ēkas atjaunošanas un Ēkas pagaidu energosertifikāts pēc ēkas atjaunošanas, tiek skatīts ietaupījums un veiktās darbības katrā projektā.
4. Klimata pārmaiņu ietekmē prognozētie riski būvniecībā ir saistīti gan ar ekstremālu un intensīvu nokrišņu biežuma un apjoma pieaugumu, gan ar applūšanas risku teritorijās, kas atrodas plūdu riska zonās. 
Risku uzskata par novērtētu, ja projekta dokumentācijā ir:
 - pārbaudīta informācija par ēkas atrašanos vai neatrašanos plūdu riska teritorijā, izmantojot pieejamos plūdu riska kartogrāfiskos materiālus un kompetento institūciju datus;
 - izvērtēta lietus ūdens novadīšanas sistēmu, hidroizolācijas risinājumu, ēkas cokola un pazemes konstrukciju tehniskā stāvokļa un atbilstības normatīvajām prasībām informācija;
 - izvērtēta dzīvojamās mājas tehniskās apsekošanas atzinumā ietvertā informācija par nokrišņu ūdeņu novadīšanas un hidroizolācijas sistēmu stāvokli.
Ja izvērtējumā netiek konstatētas nepilnības un ēka neatrodas plūdu riska teritorijā, papildu pasākumi nav nepieciešami.
5. Kā viens no prognozētajiem klimata pārmaiņu izraisītajiem riskiem būvniecībā Latvijā ir iekštelpu pārkaršana. Lai nodrošinātu komfortablu iekštelpu mikroklimatu arī karstuma viļņu laikā, būvniecības projektos paredz atbilstošus telpu dzesēšanas un ventilācijas risinājumus atbilstoši normatīvajiem aktiem būvniecības un ēku energoefektivitātes jomā.
Ja pēc atjaunošanas ēkai plānots sasniegt A+, A vai B energoefektivitātes klasi, projekta ietvaros iesniedz neatkarīga eksperta ēku energoefektivitātes jomā sagatavotu pārkaršanas riska izvērtējumu. Ja izvērtējumā tiek konstatēts pārkaršanas risks, projekta dokumentācijā paredz atbilstošus telpu dzesēšanas un ventilācijas risinājumus.
Ja pēc atjaunošanas ēkai plānots sasniegt C vai zemāku energoefektivitātes klasi, pārkaršanas riska izvērtējuma veikšana un attiecīgu telpu dzesēšanas vai ventilācijas risinājumu paredzēšana ir brīvprātīga.
Vienlaikus ēkas noturību pret pārkaršanu ietekmē ne tikai telpu dzesēšanas un ventilācijas risinājumi, bet arī projektēšanas stadijā izvēlētie pasīvie risinājumi, tostarp fasādes un citu norobežojošo konstrukciju siltināšanas risinājumi, izmantoto materiālu īpašības un biezums, logu tehniskie risinājumi un citi pasākumi, kas veicina komfortabla iekštelpu mikroklimata uzturēšanu un ēkas energoefektivitāti visa gada garumā.
6. Aukstuma viļņu risks un sniega slodzes risks pasākuma ietvaros tiek vērtēts kā kontrolēts un samazināts. ja ēkas atjaunošana plānota, saskaņota un veikta atbilstoši spēkā esošajiem būvnormatīviem. Atsevišķs izvērtējums projekta ietvaros nav jāveic.
7. Pasākuma izvērtējums nosaka, ka  nav nepieciešams padziļināts novērtējums attiecībā uz citiem riskiem, kas saistīti ar klimata pārmaiņu mazināšanu, pielāgošanos klimata pārmaiņām un ūdens un jūras resursu ilgtspējīgu izmantošanu un aizsardzību.
8. Veicot energoefektivitātes darbus ēkā/objektā, būvniecības (ne bīstamie) atkritumi vai demontāžas atkritumi, jānodod šī atkritumu veida apsaimniekotājiem pilnā apmērā, kas veicinās atkritumu atkārtotu izmantošanu tautsaimniecībā, to pārstrādi, to pārstrādes produktu izmantošanu un samazinās atkritumu apglabāšanas apjomus. Kā arī būvniecības procesa laikā jāveic pasākumi trokšņa, putekļu un piesārņotāju emisiju samazināšanai. Nepieciešams iesniegt apliecinājumu, kurā tiek norādīts, ka prasības attiecībā uz radītājiem būvniecības (ne bīstamajiem) atkritumiem vai demontāžas atkritumiem un to nodošanu šī atkritumu veida apsaimniekotājiem pilnā apmērā, tiks ievērotas. Savukārt būvniecības līgumā jāparedz, ka būvnieks veiks pasākumus, trokšņa, putekļu un piesārņotāju emisiju samazināšanai.
9. Projektu īstenošanā tiek veicināta ilgtspējīgs iepirkums  prasību ievērošana, veicot iepirkumus būvniecības darbiem. Ilgtspējīga iepirkuma izmantošana programmas ietvaros nav obligāta, bet tikai iesakāma. Projektu īstenotāji var pēc izvēles piemērot ilgtspējīga iepirkuma principus, piemēram, paredzot viedo risinājumu ieviešanu apgaismojuma izveidē, kā arī izvērtēt un izmantot citu energoefektīvu un inovatīvu risinājumu ieviešanu ēku atjaunošanā un būvniecībā. Ja projektam piemēro publiskā iepirkuma prasības, tad cits finansētājs pārbauda, vai pasūtītājs ir veicis atbilstošu atzīmi par ilgtspējīgo iepirkumu IUB publikācijā, savukārt tie projektu īstenotāji, kam nav jāpiemēro publiskā iepirkuma prasības, pēc izvēles var norādīt pieteikumā vai un kādi ilgtspējīga iepirkuma principi ir piemēroti konkrētā projekta īstenošanā.
10. Atjaunojot ēkas, kurās ir azbestu saturoši materiāli, azbestu saturošus izstrādājumus apstrādās un transportēs atbilstoši normatīvajiem aktiem par darba aizsardzības prasībām darbā ar azbestu, tai skaitā nepieļaujot azbesta šķiedru vai putekļu nokļūšanu vidē. Izpildi kontrolē Valsts vides dienests un Valsts vides dienesta reģionālās vides pārvaldes. Nepieciešams iesniegt apliecinājumu, kurā tiek norādīts, ka prasības tiks ievērotas atbilstoši normatīviem aktiem azbestu saturošo materiālu jomā.
11. Atjaunojot ēkas tiks atbalstītas darbības, kas paredz gaisa kvalitātes uzlabošanas iekārtu iegādi, atjaunošanu vai nomaiņu, ja nav iespējams nodrošināt ēkas siltumenerģiju ražojošā avota pieslēgšanu centralizētajai siltumapgādes sistēmai un ja projekta īstenošanas rezultātā paredzama gaisa kvalitātes samazināšanās (gaisa un dūmgāzu attīrīšanas iekārtu, putekļu un citu emisiju samazināšanas iekārtu, tai skaitā elektrostatisko filtru uzstādīšana).
12. Augstāk minētie principi vienlaikus nodrošina arī saskaņā ar Jauno Eiropas Bauhaus  iniciatīvu, kas veicina Eiropas zaļā kursa mērķu īstenošanu, vienlaikus apvienojot trīs pamatvērtības – ilgtspēju, estētiku un iekļaušanu. programma atbilst iniciatīvas mērķiem, jo sekmē esošā dzīvojamā fonda ilgtspējīgu atjaunošanu, enerģijas patēriņa un siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanu, kā arī dzīves vides kvalitātes uzlabošanu.  

ESKO iesaiste projektu īstenošanā

2.1.1.1. pasākuma ietvaros daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas energoefektivitātes paaugstināšanas projekta īstenošanā ir iespējams izmantot energoservisa kompānijas (ESKO) pakalpojumus. Dzīvokļu īpašnieki atbilstoši normatīvajiem aktiem un pieņemtajam lēmumam var pilnvarot ESKO veikt ar projekta sagatavošanu un īstenošanu saistītās darbības, tostarp pārstāvēt dzīvokļu īpašniekus programmas ietvaros, ja ESKO atbilst noteikumu projektā pārstāvim noteiktajām prasībām.
ESKO iesaiste nav obligāts priekšnoteikums atbalsta saņemšanai, un ESKO īstenotiem projektiem netiek paredzēta atsevišķa atbalsta intensitāte vai citi atšķirīgi atbalsta saņemšanas nosacījumi.
Projektiem, kuros tiek izmantots ESKO modelis, piemēro tādus pašus programmas atbilstības, energoefektivitātes un finansēšanas nosacījumus kā pārējiem programmas ietvaros īstenotajiem projektiem.
Tādējādi programma pieļauj ESKO modeļa izmantošanu un rada iespēju ESKO iesaistei daudzdzīvokļu dzīvojamo māju energoefektivitātes paaugstināšanas projektu īstenošanā, vienlaikus neparedzot ESKO kā atsevišķu atbalsta saņēmēju kategoriju vai īpašus atbalsta nosacījumus.

Cita finansētāja un sabiedrības "Altum" funkciju sadalījums

Cits finansētājs:
 - izvērtē aizdevuma pieteikumu un pieņem lēmumu par aizdevuma piešķiršanu saskaņā ar tās iekšējām kredītriska novērtēšanas procedūrām;
 - izvērtē aizņēmēja kredītspēju, projekta ekonomisko pamatotību, plānoto naudas plūsmu un citus ar finansējuma piešķiršanu saistītos riskus;
 - nosaka aizdevuma nosacījumus, tai skaitā aizdevuma termiņu, atmaksas grafiku, procentu likmi un citus finansēšanas nosacījumus;
 - slēdz aizdevuma līgumu un nodrošina aizdevuma izmaksu atbilstoši aizdevuma līguma nosacījumiem;
 - uzrauga aizdevuma izlietojumu un atmaksu atbilstoši kredītiestādes iekšējām procedūrām un normatīvo aktu prasībām;
 - sniedz sabiedrībai "Altum" informāciju, kas nepieciešama procentu likmes subsīdijas aprēķināšanai, šo noteikumu noteiktajā kārtībā.

Sabiedrība "Altum":
 - izvērtē projekta atbilstību un pieņem lēmumu par procentu likmes subsīdijas piešķiršanu;
aprēķina procentu likmes subsīdijas apmēru un nodrošina tās administrēšanu atbilstoši šo noteikumu prasībām;
 - pārbauda valsts atbalsta regulējuma prasību ievērošanu, tai skaitā izvērtē saimnieciskās darbības veikšanu dzīvokļos, nosaka de minimis atbalsta piemērojamību un nodrošina, ka netiek pārsniegts piemērojamajos normatīvajos aktos noteiktais de minimis atbalsta maksimālais apmērs;
 - pārbauda izdevumu atbilstību, tai skaitā pārliecinās, ka izdevumi radušies noteiktajā attiecināmības periodā;
 - pārliecinās, ka attiecināmie izdevumi nav finansēti no cita valsts, Eiropas Savienības vai cita publiskā finansējuma avota, novēršot dubultfinansējuma risku;
 - pārbauda publicitātes prasību izpildi atbilstoši piemērojamo normatīvo aktu prasībām;

Shēma un iesaistītās puses

1.
Dzīvokļu īpašnieku lēmums par renovāciju 
Dzīvokļu īpašnieki pieņem lēmumu par mājas renovāciju.
↓
2. Projekta sagatavošana
Pārstāvis organizē nepieciešamās atlases un nosaka projekta izmaksas. Projektā paredz vismaz 30 % primārās enerģijas ietaupījumu.
↓
3. Aizdevuma piedāvājuma saņemšana
Pārstāvis iesniedz aizdevuma pieteikumu citam finansētājam. Cits finansētājs izvērtē projektu un sagatavo aizdevuma piedāvājumu, nosakot aizdevuma summu, procentu likmi un termiņu.
↓
4. Dzīvokļu īpašnieku lēmums par aizdevumu
Dzīvokļu īpašnieki pieņem lēmumu par aizdevuma saņemšanu un projekta īstenošanu.
↓
5. Aizdevuma un sabiedrība "Altum" atbalsta apstiprināšana
Cits finansētājs pieņem gala lēmumu par aizdevumu un iesniedz sabiedrībā "Altum" garantijas pieteikumu. Pārstāvis iesniedz sabiedrībā "Altum" pieteikumu procentu likmes subsīdijas piešķiršanai. Sabiedrība "Altum" izvērtē atbilstību un pieņem lēmumu par atbalsta piešķiršanu.
↓
6. Līgumu noslēgšana un projekta īstenošana
Tiek noslēgts aizdevuma līgums un atbalsta līgums. Sabiedrība "Altum" izsniedz garantiju citam finansētājam. Cits finansētājs pakāpeniski izmaksā aizdevumu atbilstoši projekta izpildei, un tiek uzsākta projekta īstenošana.
↓
7. Projekta pabeigšana un rezultātu apstiprināšana
Pēc projekta pabeigšanas tiek apliecināts noteiktais primārās enerģijas ietaupījums. Pārstāvis iesniedz sabiedrībā "Altum" pieteikumu procentu likmes subsīdijas piemērošanai.
↓
8. Procentu likmes subsīdijas piemērošana
Sabiedrība "Altum" pieņem lēmumu par subsīdijas piemērošanu un veic subsīdijas maksājumu par projekta īstenošanas laikā aprēķinātajiem procentiem.
↓
9. Subsīdijas turpmāka izmaksa
Turpmāk reizi sešos mēnešos pārstāvis iesniedz procentu likmes subsīdijas maksājuma pieprasījumu par attiecīgajā periodā aprēķinātajiem aizdevuma procentu maksājumiem. Sabiedrība "Altum" procentu likmes subsīdiju pārskaita citam finansētājam, kas to novirza aizdevuma procentu maksājumu segšanai vai aizdevuma pamatsummas pirmstermiņa dzēšanai atbilstoši dzīvokļu īpašnieku kopības pieņemtajam lēmumam par procentu likmes subsīdijas izlietojumu.

Aizdevuma saņēmējs - biedrība vai kopība;
Procentu likmes subsīdijas gala labuma guvējs - dzīvokļu īpašnieki;
Pārstāvis rīkojas uz pilnvaras pamata, attiecīgi tajā apjomā kā dzīvokļu īpašnieki (kopība) to ir pilnvarojuši.

Programmas ietvaros pieteikumu atbalsta saņemšanai nevar iesniegt viena fiziska vai juridiska persona, kuras īpašumā atrodas visa daudzdzīvokļu dzīvojamā māja. Atbalsts paredzēts dzīvokļu īpašnieku kopībām, kuru vārdā rīkojas pārstāvis. Vienlaikus dzīvokļu īpašnieku kopībā atsevišķs dzīvokļa īpašnieks var būt fiziska vai juridiska persona, kas veic saimniecisko darbību. Šādā gadījumā attiecībā uz konkrēto dzīvokļa īpašnieku piemēro noteikumu projektā paredzētos komercdarbības atbalsta nosacījumus, tostarp attiecībā uz procentu likmes subsīdiju un aizdevuma garantiju.

Cita finansētāja iesaiste un komercdarbības atbalsta neesība
Programmas īstenošanā tiek iesaistīts cits finansētājs, kas nodrošina aizdevuma finansējumu daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas energoefektivitātes paaugstināšanas projekta īstenošanai. Programmas nosacījumi neparedz konkrēta cita finansētāja izvēli. Pārstāvis dzīvokļu īpašnieku vārdā var vērsties pie cita finansētāja, kas ar sabiedrību "Altum" ir noslēdzis sadarbības līgumu par dalību programmas īstenošanā. Tādējādi atbalsta saņēmējiem netiek noteikts pienākums izmantot konkrēta finansētāja pakalpojumus, un starp finansētājiem, kas piedalās programmas īstenošanā, netiek piešķirtas ekskluzīvas tiesības konkrētu projektu finansēšanai.

Cits finansētājs nav procentu likmes subsīdijas gala labuma guvējs un procentu likmes subsīdijas ietvaros nesaņem ekonomisku priekšrocību. Lai gan sabiedrība "Altum" procentu likmes subsīdiju pārskaita cita finansētāja kontā, cits finansētājs to saņem tikai programmas administrēšanas ietvaros un tam nav tiesību attiecīgos līdzekļus paturēt vai izmantot savām vajadzībām. Saņemtā procentu likmes subsīdija pilnā apmērā tiek novirzīta konkrētā aizņēmēja aizdevuma saistību segšanai atbilstoši programmas nosacījumiem.

Tādējādi procentu likmes subsīdijas radītais ekonomiskais labums pilnā apmērā tiek nodots gala labuma guvējiem – dzīvokļu īpašniekiem –, samazinot ar energoefektivitātes paaugstināšanas projekta finansēšanu saistīto aizdevuma saistību apmēru. Cits finansētājs darbojas kā aizdevuma finansējuma nodrošinātājs un procentu likmes subsīdijas maksājuma administrēšanā iesaistītā puse, nevis kā valsts atbalsta saņēmējs.

Projektu finansēšana

Jaunās atbalsta programmas ietvaros projektu finansēšanas modelis balstīts uz kumulācijas pieeju, prioritāri veicinot komercbanku finansējuma piesaisti un privātā kapitāla iesaisti daudzdzīvokļu dzīvojamo māju energoefektivitātes paaugstināšanas projektu īstenošanā. Atšķirībā no iepriekšējām programmām, jaunā pieeja paredz publisko finansējumu izmantot kā investīciju piesaistes sviru, samazinot tiešā publiskā atbalsta intensitāti un veicinot tirgus dalībnieku iesaisti.
Programmas ietvaros pārstāvis  piesakās finansējuma saņemšanai pie cita finansētāja. 
Paredzēts, ka finansēšanas modelis varētu veicināt komercbanku aktīvāku iesaisti, samazināt publiskā finansējuma intensitāti uz vienu projektu un ar ierobežotu publiskā finansējuma apjomu piesaistīt papildu privātās investīcijas dzīvojamā fonda atjaunošanai. Eiropas Parlamenta un Padomes 2021. gada 24. jūnija Regulas (ES) 2021/1060 58. panta 3. punkts nosaka, ka atbalsts no fondiem, izmantojot finanšu instrumentus, pamatojas uz ex ante novērtējumu. Ex ante novērtējumu pabeidz, pirms vadošā iestāde veic programmieguldījumus finanšu instrumentos. Ekonomikas ministrija kā Eiropas Savienības fondu atbildīgā iestāde aktualizēs attiecīgo ex ante novērtējumu un iesniegs to Finanšu ministrijai kā Eiropas Savienības fondu vadošajai iestādei pirms programmieguldījumu veikšanas finanšu instrumentā. Noteikumu projektā paredzētais atbalsta modelis tiks īstenots atbilstoši finansēšanas nolīgumam un tam pievienotajai investīciju stratēģijai. Pirms programmas īstenošanas tiks veikti grozījumi finansēšanas nolīgumā un tiks pievienota jauna investīciju stratēģija, lai nodrošinātu to atbilstību noteikumu projektā paredzētajam atbalsta modelim un Regulas (ES) 2021/1060 59. panta un X pielikuma prasībām.

Procentu likmes subsīdija ir atbalsta veids, ar kuru tiek segta daļa no procentu maksājumiem vai aizdevuma pamatsummas par cita finansētāja izsniegtu aizdevumu, kas izmantots daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas energoefektivitātes paaugstināšanas projekta īstenošanai. Atbalsts tiek piemērots pēc projekta pabeigšanas un visu noteikumu projektā noteikto nosacījumu izpildes.
Programma neparedz ierobežojumus cita finansētāja kreditēšanas nosacījumiem. Cits finansētājs patstāvīgi izvērtē projekta dokumentāciju, projekta kredītspēju un nosaka aizdevuma nosacījumus, tostarp aizdevuma atmaksas grafiku, procentu likmi un citus finansēšanas nosacījumus atbilstoši savai kreditēšanas politikai.

Noteikumu projekta 32.3. apakšpunktā paredzēts noteikt par 0,2 procentpunktiem lielāku procentu likmes subsīdijas apmēru projektiem, kas tiek īstenoti Latgales plānošanas reģionā. Šāds risinājums paredzēts, lai veicinātu daudzdzīvokļu dzīvojamo māju energoefektivitātes paaugstināšanas projektu īstenošanu reģionā, kurā vēsturiski ir zemāka investīciju aktivitāte un ierobežotākas iespējas piesaistīt finansējumu. Papildu atbalsts ir vērsts uz reģionālās attīstības veicināšanu un energoefektivitātes pasākumu īstenošanas intensificēšanu, sekmējot vienmērīgāku programmas pieejamību visā Latvijas teritorijā.

Procentu likmes subsīdijas apmērs noteikts no 1,6 līdz 2 procentpunktiem gadā. Piemērojot minēto procentu likmes subsīdiju visā paredzētajā atbalsta periodā, tās kopējais apmērs vidēji ir līdzvērtīgs aptuveni 20–26 procentiem no projekta kopējām attiecināmajām izmaksām. Tādējādi, lai gan atbalsts tiek izteikts procentpunktos un piemērots aizdevuma procentu likmei, tā kopējā finansiālā ietekme projekta īstenošanas periodā pēc būtības ir salīdzināma ar atbalstu aptuveni 20–26 procentu apmērā no projekta attiecināmajām izmaksām.

Sabiedrības "Altum" aizdevums

Sabiedrības "Altum" aizdevums netiek piešķirts no šīs programmas finansējuma. Sabiedrības "Altum" aizdevuma finansējums tiek nodrošināts citas sabiedrības "Altum" īstenotas atbalsta programmas ietvaros. Šīs programmas ietvaros sabiedrības "Altum" izsniegtam aizdevumam netiek piemērota procentu likmes subsīdija.

Sabiedrības "Altum" garantijas

Sabiedrības "Altum" garantijas apmērs ir ierobežots (80% no aizdevuma) gan saskaņā ar Eiropas Komisijas 2023. gada 13. decembra Regulā (ES) Nr. 2023/2831 par Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. un 108. panta piemērošanu de minimis atbalstam (turpmāk – Regula Nr. 2023/2831) paredzēto nosacījumu, kad atbalstu garantiju veidā uzskata par pārredzamu de minimis atbalstu, gan ņemot vērā Komisijas paziņojumā par EK līguma 87. un 88. panta piemērošanu valsts atbalstam garantiju veidā noteikto, tādējādi visās Altum programmās piemēro principu, ka garantija tiek ierobežota ar % no aizdevuma summas. Tāpat šāds ierobežojums ir noteikts, lai nodrošinātu, ka arī komercbankas uzņemas daļu riska par to finansētajiem darījumiem. Garantijas maksimālā summa tiek ierobežota, gan ievērojot Regulā Nr. 2023/2831 noteiktos ierobežojumus, gan ievērojot visās Altum programmās piemēroto principu, ka tiek noteikts maksimālais darījuma/projekta apjoms, arī atbilstoši programmu riska novērtējumam. Vienlaikus skaidrojam, ka līdz šim īstenotajās atbalsta programmās daudzdzīvokļu dzīvojamo māju energoefektivitātes paaugstināšanai nav bijuši projekti, kuriem garantijas maksimālās summas ierobežojums būtu problemātisks un ka tāpēc projekts netiktu atbalstīts.
Izsniedzot Altum garantijas, valsts atbalsts nebūs kredītiestāžu līmenī, jo finansiālās priekšrocības tiks nodotas aizdevumu saņēmējiem:
-         garantijas likme ir 80% no kredītu summas;
-         līgumu ar Altum varēs slēgt ikviena kredītiestāde, kas vēlas kreditēt daudzdzīvokļu māju energoefektivitātes projektus un noslēgs ar sabiedrību "Altum" sadarbības līgumu;
-         kredītiestāde uzņemsies risku katra darījuma līmenī vismaz 20% apjomā;
-         garantija tiks izmaksāta tikai atbilstoši faktiskajam pamatsummas atlikumam (netiks segtas citas kredītiestāžu izmaksas).
Sabiedrība "Altum" un cits finansētājs noslēgs sadarbības līgumu, kurā vienosies par atbalsta piešķiršanas kārtību, kompensāciju izmaksu un zaudējumu samazināšanas pasākumiem, un sadarbību ar pārstāvi.
Sabiedrība "Altum" piešķirs garantijas kredītiestāžu izsniegtajiem aizdevumiem dzīvokļu īpašniekiem energoefektivitātes paaugstināšanas projektu īstenošanai. Aizdevumiem, kuriem tiks piešķirtas garantijas, attiecināmās izmaksas un projektu īstenošanas nosacījumi ir tādi kā tas noteikts šajā Noteikumu projektā.
Sabiedrība "Altum" var pagarināt garantijas termiņu, nepārsniedzot noteikumos noteikto 20 gadu termiņu, ievērojot šādus nosacījumus:
1) ja garantija tiek piešķirta bez de minimis atbalsta, tad to piešķir uz laiku, kas nepārsniedz 20 gadus (maksimālais termiņš, kas noteikts Noteikumu projektā), taču, ja garantijas pieteikumā pieprasītā garantija tiek pieprasīta uz īsāku laiku, to piešķir uz īsāku laiku.
2) ja garantiju piešķir mājai, kur ir de minimis atbalsta saņēmēji, to piešķir uz Regulā Nr. 2023/2831 noteikto termiņu.
3) ja sākotnējās garantijas termiņš ir bijis mazāks par 20 gadiem, sabiedrība "Altum" var pagarināt garantijas termiņu saskaņā ar Noteikumu projektā noteikto, taču nekādā gadījumā nepārsniedzot noteikumos noteikto 20 gadu termiņu un ievērojot de minimis prasības.

Komercdarbības atbalsta nosacījumi

De minimis atbalsta saņēmēji ir dzīvokļu īpašnieki, kuru dzīvokļa īpašums tiek izmantots saimnieciskajā darbībā un dzīvokļa īpašnieki pretendē uz atbalstu, kas kvalificējams kā komercdarbības atbalsts.
Komercdarbības atbalsta saņēmēji programmas ietvaros ir juridiskas personas, kas nekustamo īpašumu izmanto saimnieciskās darbības veikšanai. Attiecīgi arī garantija programmas ietvaros tiek piešķirta juridiskām personām, ievērojot noteikumu projektā noteiktos nosacījumus.
Sabiedrība "Altum" pārbauda, vai dzīvokļu īpašnieks ir saimnieciskās darbības veicējs atbilstoši informācijai par zemesgrāmatā reģistrētajiem īres un nomas līgumiem konkrētajā dzīvojamā mājā.
De minimis atbalstu sniedz saskaņā ar Regulu Nr. 2023/2831 un normatīvajiem aktiem par de minimis atbalsta uzskaites un piešķiršanas kārtību.
Par saimniecisko darbību nav uzskatāma daudzdzīvokļu mājā esošo:
*neprivatizēto pašvaldībām piederošo dzīvokļu izīrēšana, biedrību un nodibinājumu īpašumā esošu dzīvokļu izīrēšana, īres tiesisko attiecību uzsākšana vai dzīvokļu uzturēšana, lai tos izīrētu atbilstoši likumam "Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā", izņemot šā likuma III1 nodaļai "Dzīvojamo telpu izīrēšana kvalificētiem speciālistiem", kura kvalificējās kā dzīvokļu īpašnieku saimnieciskā darbība, un dzīvokļu izīrēšana 15. pantā minētajām citām personu kategorijām, kura var kvalificēties kā dzīvokļu īpašnieku saimnieciskā darbība, ir attiecīgi ir jāvērtē atbilstoši komercdarbības atbalsta kontroles normām un jāpiemēro attiecīgais komercdarbības atbalsta regulējums;
*nedzīvojamo platību iznomāšana vai nodošana lietošanā pašvaldības vai valsts deleģēto pārvaldes uzdevumu veikšanai saskaņā ar normatīvajiem aktiem par publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanu;
*nedzīvojamo platību izmantošana pašvaldības vai valsts funkciju nodrošināšanai, tai skaitā, ja funkciju nodrošināšanas ietvaros tiek sniegti maksas pakalpojumi, vai sabiedriskā labuma organizāciju lietošanai, ja tās netiek izmantotas saimnieciskās darbības veikšanai.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Jā
Apraksts
Pasākuma ieviešanas modelim piedāvāti dažādi alternatīvi risinājumi un tie tiek apspriesti ar nozares pārstāvjiem.
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Jā
Apraksts
Pasākuma ietvaros ir izvērtēts izmaksu samērīgums pret sagaidāmajiem ieguvumiem, secinot, ka plānotais risinājums nodrošina efektīvāku publisko līdzekļu izmantošanu un ļauj ilgtermiņā atbalstīt lielāku skaitu projektu.

1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību

1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums

Vai tiks veikts?
Nē

1.6. Cita informācija

-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā

2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt

Fiziskās personas
Jā
Ietekmes apraksts
Noteikumu projekts paredz daudzdzīvokļu dzīvojamo māju dzīvokļu īpašniekiem iespēju saņemt atbalstu energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumu īstenošanai procentu likmes subsīdijas veidā, tādējādi samazinot projekta finansēšanas izmaksas un veicinot daudzdzīvokļu dzīvojamo māju atjaunošanu.
Dzīvokļu īpašnieki pieņem lēmumu par dalību atbalsta programmā, projekta īstenošanu, finansējuma piesaisti un pilnvaro pārstāvi rīkoties dzīvokļu īpašnieku kopības vārdā. Dzīvokļu īpašnieku lēmumu pieņemšana izriet no Dzīvokļa īpašuma likuma un nav jauna ar noteikumu projektu noteikta informācijas sniegšanas prasība. Pieteikumu un projekta dokumentāciju, kā arī pēc projekta pabeigšanas procentu likmes subsīdijas piemērošanai nepieciešamo dokumentāciju sabiedrībai "Altum" iesniedz dzīvokļu īpašnieku kopības pilnvarotais pārstāvis. Tādējādi fiziskajām personām kā atbalsta gala labuma guvējiem projekts nerada jaunu pienākumu patstāvīgi sagatavot un iesniegt minēto informāciju."
Juridiskās personas
Jā
Ietekmes apraksts
Noteikumu projekts paredz dzīvokļu īpašnieku kopībām iespēju saņemt atbalstu daudzdzīvokļu dzīvojamo māju energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumu īstenošanai procentu likmes subsīdijas veidā. Projekta sagatavošanu un īstenošanu dzīvokļu īpašnieku kopības vārdā nodrošina tās pilnvarots pārstāvis, tostarp iesniedzot pieteikumu un projekta dokumentāciju, kā arī pēc projekta pabeigšanas – procentu likmes subsīdijas piemērošanai nepieciešamo dokumentāciju. Ar šo darbību veikšanu saistītās projekta vadības izmaksas ir attiecināmas programmas ietvaros.
Projekts ietekmē arī citus finansētājus, kuri nodrošina projektu finansēšanu un reizi sešos mēnešos iesniedz sabiedrībai "Altum" procentu likmes subsīdijas turpmākajai izmaksai nepieciešamo informāciju. Ar informācijas sniegšanu saistītās izmaksas cits finansētājs iekļauj attiecīgā finanšu pakalpojuma izmaksās." 

2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību

Vai projekts skar šo jomu?
Jā

2.2.1. uz makroekonomisko vidi:

Jā
Ietekmes apraksts
Noteikumu projekta īstenošanai paredzama pozitīva ietekme uz tautsaimniecību, veicinot ieguldījumus daudzdzīvokļu dzīvojamā fonda atjaunošanā un energoefektivitātes paaugstināšanā. Programmas īstenošana veicinās investīciju aktivitāti būvniecības un ar to saistītajās nozarēs, vienlaikus samazinot atjaunoto dzīvojamo ēku enerģijas patēriņu un ilgtermiņā mazinot mājsaimniecību izdevumus par energoresursiem.

Daudzdzīvokļu ēku atjaunošana vienlaikus rada pieprasījumu būvniecībā, rada darba vietas, nodokļu ieņēmumus, samazina enerģijas patēriņu un mājsaimniecību izdevumus, kā arī pagarina ēku dzīves ciklu. Ēku atjaunošana ir īpaši darbietilpīga un lielā mērā balstās vietējās piegādes ķēdēs.
Vidēji viens milj. EUR ieguldījums daudzdzīvokļu ēku atjaunošanā rada PVN ieņēmumus 173 tūkst EUR apmērā, kā arī darbaspēka nodokļus 125 – 190 tūkst EUR apmērā. Viens šāda veida projekts nodrošina pilnas slodzes nodarbinātību aptuveni 12-18 personām.
Daudzdzīvokļu ēku atjaunošana rada pozitīvu ietekmi uz būvmateriālu ražotājiem, transporta pieprasījumu, projektētājiem, energoauditoriem un būvuzraugiem.
Ja siltumenerģijas pilnās izmaksas indikatīvi ir 80 EUR/MWh, tas nozīmētu aptuveni no 9 līdz 22 tūkst EUR mazākus enerģijas izdevumus ik gadu. Ēku energoefektivitātes uzlabošana samazina enerģijas rēķinus un vienlaikus stiprina enerģētisko neatkarību un drošību.
Tāpat jānorāda, ka pēc ēkas renovācijas paaugstinās dzīvokļu vērtība vismaz par 20%.

2.2.2. uz nozaru konkurētspēju:

Jā
Ietekmes apraksts
Programmas īstenošana veicinās pieprasījumu pēc būvniecības, energoefektivitātes, būvuzraudzības, autoruzraudzības un citiem ar daudzdzīvokļu dzīvojamo māju atjaunošanu saistītiem pakalpojumiem, sekmējot attiecīgo nozaru attīstību un kompetences paaugstināšanu energoefektīvu ēku atjaunošanas jomā.

2.2.3. uz uzņēmējdarbības vidi:

Jā
Ietekmes apraksts
Noteikumu projekts pozitīvi ietekmēs uzņēmējdarbības vidi, veicinot privātā finansējuma piesaisti daudzdzīvokļu dzīvojamo māju energoefektivitātes paaugstināšanas projektiem. Procentu likmes subsīdijas piemērošana samazinās projektu īstenošanai piesaistītā aizdevuma finansēšanas izmaksas un veicinās energoefektivitātes projektu īstenošanu, vienlaikus radot papildu pieprasījumu pēc būvniecības un ar ēku atjaunošanu saistītajiem pakalpojumiem.

2.2.4. uz mazajiem un vidējiem uzņēmējiem:

Jā
Ietekmes apraksts
Tiks nodrošināts vietējo būvmateriālu pieprasījums

2.2.5. uz konkurenci:

Jā
Ietekmes apraksts
Programmas īstenošana veicinās konkurenci finansēšanas pakalpojumu tirgū, jo dzīvokļu īpašnieku kopība ar pārstāvja starpniecību var izvēlēties projekta īstenošanai piemērotu finansētāju atbilstoši piedāvātajiem finansēšanas nosacījumiem. Vienlaikus konkurence tiks veicināta arī starp būvniecības un citu ar projekta īstenošanu saistīto pakalpojumu sniedzējiem.

2.2.6. uz nodarbinātību:

Jā
Ietekmes apraksts
Programmas īstenošana, palielinot pieprasījumu pēc būvniecības un ar ēku atjaunošanu saistītiem pakalpojumiem, var pozitīvi ietekmēt nodarbinātību attiecīgajās nozarēs un veicināt esošo darbavietu saglabāšanu. Precīzs programmas īstenošanas rezultātā radīto jauno darbavietu skaits netiek prognozēts.

2.3. Administratīvo izmaksu novērtējums juridiskām personām

Vai projekts skar šo jomu?
Nē

2.4. Administratīvā sloga novērtējums fiziskām personām

Vai projekts skar šo jomu?
Nē

2.5. Atbilstības izmaksu novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Rādītājs
2026
saskaņā ar valsts budžetu kārtējam gadam
izmaiņas kārtējā gadā, salīdzinot ar valsts budžetu kārtējam gadam
Turpmākie trīs gadi (euro)
2027
2028
2029
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
1
2
3
4
5
6
7
8
1. Budžeta ieņēmumi
0
0
0
2 448 619
0
6 121 548
3 672 928
1.1. valsts pamatbudžets, tai skaitā ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi
0
0
0
2 448 619
0
6 121 548
3 672 928
1.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
1.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
2. Budžeta izdevumi
0
0
0
2 880 728
0
7 201 822
4 321 092
2.1. valsts pamatbudžets
0
0
0
2 880 728
0
7 201 822
4 321 092
2.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
2.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
3. Finansiālā ietekme
0
0
0
-432 109
0
-1 080 274
-648 164
3.1. valsts pamatbudžets
0
0
0
-432 109
0
-1 080 274
-648 164
3.2. speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
3.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
4. Finanšu līdzekļi papildu izdevumu finansēšanai (kompensējošu izdevumu palielinājumu norāda ar "-" zīmi)
0
0
0
0
0
0
0
5. Precizēta finansiālā ietekme
0
-432 109
-1 080 274
-648 164
5.1. valsts pamatbudžets
0
-432 109
-1 080 274
-648 164
5.2. speciālais budžets
0
0
0
0
5.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
6. Detalizēts ieņēmumu un izdevumu aprēķins (ja nepieciešams, detalizētu ieņēmumu un izdevumu aprēķinu var pievienot anotācijas (ex-ante) pielikumā)
Pamatojoties uz grozījumos Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmā 2021.-2027. gadam Nr. 6 ierosināto finansējuma pārdali, kā arī Ministru kabineta Eiropas Savienības fondu tematiskās komitejas 2026. gada 6. augusta lēmumu, 2.1.1.1. pasākumam tiek novirzīts finansējums 14 403 642 euro apmērā.

2.1.1.1. pasākumam pieejamais finansējums 14 403 642 euro apmērā, kuru 85% apmērā veido Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums un 15% nacionālais līdzfinansējums.
2.1.1.1. pasākuma finansējuma ieguldījumi 2026. gadā netiek plānoti. 2027. gadā finansējuma ieguldījumi tiek plānoti 20% apmērā, t.i. 2 880 728 euro apmērā. 2028. gadā tiek plānota vislielākā aktivitāte un ieguldījumi 50% apmērā, nodrošinot projektu apstiprināšanu un līgumu slēgšanu 7 201 822 euro apmērā. Savukārt, 2029. gadā plānoti ieguldījumi 30% apmērā, t.i. 4 321 092 euro apmērā.
6.1. detalizēts ieņēmumu aprēķins
-
6.2. detalizēts izdevumu aprēķins
-
7. Amata vietu skaita izmaiņas (palielinājuma gadījumā: izvērsts pamatojums, izvērtējums par esošo resursu pārskatīšanas iespējām, t.sk. vakanto štata vietu, ilgstošo vakanču izmantošanu u.c.)
Projekts šo jomu neskar.
Cita informācija
Finanšu ministrija pieprasīs nepieciešamo finansējumu no 74. resora "Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums" 80.00.00 programmas "Nesadalītais finansējums Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošanai".

4.1.1. Noteikumu projekts "Grozījumi Ministru kabineta 2025. gada 7. janvāra noteikumos Nr. 18 "Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam 2.1.1. specifiskā atbalsta mērķa "Energoefektivitātes veicināšana un siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšana" 2.1.1.8. pasākuma "Energoefektivitāti veicinoši pasākumi kultūras infrastruktūrā" īstenošanas noteikumi"" (26-TA-981)

Pamatojums un apraksts
Finansējuma pārdale no Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.-2027. gadam 2.1.1.8. pasākuma "Energoefektivitāti veicinoši pasākumi kultūras infrastruktūrā" uz 2.1.1.1. pasākumu.
Atbildīgā institūcija
Ekonomikas ministrija

4.1.2. Noteikumu projekts "Grozījumi Ministru kabineta 2023. gada 19. septembra noteikumos Nr. 538 "Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam 4.3.1. specifiskā atbalsta mērķa "Veicināt sociāli atstumto kopienu, mājsaimniecību ar zemiem ienākumiem un nelabvēlīgā situācijā esošo grupu, tostarp cilvēku ar īpašām vajadzībām sociāli ekonomisko integrāciju, īstenojot integrētas darbības, tostarp nodrošinot mājokli un sociālos pakalpojumus" 4.3.1.3. pasākuma "Sociālo mājokļu atjaunošana vai jaunu sociālo mājokļu būvniecība" īstenošanas noteikumi""

Pamatojums un apraksts
Finansējuma pārdale no Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.-2027. gadam 4.3.1.3. pasākuma "Sociālo mājokļu atjaunošana vai jaunu sociālo mājokļu būvniecība" uz 2.1.1.1. pasākumu.
Atbildīgā institūcija
Ekonomikas ministrija

4.1.3. Noteikumu projekts "Atbalsta programma energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumu īstenošanai daudzdzīvokļu dzīvojamās mājās" (26-TA-1331)

Pamatojums un apraksts
No 2.1.1.8. pasākuma un 4.3.1.3. pasākuma novirzītais finansējums 2.1.1.1. pasākumam tiks izmantots saskaņā ar noteikumu projektā (26-TA-1331) ietvertajiem programmas nosacījumiem.
Atbildīgā institūcija
Ekonomikas ministrija

4.1.4. Noteikumu projekts "Grozījums Ministru kabineta 2016. gada 15. marta noteikumos Nr. 160 "Darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 4.2.1. specifiskā atbalsta mērķa "Veicināt energoefektivitātes paaugstināšanu valsts un dzīvojamās ēkās" 4.2.1.1. specifiskā atbalsta mērķa pasākuma "Veicināt energoefektivitātes paaugstināšanu dzīvojamās ēkās" un 13.1.1. specifiskā atbalsta mērķa "Atveseļošanas pasākumi ekonomikas nozarē" 13.1.1.2. specifiskā atbalsta mērķa pasākuma "Atbalsts daudzdzīvokļu māju siltināšanai" īstenošanas noteikumi"" (26-TA-1349)

Pamatojums un apraksts
Finansējuma pārdale no Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda 2014.-2020. gada plānošanas perioda darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 4.2.1.1. pasākuma "Veicināt energoefektivitātes paaugstināšanu dzīvojamās ēkās" un 13.1.1.2. pasākuma "Atbalsts daudzdzīvokļu māju siltināšanai" (līdz 2023. gada beigām nepabeigtie projekti, kas tiek īstenoti 2.1.1.1. pasākuma pirmās projektu iesniegumu atlases ietvaros) uz 2.1.1.1.pasākumu.
Atbildīgā institūcija
Ekonomikas ministrija

4.1.5. Tiesību akta projekta "Grozījumi Ministru kabineta 2023. gada 5. septembra noteikumos Nr. 510 "Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam finanšu instrumentu kopīgie īstenošanas noteikumi "" (26-TA-1171)

Pamatojums un apraksts
Tiesību akta projekts "Grozījumi Ministru kabineta 2023. gada 5. septembra noteikumos Nr. 510 "Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam finanšu instrumentu kopīgie īstenošanas noteikumi"" ir, lai palielinātu finansējumu Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.-2027. gadam 2.1.1.1. pasākuma "Energoefektivitātes paaugstināšana dzīvojamās ēkās, t. sk. attīstot ESKO tirgu (daudzdzīvokļu, privātās un neliela dzīvokļu skaita ēku kompleksos)" ietvaros.
Atbildīgā institūcija
Ekonomikas ministrija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā

5.1. Saistības pret Eiropas Savienību

Vai ir attiecināms?
Jā
ES tiesību akta CELEX numurs
-
ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Komisijas 2023. gada 13. decembra Regula (ES) Nr. 2023/2831 par Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. un 108. panta piemērošanu de minimis atbalstam (Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis, 2013. gada 24. decembris, Nr. L 352)
Apraksts
-
ES tiesību akta CELEX numurs
-
ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas (ES) 2023/1791 (2023. gada 13. septembris) par energoefektivitāti un ar ko groza Regulu (ES) 2023/955 (pārstrādāta redakcija)
Apraksts
-
ES tiesību akta CELEX numurs
-
ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Eiropas Parlamenta un Padomes 2021. gada 24. jūnija Regulas (ES) Nr. 2021/1060, ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu Plus, Kohēzijas fondu, Taisnīgas pārkārtošanās fondu un Eiropas Jūrlietu, zvejniecības un akvakultūras fondu un finanšu noteikumus attiecībā uz tiem un uz Patvēruma, migrācijas un integrācijas fondu, Iekšējās drošības fondu un Finansiāla atbalsta instrumentu robežu pārvaldībai un vīzu politikai (Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis, 2021. gada 30. jūnijs, Nr. L 231/159)
Apraksts
-

5.2. Citas starptautiskās saistības

Vai ir attiecināms?
Nē

5.3. Cita informācija

Apraksts
-

5.4. 1. tabula. Tiesību akta projekta atbilstība ES tiesību aktiem

Attiecīgā ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Komisijas 2023. gada 13. decembra Regula (ES) Nr. 2023/2831 par Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. un 108. panta piemērošanu de minimis atbalstam (Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis, 2013. gada 24. decembris, Nr. L 352)
ES TA panta numurs
Projekta vienība, kas pārņem vai ievieš A minēto
Tiek pārņemts pilnībā vai daļēji
Vai B minētais paredz stingrākas prasības un pamatojums
A
B
C
D
Regulas Nr. 2023/2831 6. panta 3. un 7. punkts
Noteikumu projekta 60. punkts
Pārņemtas pilnībā
Noteikumu projekts neparedz stingrākas prasības
Regulas Nr. 2023/2831 3. panta 2. punkts
Noteikumu projekta 61.2. apakšpunkts
Pārņemtas pilnībā
Noteikumu projekts neparedz stingrākas prasības
Regulas Nr. 2023/2831 1. panta 1. punkts
Noteikumu projekta 62. punkts
Pārņemtas pilnībā
Noteikumu projekts neparedz stingrākas prasības
Regulas Nr. 2023/2831 1. panta 1. punkta "a", "b", "c" vai "d" apakšpunkti
Noteikumu projekta 63. punkts
Pārņemtas pilnībā
Noteikumu projekts neparedz stingrākas prasības
Regulas Nr. 2023/2831 3. panta 2. punkts
Noteikumu projekta 64. punkts
Pārņemtas pilnībā
Noteikumu projekts neparedz stingrākas prasības
Regulas Nr. 2023/2831 2. panta 2. punkts
Noteikumu projekta 64. punkts
Pārņemtas pilnībā
Noteikumu projekts neparedz stingrākas prasības
Regulas Nr. 2023/2831 3. panta 8. punkts
Noteikumu projekta 65. punkts
Pārņemtas pilnībā
Noteikumu projekts neparedz stingrākas prasības
Regulas Nr. 2023/2831 3. panta 9. punkts
Noteikumu projekta 65. punkts
Pārņemtas pilnībā
Noteikumu projekts neparedz stingrākas prasības
Regulas Nr. 2023/2831 4. panta 6. punkta "b" apakšpunkts
Noteikumu projekta 59.3. apakšpunkts
Pārņemtas pilnībā
Noteikumu projekts neparedz stingrākas prasības
Kā ir izmantota ES tiesību aktā paredzētā rīcības brīvība dalībvalstij pārņemt vai ieviest noteiktas ES tiesību akta normas? Kādēļ?
-
Saistības sniegt paziņojumu ES institūcijām un ES dalībvalstīm atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas regulē informācijas sniegšanu par tehnisko noteikumu, valsts atbalsta piešķiršanas un finanšu noteikumu (attiecībā uz monetāro politiku) projektiem
-
Cita informācija
-
Attiecīgā ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas (ES) 2023/1791 (2023. gada 13. septembris) par energoefektivitāti un ar ko groza Regulu (ES) 2023/955 (pārstrādāta redakcija)
ES TA panta numurs
Projekta vienība, kas pārņem vai ievieš A minēto
Tiek pārņemts pilnībā vai daļēji
Vai B minētais paredz stingrākas prasības un pamatojums
A
B
C
D
Direktīvas Nr. 2023/1791 30. pants
-
Pārņemtas pilnībā
Noteikumu projekts neparedz stingrākas prasības
Kā ir izmantota ES tiesību aktā paredzētā rīcības brīvība dalībvalstij pārņemt vai ieviest noteiktas ES tiesību akta normas? Kādēļ?
-
Saistības sniegt paziņojumu ES institūcijām un ES dalībvalstīm atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas regulē informācijas sniegšanu par tehnisko noteikumu, valsts atbalsta piešķiršanas un finanšu noteikumu (attiecībā uz monetāro politiku) projektiem
-
Cita informācija
-
Attiecīgā ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Eiropas Parlamenta un Padomes 2021. gada 24. jūnija Regulas (ES) Nr. 2021/1060, ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu Plus, Kohēzijas fondu, Taisnīgas pārkārtošanās fondu un Eiropas Jūrlietu, zvejniecības un akvakultūras fondu un finanšu noteikumus attiecībā uz tiem un uz Patvēruma, migrācijas un integrācijas fondu, Iekšējās drošības fondu un Finansiāla atbalsta instrumentu robežu pārvaldībai un vīzu politikai (Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis, 2021. gada 30. jūnijs, Nr. L 231/159)
ES TA panta numurs
Projekta vienība, kas pārņem vai ievieš A minēto
Tiek pārņemts pilnībā vai daļēji
Vai B minētais paredz stingrākas prasības un pamatojums
A
B
C
D
Regulas Nr. 2021/1060 47. un 50. pants
Noteikumu projekta 17. punkts
Pārņemtas pilnībā
Noteikumu projekts neparedz stingrākas prasības
Kā ir izmantota ES tiesību aktā paredzētā rīcības brīvība dalībvalstij pārņemt vai ieviest noteiktas ES tiesību akta normas? Kādēļ?
-
Saistības sniegt paziņojumu ES institūcijām un ES dalībvalstīm atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas regulē informācijas sniegšanu par tehnisko noteikumu, valsts atbalsta piešķiršanas un finanšu noteikumu (attiecībā uz monetāro politiku) projektiem
-
Cita informācija
-

6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas

Valsts un pašvaldību institūcijas
Nē
Nevalstiskās organizācijas
Nē
Cits
Nē

6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi

Veids
Publiskā apspriešana
Saite uz sabiedrības līdzdalības rezultātiem
https://tapportals.mk.gov.lv/public_participation/37f28a60-53a7-459e-9f11-45a51cc40779

6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti

Iesniegts viens priekšlikums

6.4. Cita informācija

-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā

7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas

Institūcijas
  • "Attīstības finanšu institūcija Altum" AS
  • Ekonomikas ministrija

7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?
Nē

7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?
Nē

7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru

Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
Nē
-
2. Tiks likvidēta institūcija
Nē
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
Nē
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
Nē
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
Nē
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
Nē
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
Nē
-
8. Cita informācija
Nē
-

7.5. Cita informācija

Sabiedrības "Altum" funkcijas un uzdevumi netiek mainīti. Noteikumu projektā paredzētā programma tiks īstenota sabiedrības "Altum" jau administrēto daudzdzīvokļu māju energoefektivitātes atbalsta programmu funkciju ietvaros.
Sabiedrība "Altum" arī līdzšinējās programmās izvērtē projektu atbilstību, pieņem lēmumus par atbalsta piešķiršanu un piemērošanu, pārbauda atbalsta nosacījumu izpildi un administrē atbalsta izmaksu. Jaunajā programmā kapitāla atlaides aprēķināšanu, piemērošanu un administrēšanu aizstās procentu likmes subsīdijas aprēķināšana, piemērošana un administrēšana. Minētās darbības tiks nodrošinātas esošās institucionālās struktūras un programmas vadības finansējuma ietvaros.
8. Horizontālās ietekmes

8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību

Vai projekts skar šo jomu?
Nē

8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību

Vai projekts skar šo jomu?
Nē

8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu

Vai projekts skar šo jomu?
Nē

8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem

Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Ar 2.1.1.1. pasākumu tiks sekmēta viena no Nacionālā attīstības plāna mērķu izpildēm: esošais dzīvojamais fonds līdz 2050. gadam atbilstu augstiem energoefektivitātes, būvniecības, drošības un labiekārtotības standartiem.

8.1.5. uz teritoriju attīstību

Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Daudzdzīvokļu māju energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumi labvēlīgi ietekmē pašvaldību teritoriju attīstību.

8.1.6. uz vidi

Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Tiek samazināts enerģijas patēriņš, būvniecībā tiek izmantoti energoefektīvi materiāli.

8.1.7. uz klimatneitralitāti

Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Pasākuma ietvaros līdz 2029. gada 31.decembrim kopējais primārās enerģijas samazinājums daudzdzīvokļu mājās ar uzlabotu energoefektivitāti ir vismaz 78 346 905 kWh/gadā.

Noteikumu projekts sniedz ieguldījumu Aktualizētajā Nacionālajā enerģētikas un klimata plānā 2021.–2030. gadam (turpmāk – NEKP) noteikto energoefektivitātes mērķu sasniegšanā un ir saistīts ar NEKP 3.2.3. sadaļā "Ēku energoefektivitāte" noteiktajām rīcībpolitikām un pasākumiem, tostarp 3.2.3.2., 3.2.3.4., 3.2.3.5.–3.2.3.7., 3.2.3.9.–3.2.3.12., 3.2.3.14. un 3.2.3.18.–3.2.3.19. pasākumiem, ciktāl tie attiecināmi uz daudzdzīvokļu dzīvojamo māju energoefektivitātes paaugstināšanu.
Programmas ietvaros, veicinot daudzdzīvokļu dzīvojamo māju atjaunošanu un nodrošinot vismaz 30 procentu kopējās primārās enerģijas ietaupījumu katrā projektā, tiek samazināts ēku enerģijas patēriņš un sniegts ieguldījums NEKP noteikto energoefektivitātes un enerģijas galapatēriņa samazināšanas mērķu sasniegšanā. Programma ir viens no atbalsta instrumentiem minēto mērķu sasniegšanai un pati par sevi nenodrošina visu NEKP 3.2.3. sadaļā paredzēto pasākumu īstenošanu.

8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju

Vai projekts skar šo jomu?
Nē

8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām

Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Nepieciešamības gadījumā projektos var tikt iekļauti risinājumi cilvēku ar kustību traucējumiem pieejamības veicināšanai.

8.1.10. uz dzimumu līdztiesību

Vai projekts skar šo jomu?
Nē

8.1.11. uz veselību

Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Noteikumu projekts sniegs pozitīvu ietekmi uz atjaunoto māju iedzīvotāju veselību, jo tajās tiks uzlabots mikroklimats.

8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību

Vai projekts skar šo jomu?
Nē

8.1.13. uz datu aizsardzību

Vai projekts skar šo jomu?
Nē

8.1.14. uz diasporu

Vai projekts skar šo jomu?
Nē

8.1.15. uz profesiju reglamentāciju

Vai projekts skar šo jomu?
Nē

8.1.16. uz bērna labākajām interesēm

Vai projekts skar šo jomu?
Nē

8.2. Cita informācija

-
Pielikumi