1.1. Pamatojums
Ņemot vērā, ka Audžuģimeņu informācijas sistēmā esošo datu apstrādi plānots integrēt bāriņtiesu darba lietojumprogrammā (BARIS), nepieciešams atbilstoši aktualizēt tiesisko regulējumu par to, kāda veida informāciju par audžuģimenēm bāriņtiesām ir pienākums apstrādāt. No 2024. gada 1. janvāra paplašinātas Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas funkcijas un mainīts iestādes nosaukums. Jaunais iestādes nosaukums - Bērnu aizsardzības centrs. Ņemot vērā minēto, Ministru kabineta 2006. gada 19. decembra noteikumos Nr.1037 "Bāriņtiesas darbības noteikumi" (turpmāk – noteikumi nr.1037) nepieciešams aizstāt līdzšinējo iestādes nosaukumu "Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcija" ar jauno iestādes nosaukumu “Bērnu aizsardzības centrs”.
Latvijas Nacionālā attīstības plāna 2021.-2027. gadam 120. punkts, saskaņā ar kuru tiek dots uzdevums veidot ģimenisku vidi ārpusģimenes aprūpē esošajiem bērniem, uzlabot ārpusģimenes aprūpē esošo bērnu tiesību aizstāvību un interešu pārstāvniecību, sniegto atbalstu un pakalpojumus.
Valsts kontroles 2019.gada revīzijas ziņojums “Atņemtā bērnība. Ikvienam ir tiesības uzaugt ģimenē”.
1.2. Mērķis
Saskaņot noteikumos ietverto tiesisko regulējumu ar Bāriņtiesu likumu; papildināt noteikumos reglamentētos lietu reģistrus un tajos ietveramo informāciju un precizēt: ar lietu nomenklatūru saistītos jautājumus; tiesisko regulējumu saistībā ar bāriņtiesu kompetencēm, ja persona maina dzīvesvietas pašvaldību; ar administratīvās lietas izskatīšanu saistītos jautājumus; tiesisko regulējumu saistībā ar ziņu izgūšanu no citām informācijas sistēmām, reģistriem un datu bāzēm; informāciju, kādu bāriņtiesai ir pienākums aktualizēt par bērnu, kurš ievietots audžuģimenē.
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Grozījumi saistībā ar audžuģimenēs pieejamo brīvo vietu uzskaites nodrošināšanu:
Bāriņtiesām no 2022. gada ir radīta iespēja strādāt bāriņtiesu lietojumprogrammā (BARIS), kurā bāriņtiesas apstrādā informācija gan par audžuģimenēm, gan aizbildņiem, aizgādņiem utt. Ir ticis novērsts sadalījums, saskaņā ar kuru informāciju par dažādām bāriņtiesu lietu kategorijām bāriņtiesām ir jāapstrādā dažādās informācijas sistēmās NPAIS, AGIS, AIZIS u.tml. Bāriņtiesas informāciju par to kompetencē esošajām lietām ievada vienuviet - BARIS, tajā skaitā informāciju, kāda norādīta Ministru kabineta 2018. gada 4. septembra noteikumu “Audžuģimeņu informācijas sistēmas noteikumi” 5. punktā. BARIS ir SIA “ZZ Dats” piederoša un uzturēta lietojumprogramma. No BARIS uz AGIS informācija netiek padota un to arī nav plānots nākotnē padot, jo AGIS ir tehnoloģiski novecojusi informācijas sistēma, kuru Labklājības ministrija neplāno atjaunot. Ievērojot minēto, plānots, ka AGIS darbība tiks pārtraukta, tiklīdz būs pilnībā iedzīvināti alternatīvie datu apmaiņas mehānismi. Kamēr šie alternatīvie risinājumi nav tikuši pilnībā iedzīvināti, AGIS lietotāji, arī bāriņtiesas, turpina apstrādāt datus, izmantojot AGIS. Plānots, ka ārējie lietotāji (lietotāji, kas nav pašas bāriņtiesas), kuriem nav pašām savas informācijas sistēmas, ar tīmekļa pārlūka [centralizēta Web lietojumprogramma jeb “pārlūks”] starpniecību varēs ielūkoties bāriņtiesu sagatavotajos datos, lai redzētu informāciju par audžuģimenēm (informāciju, kādu iestādes ir tiesīgas redzēt; policijas gadījumā - informācijām par brīvajām vietām krīzes audžuģimenēs; informācijas apjoms atbilst tam, kāds norādīts Ministru kabineta 2018. gada 4. septembra noteikumu “Audžuģimeņu informācijas sistēmas noteikumi” 5. punktā). Tādas institūcijas, kurām ir savas informācijas sistēmas, piemēram, ārpusģimenes aprūpes centri, informāciju no bāriņtiesām saņems ar informācijas sistēmu sasaistes līdzekļu palīdzību (informācijas apjoms atbilst tam, kāds norādīts Ministru kabineta 2018. gada 4. septembra noteikumu “Audžuģimeņu informācijas sistēmas noteikumi” 5. punktā).
Grozījumi saistībā ar personu, kuras ar bāriņtiesas lēmumu ir atzītas par atbilstošām aizbildņu pienākumu pildīšanai uzskaites nodrošināšanu: Valsts kontroles 2019. gada revīzijas ziņojumā “Atņemtā bērnība. Ikvienam bērnam ir tiesības uzaugt ģimenē” Labklājības ministrijai sniegts ieteikums izvērtēt iespēju aktualizēt jautājumu par aizbildņu reģistra izveidi, kas būtu pieejams bāriņtiesām un kurā tiktu uzkrāta informācija par personām, kuras vēlas kļūt par aizbildni vai arī bāriņtiesa ir pieņēmusi lēmumu, ar kuru atzīts, ka personai piemīt aizbildņa pienākumu pildīšanai nepieciešamās spējas un īpašības, bet vēl nav uzņēmušas bērnu ģimenē, tādā veidā nodrošinot, ka gadījumos, kad bērns tiek šķirts no ģimenes, tiek ievērotas bērna labākās intereses un bērnam tiek nodrošināts ģimeniskai videi pietuvināts ārpusģimenes aprūpes veids.
Grozījums saistībā ar bāriņtiesu pienākumu sagatavot pārskatu par darbībām, kas ir veiktas, lai nodrošinātu bērnam ārpusģimenes aprūpi pastāvīgā ģimeniskā vidē:
Bērnu tiesību aizsardzības likuma 1. panta 3. punkts izskaidro, ka audžuģimene ir ģimene vai persona, kas nodrošina aprūpi bērnam, kuram uz laiku vai pastāvīgi atņemta viņa ģimeniskā vide vai kura interesēs nav pieļaujama palikšana savā ģimenē, līdz brīdim, kad bērns var atgriezties savā ģimenē vai, ja tas nav iespējams, tiek adoptēts, viņam nodibināta aizbildnība vai bērns ievietots bērnu aprūpes iestādē. Bērna, kurš ir ievietots audžuģimenē juridiskās tiesības un intereses pārstāv bāriņtiesa.
Valsts kontroles 2019. gada revīzijas ziņojumā “Atņemtā bērnība. Ikvienam bērnam ir tiesības uzaugt ģimenē” Labklājības ministrijai sniegts ieteikums izvērtēt nepieciešamību noteikt, ka bāriņtiesām pārskats par darbībām, kas ir veiktas lai nodrošinātu bērna ārpusģimenes aprūpi pastāvīgā ģimeniskā vidē ir jāgatavo ne tikai pār ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijās ievietotajiem bērniem, bet arī par audžuģimenēs ievietotajiem bērniem.
Grozījumi saistībā ar Bērnu aizsardzības centra nosaukuma un kompetences maiņu: No 2024. gada 1. janvāra tiek paplašinātas iestādes funkcijas un mainīts tās nosaukums, aizstājot līdzšinējo iestādes nosaukumu “Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcija” ar nosaukumu “Bērnu aizsardzības centrs”.
Grozījumi, lai saskaņotu noteikumus ar Bāriņtiesu likumu:
2021. gada 1. jūlijā stājās spēkā grozījumi Bāriņtiesu likumā (Bāriņtiesu likuma 9. un 14. pants), kuri paredz, ka darba tiesiskās attiecības ar bāriņtiesu priekšsēdētāju, bāriņtiesas priekšsēdētāja vietnieku vai bāriņtiesas locekli turpmāk tiek veidotas saskaņā ar darba tiesisko attiecību reglamentējošo normatīvo aktu normām.
Grozījumi, lai saskaņotu noteikumus ar Bāriņtiesu likumu:
2021. gada 1. jūlijā stājās spēkā grozījumi Bāriņtiesu likumā (Bāriņtiesu likuma 9. un 14. pants), kuri paredz, ka darba tiesiskās attiecības ar bāriņtiesu priekšsēdētāju, bāriņtiesas priekšsēdētāja vietnieku vai bāriņtiesas locekli turpmāk tiek veidotas saskaņā ar darba tiesisko attiecību reglamentējošo normatīvo aktu normām.
Grozījumi saistībā ar audžuģimenēs pieejamo brīvo vietu uzskaites nodrošināšanu:
Informācijas apjomu, kāds bāriņtiesām ir jāsagatavo par audžuģimenēm, kurās ir pieejamas brīvas vietas ārpusģimenes aprūpē esošiem bērniem, nosaka Ministru kabineta 2018. gada 4.s eptembra noteikumi Nr. 354 “Audžuģimeņu informācijas sistēmas noteikumi”. Iekšlietu ministrijas Informācijas centra pārziņā esošo Integrētās iekšlietu informācijas sistēmas apakšsistēmu "Audžuģimeņu informācijas sistēma" ir plānots likvidēt. Tādējādi bāriņtiesām vairs nebūs pieejami vispārsaistoši priekšraksti par to, kādus datus par audžuģimenēs esošajām brīvajām vietām ārpusģimenes aprūpē esošajiem bērniem, bāriņtiesām ir pienākums apstrādāt.
Grozījumi saistībā ar personu, kuras ar bāriņtiesas lēmumu ir atzītas par atbilstošām aizbildņu pienākumu pildīšanai uzskaites nodrošināšanu:
Valsts kontroles 2019. gada revīzijas ziņojumā “Atņemtā bērnība. Ikvienam bērnam ir tiesības uzaugt ģimenē” Labklājības ministrijai sniegts ieteikums izvērtēt iespēju aktualizēt jautājumu par aizbildņu reģistra izveidi, kas būtu pieejams bāriņtiesām un kurā tiktu uzkrāta informācija par personām, kuras vēlas kļūt par aizbildni vai arī ar bāriņtiesas lēmumu ir atzītas par atbilstošām aizbildņa pienākumu pildīšanai, bet vēl nav uzņēmušas bērnu ģimenē, tādā veidā nodrošinot, ka gadījumos, kad bērns tiek šķirts no ģimenes, tiek ievērotas bērna labākās intereses un bērnam tiek nodrošināts ārpusģimenes aprūpe ģimeniskā vidē. Savukārt, gadījumos, kad bērnam tiek nodibināta aizbildnība un iecelts aizbildnis – aizbildnis ir persona, kas pārstāv bērna tiesības un intereses jebkurā jautājumā, proti, aizbildnis pilda Civillikumā noteiktos vecāku pienākumus pret bērnu līdz brīdim, kamēr vecākiem tiek atjaunotas pārtrauktās bērna aizgādības tiesības un bērns var atgriezties vecāku ģimenē, vai arī līdz bērna pilngadībai.
Grozījums saistībā ar bāriņtiesu pienākumu sagatavot pārskatu par darbībām, kas ir veiktas, lai nodrošinātu bērnam ārpusģimenes aprūpi pastāvīgā ģimeniskā vidē:
Valsts kontroles 2019.gada ziņojumā “Atņemtā bērnība. Ikvienam ir tiesības uzaugt ģimenē” ieteikumos norādīts, ka Labklājības ministrijai ir jāizvērtē nepieciešamība noteikt, ka bāriņtiesām pārskats par darbībām, kas ir veiktas, lai nodrošinātu bērnam ārpusģimenes aprūpi pastāvīgā ģimeniskā vidē, ir jāgatavo ne tikai par bērnu aprūpes iestādēs, bet arī par audžuģimenēs ievietotiem bērniem. Minētais ieteikums izvirzīts ar mērķi, lai tiktu nodrošināts, ka visos gadījumos, kad bērns tiek šķirts no ģimenes, tiek ievērotas bērna labākās intereses un bērnam tiek nodrošināts atbilstošākais ārpusģimenes aprūpes veids, un tiktu veicināts tas, ka bērna ārpusģimenes aprūpe tiek nodrošināta pastāvīgā ģimeniskā vidē. Labklājības ministrija sadarbībā ar Bērnu aizsardzības centru, pamatojoties uz Valsts kontroles ieteikumā norādīto, ir izstrādājusi veidlapu – “Izvērtējums par ārpusģimenes aprūpes nodrošināšanu” (skatīt: https://www.bac.gov.lv/lv/metodiskie-ieteikumi-barintiesas-loma-deinstitucionalizacijas-procesa). Izstrādātajā veidlapā detalizēti norādīts, kāda informācija bāriņtiesai ir jānoskaidro, meklējot piemērotāko ārpusģimenes aprūpes veidu bērnam – audžuģimenē vai pie aizbildņa, papildus norādot iemeslus, kādēļ tiek pieņemts lēmums par bērna ievietošanu bērnu aprūpes iestādē. Šobrīd normatīvi nav noregulēts bāriņtiesas pienākums, regulāri atjaunināt informāciju par iespēju bērnam ārpusģimenes aprūpi nodrošināt pie aizbildņa.
Grozījumi saistībā ar to, ka Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekciju no 2024.gada 1.janvāra sauc par Bērnu aizsardzības centru, kā arī tikušas paplašinātas iestādes kompetences: No 2024. gada 1. janvāra Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcija sauc par Bērnu aizsardzības centru, kā arī tiek paplašinātas iestādes funkcijas.
Bāriņtiesu likuma 9. un 14. pants paredz kārtību kādā tiek veidotas un izbeigtas darba tiesiskās attiecības ar bāriņtiesu priekšsēdētāju, bāriņtiesas priekšsēdētāja vietnieku vai bāriņtiesas locekli. Darba tiesiskās attiecības ar iepriekš uzskaitītajiem bāriņtiesu darbiniekiem tiek veidotas saskaņā ar darba tiesisko attiecību reglamentējošo normatīvo aktu normām. Līdz ar to noteikumu nr. 1037 4. un 5. punkts ir zaudējis aktualitāti un ir svītrojams.
Grozījumi saistībā ar to, ka Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekciju no 2024.gada 1.janvāra sauc par Bērnu aizsardzības centru, kā arī tikušas paplašinātas iestādes kompetences:
No 2024. gada 1. janvāra Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekciju sauc par Bērnu aizsardzības centru, kā arī tikušas paplašinātas iestādes kompetences. Līdz ar to noteikumu nr. 1037 8. un 28. punktā, 13.2., 44.6. un 68.22. apakšpunktā aizstājams vecais iestādes nosaukums "Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcija" ar jauno iestādes nosaukumu "Bērnu aizsardzības centrs" attiecīgajā locījumā.
Grozījumi saistībā ar oficiālās elektroniskās adreses izmantošanu:
Oficiālās elektroniskās adreses likuma 5. panta pirmās daļas 1. punkts paredz, ka obligāta oficiālās elektroniskās adreses izmantošana ir valsts iestādēm. Ņemot vērā to, ka iestādes savstarpēji sazinās, izmantojot elektroniskos sakara līdzekļus, noteikumu nr. 1037 8. punktā uzskaitītie paziņošanas veidi (elektroniski vai rakstveidā) ir zaudējuši aktualitāti un no noteikumu nr. 1037 8. punkta ir svītrojami vārdi "elektroniski vai rakstveidā".
Grozījumi saistībā ar audžuģimenēs pieejamo brīvo vietu uzskaites nodrošināšanu:
Nepieciešams papildināt noteikumus nr. 1037 ar 19.1 punktu, nosakot, kāda veida datus par audžuģimenēm, kurās ir pieejamas brīvas vietas ārpusģimenes aprūpē esošajiem bērniem, bāriņtiesām ir turpmāk nepieciešams apstrādāt attiecīgajos lietu reģistros audžuģimeņu pārraudzības ietvaros. Saskaņā ar Bērnu aizsardzības centra vadītāja apstiprināto bāriņtiesu lietu paraugnomenklatūru (Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas priekšnieka Jāņa Ābeles 2021. gada 29. jūnija rīkojums nr.1-1/29) tās ir lietas ar indeksu 6.2., lietas nosaukums “Lietu par laulāto (personas) piemērotību audžuģimenes pienākumu veikšanai un lietu par audžuģimenes statusa piešķiršanu reģistrs”
(https://www.bac.gov.lv/lv/jaunums/apstiprinata-barintiesu-lietu-paraugnomenklatura).
Grozījums saistībā ar aizgādnības lietu reģistrā iekļaujamo ziņu papildināšanu: noteikumu nr. 1037 22. punktā noteikts aizgādnības lietu reģistrā iekļaujamās informācijas apjoms. Bāriņtiesu likuma 41. panta pirmā daļa un sestās daļas 2. punkts paredz, ka bāriņtiesa uzrauga aizgādņa rīcību aizgādņa pienākumu izpildē un Civillikumā paredzētajos gadījumos, un uzrauga, lai aizgādnis Civilprocesa likuma 270.2 panta otrās daļas noteiktajā termiņā iesniedz tiesā pieteikumu par obligāto rīcībspējas ierobežojuma pārskatīšanu personai ar rīcībspējas ierobežojumu, kā arī sniedz tiesai informāciju, kurai ir nozīme lietā par rīcībspējas ierobežojuma pārskatīšanu. Civilprocesa likuma 270.2 panta otrā daļa paredz, ka aizgādnim ir pienākums iesniegt tiesā pieteikumu par rīcībspējas ierobežojuma apjoma pārskatīšanu ne retāk kā reizi septiņos gados, kad stājies spēkā tiesas spriedums par rīcībspējas ierobežošanu. Lai bāriņtiesas varētu nodrošināt pilnvērtīgu aizgādnības lietu reģistrā esošo informācijas apjomu, kas ir nozīmīga aizgādnībā esošo personu tiesību un interešu aizsardzībai, vienlaikus nodrošinot iespēju bāriņtiesai pārliecināties par to, ka aizgādnis pilda savus pienākumus un ir savlaicīgi (Civilprocesa likumā noteiktajā termiņā) vērsies tiesā ar prasību par rīcībspējas ierobežojuma apjoma pārskatīšanu, ir nepieciešams papildināt noteikumus nr. 1037 ar jaunu 22.3.1 apakšpunktu, paredzot, ka bāriņtiesa aizgādnības lietu reģistrā iekļauj informāciju par spriedumu par personas rīcībspējas ierobežojuma apjoma pārskatīšanu, proti, tiesas nosaukums, civillietas numurs un sprieduma spēkā stāšanās datums.
Grozījumi saistībā ar personu, kuras ar bāriņtiesas lēmumu ir atzītas par piemērotām aizbildņu pienākumu pildīšanai uzskaites nodrošināšanu:
Bāriņtiesu likuma 29. panta trešajā daļā noteikts, ja persona vēlas ņemt aizbildnībā bērnu un bāriņtiesai nav zināms bez vecāku gādības palicis bērns, kuram būtu nepieciešams nodibināt aizbildnību un iecelt aizbildni, bāriņtiesa lemj par personas atbilstību aizbildņa pienākumu pildīšanai. Likumā noteiktais paredz personām tiesības lūgt bāriņtiesai izvērtēt viņa atbilstību aizbildņa pienākumu pildīšanai arī gadījumos, kad personai nav zināms konkrēts bez vecāku gādības palicis bērns. Lai bāriņtiesām būtu iespējams bez vecāku gādības palikušu bērna ārpusģimenes aprūpi nodrošināt pastāvīgā ģimeniskā vidē pie aizbildņa, nepieciešams papildināt noteikumus nr. 1037 ar 23.2 punktu, nosakot, kāda veida datus par personām, par kurām bāriņtiesa ir pieņēmusi lēmumu, ka tām piemīt aizbildņa pienākumu pildīšanai nepieciešamās spējas un īpašības un kuru ģimenēs vēl nav ievietoti bērni, bāriņtiesām ir turpmāk nepieciešams apstrādāt. Saskaņā ar Bērnu aizsardzības centra vadītāja apstiprināto bāriņtiesu lietu paraugnomenklatūru (Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas priekšnieka Jāņa Ābeles 2021. gada 29. jūnija rīkojums nr.1-1/29) tās ir lietas ar indeksu 5.4., lietas nosaukums “Lietu par personas piemērotību aizbildņa pienākumu pildīšanai reģistrs”
(https://www.bac.gov.lv/lv/jaunums/apstiprinata-barintiesu-lietu-paraugnomenklatura). Attiecīga reģistra izveide pašvaldību bāriņtiesu informācijas sistēmās, kurās ir dati par bāriņtiesu kompetencē esošajām lietu kategorijām, nodrošinās to, ka bāriņtiesas nekavējoties spēs nodrošināt bez vecāka gādības palikuša bērna aprūpi pie aizbildņa situācijās, kad bērna tuvākie radinieki un citas bērnam tuvas personas nevar uzņemties bērna aizbildņa pienākumu pildīšanu. Personu, kuras ar bāriņtiesas lēmumu ir atzītas par piemērotām aizbildņa pienākumu pildīšanai reģistra izveide plānota BARIS, tādējādi nodrošinot, ka visām valstspilsētu un novadu bāriņtiesām būs vienota piekļuve attiecīgajam reģistram par personām, kuras bāriņtiesas ir atzinušas par piemērotām aizbildņa pienākumu pildīšanai un var uzņemties bez vecāka gādības palikušu bērnu aizbildņa pienākumu pildīšanu (reģistrā bāriņtiesas varēs redzēt arī informāciju par personām, par kurām lēmumu ir pieņēmusi citas pašvaldības bāriņtiesa). Šobrīd tiek virzīti grozījumi noteikumos nr. 1037 (noteikumu nr. 1037 23.2 punkts), paredzot personu, kuras ar bāriņtiesas lēmumu ir atzītas par piemērotām aizbildņa pienākumu pildīšanai, uzskaiti (paredzot lietu par personas piemērotību aizbildņa pienākumu pildīšanai reģistra izveidi un nosakot tajā iekļaujamās ziņas). Līdz ar noteikumu nr. 1037 23.2 punkta stāšanos spēkā bāriņtiesām būs jānodrošina informācijas ievadīšana par personām, kuras ar bāriņtiesas lēmumu ir atzītas par piemērotām aizbildņa pienākumu pildīšanai, reģistrā un kuras nav ieceltas par aizbildni kādam ārpusģimenes aprūpē esošam bērnam, būs nepieciešams nodrošināt, ka visās bāriņtiesās ir iekārtots attiecīgais lietu reģistrs, proti lietu par personas piemērotību aizbildņa pienākumu pildīšanai reģistrs.
Grozījums noteikumu nr. 1037 25. punktā: nepieciešams labot gramatisku kļūdu, vārdu "bāriņtiesu" aizstājot ar "bāriņtiesas", savukārt vārds "papildu" novietots pirms vārda "reģistrus", ar ko domāts, ka bāriņtiesa bez paraugnomenklatūrā noteiktajiem bāriņtiesas lietu reģistriem, ja tas ir nepieciešams, var iekārtot citus papildu lietu reģistrus.
Grozījums noteikumu nr.1037 28. punktā: spēkā esošajā punktā noteikts, ka "lietai indeksu piešķir saskaņā ar bāriņtiesas lietu nomenklatūru, kas noformēta atbilstoši bāriņtiesas lietu paraugnomenklatūrai. Bāriņtiesas lietu paraugnomenklatūru, bāriņtiesas lietu reģistros iekļaujamo informāciju un metodiskos ieteikumus par bāriņtiesas lietu un lietu reģistru veidošanu apstiprina inspekcijas (no 2024. gada 1. janvāra – Bērnu aizsardzības centra vadītājs). Saskaņā ar minēto grozījumu 28. punktu paredzēts izteikt jaunā redakcijā, nosakot, ka "lietai indeksu piešķir saskaņā ar bāriņtiesas lietu nomenklatūru, kas noformēta atbilstoši centra vadītāja apstiprinātai bāriņtiesas lietu paraugnomenklatūrai". Savukārt vārdus "un metodiskos ieteikumus par bāriņtiesas lietu un lietu reģistru veidošanu" paredzēts svītrot, turpmāk Bērnu aizsardzības centra vadītājam nebūs jāapstiprina metodiskie ieteikumi par bāriņtiesas lietu un lietu reģistru veidošanu. Pamatojums šāda grozījuma nepieciešamībai ir tas, ka saskaņā ar Bērnu aizsardzības centra sniegto informāciju praksē pienākums Bērnu aizsardzības centra vadītājam apstiprināt metodiskos ieteikumus par bāriņtiesas lietu un lietu reģistru veidošanu ārkārtīgi apgrūtina iestādes darbu, metodiskās palīdzības sniegšanu bāriņtiesām, jo katru reizi, kad Bērnu aizsardzības centra darbinieks sniegtu bāriņtiesai metodisko palīdzību par bāriņtiesas lietu un lietu reģistru veidošanu, Bērnu aizsardzības centra darbiniekam sagatavotais bāriņtiesai sniedzamais metodiskais skaidrojums būtu jāsaskaņo ar iestādes vadītāju. Jāpiemetina, ka par citiem jautājumiem noteikumi nenosaka pienākumu Bērna aizsardzības centra darbiniekiem saskaņot metodiskos ieteikumus ar tā vadītāju. Bērnu aizsardzības centrs veido atklātu un tiešu komunikāciju ar bāriņtiesām metodiskā atbalsta sniegšanā. Izvērtējot darbības praksi, Bērnu aizsardzības centrs secinājis, ka periodiski ir nepieciešamība papildināt metodiskos ieteikumus, vai tos precizēt. Savukārt noteikumu 28. punktā ietvertā tiesību norma, kas pieprasa Bērnu aizsardzības centra vadītāja apstiprinājumu metodiskajiem ieteikumiem, padara smagnēju informācijas apriti. Proti, katra izmaiņa, pat ja tā ir kāda nianse vai neliels papildinājums, centram jāveic ar vadītāja rīkojumu vai vadītāja rīkojuma grozījumu sagatavošanu, saskaņošanu, apstiprināšanu. Ievērojot minēto, ņemot vērā metodisko ieteikumu apjomu un tematiku, nav pamatoti turpināt esošo pieeju, noteikt Bērnu aizsardzības centra vadītāja apstiprinājumu metodiskajiem ieteikumiem un to grozījumiem par bāriņtiesas lietu un lietu reģistru veidošanu.
Grozījums noteikumu nr. 1037 32. punktā:
Bāriņtiesu likuma 53. panta trešā daļa paredz kārtību kādā bāriņtiesa pārsūta aizgādības lietas materiālu kopijas gadījumos, kad persona, kurai pārtrauktas vai atjaunotas bērna aizgādības tiesības, gada laikā pēc lēmuma pieņemšanas maina dzīvesvietu, turpmāko darbību veikšanai. Minētā likuma 53. panta sestā daļa noteic kārtību kādā bāriņtiesa pārsūta aizbildnības un aizgādnības lietu materiālu kopijas pārraudzībai tai bāriņtiesai, kuras pašvaldības administratīvajā teritorijā dzīvo aizbildnis vai aizgādnis. Attiecīgais regulējums Bāriņtiesu likumā ir vērsts uz konkrētu kategoriju lietām (aizgādības lietas, aizbildnības lietas un aizgādnības lietas), savukārt citu kategoriju lietas materiālu kopiju pārsūtīšanas kārtība nav noteikta. Lai novērstu tādu situāciju veidošanos, kad lietas materiālu kopijas savlaicīgi netiek pārsūtītas personas jaunās deklarētās dzīvesvietas bāriņtiesai pārraudzībai vai turpmāko darbību veikšanai un lai veidotu vienotu praksi visās bāriņtiesās visām lietu kategorijām, ir nepieciešams papildināt noteikumu nr. 1037 32. punktu, paredzot, ka bāriņtiesa, saņemot informāciju par personas deklarētās dzīvesvietas maiņu, lietas materiālu kopijas trīs darba dienu laikā nosūta tai bāriņtiesai, uz kuras administratīvo teritoriju persona ir pārcēlusies dzīvot, turpmāko nepieciešamo darbību veikšanai vai lietas pārraudzībai.
Grozījums noteikumu nr.1037 32.1 punktā:
Bāriņtiesu likuma 53. pantā attiecībā par lietu nosūtīšanu citai bāriņtiesai tiek izmantots termins "nosūta", savukārt noteikumos nr. 1037 tiek izmantots termins "pārsūta". Lai vienādotu normatīvajos aktos izmantoto terminoloģiju 32.1 punktā vārds "pārsūta" aizstāts ar vārdu "nosūta". Vienlaikus minētā likuma 53. panta trešajā daļā noteikts, ka “tiek nosūtītas lietas materiālu kopijas” un, lai tiktu veidota vienota prakse visām bāriņtiesām, noteikumu nr.1037 32.1 punkts papildināms ar vārdiem "lietas materiālu kopijas".
Grozījums noteikumu nr.1037 37. punktā:
Paziņošanas likuma 3. panta pirmajā daļā uzskaitīti dokumentu paziņošanas veidi, proti uz vietas iestādē, vai piegādājot ar tās norīkota darbinieka vai ziņneša starpniecību, izmantojot pasta pakalpojumus, izmantojot elektroniskos sakarus vai publiski. Minētā likuma 3. panta otrā daļa noteic, ja ārējā normatīvajā aktā nav noteikts konkrēts dokumenta paziņošanas veids, iestāde pati izvēlas tādu veidu, kas nodrošinātu atbilstošu dokumenta paziņošanu adresātam. Iestāde pēc iespējas ņem vērā adresāta norādīto dokumenta paziņošanas veidu. Ņemot vērā, ka Paziņošanas likums jau paredz iespējamos dokumenta paziņošanas veidu personai, no noteikumu nr.1037 37. punkta svītrojami vārdi "un lietu oriģinālus vai" un "nosūta ierakstītā sūtījumā pa pastu vai ar kurjeru", svītrojams vārds "sensitīvus" un aizstājami ar "personas datus un veselības datus".
Grozījums Noteikumu projekta 43. punktā:
Administratīvā procesa likuma 37. panta otrā daļa paredz, ka administratīvā procesa dalībnieks, pamatojot lūgumu, var rakstveidā lūgt iestādi (..) nomainīt personu, kura piedalās lietā iestādes pusē. Iestāde lēmumu sakarā ar šādu lūgumu pieņem septiņu dienu laikā (..). Lai nodrošinātu vienotu praksi iestādēs un bāriņtiesas attiecīgu personu lūgumus mainīt par lietu atbildīgo darbinieku izskatītu Administratīvā procesa likumā noteiktajā termiņā, ir nepieciešams precizēt noteikumu nr.1037 43. punktu, no tā svītrojot vārdus "trīs darbdienu" un aizstāt tos ar "septiņu dienu".
Grozījums 81.23. apakšpunktā: Saskaņā ar noteikumu nr.1037 81.23. apakšpunkta spēkā esošo redakciju "pirms lēmuma pieņemšanas par bērna ārpusģimenes aprūpi bāriņtiesa sagatavo rakstisku pārskatu par darbībām, kas veiktas, lai bērnam nodrošinātu piemērotu aprūpi pie aizbildņa vai audžuģimenē (turpmāk – pārskats). Pārskatā iekļauj arī datumu, kad iegūta šajā punktā (81.21, 81.22. apakšpunktos) minētā informācija un ziņas no Iedzīvotāju reģistra un Audžuģimeņu informācijas sistēmas" (potenciālā aizbildņa vārds, uzvārds, dzimšanas gads un deklarētās dzīvesvietas adrese, viedoklis un iemesli, kas liedz minētajai personai kļūt par aizbildni; tā ārpusģimenes aprūpes atbalsta centra darbinieka vārds, uzvārds, ar kuru pārrunāta iespēja audžuģimenei vai specializētajai audžuģimenei uzņemt bērnu, kā arī iemesli, kādēļ attiecīgā audžuģimene nevar uzņemt bērnu)". 2021. gada 28. jūnijā spēkā stājās Fizisko personu reģistra likums, līdz ar minētā likuma stāšanos spējā spēku zaudēja Iedzīvotāju reģistra likums. Ņemot vērā minēto, noteikumu nr. 1037 81.23. apakšpunktā vārdi "Iedzīvotāju reģistrs" aizstājami ar vārdiem "Fizisko personu reģistrs" attiecīgā locījumā. Vienlaikus no noteikumu nr.1037 81.23. apakšpunktā vārdi "un Audžuģimenes informācijas sistēmas" aizstājami ar vārdiem "un pašvaldību bāriņtiesu informācijas sistēmas, kurā tiek uzkrāti dati par bāriņtiesu kompetencē esošajām lietu kategorijām", jo bāriņtiesas no 2022. gada to kompetencē esošo administratīvo lietu uzskaitē izmanto pašvaldību bāriņtiesu informācijas sistēmu, kurā tiek uzkrāti dati par bāriņtiesu kompetencē esošajām lietu kategorijām jeb BARIS. BARIS bāriņtiesas apstrādā informāciju par bāriņtiesu kompetencē esošajām lietu kategorijām, ņemot vērā Bērnu aizsardzības centra vadītāja apstiprināto bāriņtiesu lietu paraugnomenklatūru (Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas vadītāja 2021. gada 29. jūnijā ar rīkojumu Nr. 1-1/29). Aktuālā bāriņtiesu lietu paraugnomenklatūra pieejama Bērnu aizsardzības centra tīmekļa vietnē: https://www.bti.gov.lv/lv/jaunums/apstiprinata-barintiesu-lietu-paraugnomenklatura.
Grozījums saistībā ar bāriņtiesu pienākumu sagatavot pārskatu par darbībām, kas ir veiktas, lai nodrošinātu bērnam ārpusģimenes aprūpi pastāvīgā ģimeniskā vidē:
Lai nodrošinātu Valsts kontroles 2019. gada revīzijas ziņojumā “Atņemtā bērnība. Ikvienam ir tiesības uzaugt ģimenē” Labklājības ministrijai adresēto ieteikumu izpildi, ir nepieciešams papildināt noteikumus nr. 1037 ar 81.5 punktu, nosakot, ka bāriņtiesa par bērnu, kuram tiek nodrošināta ārpusģimenes aprūpe audžuģimenē ne retāk kā reizi divpadsmit mēnešos aktualizē pārskatā norādīto informāciju, iekļaujot arī informāciju par bērna saskarsmi ar vecākiem, brāļiem, māsām, vecvecākiem, kā arī citām personām, ar kurām bērns ilgu laiku ir dzīvojis nedalītā saimniecībā un iespējām bērnam nodrošināt ārpusģimenes aprūpi pie aizbildņa. Termins "pārskats" minētajā tiesību normā izprotams, atbilstoši noteikumos nr.1037 81.2 punktā noteiktajam definējam, t.i., “pārskats” , saskaņā ar kuru pirms lēmuma pieņemšanas par bērna ārpusģimenes aprūpi bāriņtiesa sagatavo rakstisku pārskatu par darbībām, kas veiktas, lai bērnam nodrošinātu piemērotu aprūpi pie aizbildņa vai audžuģimenē.
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
1.6. Cita informācija
4.2. Cita informācija
5.3. Cita informācija
6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas
6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi
6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti
6.4. Cita informācija
7.5. Cita informācija
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
8.1.5. uz teritoriju attīstību
8.1.6. uz vidi
8.1.7. uz klimatneitralitāti
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
8.1.11. uz veselību
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
8.1.13. uz datu aizsardzību
Noteikumu projekta 19.1 punktā minētā personas datu apstrāde tiks veikta audžuģimenēs pieejamo brīvo vietu uzskaites nolūkā. Personas datu apstrādes tiesiskais pamats ir Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2016/679 (2016. gada 27. aprīlis) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK (Vispārīgā datu aizsardzības regula) (turpmāk – Regula) 6. panta 1. punkta c) un e) apakšpunkts (Bērnu tiesību aizsardzības likuma 27. panta trešā daļa, Ministru kabineta 2018.gada 26.jūnija noteikumu Nr.354 "Audžuģimenes noteikumi" 2. punkts), Bāriņtiesu likuma 3. panta trešā daļa un 25. panta pirmās daļas 1. un 2. punkts, noteikumu projekta 19.1 punkts.
Vienlaikus noteikumu projekts (noteikumu nr. 1037 17.8. punkts) paredz jaunu personas datu apstrādi – jaunu lietu par personas piemērotību aizbildņa pienākumu pildīšanai reģistra izveidi un kārtošanu. Noteikumu nr. 1037 23.2 punkts paredz to personas datu apjumu, kas būtu iekļaujams minētajā reģistrā. Personas datu apstrāde tiks veikta uzskaites nolūkā. Tiesiskais pamats ir Regulas 6. panta 1. punkta c) un e) apakšpunkts (Bērnu tiesību aizsardzības likuma 27. panta trešā daļa un 29. panta trešā daļa), Bāriņtiesu likuma 3. panta trešā daļa un 26. panta pirmā daļa, Civillikuma 222., 235. un 236. pants, noteikumu nr.1037 23.2 punkts.
Pamatojums konkrētu personas datu par laulātajiem (personu) apstrādei - lietu par laulāto (personas) piemērotību audžuģimenes pienākumu veikšanai un lietu par audžuģimenes statusa piešķiršanu reģistrā (noteikumu nr. 1037 19.1 punktā) un lietu par personas piemērotību aizbildņa pienākumu pildīšanai reģistrā (noteikumu nr. 1037 23.2 punktā):
1.dati, kas nepieciešami, lai personu varētu identificēt: personas (laulāto), kurai(ām) piešķirts audžuģimenes statuss, un personas, kas ar bāriņtiesas lēmumu ir atzītas par atbilstošām aizbildņa pienākumu pildīšanai, vārds, uzvārds, personas kods;
2.dati, kas nepieciešami, lai identificētu konkrēto kompetento bāriņtiesu un administratīvo lietu: bāriņtiesas, kas pieņēmusi lēmumu par audžuģimenes, specializētās audžuģimenes statusa piešķiršanu vai atzinušas personu par atbilstošu aizbildņa pienākumu pildīšanai, adrese un kontaktinformācija; bāriņtiesas lietas reģistrācijas datums, atzīme, vai lieta ir pārņemta no citas bāriņtiesas, pārņemšanas datums un bāriņtiesa, no kuras lieta pārņemta (ja attiecināms);
3.dati, kas nepieciešami, lai ar personu sazinātos: kontaktinformācija, reģistrētās vai norādītās dzīvesvietas adrese, faktiskās dzīvesvietas adrese;
4.dati, kas nepieciešami, lai varētu vērtēt, vai personas (laulātie) ir piemēroti konkrētajam bērnam: dzimšanas datums, valstiskā piederība un tās veids, ziņas par ģimenes stāvokli, informācija par darba laiku un tā veidu; cik, kāda dzimuma un vecuma bērnus audžuģimene var uzņemt ārpusģimenes aprūpei; kāda ir saziņas valoda audžuģimenē un kāds mājas (istabas) dzīvnieks atrodas mājsaimniecībā; citas mājsaimniecībā esošās personas vārds, uzvārds, dzimšanas datums un saistība ar audžuģimeni; mājsaimniecībā esošo bērnu, tai skaitā bērnu, kuriem ģimenē nodrošina ārpusģimenes aprūpi, vārds, uzvārds, dzimšanas datums un saistība ar audžuģimeni; datums, kad bāriņtiesa apmeklēja audžuģimenes dzīvesvietu, apmeklētās dzīvesvietas adrese, apmeklējuma statuss, dzīves apstākļu pārbaudes akts, kas sagatavots, veicot apmeklējumu, dzīvesvietas veids - dzīvoklis vai māja, informācija par telpu novērtējumu, dzīvošanai nepieciešamo vajadzību nodrošinājums, dzīvesvietas apraksts un cita attiecināma informācija; audžuģimenē ievietotā ārpusģimenes aprūpē esošā bērna dzimšanas datums, bāriņtiesas, kas pieņēmusi lēmumu par bērna ārpusģimenes aprūpi, nosaukums, lietas numurs, lēmuma tēma, lēmuma spēkā stāšanās datums, lēmuma spēkā esības laiks, pamatojums lēmuma pieņemšanai un datums, no kura bērns ievietots audžuģimenē; informāciju par personas (viena no laulātajiem), kurai piešķirts audžuģimenes statuss, un otra laulātā (ja attiecināms) darba laiku un tā veidu, kā arī par to, vai un kāds mājas (istabas) dzīvnieks atrodas mājsaimniecībā, kompetentās institūcijas aktualizē, ja audžuģimenē ir brīvas vietas ārpusģimenes aprūpē esoša bērna uzņemšanai;
5.dati, lai pieņemtu lēmumu par audžuģimenes statusa atņemšanu: bāriņtiesas pieņemtā lēmuma par audžuģimenes statusa atņemšanu un lēmuma par audžuģimenes statusa izbeigšanu pieņemšanas datums, lēmuma numurs, iemesls statusa izbeigšanai vai atņemšanai, kā arī bāriņtiesas, kas pieņēmusi minēto lēmumu, nosaukums, adrese un kontaktinformācija; miršanas datums;
6.dati, lai identificētu tiesību aizsardzības iestādi, kura tikusi informēta, un noteiktu šīs faktiskās rīcības veikšanas datumu: tiesībaizsardzības iestādes nosaukumu un datumu, kad tā tika informēta par bāriņtiesas pieņemto lēmumu par audžuģimenes statusa atņemšanu;
7.dati, kas nepieciešami, lai identificēti ārpusģimenes aprūpes atbalsta centru, kurš sniedzis atbalstu personai (laulātajiem): ārpusģimenes aprūpes atbalsta centra, ar ko audžuģimene noslēgusi vienošanos par atbalsta sniegšanu, nosaukums un kontaktinformācija.
Dzimšanas dati – lietu par laulāto (personas) piemērotību audžuģimenes pienākumu veikšanai un lietu par audžuģimenes statusa piešķiršanu reģistrā un lietu par personas piemērotību aizbildņa pienākumu pildīšanai reģistrā plānots iekļaut informāciju gan par personas (laulāto), gan personu (laulāto) ģimenē dzīvojošo personu dzimšanas datumu. Iepriekš uzskaitīto personu dzimšanas datums ir būtiska informācija, kas nepieciešama bāriņtiesai izvērtējot, vai konkrētā audžuģimene/iespējamais aizbildnis ir piemērots konkrētajam bērnam. Audžuģimenē vai iespējamā aizbildņa ģimenē dzīvojošo personu dzimšanas dati ir nepieciešami izvērtēt, lai secinātu vai ģimenē ievietojamā bērns un viņa vajadzības būs iespējams pilnvērtīgi nodrošināt (piemēram, audžuģimenes/iespējamā aizbildņa liels vecums varētu apgrūtināt aprūpētāja spējas nodrošināt vairāku maza vecuma bērnu aprūpi un uzraudzību vienlaikus. Vienlaikus audžuģimenē vai personu, kas ar bāriņtiesas lēmumu atzītas par atbilstošām aizbildņa pienākumu pildīšanā dzīvojošo citu bērnu vecums var būt nozīmīgs, vērtējot ārpusģimenes aprūpē esošā bērna vajadzību nodrošināšanu, kas saistītas ar bērnu savstarpējo attiecību izveidošanu laikā, kamēr ārpusģimenes aprūpē esošais bērns uzturēsies ģimenē.
Reģistros iekļautā informācija par personu dzimšanas datumu nepieciešama Centrālajai Statistiskas pārvaldei (CSP) savu funkciju veikšanai.Bāriņtiesa var piešķirt CSP piekļuvi audžuģimeņu reģistra un personu, kas ar bāriņtiesas lēmumu ir atzītas par atbilstošām aizbildņa pienākumu pildīšanai datubāzē esošajai informācijai, lai tā varētu izpildīt normatīvajos aktos noteiktās funkcijas, pamatojoties uz rakstisku iesniegumu, kurā norādīts nepieciešamais personas datu apstrādes mērķis un tiesiskais pamats. Dati, kādi CSP ir nepieciešami:
1.par personu/vienu no laulātajiem, kurai piešķirts audžuģimenes statuss: personas kods;
2.par otru laulāto (ja attiecināms): personas kods; faktiskās dzīvesvietas adrese;
3.informācija par mājsaimniecībā esošajiem bērniem (tai skaitā par audžuģimenē ievietotiem ārpusģimenes aprūpē esošajiem bērniem): vārds (vārdi); dzimšanas datums; personas kods (tikai par audžuģimenē ievietotiem ārpusģimenes aprūpē esošajiem bērniem); saistība ar audžuģimeni.
Dati nepieciešami reizi gadā par situāciju attiecīgā gada 31. decembrī. Datu saņemšana būtu vēlama līdz attiecīgā gada 15. martam. Piecu darba dienu laikā dati tiek dzēsti no apmaiņas servera.
Ģimenes kodols katru gadu tiek sagatavots līdz maija beigām. Datu anonimizācija notiek saskaņā ar Statistikas likuma 17. panta piekto daļu.
CSP tiesības apstrādāt noteikumu projektā minētos personas datus izriet no Statistikas likuma 15. panta otrās daļas un Eiropas Parlamenta un Padomes regulas (ES) 2016/679 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK (Vispārīgā datu aizsardzības regula) 6. panta 1.punkta c) un e) apakšpunktu un 9. panta 2. punkta j) apakšpunkta.
CSP dati personu līmenī no audžuģimeņu lietu reģistra un personu, kas ar bāriņtiesas lēmumu ir atzītas par atbilstošām aizbildņa pienākumu pildīšanai reģistra ir nepieciešami, lai izpildītu šādu normatīvo aktu prasības:
1.Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1260/2013 (2013. gada 20. novembra) par Eiropas demogrāfijas statistiku 3.panta 1.punkts;
2.Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 862/2007 (2007. gada 11. jūlija) par Kopienas statistiku attiecībā uz migrāciju un starptautisko aizsardzību, kā arī, lai atceltu Padomes Regulu (EEK) Nr.311/76 attiecībā uz statistikas vākšanu par ārvalstu darba ņēmējiem 3.panta 1.punkta c) apakšpunkts.
Dati par personas (laulāto) valstisko piederību – informācija nepieciešama, lai piemeklētu bērnam visatbilstošāko ģimeni, kurā tiks nodrošināta viņa ārpusģimenes aprūpe. Valstiskajai piederībai noteicoša nozīme var būt situācijās, lai tiktu nodrošināta iespēja ārpusģimenes aprūpē esošajam bērnam saglabāt piederību savai tautībai, valstiskajai piederībai un etniskajai piederībai, lai pēc iespējas mazinātu bērnam ierastās vides maiņu. Valstiskajai piederībai var būt nozīme, saglabājot bērnam iespēju ikdienā izmantot savu dzimto valodu, iepazīt savas izcelsmes valsts kultūru un saglabāt ar to saikni arī laikā, kad bērns ir šķirts no vecāku ģimenes.
Lai bāriņtiesai būtu iespējams bērnu, kuram nepieciešama ārpusģimenes aprūpe, ievietot aizbildņa vai audžuģimenes ģimenē, bāriņtiesai ir svarīgi savlaicīgi zināt, vai bērna dzīvesvietas pašvaldībā vai citā pašvaldībā ir faktiski pieejamas uzņemošās ģimenes (ārpusģimenes aprūpes sniedzēji), kuras varētu bērnu uzņemt, kamēr bērns nevar atgriezties bioloģiskajā ģimenē. Tādējādi bērnam tiktu pēc iespējas saīsināts laiks, kas jāpavada krīzes centrā vai citā institūcijā, kamēr bāriņtiesa meklē un izvērtē, kura uzņemošā ģimene (kura audžuģimene vai aizbildnis) varētu bērnu pie sevis uzņemt.
Noteikumu nr. 1037 19.1 un 23.2 punktā ietvertā tiesiskā regulējuma mērķis ir atvieglot iespēju bāriņtiesām sameklēt bērnam, kurš šķirts no ģimenes, piemērotu alternatīvās aprūpes formu jeb piemērotu ģimeni (audžuģimeni vai aizbildni), pie kura bērns varētu dzīvot, kamēr sociālais dienests palīdz bērna bioloģiskajai ģimenei atrisināt krīzes situāciju ģimenē, novērst apdraudējumu bērnam.
Minētajās abās lietās tiek iekļauti tikai tādi dati, kuriem ir nozīme piemērota ārpusģimenes aprūpes sniedzēja atrašanā no savas bioloģiskās ģimenes šķirtam bērnam, kā arī lai bāriņtiesa varētu pieņemt lēmumu Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā (lēmums par audžuģimenes statusa piešķiršanu, lēmums par personas piemērotību aizbildņa pienākumu pildīšanai, lēmums par bērna ievietošanu audžuģimenē, lēmums par bērna nodošanu aizbildnībā). Piekļuve lietu par laulāto (personas) piemērotību audžuģimenes pienākumu veikšanai un lietu par audžuģimenes statusa piešķiršanu reģistrā un lietu par personas piemērotību aizbildņa pienākumu pildīšanai reģistrā uzkrātajiem datiem noteiktā apjomā tiek nodrošināta tikai tām bāriņtiesām, kurām ir no savas bioloģiskās ģimenes šķirti bērni, kuriem nepieciešams atrast piemērotu audžuģimeni vai aizbildni, kā arī citām institūcijām, kurām to pienākumu izpildei šī informācija ir nepieciešama. Statistikas nolūkos tiek izmantoti tikai nepersonalizēti dati.
Noteikumu projekta 1.9. punkts paredz, ka aizgādnības lietu reģistra vešanas nolūkā iekļaujama tiesas nosaukums, civillietas numurs un sprieduma par personas rīcībspējas ierobežojuma apjoma pārskatīšanu spēkā stāšanās datums. Personas datu apstrādes tiesiskais pamats ir Regulas 6. panta 1. punkta c) apakšpunkts, Bāriņtiesu likuma 3. panta trešā daļa, noteikumu nr. 1037 22.31 apakšpunkts, Civilprocesa likuma 270.2 panta otrā daļa.
Noteikumu 32. punkta būtība paredz, ka pirms lietas materiālu nosūtīšanas citai bāriņtiesai, ir veicama informācijas par personas deklarētās dzīvesvietas maiņu apstrāde. Pamatojumu skatīt anotācijas 1.3. sadaļā. Personas datu apstrādes tiesiskais pamats ir Regulas 6. panta 1. punkta c) apakšpunkts, Bāriņtiesas likuma 53. panta trešā un sestā daļa, noteikumu projekta 32. punkts.
Noteikumu projekta 32.1 un 37. punkts neparedz nekāda veida izmaiņas jau esošajā noteikumu nr. 1037 noteiktajā personas datu apstrādes procesā. Izmaiņas saistītas ar juridiskās terminoloģijas konsekventu izmantošanu visā noteikumu nr. 1037 tekstā, kā arī jēdziena “sensitīvie dati” aizstāšanu ar personas datiem un veselības datiem, lai atbilstu Regulā noteiktajiem terminiem. Tāpat noteikumu projekta 81.23. punkts precizē noteikumos nr. 1037 noteikto bāriņtiesas izmantojamo informācijas sistēmu. Sīkāk skatīt anotācijas 1.3. sadaļu.
Noteikumu projekta 81.5 punkts paredz, ka pārskata aktualizēšanas nolūkā bāriņtiesa veic tajā norādītās informācijas aktualizēšanu, iekļaujot arī informāciju par bērna saskarsmi ar vecākiem, brāļiem, māsām, vecvecākiem, kā arī citām personām, ar kurām bērns ilgu laiku ir dzīvojis nedalītā saimniecībā, un iespējām bērnam nodrošināt ārpusģimenes aprūpi pie aizbildņa. Personas datu apstrādes tiesiskais pamats ir Regulas 6. panta 1. punkta c) apakšpunkts un e) apakšpunkts (Bērnu tiesību aizsardzības likuma 27. panta trešā daļa un 29. panta trešā daļa), Bāriņtiesu likuma 3. panta trešā daļa un 22. panta 1.1 daļa, Civillikuma 222., 235. un 236. pants, noteikumu nr. 1037 81.5 punkts.
Informācijas aktualizēšana par ārpusģimenes aprūpē esošā bērna saskarsmi ar vecākiem, brāļiem, māsām, vecvecākiem, kā arī citām personām, ar kuru ilgu laiku bērns ir dzīvojis nedalītā saimniecībā ir nepieciešama, lai bāriņtiesa varētu izvērtēt vai audžuģimene pilnvērtīgi pilda savus pienākumus un nodrošina bērna tiesības uz saskarsmi ar vecākiem, brāļiem, māsām un vecvecākiem, kā arī citām personām, ar kurām bērnam ir bijušas ciešas un emocionāli tuvas attiecības. Aktualizējot šādu informāciju bāriņtiesai, pēc nepieciešamības būs iespēja pieņemt lēmumu par liegumu kādai personai uzturēt personiskas attiecības un tiešus kontaktus ar bērnu, ja šī persona var radīt apdraudējumu bērnam (Civillikuma 181. panta trešā daļa, Bāriņtiesu likuma 39. panta otrā daļa un trešā daļa). Vienlaikus bāriņtiesa aktualizēs ziņas par personām, kas varētu uzņemties bērna aizbildņa pienākumu pildīšanu, lai tādā veidā nodrošinātu bērnam iespējas uzaugt ģimeniskā vidē pie aizbildņa.
Noteikumu projekts neskar izmaiņas attiecībā uz personas datu glabāšanas jautājumiem. Bāriņtiesas personas datus glabā atbilstoši noteikumos nr. 1037 noteiktajam.