Anotācija

Projekts paredz saskaņā ar Meža likuma 44. panta pirmo daļu un 44. panta ceturtās daļas 3. punkta "a" apakšpunktu atļaut ēku (būvju) īpašniekam atsavināt Zemkopības ministrijas valdījumā esošo nekustamo īpašumu "Zemkopji" (nekustamā īpašuma kadastra Nr. 62840060068) – valsts meža zemi (zemes vienības kadastra apzīmējums 62840060221) 0,5487 ha platībā - "Zemkopji" Rumbas pagastā, Kuldīgas novadā, kas ir nepieciešams būvju nekustamā īpašuma uzturēšanai.

Vispārējā kārtība

Nekustamais īpašums “Zemkopji”  (nekustamā īpašuma kadastra Nr. 62840060068) – zemes vienība (zemes vienības kadastra apzīmējums 62840060221) – Rumbas pagastā, Kuldīgas novadā (turpmāk – Nekustamais īpašums "Zemkopji") ierakstīts zemesgrāmatā uz valsts vārda Zemkopības ministrijas personā Kurzemes rajona tiesas Rumbas pagasta zemesgrāmatas nodalījumā Nr.100000485033, lēmuma datums: 22.12.2010.

Saskaņā ar Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmas (turpmāk – NĪVKIS) datiem zemes vienības (zemes vienības kadastra apzīmējums 62840060221) lietošanas mērķis: 0101 - zeme, uz kuras galvenā saimnieciskā darbība ir lauksaimniecība 0,5487 ha platībā.

Saskaņā ar Meža likuma 44. panta pirmo daļu valsts meža zeme ir Zemkopības ministrijas Meža departamenta zeme pēc stāvokļa 1940.gada 21.jūlijā, kura zemes reformas gaitā nav nodota pastāvīgā lietošanā citām fiziskajām vai juridiskajām personām, kā arī tā meža zeme, kura pieder vai piekrīt valstij, tajā skaitā meža zeme, kura atbilstoši Civillikuma 416.pantam atzīta par bezmantinieku mantu.

Atbilstoši Latvijas valsts Vēstures arhīva 23.07.2010. izziņā Nr.5-JP-1923 (turpmāk LVVA izziņa) minētajam – 1939.gada sastādītā zemes īpašumu sarakstā ierakstīta Kuldīgas apriņķa Kuldīgas pagasta zemes īpašums “Kuldīgas virsmežniecība”, vienlaikus norādot, ka īpašnieks nav norādīts. Zemkopības ministrija kā vadošā valsts pārvaldes iestāde mežsaimniecības nozarē, kuras viena no funkcijām ir izstrādāt meža nozares politiku, kā arī organizēt un koordinēt meža nozares politikas īstenošanu , 22.03.2024. vēstulē Nr. 3.4-11e/587/2024 norāda, ka Nekustamais īpašums “Zemkopji” ir valsts meža zeme Meža likuma 44. panta pirmās daļas izpratnē, pamatojoties uz LVVA izziņu visā tā platībā (0,5487 ha platībā).  

Atbilstoši NĪVKIS zemes vienības platības sadalījums pa lietošanas veidiem:
- zemes zem ēkām platība: 0,3126 ha.
- lauksaimniecībā izmantojamās zemes platība: 0,2361 ha.

Nekustamā īpašuma "Zemkopji" kadastrālā vērtība uz 13.05.2024.  ir noteikta 475 euro.

Nekustamajam īpašumam "Zemkopji" Kurzemes rajona tiesas Rumbas pagasta zemesgrāmatas nodalījumā Nr.100000485033 atzīmes veidā ierakstīti un NĪVKIS reģistrēti apgrūtinājumi:
-vides un dabas resursu ķīmiskās aizsargjoslas teritorija ap pazemes ūdens ņemšanas vietu – 0,1808 ha;
- ekspluatācijas aizsargjoslas teritorija gar elektrisko tīklu gaisvadu līniju ārpus pilsētām un ciemiem ar nominālo spriegumu līdz 20 kilovoltiem – 0,0043 ha;
-zemes īpašniekam nepiederoša būve vai būves daļa – 0,0133 ha;
- zemes īpašniekam nepiederoša būve vai būves daļa – 0,0147 ha.

Ņemot vērā Nekustamajam īpašumam “Zemkopji” noteiktos apgrūtinājumus, minētā īpašuma ieguvējiem būs saistoša Aizsargjoslu likumā noteiktā kārtība atbilstoši aizsargjoslu veidam, kā arī citos normatīvajos aktos noteiktā kārtība rīcībai ar nekustamo īpašumu atbilstoši konkrētajam apgrūtinājumam.

Atbilstoši NĪVKIS uz zemes vienības (zemes vienības kadastra apzīmējums 62840060221) atrodas būvju nekustamais īpašums (būvju īpašuma kadastra Nr.62845060015), kura sastāvā ietilpst divas būves:
 - dzīvojamā māja (būves kadastra apzīmējums 62840060221001) ar kopējo platību 168,2 m², ekspluatācijas uzsākšanas gads: 1994. gads;
 - saimniecības ēka (būves kadastra apzīmējums 62840060221002) ar kopējo platību 148,8 m², ekspluatācijas uzsākšanas gads: 2010. gads.
Īpašuma tiesības uz būvju īpašumu ar kadastra Nr.62845060015 ir nostiprinātas fiziskai personai Kurzemes rajona tiesas Rumbas pagasta zemesgrāmatas nodalījumā Nr.100000571703, lēmuma datums:16.03.2020.

Līdz 1994.gada 1.martam  būves – dzīvojamā māja ar saimniecības ēku piederēja valsts Kuldīgas MRS, un saskaņā ar  1994.gada 1.marta Ministru kabineta rīkojumu Nr.76-r "Par valsts īpašuma objektu nodošanu pašvaldībai" (turpmāk – Rīkojums Nr.76-r) tika nodotas īpašumā attiecīgās administratīvās teritorijas pašvaldībai.  
Atbilstoši Latvijas valsts Vēstures arhīva 10.09.2024. izziņā Nr.LZVA-8.2.2./13468 (turpmāk -  LVVA izziņa Zemkopji) minētajam – saimniecība “Zemkopji” laika periodā no 1986. – 1990.gadam un laika periodā no 1991.- 1995.gadam ir reģistrēta kā strādnieku saimniecība, kuras sastāvā esošās ēkas ir bijušas izīrētas fiziskām personām, ko apliecina Kuldīgas rajona Rumbas pagasta Tautas deputātu padomes izpildkomitejas 1986.- 1990.gada saimniecības uzskaites kartītē Nr.397496 (personīgais konts 245) ieraksts ailē “Ēkas, kas atrodas saimniecības personīgā īpašumā” ieraksts – īrē.
Ņemot vērā minēto, secināms, ka uz Nekustamā īpašuma "Zemkopji" sastāvā esošās zemes vienības esošās ēkas ir uzceltas  un izīrētas pirms Civillikuma lietu tiesību daļas spēkā stāšanās dienas, proti, pirms  01.09.1992.
Līdz ar to uz Nekustamā īpašuma "Zemkopji" sastāvā esošās zemes vienības esošajām būvēm ir attiecināms likuma “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937.gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” 14.panta pirmās daļas 1.punkts, kas paredz, ka Civillikuma 968. un 973.panta noteikumi nav piemērojami un ēkas (būves) līdz to apvienošanai vienā īpašumā ar zemi ir uzskatāmi par patstāvīgu īpašuma objektu, ja ēkas uzceltas uz zemes, kas atbilstoši likumiem piešķirta šim nolūkam, iegūta darījuma rezultātā vai uz cita tiesiska pamata pirms Civillikuma lietu tiesību daļas spēkā stāšanās dienas (01.09.1992.), bet zemes īpašuma tiesības atjaunotas vai atjaunojamas bijušajam īpašniekam vai viņa mantiniekam (tiesību pārņēmējam) vai arī zeme piekrīt vai pieder valstij vai pašvaldībai.

Pamatojoties uz likuma "Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937.gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību" 38.panta pirmo un otro daļu ar Nekustamo īpašumu "Zemkopji" saistīto būvju īpašniekam ir likumiskās zemes lietošanas tiesības uz Nekustamo īpašumu "Zemkopji" (zemesgabalu) un pienākums maksāt likumisko zemes lietošanas maksu, kā arī segt maksāšanas paziņojuma izmaksas. Likumiskās lietošanas maksas apmērs ir četri procenti no lietošanā esošās zemes kadastrālās vērtības gadā, bet ne mazāks par 50 euro gadā. Maksāšanas paziņojuma sagatavošanas un nosūtīšanas izmaksas gadā katrs būves īpašnieks sedz 15 euro apmērā.
Atbilstoši Zemkopības ministrijas 22.03.2024. vēstulē Nr. 3.4-11e/587/2024  sniegtajai informācijai, ar Nekustamo īpašumu "Zemkopji" saistītā būvju īpašuma īpašniekam jāmaksā  likumiskā lietošanas maksa par  Nekustamā īpašuma "Zemkopji" lietošanu, pamatojoties uz akciju sabiedrības “Latvijas valsts meži” 01.03.2024. maksāšanas paziņojumu par apbūvēta zemesgabala likumisko lietošanu Nr. 4.1-2_0209_101_24_179.

Ar Nekustamo īpašumu "Zemkopji" saistīto būvju īpašnieks 01.02.2024. ir iesniedzis apbūvēta valsts zemesgabala atsavināšanas ierosinājumu (reģistrēts VNĪ lietvedībā  01.02.2024.  ar Nr. S/1455).

Zemkopības ministrija saskaņā ar Atsavināšanas likuma 9.¹ pantu ar 22.03.2024. vēstuli Nr.3.4-11e/587/2024 iesniegusi VNĪ Nekustamā īpašuma atsavināšanai nepieciešamos dokumentus.

Atbilstoši Atsavināšanas likuma 4.panta ceturtās daļas 3.punktā noteiktajam publiskas personas nekustamā īpašuma atsavināšanu var ierosināt  zemesgrāmatā ierakstītas ēkas (būves) īpašnieks vai visi kopīpašnieki, ja viņi vēlas nopirkt zemesgabalu, uz kura atrodas ēka (būve).
Ar Nekustamo īpašumu "Zemkopji" saistīto būvju īpašnieks atbilst Atsavināšanas likuma 4.panta ceturtajā daļā noteiktajam personu lokam, kuras var ierosināt publiskas personas nekustamā īpašuma atsavināšanu, jo Atsavināšanas likumā  4. panta ceturtās daļas 3.punkts attiecas uz tādiem gadījumiem, kas aptver Spēkā stāšanās likuma 14. panta pirmās daļas 1.-4. punkta gadījumus.
Ievērojot iepriekš minēto, konkrētajā gadījumā ir piemērojama arī Atsavināšanas likuma 44.panta ceturtā daļa, kas paredz, ka publiskai personai piederošu zemesgabalu, uz kura atrodas citai personai piederošas būves, var pārdot tikai zemesgrāmatā ierakstītas būves īpašniekam.

Meža likuma 44.panta ceturtās daļas 3.punkta “a” apakšpunkts nosaka, ka zemesgrāmatā ierakstītās valsts meža zemes atsavināšanu vai privatizāciju var atļaut ar ikreizēju Ministru kabineta rīkojumu lauku apvidos — zemi, ko aizņem būves un pagalms, kā arī šo būvju uzturēšanai nepieciešamo zemi līdz 0,5 hektāru platībā vai vairāk, ja ir vajadzīga funkcionāli lielāka platība vai ja valsts meža zemes nodalīšana līdz 0,5 hektāriem nav pieļaujama atbilstoši teritorijas attīstības plānošanas dokumentiem, vai ja pēc nodalīšanas veidojas tāds starpgabals Publiskas personas mantas atsavināšanas likuma izpratnē, kuru nav lietderīgi izmantot valsts vai pašvaldības funkciju veikšanai.

Nekustamā īpašuma “Zemkopji” atsavināšanas lietderību ir izvērtējis valsts meža zemes pārvaldītājs – akciju sabiedrība “Latvijas valsts meži”, kas 06.04.2020. vēstulē Nr. 4.1-2_0335_101_20_234 un 08.03.2024. vēstulē Nr.4.1-2_0209_101_24_179 norādījis, ka neiebilst Nekustamā īpašuma “Zemkopji” atsavināšanai par labu ēku īpašniekam, kā arī to, ka atbilstoši Kuldīgas novada teritorijas plānojumam, Nekustamais īpašums “Zemkopji” nav sadalāms.
Zemes vienības kadastrālā uzmērīšana veikta 2010. gadā, pamatojoties uz Kuldīgas novada domes 29.12.2009. lēmumu “Par piesaistītās platības noteikšanu ēkām, kas atrodas uz VAS “Latvijas valsts meži” valdījumā esošas zemes vienības ar kadastra apzīmējumu 6284 006 0478, Rumbas pagastā, Kuldīgas novadā, adreses un nosaukuma piešķiršanu” (sēdes protokols Nr.15, p.17). Pašvaldība pieņemot lēmumu par zemes vienības izveidi ir  ņēmusi vērā zemes ierīcību regulējošos normatīvos aktus, tai skaitā, arī tobrīd spēkā esošā teritorijas plānojuma un saistošo noteikumu prasības zemesgabalu veidošanai,  kā arī to, ka:
1) atsavināmā nekustamā īpašuma “Zemkopji” zemes vienībā ar kadastra apzīmējumu 6284 006 0221 (turpmāk – Zemes vienība) atrodas divas būves - dzīvojamā māja (būves kadastra apzīmējums 6284 006 0221 001), kurai Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā (turpmāk – NĪVKIS) reģistrēts labiekārtojums - krāsns apkure un ūdens apgāde (aka), un  saimniecības ēka (būves kadastra apzīmējums 6284 006 0221 002);
2) dzīvojamai mājai kā labiekārtojums nav reģistrēta kanalizācija;
3) abu būvju apbūves laukuma kopplatība 289,3 m²;
4) būves izvietotas atstatus un veido vienotu būvju īpašumu, kam nepieciešams nodrošināt vienotu platību apsaimniekošanai;
5) vēsturiski atsavināmā zemes vienība ir apsaimniekota kā vienota platība pamatēkas funkcijas nodrošināšanai, tai skaitā,  lauksaimniecības produktu audzēšanai pašpatēriņam.
Zemes vienības sadale pēc 2010. gadā veiktās uzmērīšanas nav veikta.
Spēkā esošajā Kuldīgas novada teritorijas plānojumā 2013.-2025. gadam (turpmāk – TP) Zemes vienībai noteikts funkcionālais zonējums “Lauksaimniecības teritorija” (L). Atbilstoši TP Teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumiem (turpmāk – TIAN), kā minimālā jaunveidojamā zemesgabala platība noteikta 2 ha, maksimālais apbūves blīvumus 10%, minimālais brīvās zaļās teritorijas rādītājs 85%.  Ņemot vērā esošo ēku apbūves laukumu, atbilstoši TP noteiktajam maksimālajam apbūves blīvumam, minimālā jaunveidojamā zemesgabala platība ir 2893 m2, atbilstoši minimālajam brīvās zaļās teritorijas rādītājam, minimālā jaunveidojamā zemesgabala platība ir 2095 m2 . Līdz ar to secināms, ka  nekustamā īpašuma “Zemkopji” sadale saskaņā ar
Kuldīgas novada teritorijas plānojumu nav pieļaujama.
Saskaņā ar  2010.gada 1. jūnijā Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā reģistrēto zemes vienības robežu, situācijas un apgrūtinājumu plānam Zemes vienības dienvidu daļā atrodas augļu dārzs 0,1176 ha platībā.
Atbilstoši NĪVKIS datiem, dzīvojamai mājai kā labiekārtojums nav reģistrēta kanalizācija. Centralizēta kanalizācijas sistēma tuvumā nav pieejama un ir nepieciešams nodrošināt lokālu kanalizācijas risinājumu. TP TIAN 85. punkts nosaka, ka kanalizācijas infiltrācijas laukus izvieto vismaz 50m attālumā no lokālas ūdens ieguves vietām (grodu, cauruļveida akas u.c.), tajā skaitā no kaimiņu zemes vienībās novietotajām. Atbilstošo TP Grafiskajā daļā attēlotajam, Zemes vienības DA daļas izmantošanu aprobežo vides un dabas resursu ķīmiskās aizsargjoslas teritorija ap pazemes ūdens ņemšanas vietu. Ņemot vērā, ka ūdens apgādes aka atrodas ēkas ar būves kadastra apzīmējumu 6284 006 0221 001 tuvumā, perspektīvā kanalizācijas risinājumu ir izvietojami zemes vienības ZA (55 m no tālākā ēkas izvirzījuma Z pusē) un ZR (no tālākā ēkas izvirzījuma Z pusē) daļā, kur arī iespējams attīrītos notekūdeņus vajadzības gadījumā novadīt  koplietošanas novadgrāvī.
Jēdziens “funkcionālā nepieciešamība” Meža likumā tiek lietots likuma “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” izpratnē (sk. Meža likuma 22.04.2021. grozījumu, kas stājās spēkā 20.05.2021. Anotācijā). Likuma “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” (turpmāk – Privatizācijas likums) 28. panta pirmā daļa reglamentē privatizējamai dzīvojamai mājai funkcionāli nepieciešamā zemes gabala noteikšanu, paredzot, ka privatizējamai dzīvojamai mājai funkcionāli nepieciešamā zemes gabala platību un robežas nosaka, ja valstij vai pašvaldībai piederošs zemes gabals šajā likumā noteiktajā kārtībā privatizējams. Privatizējamai dzīvojamai mājai funkcionāli nepieciešamā zemes gabala kritēriji noteikti Privatizācijas likuma 28.panta otrajā daļā, paredzot, ka jāņem vērā normatīvo aktu par vispārīgo teritorijas plānošanu, izmantošanu un apbūvi noteikumi, it sevišķi:
1)            esošā apbūve;
2)            apbūves parametri;
3)            pagalmu plānošanas noteikumi;
4)            transporta infrastruktūras, nepieciešamo inženierkomunikāciju tīklu pieejamība u.c.;
5)         pēc privatizējamai dzīvojamai mājai funkcionāli nepieciešamā zemes gabala noteikšanas iespēja zemes gabala īpašniekam izmantot atlikušo zemes gabala daļu atbilstoši noteiktajam lietošanas mērķim. Privatizācijas likuma 28. panta trešā daļa paredz, ka privatizējamai dzīvojamai mājai funkcionāli nepieciešamā zemes gabala platību un robežas nosaka pašvaldības dome vai tās pilnvarota institūcija, vai iestāde, kas īsteno valsts dzīvojamo māju privatizāciju.
Kritēriji būvju funkcionāli nepieciešamā zemesgabala noteikšanai ir ietverti Ministru kabineta 2015. gada 8. septembra noteikumos Nr. 522 “Privatizējamai dzīvojamai mājai funkcionāli nepieciešamā zemes gabala noteikšanas kārtība”, kas paredz, ka funkcionāli nepieciešamajā zemes gabalā iekļauj zemi, uz kuras pilnībā vai daļēji atrodas tai piesaistītā dzīvojamā māja, kā arī tās uzturēšanai, apsaimniekošanai un funkcionēšanai nepieciešamie infrastruktūras, labiekārtojuma un komunikāciju elementi. Nosakot funkcionāli nepieciešamā zemes gabala platību, ņem vērā apbūves blīvumu un brīvās zaļās teritorijas rādītāju.
Izvērtējot iepriekšminēto, secināms, ka izpildās divi no Meža likuma 44.panta ceturtās daļas 3. punkta “a” apakšpunktā noteiktajiem kritērijiem meža zemes atsavināšanai būvju īpašniekiem:
 -  ja valsts meža zemes nodalīšana līdz 0,5 hektāriem nav pieļaujama atbilstoši teritorijas attīstības plānošanas dokumentiem;
- ja būvju uzturēšanai zemes platība funkcionāli ir nepieciešama lielāka kā 0,5 ha.

 Līdz ar to nekustamais īpašums “Zemkopji” atsavināms 0, 5487 ha platībā, kas nodrošina būvju, kuras atrodas uz nekustamā īpašuma “Zemkopji” sastāvā esošās zemes vienības, uzturēšanu funkcionāli nepieciešamā apjomā.

 

Nē

Būvju nekustamā īpašuma īpašnieks -  persona, kura vēlas izmantot subjektīvās publiskās tiesības ierosināt valstij piederoša zemesgabala atsavināšanu.
 

Nē

Nē

Nē

Nē

Nē

-