Anotācija

VPVB no 2024. gada 1. jūlija ir Klimata un enerģētikas ministrijas padotības iestāde un saskaņā ar Ministru kabineta 2024. gada 7. jūnija rīkojumu Nr.446 “Par Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas un Klimata un enerģētikas ministrijas reorganizāciju” atbild par ietekmes uz vidi novērtējumu un pārrauga piesārņojama un rūpniecisko avāriju riska novērtējumu. BVKB ir Ekonomikas ministrijas pārraudzības iestāde, kas šobrīd atbild par būvniecības un enerģētikas politikas administrēšanu.

VPVB ir atbildīgs par vairāku nozīmīgu, valstiski stratēģisku jautājumu, pastāvīgu vides politikas jomu īstenošanu, kas izriet no Latvijas kā Eiropas Savienības (turpmāk – ES) dalībvalsts starptautiskajām saistībām[1]. VPVB veic Vides aizsardzības likumā, likumā “Par ietekmes uz vidi novērtējumu”, likumā “Par piesārņojumu”, likumā “Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām” un citos vides aizsardzību normatīvajos aktos, tai skaitā par rūpniecisko avāriju novēršanu un riska samazināšanu, ķīmisko vielu un ķīmisko produktu izmantošanu, ūdens resursu apsaimniekošanu, kā arī atkritumu un izlietotā iepakojuma apsaimniekošanu, noteiktās funkcijas un uzdevumus. VPVB izskata arī iesniegumus par Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijas (turpmāk – VARAM) un Klimata un enerģētikas ministrijas padotības iestāžu padotības iestāžu izdoto administratīvo aktu un faktisko rīcību apstrīdēšanu vides aizsardzību regulējošajos normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos, kā arī pārstāv vides aizsardzības intereses administratīvajās tiesās. VPVB ir arī kompetentā iestāde Latvijā Eiropas Savienības (turpmāk – ES) ekomarķējuma un Vides vadības un audita sistēmas (EMAS) jomā un pārstāv Latviju ES dalībvalstu kompetento iestāžu darba grupās un citos pasākumos.
Saskaņā ar likuma “Par ietekmes uz vidi novērtējumu” 20.¹ pantā, ESPO Konvencijā “Par ietekmes uz vidi novērtējumu pārrobežu kontekstā” un ESPO Konvencijas protokolā[2] noteikto VPVB ir valstī noteiktā kompetentā institūcija, kas nodrošina Latvijas Republikas kā ietekmētās valsts un ietekmes izcelsmes valsts dalību pārrobežu Stratēģiskajā ietekmes uz vidi novērtējuma un paredzēto darbību pārrobežu ietekmes uz vidi novērtējuma un konsultācijās, kā arī pilda ESPO Konvencijas paziņojuma kontaktpunkta Latvijas Republikā uzdevumus.
VPVB darba apjoms pēdējos gados ir būtiski palielinājies ģeopolitiskās situācijas, jauna tiesiskā regulējuma, prioritāro projektu virzības, kā arī ekonomiskās un tautsaimniecības attīstības tempa pieauguma dēļ. 1999. gada 1. janvārī [3], VPVB tika izveidots, paredzot astoņas ietekmes uz vidi novērtējuma pieprasījumus gadā, šobrīd VPVB uzrauga un koordinē vairāk nekā 85 ietekmes uz vidi novērtējuma procedūras, t.sk. aktīvā procesā ir 52 vēja enerģijas ražošanas pieprasījumi (neskaitot pārējos) saistībā ar atjaunīgās enerģijas projektu strauju attīstību Latvijā enerģētiskās drošības nodrošināšanai, kā arī citu funkciju un uzdevumu aprites ekonomikas un ilgtspējas attīstības jomā būtisku pieaugumu 2022., 2023. un 2024. gadā. Kopš 2022. gada 16. augusta VPVB pilda arī ESPO kontaktpunkta par paziņojumiem funkcijas Latvijā.

Ietekmes uz vidi novērtējumā jomā VPVB darba apjoms pieaudzis saistībā ar 2022. gada februārī agresorvalsts Krievijas uzsākto karu Ukrainā un energokrīzi visā pasaulē, kā arī valstī  izstrādāto jauno, līdz šim uzņēmējus nebijušo atbalstošo regulējumu, ar ko izveidots prioritāro projektu “koridors” straujākai investīciju piesaistei (Ministru kabineta 2021. gada 4. februāra noteikumu Nr. 83 “Noteikumi par prioritāro investīciju projektu apkalpošanu” 2.2., 2.4. un 2.6. apakšpunkts, pielikuma 1.5. un 1.6., 1.7. un 1.15. apakšpunkts) un jauno Eiropas Savienības ekonomikas atgūšanās mehānismu, kas Latvijā tiek īstenots ievērojot “Eiropas Savienības atveseļošanas un noturības mehānisma plānu 2021-2026. gadam”, VPVB nodarbinātajiem jāizvērtē atjaunīgās enerģijas projekti (vēja elektrostaciju un vēja parku (turpmāk - VES) prioritārā kārtībā un saīsinātos termiņos, jo normatīvajos aktos ietekmes uz vidi novērtējuma ziņojumu izvērtēšanas un atzinumu sniegšanas termiņš no 60 dienām samazināts uz 30 dienām, programmu ietekmes uz vidi novērtējumam un lēmumu par ietekmes uz vidi novērtējuma procedūras piemērošanu termiņš no 30 dienām samazināts uz 15 dienām.

VPVB darba apjoma pieaugums ietekmes uz vidi stratēģiskā novērtējuma jomā ir saistīts gan ar 2021. gadā Latvijā veikto administratīvi teritoriālo reformu, gan arī ar dažāda veida plānošanas dokumentu izstrādi un pieņemšanu valstī kopumā pēdējos gados, kam saskaņā ar likuma “Par ietekmes uz vidi novērtējumu”  4. panta trešo daļu  un Ministru kabineta 2004. gada 23. marta noteikumu Nr. 157 “Kārtība, kādā veicams ietekmes uz vidi stratēģiskais novērtējums“ 2. punktu ietekmes uz vidi stratēģiskais novērtējums ir nepieciešams obligāti, kā, piemēram, ar Ministru kabineta 2024, gada 12. jūlija rīkojumu Nr. 573  apstiprinātajam Aktualizētais Nacionālais enerģētikas un klimata plānam 2021.–2030. gadam,  Jūras plānojumu 2030, Latvijas Kopējās lauksaimniecības politikas stratēģisko plānu 2023.–2027. gadam, Notekūdeņu dūņu apsaimniekošanas stratēģiju 2022. – 2027. gadam u.c. plānošanas dokumentiem.

VPVB koordinē un pārrauga EMAS atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā EK Nr. 1221/2009 “Par organizāciju brīvprātīgu dalību Kopienas vides vadības un audita sistēmā (EMAS), kā arī par Regulas (EK) Nr. 761/2001 un Komisijas Lēmumu 2001/681/EK un 2006/193/EK atcelšanu” (turpmāk - EMAS regula) noteiktajām prasībām, nodrošinot reģistrāciju, reģistrēto organizāciju uzraudzību, kā arī sabiedrības informēšanas pasākumu kompleksa realizāciju, kā arī pilda uzdevumus atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā EK Nr. 66/2010 “Par ES Ekomarķējumu” (turpmāk – Ekomarķējuma regula) noteiktajam.

BVKB nodrošina enerģētikas politikas ieviešanu kopš 2020. gada 1. janvāra. Enerģētikas politikas ieviešana aptver tādas jomas kā energoefektivitātes monitoringu, elektroenerģijas tirgus uzraudzību, ogļūdeņražu meklēšanas, izpētes un ieguves licencēšanu, de-minimis atbalsta piešķiršanu, nodevu administrēšanu, elektroenerģijas ražošanas atļauju izsniegšanu, ilgtspējas un siltumnīcefekta gāzu emisiju kritēriju izpildes uzraudzību, energoresursu izmaksu atbalstu administrēšanu, enerģētikas datu apkopošanu, enerģētikas un klimata progresa ziņojumu gatavošanu un šogad klāt nākušas arī jaunas funkcijas, kas skar energokopienu reģistrēšanu un vienotā kontaktpunkta izveidi atjaunīgo energoresursu elektrostaciju izveides veicināšānai. BVKB funkciju un pienākumu klāsts enerģētikas sektorā pakāpeniski audzis gan enerģētikas nozares digitalizācijas dēļ, gan arī pieaugošo energoefektivitātes un atjaunīgo energoresursu īpatsvara uzraudzības/ ziņošanas funkciju dēļ. Ņemot vērā, ka ir plānots veidot EVA, kas tostarp veiks enerģētikas politikas administrēšanas funkcijas, ir būtiski, ka ilgtermiņā visas BVKB kompetencē esošās enerģētikas politikas administrēšanas funkcijas tiek nodotas EVA. Vienlaikus jānorāda, ka enerģētikas politikas administrēšanai tiek izmantota virkne informācijas tehnoloģiju sistēmas (Aizsargāto lietotāju datu informācijas sistēma, Energoresursu izmaksu kompensācijas informācijas sistēmas, Energoresursu informācijas sistēma, Elektroenerģijas obligātā iepirkuma uzraudzības informācijas sistēma), kuru serveri ir tehniski pakļauti BVKB rīcībā esošajiem serveriem, un to pārvietošana uz EVA aktīviem šobrīd nav iespējama. Ņemot vērā minēto, informācijas tehnoloģiju sistēmu pārvaldnieks turpinās būt BVKB, nodrošinot tam nepieciešamo finansējumu sistēmu uzturēšanai, licenču iegādei un atjaunojumu veikšanai. Vienlaikus būtiski nodrošināt, ka EVA ilgtermiņā tiek nodrošināta pieeja minētajām informācijas tehnoloģiju sistēmām, pilnvērtīgai enerģētikas politikas administrēšanas funkciju veikšanai.

Ar 2024. gada 13. jūnija grozījumiem Enerģētikas likumā, kas stājās spēkā 2024. gada 15. jūlijā BVKB ir noteikts kā vienotais kontaktpunkts enerģētikas projektu attīstītājiem, vienlaikus paredzot ka kontaktpunkta ieviešana nemaina to, kura iestāde kā līdz šim izsniedz attiecīgās atļaujas vai tehniskos noteikumus enerģijas ražošanas iekārtu ieviešanai. Vienotais kontaktpunkts ir koordinators starp iesniedzēju un iestādi, kas izsniedz nepieciešamo dokumentāciju.  Līdz ar to attīstītājiem kritiskās funkcijas – elektroenerģijas ražošanas jaudu ieviešanas atļauju saņemšana un attiecīgi kontrole līdz ieviešanas brīdim, kas ir BVKB funkcija, un ietekmes uz vidi novērtējums, kas ir VPVB funkcija, ir sadalīta starp divu resoru divām iestādēm.  


[1] 1991. gada 25. februāra Espo Konvencija “Par ietekmes uz vidi novērtējumu pārrobežu kontekstā” un tās Protokols par stratēģisko ietekmes uz vides novērtējumu; Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2001/42/EK Par noteiktu plānu un programmu ietekmes uz vidi novērtējumu un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2011/92/ES par dažu sabiedrisku un privātu projektu ietekmes uz vidi novērtējumu, Orhūsas konvencija (Latvija ratificēja ar likumu "Par 1998. gada 25. jūnija Orhūsas konvenciju par pieeju informācijai, sabiedrības dalību lēmumu pieņemšanā un iespēju griezties tiesu iestādēs saistībā ar vides jautājumiem"),2000. gada 20. oktobra Eiropas Ainavu konvencija (Latvijā stājās spēkā 2007. gada 1. oktobrī), EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES DIREKTĪVA 2012/18/ES (2012. gada 4. jūlijs) par lielu ar bīstamām vielām saistītu avāriju risku pārvaldību, ar kuru groza un vēlāk atceļ Padomes Direktīvu 96/82/EK (Seveso direktīva), Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 25. novembra regula (EK) Nr. 1221/2009 “Par organizāciju brīvprātīgu dalību Kopienas vides vadības un audita sistēmā (EMAS), kā arī par Regulas (EK) Nr. 761/2001 un Komisijas Lēmumu 2001/681/EK un 2006/193/EK atcelšanu”, Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 25. novembra regula (EK) Nr. 66/2010 par ES ekomarķējumu.

[2] 1991. gada 25. februāra Espo Konvencija “Par ietekmes uz vidi novērtējumu pārrobežu kontekstā” un tās Protokols par stratēģisko ietekmes uz vides novērtējumu; Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2001/42/EK Par noteiktu plānu un programmu ietekmes uz vidi novērtējumu un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2011/92/ES par dažu sabiedrisku un privātu projektu ietekmes uz vidi novērtējumu.

[3] Likuma “Par ietekmes uz vidi novērtējumu” Pārejas noteikumu 1. punkts un Ministru kabineta 1998. gada 24. novembra noteikumi Nr. 445 “Ietekmes uz vidi novērtējuma valsts biroja nolikums”

Ievērojot būtisko tautsaimniecības ieguvumus no administratīvā sloga mazināšanas un efektīvu valsts pārvaldes procesu ieviešanas, īpaši kontekstā ar atjaunīgās enerģijas ražošanas attīstību Latvijā, kā loģisks attīstības virziens ir BVKB enerģētikas bloka pievienošana VPBV un vienota kontaktpunkta tvēruma paplašināšana. Ir būtiski, ka vides un enerģētikas politikas administrēšanas joma tiks īstenota iestādē, kas ir KEM pārraudzībā. Turklāt tas atbilst mērķim, kura dēļ tika izveidota KEM, pārņemot atsevišķas funkcijas un uzdevumus no VARAM un EM (MK rīkojumi  Nr. 446 un Nr. 968). 

EVA nosaukums nav aģentūra Publisko aģentūru likuma izpratnē un neatbilst Publisko aģentūru likumam, proti, 2.panta pirmajai daļai un 7.panta pirmajai un otrajai daļai. Klimata un enerģētikas ministrija ir izvērtējusi vārda "aģentūra" lietojumu un uzskata, ka elektrostaciju attīstītājiem un to investoriem vārds "aģentūra" asociējas ne tikai ar minētā normatīvā regulējumā tvērumu, bet arī ar "vienas pieturas aģentūru", kas pēc būtības ir pakalpojums, ko nodrošinās EVA. Tāpat skaidrojam, ka EVA funkcijas un uzdevumi, kā arī iestāde, kuras padotībā tā būs, tiks noteikta EVA nolikumā. Līdzīgs funkciju apkopojums jau novērojams Dānijas enerģētikas aģentūrā, kura uzskatāma par enerģētikas politikas ieviešanas standartu ES kontekstā, kā arī Lietuvā, kur izveidota Lietuvas enerģētikas aģentūra. 

Šāda valsts pārvaldes efektivizācija iespējama, jo no 2024. gada 1. jūlija Klimata un enerģētikas ministrijas atbildību tvērumam pievienota vides aizsardzības politikas joma.

Rezultātā izveidots priekšlikums veidot EVA, kas atradīsies Klimata un enerģētikas ministrijas pārraudzībā, kas spētu pilnvērtīgāk pildīt vienotā kontaktpunkta funkciju projektu attīstītājiem. Šis solis arī dotu iespēju turpināt EVA attīstīt kā modernu un efektīvu valsts pārvaldes iestādi, kas palīdzētu enerģētikas (un citu nozaru) attīstītājiem īstenot savus projektus tiesību aktos noteiktajā ietvarā un pēc iespējas mazāk laika un resursu tērējot, meklējot īsto valsts pārvaldes iestādi.

Ieguvumi:
Mazināts kontaktpunktu skaits attīstītājiem, ļaus nodrošināt plašāku servisu ar mazāku valsts pārvaldes cilvēkresursu skaitu (centralizācija ļauj ar to pašu resursu sasniegt vairāk).
Ievērojot, ka jaunu enerģijas ražotņu attīstība (vējš, saule, biometāns, biodegvielas, enerģijas uzkrātuves), ir perspektīvs investīciju virziens, vienots kontaktpunkts, kas attiecas gan uz ietekmes uz vidi novērtējumu gan ražošanas procesiem, ļaus uzlabot attīstītāju un valsts pārvaldes saskartni, uzlabot procesus un nodrošināt pilnīgāku servisu attīstītājiem.
Viena resora uzraudzība par vairākiem attīstības posmiem kā arī pēcuzraudzību, kuru nereti veic Valsts vides dienests, ļaus efektīvāk veidot regulējumu, kas vērsts uz nozares attīstību un sabiedrības, vides aizsardzības un tautsaimniecības konkurētspējas interešu līdzsvarošanu.
Saskaņā ar Ministru kabineta rīkojuma projektu  EVA tiks veidota mainot VPVB nosaukumu un attiecīgi saglabājot visas līdzšinējās VPVB funkcijas. Bet papildus EVA būs BVKB pārvaldes uzdevumu, tiesību, saistību, resursu, mantas un finanšu līdzekļu pārņēmēja attiecībā uz enerģētikas politikas jomu, izņemot informācijas sistēmu - Aizsargāto lietotāju datu informācijas sistēma (turpmāk – ALDIS), energoresursu izmaksu kompensēšanas informācijas sistēma (turpmāk – EIKIS), energoresursu informācijas sistēma (turpmāk – ERIS) un elektroenerģijas obligātā iepirkuma uzraudzības informācijas sistēma (turpmāk – ENER) pārziņa un uzturētāja, funkciju pārņēmēja. Reorganizācijas komisija izvērtēs, vai ir nepieciešama arī ar enerģētikas politikas administrēšanu saistītās lietvedības un arhīva nodošana EVA. Lietvedības un arhīva nenodošanas gadījumā BVKB būs jānodrošina EVA pieeju ar enerģētikas politikas administrēšanu saistītajai vēsturiskajai lietvedībai un arhīvam. Ministru kabineta rīkojuma projekts paredz izveidot reorganizācijas komisiju, kas nodrošinās BVKB tiesību, saistību, uzkrājumu, mantas, lietvedības un arhīva nodošanu  EVA.

EVA no BVKB tiek nodotas šādas enerģētikas politikas administrēšanas funkcijas, kas izriet no Enerģētikas likuma, Energoefektivitātes likuma, Elektroenerģijas tirgus likuma, likuma "Par zemes dzīlēm", likuma Par akcīzes nodokli", Energoapgādes izmaksu valsts atbalsta likuma, Enerģētiskās drošības un neatkarības veicināšanai nepieciešamās atvieglotās energoapgādes būvju būvniecības kārtības likuma, Transporta enerģijas likumprojekta un citos ārējos normatīvajos aktos noteiktajām funkcijas, tajā skaitā:
ārējos normatīvajos aktos noteikto funkciju izpilde energoefektivitātes uzraudzības jomā;
enerģētikas jomas datu apkopošana, analīze un progresa ziņojumu par Latvijas Nacionālā enerģētikas un klimata plāna mērķu sasniegšanu sagatavošana;
ārējos normatīvajos aktos noteikto funkciju izpilde elektroenerģijas tirgus uzraudzības, elektroenerģijas ražošanas uzsākšanas un jaunu elektroenerģijas ražošanas iekārtu ieviešanas vai ražošanas jaudu palielināšanas jomā;
valsts atbalsta mehānisma elektroenerģijas ražošanai no atjaunīgajiem energoresursiem vai koģenerācijā nosacījumu izpildes uzraudzība un kontrole;
energokopienu reģistrēšana un uzraudzība;
ārējos normatīvajos aktos noteiktā transporta enerģijas tirgus uzraudzība, tajā skaitā degvielas kvalitātes atbilstības novērtēšana;
atbilstības ilgtspējas un siltumnīcefekta gāzu emisiju ietaupījuma kritērijiem uzraudzība;
ogļūdeņražu meklēšanas, izpētes un ieguves licenču administrēšana un licences laukumu noteikšana, tajā skaitā komersantu uzraudzība, kā arī kompetentās iestādes funkcijas ogļūdeņražu meklēšanas, izpētes un ieguves jomā īstenošana;
enerģētikas nozares valsts atbalsta sistēmas (aizsargāto lietotāju tirdzniecības pakalpojums, valsts atbalsts elektroenerģijas pieslēgumu izbūvei aizsargātajiem lietotājiem, energoapgādes izmaksu valsts atbalsts, kompensācijas elektroenerģijas sadales sistēmas operatoram par negūtajiem ieņēmumiem, piemērojot samazinātas sistēmas pakalpojuma izmaksas mājsaimniecības lietotāju pieslēgumiem, kuras īsteno BVKB, darbības pārraudzība;
de minimis komercdarbības atbalsta piešķiršana un kontrole enerģētikas un vides jomā;
citu ārējos normatīvajos aktos noteikto uzdevumu izpilde.
Lai to īstenotu,  Klimata un enerģētikas ministrijai jāizstrādā un klimata un enerģētikas ministram noteiktā kārtībā jāvirza grozījumus šādos likumos:
Energoefektivitātes likums;
Elektroenerģijas tirgus likums;
Enerģētikas likums;
likums "Par zemes dzīlēm";
likums "Par akcīzes nodokli";
Energoapgādes izmaksu valsts atbalsta likums;
Enerģētiskās drošības un neatkarības veicināšanai nepieciešamās atvieglotās energoapgādes būvju būvniecības kārtības likums.
Lai precizētu VPVB nosaukumu un BVKB darbības jomu, tādējādi novēršot potenciāli maldinošu priekšstatu par iestāžu darbības jomu, Klimata un enerģētikas ministrija papildus plāno veikt grozījumus iepriekš minēto likumu saistītajos Ministru kabineta noteikumos. Grozījumus plānots veikt 2025. gadā.

Klimata un enerģētikas ministrijai jānodrošina, ka 2025.gada janvārī ir grozīti normatīvie akti tādā apmērā, lai EVA var pilnvērtīgi pildīt tai uzlikto pienākumus, tai skaitā izdodot administratīvos aktus.

Plānots, ka EVA slēgs starpresoru vienošanos par enerģētikas jomas informācijas sistēmu (ALDIS, EIKIS, ERIS, ENER), kuru pārzinis un uzturētājs paliek BVKB, izmantošanu.

Ņemot vērā, ka BVKB saglabā ALDIS, EIKIS, ERIS, ENER pārziņa un uzturētāja funkcijas, reorganizācija neietekmē starp Centrālo finanšu un līgumu aģentūru un Būvniecības valsts kontroles biroju noslēgtos līgumus (Projekti: Nr. 2.2.1.1/17/I/021 "Būvniecības procesu un informācijas sistēmas attīstība (1. kārta)", Nr. 2.2.1.1/19/I/005 "Būvniecības procesu un IS attīstība (2. kārta)", Nr. 15.1.1.0/23/I/001 "Atbalsts mājsaimniecībām centralizētās siltumapgādes pakalpojumu saņemšanai").

No BVKB uz EVA plānots pārcelt 23 amata vietas no kurām 22 ir ierēdņu amata vietas un viena darbinieka amata vieta, tai skaitā no Enerģētikas un energoefektivitātes departamenta 18 ierēdņu amata vietas, divas juriskonsultu ierēdņu amata vietas no BVKB juridiskās nodaļas, viena finanšu analītiķa ierēdņa amata vietu un 1 iekšējās kontroles speciālista ierēdņa amata vietu no BVKB plānošanas, analīzes un iekšējās kontroles nodaļas un vienu sabiedrisko attiecību darbinieka amata vietu. Reorganizācijas ietvaros kopējais amatu vietu skaits EVA būs 40 amata vietas (23 BVKB amata vietas un 17 VPVB amata vietas).

Reorganizācijas izdevumus, kas saistīti ar informācijas sistēmu nodrošinājumu, licenču iegādi, vakanto amata vietu tehnisko nodrošinājumu (portatīvie datori, monitori, mobilie telefoni) segs Klimata un enerģētikas ministrijas budžeta programmas 97.00.00 “Nozaru vadība un politikas plānošana”.

Pārcelšanās izdevumus (mēbeļu, tehnikas un citu esošo materiālo resursu pārvietošanu) atbilstoši rīkojuma projektam segs BVKB un VPVB.