23-TA-1444: Likumprojekts (Grozījumi)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Grozījums Krimināllikumā" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Likumprojekts "Grozījums Krimināllikumā" (turpmāk – likumprojekts) ir Iekšlietu ministrijas iniciatīva.
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Likumprojekts paredz izdarīt grozījumu Krimināllikumā (turpmāk – KL), nosakot atbildību par atteikšanos no alkohola koncentrācijas pārbaudes personas izelpas gaisā, ja to izdarījis transportlīdzekļa vadītājs, kuram nav transportlīdzekļa vadīšanas tiesību (transportlīdzekļa vadīšanas tiesības noteiktā kārtībā nav iegūtas vai ir atņemtas), kā arī transportlīdzekļa vadītājs, kurš izraisījis ceļu satiksmes negadījumu, kura rezultātā cietušajam nodarīts viegls, vidējs vai smags miesas bojājums vai kura rezultātā iestājusies cilvēka nāve.
Spēkā stāšanās termiņš
01.01.2025.
Pamatojums
Likumprojekts iekļauts likumprojekta “Par valsts budžetu 2025.gadam un budžeta ietvaru 2025., 2026. un 2027.gadam” pavadošo likumprojektu paketē.
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
Ceļu satiksmes likuma 62. panta pirmās, otrās, trešās un ceturtās daļas regulējums paredz administratīvās atbildības iestāšanos transportlīdzekļa vadītājam par transportlīdzekļu vadīšanu, ja tā izelpotā gaisa vai asins pārbaudē konstatētā alkohola koncentrācija asinīs pārsniedz 0,2 promiles, bet nepārsniedz 1,5 promiles. Savukārt Krimināllikuma 262.panta (11) daļas regulējums paredz kriminālatbildības iestāšanos transportlīdzekļa vadītājam par transportlīdzekļu vadīšanu, ja izelpotā gaisa vai asins pārbaudē konstatētā alkohola koncentrācija asinīs pārsniedz 1,5 promiles.
No minētajās Ceļu satiksmes likuma un Krimināllikuma tiesību normās ietvertā atbildības regulējuma konstatējams, ka tajās ir noteikts gan personas vainīguma pierādīšanas priekšmets, gan arī tā pierādīšanas standarts. Proti, saistībā ar transportlīdzekļa vadīšanu alkohola reibumā (ietekmē) kompetento iestāžu amatpersonām ir jāpierāda gan pats transportlīdzekļa vadīšanas fakts, gan vienlaikus arī fakts par transportlīdzekļa vadītāja atrašanos alkohola reibumā (ietekmē). Tādējādi šo abu faktu esība veido pierādījumu kopumu jeb pierādīšanas priekšmetu. Savukārt pierādīšanas standarts raksturo līmeni, kādā šiem abiem faktiem jābūt pamatotiem ar noteiktā kārtībā iegūtiem pierādījumiem. Ja attiecībā uz transportlīdzekļa vadīšanas fakta pierādīšanu minētajā Ceļu satiksmes likuma 62.panta pirmās, otrās, trešās un ceturtās daļas regulējumā un Krimināllikuma 262.panta (11) daļas regulējumā nekas konkrēti nav minēts, tad attiecībā uz fakta par transportlīdzekļa vadītāja atrašanos alkohola reibumā (ietekmē) pierādīšanu minētās Ceļu satiksmes likuma un Krimināllikuma tiesību normas paredz, ka alkohola koncentrācijas asinīs noteikšanai veicama vai nu izelpas gaisa pārbaude vai arī asins pārbaude. Proti, visās minētajās tiesību normās ir noteiktas divas patstāvīgas pierādījumu ieguves metodes, kas savukārt nozīmē, ka alkohola koncentrācijas asinīs noteikšanai katra no tām ir atzīstama par atbilstošu pierādījumu ieguves veidu, bet tās rezultāts – par pietiekamu pierādījumu.
Tādējādi no minētā Ceļu satiksmes likuma 62.panta pirmās, otrās, trešās un ceturtās daļas regulējuma un Krimināllikuma 262.panta (11) daļas regulējuma var secināt, ka, lai pierādītu transportlīdzekļa vadītāja atrašanos alkohola reibumā (ietekmē), pēc būtības nebūtu obligāti jāveic komplicētas medicīniska rakstura procedūras ārstniecības iestādē, jo alkohola koncentrāciju asinīs var noteikt, veicot salīdzinoši vienkāršu personas izelpotā gaisa pārbaudi ar speciālu šim nolūkam paredzētu mēraparātu.
Arī Ceļu satiksmes likuma 43.5 panta pirmās daļas regulējums, kurā noteikta kārtība, kādā veicama alkohola koncentrācijas pārbaude, paredz kompetento iestāžu amatpersonu rīcības brīvību izvēlēties vai alkohola koncentrāciju asinīs noteikt, veicot transportlīdzekļa vadītāja izelpotā gaisa pārbaudi ar speciālu šim nolūkam paredzētu mēraparātu, vai arī nogādājot transportlīdzekļa vadītāju ārstniecības iestādē medicīniskās pārbaudes veikšanai. Proti, atbilstoši Ceļu satiksmes likuma 43.5 panta pirmajai daļai, lai konstatētu alkohola reibumu, Valsts policijas darbinieki un robežsargi (uz valsts robežas) (turpmāk – amatpersonas) ir tiesīgi pārbaudīt transportlīdzekļa vadītāja izelpoto gaisu ar šim nolūkam paredzētu mēraparātu, kas atbilst Ministru kabineta noteiktajām prasībām, vai nogādāt transportlīdzekļa vadītāju medicīnas iestādē šādas pārbaudes veikšanai, ja ir pamatotas aizdomas, ka viņš ir alkohola reibumā, bet izelpotā gaisa pārbaudi nav iespējams veikt vai transportlīdzekļa vadītājs nepiekrīt tās rezultātiem. Tādējādi no Ceļu satiksmes likuma normām ir secināms, ka likumdevējs ir noteicis, ka alkohola reibums var tikt konstatēts: pirmkārt, pārbaudē, ko, izmantojot portatīvo mērierīci alkohola koncentrācijas noteikšanai, veic amatpersona, vai otrkārt, gadījumā, ja izelpotā gaisa pārbaudi nav iespējams veikt vai transportlīdzekļa vadītājs nepiekrīt tās rezultātiem - medicīniskajā pārbaudē ārstniecības iestādē. Līdz ar to, lai transportlīdzekļa vadītājam konstatētu alkohola reibumu, primāri ir veicama transportlīdzekļa vadītāja izelpas gaisā pārbaude ar šim nolūkam paredzētu mēraparātu, kas atbilst Ministru kabineta noteiktajām prasībām, bet pārbaude ārstniecības iestādē jeb medicīniskā pārbaude alkohola koncentrācijas noteikšanai tiek veikta tad, ja ir pamatotas aizdomas, ka transportlīdzekļa vadītājs ir alkohola reibumā, bet izelpotā gaisa pārbaudi kaut kādu iemeslu dēļ nav iespējams veikt vai transportlīdzekļa vadītājs nepiekrīt tās rezultātiem.
Ceļu satiksmes likuma 25. panta (21) daļas 4. punktā ir ietverts aizliegums transportlīdzekļa vadītājam atteikties no pārbaudes reibuma stāvokļa konstatēšanai. Proti, šī tiesību norma noteic, ka transportlīdzekļa vadītājam ir aizliegts lietot alkoholiskos dzērienus, narkotiskas vai psihotropas vielas pēc tam, kad transportlīdzeklis tiek apturēts pēc policijas darbinieku vai robežsargu pieprasījuma, līdz reibuma stāvokļa konstatēšanai nepieciešamās pārbaudes izdarīšanai vai atbrīvošanai no tās, kā arī atteikties no šādas pārbaudes. Analoģisks aizliegums atteikties no pārbaudes reibuma stāvokļa konstatēšanai ir ietverts Ceļu satiksmes likuma 27. panta sestajā daļā. Savukārt Ministru kabineta 2015. gada 2. jūnija noteikumu Nr. 279 “Ceļu satiksmes noteikumi” 25.9. apakšpunkts noteic transportlīdzekļa vadītāja pienākumu pakļauties kompetentās iestādes amatpersonu veiktajām pārbaudēm, tām veicot normatīvajos aktos noteiktās uzraudzības un kontroles funkcijas.
Līdz ar to minētie tiesību akti cita starpā nosaka transportlīdzekļa vadītāja pienākumu pēc amatpersonas pieprasījuma veikt izelpas gaisa pārbaudi ar šim nolūkam paredzētu portatīvu mēraparātu alkohola koncentrācijas noteikšanai.
Ievērojot Ceļu satiksmes likuma 43.5 panta pirmajā daļā noteikto, likumdevējs ir noteicis, ka alkohola reibums var tikt konstatēts: pirmkārt, pārbaudē, ko, izmantojot mēraparātu, veic amatpersona, vai otrkārt, gadījumā, ja izelpotā gaisa pārbaudi nav iespējams veikt vai transportlīdzekļa vadītājs nepiekrīt tās rezultātiem - medicīniskajā pārbaudē ārstniecības iestādē. Proti, lai transportlīdzekļa vadītājam konstatētu alkohola reibumu, primāri ir veicama transportlīdzekļa vadītāja izelpas gaisā pārbaude ar mēraparātu, kas atbilst Ministru kabineta noteiktajām prasībām, bet pārbaude medicīnas iestādē jeb medicīniskā pārbaude alkohola koncentrācijas noteikšanai tiek veikta tad, ja ir pamatotas aizdomas, ka transportlīdzekļa vadītājs ir alkohola reibumā, bet izelpotā gaisa pārbaudi kaut kādu iemeslu dēļ nav iespējams veikt vai transportlīdzekļa vadītājs nepiekrīt tās rezultātiem.
Kārtību, kādā šīs pārbaudes tiek veiktas noteic Ministru kabineta 2018. gada 27. novembra noteikumi Nr. 719 “Kārtība, kādā transportlīdzekļa vadītājam nosaka alkohola koncentrāciju asinīs un izelpas gaisā un konstatē narkotisko vai citu apreibinošu vielu ietekmi” (turpmāk – noteikumi Nr. 719).
Atbilstoši noteikumu Nr. 719 2. punktam alkohola koncentrāciju izelpas gaisā transportlīdzekļa vadītājam pārbauda amatpersona ar mēraparātu. Tāpat šajā tiesību normā ir paredzēts, ka ievērojot normatīvajos aktos par mēraparātiem noteiktās prasības, mēraparāta uzrādītā alkohola koncentrācija izelpas gaisā ir pielīdzināma alkohola koncentrācijai asinīs.
Noteikumu Nr. 719 11. punkts noteic, ka medicīniskā pārbaude ir alkohola koncentrācijas noteikšana transportlīdzekļa vadītāja asinīs vai izelpas gaisā vai narkotisko vai citu apreibinošo vielu ietekmes konstatēšana transportlīdzekļa vadītājam kādā no šo noteikumu 1. pielikumā minētajām ārstniecības iestādēm. Savukārt saskaņā ar noteikumu Nr. 719 12.3. apakšpunktu medicīniskā pārbaude ietver ne tikai alkohola, narkotisko vai citu apreibinošo vielu vai medikamentu lietošanas faktu pārbaudi, pamatojoties uz pārbaudāmā transportlīdzekļa vadītāja sniegto informāciju un objektīviem datiem un ārējā izskata, psihiskā un emocionālā stāvokļa, uzvedības, runas, veģetatīvi somatiskā stāvokļa un kustību koordinācijas pārbaudi, bet arī alkohola koncentrācijas noteikšanu izelpas gaisā, kā arī alkohola, narkotisko vai citu apreibinošo vielu vai medikamentu lietošanas fakta laboratorisku noteikšanu un medicīniskās pārbaudes rezultātu fiksēšanu medicīniskās pārbaudes protokolā atbilstoši normatīvajiem aktiem par alkohola, narkotisko, psihotropo vai toksisko vielu ietekmes pārbaudes kārtību.
Līdz ar to gan amatpersonu veiktajā pārbaudē, gan medicīniskajā pārbaudē tiek veikta alkohola koncentrācijas noteikšana izelpas gaisā ar mēraparātiem un attiecīgi mēraparāta uzrādītā alkohola koncentrācija izelpas gaisā ir pielīdzināma alkohola koncentrācijai asinīs. Tādējādi secināms, ka alkohola koncentrāciju precīzi var noteikt ar tehniskajiem līdzekļiem, proti, verificētiem portatīvajiem mēraparātiem. Vēršama uzmanība, ka šobrīd atbilstoši Ministru kabineta 2024. gada 14.maija noteikumiem Nr.289 “Noteikumi par valsts metroloģiskajai kontrolei pakļauto mērīšanas līdzekļu sarakstu” visiem alkohola koncentrācijas noteikšanai personas izelpas gaisā paredzētajiem mēraparātiem ir veicama regulāra metroloģiskā kontrole jeb verificēšana, kuras mērķis ir konstatēt un apstiprināt, ka valsts metroloģiskajai kontrolei pakļautie mērīšanas līdzekļi atbilst noteiktajām prasībām. Proti, atbilstoši šo noteikumu pielikuma 6.1. apakšpunktam alkometriem metroloģiskā kontrole ir veicama ne retāk kā divas reizes gadā. Bet konkrētas prasības, kādām jāatbilst šiem mēraparātiem, ir noteiktas Ministru kabineta 2021. gada 18. maija noteikumos Nr. 310 “Prasības mēraparātam, ar kuru pārbauda alkohola koncentrāciju personas izelpas gaisā". Līdz ar to nav pamata šaubām, ka to alkohola koncentrācijas mērījumi nav ticami. Ticamību alkohola koncentrācijas mērījumam nosaka arī alkohola koncentrācijas daudzums organismā jeb laiks, kāds ir pagājis starp alkohola lietošanas brīdi un alkohola koncentrācijas izelpas gaisā mērījuma veikšanas brīdi. Citiem vārdiem sakot, ja alkohols lietots nelielā daudzumā tieši pirms izelpas gaisa mērījuma veikšanas ar mēraparātu, alkohola koncentrācijas daudzums būs lielāks, bet paejot nelielam laika periodam, - krasi samazināsies. Savukārt, ja alkohols lietots salīdzinoši lielā daudzumā, alkohola koncentrācijas daudzums izelpas gaisā, alkohola koncentrācijas rādījums, paejot arī nelielam laikam no alkohola lietošanas brīža līdz mērījuma veikšanas brīdim krasi nesamazināsies. Ievērojot šo izelpas gaisa mērījumu veikšanas specifiku, lai piešķirtu augstāku mērījumu ticamību, praksē tiek veikti divi secīgi izelpas gaisa mērījumi ar 15 līdz 20 minūšu intervālu (skat. noteikumu Nr. 719 6. un 16. punktu). Līdz ar to, ievērojot specifiku, kādā alkohola koncentrācija uzkrājas organismā, nav pamata šaubām, ka mērierīču mērījumi nebūtu ticami un objektīvi.
Tādējādi secināms, ka ārējos normatīvajos aktos ietvertais regulējums par mēraparātu atbilstību, kā arī par alkohola koncentrācijas konstatēšanu izelpas gaisā nodrošina tādu pārbaudes alkohola koncentrācijas noteikšanai personas izelpas gaisā ietvaros veikto mērījumu precizitāti, kas izslēdz jebkādu pamatu apšaubīt minētās pārbaudes rezultātu.
Tāpat saskaņā ar Ministru kabineta 2017. gada 17. oktobra noteikumu Nr. 630 “Noteikumi par iekšējās kontroles sistēmas pamatprasībām korupcijas un interešu konflikta riska novēršanai publiskas personas institūcijā” (turpmāk – noteikumi Nr. 630) 3. punktu institūcijas vadītājs vai viņa pilnvarota persona nodrošina iekšējās kontroles sistēmas korupcijas riska novēršanai (turpmāk – iekšējās kontroles sistēma) izveidi, pilnveidošanu un uzturēšanu. Noteikumu Nr. 630 5. punkts noteic, ka institūcijas vadītājs vai viņa pilnvarota persona izveido tādu iekšējās kontroles sistēmu, kura tostarp ir iedarbīga, lietderīga un ekonomiska, vērsta uz institūcijas mērķu sasniegšanu, efektīvi izmantojot pieejamos resursus, kā arī nodrošina procedūru nepilnību un darbinieku pieļauto pārkāpumu savlaicīgu identificēšanu un novēršanu. Atbilstoši noteikumu Nr. 630 6. punktam, lai nodrošinātu iekšējās kontroles sistēmas darbību, institūcijas vadītājs vai viņa pilnvarota persona, izveido institūcijas kontroles vidi, kas ir vērsta uz korupcijas risku novēršanu, identificē, analizē un novērtē korupcijas riskus, nosaka, ievieš un īsteno pasākumus korupcijas riska novēršanai, īsteno informācijas apriti un komunikāciju par korupcijas risku novēršanu, nodrošina darbinieku izglītošanu par korupcijas un interešu konflikta jautājumiem, kā arī nodrošina iekšējās kontroles sistēmas uzraudzību. Tādējādi, lai sekmīgi nodrošinātu tiesību aktos noteikto alkohola koncentrācijas pārbaudi, kā arī, lai novērstu visas šaubas par pārbaudes rezultātiem un iespējamos korupcijas riskus, Valsts policijā ir izstrādāts iekšējais regulējums, kas noteic Valsts policijas amatpersonas rīcību, veicot pārbaudi transportlīdzekļa vadītājam alkohola koncentrācijas noteikšanai izelpotajā gaisā vai atteikšanos no tās, tai skaitā, paredzot, ka pārbaudes laikā ir veicama procesa videofiksēšana, izmantojot viņa rīcībā esošās tehniskās iekārtas (arī ķermeņa video kameras), kā arī nosakot mēraparāta izmantošanas kārtību. Līdz ar to nodrošinot attiecīgo darbību uzraudzību un izslēdzot iespējamos korupcijas riskus pilnībā vai samazinot tos līdz minimumam.
Vienlaikus vēršama uzmanība, ka gadījumā, ja par transportlīdzekļa vadīšanu alkohola ietekmē ir uzsākts kriminālprocess, personai ir visas Kriminālprocesa likumā noteiktās personas, kurai ir tiesības uz aizstāvību, noteiktās tiesības un pienākumi, tai skaitā, likumā noteiktajos gadījumos, termiņos un kārtībā pārsūdzēt procesuālos lēmumus.
No minētajās Ceļu satiksmes likuma un Krimināllikuma tiesību normās ietvertā atbildības regulējuma konstatējams, ka tajās ir noteikts gan personas vainīguma pierādīšanas priekšmets, gan arī tā pierādīšanas standarts. Proti, saistībā ar transportlīdzekļa vadīšanu alkohola reibumā (ietekmē) kompetento iestāžu amatpersonām ir jāpierāda gan pats transportlīdzekļa vadīšanas fakts, gan vienlaikus arī fakts par transportlīdzekļa vadītāja atrašanos alkohola reibumā (ietekmē). Tādējādi šo abu faktu esība veido pierādījumu kopumu jeb pierādīšanas priekšmetu. Savukārt pierādīšanas standarts raksturo līmeni, kādā šiem abiem faktiem jābūt pamatotiem ar noteiktā kārtībā iegūtiem pierādījumiem. Ja attiecībā uz transportlīdzekļa vadīšanas fakta pierādīšanu minētajā Ceļu satiksmes likuma 62.panta pirmās, otrās, trešās un ceturtās daļas regulējumā un Krimināllikuma 262.panta (11) daļas regulējumā nekas konkrēti nav minēts, tad attiecībā uz fakta par transportlīdzekļa vadītāja atrašanos alkohola reibumā (ietekmē) pierādīšanu minētās Ceļu satiksmes likuma un Krimināllikuma tiesību normas paredz, ka alkohola koncentrācijas asinīs noteikšanai veicama vai nu izelpas gaisa pārbaude vai arī asins pārbaude. Proti, visās minētajās tiesību normās ir noteiktas divas patstāvīgas pierādījumu ieguves metodes, kas savukārt nozīmē, ka alkohola koncentrācijas asinīs noteikšanai katra no tām ir atzīstama par atbilstošu pierādījumu ieguves veidu, bet tās rezultāts – par pietiekamu pierādījumu.
Tādējādi no minētā Ceļu satiksmes likuma 62.panta pirmās, otrās, trešās un ceturtās daļas regulējuma un Krimināllikuma 262.panta (11) daļas regulējuma var secināt, ka, lai pierādītu transportlīdzekļa vadītāja atrašanos alkohola reibumā (ietekmē), pēc būtības nebūtu obligāti jāveic komplicētas medicīniska rakstura procedūras ārstniecības iestādē, jo alkohola koncentrāciju asinīs var noteikt, veicot salīdzinoši vienkāršu personas izelpotā gaisa pārbaudi ar speciālu šim nolūkam paredzētu mēraparātu.
Arī Ceļu satiksmes likuma 43.5 panta pirmās daļas regulējums, kurā noteikta kārtība, kādā veicama alkohola koncentrācijas pārbaude, paredz kompetento iestāžu amatpersonu rīcības brīvību izvēlēties vai alkohola koncentrāciju asinīs noteikt, veicot transportlīdzekļa vadītāja izelpotā gaisa pārbaudi ar speciālu šim nolūkam paredzētu mēraparātu, vai arī nogādājot transportlīdzekļa vadītāju ārstniecības iestādē medicīniskās pārbaudes veikšanai. Proti, atbilstoši Ceļu satiksmes likuma 43.5 panta pirmajai daļai, lai konstatētu alkohola reibumu, Valsts policijas darbinieki un robežsargi (uz valsts robežas) (turpmāk – amatpersonas) ir tiesīgi pārbaudīt transportlīdzekļa vadītāja izelpoto gaisu ar šim nolūkam paredzētu mēraparātu, kas atbilst Ministru kabineta noteiktajām prasībām, vai nogādāt transportlīdzekļa vadītāju medicīnas iestādē šādas pārbaudes veikšanai, ja ir pamatotas aizdomas, ka viņš ir alkohola reibumā, bet izelpotā gaisa pārbaudi nav iespējams veikt vai transportlīdzekļa vadītājs nepiekrīt tās rezultātiem. Tādējādi no Ceļu satiksmes likuma normām ir secināms, ka likumdevējs ir noteicis, ka alkohola reibums var tikt konstatēts: pirmkārt, pārbaudē, ko, izmantojot portatīvo mērierīci alkohola koncentrācijas noteikšanai, veic amatpersona, vai otrkārt, gadījumā, ja izelpotā gaisa pārbaudi nav iespējams veikt vai transportlīdzekļa vadītājs nepiekrīt tās rezultātiem - medicīniskajā pārbaudē ārstniecības iestādē. Līdz ar to, lai transportlīdzekļa vadītājam konstatētu alkohola reibumu, primāri ir veicama transportlīdzekļa vadītāja izelpas gaisā pārbaude ar šim nolūkam paredzētu mēraparātu, kas atbilst Ministru kabineta noteiktajām prasībām, bet pārbaude ārstniecības iestādē jeb medicīniskā pārbaude alkohola koncentrācijas noteikšanai tiek veikta tad, ja ir pamatotas aizdomas, ka transportlīdzekļa vadītājs ir alkohola reibumā, bet izelpotā gaisa pārbaudi kaut kādu iemeslu dēļ nav iespējams veikt vai transportlīdzekļa vadītājs nepiekrīt tās rezultātiem.
Ceļu satiksmes likuma 25. panta (21) daļas 4. punktā ir ietverts aizliegums transportlīdzekļa vadītājam atteikties no pārbaudes reibuma stāvokļa konstatēšanai. Proti, šī tiesību norma noteic, ka transportlīdzekļa vadītājam ir aizliegts lietot alkoholiskos dzērienus, narkotiskas vai psihotropas vielas pēc tam, kad transportlīdzeklis tiek apturēts pēc policijas darbinieku vai robežsargu pieprasījuma, līdz reibuma stāvokļa konstatēšanai nepieciešamās pārbaudes izdarīšanai vai atbrīvošanai no tās, kā arī atteikties no šādas pārbaudes. Analoģisks aizliegums atteikties no pārbaudes reibuma stāvokļa konstatēšanai ir ietverts Ceļu satiksmes likuma 27. panta sestajā daļā. Savukārt Ministru kabineta 2015. gada 2. jūnija noteikumu Nr. 279 “Ceļu satiksmes noteikumi” 25.9. apakšpunkts noteic transportlīdzekļa vadītāja pienākumu pakļauties kompetentās iestādes amatpersonu veiktajām pārbaudēm, tām veicot normatīvajos aktos noteiktās uzraudzības un kontroles funkcijas.
Līdz ar to minētie tiesību akti cita starpā nosaka transportlīdzekļa vadītāja pienākumu pēc amatpersonas pieprasījuma veikt izelpas gaisa pārbaudi ar šim nolūkam paredzētu portatīvu mēraparātu alkohola koncentrācijas noteikšanai.
Ievērojot Ceļu satiksmes likuma 43.5 panta pirmajā daļā noteikto, likumdevējs ir noteicis, ka alkohola reibums var tikt konstatēts: pirmkārt, pārbaudē, ko, izmantojot mēraparātu, veic amatpersona, vai otrkārt, gadījumā, ja izelpotā gaisa pārbaudi nav iespējams veikt vai transportlīdzekļa vadītājs nepiekrīt tās rezultātiem - medicīniskajā pārbaudē ārstniecības iestādē. Proti, lai transportlīdzekļa vadītājam konstatētu alkohola reibumu, primāri ir veicama transportlīdzekļa vadītāja izelpas gaisā pārbaude ar mēraparātu, kas atbilst Ministru kabineta noteiktajām prasībām, bet pārbaude medicīnas iestādē jeb medicīniskā pārbaude alkohola koncentrācijas noteikšanai tiek veikta tad, ja ir pamatotas aizdomas, ka transportlīdzekļa vadītājs ir alkohola reibumā, bet izelpotā gaisa pārbaudi kaut kādu iemeslu dēļ nav iespējams veikt vai transportlīdzekļa vadītājs nepiekrīt tās rezultātiem.
Kārtību, kādā šīs pārbaudes tiek veiktas noteic Ministru kabineta 2018. gada 27. novembra noteikumi Nr. 719 “Kārtība, kādā transportlīdzekļa vadītājam nosaka alkohola koncentrāciju asinīs un izelpas gaisā un konstatē narkotisko vai citu apreibinošu vielu ietekmi” (turpmāk – noteikumi Nr. 719).
Atbilstoši noteikumu Nr. 719 2. punktam alkohola koncentrāciju izelpas gaisā transportlīdzekļa vadītājam pārbauda amatpersona ar mēraparātu. Tāpat šajā tiesību normā ir paredzēts, ka ievērojot normatīvajos aktos par mēraparātiem noteiktās prasības, mēraparāta uzrādītā alkohola koncentrācija izelpas gaisā ir pielīdzināma alkohola koncentrācijai asinīs.
Noteikumu Nr. 719 11. punkts noteic, ka medicīniskā pārbaude ir alkohola koncentrācijas noteikšana transportlīdzekļa vadītāja asinīs vai izelpas gaisā vai narkotisko vai citu apreibinošo vielu ietekmes konstatēšana transportlīdzekļa vadītājam kādā no šo noteikumu 1. pielikumā minētajām ārstniecības iestādēm. Savukārt saskaņā ar noteikumu Nr. 719 12.3. apakšpunktu medicīniskā pārbaude ietver ne tikai alkohola, narkotisko vai citu apreibinošo vielu vai medikamentu lietošanas faktu pārbaudi, pamatojoties uz pārbaudāmā transportlīdzekļa vadītāja sniegto informāciju un objektīviem datiem un ārējā izskata, psihiskā un emocionālā stāvokļa, uzvedības, runas, veģetatīvi somatiskā stāvokļa un kustību koordinācijas pārbaudi, bet arī alkohola koncentrācijas noteikšanu izelpas gaisā, kā arī alkohola, narkotisko vai citu apreibinošo vielu vai medikamentu lietošanas fakta laboratorisku noteikšanu un medicīniskās pārbaudes rezultātu fiksēšanu medicīniskās pārbaudes protokolā atbilstoši normatīvajiem aktiem par alkohola, narkotisko, psihotropo vai toksisko vielu ietekmes pārbaudes kārtību.
Līdz ar to gan amatpersonu veiktajā pārbaudē, gan medicīniskajā pārbaudē tiek veikta alkohola koncentrācijas noteikšana izelpas gaisā ar mēraparātiem un attiecīgi mēraparāta uzrādītā alkohola koncentrācija izelpas gaisā ir pielīdzināma alkohola koncentrācijai asinīs. Tādējādi secināms, ka alkohola koncentrāciju precīzi var noteikt ar tehniskajiem līdzekļiem, proti, verificētiem portatīvajiem mēraparātiem. Vēršama uzmanība, ka šobrīd atbilstoši Ministru kabineta 2024. gada 14.maija noteikumiem Nr.289 “Noteikumi par valsts metroloģiskajai kontrolei pakļauto mērīšanas līdzekļu sarakstu” visiem alkohola koncentrācijas noteikšanai personas izelpas gaisā paredzētajiem mēraparātiem ir veicama regulāra metroloģiskā kontrole jeb verificēšana, kuras mērķis ir konstatēt un apstiprināt, ka valsts metroloģiskajai kontrolei pakļautie mērīšanas līdzekļi atbilst noteiktajām prasībām. Proti, atbilstoši šo noteikumu pielikuma 6.1. apakšpunktam alkometriem metroloģiskā kontrole ir veicama ne retāk kā divas reizes gadā. Bet konkrētas prasības, kādām jāatbilst šiem mēraparātiem, ir noteiktas Ministru kabineta 2021. gada 18. maija noteikumos Nr. 310 “Prasības mēraparātam, ar kuru pārbauda alkohola koncentrāciju personas izelpas gaisā". Līdz ar to nav pamata šaubām, ka to alkohola koncentrācijas mērījumi nav ticami. Ticamību alkohola koncentrācijas mērījumam nosaka arī alkohola koncentrācijas daudzums organismā jeb laiks, kāds ir pagājis starp alkohola lietošanas brīdi un alkohola koncentrācijas izelpas gaisā mērījuma veikšanas brīdi. Citiem vārdiem sakot, ja alkohols lietots nelielā daudzumā tieši pirms izelpas gaisa mērījuma veikšanas ar mēraparātu, alkohola koncentrācijas daudzums būs lielāks, bet paejot nelielam laika periodam, - krasi samazināsies. Savukārt, ja alkohols lietots salīdzinoši lielā daudzumā, alkohola koncentrācijas daudzums izelpas gaisā, alkohola koncentrācijas rādījums, paejot arī nelielam laikam no alkohola lietošanas brīža līdz mērījuma veikšanas brīdim krasi nesamazināsies. Ievērojot šo izelpas gaisa mērījumu veikšanas specifiku, lai piešķirtu augstāku mērījumu ticamību, praksē tiek veikti divi secīgi izelpas gaisa mērījumi ar 15 līdz 20 minūšu intervālu (skat. noteikumu Nr. 719 6. un 16. punktu). Līdz ar to, ievērojot specifiku, kādā alkohola koncentrācija uzkrājas organismā, nav pamata šaubām, ka mērierīču mērījumi nebūtu ticami un objektīvi.
Tādējādi secināms, ka ārējos normatīvajos aktos ietvertais regulējums par mēraparātu atbilstību, kā arī par alkohola koncentrācijas konstatēšanu izelpas gaisā nodrošina tādu pārbaudes alkohola koncentrācijas noteikšanai personas izelpas gaisā ietvaros veikto mērījumu precizitāti, kas izslēdz jebkādu pamatu apšaubīt minētās pārbaudes rezultātu.
Tāpat saskaņā ar Ministru kabineta 2017. gada 17. oktobra noteikumu Nr. 630 “Noteikumi par iekšējās kontroles sistēmas pamatprasībām korupcijas un interešu konflikta riska novēršanai publiskas personas institūcijā” (turpmāk – noteikumi Nr. 630) 3. punktu institūcijas vadītājs vai viņa pilnvarota persona nodrošina iekšējās kontroles sistēmas korupcijas riska novēršanai (turpmāk – iekšējās kontroles sistēma) izveidi, pilnveidošanu un uzturēšanu. Noteikumu Nr. 630 5. punkts noteic, ka institūcijas vadītājs vai viņa pilnvarota persona izveido tādu iekšējās kontroles sistēmu, kura tostarp ir iedarbīga, lietderīga un ekonomiska, vērsta uz institūcijas mērķu sasniegšanu, efektīvi izmantojot pieejamos resursus, kā arī nodrošina procedūru nepilnību un darbinieku pieļauto pārkāpumu savlaicīgu identificēšanu un novēršanu. Atbilstoši noteikumu Nr. 630 6. punktam, lai nodrošinātu iekšējās kontroles sistēmas darbību, institūcijas vadītājs vai viņa pilnvarota persona, izveido institūcijas kontroles vidi, kas ir vērsta uz korupcijas risku novēršanu, identificē, analizē un novērtē korupcijas riskus, nosaka, ievieš un īsteno pasākumus korupcijas riska novēršanai, īsteno informācijas apriti un komunikāciju par korupcijas risku novēršanu, nodrošina darbinieku izglītošanu par korupcijas un interešu konflikta jautājumiem, kā arī nodrošina iekšējās kontroles sistēmas uzraudzību. Tādējādi, lai sekmīgi nodrošinātu tiesību aktos noteikto alkohola koncentrācijas pārbaudi, kā arī, lai novērstu visas šaubas par pārbaudes rezultātiem un iespējamos korupcijas riskus, Valsts policijā ir izstrādāts iekšējais regulējums, kas noteic Valsts policijas amatpersonas rīcību, veicot pārbaudi transportlīdzekļa vadītājam alkohola koncentrācijas noteikšanai izelpotajā gaisā vai atteikšanos no tās, tai skaitā, paredzot, ka pārbaudes laikā ir veicama procesa videofiksēšana, izmantojot viņa rīcībā esošās tehniskās iekārtas (arī ķermeņa video kameras), kā arī nosakot mēraparāta izmantošanas kārtību. Līdz ar to nodrošinot attiecīgo darbību uzraudzību un izslēdzot iespējamos korupcijas riskus pilnībā vai samazinot tos līdz minimumam.
Vienlaikus vēršama uzmanība, ka gadījumā, ja par transportlīdzekļa vadīšanu alkohola ietekmē ir uzsākts kriminālprocess, personai ir visas Kriminālprocesa likumā noteiktās personas, kurai ir tiesības uz aizstāvību, noteiktās tiesības un pienākumi, tai skaitā, likumā noteiktajos gadījumos, termiņos un kārtībā pārsūdzēt procesuālos lēmumus.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
2023. gadā par KL 262. panta (11) pantā paredzēto noziedzīgo nodarījumu (par transportlīdzekļa vadīšanu vai mācīšanu vadīt transportlīdzekli, ja izelpotā gaisa vai asins pārbaudē konstatētā alkohola koncentrācija asinīs pārsniedz 1,5 promiles) pie kriminālatbildības sauktas 1083 personas, bet 2024. gada deviņos mēnešos – 810. Savukārt par KL 262. panta pirmajā daļā paredzēto noziedzīgo nodarījumu (par transportlīdzekļa vadīšanu, ja nav atbilstošas kategorijas transportlīdzekļa vadīšanas tiesību (transportlīdzekļa vadīšanas tiesības noteiktā kārtībā nav iegūtas vai ir atņemtas) un ja vadītājs atrodas alkohola, narkotisko, psihotropo, toksisko vai citu apreibinošu vielu ietekmē) 2023. gadā pie kriminālatbildības par transportlīdzekļa vadīšanu alkohola ietekmē sauktas 1323 personas, bet 2024. gada deviņos mēnešos – 890.
Ikdienas praksē Valsts policijas amatpersonām pierādīt transportlīdzekļa vadīšanas faktu, tostarp identificēt konkrēto transportlīdzekļa vadītāju, parasti nav problēmu. Savukārt, lai pierādītu transportlīdzekļa vadītāja atrašanos alkohola reibumā (ietekmē), nereti Valsts policijas amatpersonas saskaras ar dažādiem problēmjautājumiem, kuri pamatā saistīti ar jau pieminēto komplicēto tiesisko regulējumu attiecībā uz kārtību, kādā veicama alkohola koncentrācijas pārbaude. Proti, ārējos normatīvajos aktos ietvertais regulējums alkohola koncentrācijas pārbaudes jomā paredz to, ka faktu par transportlīdzekļa vadītāja atrašanos alkohola reibumā (ietekmē) fiksē (pierāda) ne vien amatpersonas, veicot personas izelpotajā gaisa pārbaudi, bet šī fakta fiksēšanā (pierādīšanā) konkrētos gadījumos obligāti iesaistāmas arī ārstniecības personas, kuras jau medicīniskās pārbaudes ietvaros alkohola koncentrāciju nosaka, veicot personas izelpotajā gaisa vai citas bioloģiskās vides (asinis, urīns, siekalas) pārbaudi.
Tā rezultātā tika identificēts galvenais problēmjautājums, kas Valsts policijas amatpersonām apgrūtina veikt ar ceļu satiksmes uzraudzību saistītos ikdienas uzdevumus. Proti, Valsts policija jau vairāku gadu garumā norāda uz dažādiem sarežģījumiem, kas saistīti ar alkohola koncentrācijas noteikšanu ārstniecības iestādēs, jo Valsts policijas amatpersonas saskaras ar situācijām, kad ir praktiski neiespējami attiecīgajos valsts reģionos rast ārstniecības iestādi, kura spētu nodrošināt medicīniskās pārbaudes veikšanu. Minētais pamatā saistīts ar daudzu ārstniecības iestāžu nespēju nodrošināt sertificēta narkologa vai citas specialitātes sertificēta ārsta pieejamību 24 stundas septiņu dienu (nedēļas) periodā (piemēram, 2023. gada 26. maijā Veselības ministrija informēja Iekšlietu ministriju, ka no 2023. gada 18. maija SIA "Ludzas medicīnas centrs" vairs nenodrošina alkohola, narkotisko un psihotropo vielu ietekmes pārbaudi un minētās pārbaudes nodrošinās SIA "RĒZEKNES SLIMNĪCA"). Tā rezultātā Valsts policijas amatpersonām konkrētais transportlīdzekļa vadītājs ir jānogādā attiecīgās pārbaudes veikšanai uz citu valsts reģionā esošu ārstniecības iestādi vai pat uz Rīgas psihiatrijas un narkoloģijas centru. Tas savukārt rada gan būtisku administratīvo slogu Valsts policijai, gan arī ievērojami samazina jau tā nepietiekamo Valsts policijas amatpersonu klātbūtni tiešas ceļu satiksmes uzraudzības nodrošināšanā.
Kā tas izriet no KL 262. pantā paredzētajām noziedzīga nodarījuma kvalificējošām pazīmēm, apreibinošo vielu (tai skaitā alkohola) ietekmes esība transportlīdzekļa vadītājam ir konstatējama tieši uz transportlīdzekļa vadīšanas brīdi. Kaut gan KL 262. pantā (izņemot tā (11) , lai iestātos kriminālatbildība par tajā paredzētajām darbībām, netiek prasīts noteikt konkrētu apreibinoši vielu (alkohola) ietekmes lielumu (sk. arī Latvijas Republikas Senāta Krimināllietu departamenta 2020. gada 14. jūlija lēmumu lietā Nr. 11120092918, SKK-359/2020), tomēr ir svarīgi, lai attiecīgo vielu ietekmes esības pārbaude transportlīdzekļa vadītājam tiktu veikta un fiksēta pēc iespējas tuvāk transportlīdzekļa vadīšanas laikam, tādējādi, dodot iespēju precīzāk konstatēt apreibinošo vielu ietekmes esību transportlīdzekļa vadīšanas brīdī. Līdz ar to ir svarīgi, lai arī atteikšanās no šādas pārbaudes tiktu fiksēta laika ziņā tuvāk transportlīdzekļa vadīšanas brīdim.
Turklāt, ievērojot to, ka alkohola koncentrācijas rādījums atkarībā no lietotā alkohola daudzuma, kā arī laika, kad tas lietots pirms izelpotā gaisa pārbaudes, var samazināties, izveidojas situācija, ka transportlīdzekļa vadītājam, kurš vadījis transportlīdzekli vai mācījis to vadīt, ja alkohola koncentrācija pārsniedz 1,5 promiles, ir izdevīgāk ieņemt pozīciju par atteikšanos no pārbaudes alkohola koncentrācijas noteikšanai ar izelpotā gaisa pārbaudes palīdzību, tādējādi iegūstot laiku līdz medicīniskās pārbaudes veikšanai un attiecīgi alkohola koncentrācijas samazinājumam, kas apgrūtina pēc iespējas objektīvāku datu iegūšanu un, iespējams, palīdz arī izvairīties no kriminālatbildības.
Pievēršoties medicīniskās pārbaudes, kura tiek veikta ārstniecības iestādē, saturam, ir secināms, ka attiecībā uz alkohola koncentrācijas noteikšanu, šī pārbaude var aprobežoties tikai ar izelpas gaisa pārbaudi ar šim nolūkam paredzētiem mēraparātiem ārstniecības iestādē (sk. noteikumu Nr. 719 11. punktu un 27.5. apakšpunktu).
Līdz ar to, secināms, ka izelpas gaisa pārbaude ar mēraparātiem ir ticama un precīzāka nekā alkohola ietekmes noteikšana, neizmantojot attiecīgus mēraparātus.
Turklāt ir norādāms, ka no Kriminālprocesa likuma 127. panta pirmās un otrās daļas izriet, ka noziedzīga nodarījuma pierādīšanai var izmantot jebkuras likumā paredzētajā kārtībā iegūtas un noteiktā procesuālā formā nostiprinātas ticamas, attiecināmas un pieļaujamas ziņas par faktiem. Krimināllietās, kas saistītas ar apreibinošo vielu (tai skaitā alkohola) ietekmi, Augstākā tiesa ir norādījusi, ka par alkohola ietekmes pierādījumiem var būt jebkuras likumā paredzētajā kārtībā iegūtas un noteiktā procesuālā formā nostiprinātas ziņas par minēto faktu, proti, ne tikai ziņas, kas iegūtas Ministru kabineta noteikumos noteiktajā kārtībā, bet arī citi Kriminālprocesa likumā paredzētie pierādījumi (sk. Latvijas Republikas Augstākās tiesas Krimināllietu departamenta 2014. gada 20. maija lēmumu lietā Nr. SKK-347/2014 (krimināllieta Nr. 11181045213), Augstākās tiesas Krimināllietu departamenta 2018. gada 19. septembra lēmuma lietā Nr. 11331039917, SKK-477/2018). Līdzīgas atziņas Augstākā tiesa ir izdarījusi arī saistībā ar disciplinārlietās pieņemtajiem lēmumiem (sk. Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamenta 2010. gada 16. septembra sprieduma lietā Nr. A42484307 (SKA-515/2010)).
KL 262.1 pantā ir paredzēta atbildība par atteikšanos no alkohola, narkotisko, psihotropo, toksisko un citu apreibinošu vielu ietekmes pārbaudes un ceļu satiksmes negadījuma vietas atstāšanu, nosakot, ka kriminālatbildība iestājas par atteikšanos no medicīniskās pārbaudes alkohola koncentrācijas noteikšanai asinīs vai narkotisko, psihotropo, toksisko vai citu apreibinošu vielu ietekmes pārbaudes. Alkohols ir uzskatāms par vienu no apreibinošām vielām, tomēr, neskatoties uz minēto, ievērojot to, ka alkohols attiecīgajās KL pantu dispozīcijās ir izdalīts atsevišķi, proti, paredzot atteikšanos no medicīniskās pārbaudes alkohola koncentrācijas noteikšanai, KL 262.1 pants attiecībā uz apreibinošo vielu - alkoholu, paredz atbildību tikai tajā gadījumā, ja persona atsakās no medicīniskās pārbaudes alkohola koncentrācijas noteikšanai, kuru veic ārstniecības personas, tai skaitā izelpas gaisa pārbaudes ar mēraparātu.
Turklāt atbilstoši tiesu praksei personai no šīs pārbaudes ir jāatsakās ārstniecības iestādē. No Latvijas Republikas Senāta Krimināllietu departamenta atziņām izriet, ka KL 262.1 pantā paredzētais noziedzīgais nodarījums ir pabeigts brīdī, kad uz medicīnisko pārbaudi nosūtītā persona paziņo ārstniecības personai, ka atsakās no medicīniskās pārbaudes, un šāds paziņojums tiek fiksēts medicīniskās pārbaudes protokolā alkohola ietekmes noteikšanai normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā (sk. Latvijas Republikas Senāta Krimināllietu departamenta 2019. gada 29. marta lēmumu lietā Nr. 11320013816, SKK-26/2019). Tādējādi šis noziedzīgais nodarījums ir ar formālu sastāvu, proti, kriminālatbildība ir saistīta nevis ar noziedzīgu seku iestāšanos, bet gan ar kaitīgās darbības izdarīšanu, proti, atteikšanos no medicīniskās pārbaudes alkohola koncentrācijas noteikšanai.
Kā jau tika minēts, noziedzīga nodarījuma pierādīšanai var izmantot jebkuras likumā paredzētajā kārtībā iegūtas un noteiktā procesuālajā formā nostiprinātas ticamas, attiecināmas un pieļaujamas ziņas par faktiem. Var izšķirt divus pierādījumu iegūšanas veidus: 1) pierādījumu iegūšana, kas nav atkarīga no personas gribas; 2) pierādījumu iegūšana, kas ir atkarīga no personas gribas, jeb pierādījumi, kas var tikt iegūti, attiecīgai personai sadarbojoties nepieciešamo paraugu sniegšanā.
KL 262.1 pants būtībā ir vērsts uz to, lai veicinātu personas sadarbību to paraugu iegūšanā, kas nepieciešama apreibinošo vielu (tostarp alkohola) ietekmes noteikšanai. Proti, lai veicinātu attiecīgo personu nodot tās bioloģiskos vielu paraugus, kas nepieciešami apreibinošo vielu (tostarp alkohola) ietekmes pārbaudes veikšanai.
Ceļu satiksmes likuma normās ir ietverts aizliegums atteikties no reibuma stāvokļa konstatēšanai nepieciešamās pārbaudes. Līdz ar to prasība sadarboties un veikt alkohola koncentrācijas pārbaudi ar šim nolūkam paredzētiem mēraparātiem ir likumīga attiecīgo kontrolējošo iestāžu darbinieku prasība. Pieturoties pie interpretācijas, ka KL 262.1 pants neparedz atbildību ar atteikšanos no alkohola koncentrācijas pārbaudes ar šim nolūkam paredzētiem mēraparātiem, būtībā atbildība iestājas par amatpersonas likumīgo prasību nepildīšanu saskaņā ar Administratīvo sodu likuma par pārkāpumiem pārvaldes, sabiedriskās kārtības un valsts valodas lietošanas jomā 4. pantu. Tādējādi, radot iespēju personai izvairīties no atbildības par transportlīdzekļa vadīšanu alkohola ietekmē.
Tāpat ir jāatzīmē, ka gan no medicīniskās pārbaudes, gan pārbaudes personas izelpas gaisā atsakās personas, par kurām ir pamatotas aizdomas, ka tās atrodas alkohola reibumā. Turklāt praksē pārsvarā gadījumos no medicīniskās pārbaudes ārstniecības iestādē atsakās tās personas, kuras jau iepriekš ir atteikušās no alkohola koncentrācijas pārbaudes personas izelpas gaisā. 2023. gadā par KL 262.1 panta pirmajā daļā paredzēto noziedzīgo nodarījumu (par atteikšanos no medicīniskās pārbaudes alkohola koncentrācijas noteikšanai asinīs vai narkotisko, psihotropo, toksisko vai citu apreibinošu vielu ietekmes pārbaudes) pie kriminālatbildības sauktas 115 personas, bet 2024. gada deviņos mēnešos – 84 personas. Tādējādi, nogādājot šīs personas un ārstniecības iestādi medicīniskās pārbaudes veikšanai, tiek nelietderīgi noslogotas valsts iestāžu amatpersonas, kā arī ārstniecības personas. Tāpat nelietderīgi tiek izlietoti valsts budžeta līdzekļi (piemēram, degvielas izmaksas).
Vienlaikus ievērojot to, ka likumdevējs Ceļu satiksmes likuma 43.5 panta pirmajā daļā kā vienlīdzīgas ir noteicis divas metodes alkohola koncentrācijas noteikšanai, nav svarīgi, vai persona atsakās no amatpersonas veiktās personas izelpotā gaisa pārbaudes pēc transportlīdzekļa apturēšanas uz ceļa vai ārstniecības personai ārstniecības iestādē. Līdz ar to atzīstams, ka vienlīdz kaitīga darbība kā atteikšanās no medicīniskās pārbaudes, ir arī atteikšanās no alkohola koncentrācijas pārbaudes personas izelpas gaisā, un tādējādi arī par šo darbību persona būtu saucama pie atbildības.
Apkopojot informāciju no "Roadpol" (Eiropas Ceļu policijas tīkls) dalībvalstīm, secināms, ka dalībvalstīs nav vienota prakse saistībā ar transportlīdzekļa vadītāja obligātu nogādāšanu ārstniecības iestādē alkohola koncentrācijas noteikšanai. Proti, virknē valstu, piemēram, Lietuvā, Čehijā, Nīderlandē, Beļģijā, Austrijā, Itālijā, Spānijā, Slovēnijā, Horvātijā, Bulgārijā un Maltā, ja transportlīdzekļa vadītājs atsakās no gaisa izelpas pārbaudes pārkāpuma izdarīšanas vietā, to fiksē pats policijas darbinieks, transportlīdzekļa vadītājs uz ārstniecības iestādi pārbaudes veikšanai netiek nogādāts, attiecīgi tiek uzsākts administratīvais process vai kriminālprocess. Savukārt tādās valstīs kā Polija, Somija, Zviedrija, Šveice, Vācija, Rumānija, Ungārija, ja transportlīdzekļa vadītājs pārkāpuma vietā atsakās no gaisa izelpas pārbaudes, tas tiek nogādāts attiecīgas pārbaudes veikšanai uz ārstniecības iestādi. Vienlaikus gan atzīmējams, ka dažās no minētajām valstīm šādas pārbaudes veikšana tiek nodrošināta pēc iespējas tuvāk transportlīdzekļa vadīšanas brīdim, piemēram, Vācijā atsevišķos policijas iecirkņos ir izvietotas medicīnas daļas, kurās attiecīgās pārbaudes tiek veiktas.
Ikdienas praksē Valsts policijas amatpersonām pierādīt transportlīdzekļa vadīšanas faktu, tostarp identificēt konkrēto transportlīdzekļa vadītāju, parasti nav problēmu. Savukārt, lai pierādītu transportlīdzekļa vadītāja atrašanos alkohola reibumā (ietekmē), nereti Valsts policijas amatpersonas saskaras ar dažādiem problēmjautājumiem, kuri pamatā saistīti ar jau pieminēto komplicēto tiesisko regulējumu attiecībā uz kārtību, kādā veicama alkohola koncentrācijas pārbaude. Proti, ārējos normatīvajos aktos ietvertais regulējums alkohola koncentrācijas pārbaudes jomā paredz to, ka faktu par transportlīdzekļa vadītāja atrašanos alkohola reibumā (ietekmē) fiksē (pierāda) ne vien amatpersonas, veicot personas izelpotajā gaisa pārbaudi, bet šī fakta fiksēšanā (pierādīšanā) konkrētos gadījumos obligāti iesaistāmas arī ārstniecības personas, kuras jau medicīniskās pārbaudes ietvaros alkohola koncentrāciju nosaka, veicot personas izelpotajā gaisa vai citas bioloģiskās vides (asinis, urīns, siekalas) pārbaudi.
Tā rezultātā tika identificēts galvenais problēmjautājums, kas Valsts policijas amatpersonām apgrūtina veikt ar ceļu satiksmes uzraudzību saistītos ikdienas uzdevumus. Proti, Valsts policija jau vairāku gadu garumā norāda uz dažādiem sarežģījumiem, kas saistīti ar alkohola koncentrācijas noteikšanu ārstniecības iestādēs, jo Valsts policijas amatpersonas saskaras ar situācijām, kad ir praktiski neiespējami attiecīgajos valsts reģionos rast ārstniecības iestādi, kura spētu nodrošināt medicīniskās pārbaudes veikšanu. Minētais pamatā saistīts ar daudzu ārstniecības iestāžu nespēju nodrošināt sertificēta narkologa vai citas specialitātes sertificēta ārsta pieejamību 24 stundas septiņu dienu (nedēļas) periodā (piemēram, 2023. gada 26. maijā Veselības ministrija informēja Iekšlietu ministriju, ka no 2023. gada 18. maija SIA "Ludzas medicīnas centrs" vairs nenodrošina alkohola, narkotisko un psihotropo vielu ietekmes pārbaudi un minētās pārbaudes nodrošinās SIA "RĒZEKNES SLIMNĪCA"). Tā rezultātā Valsts policijas amatpersonām konkrētais transportlīdzekļa vadītājs ir jānogādā attiecīgās pārbaudes veikšanai uz citu valsts reģionā esošu ārstniecības iestādi vai pat uz Rīgas psihiatrijas un narkoloģijas centru. Tas savukārt rada gan būtisku administratīvo slogu Valsts policijai, gan arī ievērojami samazina jau tā nepietiekamo Valsts policijas amatpersonu klātbūtni tiešas ceļu satiksmes uzraudzības nodrošināšanā.
Kā tas izriet no KL 262. pantā paredzētajām noziedzīga nodarījuma kvalificējošām pazīmēm, apreibinošo vielu (tai skaitā alkohola) ietekmes esība transportlīdzekļa vadītājam ir konstatējama tieši uz transportlīdzekļa vadīšanas brīdi. Kaut gan KL 262. pantā (izņemot tā (11) , lai iestātos kriminālatbildība par tajā paredzētajām darbībām, netiek prasīts noteikt konkrētu apreibinoši vielu (alkohola) ietekmes lielumu (sk. arī Latvijas Republikas Senāta Krimināllietu departamenta 2020. gada 14. jūlija lēmumu lietā Nr. 11120092918, SKK-359/2020), tomēr ir svarīgi, lai attiecīgo vielu ietekmes esības pārbaude transportlīdzekļa vadītājam tiktu veikta un fiksēta pēc iespējas tuvāk transportlīdzekļa vadīšanas laikam, tādējādi, dodot iespēju precīzāk konstatēt apreibinošo vielu ietekmes esību transportlīdzekļa vadīšanas brīdī. Līdz ar to ir svarīgi, lai arī atteikšanās no šādas pārbaudes tiktu fiksēta laika ziņā tuvāk transportlīdzekļa vadīšanas brīdim.
Turklāt, ievērojot to, ka alkohola koncentrācijas rādījums atkarībā no lietotā alkohola daudzuma, kā arī laika, kad tas lietots pirms izelpotā gaisa pārbaudes, var samazināties, izveidojas situācija, ka transportlīdzekļa vadītājam, kurš vadījis transportlīdzekli vai mācījis to vadīt, ja alkohola koncentrācija pārsniedz 1,5 promiles, ir izdevīgāk ieņemt pozīciju par atteikšanos no pārbaudes alkohola koncentrācijas noteikšanai ar izelpotā gaisa pārbaudes palīdzību, tādējādi iegūstot laiku līdz medicīniskās pārbaudes veikšanai un attiecīgi alkohola koncentrācijas samazinājumam, kas apgrūtina pēc iespējas objektīvāku datu iegūšanu un, iespējams, palīdz arī izvairīties no kriminālatbildības.
Pievēršoties medicīniskās pārbaudes, kura tiek veikta ārstniecības iestādē, saturam, ir secināms, ka attiecībā uz alkohola koncentrācijas noteikšanu, šī pārbaude var aprobežoties tikai ar izelpas gaisa pārbaudi ar šim nolūkam paredzētiem mēraparātiem ārstniecības iestādē (sk. noteikumu Nr. 719 11. punktu un 27.5. apakšpunktu).
Līdz ar to, secināms, ka izelpas gaisa pārbaude ar mēraparātiem ir ticama un precīzāka nekā alkohola ietekmes noteikšana, neizmantojot attiecīgus mēraparātus.
Turklāt ir norādāms, ka no Kriminālprocesa likuma 127. panta pirmās un otrās daļas izriet, ka noziedzīga nodarījuma pierādīšanai var izmantot jebkuras likumā paredzētajā kārtībā iegūtas un noteiktā procesuālā formā nostiprinātas ticamas, attiecināmas un pieļaujamas ziņas par faktiem. Krimināllietās, kas saistītas ar apreibinošo vielu (tai skaitā alkohola) ietekmi, Augstākā tiesa ir norādījusi, ka par alkohola ietekmes pierādījumiem var būt jebkuras likumā paredzētajā kārtībā iegūtas un noteiktā procesuālā formā nostiprinātas ziņas par minēto faktu, proti, ne tikai ziņas, kas iegūtas Ministru kabineta noteikumos noteiktajā kārtībā, bet arī citi Kriminālprocesa likumā paredzētie pierādījumi (sk. Latvijas Republikas Augstākās tiesas Krimināllietu departamenta 2014. gada 20. maija lēmumu lietā Nr. SKK-347/2014 (krimināllieta Nr. 11181045213), Augstākās tiesas Krimināllietu departamenta 2018. gada 19. septembra lēmuma lietā Nr. 11331039917, SKK-477/2018). Līdzīgas atziņas Augstākā tiesa ir izdarījusi arī saistībā ar disciplinārlietās pieņemtajiem lēmumiem (sk. Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamenta 2010. gada 16. septembra sprieduma lietā Nr. A42484307 (SKA-515/2010)).
KL 262.1 pantā ir paredzēta atbildība par atteikšanos no alkohola, narkotisko, psihotropo, toksisko un citu apreibinošu vielu ietekmes pārbaudes un ceļu satiksmes negadījuma vietas atstāšanu, nosakot, ka kriminālatbildība iestājas par atteikšanos no medicīniskās pārbaudes alkohola koncentrācijas noteikšanai asinīs vai narkotisko, psihotropo, toksisko vai citu apreibinošu vielu ietekmes pārbaudes. Alkohols ir uzskatāms par vienu no apreibinošām vielām, tomēr, neskatoties uz minēto, ievērojot to, ka alkohols attiecīgajās KL pantu dispozīcijās ir izdalīts atsevišķi, proti, paredzot atteikšanos no medicīniskās pārbaudes alkohola koncentrācijas noteikšanai, KL 262.1 pants attiecībā uz apreibinošo vielu - alkoholu, paredz atbildību tikai tajā gadījumā, ja persona atsakās no medicīniskās pārbaudes alkohola koncentrācijas noteikšanai, kuru veic ārstniecības personas, tai skaitā izelpas gaisa pārbaudes ar mēraparātu.
Turklāt atbilstoši tiesu praksei personai no šīs pārbaudes ir jāatsakās ārstniecības iestādē. No Latvijas Republikas Senāta Krimināllietu departamenta atziņām izriet, ka KL 262.1 pantā paredzētais noziedzīgais nodarījums ir pabeigts brīdī, kad uz medicīnisko pārbaudi nosūtītā persona paziņo ārstniecības personai, ka atsakās no medicīniskās pārbaudes, un šāds paziņojums tiek fiksēts medicīniskās pārbaudes protokolā alkohola ietekmes noteikšanai normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā (sk. Latvijas Republikas Senāta Krimināllietu departamenta 2019. gada 29. marta lēmumu lietā Nr. 11320013816, SKK-26/2019). Tādējādi šis noziedzīgais nodarījums ir ar formālu sastāvu, proti, kriminālatbildība ir saistīta nevis ar noziedzīgu seku iestāšanos, bet gan ar kaitīgās darbības izdarīšanu, proti, atteikšanos no medicīniskās pārbaudes alkohola koncentrācijas noteikšanai.
Kā jau tika minēts, noziedzīga nodarījuma pierādīšanai var izmantot jebkuras likumā paredzētajā kārtībā iegūtas un noteiktā procesuālajā formā nostiprinātas ticamas, attiecināmas un pieļaujamas ziņas par faktiem. Var izšķirt divus pierādījumu iegūšanas veidus: 1) pierādījumu iegūšana, kas nav atkarīga no personas gribas; 2) pierādījumu iegūšana, kas ir atkarīga no personas gribas, jeb pierādījumi, kas var tikt iegūti, attiecīgai personai sadarbojoties nepieciešamo paraugu sniegšanā.
KL 262.1 pants būtībā ir vērsts uz to, lai veicinātu personas sadarbību to paraugu iegūšanā, kas nepieciešama apreibinošo vielu (tostarp alkohola) ietekmes noteikšanai. Proti, lai veicinātu attiecīgo personu nodot tās bioloģiskos vielu paraugus, kas nepieciešami apreibinošo vielu (tostarp alkohola) ietekmes pārbaudes veikšanai.
Ceļu satiksmes likuma normās ir ietverts aizliegums atteikties no reibuma stāvokļa konstatēšanai nepieciešamās pārbaudes. Līdz ar to prasība sadarboties un veikt alkohola koncentrācijas pārbaudi ar šim nolūkam paredzētiem mēraparātiem ir likumīga attiecīgo kontrolējošo iestāžu darbinieku prasība. Pieturoties pie interpretācijas, ka KL 262.1 pants neparedz atbildību ar atteikšanos no alkohola koncentrācijas pārbaudes ar šim nolūkam paredzētiem mēraparātiem, būtībā atbildība iestājas par amatpersonas likumīgo prasību nepildīšanu saskaņā ar Administratīvo sodu likuma par pārkāpumiem pārvaldes, sabiedriskās kārtības un valsts valodas lietošanas jomā 4. pantu. Tādējādi, radot iespēju personai izvairīties no atbildības par transportlīdzekļa vadīšanu alkohola ietekmē.
Tāpat ir jāatzīmē, ka gan no medicīniskās pārbaudes, gan pārbaudes personas izelpas gaisā atsakās personas, par kurām ir pamatotas aizdomas, ka tās atrodas alkohola reibumā. Turklāt praksē pārsvarā gadījumos no medicīniskās pārbaudes ārstniecības iestādē atsakās tās personas, kuras jau iepriekš ir atteikušās no alkohola koncentrācijas pārbaudes personas izelpas gaisā. 2023. gadā par KL 262.1 panta pirmajā daļā paredzēto noziedzīgo nodarījumu (par atteikšanos no medicīniskās pārbaudes alkohola koncentrācijas noteikšanai asinīs vai narkotisko, psihotropo, toksisko vai citu apreibinošu vielu ietekmes pārbaudes) pie kriminālatbildības sauktas 115 personas, bet 2024. gada deviņos mēnešos – 84 personas. Tādējādi, nogādājot šīs personas un ārstniecības iestādi medicīniskās pārbaudes veikšanai, tiek nelietderīgi noslogotas valsts iestāžu amatpersonas, kā arī ārstniecības personas. Tāpat nelietderīgi tiek izlietoti valsts budžeta līdzekļi (piemēram, degvielas izmaksas).
Vienlaikus ievērojot to, ka likumdevējs Ceļu satiksmes likuma 43.5 panta pirmajā daļā kā vienlīdzīgas ir noteicis divas metodes alkohola koncentrācijas noteikšanai, nav svarīgi, vai persona atsakās no amatpersonas veiktās personas izelpotā gaisa pārbaudes pēc transportlīdzekļa apturēšanas uz ceļa vai ārstniecības personai ārstniecības iestādē. Līdz ar to atzīstams, ka vienlīdz kaitīga darbība kā atteikšanās no medicīniskās pārbaudes, ir arī atteikšanās no alkohola koncentrācijas pārbaudes personas izelpas gaisā, un tādējādi arī par šo darbību persona būtu saucama pie atbildības.
Apkopojot informāciju no "Roadpol" (Eiropas Ceļu policijas tīkls) dalībvalstīm, secināms, ka dalībvalstīs nav vienota prakse saistībā ar transportlīdzekļa vadītāja obligātu nogādāšanu ārstniecības iestādē alkohola koncentrācijas noteikšanai. Proti, virknē valstu, piemēram, Lietuvā, Čehijā, Nīderlandē, Beļģijā, Austrijā, Itālijā, Spānijā, Slovēnijā, Horvātijā, Bulgārijā un Maltā, ja transportlīdzekļa vadītājs atsakās no gaisa izelpas pārbaudes pārkāpuma izdarīšanas vietā, to fiksē pats policijas darbinieks, transportlīdzekļa vadītājs uz ārstniecības iestādi pārbaudes veikšanai netiek nogādāts, attiecīgi tiek uzsākts administratīvais process vai kriminālprocess. Savukārt tādās valstīs kā Polija, Somija, Zviedrija, Šveice, Vācija, Rumānija, Ungārija, ja transportlīdzekļa vadītājs pārkāpuma vietā atsakās no gaisa izelpas pārbaudes, tas tiek nogādāts attiecīgas pārbaudes veikšanai uz ārstniecības iestādi. Vienlaikus gan atzīmējams, ka dažās no minētajām valstīm šādas pārbaudes veikšana tiek nodrošināta pēc iespējas tuvāk transportlīdzekļa vadīšanas brīdim, piemēram, Vācijā atsevišķos policijas iecirkņos ir izvietotas medicīnas daļas, kurās attiecīgās pārbaudes tiek veiktas.
Risinājuma apraksts
Lai nodrošinātu to, ka atteikšanās no pārbaudes tiek fiksēta laika ziņā pēc iespējas tuvāk transportlīdzekļa vadīšanas brīdim, kā arī lai novērstu iespēju personām izvairīties no atbildības par transportlīdzekļa vadīšanu alkohola ietekmē, likumprojekts paredz precizēt KL 262.1 pantu, nosakot, ka kriminālatbildība iestājas arī par atteikšanos no izelpotā gaisa pārbaudes alkohola koncentrācijas noteikšanai ar šim nolūkam paredzētiem mēraparātiem.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Nē
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Nē
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt
Fiziskās personas
- Transportlīdzekļu vadītāji, kuri atteiksies no amatpersonas veiktās izelpotā gaisa pārbaudes alkohola koncentrācijas noteikšanai.
Ietekmes apraksts
-
Juridiskās personas
Nē
2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.3. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.4. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
Cita informācija
Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu ietverta likumprojekta "Grozījumi Ceļu satiksmes likumā" (23-TA-1441) sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojuma (anotācijas) 3. sadaļā.
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
4.1. Saistītie tiesību aktu projekti
4.1.1. Likumprojekts "Grozījums Administratīvās atbildības likumā" (23-TA-1442)
Pamatojums un apraksts
Likumprojekts "Grozījums Administratīvās atbildības likumā" (23-TA-1442) paredz izdarīt grozījumus Administratīvās atbildības likuma 113. panta otrajā daļā, izslēdzot nepieciešamību amatpersonai nogādāt personu ārstniecības iestādē medicīniskās pārbaudes veikšanai alkohola koncentrācijas asinīs veikšanai, ja persona nepiekrīt minētās pārbaudes veikšanai vai veiktās pārbaudes rezultātiem.
Atbildīgā institūcija
Iekšlietu ministrija
4.1.2. Likumprojekts "Grozījumi Ceļu satiksmes likumā" (23-TA-1441)
Pamatojums un apraksts
Likumprojekta "Grozījumi Ceļu satiksmes likumā" (23-TA-1441) paredz izdarīt grozījumus Ceļu satiksmes likuma 43.5 panta pirmajā daļā, izslēdzot nepieciešamību amatpersonai transportlīdzekļa vadītāju nogādāt ārstniecības iestādē medicīniskās pārbaudes veikšanai, ja transportlīdzekļa vadītājs nepiekrīt amatpersonas veiktās personas izelpas gaisa pārbaudei, kā arī precizē Ceļu satiksmes likuma normas saistībā ar velosipēda, elektroskrejriteņa un mopēda vadītāja atbildību par attiekšanos no amatpersonas veiktās personas izelpas gaisa pārbaudes.
Atbildīgā institūcija
Iekšlietu ministrija
4.1.3. Ministru kabineta 2018. gada 27. novembra noteikumi Nr. 719 "Kārtība, kādā transportlīdzekļa vadītājam nosaka alkohola koncentrāciju asinīs un izelpas gaisā un konstatē narkotisko vai citu apreibinošo vielu ietekmi".
Pamatojums un apraksts
Grozījumi Ministru kabineta 2018. gada 27. novembra noteikumos Nr. 719 "Kārtība, kādā transportlīdzekļa vadītājam nosaka alkohola koncentrāciju asinīs un izelpas gaisā un konstatē narkotisko vai citu apreibinošo vielu ietekmi" nepieciešami, lai atbilstoši likumprojektam un likumprojektam "Grozījums Administratīvās atbildības likumā" (23-TA-1442) precizētu gadījumus, kādos transportlīdzekļa vadītājs nodādājams ārstbiecības iestādē medicīniskās pārbaudes veikšanai.
Atbildīgā institūcija
Veselības ministrija
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Jā
Skaidrojums
Ņemot vērā likumprojekta steidzamību un virzību likumprojekta "Par valsts budžetu 2025. gadam un budžeta ietvaru 2025., 2026. un 2027. gadam" pavadošo likumprojektu paketē, sabiedrības līdzdalība netiek nodrošināta.
6.4. Cita informācija
-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas
Institūcijas
- Valsts policija
- Latvijas Republikas prokuratūra
- Latvijas Republikas vispārējās jurisdikcijas tiesas
7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru
Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
Nē
-
2. Tiks likvidēta institūcija
Nē
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
Nē
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
Nē
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
Nē
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
Nē
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
Nē
-
8. Cita informācija
Jā
Likumprojekts samazina administratīvo slogu, kas saistīts ar nepieciešamību nogādāt transportlīdzekļa vadītāju, kurš atteicies no alkohola koncentrācijas pārbaudes personas izelpas gaisā vai nepiekrīt tās rezultātiem, uz ārstniecības iestādi medicīniskās pārbaudes veikšanai, kā arī administratīvo slogu ārstniecības personām, kas saistīts ar nepieciešamību fiksēt šādas personas atteikšanos no medicīniskās pārbaudes ārstniecības iestādē.
7.5. Cita informācija
-
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi