24-TA-330: Rīkojuma projekts (Vispārīgais)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Par valsts nekustamā īpašuma Brīvības ielā 96A, Brīvības ielā 96, Rīgā, pārdošanu" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Publiskas personas mantas atsavināšanas likuma (turpmāk – Atsavināšanas likums) 4.panta pirmā daļa, 5.panta pirmā daļa.
Ņemot vērā tirgus situāciju, valsts nekustamo īpašumu izmantošanas iespējas un to, ka nav zināmas valsts pārvaldes funkcijas, kuru nodrošināšanai būtu lietderīgi nekustamo īpašumu saglabāt valsts īpašumā, ar valsts akciju sabiedrības „Valsts nekustamie īpašumi” (turpmāk - VNĪ) Īpašumu izvērtēšanas komisijas lēmumu nolemts ierosināt valsts nekustamā īpašuma Brīvības ielā 96A; Brīvības ielā 96, Rīgā, atsavināšanu.
Ņemot vērā tirgus situāciju, valsts nekustamo īpašumu izmantošanas iespējas un to, ka nav zināmas valsts pārvaldes funkcijas, kuru nodrošināšanai būtu lietderīgi nekustamo īpašumu saglabāt valsts īpašumā, ar valsts akciju sabiedrības „Valsts nekustamie īpašumi” (turpmāk - VNĪ) Īpašumu izvērtēšanas komisijas lēmumu nolemts ierosināt valsts nekustamā īpašuma Brīvības ielā 96A; Brīvības ielā 96, Rīgā, atsavināšanu.
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Projekts paredz, ievērojot Atsavināšanas likumā ietverto tiesisko regulējumu, atļaut VNĪ pārdot izsolē valsts nekustamo īpašumu Brīvības ielā 96A; Brīvības ielā 96, Rīgā, kas nav nepieciešams valsts pārvaldes funkciju nodrošināšanai saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likumu.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
Izstrādātais projekts paredz atļaut VNĪ pārdot izsolē nekustamo īpašumu (nekustamā īpašuma kadastra Nr. 0100 028 0049) – Brīvības ielā 96A; Brīvības ielā 96, Rīgā, kas ierakstīts zemesgrāmatā Rīgas pilsētas zemesgrāmatas nodalījumā Nr. 6156 Latvijas valstij Finanšu ministrijas personā, lēmuma datums 19.12.2005.
Atbilstoši informācijai no Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmas (turpmāk – NĪVKIS), nekustamā īpašuma Brīvības ielā 96A; Brīvības ielā 96, Rīgā (turpmāk- valsts Nekustamais īpašums) sastāvā ietilpst:
1) zemes vienība (zemes vienības kadastra apzīmējums 0100 028 0049) ar adresi Brīvības iela 96, Rīgā, 0,3371 ha. Zemes vienībai NĪVKIS noteikts lietošanas mērķis: “Komercdarbības objektu apbūve”, platība 0.3371 ha; zemes lietošanas veids: “zeme zem ēkām”, platība 0.3371 ha.
Zeme vienībai NĪVKIS noteikti šādi apgrūtinājumi:
- ekspluatācijas aizsargjoslas teritorija gar pazemes siltumvadu, siltumapgādes iekārtu un būvi, platība 0.00 bez mērvienības;
- ekspluatācijas aizsargjoslas teritorija gar ielu vai ceļu - sarkanā līnija, platība 0.0078 ha;
- ekspluatācijas aizsargjoslas teritorija gar elektronisko sakaru tīklu gaisvadu līniju, platība 0.00 bez mērvienības;
- piebraucamais ceļš, platība 0.0129 ha;
- TP 186 aizsargjosla, platība 0.0016 ha;
- arhitektūras un pilsētbūvniecības pieminekļa teritorija un objekti, platība 0.3371 ha.
2) būve (būves kadastra apzīmējums 0100 028 0049 001) -ar adresi Brīvības ielā 96, Rīgā, “administratīvā ēka” ar kopējo platību 792 m2 ; būves galvenais lietošanas veids ir 1261 – “ēkas plašizklaides pasākumiem”, būves tips 12610102 – “teātri, kinoteātri, koncertzāles, cirka ēkas, mūzikas, deju un citu plašizklaides pasākumu ēkas”.
3) būve (būves kadastra apzīmējums 0100 028 0049 002) – ar adresi Brīvības iela 96A, Rīgā, “plašizklaides pasākumu ēka” ar kopējo platību ir 8047.6 m2; būves galvenais lietošanas veids ir 1261- “ēkas plašizklaides pasākumiem”, būves tips 12610102 - “teātri, kinoteātri, koncertzāles, cirka ēkas, mūzikas, deju un citu plašizklaides pasākumu ēkas”.
4) inženierbūve (būves kadastra apzīmējums 0100 028 0049 006) – bez adreses, “bruģēts laukums” ar kopējo platību 429.2 m2; būves galvenais lietošanas vieds ir 2112 - “ielas, ceļi un laukumi”.
Inženierbūve ir reģistrēta nekustamā īpašuma Brīvības ielā 96, Rīgā, sastāvā, pamatojoties uz inženierbūves datu deklarāciju. Saskaņā ar NĪVKIS datiem minētās inženierbūves tiesiskais valdītājs ir Finanšu ministrija un tā atrodas Finanšu ministrijas bilancē.
Atbilstoši Civillikuma 853.pantam, visas tiesiskās attiecības, kas zīmējas uz galveno lietu, pašas par sevi attiecas arī uz tās blakus lietām, līdz ar to izstrādātais projekts paredz kopā ar valsts Nekustamo īpašumu pārdot arī NĪVKIS nekustamā īpašuma sastāvā reģistrēto Finanšu ministrijas tiesiskajā valdījumā esošo inženierbūvi – “bruģēto laukumu”, kas ir nesaraujami saistīta ar valsts Nekustamo īpašumu un tiks atsavināta kopā ar galveno lietu. Minētā informācija tiks iekļauta arī nekustamā īpašuma izsoles noteikumos.
Atbilstoši 26.03.2020. ēkas (būves) tehniskās apsekošanas atzinumā Nr. 3-4.5.4/80783 par plašizklaides pasākumu ēku (būves kadastra apzīmējums 0100 028 0049 002) norādītajam, kopējais ēkas stāvoklis ir apmierinošs, kopējais vizuālais nolietojums sastāda 35,2 %. Apsekošanas laikā konstatētais galveno nesošo konstrukciju tehniskais stāvoklis ir apmierinošs: pamati 35 %, sienas 35%, pārsegumi 34%, jumta nesošās konstrukcijas 32%, jumta segums 40%.
Apsekotā ēka ir II māju kapitalitātes grupas ar vidējo kalpošanas ilgumu 125 gadi. Pirmreizējais ekspluatācijā pieņemšanas gads saskaņā ar inventarizācijas lietu ir 2008. Dažādos laika posmos ēka ir piedzīvojusi vairākas pārbūves, atjaunošanas un remontus. 1996.gadā tas tika pārveidots par nakts klubu ar nosaukumu ,,LaRocca”. Tad ēkas dienvidaustrumu galā tika izbūvēti vēl divi stāvi. Bet jaunizbūvētajam apjomam nav pabeigta iekšējā un daļēji ārējā apdare, kā arī nesen veiktā fasādes apdare ir bojāta. Pašlaik ēka tiek ekspluatēta tikai daļēji. Galveno konstruktīvo elementu-pamatu, nesošo sienu, pārsegumu stāvoklis vērtējams kā apmierinošs un atbilstošs Būvniecības likuma 9.panta 1.apakšpunktam “Mehāniskā stiprība un stabilitāte” prasībām. Ēkai nav siltinātas ārsienas un tās visticamāk, neatbilst noteikumiem par Latvijas būvnormatīvu LBN 002-15 ,,Ēku norobežojošo konstrukciju siltumtehnika”. Vides pieejamības prasības nav izpildītas.
Atbilstoši 19.04.2019. ēkas (būves) tehniskās apsekošanas atzinumā par administratīvo ēku (būves kadastra apzīmējums 0100 028 0049 001 ) norādītajam, kopējais vizuālais nolietojums sastāda 44,20 %. Apsekošanas laikā konstatētais galveno nesošo konstrukciju tehniskais stāvoklis ir apmierinošs: pamati 45 %, sienas 40%, pārsegumi 45%, jumta nesošās konstrukcijas 60%, jumta segums 35%.
Apsekotā ēka ir pieskaitāma pie IV māju kapitalitātes grupas, ar vidējo kalpošanas ilgumu 70 gadi. Ēka ekspluatācijas uzsākšanas gads ir 1904. Apsekojot ēkas tehnisko stāvokli var secināt, ka ēka ir daļēji apmierinošā stāvoklī, ēkai ir ieteicams veikt atjaunošanas pasākumus, kas pagarinātu ēkas ekspluatācijas ilgumu un uzlabotu ekspluatācijas īpašības.
Saskaņā ar NĪVKIS datiem valsts Nekustamā īpašuma kadastrālā vērtība uz 01.01.2024. noteikta 4 085 297 euro, ko veido zemes vienības kadastrālā vērtība 697 888 euro un būvju kadastrālā vērtība 3 387 409 euro.
Rīgas domes Pilsētas attīstības departaments ar 04.09.2023. vēstuli Nr. DA-23-22915-nd informē, ka:
- zemes vienība nav noteikta kā degradēta teritorija;
- zemes vienība atrodas valsts nozīmes pilsētbūvniecības pieminekļa „Rīgas pilsētas vēsturiskais centrs” (valsts aizsardzības Nr. 7442) robežās un UNESCO Pasaules mantojuma vietas Nr. 852 „Rīgas vēsturiskais centrs” teritorijā. Rīgas vēsturiskā centra un tā aizsardzības zonas saglabāšanas, aizsardzības, izmantošanas, kultūrvēsturiskās vides pārveidošanas, kā arī attīstības projektu īstenošanas kārtību un attiecīgās kultūrvēsturiskās vides vērtībai atbilstošās prasības nosaka Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanas un aizsardzības likums un Ministru kabineta 08.03.2004. noteikumi Nr.127 „Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanas un aizsardzības noteikumi”. Prasības teritorijas izmantošanai un apbūvei nosaka Rīgas vēsturiskā centra un tā aizsardzības zonas teritorijas plānojums (turpmāk – Teritorijas plānojums) un teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi (Rīgas domes 07.02.2006. saistošie noteikumi Nr. 38, turpmāk – Saistošie noteikumi). Saskaņā ar Teritorijas plānojuma grafisko daļu un Saistošajiem noteikumiem Zemes vienība atrodas centru apbūves teritorijā, kur atļautā izmantošana noteikta Saistošo noteikumu 2.1., 2.2., 2.3. un 5.1 apakšnodaļā. Zemes vienība atrodas centru apbūves teritorijas daļā, kur nav noteikts dzīvojamās funkcijas īpatsvars (apzīmējums Teritorijas plānojuma grafiskās daļas plānā „RVC detalizētā teritorijas plānotā (atļautā) izmantošana”– JC). Izņēmuma un papildu noteikumi saskaņā ar Saistošo noteikumu 456.–460. punkta prasībām;
- saskaņā ar Teritorijas plānojuma grafiskās daļas plānu “RVC un tā aizsardzības zonas apbūves veidošanas pamatnosacījumi” Zemes vienība atrodas perimetrālās apbūves teritorijā. Pieļaujamais apbūves augstums nosakāms atbilstoši Saistošo noteikumu 3.4. apakšnodaļas un 6. nodaļas prasībām;
- teritorijas plānojuma vispārīgās prasības kultūras mantojuma aizsardzībai noteiktas Saistošo noteikumu 6.1. apakšnodaļā, bet papildu prasības apbūves raksturīgo iezīmju aizsardzībai un attīstībai – 6.3. apakšnodaļā;
- zemes vienība atrodas kultūrvēsturiski nozīmīgā, autentiskā pilsētvides teritorijā, kurā papildus ievēro Saistošo noteikumu 6.2. apakšnodaļas prasības;
- teritorijas izmantošanā jāievēro visu veidu aizsargjoslas un citi Zemes vienības izmantošanas aprobežojumi atbilstoši Teritorijas plānojuma grafiskās daļas plānam „Galvenās aizsargjoslas un citi zemesgabalu izmantošanas aprobežojumi” un Saistošo noteikumu 2.17. apakšnodaļas prasībām, kā arī Rīgas teritorijas plānojuma (apstiprināts ar Rīgas domes 15.12.2021. saistošajiem noteikumiem Nr. 103 „Rīgas teritorijas izmantošanas un apbūves saistošie noteikumi”, turpmāk – Saistošie noteikumi Nr. 103) grafiskās daļas kartei “Galvenās aizsargjoslas un citi teritorijas izmantošanas aprobežojumi” un Saistošo noteikumu Nr. 103, 2.15. apakšnodaļas prasībām;
- zemes vienībai ir jānodrošina piekļūšana un vides pieejamība atbilstoši Saistošo noteikumu 2.6. apakšnodaļas un 3.16. apakšnodaļas prasībām.
- zemes vienībai ir nodrošināta piekļūšana no Brīvības ielas, kas noteikta ar sarkanajām līnijām.
Ievērojot likuma “Par kultūras pieminekļu aizsardzību” 8.pantā noteikto, ka Nacionālajai kultūras mantojuma pārvaldei jāpaziņo par nodomu atsavināt valsts un reģiona nozīmes kultūras pieminekli, šajā gadījumā attiecīgu paziņojumu nav nepieciešams nosūtīt un norādījumus attiecībā uz nekustamo īpašumu nav nepieciešams izsniegt, jo nekustamais īpašums nav iekļauts Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā kā atsevišķs valsts vai reģiona nozīmes kultūras piemineklis.
Vienlaikus Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde ar 22.03.2019. vēstuli Nr.04-07.1/1364 ir informējusi, ka nekustamā īpašuma sastāvā esošai būvei (būves kadastra apzīmējums 0100 028 0049 002) “plašizklaides pasākumu ēka” Nacionālajai kultūras mantojuma pārvalde ir noteikusi kultūrvēsturiskās vērtības līmeni: “Kultūrvēsturiski vērtība ēka”, ņemot vērā identificēto kultūrvēsturisko vērtību, t.i.: ēka celta 1910.gadā pēc S.Nudelmana projekta kā teātris- kazino; vēlākos gados izveidots Operetes teātris; ēka vairākkārt pārbūvēta. Ēkas kultūrvēsturisko vērtību veidojošie elementi ir ēkas apjoms un arhitektūra. Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde vēstulē informē, ka ēkai noteiktais kultūrvēsturiskās vērtības līmenis nav pamats tās iekļaušanai Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā.
Valsts Nekustamajam īpašumam noteiktie apgrūtinājumi tiešā veidā nerada papildu ietekmi uz valsts nekustamā īpašuma iespējamo izmantošanu tā atsavināšanas gadījumā, vienlaikus nākamajam nekustamā īpašuma ieguvējam jāņem vērā Aizsargjoslu likumā noteiktā kārtība atbilstoši aizsargjoslu veidam, kā arī tiesību akti, kas regulē servitūta izmantošanas kārtību, kā arī augstākminētā kultūras pieminekļa aizsardzību, kura teritorijā nekustamais īpašums atrodas.
Saskaņā ar NĪVKIS datiem par valsts Nekustamā īpašuma saistību, nekustamā īpašuma sastāvā esošās būves (būves kadastra apzīmējums 0100 028 0049 002) daļa atrodas uz fiziskai personai piederošas zemes vienības (zemes vienības kadastra apzīmējums 0100 028 0048), kas ietilpst vienota (zeme un būves) nekustamā īpašuma (kadastra Nr. 0100 028 0048) sastāvā, Brīvības iela 98, Rīgā, un juridiskai personai (SIA “MOBUS”) piederošas zemes vienības (zemes vienības kadastra apzīmējums 0100 028 0138), kas ietilpst vienota (zeme un būves) nekustamā īpašuma (kadastra Nr. 0100 028 0138) sastāvā, Tērbatas ielā 75, Rīgā. Vienlaikus no NĪVKIS datiem izriet, ka uz valsts zemes vienības daļēji atrodas juridiskai personai (SIA “MOBUS”) piederošas būves (būves kadastra apzīmējums 0100 028 0048 007) daļa, kas ietilpst vienotā nekustamā īpašuma (kadastra Nr. 0100 028 0138) Tērbatas ielā 75, Rīgā, sastāvā un fiziskai personai piederošas būves (būves kadastra apzīmējums 0100 028 0048 001) daļa, kas ietilpst vienotā nekustamā īpašuma (kadastra Nr. 0100 028 0048) Brīvības iela 98, Rīgā, sastāvā.
Atsavināšanas likuma 4.panta ceturtā daļa, kas noteic personu loku, kas atsevišķos gadījumos var ierosināt publiskas personas nekustamā īpašuma atsavināšanu un izmantot pirmpirkuma tiesības saskaņā ar Atsavināšanas likumu, neparedz tādu gadījumu, kad atsavināšanu varētu ierosināt zemes īpašnieks vai būves īpašnieks uz visu nekustamo īpašumu (ēkām un zemi), bet gan tikai „zemes īpašnieks vai visi kopīpašnieki, ja viņi vēlas nopirkt zemesgrāmatā ierakstītu ēku (būvi), kas atrodas uz īpašumā esošās zemes, vai zemes starpgabalu, kas piegul viņi zemei” vai “zemesgrāmatā ierakstītas ēkas (būves) īpašnieks vai visi kopīpašnieki, ja viņi vēlas nopirkt zemesgabalu, uz kura atrodas ēka (būve), vai zemesgabalu, uz kura atrodas ēka (būve), un zemes starpgabalu, kas piegul šai zemei” , vai “zemesgrāmatā ierakstītas ēkas (būves) īpašnieks vai visi kopīpašnieki, ja viņi vēlas nopirkt publiskai personai piederošu nekustamo īpašumu, kas sastāv no zemesgabala un nedzīvojamās ēkas (būves), un uz šā zemesgabala atrodas arī viņiem piederoša ēka (būve)” (4.panta ceturtās daļas 1.apakšpunkts; 4. panta ceturtās daļas 3.apakšpunkts, 4.panta ceturtās daļas 9.apašpunkts).
Attiecīgi, tā kā attiecīgo būvju daļas, kas atrodas uz valsts Nekustamā īpašuma, ietilpst citu nekustamo īpašumu (zeme/būve) sastāvā, nav pamata konstatēt šo būvju daļu īpašnieku pirmpirkuma tiesības uz valsts Nekustamo īpašumu saskaņā ar Atsavināšanas likumu. Tāpat minētais attiecināms uz zemes vienību īpašniekiem, uz kuru zemes atrodas vienota valsts Nekustamā īpašuma sastāvā esošās būves daļa.
Vienlaikus, lai nodrošinātu valsts Nekustamā īpašuma ieguvējam pilnīgu informāciju par pārdodamo objektu, VNĪ izsoles noteikumos iekļaus informāciju par valsts Nekustamā īpašuma sastāvā esošās būves (būves kadastra apzīmējums 0100 028 0049 002) saistību ar nekustamo īpašumu ( nekustamā īpašuma kadastra Nr. 0100 028 0048) – Brīvības iela 98, Rīgā, un nekustamo īpašumu (nekustamā īpašuma kadastra Nr.0100 028 0138) - Tērbatas ielā 75, Rīgā, un attiecīgi, ka minēto nekustamo īpašumu sastāvā esošās būves daļēji atrodas uz valsts zemes vienības.
Papildus tiks norādīts, ka konkrētajā gadījumā starp zemes īpašniekiem un būvju īpašniekiem faktiski pastāv likumiskās zemes lietošanas tiesiskās attiecības, kas izriet no likuma – attiecības pastāv neatkarīgi no zemes īpašnieka un ēku (būvju) īpašnieka gribas – tām ir piespiedu raksturs. Tādējādi starp nekustamā īpašuma Brīvības ielā 96A; Brīvības ielā 96, Rīgā, īpašnieku no vienas puses un nekustamo īpašumu Brīvības iela 98, Rīgā, un Tērbatas ielā 75, Rīgā, īpašniekiem (zemes vienību un būvju īpašnieki) pastāvēs likumiskās zemes lietošanas tiesiskās attiecības.
Valsts Nekustamā īpašuma sastāvā esošās administratīvās ēkas telpas iznomātas fiziskām un juridiskām personām un starp VNĪ un privātpersonām noslēgti šādi līgumi:
1) telpu nomas līgums Nr. 3/1-2-18-36/1006, ar 23.11.2022 līguma grozījumiem Nr. 4/3-2/9982; ar 17.10.2023. līguma grozījumiem Nr. 4/3-2/8400, kas noslēgts ar fizisku personu, spēkā līdz 19.04.2024;
2) telpu nomas līgums Nr. IEN/2019/385, ar 30.04.2022 līguma grozījumiem Nr. IEN/2019/385-2, kas noslēgts ar fizisku personu, spēkā līdz 01.02.2025;
3) telpu nomas līgums Nr. IEN/2020/1869, ar 21.06.2023. līguma grozījumiem Nr. IEN/2020/1869-2, kas noslēgts ar sabiedrību ar ierobežotu atbildību “SK HALAL”, spēkā līdz 17.08.2026;
4) reklāmas/ izkārtnes nomas līgums Nr. IEN/2020/2050, ar 26.06.2023. līguma grozījumiem Nr. IEN/2020/2050-1, kas noslēgts ar sabiedrību ar ierobežotu atbildību “SK HALAL”, spēkā līdz 17.08.2026;
6) telpu nomas līgums Nr. IEN/2022/154, ar 21.04.2022. līguma grozījumiem Nr. IEN/2022/154-1, kas noslēgts ar sabiedrību ar ierobežotu atbildību “FP LV”, spēkā līdz 04.04.2025;
7) reklāmas/ izkārtnes nomas līgums Nr. IEN/2022/654, kas noslēgts ar sabiedrību ar ierobežotu atbildību “FP LV”, spēkā līdz 30.03.2025;
8) telpu un jumta daļas nomas līgums Nr. IEN/2022/1787, kas noslēgts ar sabiedrību ar ierobežotu atbildību “Latvijas Mobilais Telefons”, spēkā līdz 25.08.2027;
9) telpu nomas līgums Nr. IEN/2022/566, kas noslēgts ar sabiedrību ar ierobežotu atbildību “PERFEKTS C”, spēkā līdz 15.03.2028;
10) telpu nomas līgums Nr. IEN/2023/1037, kas noslēgts ar sabiedrību ar ierobežotu atbildību “AZK”, spēkā līdz 15.06.2026;
11) telpu nomas līgums Nr. IEN/2023/234, kas noslēgts ar sabiedrību ar ierobežotu atbildību “RIVENGO”, spēkā līdz 08.03.2026.
Ņemot vērā, ka noslēgtie nomas līgumi nav ierakstīti zemesgrāmatā, ievērojot Civillikuma 2126.pantā noteikto (ierakstot nomas vai īres līgumu zemes grāmatās, nomnieks vai īrnieks iegūst lietu tiesību, kas ir spēkā arī pret trešām personām) un 2174.pantā noteikto (kad iznomātājs vai izīrētājs nomas vai īres priekšmetu atsavina, ieguvējam jāievēro nomas vai īres līgums tikai tad, ja tas ierakstīts zemes grāmatās (2126.p.)), pēc nekustamā īpašuma atsavināšanas, nomas līgumi jaunajam ieguvējam nebūs saistoši.
Noslēgtie telpu nomas līgumi tiks turpināti līdz attiecīgā līgumā noteiktajam termiņam un ne ilgāk kā līdz nekustamā īpašuma atsavināšanai.
Savukārt nomnieki saskaņā ar līgumos paredzētajiem nosacījumiem, tiks brīdināti, ka valsts nekustamais īpašums tiek atsavināts un nomas attiecības ar VNĪ netiks turpinātas. Atbilstoši noslēgto nomas līgumu nosacījumiem, nomniekiem nav atlīdzināmu ieguldījumu valsts nekustamajā īpašumā, līdz ar to esošie nomnieki un jaunais valsts nekustamā īpašuma ieguvējs varēs izlemt par nomas attiecību turpināšanu.
Valsts Nekustamais īpašums nav iznomāts publiskām personām. VNĪ 2022.gada jūnijā (vēstules Nr.4/2-7/5130) un atkārtoti 2023.gada jūnijā (vēstules Nr.4/2-7/4763) veica aptauju par telpu nepieciešamību un piemērotību publisko personu iestāžu darbības nodrošināšanai, taču par tā Nekustamā īpašuma izmantošanu netika izrādīta interese.
Lai nodrošinātu nākamajam valsts Nekustamā īpašuma ieguvējam pilnīgu informāciju par pārdodamo nekustamo īpašumu, izsoles noteikumiem tiks pievienoti VNĪ rīcībā esošie ēkas (būves) tehniskās apsekošanas atzinumi, Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta sniegtā informācija, kā arī informācija par spēkā esošajiem nomas līgumiem.
Atbilstoši informācijai no Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmas (turpmāk – NĪVKIS), nekustamā īpašuma Brīvības ielā 96A; Brīvības ielā 96, Rīgā (turpmāk- valsts Nekustamais īpašums) sastāvā ietilpst:
1) zemes vienība (zemes vienības kadastra apzīmējums 0100 028 0049) ar adresi Brīvības iela 96, Rīgā, 0,3371 ha. Zemes vienībai NĪVKIS noteikts lietošanas mērķis: “Komercdarbības objektu apbūve”, platība 0.3371 ha; zemes lietošanas veids: “zeme zem ēkām”, platība 0.3371 ha.
Zeme vienībai NĪVKIS noteikti šādi apgrūtinājumi:
- ekspluatācijas aizsargjoslas teritorija gar pazemes siltumvadu, siltumapgādes iekārtu un būvi, platība 0.00 bez mērvienības;
- ekspluatācijas aizsargjoslas teritorija gar ielu vai ceļu - sarkanā līnija, platība 0.0078 ha;
- ekspluatācijas aizsargjoslas teritorija gar elektronisko sakaru tīklu gaisvadu līniju, platība 0.00 bez mērvienības;
- piebraucamais ceļš, platība 0.0129 ha;
- TP 186 aizsargjosla, platība 0.0016 ha;
- arhitektūras un pilsētbūvniecības pieminekļa teritorija un objekti, platība 0.3371 ha.
2) būve (būves kadastra apzīmējums 0100 028 0049 001) -ar adresi Brīvības ielā 96, Rīgā, “administratīvā ēka” ar kopējo platību 792 m2 ; būves galvenais lietošanas veids ir 1261 – “ēkas plašizklaides pasākumiem”, būves tips 12610102 – “teātri, kinoteātri, koncertzāles, cirka ēkas, mūzikas, deju un citu plašizklaides pasākumu ēkas”.
3) būve (būves kadastra apzīmējums 0100 028 0049 002) – ar adresi Brīvības iela 96A, Rīgā, “plašizklaides pasākumu ēka” ar kopējo platību ir 8047.6 m2; būves galvenais lietošanas veids ir 1261- “ēkas plašizklaides pasākumiem”, būves tips 12610102 - “teātri, kinoteātri, koncertzāles, cirka ēkas, mūzikas, deju un citu plašizklaides pasākumu ēkas”.
4) inženierbūve (būves kadastra apzīmējums 0100 028 0049 006) – bez adreses, “bruģēts laukums” ar kopējo platību 429.2 m2; būves galvenais lietošanas vieds ir 2112 - “ielas, ceļi un laukumi”.
Inženierbūve ir reģistrēta nekustamā īpašuma Brīvības ielā 96, Rīgā, sastāvā, pamatojoties uz inženierbūves datu deklarāciju. Saskaņā ar NĪVKIS datiem minētās inženierbūves tiesiskais valdītājs ir Finanšu ministrija un tā atrodas Finanšu ministrijas bilancē.
Atbilstoši Civillikuma 853.pantam, visas tiesiskās attiecības, kas zīmējas uz galveno lietu, pašas par sevi attiecas arī uz tās blakus lietām, līdz ar to izstrādātais projekts paredz kopā ar valsts Nekustamo īpašumu pārdot arī NĪVKIS nekustamā īpašuma sastāvā reģistrēto Finanšu ministrijas tiesiskajā valdījumā esošo inženierbūvi – “bruģēto laukumu”, kas ir nesaraujami saistīta ar valsts Nekustamo īpašumu un tiks atsavināta kopā ar galveno lietu. Minētā informācija tiks iekļauta arī nekustamā īpašuma izsoles noteikumos.
Atbilstoši 26.03.2020. ēkas (būves) tehniskās apsekošanas atzinumā Nr. 3-4.5.4/80783 par plašizklaides pasākumu ēku (būves kadastra apzīmējums 0100 028 0049 002) norādītajam, kopējais ēkas stāvoklis ir apmierinošs, kopējais vizuālais nolietojums sastāda 35,2 %. Apsekošanas laikā konstatētais galveno nesošo konstrukciju tehniskais stāvoklis ir apmierinošs: pamati 35 %, sienas 35%, pārsegumi 34%, jumta nesošās konstrukcijas 32%, jumta segums 40%.
Apsekotā ēka ir II māju kapitalitātes grupas ar vidējo kalpošanas ilgumu 125 gadi. Pirmreizējais ekspluatācijā pieņemšanas gads saskaņā ar inventarizācijas lietu ir 2008. Dažādos laika posmos ēka ir piedzīvojusi vairākas pārbūves, atjaunošanas un remontus. 1996.gadā tas tika pārveidots par nakts klubu ar nosaukumu ,,LaRocca”. Tad ēkas dienvidaustrumu galā tika izbūvēti vēl divi stāvi. Bet jaunizbūvētajam apjomam nav pabeigta iekšējā un daļēji ārējā apdare, kā arī nesen veiktā fasādes apdare ir bojāta. Pašlaik ēka tiek ekspluatēta tikai daļēji. Galveno konstruktīvo elementu-pamatu, nesošo sienu, pārsegumu stāvoklis vērtējams kā apmierinošs un atbilstošs Būvniecības likuma 9.panta 1.apakšpunktam “Mehāniskā stiprība un stabilitāte” prasībām. Ēkai nav siltinātas ārsienas un tās visticamāk, neatbilst noteikumiem par Latvijas būvnormatīvu LBN 002-15 ,,Ēku norobežojošo konstrukciju siltumtehnika”. Vides pieejamības prasības nav izpildītas.
Atbilstoši 19.04.2019. ēkas (būves) tehniskās apsekošanas atzinumā par administratīvo ēku (būves kadastra apzīmējums 0100 028 0049 001 ) norādītajam, kopējais vizuālais nolietojums sastāda 44,20 %. Apsekošanas laikā konstatētais galveno nesošo konstrukciju tehniskais stāvoklis ir apmierinošs: pamati 45 %, sienas 40%, pārsegumi 45%, jumta nesošās konstrukcijas 60%, jumta segums 35%.
Apsekotā ēka ir pieskaitāma pie IV māju kapitalitātes grupas, ar vidējo kalpošanas ilgumu 70 gadi. Ēka ekspluatācijas uzsākšanas gads ir 1904. Apsekojot ēkas tehnisko stāvokli var secināt, ka ēka ir daļēji apmierinošā stāvoklī, ēkai ir ieteicams veikt atjaunošanas pasākumus, kas pagarinātu ēkas ekspluatācijas ilgumu un uzlabotu ekspluatācijas īpašības.
Saskaņā ar NĪVKIS datiem valsts Nekustamā īpašuma kadastrālā vērtība uz 01.01.2024. noteikta 4 085 297 euro, ko veido zemes vienības kadastrālā vērtība 697 888 euro un būvju kadastrālā vērtība 3 387 409 euro.
Rīgas domes Pilsētas attīstības departaments ar 04.09.2023. vēstuli Nr. DA-23-22915-nd informē, ka:
- zemes vienība nav noteikta kā degradēta teritorija;
- zemes vienība atrodas valsts nozīmes pilsētbūvniecības pieminekļa „Rīgas pilsētas vēsturiskais centrs” (valsts aizsardzības Nr. 7442) robežās un UNESCO Pasaules mantojuma vietas Nr. 852 „Rīgas vēsturiskais centrs” teritorijā. Rīgas vēsturiskā centra un tā aizsardzības zonas saglabāšanas, aizsardzības, izmantošanas, kultūrvēsturiskās vides pārveidošanas, kā arī attīstības projektu īstenošanas kārtību un attiecīgās kultūrvēsturiskās vides vērtībai atbilstošās prasības nosaka Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanas un aizsardzības likums un Ministru kabineta 08.03.2004. noteikumi Nr.127 „Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanas un aizsardzības noteikumi”. Prasības teritorijas izmantošanai un apbūvei nosaka Rīgas vēsturiskā centra un tā aizsardzības zonas teritorijas plānojums (turpmāk – Teritorijas plānojums) un teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi (Rīgas domes 07.02.2006. saistošie noteikumi Nr. 38, turpmāk – Saistošie noteikumi). Saskaņā ar Teritorijas plānojuma grafisko daļu un Saistošajiem noteikumiem Zemes vienība atrodas centru apbūves teritorijā, kur atļautā izmantošana noteikta Saistošo noteikumu 2.1., 2.2., 2.3. un 5.1 apakšnodaļā. Zemes vienība atrodas centru apbūves teritorijas daļā, kur nav noteikts dzīvojamās funkcijas īpatsvars (apzīmējums Teritorijas plānojuma grafiskās daļas plānā „RVC detalizētā teritorijas plānotā (atļautā) izmantošana”– JC). Izņēmuma un papildu noteikumi saskaņā ar Saistošo noteikumu 456.–460. punkta prasībām;
- saskaņā ar Teritorijas plānojuma grafiskās daļas plānu “RVC un tā aizsardzības zonas apbūves veidošanas pamatnosacījumi” Zemes vienība atrodas perimetrālās apbūves teritorijā. Pieļaujamais apbūves augstums nosakāms atbilstoši Saistošo noteikumu 3.4. apakšnodaļas un 6. nodaļas prasībām;
- teritorijas plānojuma vispārīgās prasības kultūras mantojuma aizsardzībai noteiktas Saistošo noteikumu 6.1. apakšnodaļā, bet papildu prasības apbūves raksturīgo iezīmju aizsardzībai un attīstībai – 6.3. apakšnodaļā;
- zemes vienība atrodas kultūrvēsturiski nozīmīgā, autentiskā pilsētvides teritorijā, kurā papildus ievēro Saistošo noteikumu 6.2. apakšnodaļas prasības;
- teritorijas izmantošanā jāievēro visu veidu aizsargjoslas un citi Zemes vienības izmantošanas aprobežojumi atbilstoši Teritorijas plānojuma grafiskās daļas plānam „Galvenās aizsargjoslas un citi zemesgabalu izmantošanas aprobežojumi” un Saistošo noteikumu 2.17. apakšnodaļas prasībām, kā arī Rīgas teritorijas plānojuma (apstiprināts ar Rīgas domes 15.12.2021. saistošajiem noteikumiem Nr. 103 „Rīgas teritorijas izmantošanas un apbūves saistošie noteikumi”, turpmāk – Saistošie noteikumi Nr. 103) grafiskās daļas kartei “Galvenās aizsargjoslas un citi teritorijas izmantošanas aprobežojumi” un Saistošo noteikumu Nr. 103, 2.15. apakšnodaļas prasībām;
- zemes vienībai ir jānodrošina piekļūšana un vides pieejamība atbilstoši Saistošo noteikumu 2.6. apakšnodaļas un 3.16. apakšnodaļas prasībām.
- zemes vienībai ir nodrošināta piekļūšana no Brīvības ielas, kas noteikta ar sarkanajām līnijām.
Ievērojot likuma “Par kultūras pieminekļu aizsardzību” 8.pantā noteikto, ka Nacionālajai kultūras mantojuma pārvaldei jāpaziņo par nodomu atsavināt valsts un reģiona nozīmes kultūras pieminekli, šajā gadījumā attiecīgu paziņojumu nav nepieciešams nosūtīt un norādījumus attiecībā uz nekustamo īpašumu nav nepieciešams izsniegt, jo nekustamais īpašums nav iekļauts Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā kā atsevišķs valsts vai reģiona nozīmes kultūras piemineklis.
Vienlaikus Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde ar 22.03.2019. vēstuli Nr.04-07.1/1364 ir informējusi, ka nekustamā īpašuma sastāvā esošai būvei (būves kadastra apzīmējums 0100 028 0049 002) “plašizklaides pasākumu ēka” Nacionālajai kultūras mantojuma pārvalde ir noteikusi kultūrvēsturiskās vērtības līmeni: “Kultūrvēsturiski vērtība ēka”, ņemot vērā identificēto kultūrvēsturisko vērtību, t.i.: ēka celta 1910.gadā pēc S.Nudelmana projekta kā teātris- kazino; vēlākos gados izveidots Operetes teātris; ēka vairākkārt pārbūvēta. Ēkas kultūrvēsturisko vērtību veidojošie elementi ir ēkas apjoms un arhitektūra. Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde vēstulē informē, ka ēkai noteiktais kultūrvēsturiskās vērtības līmenis nav pamats tās iekļaušanai Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā.
Valsts Nekustamajam īpašumam noteiktie apgrūtinājumi tiešā veidā nerada papildu ietekmi uz valsts nekustamā īpašuma iespējamo izmantošanu tā atsavināšanas gadījumā, vienlaikus nākamajam nekustamā īpašuma ieguvējam jāņem vērā Aizsargjoslu likumā noteiktā kārtība atbilstoši aizsargjoslu veidam, kā arī tiesību akti, kas regulē servitūta izmantošanas kārtību, kā arī augstākminētā kultūras pieminekļa aizsardzību, kura teritorijā nekustamais īpašums atrodas.
Saskaņā ar NĪVKIS datiem par valsts Nekustamā īpašuma saistību, nekustamā īpašuma sastāvā esošās būves (būves kadastra apzīmējums 0100 028 0049 002) daļa atrodas uz fiziskai personai piederošas zemes vienības (zemes vienības kadastra apzīmējums 0100 028 0048), kas ietilpst vienota (zeme un būves) nekustamā īpašuma (kadastra Nr. 0100 028 0048) sastāvā, Brīvības iela 98, Rīgā, un juridiskai personai (SIA “MOBUS”) piederošas zemes vienības (zemes vienības kadastra apzīmējums 0100 028 0138), kas ietilpst vienota (zeme un būves) nekustamā īpašuma (kadastra Nr. 0100 028 0138) sastāvā, Tērbatas ielā 75, Rīgā. Vienlaikus no NĪVKIS datiem izriet, ka uz valsts zemes vienības daļēji atrodas juridiskai personai (SIA “MOBUS”) piederošas būves (būves kadastra apzīmējums 0100 028 0048 007) daļa, kas ietilpst vienotā nekustamā īpašuma (kadastra Nr. 0100 028 0138) Tērbatas ielā 75, Rīgā, sastāvā un fiziskai personai piederošas būves (būves kadastra apzīmējums 0100 028 0048 001) daļa, kas ietilpst vienotā nekustamā īpašuma (kadastra Nr. 0100 028 0048) Brīvības iela 98, Rīgā, sastāvā.
Atsavināšanas likuma 4.panta ceturtā daļa, kas noteic personu loku, kas atsevišķos gadījumos var ierosināt publiskas personas nekustamā īpašuma atsavināšanu un izmantot pirmpirkuma tiesības saskaņā ar Atsavināšanas likumu, neparedz tādu gadījumu, kad atsavināšanu varētu ierosināt zemes īpašnieks vai būves īpašnieks uz visu nekustamo īpašumu (ēkām un zemi), bet gan tikai „zemes īpašnieks vai visi kopīpašnieki, ja viņi vēlas nopirkt zemesgrāmatā ierakstītu ēku (būvi), kas atrodas uz īpašumā esošās zemes, vai zemes starpgabalu, kas piegul viņi zemei” vai “zemesgrāmatā ierakstītas ēkas (būves) īpašnieks vai visi kopīpašnieki, ja viņi vēlas nopirkt zemesgabalu, uz kura atrodas ēka (būve), vai zemesgabalu, uz kura atrodas ēka (būve), un zemes starpgabalu, kas piegul šai zemei” , vai “zemesgrāmatā ierakstītas ēkas (būves) īpašnieks vai visi kopīpašnieki, ja viņi vēlas nopirkt publiskai personai piederošu nekustamo īpašumu, kas sastāv no zemesgabala un nedzīvojamās ēkas (būves), un uz šā zemesgabala atrodas arī viņiem piederoša ēka (būve)” (4.panta ceturtās daļas 1.apakšpunkts; 4. panta ceturtās daļas 3.apakšpunkts, 4.panta ceturtās daļas 9.apašpunkts).
Attiecīgi, tā kā attiecīgo būvju daļas, kas atrodas uz valsts Nekustamā īpašuma, ietilpst citu nekustamo īpašumu (zeme/būve) sastāvā, nav pamata konstatēt šo būvju daļu īpašnieku pirmpirkuma tiesības uz valsts Nekustamo īpašumu saskaņā ar Atsavināšanas likumu. Tāpat minētais attiecināms uz zemes vienību īpašniekiem, uz kuru zemes atrodas vienota valsts Nekustamā īpašuma sastāvā esošās būves daļa.
Vienlaikus, lai nodrošinātu valsts Nekustamā īpašuma ieguvējam pilnīgu informāciju par pārdodamo objektu, VNĪ izsoles noteikumos iekļaus informāciju par valsts Nekustamā īpašuma sastāvā esošās būves (būves kadastra apzīmējums 0100 028 0049 002) saistību ar nekustamo īpašumu ( nekustamā īpašuma kadastra Nr. 0100 028 0048) – Brīvības iela 98, Rīgā, un nekustamo īpašumu (nekustamā īpašuma kadastra Nr.0100 028 0138) - Tērbatas ielā 75, Rīgā, un attiecīgi, ka minēto nekustamo īpašumu sastāvā esošās būves daļēji atrodas uz valsts zemes vienības.
Papildus tiks norādīts, ka konkrētajā gadījumā starp zemes īpašniekiem un būvju īpašniekiem faktiski pastāv likumiskās zemes lietošanas tiesiskās attiecības, kas izriet no likuma – attiecības pastāv neatkarīgi no zemes īpašnieka un ēku (būvju) īpašnieka gribas – tām ir piespiedu raksturs. Tādējādi starp nekustamā īpašuma Brīvības ielā 96A; Brīvības ielā 96, Rīgā, īpašnieku no vienas puses un nekustamo īpašumu Brīvības iela 98, Rīgā, un Tērbatas ielā 75, Rīgā, īpašniekiem (zemes vienību un būvju īpašnieki) pastāvēs likumiskās zemes lietošanas tiesiskās attiecības.
Valsts Nekustamā īpašuma sastāvā esošās administratīvās ēkas telpas iznomātas fiziskām un juridiskām personām un starp VNĪ un privātpersonām noslēgti šādi līgumi:
1) telpu nomas līgums Nr. 3/1-2-18-36/1006, ar 23.11.2022 līguma grozījumiem Nr. 4/3-2/9982; ar 17.10.2023. līguma grozījumiem Nr. 4/3-2/8400, kas noslēgts ar fizisku personu, spēkā līdz 19.04.2024;
2) telpu nomas līgums Nr. IEN/2019/385, ar 30.04.2022 līguma grozījumiem Nr. IEN/2019/385-2, kas noslēgts ar fizisku personu, spēkā līdz 01.02.2025;
3) telpu nomas līgums Nr. IEN/2020/1869, ar 21.06.2023. līguma grozījumiem Nr. IEN/2020/1869-2, kas noslēgts ar sabiedrību ar ierobežotu atbildību “SK HALAL”, spēkā līdz 17.08.2026;
4) reklāmas/ izkārtnes nomas līgums Nr. IEN/2020/2050, ar 26.06.2023. līguma grozījumiem Nr. IEN/2020/2050-1, kas noslēgts ar sabiedrību ar ierobežotu atbildību “SK HALAL”, spēkā līdz 17.08.2026;
6) telpu nomas līgums Nr. IEN/2022/154, ar 21.04.2022. līguma grozījumiem Nr. IEN/2022/154-1, kas noslēgts ar sabiedrību ar ierobežotu atbildību “FP LV”, spēkā līdz 04.04.2025;
7) reklāmas/ izkārtnes nomas līgums Nr. IEN/2022/654, kas noslēgts ar sabiedrību ar ierobežotu atbildību “FP LV”, spēkā līdz 30.03.2025;
8) telpu un jumta daļas nomas līgums Nr. IEN/2022/1787, kas noslēgts ar sabiedrību ar ierobežotu atbildību “Latvijas Mobilais Telefons”, spēkā līdz 25.08.2027;
9) telpu nomas līgums Nr. IEN/2022/566, kas noslēgts ar sabiedrību ar ierobežotu atbildību “PERFEKTS C”, spēkā līdz 15.03.2028;
10) telpu nomas līgums Nr. IEN/2023/1037, kas noslēgts ar sabiedrību ar ierobežotu atbildību “AZK”, spēkā līdz 15.06.2026;
11) telpu nomas līgums Nr. IEN/2023/234, kas noslēgts ar sabiedrību ar ierobežotu atbildību “RIVENGO”, spēkā līdz 08.03.2026.
Ņemot vērā, ka noslēgtie nomas līgumi nav ierakstīti zemesgrāmatā, ievērojot Civillikuma 2126.pantā noteikto (ierakstot nomas vai īres līgumu zemes grāmatās, nomnieks vai īrnieks iegūst lietu tiesību, kas ir spēkā arī pret trešām personām) un 2174.pantā noteikto (kad iznomātājs vai izīrētājs nomas vai īres priekšmetu atsavina, ieguvējam jāievēro nomas vai īres līgums tikai tad, ja tas ierakstīts zemes grāmatās (2126.p.)), pēc nekustamā īpašuma atsavināšanas, nomas līgumi jaunajam ieguvējam nebūs saistoši.
Noslēgtie telpu nomas līgumi tiks turpināti līdz attiecīgā līgumā noteiktajam termiņam un ne ilgāk kā līdz nekustamā īpašuma atsavināšanai.
Savukārt nomnieki saskaņā ar līgumos paredzētajiem nosacījumiem, tiks brīdināti, ka valsts nekustamais īpašums tiek atsavināts un nomas attiecības ar VNĪ netiks turpinātas. Atbilstoši noslēgto nomas līgumu nosacījumiem, nomniekiem nav atlīdzināmu ieguldījumu valsts nekustamajā īpašumā, līdz ar to esošie nomnieki un jaunais valsts nekustamā īpašuma ieguvējs varēs izlemt par nomas attiecību turpināšanu.
Valsts Nekustamais īpašums nav iznomāts publiskām personām. VNĪ 2022.gada jūnijā (vēstules Nr.4/2-7/5130) un atkārtoti 2023.gada jūnijā (vēstules Nr.4/2-7/4763) veica aptauju par telpu nepieciešamību un piemērotību publisko personu iestāžu darbības nodrošināšanai, taču par tā Nekustamā īpašuma izmantošanu netika izrādīta interese.
Lai nodrošinātu nākamajam valsts Nekustamā īpašuma ieguvējam pilnīgu informāciju par pārdodamo nekustamo īpašumu, izsoles noteikumiem tiks pievienoti VNĪ rīcībā esošie ēkas (būves) tehniskās apsekošanas atzinumi, Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta sniegtā informācija, kā arī informācija par spēkā esošajiem nomas līgumiem.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Skatīt sadaļā "Pašreizējā situācija".
Risinājuma apraksts
Saskaņā ar Atsavināšanas likuma 4.panta pirmo daļu valsts mantas atsavināšanu var ierosināt, ja tā nav nepieciešama attiecīgajai iestādei vai citām valsts iestādēm to funkciju nodrošināšanai.
Ar Finanšu ministrijas un VNĪ 18.03.2020. noslēgto Nekustamā īpašuma portfeļa pārvaldīšanas līgumu, kas Finanšu ministrijā reģistrēts ar Nr. 13.7-17/12/38, VNĪ veic Finanšu ministrijas valdījumā esošo nekustamo īpašumu pārvaldīšanu, tajā skaitā nodrošinot lietderīgu rīcību ar valsts funkciju veikšanai neizmantotiem nekustamajiem īpašumiem. Attiecīgi, ņemot vērā rīkojuma projektā minēto nekustamo īpašumu tirgus situāciju, izmantošanas iespējas, ka arī to, nav zināmas valsts vajadzības, kuru nodrošināšanai valsts Nekustamo īpašumu būtu lietderīgi saglabāt valsts īpašumā, ar VNĪ Īpašumu izvērtēšanas komisijas lēmumu nolemts ierosināt rīkojuma projektā iekļautā nekustamā īpašuma atsavināšanu un attiecīga Ministru kabineta lēmuma sagatavošanu.
Saskaņā ar Atsavināšanas likuma 5.panta pirmo daļu atļauju atsavināt valsts nekustamos īpašumus dod Ministru kabinets. Atsavināšanas likuma 9.panta pirmajā daļā noteikts, ka valsts nekustamā īpašuma atsavināšanu organizē VNĪ.
Saskaņā ar Atsavināšanas likuma 44. panta pirmo un otro daļu publiskas personas zemi var iegūt īpašumā personas, kas saskaņā ar likumu var būt zemes īpašuma tiesību subjekti. Ievērojot minēto, rīkojuma projekta minētā valsts Nekustamā īpašuma ieguvējam jāatbilst likuma “Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās” 20. panta nosacījumiem. Šī iemesla dēļ nekustamā īpašuma izsoles noteikumos jāparedz arī šāds nosacījums.
Rīkojuma projekts paredz nekustamā īpašuma valdītājam – Finanšu ministrijai uzdevumu nodot pircējam valsts nekustamo īpašumu 30 (trīsdesmit) dienu laikā no pirkuma līguma noslēgšanas dienas, sastādot attiecīgu pieņemšanas un nodošanas aktu. Trīsdesmit dienu termiņš dokumentu nodošanai nekustamā īpašuma pircējam noteikts, izvērtējot nekustamā īpašuma pircēja pienākumu veikt noteiktas darbības noteiktos termiņos, samērīgi ar nekustamā īpašuma pārdevēja pienākumiem. Atbilstoši Atsavināšanas likuma 30.pantam izsoles dalībniekam, kurš nosolījis augstāko cenu par nekustamo īpašumu, jāsamaksā par nosolīto nekustamo īpašumu divu nedēļu laikā.
Tādēļ VNĪ nekustamo īpašumu pirkumu līgumos paredz nosacījumu, ka dokumentus, kas nepieciešami pircēja īpašuma tiesību nostiprināšanai zemesgrāmatā, pārdevējs (vai valdītājs) izsniedz pircējam 30 (trīsdesmit) dienu laikā pēc visu saistību izpildes pret pārdevēju.
Ar Finanšu ministrijas un VNĪ 18.03.2020. noslēgto Nekustamā īpašuma portfeļa pārvaldīšanas līgumu, kas Finanšu ministrijā reģistrēts ar Nr. 13.7-17/12/38, VNĪ veic Finanšu ministrijas valdījumā esošo nekustamo īpašumu pārvaldīšanu, tajā skaitā nodrošinot lietderīgu rīcību ar valsts funkciju veikšanai neizmantotiem nekustamajiem īpašumiem. Attiecīgi, ņemot vērā rīkojuma projektā minēto nekustamo īpašumu tirgus situāciju, izmantošanas iespējas, ka arī to, nav zināmas valsts vajadzības, kuru nodrošināšanai valsts Nekustamo īpašumu būtu lietderīgi saglabāt valsts īpašumā, ar VNĪ Īpašumu izvērtēšanas komisijas lēmumu nolemts ierosināt rīkojuma projektā iekļautā nekustamā īpašuma atsavināšanu un attiecīga Ministru kabineta lēmuma sagatavošanu.
Saskaņā ar Atsavināšanas likuma 5.panta pirmo daļu atļauju atsavināt valsts nekustamos īpašumus dod Ministru kabinets. Atsavināšanas likuma 9.panta pirmajā daļā noteikts, ka valsts nekustamā īpašuma atsavināšanu organizē VNĪ.
Saskaņā ar Atsavināšanas likuma 44. panta pirmo un otro daļu publiskas personas zemi var iegūt īpašumā personas, kas saskaņā ar likumu var būt zemes īpašuma tiesību subjekti. Ievērojot minēto, rīkojuma projekta minētā valsts Nekustamā īpašuma ieguvējam jāatbilst likuma “Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās” 20. panta nosacījumiem. Šī iemesla dēļ nekustamā īpašuma izsoles noteikumos jāparedz arī šāds nosacījums.
Rīkojuma projekts paredz nekustamā īpašuma valdītājam – Finanšu ministrijai uzdevumu nodot pircējam valsts nekustamo īpašumu 30 (trīsdesmit) dienu laikā no pirkuma līguma noslēgšanas dienas, sastādot attiecīgu pieņemšanas un nodošanas aktu. Trīsdesmit dienu termiņš dokumentu nodošanai nekustamā īpašuma pircējam noteikts, izvērtējot nekustamā īpašuma pircēja pienākumu veikt noteiktas darbības noteiktos termiņos, samērīgi ar nekustamā īpašuma pārdevēja pienākumiem. Atbilstoši Atsavināšanas likuma 30.pantam izsoles dalībniekam, kurš nosolījis augstāko cenu par nekustamo īpašumu, jāsamaksā par nosolīto nekustamo īpašumu divu nedēļu laikā.
Tādēļ VNĪ nekustamo īpašumu pirkumu līgumos paredz nosacījumu, ka dokumentus, kas nepieciešami pircēja īpašuma tiesību nostiprināšanai zemesgrāmatā, pārdevējs (vai valdītājs) izsniedz pircējam 30 (trīsdesmit) dienu laikā pēc visu saistību izpildes pret pārdevēju.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Nē
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Nē
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
Atbilstoši Ministru kabineta 2011.gada 1.februāra noteikumu Nr.109 „Kārtība, kādā atsavināma publiskās personas manta” 12.punktā noteiktajam, lai noskaidrotu, vai atsavināmie valsts nekustamie īpašumi nav nepieciešami citai valsts iestādei, valsts kapitālsabiedrībai vai atvasinātas publiskas personas vai to iestādes funkciju nodrošināšanai, Rīkojuma projektu izsludinot Vienotajā tiesību aktu projektu izstrādes un saskaņošanas portālā, tiks nodrošināts noteikumos noteiktais pienākums.
Ja divu nedēļu laikā pēc Ministru kabineta projekta izsludināšanas Vienotajā tiesību aktu portālā valsts iestādes, valsts kapitālsabiedrības vai atvasinātas publiskas personas vai to iestādes nepieprasa projektā minēto nekustamo īpašumu valsts pārvaldes funkciju nodrošināšanai saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likumu, to var atsavināt likumā noteiktajā kārtībā.
Ja divu nedēļu laikā pēc Ministru kabineta projekta izsludināšanas Vienotajā tiesību aktu portālā valsts iestādes, valsts kapitālsabiedrības vai atvasinātas publiskas personas vai to iestādes nepieprasa projektā minēto nekustamo īpašumu valsts pārvaldes funkciju nodrošināšanai saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likumu, to var atsavināt likumā noteiktajā kārtībā.
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt
Fiziskās personas
JāIetekmes apraksts
Jebkurš tiesību subjekts - fiziska persona, kurai piemīt tiesībspēja un rīcībspēja, un kura vēlas piedalīties izsolē un iegādāties valsts nekustamo īpašumu.
Juridiskās personas
JāIetekmes apraksts
Jebkurš tiesību subjekts - juridiska persona, kurai piemīt tiesībspēja un rīcībspēja, un kura vēlas piedalīties izsolē un iegādāties valsts nekustamo īpašumu.
2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.3. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.4. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
Cita informācija
Projekta īstenošanai nav nepieciešami papildus līdzekļi no valsts vai pašvaldību budžeta. VNĪ saskaņā ar Atsavināšanas likuma 47.pantu un Ministru kabineta 2011.gada 1.februāra noteikumu Nr.109 „Kārtība, kādā atsavināma publiskas personas manta” 37.punktu valsts nekustamās mantas atsavināšanā iegūtos līdzekļus pēc atsavināšanas izdevumu segšanas ieskaitīs valsts pamatbudžeta ieņēmumu kontā mēneša laikā pēc to saņemšanas. Ja Nekustamais īpašums tiks atsavināts 2024.gadā, tad atsavināšanas rezultātā iegūtie līdzekļi pēc atsavināšanas izdevumu atskaitīšanas saskaņā ar likuma “Par valsts budžetu 2024. gadam un budžeta ietvaru 2024., 2025. un 2026. gadam” 55.pantu izlietojami VNĪ pārvaldīšanā esošo valsts nekustamo īpašumu pārvaldīšanai (izņemot netiešo izmaksu segšanai), tajā skaitā valsts nekustamo īpašumu uzlabošanas darbu veikšanai, vidi degradējošo objektu sakārtošanai un energoefektivitātes pasākumu īstenošanai. Minētie līdzekļi, kas 2024. gadā netiks izlietoti valsts īpašumā un VNĪ pārvaldīšanā esošo valsts nekustamo īpašumu pārvaldīšanai, līdz 2024.gada 31.decembrim tiks ieskaitīti valsts budžetā.
Šobrīd nav iespējams noteikt summu, kas tiks ieskaitīta valsts budžetā, jo pašlaik nav iespējams noteikt īpašumu pārdošanas vērtību, jo nekustamo īpašumu atsavināšana (nosacītās cenas noteikšana) tiks organizēta pēc Ministru kabineta rīkojuma pieņemšanas un tā būs atkarīga no nekustamo īpašumu tirgus vērtības vērtēšanas dienā. Atsavināšanas izdevumu apmēru nosaka Ministru kabineta paredzētajā kārtībā.
Šobrīd nav iespējams noteikt summu, kas tiks ieskaitīta valsts budžetā, jo pašlaik nav iespējams noteikt īpašumu pārdošanas vērtību, jo nekustamo īpašumu atsavināšana (nosacītās cenas noteikšana) tiks organizēta pēc Ministru kabineta rīkojuma pieņemšanas un tā būs atkarīga no nekustamo īpašumu tirgus vērtības vērtēšanas dienā. Atsavināšanas izdevumu apmēru nosaka Ministru kabineta paredzētajā kārtībā.
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Nē
6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas
Valsts un pašvaldību institūcijas
Finanšu ministrija, VAS "Valsts nekustamie īpašumi"Nevalstiskās organizācijas
NēCits
Nē6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi
6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti
Atbilstoši Ministru kabineta 2009.gada 25.augusta noteikumu Nr.970 „Sabiedrības līdzdalības kārtība attīstības plānošanas procesā” 5.punktam sabiedrības līdzdalības kārtība ir piemērojama tiesību aktu projektu izstrādē, kas būtiski maina esošo regulējumu vai paredz ieviest jaunas politiskās iniciatīvas. Ņemot vērā, ka projekts neatbilst minētajiem kritērijiem, sabiedrības līdzdalības kārtība projekta izstrādē netiek piemērota. Projekts un tā anotācija būs publiski pieejami Tiesību aktu projektu publiskajā portālā Ministru kabineta tīmekļvietnē – sadaļā/Tiesību aktu projekti.
Saskaņā ar Atsavināšanas likuma 11.pantā noteikto sludinājumi par publiskas personas nekustamā īpašuma izsoli publicējami oficiālajā izdevumā „Latvijas Vēstnesis”, institūcijas, kas organizē nekustamā īpašuma atsavināšanu tīmekļvietnē un attiecīgās pašvaldības teritorijā izdotajā vietējā laikrakstā, ja tāds ir. Vienlaicīgi ar sludinājumu VNĪ tīmekļvietnē ievieto arī pārdodamā valsts nekustamā īpašuma izsoles noteikumus. Rīkojot elektronisku izsoli, sludinājumi par publiskas personas mantas izsoli ievietojami arī elektronisko izsoļu tīmekļvietnē (https://izsoles.ta.gov.lv).
Saskaņā ar Atsavināšanas likuma 11.pantā noteikto sludinājumi par publiskas personas nekustamā īpašuma izsoli publicējami oficiālajā izdevumā „Latvijas Vēstnesis”, institūcijas, kas organizē nekustamā īpašuma atsavināšanu tīmekļvietnē un attiecīgās pašvaldības teritorijā izdotajā vietējā laikrakstā, ja tāds ir. Vienlaicīgi ar sludinājumu VNĪ tīmekļvietnē ievieto arī pārdodamā valsts nekustamā īpašuma izsoles noteikumus. Rīkojot elektronisku izsoli, sludinājumi par publiskas personas mantas izsoli ievietojami arī elektronisko izsoļu tīmekļvietnē (https://izsoles.ta.gov.lv).
6.4. Cita informācija
Saskaņā ar Oficiālo publikāciju un tiesiskās informācijas likuma 2. panta pirmo daļu un 3. panta pirmo daļu tiesību aktus publicē oficiālajā izdevumā „Latvijas Vēstnesis”, tos publicējot elektroniski tīmekļvietnē: www.vestnesis.lv.
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.5. Cita informācija
Projekta izpildi nodrošinās Finanšu ministrija un valsts akciju sabiedrība "Valsts nekustamie īpašumi".
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi