Anotācija (ex-ante)

Minētie noteikumi, attiecīgi arī apliecības paraugs, jau ir spēkā teju piecus gadus un šī brīža drošības riski un nepieciešamība rast efektīvāku risinājumu apliecību izgatavošanai, rada nepieciešamību pārskatīt apliecību vizuālu identitāti.

Tiesību akta projektā ir paredzēts mainīt apliecības izmēru, nosakot tam identifikācijas karšu standartizmēru CR 80, 54 x 86 mm. Šāda izmēra kartes ir efektīvāk izgatavot un praktiskāk lietot.
Tiesību akta projektā paredzēts mainīt apliecības elementu izkārtojumu un elementu attēlojumu virzienu no vertikāla uz horizontālu.
Papildus, stājoties spēkā Ministru kabineta 2018. gada 18. decembra noteikumiem Nr. 824 “Noteikumi par valsts drošības iestāžu amatpersonu dienesta apliecības paraugu”, to 5.2. apakšpunktā tika noteiktas Militārās izlūkošanas un drošības dienesta un Satversmes aizsardzības biroja tiesības lietot savu institūciju apstiprināto emblēmu, bet Valsts drošības dienestam valsts ģerboni. Valsts drošības dienests konkrētajā laika periodā piedzīvoja virkni izmaiņu, t.sk. nosaukuma maiņu, attiecīgi minētajā laika periodā Valsts drošības dienestam nebija sava apstiprināta emblēma. Savukārt, šobrīd Valsts drošības dienestam ir apstiprināta sava emblēma. Attiecīgi, nepieciešams stiprināt valsts drošības dienesta identitāti, attēlojot dienesta emblēmu uz apliecības.
Jaunajā apliecības dizainā netiek mainīts apliecības krāsojums, bet vairāk tieši elementu izkārtojums un informācijas izvietojums, tomēr veikt grozījumus esošajos noteikumos būtu neatbilstoši juridiskajai tehnikai, jo grozījumu apjoms paredzēts detalizēts un apjomīgs. 
Tiesību akts joprojām paredz detalizētu apliecības elementu izvietojuma un izskata aprakstu un noteiktu grafisku paraugu (tiesību akta projekta pielikumā). Parauga dizains projekta pielikumā tiek atveidots ar zemu detalizāciju, lai mazinātu viltošanas risku.
Likuma “Par Latvijas valsts ģerboni” 8.2 panta pirmajā daļā ir noteikti izņēmumi, kuras institūcijas vizuālajā identitātē un grafiskajā standartā (piemēram, pie institūcijas ēkas, dienesta telpās, uz institūcijas transportlīdzekļiem, iespieddarbos, goda rakstos, mājaslapā internetā, rīkotajos pasākumos, vizītkartēs, spiedogos, zīmogos, reprezentācijas materiālos) drīkst lietot gan valsts ģerboni, gan citu zīmi, emblēmu vai logo. Pārējās institūcijas drīkst lietot tikai valsts ģerboni. Minētā tiesību norma arī ir mainīta un Valsts drošības dienestam šobrīd arī atbilstoši likumam “Par valsts ģerboni” ir tiesības lietot savu emblēmu.
Papildus, arī valsts drošības iestādēm ir jāiekļaujas valsts pārvaldes vienotajā identitātē, tāpēc uz to amatpersonu apliecībām ir attēlots valsts ģerbonis, ievērojot likuma “Par valsts ģerboni” 5.panta pirmās daļas 8.punktu un 6.panta 1.punktu Valsts drošības dienestam un Militārās izlūkošanas un drošības dienestam – mazais papildinātais valsts ģerbonis un Satversmes aizsardzības birojam – lielais valsts ģerbonis. Ir ievērota arī ģerboņa atveide, atbilstoši Ministru kabineta 2014.gada 28.janvāra noteikumiem Nr.51 “Ministru kabinetam padoto institūciju vienotās vizuālās identitātes noteikumi” prasībām.
Nolūkā nodrošināt valsts drošības iestāžu amatpersonu identitātes aizsardzību un mazinātu pretizlūkošanas riskus, tiesību akta projekts paredz, ka valsts drošības iestāžu amatpersonu apliecībās tiks norādīts amatpersonas identifikācijas numurs, kā tas bijis arī šobrīd spēkā esošo noteikumu laikā. Šāda prakse ar amatpersonas identifikācijas numura lietošanu ir atzīstama kā efektīva un turpināma. Identifikācijas numurs aizstāj amatpersonas personas datus. Attiecīgi, situācijās, kur nepieciešams identificēt valsts drošības iestādes amatpersonu, tiek norādīts identifikācijas numurs (amatpersonas patieso identitāti norāda tikai izņēmuma gadījumos, kad šāda prasība pēc personas vārda un uzvārda tiek noteikta ar ārēju normatīvo aktu). Šo identifikācijas numuru, nepieciešamības gadījumā, var pārbaudīt (validēt) vēršoties attiecīgajā valsts drošības iestādē.
Valsts drošības iestādes amatpersonas apliecību un identifikācijas numuru amatpersonai izsniedz attiecīgā valsts drošības iestāde, kurā amatpersona veic dienesta pienākumus. Identifikācijas numuru veido 9 skaitļu virkne. Pastāv mazs risks, ka apliecības numurs vai amatpersonas identifikācijas numurs var izveidoties vienāds starp valsts drošības iestādēm. Tomēr, uz apliecībām tiks atspoguļots arī amatpersonas pārstāvētās valsts drošības iestādes nosaukums, kas ļaus precīzi identificēt amatpersonu un tās pārstāvēto institūciju.
Tiesību akta projekts apliecības aizmugurē (reversā) joprojām paredzēs norādīt informāciju par apliecības uzrādītāja tiesībām, ko paredz Valsts drošības iestāžu likuma 18. panta ceturtajā daļā un 19. panta pirmās daļas 4. un 7. punktā, noteiktais, proti, “apliecības uzrādītājs:
1. ir tiesīgs glabāt un nēsāt ieročus un speciālos līdzekļus;
2. bez ģenerālprokurora piekrišanas nav pakļaujams aizturēšanai (arī administratīvajai aizturēšanai), kratīšanai, piespiedu atvešanai; kratīšanai vai apskatei nav pakļaujamas viņa dzīvojamās vai dienesta telpas, personiskie vai dienesta transportlīdzekļi;
3. ir tiesīgs brīvi iekļūt (ieiet) iestādēm, komersantiem, organizācijām un privātpersonām piederošajās nedzīvojamās telpās un zemes gabalu teritorijā, Nacionālo bruņoto spēku apakšvienībās.”
Stājoties spēkā tiesību akta projektam, spēku zaudēs Ministru kabineta 2018. gada 18. decembra noteikumi Nr. 824 “Noteikumi par valsts drošības iestāžu amatpersonu dienesta apliecības paraugu”.
Tiesību akta projektam paredzēts staties spēkā 2024.gada 1.janvārā. Papildus projektā paredzēts noteikt pārejas periodu valsts drošības iestādēm, veikt apliecību pilnīgu nomaiņu, ne vēlāk kā līdz 2025.gada 1.janvārim.