Anotācija (ex-ante)

Šobrīd profesionālās ievirzes izglītībā mākslu (mūzika, māksla, deja) jomā nav ārējā normatīvā akta, kas regulētu valsts, pašvaldību vai privātpersonu dibināto profesionālās izglītības iestāžu vienotu pieeju profesionālās ievirzes izglītības programmu mākslu jomā īstenošanā. Lai sniegtu izglītības iestādēm atbalstu un vadlīniju ietvarā veicinātu vienotu izglītības programmu licencēšanu Latvijas Nacionālais kultūras centrs 2017.gada 25.augustā izdeva iekšējos noteikumus Nr.3 “Valsts, pašvaldību un juridisko personu dibināto profesionālās ievirzes izglītības iestāžu mākslā, mūzikā un dejā vienotu izglītības programmu izstrādes un noformēšanas kārtība”. Tomēr, ņemot vērā Profesionālās izglītības likuma 23.panta 1.¹ daļā un pārejas noteikumu 42.punkta 18.apakšpunktā noteikto, kā arī to, ka atbilstoši Valsts pārvaldes iekārtas likuma 72.panta ceturtajai daļai iekšējais normatīvais akts ir saistošs iestādei (tās struktūrvienībai, darbiniekiem) vai amatpersonām, attiecībā uz kurām tas izdots, ir nepieciešams izstrādāt ārējo tiesisko regulējumu attiecībā uz valsts profesionālās ievirzes izglītības standartu mūzikas, mākslas un dejas jomā.

Projekts nosaka valsts profesionālās ievirzes izglītības standartu mākslu (mūzika, māksla, deja) jomā (turpmāk – standarts). Standartā ietverti profesionālās ievirzes izglītības programmu tematiskās jomas “Mākslas” (turpmāk – profesionālās ievirzes izglītības programma) stratēģiskie mērķi, galvenie uzdevumi, izglītības obligātais saturs, kā arī profesionālās kompetences vērtēšanas pamatprincipi un kārtība.

Projekta II. nodaļa nosaka profesionālās ievirzes izglītības programmu stratēģiskos mērķus un galvenos uzdevumus, kas atbilst ar Izglītības attīstības pamatnostādņu 2021.-2027.gadam (apstiprinātas ar Ministru kabineta 2021.gada 22.jūnija rīkojumu Nr.436) 2.mērķa “Mūsdienīgs, kvalitatīvs un uz darba tirgū augsti novērtētu prasmju attīstīšanu orientēts izglītības piedāvājums” un 4.mērķa “Ilgtspējīga un efektīva izglītības sistēmas un resursu pārvaldība” sasniedzamajiem rezultātiem, kā arī Kultūrpolitikas pamatnostādnēs 2022.-2027.gadam “Kultūrvalsts” (apstiprinātas ar Ministru kabineta 2022.gada 1.marta rīkojumu Nr.143) noteiktajiem mērķiem un apakšmērķiem, tajā skaitā uz talantu attīstību orientētu profesionālās ievirzes kultūrizglītību, kur iesaistās plašs izglītojamo skaits, ļaujot identificēt un mērķtiecīgi attīstīt jaunos talantus, kuri turpinās kultūrizglītību nākamajās izglītības pakāpēs, tādējādi veicinot talantu ataudzi, kas būtu spējīgi nodrošināt Latvijas kultūras ilgtspēju.

Lai nodrošinātu izvirzīto profesionālās ievirzes izglītības programmu stratēģisko mērķu sasniegšanu un galveno uzdevumu īstenošanu, Projekta III. nodaļa nosaka profesionālās ievirzes izglītības obligāto saturu un uzņemšanu profesionālās ievirzes izglītības programmās. Profesionālās ievirzes izglītības obligāto saturu veido profesionālās ievirzes izglītības programmas mācību plānā (turpmāk – mācību plāns) ietveramie mācību priekšmeti atbilstoši izglītības programmas veidam un struktūrai, kas atbilst standartā definētajiem mērķiem, uzdevumiem un saturam, kā arī normatīvajos aktos par izglītojamo audzināšanas vadlīnijām noteiktajām vērtībām un tikumiem.

Saskaņā ar Ministru kabineta 2017.gada 13.jūnija noteikumiem Nr.322 “Noteikumi par Latvijas izglītības klasifikāciju” Projekta pielikuma 1., 2., 3., 4. un 5.tabulā noteiktas profesionālās ievirzes izglītības programmu grupas “Vizuāli plastiskā māksla”, “Mūzika un skatuves māksla” un atbilstoši tām profesionālās ievirzes izglītības programmu kopas – “Mākslas”, “Taustiņinstrumentu spēle”, “Stīgu instrumentu spēle”, “Pūšaminstrumentu spēle”, “Sitaminstrumentu spēle”, “Vokālā mūzika”, “Mūzika” un “Deja”. Katrā no minētajām kopām ir definētas attiecīgas izglītības programmas ar noteiktu izglītības programmas kodu, izglītības programmu īstenošanas ilgumu gados un izglītības programmas apjomu mācību stundās, kas īstenojamas noteiktajā programmas īstenošanas ilgumā. Vienlaikus katrai izglītības programmai noteikti mācību priekšmeti ar kopējo mācību stundu skaitu mācību priekšmetā un posmi (klases), kurā mācību priekšmets ir īstenojams.

Profesionālās ievirzes izglītības programmas apjomu (mācību stundu skaitu) un īstenošanas ilgumu gados izglītības iestāde nosaka atbilstoši Projekta pielikumam. Lai līdzsvarotu izglītojamo dienas un nedēļas mācību slodzi, tiek mainīts izglītības programmu īstenošanas ilgums gados, piemēram, izglītības programmas izglītības kopā “Pūšaminstrumentu spēle” no sešiem uz astoņiem gadiem  (Projekta pielikuma 4.tabula), izglītības programmas kopā “Mākslas” ir paredzēti vairāki izglītības programmas īstenošanas varianti ar īstenošanas ilgumu pieci vai septiņi gadi (Projekta pielikuma 1.tabula). Izglītības programmu kopā “Deja” izglītības programmas īstenošana ir iespējama divos posmos, tādējādi nodrošinot pēctecības principu ‒ izglītojamie izglītības programmās ar kodu 10 V profesionālās ievirzes izglītības programmas 1.klasi uzsāk apgūt līdztekus vispārējās pamatizglītības programmas 1.klasei, savukārt, izglītības programmās ar kodu 20 V profesionālās ievirzes izglītības programmas 1.klasi ‒ uzsāk līdztekus vispārējās pamatizglītības programmas 5.klasei, atbilstoši attiecīgās izglītības programmas mērķim, nodrošinot gan profesionālās ievirzes izglītības programmu pēctecību (piemēram, izglītības uzsākšana mākslu izglītības kompetences centra “Nacionālā Mākslu vidusskola” struktūrvienībā “Rīgas Baleta skola”), gan iespējas sagatavoties izglītības turpināšanai profesionālās vidējās izglītības programmās.

Ņemot vērā Projekta III. nodaļas nosacījumus profesionālās ievirzes izglītības programmu īstenošanā, izglītības iestādes vadītājs pirms izglītības programmas iesniegšanas licencēšanai apstiprina mācību plānu, kurā norādīts kopējais mācību stundu skaits katrā mācību priekšmetā nedēļā un kopā – mācību gadā. Katram mācību plānā ietvertajam mācību priekšmetam izglītības iestāde izstrādā mācību priekšmetu programmu saskaņā ar Latvijas Nacionālā kultūras centra vadlīnijām par mācību priekšmeta saturu, nosakot mācību priekšmeta mērķi, uzdevumus, saturu un sasniedzamos rezultātus (noslēguma prasības) un metodiku par profesionālās ievirzes izglītības programmu īstenošanas nosacījumiem. (Projekta 13.punkts). Minētajā metodikā tiks noteikti izglītības programmu īstenošanas nosacījumi, piemēram, ieteicamais grupu piepildījums ‒ 10 līdz 12 izglītojamie vienā grupā, programmu grupas “Vizuāli plastiskā māksla” kvalitatīvai īstenošanai izglītības iestādei jāpiesaista vismaz divi līdz četri pedagogi u.c. specifiski izglītības programmu īstenošanas nosacījumi. Katra mācību priekšmeta programmu saskaņo izglītības iestādes vadītājs. Profesionālās ievirzes izglītības programmas mācību plānā minētos mācību priekšmetus var īstenot arī integrēti. Šādos gadījumos izglītības iestāde profesionālās ievirzes izglītības programmas mācību plānā norāda, kuri mācību priekšmeti tiks īstenoti integrēti.

Projekta 12.punktā noteiktas specifiskas prasības valsts dibinātai profesionālās izglītības iestādei, kurā izglītojamie vienlaikus ar vispārējās pamatizglītības programmu apgūst arī profesionālās ievirzes izglītības programmu. Valsts dibinātai profesionālās izglītības iestādei savā darbībā ir nepieciešams salāgot pamatizglītības programmas saturu un tā īstenošanas prasības kopsakarā ar profesionālās ievirzes izglītības programmu, ievērot izglītojamo optimālo noslodzi un dienas norises plānošanu. Tādējādi Projekta 12.punktā noteikts, ka izglītības iestāde ir tiesīga izstrādāt un atbilstoši Ministru kabineta noteiktajā kārtībā par vispārējās un profesionālās izglītības programmu licencēšanas kārtību licencēt un īstenot profesionālās ievirzes izglītības programmu, kas atšķiras no Projektā noteiktajiem izglītības programmu veidiem, struktūras un mācību slodzes. Šāds regulējums ir nepieciešams, lai nodrošinātu īpaši talantīgo izglītojamo talantu un prasmju attīstību ar paaugstinātu stundu skaitu, kā arī nodrošinātu vienotu mācību procesu ar pamatizglītības programmas apguvi.

Izglītības iestādei ir tiesības licencēt un īstenot vienu vai vairākas profesionālās ievirzes izglītības programmas, nodrošinot izvēlēto izglītības programmu īstenošanas nosacījumus.

Izglītības iestādes, īstenojot profesionālās ievirzes izglītības programmas grupas “Mūzika un skatuves māksla” izglītības programmas, nodrošina pedagogu – koncertmeistaru atbilstoši mācību priekšmeta specifikai, to norādot mācību priekšmetu plānā un attiecīgajā mācību priekšmeta programmā. Izņēmuma gadījumos, kad izglītības iestādei orķestrī un korī nav iespējams nodrošināt atbilstošas prasības, piemēram, orķestrī iztrūkst noteiktas grupas instruments, kā arī lai nodrošinātu mācību priekšmeta īstenošanas kvalitāti atbilstoši tā specifikai, izglītības iestādes ir tiesīgas piesaistīt arī koncertmeistaru, kurš veic ilustratora pienākumus. Piesaistāmo koncertmeistaru – ilustratoru skaits nedrīkst pārsniegt 20 % no kolektīva sastāva. Gadījumos, kad minētā proporcija būtu lielāka par 20 %, izglītības iestāde nodrošina citu kolektīvās muzicēšanas formu – trio, kvartets, ansamblis u.c.

Projekta 6.punktā noteikta profesionālās ievirzes izglītības programmas apguves klātienes pamatforma. Attālinātās mācības ir tiesības organizēt atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem par attālināto mācību organizēšanas un īstenošanas kārtību.

Projekta 8.punkts nosaka profesionālās ievirzes izglītības programmu mācību gada ilgumu 35 nedēļas. Ņemot vērā, ka profesionālās ievirzes izglītības izglītojamie vienlaikus ir arī vispārējās pamatizglītības vai vispārējās vidējās izglītības izglītojamie, mācību gada sākuma un beigu laiks tiek noteikts saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem par mācību gada un mācību semestru sākuma un beigu laiku un brīvdienu laiku izglītības iestāžu īstenotajās vispārējās pamatizglītības un vispārējās vidējās izglītības programmās. Vienlaikus Projekta 10.punkts paredz, ka profesionālās ievirzes izglītības programmas mācību priekšmets “Plenērs”, ņemot vērā tā specifisko īstenošanu, ar izglītības iestādes vadītāja rīkojumu var tikt īstenots ārpus noteiktā mācību gada ilguma.

Izglītības iestādes izglītības procesa organizēšanā attiecībā uz izglītojamo uzņemšanu, pārcelšanu un atskaitīšanu profesionālās izglītības programmās ņem vērā Ministru kabineta 2023.gada 2.maija noteikumus Nr.220 "Noteikumi par uzņemšanas kārtību profesionālās izglītības programmās un atskaitīšanu no tām" (https://likumi.lv/ta/id/341590). Minētie Ministru kabineta noteikumi nosaka, ka izglītības iestāde ir tiesīga izglītības programmās noteikt izglītojamo uzņemšanas prasības, ņemot vērā profesionālās ievirzes izglītības programmas specifiku, piemēram, noteikt vispārējās fizioloģiskās piemērotības, muzikālo un māksliniecisko dotību, kā arī zināšanu un prasmju pārbaudījumus. Savukārt izglītojamo uzņemšanu profesionālās ievirzes izglītības programmas vēlākos posmos izglītības iestādēm jāveic atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem par personas kompetences atzīšanu uzņemšanai profesionālās izglītības programmas vēlākos mācību posmos.

Lai nodrošinātu profesionālās ievirzes izglītības pēctecību izglītojamo pārejai uz profesionālo vidējo izglītību, Projekta 16.punkts paredz gadījumos, ja profesionālās ievirzes izglītības programmās mūzikā vai mākslā noslēgums sakrīt ar pamatizglītības 8.klasi, izglītojamais var turpināt mācības papildu vienu gadu pēc izglītības iestādes izveidotā individuālā mācību plāna profesionālās ievirzes izglītības programmas 9.klasē, tādējādi saņemot apliecību par profesionālās ievirzes programmas apguvi pēc profesionālās ievirzes 9.klases. Pamatojums profesionālās ievirzes izglītības turpināšanai 9.klasē – izglītojamā likumiskā pārstāvja iesniegums un izglītības iestādes lēmums, kuru pieņemot tiek izvērtēti gan izglītojamā mācību sasniegumi, gan izglītības iestādes pieejamie resursi.

Projekta IV. nodaļa nosaka izglītojamā profesionālās kompetences jeb mācību snieguma vērtēšanas pamatprincipus un kārtību. Ņemot vērā, ka profesionālās ievirzes izglītības programmas izglītojamie līdztekus apgūst vispārējās pamatizglītības vai vispārējās vidējās izglītības programmas, lai sabiedrībā nodrošinātu vienotu izpratni par mācību sniegumu vērtēšanu un tās pamatprincipiem, Projekta izstrādē ņemti vērā Ministru kabineta 2020.gada 2.jūnija noteikumos Nr.332 “Noteikumi par valsts profesionālās vidējās izglītības standartu un valsts arodizglītības standartu” un Ministru kabineta 2018.gada 27.novembra noteikumos Nr.747 “Noteikumi par valsts pamatizglītības standartu un pamatizglītības programmu paraugiem” noteiktie mācību snieguma vērtēšanas pamatprincipi un veidi. Profesionālās ievirzes izglītībā mākslu jomā Projekta 17.punkts nosaka atklātības un skaidrības, prasmju vai praktiskuma, sistemātiskuma, metodiskās daudzveidības, iekļaujošo, objektivitātes un vērtējuma obligātuma vērtēšanas pamatprincipus. Projekta 18.punktā noteikti arī mācību sasniegumu vērtēšanas veidi – formatīvā, diagnosticējošā un summatīvā vērtēšana. Summatīvā vērtēšana visās klašu grupās noteikta 10 ballu sistēmā. Mācību vērtēšanas principi ir jāievēro visā mācību procesā – no mācību uzsākšanas līdz absolvēšanai.

Vienlaikus Projekta 21.punkts paredz, ka atbilstoši vērtēšanas pamatprincipiem un vērtēšanas veidiem, izglītības iestāde patstāvīgi izstrādā vērtēšanas kārtību, tajā skaitā nosakot vērtēšanas mērķi, tās vietu mācību procesā, pārbaudījumu apjomu un skaitu, vērtējuma izteikšanas veidu, izglītojamā vecāku vai tā likumisko pārstāvju informēšanas kārtību, apzīmējuma “nv” (nav vērtējuma) izmantošanas gadījumu.

Izglītojamā mācību sasniegumu vērtējumu kritērijus katrā mācību priekšmetā 10 (desmit) ballu skalā atbilstoši plānotajiem sasniedzamajiem rezultātiem mācību jomā un mācību priekšmeta programmai konkrētā pārbaudījumā detalizētāk nosaka un informē izglītojamos mācību priekšmeta pedagogs.

Profesionālās ievirzes izglītības programmu mācību priekšmetus “Prakse”, “Plenērs” vai “Kolektīvā muzicēšana” var vērtēt ar “i” (ieskaitīts) un “ni” (neieskaitīts). Minēto mācību priekšmetu saturs ietver radošo darbu, kuru nav nepieciešams vērtēt 10 (desmit) ballu skalā.


Profesionālās ievirzes izglītības apguves noslēgumā izsniedzama apliecība par profesionālās ievirzes izglītības apguvi saskaņā ar Ministru kabineta 2023.gada 7.februāra noteikumiem Nr.52 “Valsts atzītu profesionālo izglītību un profesionālo kvalifikāciju apliecinošu dokumentu, moduļa apliecību un profesionālās izglītības programmas daļas apguvi apliecinošu dokumentu noteikumi”.

Projekta V. nodaļā “Noslēguma jautājumi” paredzēti nosacījumi pakāpeniskai pārejai profesionālās ievirzes izglītības programmu īstenošanai atbilstoši Projekta prasībām, t.i. Projekta 27.punktā minēto izglītības programmu kopu profesionālās ievirzes izglītības programmu īstenošana tiek uzsākta 2024.gada 1.septembrī Projekta 27.punktā noteiktajās klašu grupās. Izglītības iestādes jaunās izglītības programmas licencē Valsts izglītības informācijas sistēmā līdz to īstenošanas uzsākšanai. Vienlaikus Projekta 28.punkts nosaka, ka izglītības iestāde, izvērtējot savas iespējas un resursus, drīkst pieņemt lēmumu un uzsākt īstenot profesionālās ievirzes izglītības programmas saskaņā ar Projekta pielikumā noteiktajām prasībām no 2024.gada 1.septembra visās klašu grupās vienlaikus.
Atbilstoši Projekta 27.punktā noteiktajam, izglītojamiem, kuri šobrīd mācās izglītības programmu noslēguma/pēdējās klasēs, tiek nodrošināta iespēja absolvēt izglītības programmu. Saskaņā ar Projekta 25.punktā noteikto Latvijas Nacionālajam kultūras centram līdz 2024.gada 31.martam jāizstrādā Projekta 13.punktā noteiktās vadlīnijas un metodika, lai izglītības iestādēm sniegtu atbalstu standarta piemērošanā un izglītības programmu izstrādē, iekļaujot tajā standarta prasības.
Savukārt saskaņā ar Projekta 26.punktā un 29.punktā noteikto līdz 2024.gada 31.augustam izglītības iestādēm jānodrošina izmaiņu veikšanu savos iekšējos normatīvajos aktos, tajā skaitā iekšējos normatīvajos aktos par mācību sasniegumu vērtēšanu  atbilstoši Projekta IV.nodaļā noteiktajam.