Anotācija (ex-ante)

1) Pamatojoties uz grozījumiem Ārstniecības likuma 53.pantā, kas ar 2024. gada 1. janvāri nosaka tiesības arī zobārstiem un vecmātēm, ne tikai ārstiem un ārsta palīgiem, konstatēt personas pārejošu darbnespēju, nepieciešams arī Noteikumos Nr.152 noteikt gadījumus, kad zobārsti un vecmātes var izsniegt darbnespējas lapas.

Noteikumu  projekts (3.punkts) paredz noteikt, ka ārstniecības iestādē nodarbināts zobārsts var izsniegt darbnespējas lapu par pirmajām trim darbnespējas dienām saistībā ar alveolārā izauguma un mutes dobuma gļotādas, žokļu un ar tiem saistīto audu slimību, mutes dobuma traumu, iekaisumu, sastrutojumu un abscesu gadījumiem, kā arī saistībā ar veiktām manipulācijām zobārstniecībā.
Savukārt ārstniecības iestādē nodarbināta vecmāte var izsniegt darbnespējas lapu saistībā ar fizioloģiski noritošu grūtniecību, pirmsdzemdību un pēcdzemdību periodu atbilstoši attiecīgajos noteikumos noteiktajai kārtībai sakarā ar grūtniecību un dzemdībām.

2) Šobrīd Noteikumi Nr.152 skaidri nenosaka konkrētu laiku, ar kuru darbnespējas lapa izsniedzama, radot interpretācijas iespējas un atsevišķas problēmsituācijas, piemēram, situācijas attiecībā uz darbnespējas lapu izsniegšanu ar "atpakaļejošu" datumu.

Noteikumu projekts (7.punkts) paredz noteikt, ka darbnespējas lapu, vienojoties ar personu, kurai tā izsniedzama, izsniedz ar dienu, kad persona vērsusies ārstniecības iestādē un konstatēts kāds no gadījumiem, kuros var izsniegt darbnespējas lapu, piemēram, sakarā ar slimību vai traumu, vai saņemot ārstniecisku vai profilaktisku medicīnisko palīdzību. 
Vienlaikus noteikumu projektā noteikti arī izņēmuma gadījumi, kad darbnespējas lapu var izsniegt ne ar to dienu, kad persona vērsusies ārstniecības iestādē- gadījumā, ja psihiski slima persona nav savlaicīgi vērsusies pēc medicīniskās palīdzības šīs (psihiskās) slimības pastiprināšanās dēļ, tai pēc ārstu konsilija atzinuma var izsniegt darbnespējas lapu par iepriekšējo darbnespējas periodu, taču ne ilgāku par vienu nedēļu pirms dienas, kad persona vērsusies pēc medicīniskās palīdzības (noteikumu projekta 8.punkts). Savukārt gadījumā, ja persona griezusies pēc neatliekamās medicīniskās palīdzības ārstniecības iestādē, kur pēc palīdzības sniegšanas personai tajā pašā dienā nozīmēta tālāka ārstēšana pie personas ģimenes ārsta, bet nav izsniegta darbnespējas lapa, ģimenes ārsts konstatētas darbnespējas gadījumā var izsniegt personai darbnespējas lapu par attiecīgo iepriekšējo darbnespējas periodu, bet ne ilgāku par dienu, kad persona vērsusies ārstniecības iestādē pēc neatliekamās medicīniskās palīdzības, un ne ilgāku par vienu darba dienu pirms dienas, kad persona vērsusies pie ģimenes ārsta (noteikumu projekta 9.punkts).
Tāpat ne ar to dienu, kad persona vērsusies ārstniecības iestādē, izsniedzamas darbnespējas lapas saistībā ar grūtniecības un dzemdību atvaļinājumu, kurām noteikti atsevišķi specifiski izsniegšanas nosacījumi (kas noteikti noteikumu projekta IV.nodaļā).
Noteikumu projekts vienlaikus arī nosaka, ka darbnespējas lapu var izsniegt ar nākamo dienu datumu, ja personai turpinās darbnespēja, taču dienā, kad konstatēts darbnespējas gadījums, nav nepieciešama darbnespējas lapa, piemēram, gadījumā, ja persona attiecīgajā dienā bijusi darbā un veikusi darba pienākumus un pēc tam vērsusies pēc palīdzības ārstniecības iestādē.

3) Noteikumi Nr.152 nosaka atsevišķus ilgstošas pacienta darbnespējas kontroles un uzraudzības mehānismus, kas vienlaikus paredzēti ne tikai darbnespējas lapas pamatotības uzraudzībai, bet arī pacienta tiesību nodrošināšanai uz piemērotu ārstniecību. Piemēram, šobrīd Noteikumi Nr.152 paredz 30 dienu kontroles mehānismu, kad ārstam darbnespējas lapas turpināšanai jānosūta persona pie cita ārsta darbnespējas izvērtēšanai, tādējādi pasargājot pacienta tiesības uz piemērotu ārstniecību un vienlaikus nodrošinot kontroles mehānismu darbnespējas lapas pamatotībai. Tāpat Noteikumi Nr.152 nosaka 26 darbnespējas nedēļu kontroles mehānismu, kad gadījumā, ja darbnespēja turpinās ilgāk par 26 nedēļām, ārstam darbnespējas lapas turpināšanai persona jānosūta uz Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisiju.
Ņemot vērā salīdzinoši ilgu laika posmu (starp 30 dienu un 26 nedēļu darba nespējas kontrolposmiem), kad pie ilgstošas darbnespējas netiek paredzēti papildus kontroles un uzraudzības mehānismi izsniegtās darbnespējas lapas un arī pacienta veselības uzraudzībai, pastāv riski darbnespējas lapu izsniegšanai uz nepamatoti ilgu laiku.

Noteikumu projekts (20.punkts) paredz ieviest papildus pacienta veselības stāvokļa un izsniegtās darbnespējas lapas kontroles un uzraudzības posmu un noteikt, ka gadījumā, ja darbnespēja turpinās ilgāk par 90 dienām, ārsts klātienē novērtē personas, kurai izsniegta darbnespējas lapa, veselības stāvokli un tā traucējumus, kas liedz apmeklēt darbu vai turpināt darba pienākumu veikšanu, noslēdz esošo darbnespējas lapu B un izsniedz jaunu darbnespējas lapu B — iepriekšējās darbnespējas lapas turpinājumu, ja tas nepieciešams, personas veselības stāvokli pamatojot medicīniskajā dokumentācijā.
Vienlaikus Noteikumu projektā (21.punktā) noteikti arī izņēmuma gadījumi, kad attiecīgā pacienta novērtēšana klātienē darbnespējas lapas turpināšanai ilgāk par 90 dienām nav nepieciešama, piemēram, ja persona atrodas stacionārā ārstniecības iestādē, personas veselības stāvoklis ir novērtēts klātienē iepriekšējo 10 dienu laikā, kā arī, ja darbnespējas iemesls ir grūtniecība vai dzemdību atvaļinājums.
Minētais papildus risinājums stiprinās izsniegtās darbnespējas lapas uzraudzību un pacienta veselības stāvokļa kontroli, kā arī vienlaikus 90 dienu darbnespējas pazīme būs atbalstošs rīks ilgstošo darbnespējas lapu tehniskai apstrādei un atlasei Nacionālā veselības dienesta uzturētajā elektroniski vienotajā veselības nozares elektroniskajā informācijas sistēmā (turpmāk - e-veselības sistēma) gadījumos, ja ilgāk par 90 dienām ar attiecīgo darbnespējas lapu netiek veiktas nekādas tālākas darbības.

4) Noteikumi Nr.152 nenosaka precīzu rīcību un darbnespējas lapas veida izsniegšanu gadījumos, kad personai ir izsniegta darbnespējas lapa, taču tās laikā vai noslēdzoties attiecīgajam darbnespējas gadījumam, iestājas darbnespēja ar citu darbnespējas cēloni. Piemēram, pieaugušai personai izsniegta darbnespējas lapa A saistībā ar akūtu augšējo elpceļu saslimšanu, taču darbnespējas piektajā dienā persona gūst traumu ar kaulu lūzumu. Vai gadījumā, ja izsniegta darbnespējas lapa B par slima bērna kopšanu, bet tās laikā bērns saslimst ar citu saslimšanu vai, bērnam atveseļojoties, saslimst pati pilngadīgā persona, kurai bija izsniegta attiecīgā darbnespējas lapa B.

Noteikumu projekts (11.punkts) nosaka, ka, viena darbnespējas gadījuma laikā iestājoties citam darbnespējas cēlonim vai arī noslēdzoties vienam darbnespējas gadījumam, bet iestājoties citam darbnespējas gadījumam un turpinoties kopējam darbnespējas periodam, turpināma pirmreizēji izsniegtā darbnespējas lapa. Savukārt slima bērna kopšanas gadījumā, mainoties slimības diagnozei, izsniedz jaunu pirmreizēju darbnespējas lapu. Tādējādi tiek noteikta darbnespējas lapu veida izsniegšanas kārtība gadījumos, kad personai ir izsniegta darbnespējas lapa, taču tās laikā vai noslēdzoties attiecīgajam darbnespējas gadījumam, iestājas darbnespēja ar citu darbnespējas cēloni.

Izņēmuma gadījums attiecībā uz slima bērna kopšanu noteikts, pamatojoties uz nepieciešamību Valsts Sociālās apdrošināšanas aģentūrai (VSAA) identificēt bērnu saslimšanas gadījumus.
Slima bērna kopšanas gadījumā, mainoties slimības diagnozei, izsniedz jaunu pirmreizēju darbnespējas lapu B, jo diagnozes maiņai ir tiesiska nozīme[1].
Atbilstoši Latvijas Republikas Augstākās tiesas Administratīvo lietu departamenta 2017.gada 24.novembra spriedumam lietā Nr. A420196515, SKA-820/2017 likuma „Par maternitātes un slimības apdrošināšanu” 13.panta otrā daļa tulkojama tādējādi, ka tajā noteiktais ierobežojums slimības pabalsta piešķiršanai un izmaksai attiecas uz saslimuša bērna kopšanas nepārtrauktu periodu vienas noteiktas slimības ietvaros. Savukārt, ja tiek konstatēts, ka bērns ir saslimis ar citu slimību (ir noteikta jauna diagnoze, kas nav bijusi atkarīga no pirmās diagnozes vai saistīta ar to), jaunas diagnozes noteikšana nozīmē slima bērna kopšanas jauna perioda sākumu un attiecīgi ietvertu samaksu par to, nepiemērojot 14 dienu apmaksas ierobežojumu.

[1] Latvijas Republikas Augstākās tiesas Administratīvo lietu departamenta 2017.gada 24.novembra spriedums lietā Nr. A420196515, SKA-820/2017

5) Noteikumi Nr.152 nosaka gadījumus, kad var tikt izsniegta darbnespējas lapa, kā arī tās izsniegšanas un anulēšanas nosacījumus. Atsevišķos gadījumos pie izsniegšanas nosacījumiem ir noteikti arī gadījumi, kad netieši noteikta arī darbnespējas lapas noslēgšana, piemēram, ja tā izsniegta bez personas personīgas apskates un izmeklēšanas par pirmajām trim darbnespējas dienām akūtas augšējo elpceļu saslimšanas gadījumā. Darbnespējas lapas noslēgšana ir neatņemama tās izsniegšanas procesa sastāvdaļa. Tā kā šobrīd nav konkrēti noteikti darbnespējas lapas noslēgšanas nosacījumi, atsevišķos gadījumos gan ārstiem, kas izsnieguši darbnespējas lapas, gan arī pacientiem rodas neskaidrības par to noslēgšanas aspektiem, piemēram, par darbnespējas lapas noslēgšanas laiku mirušai personai vai prakses pārtraukšanas gadījumā. Minētais būtiski ietekmē ne tikai ārstu darbu un pacienta tiesības, bet arī e-veselības sistēmā izsniegtās darbnespējas lapas un to kontroles algoritmu.

Noteikumu projekts (24.punkts) paredz noteikt darbnespējas lapas noslēgšanas gadījumus: kad vairs nekonstatē gadījumus, kādēļ izsniegta darbnespējas lapa, pacienta nāves gadījumā, sasniedzot noteiktu darbnespējas lapas laiku, kā arī ārsta prakses pārtraukšanas gadījumā.
Darbnespējas lapas noslēgšanas gadījumi arī ietver nosacījumu, ka pārejošo darbnespējas lapu noslēdz ne vēlāk līdz 52 darbnespējas nedēļām (skaitot no darbnespējas pirmās dienas), izņemot saslimšanas gadījumā ar tuberkulozi, un vienlaikus paredzot atsevišķus papildus izņēmuma gadījumus vēl darbnespējas lapas turpināšanai līdz 90 dienām. Minētais paredzēts, lai situācijā, kad pie objektīviem ar veselību saistītiem iemesliem, kad persona tomēr nevar atgriezties darbā (infekcijas saslimšanas vai kaulu lūzumu gadījumā, vai saistībā ar atrašanos stacionārā ārstniecības iestādē), personai tomēr varētu darbnespējas lapu vēl turpināt, taču ne ilgāk par 90 dienām. Taču šajā gadījumā, pat ja darbnespējas lapa turpinās ilgāk par 52 darbnespējas nedēļām (izņemot saslimšanas gadījumā ar tuberkulozi), tas neparedz šādas darbnespējas lapas apmaksu no VSAA, tā kā to neparedz likuma Par maternitātes un slimības apdrošināšanu 13.panta trešā (3) daļa, līdz ar to darbnespējas lapa šajā gadījumā būs tikai kā apliecinājums darba nespējai darba devējam, nevis pamats slimības pabalsta saņemšanai.
Savukārt saslimšanas gadījumā ar tuberkulozi darbnespējas lapu izsniedz līdz darbspēju atgūšanai vai invaliditātes noteikšanas dienai. Šāds izņēmuma gadījums sabiedrības interesēs noteikts, pamatojoties uz likuma Par maternitātes un slimības apdrošināšanu 14.pantā noteikto izņēmuma gadījumu slimības pabalsta piešķiršanā (saskaņā ar likuma 14.pantu, ja darba nespēja iestājusies sakarā ar saslimšanu ar tuberkulozi, slimības pabalstu piešķir un izmaksā par laiku līdz darbspēju atgūšanas vai invaliditātes noteikšanas dienai).

6) Likums Par maternitātes un slimības apdrošināšanu nosaka Maternitātes pabalsta piešķiršanas tiesības atsevišķos noteiktos gadījumos arī bērna tēvam vai citai personai, ne tikai bērna mātei (likuma 6.pants). Arī šajos gadījumos Maternitātes pabalsta piešķiršanas pamats ir Ministru kabineta noteiktajā kārtībā izsniegta darbnespējas lapa (likuma 9.pants).
Savukārt Noteikumi Nr.152 šobrīd šādus atsevišķus gadījumus, kad citai personai, nevis bērna mātei, izsniedzama darbnespējas lapa saistībā ar pēcdzemdību periodu, nenosaka.

Noteikumu projekts (29.punkts) paredz noteikt gadījumus, kad darbnespējas lapu bērna kopšanai pēcdzemdību periodā var izsniegt bērna tēvam vai citai personai, kura faktiski kopj bērnu mājās, piemēram, gadījumā, ja bērna māte nevar kopt bērnu sakarā ar slimību, traumu vai citu ar veselības stāvokli saistītu iemeslu dēļ, bērna māte mirusi dzemdību laikā vai laikā līdz pēcdzemdību perioda 42.dienai, māte ir atteikusies no bērna kopšanas un audzināšanas vai bērns ir atradenis.

7) Noteikumi Nr.152 nosaka gadījumus, kad atzīst ārvalstī izsniegtu darbnespēju apliecinošu dokumentu, neizsniedzot jaunu darbnespējas lapu par attiecīgo periodu.
Sociālā nodrošinājuma vienlīdzīgu iespēju īstenošanai slimības un maternitātes gadījumos, tajā skaitā slimības un maternitātes pabalstu saņemšanai, pat ja veselības aprūpes pakalpojums saņemts ārpus mītnes valsts, ir izstrādāta Eiropas Kopienas vienota veidlapa E 116 "Ārsta ziņojums par darba nespēju", kas saturiski pielīdzināma informācijai par darba nespēju. Taču šobrīd Noteikumi Nr.152 neparedz šāda konkrēta dokumenta (Veidlapas E 116) kā ārvalstī izsniegta darbnespēju apliecinošu dokumenta atzīšanu.
Vienlaikus nepieciešams precizēt arī nosacījumu attiecībā uz ārvalstī izsniegtas darbnespējas apliecinoša dokumenta legalizāciju, nedublējot tiesību normas, kuras noteiktas citā normatīvā regulējumā.

Ņemot vērā to, ka arī šāda E 116 veidlapa saturiski pielīdzināma informācijai par darba nespēju, noteikumu projekts (33.punkts) paredz papildināt regulējumu nosacījumu, ka ārvalstī izsniegtu darbnespēju apliecinošu dokumentu atzīst, nepieprasot izsniegt jaunu darbnespējas lapu par attiecīgo periodu, arī ar attiecīgās E116 veidlapas “Ārsta ziņojums par darbnespēju” iesniegšanu.
Tādējādi gan Valsts Sociālās apdrošināšanas aģentūrai, gan arī darba devējiem, ja persona iesniedz ārvalstī izsniegtu E116 veidlapu “Ārsta ziņojums par darbnespēju”, tā pieņemama, atzīstama un sekojošā atbalsta ziņā vienlīdz pielīdzināma Latvijā izsniegtai darbnespējas lapai.

Skaidrojam, ka saskaņā ar normatīvo aktu izstrādes prasībām, normatīvie akti nevar dublēt citos normatīvajos aktos noteiktās prasības. Tā kā prasības attiecībā uz dokumentu legalizāciju noteiktas Dokumentu legalizācijas likumā un Hāgas konvencijā "Par ārvalstu publisko dokumentu legalizācijas prasības atcelšanu", attiecīgās tiesību normas nav nepieciešams dublēt arī Noteikumos Nr.152 un attiecīgi noteikumu projektā. Tādējādi Noteikumu projekts, ievērojot normatīvo aktu izstrādes juridiskās tehnikas prasības un izvairoties no normatīvo regulējumu dublēšanas, precizēts attiecībā uz dokumenta atzīšanas prasībām saistībā ar dokumentu legalizāciju, nosakot, ka ārvalstī izsniegtu darbnespēju apliecinošu dokumentu atzīst, nepieprasot izsniegt jaunu darbnespējas lapu par attiecīgo periodu, ja ir ievērotas normatīvo aktu prasības par dokumentu legalizāciju.
Ar normatīvo aktu prasībām par dokumentu legalizāciju ārvalstīs izsniegtajām darbnespējas lapām var iepazīties Ārlietu ministrijas tīmekļa vietnē: https://www.mfa.gov.lv/lv/arvalstis-izsniegtu-dokumentu-izmantosana-latvija.
Piemēram, ja dokuments, tajā skaitā tāds, kas ietver norādes par personas darbnespēju veselības stāvokļa dēļ, izsniegts Eiropas Savienības, Eiropas Ekonomiskās zonas dalībvalstīs vai Šveices Konfederācijā, Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotajā Karalistē (izņemot tās aizjūras teritorijas), nav nepieciešami nekādi papildus apstiprinājumi (legalizācija vai apostille) to iesniegšanai Latvijas iestādēs. Līdz ar to šādā gadījumā nedz darba devējiem, nedz VSAA nav jāpieprasa nekādi papildus apstiprinājumi (apostille vai attiecīgās valsts dokumentu legalizācijas apliecinājumi). 

Papildus norādām, ka darba devējam tāpat kā līdz šim nodarbinātā ārvalstī izsniegtu darbnespēju apliecinošu dokumentu jāatzīst, ja ir ievērotas normatīvo aktu prasības par dokumentu legalizāciju un attiecīgais dokuments satur informāciju, kas ļauj nepārprotami secināt, ka persona, kurai tas izsniegts, dokumentā norādītajā laikposmā bijusi darbnespējīga (piemēram, atradusies stacionārā ārstniecības iestādē vai ārstniecības persona norādījusi uz darba nespēju saistībā ar kādu infekcijas saslimšanu).
Izmaiņas, ko paredz noteikumu projekts, ietver papildus norādi, ka darba devējam, VSAA un citām saistītām institūcijām jāatzīst arī veidlapa E116 “Ārsta ziņojums par darbnespēju”, kas atvieglo darba devējiem darbnespējas perioda atzīšanu.

8) Noteikumi Nr.152 nosaka, ka attiecīgo noteikumu izpildi uzrauga Veselības inspekcija. Veselības inspekcija, veicot pārbaudes un ekspertīzes un sniedzot atzinumus par darbspējas ekspertīzes kvalitāti ārstniecības iestādē, izvērtē, vai konkrētajā gadījumā konstatēto pārkāpumu dēļ darbnespējas lapu nepieciešams atzīt par nepamatoti izsniegtu. Personu sūdzības par darbnespējas lapu izsniegšanas kārtību izskata ārstniecības iestādes vadītājs un Veselības inspekcija. Iesniedzot sūdzību par darbnespējas lapas izsniegšanu, persona norāda apstākļus, kas ļauj apšaubīt darbnespējas lapu izsniegšanas pamatotību.
Taču Veselības inspekcijas praksē ir gadījumi, kad tikušas saņemtas sūdzības no personu darba devējiem par personai izsniegtām darbnespējas lapām divu un vairāk gadu periodā no sūdzības saņemšanas dienas Veselības inspekcijā.
Vienlaikus saskaņā ar Pacientu tiesību likuma 16.panta piektajā daļā noteiktajiem termiņiem pacients atlīdzību par viņa dzīvībai vai veselībai nodarīto kaitējumu, kā arī par ārstniecības izdevumiem no Ārstniecības riska fonda ir tiesīgs pieprasīt ne vēlāk kā divu gadu laikā no kaitējuma atklāšanas dienas, savukārt ne vēlāk kā triju gadu laikā no tā nodarīšanas dienas, ņemot vērā, ka divu vai trīs gadu laika periodā var notikt būtiskas izmaiņas personas veselības stāvoklī, kā arī, ņemot vērā dabiskā novecošanās procesa ietekmi uz personas veselības stāvokli, izmeklēšanas metožu maiņu un diagnostikas tehnoloģiju attīstību. Tādējādi jau Pacientu tiesību likuma ietvarā ir noteikts laika periods, kurā Veselības inspekcija var samērīgi un atbilstoši aktuālām medicīnas tehnoloģijām izvērtēt ar ārstniecību saistīto pacienta interešu aizskārumu.

Vadoties no lietderības apsvērumiem sūdzību par darbnespējas lapu izsniegšanas kārtību iesniegšanai tāpat kā sūdzību par pacientam sniegtās veselības aprūpes kvalitāti iesniegšanai nepieciešams noteikt termiņu, kādā persona var vērsties Veselības inspekcijā attiecīgās sūdzības izskatīšanai. Minētais novērstu gadījumus, kad Veselības inspekcijai Ministru kabineta 2019.gada 9.jūlija noteikumos Nr.309 “Veselības inspekcijas nolikums” un Noteikumu Nr.152 24. un 25.punktā noteiktās uzraudzības funkcijas un uzdevumi tiek pastarpināti izmantoti kā rīki, lai risinātu starp darba devēju un darbinieku pastāvošus no darba tiesiskajām attiecībām izrietošus problēmjautājumus.
Tādējādi pēc analoģijas ar Pacientu tiesību likuma 18.panta trešās daļas pirmajā teikumā ietverto tiesisko regulējumu, kas nosaka, ka likumā noteikto tiesību vai no tām izrietošo ar ārstniecību saistīto interešu aizstāvēšanai persona normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā ne vēlāk kā divu gadu laikā no tiesību vai interešu aizskāruma dienas ir tiesīga iesniegt sūdzību Veselības inspekcijā normatīvajos aktos noteikto un nepieciešamo darbību veikšanai, arī darbnespējas lapu izsniegšanas un anulēšanas kārtībā nepieciešams ietvert regulējumu attiecībā uz termiņu, kādā persona var vērsties Veselības inspekcijā vai ārstniecības iestādē ar lūgumu izskatīt sūdzību par darbnespējas lapu izsniegšanas kārtību.

Noteikumu projekts (36.punkts) paredz noteikt termiņu, kādā pēc darbnespējas lapas izsniegšanas Veselības inspekcija vai ārstniecības iestādes vadītājs var izskatīt personu sūdzības par izsniegto darbnespējas lapu. Attiecīgi ar Noteikumu projektu tiek paredzēts noteikt, ka sūdzības ar darbnespējas lapu izsniegšanas kārtību izskata, ja personai darbnespējas lapa veselības informācijas sistēmā izsniegta pēdējo divu gadu laikā no sūdzības saņemšanas dienas iestādē vai ilgstošas nepārtrauktas darbnespējas gadījumā personai darbnespēja lapa izsniegta vairāk kā divu gadu laikā no sūdzības saņemšanas dienas, ja darbnespējas periods personai nav noslēgts vai noslēgts ne vēlāk kā trīs mēnešus no sūdzības saņemšanas dienas iestādē.

9) Noteikumi Nr.152 paredz atsevišķus gadījumus, kad darbnespējas lapu var izsniegt bez pacienta personīgas apskates un izmeklēšanas, tajā skaitā, ja personai konstatēta saslimšana ar kādu no bīstamajām infekcijas slimībām, nepieciešama izolācija karantīnas laikā un par pirmajām trim darbnespējas dienām akūtas augšējo elpceļu saslimšanas gadījumā.
Līdz šim, lai nodrošinātu epidemioloģisko drošību, pacientiem ar Covid-19 saslimšanu, ģimenes ārsti darbnespējas lapu atvēra un turpināja attālināti, pamatojoties uz Noteikumu Nr. 152 10.¹ 2. apakšpunktu, jo Covid-19 saslimšana bija iekļauta bīstamo infekcijas slimību sarakstā.
Šobrīd Covid-19 saslimšana vairs nav iekļauta bīstamo infekcijas slimību sarakstā, tādēļ minēto Noteikumu Nr.152 normu darbnespējas lapas "attālinātai" izsniegšanai vairs nevar piemērot attiecībā uz pacientiem ar Covid-19 saslimšanu un būtu jārīkojas kā jebkuras citas respiratorās vīrusu infekcijas gadījumā un attiecīgi simptomātikas un pozitīvi apstiprinoša testa gadījumā bez klātienes apskates personai darbnespējas lapu var izsniegt uz laiku ne ilgāku par trim dienām.
Taču saskaņā ar pētījumu rezultātiem, infekciozitāte Covid-19 infekcijas gadījumā saglabājas vidēji 6-8 dienas pēc slimības simptomu parādīšanās, un šajā laika posmā ir būtiska personas izolācija un pilnīga norobežošanās no veseliem cilvēkiem. Pilnīga klātienes kontaktu pārtraukšana ir nepieciešama, lai ierobežotu Covid-19 izplatību, tā kā Covid-19 saslimšana joprojām nereti izraisa smagu slimības norisi, kā arī attiecīgi noslogojumu stacionārām ārstniecības iestādēm. Šobrīd saglabājas stacionēto (hospitalizēto) pacientu skaita pieaugums, ir arī nāves gadījumi ar Covid-19 saslimšanu. Saslimšana ar Covid-19 bieži būtiski saasina jau esošas hroniskās slimības, kuru dēļ nepieciešama hospitalizācija un var iestāties nāve.
Lai mazinātu Covid-19 izplatības riskus, nepieciešams noteikt regulējumu arī darbnespējas lapu izsniegšanas kārtībā attiecībā uz tiesībām izsniegt darbnespējas lapu bez personas klātienes apskates Covid-19 saslimšanas gadījumā.

Noteikumu projekts (6.5.apakšpunkts) paredz papildināt jau šobrīd noteiktos gadījumus, kad darbnespējas lapu ārsts vai ārsta palīgs var izsniegt bez personas personīgas apskates un izmeklēšanas, ar nosacījumu, ka bez personas apskates un izvērtēšanas var izsniegt Covid-19 saslimšanas gadījumā ne ilgāk kā par pirmajām sešām darbnespējas dienām. Darbnespējai turpinoties ilgāk, pacienta personīga apskate un izmeklēšana veicama ne vēlāk kā līdz septītajai dienai no darbnespējas sākuma. Tādējādi tiek pasargātas sabiedrības intereses un mazināti riski ārstniecības personām (īpaši nodarbinātām ģimenes ārsta praksē), kā arī citiem pacientiem, kas vienlaikus ar saslimušo pacientu apmeklē ģimenes ārsta praksi, saslimšanai ar Covid-19, gan arī vienlaikus saslimušā pacienta ar Covid-19 intereses attiecībā uz piemērotu ārstniecību.

10) Noteikumu Nr.152 3.punkts, pamatojoties uz likumā "Par maternitātes un slimības apdrošināšanu" noteikto, nosaka gadījumus, kad var izsniegt darbnespējas lapu. Atsevišķus darbnespējas lapas izsniegšanas gadījumus nepieciešamas pārskatīt, tos aktualizējot, ņemot vērā specifisku gadījumu izdalīšanas nepieciešamību saistībā ar savādākiem apmaksas nosacījumiem.

Noteikumu projekts nosaka aktualizētus darbnespējas lapu izsniegšanas gadījumus (2.punkts).
Ņemot vērā to, ka saskaņā ar likumā Par maternitātes un slimības apdrošināšanu noteikto slimības pabalstu par slima bērna kopšanu, kurš nav sasniedzis 14 gadu vecumu, ja bērnu kopj traumas dēļ, kas saistīta ar kaulu lūzumu, piešķir un izmaksā par citādāku laika posmu nekā citos gadījumos, neskaidrību novēršanai nepieciešams izdalīt atsevišķu darbnespējas lapas izsniegšanas gadījumu. Attiecīgais darbnespējas cēlonis "bērna ar kaulu lūzumu kopšana" jau ir ietverts Ministru kabineta 2014.gada 11.marta noteikumu Nr.134 "Noteikumi par vienoto veselības nozares elektronisko informācijas sistēmu" 4.pielikuma 11.8.² punktā un attiecīgi e-veselības sistēmā, un jau līdz šim tiek identificēts un apmaksāts no VSAA puses pēc citādākiem apmaksas principiem nekā pārējie slima bērna kopšanas gadījumi. Līdz ar to arī noteikumu projektā papildināti darbnespējas lapu izsniegšanas gadījumi arī ar gadījumu par bērna līdz 14 gadu vecumam (neieskaitot) kopšanu traumas dēļ, kas saistīta ar kaulu lūzumu.

Vienlaikus Noteikumu Nr.152 3.4.apakšpunktā ietvertais darbnespējas lapas izsniegšanas gadījums (ja atveseļošanās laikā pēc slimības (traumas) saskaņā ar medicīnisku atzinumu darbspēju atjaunošanai nepieciešams ārstēties rehabilitācijas iestādē) un 3.6.apakšpunktā ietvertais darbnespējas lapas izsniegšanas gadījums (sakarā ar stacionārā veicamu izmeklēšanu, ja ir ārsta norīkojums) noteikumu projektā ir apvienoti un ietverti zem vienota gadījuma “saņemot ārstniecisku vai profilaktisku medicīnisko palīdzību, tajā skaitā sakarā ar stacionārā veicamu protezēšanu vai ortozēšanu” (projekta 2.4.apakšpunkts), tā kā nav nepieciešamības un medicīniska pamatojuma šādus cēloņus izdalīt, turklāt tie ietver vienlīdzīgu nozīmi.

11) Noteikumu Nr.152 20.punkts nosaka, ka ārsts vai ārsta palīgs darbnespējas lapu sagatavo elektroniski veselības informācijas sistēmā atbilstoši normatīvajiem aktiem par vienoto veselības nozares elektronisko informācijas sistēmu jeb elektroniskā veidā e-veselības sistēmā. Ja tehnisku iemeslu dēļ darbnespējas lapu veselības informācijas sistēmā jeb e-veselības sistēmā nav iespējams reģistrēt darbnespējas perioda pirmajā dienā, par kuru izsniegta darbnespējas lapa, to reģistrē ne vēlāk kā piecu darbdienu laikā. Vienlaikus šādā gadījumā e-veselības sistēmā nepieciešams norādīt pamatojumu attiecīgajā darbnespējas lapas ievades formas sadaļā.
Minētā norma tika noteikta, veicot darbnespējas lapas izsniegšanas elektronizācijas procesu no papīra formāta un ņemot vērā ārstniecības iestāžu tehnisko nodrošinājumu un sakaru pārklājumu visā Latvijas teritorijā, kā arī darba apstākļu un pieņemšanas organizēšanu specifiku (galvenokārt, attiecībā uz ģimenes ārstiem). Minētā norma tika noteikta, ņemot vērā situācijas, kad tehnisku iemeslu dēļ darbnespējas lapu nav iespējams elektroniski izsniegt tajā dienā, kad darbnespēja konstatēta, piemēram, ģimenes ārstam esot mājas vizītēs bez līdzņemta portatīvā datora, interneta savienojuma neesamības gadījumos, autentifikācijas rīku nedarbošanās gadījumā, ģimenes ārstu vairākas pieņemšanas vietas (īpaši reģionos un tehnisko nodrošinājumu tajās), kā arī ņemot vērā brīvdienas un svētku dienas, kad ārsts var darbnespējas lapu e-veselības sistēmā ievadīt savā nākamajā darba dienā, kas konkrētajā prakses vietā var nebūt nākamā darbdiena normālā darba ietvaros. Minēto dienu skaits tika noteikts, pamatojoties uz ārstu sniegto pieredzi un vienojoties ar veselības nozari, kā arī saņemto informāciju par tehniskiem traucējumiem informācijas sistēmu darbībās (ne tikai e-veselības sistēmā, bet arī ārstu izmantotajās lokālajās informācijas sistēmās un to savienojumos datu nodošanai e-veselības sistēmai).
Attīstoties ne tikai digitālajām tehnoloģijām un to nodrošinājumam ārstniecības iestādēs, bet arī ārstniecības personu prasmēm un iespējām ar tām darboties, kā arī ņemot vērā darba devēju nepieciešamību plānot gan finanšu, gan cilvēkresursus, nepieciešams pārskatīt un mazināt dienu skaitu, kad darbnespējas lapu tehnisku iemeslu dēļ var reģistrēt (jeb ievadīt) e-veselības sistēmā vēlāk nekā darbnespējas perioda pirmajā dienā.

Noteikumu projekts (10.punkts) paredz noteikt, ka darbnespējas lapu izsniedz, sagatavojot to e-veselības sistēmā atbilstoši normatīvajiem aktiem par vienoto veselības nozares elektronisko informācijas sistēmu. Darbnespējas lapu hronoloģiskā secībā reģistrē e-veselības sistēmā un precīzi aizpilda visas darbnespējas lapas ievades formas sadaļā paredzētās ailes, kuras attiecas uz konkrēto darbnespējas gadījumu. Gadījumā, ja tehnisku iemeslu dēļ darbnespējas lapu e-veselības sistēmā nav iespējams reģistrēt darbnespējas perioda pirmajā dienā, kad persona vērsusies ārstniecības iestādē un par kuru periodu izsniegta darbnespējas lapa, to reģistrē ne vēlāk kā divu darbdienu laikā.

Attiecīgi tādējādi paredzēts noteikt īsāku periodu, mazinot to uz divām darbdienām līdzšinējo piecu darbdienu vietā, kad ārstniecības personai jāievada e-veselības sistēmā personai izsniedzamā darbnespējas lapa gadījumā, ja to tehnisku iemeslu dēļ nevar reģistrēt e-veselības sistēmā dienā, kad persona vērsusies ārstniecības iestādē un konstatēts attiecīgais darbnespējas gadījums. Minētais risinājums atvieglos darba devējiem finanšu un cilvēkresursu savlaicīgu plānošanu, savlaicīgi saņemot informāciju par nodarbinātā darba nespēju, kā arī sistemātiski mazinās darbnespējas lapu izsniegšanas tendences ar "atpakaļejošu" datumu negodprātīgu iemeslu dēļ.

Vienlaikus Veselības ministrija sadarbībā ar Nacionālo veselības dienestu nākamo trīs gadu laikā izvērtēs iespējas atteikties vispār no šāda nosacījuma par iespēju reģistrēt izsniedzamo darbnespējas lapu e-veselības sistēmā vēlāk, nekā konstatēta un noteikta darbnespēja, ņemot vērā gan digitālo tehnoloģiju un to nodrošinājuma attīstību, gan viedokļus un gadījumu pieredzi veselības nozarē.