Anotācija

Eiropas Savienības fondu 2014. -2020. gada plānošanas perioda darbības programmas “Izaugsme un nodarbinātība” 9.1.4. specifiskā atbalsta mērķa “Palielināt diskriminācijas riskiem pakļauto iedzīvotāju integrāciju sabiedrībā un darba tirgū” 9.1.4.2. pasākuma “Funkcionēšanas novērtēšanas sistēmas izveide un ieviešana un asistīvo tehnoloģiju (tehnisko palīglīdzekļu) pieejamības un pielietojuma Latvijas izglītības iestādēs izpēte” (turpmāk - SAM 9.1.4.2. Projekts) ietvaros tika paredzēts Latvijā izveidot un ieviest funkcionēšanas novērtēšanas sistēmu, kas nodrošinās personu ar funkcionēšanas traucējumiem objektīvu funkcionēšanas novērtēšanu, kā arī veikt asistīvo tehnoloģiju (tehnisko palīglīdzekļu) piekļūstamības un pielietojuma izpēti Latvijas izglītības iestādēs. SAM 9.1.4.2. Projekta laikā tika apzinātas izglītības iestādes, kur mācās bērni un jaunieši ar funkcionēšanas traucējumiem vecumā no 7 līdz 25 gadiem un kuriem ir tehniskā palīglīdzekļa nepieciešamība mācību procesā. Asistīvo tehnoloģiju (tehnisko palīglīdzekļu) apmaiņas sistēmas darbības ietvaros tika izstrādāti priekšlikumi asistīvo tehnoloģiju apmaiņas fonda organizatoriskajam modelim,  izglītojamo funkcionēšanas novērtēšanai un identificētas vispārējās un profesionālās izglītības nodrošināšanai atbilstošas asistīvās tehnoloģijas (tehniskie palīglīdzekļi). SAM 9.1.4.2. Projekta ietvaros tika plānots arī izstrādāt detalizētu asistīvo tehnoloģiju (tehnisko palīglīdzekļu) apmaiņas sistēmas aprakstu, veikt iesaistīto speciālistu apmācību un izveidotās sistēmas aprobāciju izmēģinājuma projektā izglītības iestādēs, tomēr darbības, kas saistītas ar asistīvo tehnoloģiju apmaiņas sistēmas turpmāko izveidi un ieviešanu tika nolemts pārtraukt, ņemot vērā  Izglītības un zinātnes ministrijas uzsāktā skolu tīkla sakārtošanas procesu, kas tika plānots kontekstā ar administratīvi teritoriālo reformu 2021.gadā. Tādējādi tika atlikta reālajai situācijai un plānoto reformu kontekstā neatbilstošas un neefektīvas asistīvo tehnoloģiju (tehnisko palīglīdzekļu) apmaiņas sistēmas (ietvars, atbildība, funkcijas un finansējums) izveide.  Mūsdienu straujās tehnoloģiju attīstības apstākļos asistīvo tehnoloģiju apmaiņas sistēma nevar balstīties uz pētījuma, kas tika 5 gadus atpakaļ, vienlaikus, atsevišķi secinājumi un ieteikumi ir izvērtējami un var tikt ņemti vērā. Tāpēc, veidojot asistīvās tehnoloģijas izglītības programmu apguvei apmaiņas sistēmu, nepieciešams apzināt aktuālāko situāciju izglītības iestādēs un izglītojamo vajadzības, citu valsts pieredzi, tehnoloģiju piedāvājumu. 2023. gada 31. decembrī noslēdzās SAM 9.1.4.2. Projekta realizācija. Pasākuma atbalsts ietvēra standarta palīglīdzekļus pārvietošanas un pašaprūpes atbalstam, taču netika fokusēts uz atbalstu izglītības procesa nodrošināšanai.   
Ministru kabineta 2021. gada 21. decembra noteikumi Nr. 878 “Tehnisko palīglīdzekļu noteikumi” (turpmāk – MK noteikumi Nr. 878) un Ministru kabineta 2021. gada 20. aprīļa noteikumi Nr. 250 “Kārtība, kādā Latvijas Neredzīgo biedrība un Latvijas Nedzirdīgo savienība sniedz sociālās rehabilitācijas pakalpojumus un nodrošina tehniskos palīglīdzekļus – tiflotehniku un surdotehniku” (turpmāk – MK noteikumi Nr. 250) paredz, ka personām ar funkcionāliem traucējumiem ir tiesības saņemt valsts apmaksātus tehniskos palīglīdzekļus (turpmāk – TPL). 2021. gadā pilnībā tika pārstrādāti iepriekšējie TPL nodrošināšanas kārtību regulējošie Ministru kabineta 2009. gada 15. decembra noteikumi Nr.1474 “Tehnisko palīglīdzekļu noteikumi”, Ministru kabineta noteikumu Nr. 878 esošajā TPL sarakstā iekļaujot 32 jaunus TPL veidus. Taču tehniskie palīglīdzekļi, kas tiek izsniegti, balstoties uz šo normatīvo regulējumu,  pilnā mērā nenosedz izglītības procesa nodrošināšanas vajadzības, kas ir saistītas ar mācību satura apguvi. Tie pārsvarā risina pārvietošanās un fizioloģiskās vajadzības, piemēram, elpošanas nodrošināšanai, nevis kalpo kā mērķēts palīgs mācību satura apguvei. Tāpēc ir nepieciešams veikt asistīvo tehnoloģiju klāsta izpēti, tajā skaitā vajadzību pēc tiem izpēti. Ir svarīgi, lai asistīvās tehnoloģijas izglītības procesa nodrošināšanai nepārklātos ar tehnoloģijām, ar kurām izglītības iestādes tiek nodrošinātas no citiem finansēšanas avotiem, kā arī lai asistīvās tehnoloģijas izglītības procesa nodrošināšanai nepārklātos ar valstī piešķiramajiem tehniskajiem palīglīdzekļiem, kuri tiek nodrošināti no Labklājības ministrijas  budžeta vai citiem fondu finansējumiem. 
Ministru kabineta noteikumu Nr. 556 1. pielikumā dažāda veida programmnodrošinājums ir noteikts izglītojamajiem ar valodas traucējumiem (1. pielikuma 4. sadaļa) un izglītojamajiem ar mācīšanās traucējumiem (1. pielikuma 5. sadaļa). Pašlaik izglītojamie var saņemt šos digitālos rīkus tikai izglītības iestādes iespēju robežās, jo izglītības iestādēm pietrūkst finansējumu to iegādei. Vienlaikus nepastāv sistēmas, kuras ietvaros pārskatāmi varētu apkopot izglītojamajiem pieejamās asistīvās tehnoloģijas mācību satura apguvei un nodrošināt to apmaiņu.  
Pamatojoties uz Ministru kabineta 2023. gada 12. decembra sēdes protokola Nr. 61 59.§ 8. punktu, Valsts kanceleja tuvākajā laikā izskatīšanai Ministru kabinetā virzīs informatīvo ziņojumu par 4.3.6.7. pasākuma “Starpnozaru sadarbības un atbalsta sistēmas izveide bērnu veselīgais attīstībai un sekmīgai pašrealizācijai” (turpmāk – 4.3.6.7. pasākums) ieviešanu, kurā plānots ietvert iespējamos risinājumus pakalpojumu nodošanai nozaru ministrijām pēc to saturiskās piederības un starpinstitucionālai sadarbībai, kā arī priekšlikumus par nepieciešamajiem grozījumiem normatīvajā regulējumā. Ziņojumā nav paredzēts detalizēti aprakstīt asistīvo tehnoloģiju apmaiņas sistēmas ieviešanu un īstenošanu, jo pašlaik trūkst datu un analīzes pamatotā sistēmas apraksta izveidei. Tāpēc asistīvo tehnoloģiju apmaiņas sistēmas izveidi, t.sk. izstrādāt sistēmas aprakstu, kas balstās uz izpētes, kā arī izveidot asistīvo tehnoloģiju izglītojamajiem izglītības programmu apguvei apmaiņas fondu, ir paredzēts  4.2.1.2. pasākuma ietvaros.

Ir jāizstrādā normatīvais regulējums par pasākuma ieviešanu, nosakot atbalsta asistīvo tehnoloģiju apmaiņas sistēmas izveidei ieviešanas nosacījumus, tādējādi nodrošinot attiecīga atbalsta piekļūstamību izglītojamajiem. 
 
4.2.1.2. pasākuma mērķis ir izveidot asistīvo tehnoloģiju izglītības programmu apguvei apmaiņas sistēmu, lai nodrošinātu asistīvo tehnoloģiju piekļūstamību izglītojamajiem izglītības programmu apguvei. 
4.2.1.2. pasākuma ietvaros plānotais kopējais attiecināmais finansējums ir 1 740 000 euro (no tā elastības finansējums – 274 442 euro), tai skaitā Eiropas Reģionālās attīstības fonda (turpmāk  – ERAF) finansējums 1 479 000 euro (no tā elastības finansējums – 233 276 euro) un valsts budžeta līdzfinansējums –261 000 euro (no tā elastības finansējums – 41 166 euro). Projekta iesniegumā 4.2.1.2. pasākuma īstenošanai kopējo 4.2.1.2. pasākumam pieejamo finansējumu plāno ne vairāk kā 1 465 558 euro apmērā, tai skaitā ERAF finansējumu – 1 245 724 euro apmērā, valsts budžeta līdzfinansējumu – 219 834 euro apmērā. Atbildīgā iestāde pēc Eiropas Komisijas lēmuma par vidusposma pārskatu var ierosināt no 2026. gada 1. janvāra palielināt 4.2.1.2. pasākumam pieejamo kopējo finansējumu līdz plānotajam kopējam attiecināmā finansējuma apmēram. 
 
Noteikumu projekts nosaka kārtību, kādā īsteno 4.2.1.2. pasākumu, prasības projekta iesniedzējam un sadarbības partneriem, sasniedzamo mērķi un rādītājus, atbalstāmās projekta darbības un attiecināmās izmaksas, un citus projekta īstenošanas nosacījumus. 
 
Izglītības un zinātnes ministrija ir veikusi atbalsta tvēruma izvērtējumu un tās pārziņā esošo Eiropas Savienības struktūrfondu finansējumu plāno vispārējās izglītības jomas attīstībai, tai skaitā 4.2.1.2. pasākuma ietvaros, publiskajiem pakalpojuma sniedzējiem valsts izglītības sistēmas ietvaros. Projekta iesniedzējs 4.2.1.2. pasākuma ietvaros ir valsts pārvaldes iestāde, kas ir atbildīga par vispārējās izglītības satura īstenošanas pārraudzību, koordinē atbalsta sistēmas darbību, lai nodrošinātu izglītības ieguvi izglītojamajiem ar īpašām vajadzībām, kā arī koordinē interešu izglītības sistēmas darbību un kas pēc projekta iesnieguma apstiprināšanas ir finansējuma saņēmējs. Saskaņā ar Ministru kabineta 2009. gada 30. jūnija noteikumiem Nr. 682 "Valsts izglītības satura centra nolikums" Valsts izglītības satura centrs nodrošina mācību satura izstrādi vispārējā izglītībā un pārrauga tā īstenošanu, koordinē atbalsta sistēmas darbību, lai nodrošinātu izglītības ieguvi izglītojamajiem ar īpašām vajadzībām, kā arī koordinē interešu izglītības sistēmas darbību un īsteno atbalsta pasākumus izglītojamo personības attīstībai, spēju un talantu pilnveidei.  
 
Finansējuma saņēmējs projektu īsteno kopīgi ar šādiem sadarbības partneriem: 
1) pašvaldības, kas dibinājušas izglītības iestādes, kuras īsteno licencētas pirmsskolas izglītības programmas, vispārējās pamatizglītības programmas un speciālās izglītības programmas turpmāk – izglītības programmas); 
2) tiešās pārvaldes iestādes, kas dibinājušas izglītības iestādes, kuras īsteno vispārējās pamatizglītības programmas; 
3) privātās izglītības iestādes, kas īsteno licencētas pirmsskolas izglītības programmas un vispārējās pamatizglītības programmas; 
4) Izglītības un zinātnes ministrija. 
 
Sadarbības partneri tika izvēlēti, pamatojoties uz to, ka tie nodrošina Izglītības likuma 4. pantā noteikto obligāto izglītību (obligāta ir no piecu gadu vecuma bērnu sagatavošana pamatizglītības ieguvei un pamatizglītības iegūšana vai pamatizglītības iegūšanas turpināšana līdz 18 gadu vecuma sasniegšanai) mērķa grupas izglītojamajiem. Ņemot vērā finanšu resursu ierobežotību un nepieciešamību izstrādāt pamatprincipus un izmēģināt tos pēc būtības mērķa grupā, kas nav ieguvuši pamatizglītību, kas ir obligāta, mērķa grupā nav iekļauti izglītojamie, kas apgūst profesionālās izglītības programmas, jo Latvijā pašlaik nav tādu profesionālās izglītības programmu, kurās uzņem bez iepriekš iegūtas pamatizglītības. Pašvaldības un citi izglītības iestāžu dibinātāji, izglītības iestādes, t.sk. privātās, piedalās projektā bez atlīdzības. Asistīvās tehnoloģijas netiks nodotas sadarbības partneru, izglītības iestādes vai izglītojamā īpašumā, bet tiks piešķirtas izglītības iestādes izglītojamajam uz laiku, lai nodrošinātu izglītības programmas apguvi. Lai pielāgotu Izglītības resursu uzskaites un monitoringa informācijas sistēmu (turpmāk - RUMIS), kurā plānots veikt asistīvo tehnoloģiju uzskaiti un lietotāju reģistrāciju, kā arī un Valsts izglītības informācijas sistēmu (turpmāk - VIIS), kura tiks papildināta ar nepieciešamajiem datu laukiem, kuri tiks integrēti RUMIS, projekta īstenošanā kā sadarbības partneris ir iesaistīta Izglītības un zinātnes ministrija, kas ir sistēmas pārzinis un datu apstrādes pārzinis. Sadarbības partneri atbilst piesaistes pazīmēm un nosacījumiem atbilstoši 2023. gada 13. jūlija Ministru kabineta noteikumu Nr. 408 “Kārtība, kādā Eiropas Savienības fondu vadībā iesaistītās institūcijas nodrošina šo fondu ieviešanu 2021. – 2027. gada plānošanas periodā” 3. punktam. Projekta iesnieguma veidlapā finansējuma saņēmējs  skaidro gan sadarbības partneru izvēli, nepieciešamību un to kompetences atbilstību plānotajām atbalstāmajām darbībām, kā arī sadarbības partneru piesaistes mehānismu. Projekta iesniegumā tiks norādīts, kuras no projektā plānotajām darbībām veiks sadarbības partneris. Finansējuma saņēmējs veiks sadarbības partneru atlasi (pēc analoģijas ar atklātu projektu iesniegumu atlasi), cita starpā sagatavojot nolikumu un nosakot sadarbības partneru atlases kritērijus, kā arī  veic izslēgšanas kritēriju pārbaudi attiecībā pret sadarbības partneriem. Izglītības un zinātnes ministrijas kā sadarbības partnera atbilstība tiks vērtēta projektu iesniegumu atlasē.

Mērķa grupa ir: 
a) pašvaldības; Pašvaldības iekļautas mērķa grupā, ņemot vērā, ka saskaņā ar Izglītības likuma 17.pantu pašvaldība nodrošina pieejamu un kvalitatīvu izglītību savā teritorijā atbilstoši valsts noteiktajiem mērķiem un personas vajadzībām;
b) izglītības iestādes, kuras īsteno licencētas pirmsskolas izglītības programmas, vispārējās pamatizglītības programmas un speciālās izglītības programmas; 
c) minēto izglītības iestāžu izglītojamie no 5 gadu vecuma līdz pamatizglītības ieguvei. Lai nodrošinātu vienlīdzīgas iespējas izglītojamajiem, kam ir nepieciešamas asistīvās tehnoloģijas, saņemt šādu atbalstu, atbalsta mērķa grupa netiek ierobežota tikai ar izglītojamiem, kam ir speciālās vajadzības.
 
4.2.1.2. pasākums tiek īstenots ierobežotas projektu iesniegumu atlases veidā. ERAF atbalsts tiek piešķirts granta veidā.  
 
4.2.1.2. pasākuma ietvaros ir sasniedzams šāds nacionālais rādītājs: līdz 2027. gada 31. decembrim ir izveidota asistīvo tehnoloģiju izglītības programmu apguvei apmaiņas sistēma. Projekta ietvaros sistēmas izveide paredz asistīvo tehnoloģiju izglītības programmu apguvei apmaiņas sistēmas darbības definēšanu projekta ietvaros izveidotajā aprakstā un apmaiņas sistēmas ieviešanas izmēģinājumprojekta veikšanu, balstoties uz šī apraksta. Rādītāja izpildi analizē projekta beigās. Finansējuma saņēmējs projekta noslēguma pārskatā informē par apmaiņas sistēmas ieviešanu izmēģinājumprojekta veidā rezultātu, par kuru tiek secināts projekta ietvaros veicamajā izmēģinājumprojekta izvērtējumā. Tādējādi, kopumā projekts tiek uzskatīts par asistīvo tehnoloģiju izglītības programmu apguvei apmaiņas sistēmas prototipu, par kuru projekta rezultātā tiks iegūti secinājumi un rekomendācijas turpmākai sistēmas darbībai, tajā skaitā uzlabojumiem. 
 
Finansējuma saņēmējs nodrošina datu uzkrāšanu un ziņošanu par rādītāju sasniegšanu Kohēzijas politikas fondu vadības informācijas sistēmā, iesniedzot maksājuma pieprasījumu. 
 
Projekta atbalstāmās darbības ietver: 
1. asistīvo tehnoloģiju izglītības programmu apguvei apmaiņas sistēmas izveide, tai skaitā asistīvo tehnoloģiju apmaiņas sistēmas apraksta izstrāde un asistīvo tehnoloģiju izglītojamajiem izglītības programmu apguvei izpēte un informācijas apmaiņas sistēmas izveide un pilnveide;  
2. asistīvo tehnoloģiju apmaiņas sistēmas darbības nodrošināšanā iesaistīto speciālistu un izglītības iestāžu darbinieku izglītošana, kā arī izglītojamo likumisko pārstāvju konsultācijas par izglītojamam izsniegto asistīvo tehnoloģiju lietošanu;  
3. asistīvo tehnoloģiju iegāde un uzturēšana;  
4. asistīvo tehnoloģiju apmaiņas sistēmas ieviešana (izmēģinājumprojekta īstenošana izglītības iestādēs un izmēģinājumprojekta rezultātu izvērtēšana);  
5. projekta vadības un īstenošanas nodrošināšana; 
6. komunikācijas un vizuālās identitātes pasākumi par projekta īstenošanu. 
 
Projektu īsteno saskaņā ar noslēgto vienošanos par projekta īstenošanu, bet ne ilgāk kā līdz 2027. gada 31. decembrim. Ņemot vērā indikatīvo pasākuma ieviešanas laika grafiku, projekta iesniegumu plānots apstiprināt 2025.gada rudenī. Pēc asistīvo tehnoloģiju apmaiņas sistēmas apraksta izveides un RUMIS un VIIS uzlabojumu veikšanas tiks nodrošināta asistīvo tehnoloģiju izsniegšana izglītojamajiem. Plānots, ka pirmo reizi asistīvās tehnoloģijas tiks izsniegtas 2025./2026.m.g. 2.semestra sākumā, saņemot to atpakaļ fondā minētā semestra beigās. Otro reizi izsniegšana plānota 2026./2027.m.g. sākumā un saņemšana fondā atpakaļ minētā mācību gada beigās. Vienlaikus tiks sniegts atbalsts iesaistītajiem speciālistiem un izglītības iestāžu pedagogiem. Indikatīvi 2027.gada pirmā pusgada beigās tiks uzsākta izmēģinājprojekta izvērtēšana. Arī izvērtēšanas laikā tiks nodrošināta asistīvo tehnoloģijas piekļūstamība izglītojamajiem.
 
Projekta attiecināmās izmaksas ir definētas noteikumu projektā un ir finansējuma saņēmējam un IZM kā sadarbības partnerim tās ir attiecināmas no noteikumu projekta spēkā stāšanās dienas. Tādu darbību izmaksas, kas pabeigtas pirms projekta iesnieguma iesniegšanas sadarbības iestādei, nav attiecināmas.  Attiecīgi noteikumu projekta protokollēmumā ir noteiks, ka Izglītības un zinātnes ministrija normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā pieprasa no 74. resora "Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums" programmas 80.00.00 "Nesadalītais finansējums Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošanai" 4.2.1.2. pasākuma īstenošanai 2025. gadā līdz vienošanās noslēgšanai par projekta īstenošanu Valsts izglītības attīstības aģentūrai kā plānotajam finansējuma saņēmējam attiecināmo izmaksu segšanai nepieciešamo finansējumu līdz 150 000 euro apmērā. Plānotais priekšfinansējums ir paredzēts gan finansējuma saņēmējam, gan sadarbības partnerim:
1) vadības un īstenošanas personāla izmaksu segšanai:
a) Projekta vadītājs projekta īstenošanas jautājumos (finansējuma saņēmējs) – viena slodze (3377 euro + VSAOI x 6 mēneši);
b) Projekta vadītājs projekta atbalsta un ieviešanas jautājumos (finansējuma saņēmējs) – viena slodze (2551 euro + VSAOI x 6 mēneši);
c) Risinājumu attīstības vadītājs (sadarbības partneris) – viena slodzes (2551 euro + VSAOI x 4 mēneši);
d) Finansists- grāmatvedis (finansējuma saņēmējs) – 0,3 slodze (557 euro + VSAOI x 6 mēneši);
e) Jurists - iepirkumu speciālists (finansējuma saņēmējs) –  viena slodze (2118 euro + VSAOI x 5 mēneši);
f) Vecākais eksperts (finansējuma saņēmējs)  – divas slodzes (2118 euro + VSAOI x 6 mēneši);
g) Personāla speciālists – lietvedis (finansējuma saņēmējs) – 0,3 slodze (557 euro + VSAOI x 6 mēneši);
2) Netiešās attiecināmās izmaksas (15 procenti no atlīdzības izmaksām).
3) Darba vietu aprīkošanas izmaksas 6,6 slodzēm.
Tādējādi, līdz projekta apstiprināšanai Valsts izglītības attīstības aģentūra kā plānotais finansējuma saņēmējs izstrādā izpētes par asistīvajām tehnoloģijām izglītības programmu apguvei tehnisko specifikāciju, sagatavo asistīvo tehnoloģiju apmaiņas sistēmas aprakstā iekļaujamo sadaļu sarakstu un minimālo analizējamo datu un avotu sarakstu, kā arī uzsāk RUMIS vai VIIS uzlabojumus.
Izglītības un zinātnes ministrija ir veikusi risku izvērtējumu 4.2.1.2. pasākuma projekta darbību uzsākšanai pirms projekta iesnieguma apstiprināšanas. Tika identificēti šādi būtiskākie riski:
1) projekta iesniegums netiek apstiprināts un līdz vienošanās noslēgšanai izlietoto finansējumu, kas piešķirts no 74. resora "Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums" programmas 80.00.00 "Nesadalītais finansējums Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošanai", nav iespējams attiecināt no ERAF. Šī riska iestāšanās varbūtība ir vērtējama kā zema, ņemot vērā, ka tiks īstenota ierobežota projekta iesniegumu atlase un projekta iesniedzējs ir Valsts izglītības attīstības aģentūra, kam ir jau iepriekšēja pieredze Eiropas Savienības fondu projektu īstenošanā. Riska mazināšanai Valsts izglītības attīstības aģentūra konsultēsies ar Centrālo finanšu un līgumu aģentūru par projekta iesnieguma sagatavošanu;
2) līdz projekta iesnieguma apstiprināšanai veiktie izdevumi netiek attiecināti normatīvo aktu prasību neievērošanas rezultātā. Šī riska iestāšanās varbūtība ir vērtējama kā zema, ņemot vērā, ka 4.2.1.2. pasākuma īstenošanas noteikumu projekts nosaka gan projekta ietvaros atbalstāmās darbības, gan attiecināmās izmaksas. Riska mazināšanai Valsts izglītības attīstības aģentūra projekta īstenošanai līdz vienošanās noslēgšanai (kā arī pēc tam) piesaistīs kvalificētu projekta vadības un īstenošanas personālu, kā arī nepieciešamības gadījumā konsultēsies ar Izglītības un zinātnes ministriju un Centrālo finanšu un līgumu aģentūru par izmaksu attiecināšanas jautājumiem, t. sk. nodrošinās prasības ievērošanu saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2021. gada 24. jūnija Regulas (ES) 2021/1060, ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu Plus, Kohēzijas fondu, Taisnīgas pārkārtošanās fondu un Eiropas Jūrlietu, zvejniecības un akvakultūras fondu un finanšu noteikumus attiecībā uz tiem un uz Patvēruma, migrācijas un integrācijas fondu, Iekšējās drošības fondu un Finansiāla atbalsta instrumentu robežu pārvaldībai un vīzu politikai (turpmāk - regula 2021/1060) 63. panta 6. daļu, ka darbības pirms projekta iesnieguma iesniegšanas var būt uzsāktas, bet nedrīkst būt faktiski pabeigtas vai pilnībā īstenotas;
3) Valsts izglītības attīstības aģentūrai nav nepieciešamās kapacitātes paredzēto darbību uzsākšanai. Šī riska iestāšanās varbūtība ir vērtējama kā zema, ņemot vērā Valsts izglītības attīstības aģentūra līdzšinējo pieredzi Eiropas Savienības fondu projektu īstenošanā. Finansējums izmaksu segšanai līdz 150 000 apmērā t. sk. sniegs nepieciešamo nodrošinājumu kvalificēta personāla piesaistei, lai sagatavotos ERAF projekta īstenošanai 4.2.1.2. pasākuma ietvaros.
Lai gan identificēto risku iestāšanās varbūtība kopumā ir novērtēta kā zema, protokollēmums paredz Izglītības un zinātnes ministrija nekavējoties informēs Ministru kabinetu, ja izmaksas, kas veiktas pirms projekta iesnieguma apstiprināšanas, varētu netikt vai netiek attiecinātas finansēšanai no ERAF, sagatavojot attiecīgu informatīvo ziņojumu, kurā norādīts detalizēts apraksts par radušos situāciju, neatbilstības rašanās cēloņiem, finansiālo ietekmi, un sniegt fiskāli neitrālu priekšlikumu/aprakstu situācijas risinājumam, lai turpinātu projekta īstenošanu.

Lai noteiktu asistīvo tehnoloģiju apmaiņas sistēmas darbības principus, sākumā tiks veikta izpēte par asistīvajām tehnoloģijām izglītojamiem izglītības programmu apguvei, definējot asistīvo tehnoloģiju izglītojamiem  izglītības programmu apguvei jēdzienu, klāstu un vajadzības. Sistēmas darbības aprakstā tiks aprakstīts kā notiks sadarbība starp finansējuma saņēmēju un sadarbības partneriem, uz kā pamata tiks izsniegtas asistīvās tehnoloģijas, kā notiks pieteikumu apstrāde, kā tiks reģistrēta izsniegšana un atpakaļ saņemšana, kā arī tiks minētas alternatīvas uzglabāšanas, apkopes un remonta nodrošināšanai. Līdz ar to sadarbības līgumi tiks slēgti pēc minētā sistēmas apraksta izveides, līguma nosacījumi (piemēram, pienākumi, atbildība) var tikt precizēti noslēgtam līgumam. Balstoties uz izpētes rezultātiem, tiks veikta asistīvo tehnoloģiju iegāde un slēgti nomas vai abonēšanas līgumi ar tehnoloģiju piegādātājiem. Plānots, ka asistīvo tehnoloģiju fondu veidos individuāli lietojamās speciālās programmatūras un  citi asistīvie līdzekļi izglītojamam izglītības programmas apguvei, prioritizējot programmatūras un citus līdzekļus, kurus var izmantot diagnosticējošo darbu vai monitoringa darbu laikā,  valsts pārbaudes darbu laikā, tai skaitā centralizētajos eksāmenos (t.sk. izskatot nepieciešamību veikt grozījumus attiecīgajos Ministru kabineta noteikumos). Asistīvo tehnoloģiju reģistrēšana tiks nodrošināta RUMIS. Ja asistīvās tehnoloģiju nodrošināšana būs saistīta ar ieguldījumiem informācijas un komunikācijas tehnoloģijās, tad ieguldījumi tiks veikti publiskās pārvaldes īpašumā esošajos digitālajos risinājumos, t.sk. finansējuma saņēmēja īpašumā atradīsies pirmkodi, intelektuālā īpašuma tiesības, t.sk. risinājuma modificēšanas tiesības, lai novērstu gadījumus, kad tiek kropļota konkurence, veicot publiskus ieguldījumus kāda konkrēta komersanta īpašumā.
  
Asistīvās tehnoloģijas izglītojamajam izglītības programmas apguvei tiek nodrošinātas, balstoties uz izvērtējama par izglītojamam nepieciešamajām asistīvajām tehnoloģijām konkrētās izglītības programmas apguvei. Izglītojamā izvērtējuma veicēju plānots noteikt asistīvo tehnoloģiju apmaiņas sistēmas aprakstā. Detalizētāks izglītojamam nepieciešamās asistīvās tehnoloģijas identificēšanas process tiks aprakstīts projekta ietvaros izstrādājamā asistīvo tehnoloģiju apmaiņas sistēmas aprakstā, definējot šajā procesā iesaistītas puses, to pienākumus un atbildību, kā arī  kritērijus asistīvo tehnoloģiju piešķiršanai.

Izsniedzot asistīvās tehnoloģijas izglītojamo likumiski pārstāvji varēs saņemt konsultācijas par attiecīgās tehnoloģijas īpašībām un lietošanu. Ņemot vērā līdzšinējo pieredzi, konsultācijas par tehnoloģijas lietošanu var nodrošināt tehnoloģijas piegādātājs pakalpojuma ietvaros.
 
Izglītības un zinātnes ministrija projekta īstenošanas uzraudzībai izveido Uzraudzības padomi. Tajā uzaicina piedalīties citu nozaru ministriju un sociālo partneru pārstāvjus. Projekta Uzraudzības padomes sastāvā novērotāju statusā var iekļaut pārstāvjus arī no citām organizācijām un institūcijām, tai skaitā no sadarbības iestādes. Uzraudzības padomes darbības mērķis ir nodrošināt pasākuma projekta īstenošanas saturisko uzraudzību un risināt ar pasākuma projekta īstenošanu saistītos stratēģiskos jautājumus, piemēram, sniegt analīzi un vērtējumu par virzību uz pasākuma saturiskā mērķa sasniegšanu un pieņemt finansējuma saņēmējam saistošus lēmumus. Tā darbosies saskaņā ar Izglītības un zinātnes ministrijas izstrādāto nolikumu, kurā tiks noteikta uzraudzības padomes kompetence, darba organizācija un lēmuma pieņemšanas kārtība. Uzraudzības padome savu darbību nodrošinās tajā iesaistīto institūciju un organizāciju pieejamā finansējuma ietvaros. 
 
Projekta iesniegumā tiks noteikti pienākumi projekta vadības un īstenošanas personālam, kur tiks vērtēta funkciju un izmaksu nepārklāšanās. Projekta vadības un īstenošanas personāla darbība tiks nošķirta no citām noteikumu projektā paredzētajām darbībām, kas tiks noteikts projekta iesniegumā. 
 
Plānojot projekta īstenošanu, tiks izvērtēta esošo cilvēkresursu kapacitāte, nepieciešamības gadījumā piesaistot personālu uz darba līguma pamata vai nodrošinot projekta darbību īstenošanu ārpakalpojuma ietvaros. Ja tiks veidota jauna štata vieta, tad projekta ietvaros tik attiecinātas aprīkojuma, tai skaitā biroja mēbeļu un tehnikas, datorprogrammu un licences iegādes vai nomas izmaksas, aprīkojuma uzturēšanas un remonta izmaksas vai gadījumos, ja esošo darba vietu aprīkojums ir nolietojies un tiek norakstīts, ne vairāk kā 3 000 euro vienai darba vietai visā projekta īstenošanas laikā, ja projekta vadības vai īstenošanas personāls ir nodarbināts projektā vismaz 30 procentu apmērā no normālā darba laika uz darba līguma pamata. Ja projekta vadības vai īstenošanas personāls ir nodarbināts nepilnu darba laiku vai daļlaiku, jaunradītas darba vietas aprīkojuma iegādes vai nomas izmaksas ir attiecināmas proporcionāli darba slodzes procentuālajam sadalījumam. Ja projekta vadības vai īstenošanas personāls ir nodarbināts daļlaiku, tiek ņemts vērā darbinieka iesaistes periods projektā pret projekta kopējo īstenošanas ilgumu.  Plānojot vadības personāla izmaksas, projekta iesniedzējs ņem vērā vadošās iestādes Nr.1.2 ''Vadlīnijas attiecināmo izmaksu noteikšanai 2021.-2027.gada plānošanas periodā".
 
Lai nodrošinātu atbalstāmo darbību īstenošanu, piemēram, asistīvo tehnoloģiju apmaiņas sistēmas darbības nodrošināšanā iesaistīto speciālistu un izglītības iestāžu darbinieku apmācību, izmēģinājumprojekta izvērtēšanu, ir paredzētas iekšzemes un darba braucienu izmaksas. Iekšzemes komandējumu izmaksas plānots segt atbilstoši Finanšu ministrijas metodikā „Vienas vienības izmaksu standarta likmes aprēķina un piemērošanas metodika iekšzemes komandējumu izmaksām darbības programmas “Izaugsme un nodarbinātība” un Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027.gadam īstenošanai” iekļautajiem nosacījumiem un papildus šim vietējā transporta izmaksas plāno, piemērojot Finanšu ministrijas metodiku „Vienas vienības izmaksu standarta likmes aprēķina un piemērošanas metodika 1 km izmaksām darbības programmas “Izaugsme un nodarbinātība” un Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027.gadam īstenošanai”. 
 
Asistīvo tehnoloģiju iegādes izmaksām netiks izstrādāta vienkāršotu izmaksu metodika, jo nepieciešamās tehnoloģijas tiks apzinātas projekta īstenošanas laikā, sākotnēji veicot izpēti par asistīvajām tehnoloģijām izglītojamiem izglītības programmu apguvei. Sistēmas izveides izmaksām netiks izstrādāta vienkāršoto izmaksu metodika, jo asistīvo tehnoloģiju sistēma izglītības programmu apguvei tiks izveidota pirmo reizi un tā izveide lielākoties ir saistīta ar atlīdzības segšanu kā faktiskās izmaksas. 

Finansējuma saņēmējs un sadarbības partneri nodrošinās komunikācijas un vizuālās identitātes prasības saskaņā ar regulas (ES) 2021/1060 47. pantu un 50. pantu un normatīvajiem aktiem, kas nosaka kārtību, kādā Eiropas Savienības fondu vadībā iesaistītās institūcijas nodrošina šo fondu ieviešanu 2021.–2027.gada plānošanas periodā, kā arī ievēros Eiropas Savienības fondu 2021.–2027. gada plānošanas perioda un Atveseļošanas fonda komunikācijas un dizaina vadlīnijas. 
 
Finansējuma saņēmējs un sadarbības partneri ievēro, ka projekts nav saistīts ar saimnieciskas darbības veikšanu. Finansējuma saņēmējs un sadarbības partneri, izņemot Izglītības un zinātnes ministriju, nodrošina projekta ietvaros iegādāto asistīvo tehnoloģiju izglītojamiem izglītības programmu apguvei piekļūstamību bez atlīdzības, pildot  pienākumus, kas izriet no to funkcijām, kas noteiktas to nolikumos, un ievērojot: Pašvaldību likuma 4. panta pirmās daļas 4. punktu, Izglītības likuma 17. panta trešās daļas 1.2) punktu, 29.pantu; Vispārējās izglītības likuma 10. panta pirmo daļu un otrās daļas 1. punktu, 11. panta otrās daļas 3. punktu, 20.1 pantu. 
 
4.2.1.2. pasākuma projekts tiek īstenots sinerģijā ar 4.2.1.3. pasākumu “Infrastruktūras un mācību vides pilnveide efektīvas, kvalitatīvas un mūsdienīgas izglītības īstenošanai speciālās izglītības iestādēs”, vienlaikus nodrošinot izmaksu un darbību nepārklāšanos. 
 
Lai nodrošinātu nepārklāšanās principu, projekta ietvaros netiks iegādātas asistīvās tehnoloģijas, kurām tiek nodrošināts finansējums no citu finansēšanas avotiem (piemēram, valsts piešķiramie tehniski palīglīdzekļi, kuri tiek nodrošināti no Labklājības ministrijas budžeta vai citiem fondu finansējumiem, piemēram, ar Atveseļošanas fonda plānoto 3.1.2.6.i. investīciju "Tehnisko palīglīdzekļu pieejamības sekmēšana" (24-TA-3046) un 4.2.1.4. pasākuma "Izglītības iestāžu nodrošinājums pilnveidotā vispārējās izglītības satura kvalitatīvai ieviešanai pirmsskolas izglītības pakāpē”” (24-TA-333)). Veidojot asistīvo tehnoloģiju  apmaiņas sistēmas darbības aprakstu, tiks izvērtēta iespēja un nepieciešamība noteikt demarkācijas principus personu līmenī, ņemot vērā, ka atkarībā no palīgtehnoloģijas veida var raksties nepieciešamība piešķirt divas vienības – vienu lietošanai izglītības iestādē un otro lietošanai mājās, lai nodrošinātu mācību uzdevumu izpildi.
 
Atbilstoši Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmai 2021.–2027.gadam noteikumu projektā iekļautajām investīcijām piemēroti šādi intervences kodi: 
1) intervences veidu dimensija - 129  Aprīkojums veselībai (ERAF finansējums 493 000  euro) 130 Mobilā ierīce veselībai (ERAF finansējums 493 000  euro), 152 Pasākumi vienlīdzīgu iespēju un aktīvas līdzdalības sabiedrībā veicināšanai (ERAF finansējums 493 000  euro); 
2) kods, kas attiecas uz atbalsta dimensijas veidu – 01,  dotācija (ERAF finansējums 1 479 000 euro); 
3) kods, kas attiecas uz teritoriālā īstenošanas mehānisma un teritoriālā aspekta dimensiju – 33, bez teritoriālā mērķa (ERAF finansējums 1 479 000 euro); 
4) kods, kas attiecas uz ESF+ sekundārajiem tematiem – 09, nepiemēro (ERAF finansējums 1 479 000 euro); 
5) kods, kas attiecas uz dzimumu līdztiesības dimensiju – 03, dzimumu neitralitāte (ERAF finansējums 1 479 000 euro). 
 
Īstenojot projektu, finansējuma saņēmējs un sadarbības partneri nodrošina sasniegto ilgtspēju vismaz piecus gadus pēc noslēguma maksājuma veikšanas esošo budžeta līdzekļu ietvaros. Ilgtspēja ir noteikta attiecībā uz visu 4.2.1.2. pasākumu kopumā, savukārt attiecībā uz projekta ietvaros iegādātajiem asistīvo tehnoloģiju līdzekļiem tiek ņemts vērā tās ekspluatācijas laiks saskaņā ar Ministru kabineta  2018. gada 13. februāra noteikumos Nr. 87 “Grāmatvedības uzskaites kārtība budžeta iestādēs” noteikto. Finansējuma saņēmējs nodrošina ilgtspēju un rezultātu uzturēšanu vismaz piecus gadus pēc noslēguma maksājuma veikšanas nodrošina valsts budžeta līdzekļu ietvaros. Ņemot vērā, ka asistīvo tehnoloģiju apmaiņas sistēmas apraksts, tajā skaitā tiks noteiktas asistīvas tehnoloģijas, kas veidot asistīvo tehnoloģiju fondu, tiks veidots projekta īstenošanas laikā, pašlaik nav iespējams viennozīmīgi noteikt kādā veidā tiks nodrošināta iegādāto tehnoloģiju ilgtspēja un rezultātu uzturēšana (proti, asistīvo tehnoloģiju piekļūstamības nodrošināšanas veids var būt precizēts). Ilgtspējas nodrošināšanas un rezultātu uzturēšanas alternatīvas tiks vērtētas, izstrādājot asistīvo tehnoloģiju apmaiņas sistēmas aprakstu un veicot izmēģinājumprojekta izvērtēšanu.

Noteikumu projekts neparedz izmaksu un ieguvumu analīzes veikšanu 4.2.1.2. pasākuma projektiem, ievērojot Ministru kabineta 2023. gada 13. jūlija sēdē lemto (protokols Nr. 36; 85. § 3. punkts), ja tas pamatots Ministru kabineta noteikumu par pasākuma (specifiskā atbalsta mērķa) īstenošanu anotācijā. Atbildīgā iestāde ir izvērtējusi nepieciešamību finansējuma saņēmējam noteikt pienākumu veikt izmaksu un ieguvumu analīzi, kā rezultātā noteikumu projektā projekta iesniedzējam netiek prasīts veikt projekta izmaksu un ieguvumu analīzi, iesniedzot projektu sadarbības iestādē, ņemot vērā ka izglītības nozares investīciju projektiem nav objektīvi nosakāma vērtība naudas izteiksmē, kas būtu izmantojama izmaksu un ieguvumu analīzes veikšanā. Grūtības, kas saistītas ar izglītības rezultātu novērtēšanu un mērīšanu, ir tas, kas, iespējams, ir visizteiktākais šķērslis izmaksu un ieguvumu analīzes izmantošanai izglītības jomā. Projektos nav paredzēta ieņēmumu gūšana, līdz ar to arī starptautiskajā praksē izpildoties šīm divām pazīmēm, netiek rekomendēta izmaksu un ieguvumu analīzes metodes izmantošana izglītības jomas projektiem. Vienlaikus izmaksu un ieguvumu analīzi izmanto, tai skaitā, lai noteiktu labāko iespējamo alternatīvu, izmaksu un finanšu resursus, kas nepieciešami projektu īstenošanai, kas jau ir nodrošināts, izstrādājot Latvijas Nacionālais attīstības plānu 2021.–2027. gadam, IAP2027 un darbības programmu un nosakot 4.2.1.2. pasākumam pieejamo finansējumu un sasniedzamos rādītājus. 
 
4.2.1.2. pasākumam nav ietekmes uz ES fondu 2021.-2027.gada plānošanas perioda horizontālajiem principiem “Klimatdrošināšana”, “Energoefektivitāte pirmajā vietā”, “Nenodarīt būtisku kaitējumu”.