Anotācija (ex-ante)

Ar Grozījumiem CL Spēkā stāšanās likumā līdz šim pastāvošās piespiedu nomas attiecības, kad būves īpašniekam bija pienākums uz likuma pamata maksāt zemes īpašniekam nomas maksu par zemes lietošanu, tiek pārveidotas par likumiskajām zemes lietošanas tiesībām par maksu, paredzot vienotu regulējumu visiem dalītā īpašuma gadījumiem, neatkarīgi no tā izveidošanās tiesiskā pamata. Tādējādi Privatizācijas likuma 50. panta pirmās daļas 3. punkta, 54. panta, 75. panta piektās daļas un 85. panta septītās daļas regulējums par piespiedu nomas attiecībām starp zemes un ēku (būvju) īpašniekiem neatbilst Grozījumiem CL Spēkā stāšanās likumā. Savukārt Oficiālo publikāciju un tiesiskās informācijas likuma 9. panta sestās daļas 4. punkts noteic, ja konstatē pretrunu starp vienāda juridiska spēka jaunāku vispārējo tiesību normu un vecāku speciālo tiesību normu, vecāko speciālo tiesību normu piemēro tiktāl, ciktāl tās mērķis nav pretrunā ar jaunākas vispārējās tiesību normas mērķi.  Salīdzinot abu minēto likumu normas, secināms, ka Privatizācijas likuma 50. panta pirmās daļas 3. punkts, 54. pants, 75. panta piektā daļa  un 85. panta septītā daļa kā vecākas speciālo tiesību normas, piemērojamas tiktāl, ciktāl to mērķis nav pretrunā ar jaunāko vispārējo tiesību normu, kuras ietvertas Grozījumos CL Spēkā stāšanās likumā, mērķi līdz šim pastāvošās piespiedu nomas attiecības pārveidot par likumiskajām zemes lietošanas tiesībām par maksu. Tādējādi nepieciešams Privatizācijas likuma 50. panta pirmās daļas 3. punkta, 54. panta, 75. panta piektās daļas un 85. panta septītās daļas regulējumu precizēt atbilstoši Grozījumiem CL Spēkā stāšanās likumā. Vienlaikus Privatizācijas likuma 68. panta pirmās daļas 2. punkts noteic, ka pašvaldības dome cita starp izskata strīdus, kas saistīti tikai ar nomā nododamā, piemēram, par tiem zemes nomas līgumiem, kas noslēgti atbilstoši tam tiesiskajam regulējumam, kas bija spēkā līdz 2021. gada 31. decembrim, vai privatizējamā zemes gabala platības noteikšanu, bet nenoteic tiesības izskatīt strīdus, kas saistīti ar likumiskajā lietošanā esošo zemes gabalu platības noteikšanu. Līdzīga nepilnība konstatēta arī Privatizācijas likuma 72. panta pirmās daļas 6. punktā, kas paredz attiecīgu strīdu piekritību arī tiesai.

1. Ņemot vērā Grozījumus CL Spēkā stāšanās likumā, ar kurām līdz šim pastāvošās piespiedu nomas attiecības tiek pārveidotas par likumiskajām zemes lietošanas tiesībām un Civillikuma Ievada daļas 3. pantā noteikto, ka katra civiltiesiska attiecība apspriežama pēc likumiem, kas bijuši spēkā tad, kad šī attiecība radusies, pārgrozījusies vai izbeigusies un neskartas paliek jau iegūtās tiesības,  likumprojekts paredz papildināt Privatizācijas likuma pārejas noteikumus, nosakot, ja Privatizācijas likuma 7. panta pirmajā, trešajā un septītajā daļā noteiktajos gadījumos, ievērojot Privatizācijas likuma 53. panta noteikumus, nomā uz 99 gadiem nodots valsts vai pašvaldības īpašumā esošs zemes gabals, attiecīgā privatizētā objekta īpašnieks nomāto zemes gabalu iegūst īpašumā bez papildu maksas, ja ievēroti Privatizācijas likumā un citos likumos zemes iegūšanai īpašumā paredzētie nosacījumi, iesniedzot rajona (pilsētas) tiesā nostiprinājuma lūgumu, kā arī, ka ar 2024. gada 1. janvāri Privatizācijas likumā paredzētās valsts vai pašvaldības īpašumā esošā zemes gabala nomas tiesības uz 99 gadiem ir atzīstamas par likumiskajām zemes lietošanas tiesībām atbilstoši likumā "Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un kārtību" noteiktajam. Tādējādi no 2024. gada 1. janvāra attiecībā uz Privatizācijas likuma regulējumu par zemes gabala nomas tiesībām uz 99 gadiem piemērojamas likuma "Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un kārtību" normas par likumiskajām zemes lietošanas tiesībām, piemēram, tā 38. panta otrā daļa par likumiskās zemes lietošanas maksas apmēru, kā arī 41. pants, kas noteic, ka likumiskās zemes lietošanas tiesības izbeidzas, ja būve un zeme tiek apvienota vienā nekustamā īpašumā, ja būve, kas ir patstāvīgs nekustamā īpašuma objekts, tiek nojaukta un būves, kas ir patstāvīgs nekustamā īpašuma objekts, nojaukšanas gadījumā pienākumu būves īpašniekam atbrīvot lietošanā esošo zemi no būves blakus lietām, ja vien būves īpašnieks un zemes īpašnieks nevienojas citādi.
2. Likumprojekts paredz precizēt Privatizācijas likuma 50. panta pirmās daļas 3. punktu, nosakot privatizētā objekta īpašnieka pienākumu maksāt likumisko lietošanas maksu zemes īpašniekam par zemes, uz kuras atrodas privatizētais objekts, lietošanas tiesībām. Analoģiska satura pienākums dzīvokļa īpašniekam ir paredzēts Dzīvokļa īpašuma likuma 10. panta pirmās daļas 5. punktā.
3. Tiek izteikts jaunā redakcijā Privatizācijas likuma 54. pants, no tā izslēdzot normas par zemes nomas līgumu un zemes nomas maksu, jo zemesgabala īpašnieka un privatizētā objekta jaunā īpašnieka savstarpējās attiecības turpmāk regulējamas saskaņā ar Civillikuma un likuma "Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un kārtību" noteikumiem. Piemēram, likuma "Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un kārtību" 38. pants noteic, ka likumiskajām zemes lietošanas tiesībām ir piemērojami Civillikuma noteikumi par reālservitūtu, ciktāl šis likums nenosaka citādi, likumiskās zemes lietošanas maksas maksāšanas termiņu, prasījumu par likumiskās zemes lietošanas maksas samaksu un ar to saistītajiem blakus prasījumiem noilgumu, t.i., šādi prasījumi noilgst triju gadu laikā. Savukārt minētā panta septītā daļa pilnvaro Ministru kabinetu noteikt kārtību, kādā publiska persona īsteno zemes likumiskās lietošanas attiecības, un gadījumus, kuros publiska persona kā zemes īpašnieks vienojas par mazāku maksu, nekā likumā paredzēta, ar noteiktām būvju īpašnieku grupām vai dažādas klasifikācijas būvju īpašniekiem (šādi Ministru kabineta noteikumi atbilstoši likuma "Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un kārtību" 42. panta sestajai daļai jāizstrādā līdz 2023. gada 1. oktobrim). 
4. Likumprojekts, ņemot vērā grozījumus  50. panta pirmās daļas 3. punktā un 54. pantā, kas neparedz vairs zemes nomas līgumu slēgšanu, paredz izslēgt Privatizācijas likuma 75. panta piekto daļu. 
5. Likumprojekts paredz precizēt Privatizācijas likuma 68. panta pirmās daļas 2. punktā, 72. panta pirmās daļas 6. punktā un 85. panta septītajā daļā lietoto terminoloģiju atbilstoši likumā "Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un kārtību" noteiktajam. Savukārt negrozītas atstātas Privatizācijas likuma normas, kurās minēti termini "noma", "nomas maksa", "nomnieks" vai "nomas līgums" (attiecīgā locījumā), bet kuras neregulē piespiedu nomas jautājumus, bet gan nosaka neapdzīvojamo telpu un mākslinieku darbnīcu privatizācijas kārtību.
6. Likumprojekts paredz izslēgt Privatizācijas likuma Pārejas noteikumu 50. punktu, jo minētā norma zaudējusi aktualitāti saistībā ar līdz šim pastāvošo piespiedu nomas attiecību, kad būves īpašniekam bija pienākums uz likuma pamata maksāt zemes īpašniekam nomas maksu par zemes lietošanu, kā arī noslēgt zemes nomas līgumu ar zemes gabala īpašnieku, pārveidošanu par likumiskajām zemes lietošanas tiesībām par maksu un atteikšanos no nepieciešamības šādos gadījumos slēgt zemes nomas līgumu. Vienlaikus tiesiskās skaidrības nodrošināšanai un, ņemot vērā, ka tiesas spriedumiem, kas stājušies likumīgā spēkā, ir likuma spēks, tie ir obligāti un izpildāmi visā valsts teritorijā, un tos var atcelt tikai likumā noteiktajos gadījumos un kārtībā, kā arī Civillikuma Ievada daļas 3. pantā noteikto, ka katra civiltiesiska attiecība apspriežama pēc likumiem, kas bijuši spēkā tad, kad šī attiecība radusies, pārgrozījusies vai izbeigusies un neskartas paliek jau iegūtās tiesības, likumprojekts paredz precizēt Privatizācijas likuma pārejas noteikumus, paredzot, ja nomājamo zemes platību noteic zemes nomas līgumi, kas ir noslēgti līdz 2014. gada 31. decembrim, vai lietās, kuras ierosinātas pirms 2014. gada 19. jūnija grozījumu šā likuma 54. panta pirmajā daļā spēkā stāšanās, to ir noteikusi tiesa, privatizētā objekta īpašnieks turpina lietot zemi nomas līgumā vai tiesas noteiktajā platībā līdz brīdim, kad dzīvojamai mājai funkcionāli nepieciešamais zemesgabals ir noteikts vai pārskatīts.
  Šāds precizējums pārejas noteikumos attiecībā uz patstāvīgas būves īpašnieka lietošanā esošo zemes platību ir nepieciešams, lai novērstu potenciālas domstarpības, ka uz kaut kādiem gadījumiem varētu neattiekties FNZG vai to nevarētu pārskatīt, kas tiek veikts publisko tiesību ietvaros administratīvajā procesā. Ar 2014. gada grozījumiem Privatizācijas likumā tika ne tikai noteikts, ka FNZG ir piespiedu nomas objekts Privatizācijas likuma tvērumā, bet arī tika radīts regulējums tā pārskatīšanai administratīvajā procesā. Privatizācijas likuma 85. pants paredz arī pašvaldībai vērtēt vajadzību pārskatīt FNZG kvartālu ietvaros (attiecībā uz vairākiem dalītā īpašuma gadījumiem), kas Rīgas valstspilsētas pašvaldībā tiek plaši izmantots. Tādējādi spēkā esošais pārejas noteikumu 50. punkts vismaz gramatiski paredz, ka daļā gadījumu FNZG pārskatīšana nav iespējama (kas arī var liegt pārskatīt FNZG kvartāla ietvaros). Ja šāds stāvoklis nostiprinātos, veidotos pretrunīgs koncepts, kurā, lai arī konkrētā dalīto īpašumu grupā ir izveidots administratīvais process, kura ietvaros tiek risināti lietošanā esošās zemes jautājumi, daļai no šīs grupas gadījumiem tas nebūtu pieejams. Šāds stāvoklis radītu grūtības ne tikai pašvaldībām pārskatīt FNZG kvartālu ietvaros un veidot pilsētvidi atbilstoši tās izvēlētai teritorijas plānošanai, bet varētu radīt problēmas saistībā ar dalītā īpašuma izbeigšanu šai objektu grupai, kas ir paredzēts Piespiedu dalītā īpašuma privatizētajās daudzdzīvokļu mājās izbeigšanas likumā. Potenciālās problēmas ir tādas, ka, izbeidzot dalīto īpašumu attiecībā uz tiesas vai nomas līgumā noteiktās zemes platību, tā varētu nebūt atbilstoša ēkas ekspluatācijas vajadzībām. Tā kā vēsturiski, kad lietojamo platību noteica puses vai tiesa pēc saviem ieskatiem, nepastāvēja nekādi kritēriji zemes platības noteikšanā, dabā var pastāvēt situācijas, kur noteiktā zemes platība nenodrošina piekļuvi, nesniedz risinājumus komunikāciju nodrošināšanai, atkritumu apsaimniekošanas vajadzībām vai citiem svarīgiem jautājumiem. Dalītā īpašuma izbeigšana šādos gadījumos var būt tikai sākums jaunām problēmām. Līdz ar to ir svarīgi, ka pašvaldībai pastāv iespēja pārskatīt FNZG visos dalītā īpašuma gadījumos, kas ir Privatizācijas likuma tvērumā.
Piedāvātais risinājums nerada patvaļas risku, jo, kā jau minēts FNZG pārskatīšana notiek administratīvā procesā, kas paredz visu iesaistīto personu iesaisti, kā arī tiesas pārraudzību pār rezultātu. Administratīvais process ir jebkuram indivīdam pieejams un tajā prevalējošais objektīvās izmeklēšanas princips nodrošina visu personu tiesību aizsardzību. Tādējādi šāds stāvoklis ir labvēlīgāks pret indivīdu, salīdzinot ar iespējām problēmas risināt regulējuma trūkuma apstākļos vispārējas jurisdikcijas tiesā.